2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. ( 13766 - 15880)
2.5.1.2.7. Tautas (precenieki) nāk. ( 14174 - 14531)
2.5.1.2.7.1. Vispārīgi apcerējumi. ( 14174 - 14349)
# 14202.05
Vanadziņi lidinaja
Uz ta mana vainadziņa.
Lidin' augstu, lidin' zemu,
Vēl nedošu šoruden.
# 14202.06
Vanadziņš lidinaja
Uz to manu vainadziņu.
Vaj lidini, nelidini,
Vēl nedošu šoruden.
# 14203.00
Div' peleki vanadziņi
Teju vien lidinās,
Gribej' manu vainadziņu
No galviņas nodabut.
Sviež' ar šautru vanagam,
Lai vainagu nedabu.
# 14203.01
Div' peleki vanadziņi
Bāleliņa pavārtē;
Ne tie skrēja, ne aizskrēja,
Teju vien lidinaja,
Teju vien lidinaja
Uz to manu vainadziņu.
Sviedu šautru vanagam,
Valkaj' pate vainadziņu.
# 14203.02
Vanadziņis lidinaja
Gribej' manu vaiņadziņu;
Sviedu šautru vanagam,
Nedev' savu vaiņadziņu.
# 14203.03
Vanadziņš lidinaja
Uz ta mana vainadziņa;
Sviedu šautru vanagam,
Nesaj' pate vainadziņu.
# 14204.00
Domajati, bāleliņi,
Kas jums ies druviņāi:
Nāk tautiņas nākamo,
Es jums vairs nedzīvošu.
# 14207.00
Ej, māsiņa, skatities,
Ko tie ciema suņi rej!
Ej, brāliti, es neiešu,
Es jau vienu sadereju.
# 14208.00
Ej, māte, raudzit,
Ko suņi rēja,
Ko suņi rēja
Pie jūsu klētis.
Ietek māmiņa
Pusteču iekšā.
- Ģērbies, meitiņa,
Tev precinieki!
Brūtganam zīda veste,
Zelta pieši pie zābaku.
# 14208.01
Ej, māte, raudzit,
Ko suņi rēja!
Ietek māmiņa
Puslēkšus iekšā:
- Ģērbies, meitiņa,
Tev precenieki!
- Ar ira, māmiņa,
Tie patīkami?
- Gan ira, meitiņa,
Tie patīkami.-
Ņem sudraba biķeriti,
Tec dārzā medutiņa.
# 14209.00
Es izaugu kā niedrite
Novadiņa maliņā,
Tautu dēlis kā donitis
Atnāk manis lūkoties.
# 14210.00
Es mātei viena meita,
Kā mežāi lakstigala;
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā pie saldas ābelites.
# 14210.01
Es brāļiem viena māsa,
Kā rozite dārziņā;
Ik rudeņa tautas jāja,
Kā pie saldas ābelites.
# 14211.00
Es mātei viena meita,
Kā puķite dārziņā;
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā bitites ziediņos.
# 14212.00
Es mātei viena meita,
Kā zīlite ozolā;
Ik rudeņus tautas jāja
Kā pie lagzdas riekstus raut.
# 14212.01
Es māmiņai viena meita,
Kā mežā lakstigala;
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā mežā riekstu raut.
# 14212.02
Es mātei viena meita,
Kā brūklene siliņā;
Ik rudeņus puiši jāja,
Kā pie lagzdas riekstu raut.
# 14212.03
Es māmiņai viena meita,
Kā liepiņa dziriņā;
Ik rudeņa tautas jāja,
Kā pie lagzda riekstus raut.
# 14212.04
Es mātei viena meita,
Kā zīlite ozolā;
Meklē mani ciema puiši,
Kā riekstiņu lezdiņā.
# 14212.05
Es mātei viena meita,
Kā zīlite žuburā;
Pie manim tautas jāja,
Kā pie lagzdas riekstus raut.
# 14212.06
Es mātei viena meita,
Kā Vāczemes magonite;
Ik rudeņu tautas jāja,
Kā pie lagzda riekstus raut.
# 14212.07
Es meitiņa kā liepiņa,
Kā Vāczemes magonite;
Ik dieniņas tautas rautu,
Kā mežāi riekstus rauj.
# 14212.08
Es meitiņa, kā puķite,
Kā Vāczemes magonite;
Puiši mani tā tīkaja,
Kā riekstiņu lagzdiņā.
# 14212.09
Es uzaugu pie māmiņas,
Kā puķite dārziņā;
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā lagzdai riekstus raut.
# 14212.10
Es uzaugu pie māmiņas,
Kā riekstiņš legzdiņā;
Puiši mani tā mekleja,
Kā riekstiņu legzdiņā.
# 14212.11
Viena pati man māsiņa,
Kā zīlite zariņa;
I tās pašas meklē tautas,
Kā riekstiņa lazdiņā.
# 14213.00
Es mātei viena meita,
Kā zīlite žagaros;
Ik rudeņus tautas jāja,
Saujā naudu zvandzinaja.
# 14214.00
Es mātei viena meita,
Kā sirsniņa azotē;
Pie manim tautas jāja,
Kā pie naudas kalejiņa.
# 14214.01
Es māmiņai viena meita,
Kā ābele dārziņā;
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā pie naudas kalejiņa.
# 14214.02
Es māmiņai viena meita,
Kā zīlite žagaros;
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā pie naudas kalejiņa.
# 14214.03
Es mātei viena meita,
Kā mežā lakstigala;
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā pie zelta kalejiņa.
# 14214.04
Es uzaugu kā puķite,
Kā Vāczemes magonite;
Tā pie manis puiši nāca,
Kā pie naudas kalejiņa.
# 14215.00
Es māmiņai viena meita,
Kā Vāczemes kleņģerite;
Man sajāja precinieki,
Kā žvīguri kaņupēs.
# 14216.00
Es meitiņa kā puķite,
Kā Vāczemes magonite;
Man atjāja no Kandavas
Englenderu precinieki.
# 14217.00
Es meitiņa kā rozite,
Kā Vāczemes magonite;
Pēc manimi tautas jāja
Piec' reizites dieniņā.
# 14218.00
Es nebiju uzaugusi,
Nei prātā ņēmusies,
Jau tautiņas rokas sniedz
Tēva durvis virināt.
# 14219.00
Es nokulstu vērpajiņa,
Es pelavu ēdajiņa,
Man papriekšu precinieki
Kā citām meitiņām.
# 14220.00
Es rakstiju pūra vāku,
Redz' atraikni atjājam;
Sviedu pūru liepiņās,
Bēgu pati bāliņos.
# 14221.00
Viena pate meita biju;
Tautiets mani precēt nāca
Pa deviņi novadiem.
Ai, māmiņ, ai, māmiņ,
Ko būs man nu darit,
Vaj man iet tautiņās,
Vaj palikt pie māmiņas?
# 14222.00
Es staigaju visu dienu
Sabrukusi, sajukusi,
Nu dabuju vakarā
Visskaisto tēva dēlu.
# 14223.00
Es tā sava orājeņa
Izaugdama naredzēju;
Kad atjāju pi viteņu[?]:
Labreiteņ, ļaudoveņ!
# 14224.00
Es uzaugu netikuse
Par visām meitiņām;
Man atjāja bajariņš
Dancotaju kumeliņu.
# 14228.02
Driķu, driķu ši vasara,
Sajāj treju precenieku;
Kaut būt' rudzu, kaut būt' miežu,
Būt' deviņi sajājuši.
# 14228.03
Driķu, driķu ši vasara,
Sajāj treju precinieku;
Kad būt' rudzu, kad būt' miežu,
Tad sajātu trejdeviņu.
# 14229.00
Grūt' kuplai liepiņai
Liela ceļa maliņā:
Sirmi zirgi saknes mina,
Jauni puiši zarus lauza.
# 14230.00
Ik dieniņas māte rājas,
Kam tik daudzi viesu nāk.-
Tie tīkoja tavas naudas,
Mana daiļa augumiņa.
# 14231.00
Ik rītiņa saule lēca
Purva bērza galiņā;
Ik rudeņa tautas jāja
Mani jaunu lūkoties.
# 14231.01
Ik rītiņa saule lēca
Purva bērza galoknē;
Ik rudeņa tautas jāja
Mani jaunu bildināt.
Ta nebija cita vaina,
Ta bij pašas mātes vaina,
Ta bij pašas mātes vaina,
Kam tik daiļu audzinaja.
# 14231.02
Ik rītiņa saule lēca
Porāi bērza galiņāi;
Ik dieniņas tautas jāja
Mani dailu lūkoties.
Zin Dieviņis, kam ta vaina,
Ka nevaru[?] nolūkot.
Ta nebija mana vaina,
Ta bij tēv' un mātes vaina,
Ta bij tēv' un mātes vaina,
Kam tik dailu audzinaja,
Kam tik dailu audzinaja,
Kam korpites šūdinaja,
Kam korpites šūdinaja,
Istabāi sēdinaja.
# 14232.00
Ik rudeni mani prec
Trīsdeviņi precinieki;
Ne pie vienu es negāju,
Kamēr savu sagaidiju.
# 14233.00
Irbes ceļu norakstija,
Upmalā dzert iedami;
Tautas zirgu nojādija
Pēc manām māsiņām.
# 14234.00
Izgudrēm tautas jāja
Mana darba lūkoties;
Izgudrēm es pametu
Pusistabas neslaucitas.
# 14234.01
Tautiets jāja izgudrām
Manu godu lūkoties;
Es tautieša izgudrām
Salmiem namu izkaisiju.
# 14235.00
Jājiet, tautas, kad jādami,
Sētā mani nerassiet:
Svētu rītu ganos gāju,
Darba dienu druviņā.
# 14235.01
Lai jāj tautas, kad jādamas,
Sētā mani neatrada:
Svētdienā ganos gāju,
Darbdienā druviņā.
# 14236.00
Jātin jāja novadnieki,
Zviegtin zviedza kumeliņi,
Šķirat ceļu, pašu puiši,
Kam jūs daiļi neaugat.
# 14237.00
Jauna bija man' māsiņa,
Tautas brauca precibās.
Nes, laiviņa, nes, laiviņa,
Ja ir labs tautas dēls;
Ja nav labs tautas dēls,
Slīcin' jūras dibinā.
# 14238.00
Kalnā kāpu raudzities,
Kā jāj mani precenieki:
Brūni zirgi, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.
# 14248.06
Kupla liepa upmalā,
Pilla baltu gaigaliņu;
Viena pata brāļa māsa,
Pilla sēta precenieku.
# 14248.07
Viena liep' aug jūrmalā,
Pilna sīkiem gaigaļiem;
Viena meita māmuliņai,
Istab' pilna svešniekiem.
# 14249.00
Kuplis auga ozolins
Aiz brāliša nama duru;
Pieci simti sīku putnu
Dzied ozola galināja.
Visi saka dziedadami:
Kas tur brauce, zeme rīb?
Mūs' māsiņas precenieki,
Sirmu zirgu mitenieki.
# 14250.00
Kur jādami, ciema puiši?
Iejājat mūs' sētā;
I es pate nezinaju,
Kaszin māte mani dos.
# 14251.00
Kura smilga kupla auga,
Tai rasiņa galiņā;
Kura meita daiļa auga,
Tai jāj daiļi precenieki.
# 14252.00
Kuri vēji nepūtuši,
Tie pūš manas vilnanites;
Kuru tautu negaidiju,
Tās atloka kumeliņu.
# 14253.00
Kuru malu vēji pūta,
Tur kokiem lapas bira;
Kuru malu tautas jāja,
Tur māmiņu rūdinaja.
# 14254.00
Kuru rītu saule lēca,
Ja papriekšu nezinaja?
Kuru reizi tautas jāja,
Ja papriekšu nezinaja?
# 14255.00
Ļaudim liels brīnumiņš,
Man jaunai tautas jāja.
Vaj es biju jums, ļautiņi,
Šo celiņu aizlieguse?
# 14256.00
Lielas meitas dusmojās,
Ka uz maniem puiši jāja.
Ko jūs, meitas, dusmoj'ties,
Vaj es puišu aicinaju?
# 14270.00
Man sajāja precenieki
Zaļiem zīda mēteļiem;
Kaunaties, bāleliņi,
Man nav zīda matauklišu.
# 14270.01
Kauna, kauna bāliņam,
Man nav zīda nēzdaudziņa;
Man sajāja precinieki
Zaļiem zīda kažokiem.
# 14271.00
Man sajāja trejas tautas
Tāi vienāi vakarāi.
Tām dujām atsaciju,
Tām trešām nevareju.
# 14272.00
Maza biju, bet jau gudra,
Salmiem kaisu istabiņu,
Kam tautiņas jaunai jāja,
Kam māmiņu kaitinaja.
# 14272.01
Jauna biju, bet ne gudra,
Salmim kaisu istabiņu;
Tapēc tautiņas nenāca,
Kam kaitinu māmuļiti.
# 14272.02
Kamēr jauna es meitiņa,
Salmiem kaisu istabiņu:
Kam jāj tautas ik dieniņas,
Kam kaitina māmuliņu.
# 14273.00
Maza, maza man' māsiņ',
Kā ta sila cielaviņ',
Jau tie tautu vanadziņ'
Pēc tevim lidinaj'.
# 14274.00
Mazs putniņš, skaļš balsiņš,
Mežā tāļu atskaneja;
Laba meita, labs tikums,
Tālu jāja precenieki.
# 14275.00
Miegam nākot i nevaru
Nesnauduse vakarā;
Tautām jājot i nevaru
Bāliņam nesacijse.
# 14275.01
Miegs man nāca, es nevaru
Launadziņa negulejse;
Tautas jāja, es nevaru
Māmiņai nesacijse.
# 14276.00
Miegs man nāca saulitēi,
Ko darišu vakarāi?
Pavasari tautas jāja,
Kā rudeni vairišos?
# 14277.00
Mūs' māsiņas krūmi zied
Baltajām rozitēm;
Tur atjāja ravetaji
Par deviņi novadiņi.
# 14278.00
Oleneru laiva nāca
Deviņiem vēlogim.
Vaj ta nāca miežu, rudzu,
Vaj māsiņas vaiņadziņa?
Ja ta nāca miežu, rudzu,
Dodat, brāļi, neliedzat;
Ja māsiņas vainadziņa,
Liedzat, brāļi, nedodat.
Vaj ta nāca masta koku,
Vaj zēģeļu audejiņas?
Ne še auga masta koki,
Ne zēģeļu audejiņas,
Rigāi auga masta koki,
Zēģelišu audejiņas.
# 14278.01
Zaļu ziedu laiva nāca,
Ko ta nāca, ko nenāca?
Vaj ta nāca miežu, rudzu,
Vaj māsiņas vaiņadziņa.
Dodat, brāļi, miežus, rudzus,
Lai stāv māsas vaiņadziņš.
# 14279.00
No rītiņa lini zied,
Pie vakara tautas jāj.
Tāds bij tautu kumeliņš,
Kāds ša rīta lina zieds.
# 14280.00
Nu gailiši bieži dzied,
Nu jau drīz gaisma ausa;
Nu tautiņas pulkiem jāja,
Nu man's še neatstās.
# 14280.01
Nu dzied gaiļi bieži, bieži,
Nu būs gaisma drīzi, drīzi;
Nu nāk tautas bieži, bieži,
Nu māsiņu aizvedis.
# 14281.00
Nu nāk lietus, nu nāk lietus,
Nu tas mani slapinās;
Nu jāj tautas, nu jāj tautas,
Nu tās mani bildinās.
# 14281.01
Lietus nāca, lietus nāca,
Nu tas mani slapinās;
Tautas nāca, tautas nāca,
Nu nāk mani bildināt.
# 14281.02
Nu nāk lietus, nu nāk lietus,
Nu nāk mani slapināt;
Nu jāj tautas, nu jāj tautas,
Nu jāj mani bildināt.
# 14282.00
Pie bāliņa vara vārtu
Kuplis auga ozoliņš,
Tur tautiņas dancinaja
Ik vakara kumeliņus.
# 14283.00
Piesaciju māsiņām,
Lai nesnauž vakarā,
Tautas sauca pie vārtiem:
Stāvi stili, kumeliņ!
# 14284.00
Pirkstainišus vien adiju,
Uz Vācieti domadama;
Vels atspēra arajiņu
Dubļaiņām kājiņām.
# 14304.01
Gaidu tautas sajājot,
Redz' atraikni iejājot.
Slauku rozes sētmalī,
Birst man gaužas asariņas.
Nezinaju roku dot,
Vaj sacit: jāj projam!
Labak teicu: jāj projam!
Nedos mani tēvs, māmiņa,
Nedos mani tēvs, māmiņa,
Ne man tika prātiņam.
# 14305.00
Sudraboti, zābakoti
Pie manim nenākat;
Nākat vīžu valkataji,-
Tur man tika, tur es iešu.
# 14306.00
Sunišam maizi devu
Labu lielu gabalin',
Lai tas man pasacitu,
Kuru stundu tautas jāja.
# 14306.01
Sunišam maizes devu
Dižan' lielu gabaliņu;
Sunits man pasacija,
Kad nāk tautas bāliņos.
# 14307.00
Sveši ļaudis laivas prasa,
Aiz upites stāvedami.
Iriet laivu bāleliņi,
Bet jau gudri runajiet,
Ja vaicaja, kur māsiņa:
Māsiņ' maza šūpulī.
# 14307.01
Kliedzen kliedza aiz upites,
Vaj kliedz tautas, vaj bāliņi?
Eita, kalpi, celiet laivu,
Bet jūs gudri runajiet.
# 14307.02
Sveši ļaudis laivu prasa,
Aiz Daugavas stāvedami.
Eita, brāļi, dodiet laivu,
Bet jo gudri runajiet.
Ja vaicaja sveši ļaudis,
Vaj māsiņa malejiņa,
Atsakiet bāleliņi:
Vēl māsiņa šūpulī.
# 14307.03
Sveši ļaudis laivu prasa,
Aiz ūdeņa stāvedami.
Eit', brāliši, irat laivu,
Bet jūs gudri runajat.
Ja tautiņas māsu prasa,
Sak', māsiņa šūpulī,
Sak', māsiņa šūpulī,
Kāju aut nemāceja.
# 14307.04
Sveši ļaudis laivas prasa,
Aiz ūdeņa stāvedami.
Iriet laivu, bāleliņi,
Bet jau gudri runajiet.
# 14307.05
Sveši ļouds laivu prosa,
Aiz odeņa stāevedaemi;
Iriet laivu, bāeleliņi,
Bat jou guidri runājat.
# 14307.06
Sveši ļauds laivys prosa
Aiz upeitis stāvādami.
Ēelit laivu, brāļeļeņi,
Det jau gudri runajit.
# 14307.07
Sveši ļaudis laivas prasa
Viņāpus Daugaviņas;
Eita, brāļi, dodat laivu,
Bet jau gudri runajat.
# 14307.08
Sveši ļaudis laivu sauca,
Aiz Ventiņas stāvedami.
Eita, brāļi, dzenat laivu,
Bet tik gudri runajat.
Ja vaicaja sveši ļauids:
"Vaj ir diža jūs' māsiņa?"
Ne tik diža, ne tik maza,
# 14307.09
Sveši ļaudis laivas sauca,
Aiz upites stāvedami.
Eit', brāliši, dzenat laivu,
Bet jūs gudri runajat:
Teicat māsu maz' esam,
Nekam lieti nederam.
# 14308.00
Tā slaveja mūs' māsiņu,
Kā lielo Rigas pili;
Apkārt jāja precinieki,
Kā ap Rigu kara vīri.
# 14308.01
Vīna poša brāļīm māsa,
Kai tei vīna Reigys pils;
Ap to pošu tautys jāja,
Kai ap lelu Reigys pili.
# 14308.02
Viena pati mātei meita,
Kā lielā Rigas pils;
Apkārt jāja precinieki,
Kā ap Rigu kara vīri.
# 14309.00
Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboltiņi;
Tai māmiņai dailas meitas,
Tai ik dienas tautas jāj.
# 14310.00
Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboltiņi (āboliņi);
Tai māmiņai daiļas meitas,
Tai slaveni viesi nāk (nāca).
# 14310.01
Ābelei balti zieid,
Tai sarkani āboliņi;
Māmiņai daiļas meitas,
Tai slaveni viesi nāca.
# 14310.02
Ābelitei balti ziedi,
Pasarkani āboltiņi;
Māmiņai viena meita,
Būs godigi vedejiņi.
# 14310.03
Jo ievai balti ziedi,
Jo tai mellas ogas auga;
Jo mātei daiļas meitas,
Jo tai daiļi znoti nāca.
# 14310.04
Kur' ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboliņi;
Kurai mātei skaistas meitas,
Tai slaveni viesi nāca.
# 14310.05
Ta ābele balti zied,
Tai sarkani āboltiņi;
Tai mātei daiļas meitas,
Tai slaveni viesi nāca.
# 14310.06
Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboltiņi;
Tai māmiņai daiļas meitas,
Tai diženas tautas jāj.
# 14310.07
Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboliņi;
Tai māmiņai daiļas meitas,
Tai jāj stalti precineiki.
# 14310.08
Tai ābelei balti zieid,
Tai sarkani āboltiņi;
Tai māmiņai daiļas meitas,
Tai slaveti znoti jāja.
# 14310.09
Tev, ābele, balti ziedi,
Tev sarkani āboltiņi;
Tev, māmiņa, daiļas meitas,
Tev slaveni viesi nāca.
# 14310.10
Tev, obeļ, bollti zīdi,
Tev sorkoni obuļteņi;
Tev, māmeņ, skaistys meitys,
Tev bogāti svāti brauc.
# 14310.11
Veci celmi, zaļas saknes,
Daiļas auga atvasites;
Veca māte, daiļas meitas,
Tai slaveti viesi nāca.
# 14310.12
Caur sētiņu upe tek,
Kalnā zied ābelite.
Tai ābelei balti ziedi,
Tai sarkani āboliši;
Tai māmiņai smukas meitas,
Tai diženas tautas jāj.
# 14311.00
Tāi zaļā birstiņā
Zviedz kumeļi, runā ļaudis;
Es drošā mātes meita
Gāju klāt runadama.
# 14312.00
Tam bērzami kuplas lapas,
Te būs labi slotas zari;
Tai mātei smukas meitas,
Te gan jās precinieki.
# 14313.00
Tam dod mani, māmuliņa,
Kas ar baltu zirgu brauc,
Tu jau pate labi zini,
Slikts ar baltu nebraukā.
# 14313.01
Tam dod mani, māmuliņa,
Kas atjāja sirmu zirgu,
Jau tu pate gan zinaji,
Ne slikts jāja sirmu zirgu.
# 14314.00
Tautas dīda kumeliņu
Uz novada robežām,
Gribej' mani ielustēt,
Lai es kāpju mugirā.
Es bij' gudra, es nekāpu
Pārnovada kumeļā.
# 14315.00
Tautas jāja auredami,
Vaj šķiet mani eglienā?
Es pie tēva, māmuļites
Jaunā priežu klētiņā.
# 14316.00
Tautas jāja dubļu ceļu
Pakaļ mani vainadami.
Jājat, tautas, sausu ceļu,
Ņemat savu teicamaju.
# 14317.00
Tautas jāja par kalinņu,
Es rakstiju villainites.
Ej, brāliti, aizver vārtus,
Līdz saņemu dzīpariņus.
-Dzīvo droši, man' māsiņa,
Netaps tautas sētiņā:
Brālitim vara vārti
Sudrabiņa stadagiem.
# 14317.01
Tautas jāaj par kalniņu,
Es rakstiju villainites.
Ej, brāliti, saver vārtus,
Līdz saņēmu dzīpariņus.
-Dzīvo droši, man' māsiņa,
Netaps' tautu sētiņā.
-Es ieteku raudadama
Pie māmiņas istabā.
Vaj, meitiņa, mīļa, balta,
Vaj es tautas aicinaju?
Gan tautiņas pašas zin
Tavu daiļu augumiņu,
Tavu daiļu augumiņu,
Tavu gudru padomiņu.
# 14318.00
Tautas jāja ziedu raut
Pie manām(i) māsiņām;
Vēl manām(i) māsiņām
Ziedu cimdi neaditi.
# 14318.01
Kur jājiet, ziedu tautas,
Ziedu cimdi rociņā?
Vēl manai māsiņai
Ziedu cimdi neaditi.
# 14318.02
Tautas nāca ziedu ņemt
Ziedaināmi rociņām;
Vēl tai mūsu māsiņai
Ziedu cimdi neaditi.
# 14319.00
Tiešam tautas ceļu dara
Par brāliša rudzu lauku;
Brālis manim pārmašai:
Tevis dēļ rudzus mina!
Ko, brāliti, pārmašai,
Vaj es tautas aicinaju?
Aicin' tava diža slava,
Mans ražzens augiminis.
# 14320.00
Tiešam tautas ceļu dara
Pār tēviņa rudzu lauku.
Vaj tie dara manis dēļ,
Vaj to manu bāleliņu?
# 14321.00
Tiešam tautas ceļu dara
Uz maniemi bāliņiem
Par zirņiemi, par pupāmi,
Par garāmi kaņepēm.
# 14321.01
Tīšam tautas ceļu taisa
Uz maniem bāliņiem
Caur pupām, kaņepēm,
Caur zaļām priedulām.
# 14322.00
Tiešam tautas ceļu taisa
Pa bāliņa rudzu lauku;
Domadami draugi tapt,
Kļūst lielāi ienaidā.
# 14323.00
Tiešam tautas ceļu taisa
Par bāliņa rudzu lauku,
Gribedami svaiņi kļūt
Ar maniem bāliņiem.
# 14324.00
Tīk, tautieti, jāj iekšā,
Ja netika, jāj garam;
Tadēļ mans vaiņadziņš
Nerūseja, nepeleja.
# 14324.01
Tīt, puisit, eim' pie tevis,
Tīk man, tevi niecinaju;
Tadēļ mans vainadziņš
Nerūseja, nepeleja.
# 14324.02
Tīk, tautieti, paņem mani,
Ja netīk, šķirsimies;
Tadēļ mans vainadziņš
Nerūsēs, nepelēs.
# 14325.00
To celiņu rītā gāju,
To pārteku vakarā;
To celiņu tautiets jāja,
To Laimite ritinaja.
# 14326.00
Treju kungu zeme rīb,
Atraišam atjājot.
Rīb', zemit, i nerībi,
Nedos mani māmluiņa.
# 14327.00
Trīs bantites matos pinu,
Visas trīs sudrabiņa;
Sajāj man treju tautu,
Visas trīs zābakotas.
# 14328.00
Trīs dieniņas saule lēca
Zeltitiem zariņiem;
Trīs dieniņas tautas jāja
Uz maniemi precibās.
# 14329.00
Trīs rītiņi saule lēce
Sarkanā kociņā;
Trīs rudeņi tautas jāja
Bārenites raudzities.
# 14330.00
Trīs rītiņi saule lēca
Uz zaļo ozoliņu;
Trīs gadiņi tautas jāja,
Vārdu manu nezinaja.
# 14330.01
Trīs vasaras tautas jāja,
Vārdu manu nezinaja,
Bāliņam zirgu deva,
Lai vārdiņu pasacija.
Neņemiet, brāļi, zirgu,
Nesakat vārdu manu.
# 14331.00
Trīs tautieši šurpu jāja,
Lieku zirgu līdza veda.
Ej, bālinu, pavaicā,
Kam to lieku tecinaja.
Tas, māsi, tevis dēļ,
Tas liekais kumelins.
# 14332.00
Trim kārtām rozes zied
Ap dziļo ezeriņu;
Trim kārtām tautas gāja
Ap to manu bāleliņu.
# 14333.00
Trim kārtām tautas jāja
Ap to manu rožu dārzu.
Jājiet, tautas, kad deviņas,
Es neiešu šoruden.
# 14334.00
Čīkstati, čīkstati,
Precenieku riteņi,
Lai dzirdej' mūs' meitas,
Pie ratiņa snauzdamas.
# 14335.00
Či, či, zīlite,
Ko redzeju,ganidama:
Viņā lauka galiņā,
Tur atjāja jauns puisitis,
Tur atjāja jauns puisitis
Smuku bēru kumeliņu.
Man patika tas puisitis,
Ta puisiša kumeliņš.
# 14336.00
Tumša nakte, lietus lija,
Tautiets jāja garu ceļu.
Kādi velli trejdeviņi
Tavu sirdi mudinaja!
# 14336.01
Ka, tautieti, tu atnāci
Tumšu nakti, garu ceļu?
Kādi vēji, viesuliši
Tavu sirdi mudžinaja?
# 14337.00
Tupi, tupi, tēva suni,
Gaidi manu precinieku,
Dabus' cimdu, dabus' zeķu,
Dabus' vīna biķeriti.
# 14338.00
Tuvu, tāļu tautu dēli,
Jāj uz mani precibās;
Durvim malas nodilušas,
Preciniekiem virinot.
# 14339.00
Vārna egli notupeja,
Šāvejiņa gaididama;
Tautas zirgu nojādija,
Kamēr māte mani deve.
# 14340.00
Vaicajiet, bāleliņi,
Ka jāj tautas ik dieniņas,
Kam tie mūsu mauru min,
Dūksti dara pagalmā.
# 14341.00
Vakar mani māte kūla,
Pa nātrāmi vazadama;
Šodien jāja precinieki,-
Raud galviņu saņēmusi.
# 14341.01
Vakar mani māte kūla,
Ūdenī mērcedama;
Šodien sedza villainiti
Gaužajām asarām.
# 14342.00
Vakar mani māte kūla,
Pa nātrēm(i) vazadama;
Šodien jāja precenieki
Zaļiem zīda mēteļiem.
# 14342.01
Vakar mani māte kūla
Ar to poda maisamo;
Šodien jāja precinieki
Zaļos zīda mēteļos.
# 14343.00
Vakar mami māte kūla,
Pa nātrēm(i) vazadama;
Šodien jāja precenieki
Skanedami, zvadzedami.
# 14343.01
Vakar mani māte trenca
Pār sētiņu kaņepēs;
Šodien jāja precinieki,
Visa zeme rībejās.
# 14351.00
Apstāj mani sveši ļaudis ,
Brāļa miežus vētidam .
Es jautaju māršiņai ,
Kas tie tadi sveši ļaudis .
Mārša saka : "nepazinu " .
Māršas pašas bāleliņi .
# 14352.00
Auga kuplis ozoliņš
Pie bāliņa staļļa durvu ;
Tur dziedaja sīki putni
Pilnas zaru pazarites .
Strazdiņš brēce virsunē ,
Lakstigala pazarē .
Visi saka dziedadami :
Zeme rīb, tautas jāj,
Zeme rīb, tautas jāj,
Māsa gul dienavidu !
Slēp, bāliņi, māsai kaunu,
Sak' rozites ravejot,
Sak' rozites ravejot,
Vainadziņu darinot .
# 14353.01
Es maza meitiņa,
Man gluda galviņa,
Pate guļu ceplī,
Galviņa ārā.
# 14353.02
Skaista meitiņa,
Gluda gaļveņa,
Poša guļ cepļeitī,
Kājeņas ārā.
Sajāja tauteņas,
Sareibynoja.
Put, put meitiņa
Nu cepļa ārā.
-Māmeņi, māmeņ,
Kur lyndraceņš?
-Meitiņ, meitiņ,
Cepļeitī.
-Māmeņ, māmeņ,
Nadori kauna!
-Put, put, meitiņ,
Rāžu dārzeņā,
Nu rāžu dārza
Dzeipuru kļētī.-
Māmeņa aizsļedze
Ar atsļedzeņu;
Tauteņas atsļedze
Ar zubineņu.
# 14353.03
Smuka meitiņa,
Gludena galviņa,
Pati gul krāsnī,
Galviņa ārā.
Tautiņas pie durvim:
Tprrr, kumeliņ!
-Memmiņ, memmiņ,
Kur mani lindraki?
-Meitiņ, meitiņ,
Krāsns dibinā!
# 14354.00
Krancits rej, Ancits brauc ,
Vēl istaba neslaucita .
Brauc, Anciti, lēniņam ,
Lai izslauku istabiņu .
# 14355.00
Krancis rēja, Ansis jāja,
Man istaba neslaucita .
Ej, māmiņ, kavē Ansi,
Lai izslauku istabiņu .
# 14355.01
Krancits rēja, Andrits nāca,
Man istaba neslaucita.
Eita, brāļi, runaties(i),
Lai es slauku istabiņu.
# 14355.02
Pilna sēta svešu ļaužu,
Man istaba neslaucita.
Eit', brāliši, runajieti,
Līdz es slauku istabinu.
# 14355.03
Sunits rēja, Klāviņš nāca,
Man istaba neslaucita.
Runā māte, ar Klāviņu,
Kamēr slauku istabiņu.
# 14355.04
Sunits rēja, viesi nāca,
Man istaba neslaucita.
Eita, brāļi, runajiet,
Lai es slauku istabiņu.
# 14356.00
Krancits rēja, Ancits nāca,
Man istaba neslaucita .
Nerej Kranci, nenāc Anci,
Kamēr slauku istabiņu .
# 14356.01
Rej Krancits, nāk Ancits,
Man istaba neslaucita,
Man istaba neslaucita,
Man galviņa nesukata,
Man mutite nemazgata.
Nerej, Kranci, nenāc, Anci,
Līdz istabu izslaucišu.-
Rej nu, Kranci, nāc nu, Anci,
Man istaba izslaucita,
Man istaba izslaucita,
Man galviņa izsukata,
Man galviņa izsukata,
Man mutite nomazgata.
# 14357.00
Krancits rēja, Ancits nāca,
Man istaba neslaucita .
Rej, Kranciti, kavē Anci,
Lai izslauku istabiņu .
# 14357.01
Kranncits reja, Ancīts nāca,
Mun ustaba nasloucīta.
Rej, Kranncīt, kave Anci,
Lei as slouku ustabiņu.
# 14358.00
Kuplis auga ozoliņš
Bāleliņa pagalmā;
Aiz ozola lapiņām
Neredz tautu iejajot.
# 14359.00
Līču līčiem upe tek,
Staru stariem Daugaviņa;
Aiz līciša , aiz stariņa
Neredz tautas sajājot.
# 14362.00
Pati guļu krāsniņā,
Matpīnite pār mūriņu.
Rūcējās, rībējās
Tautu dēli pie vārtiem.
# 14363.00
Sajāj tautas norīb zeme,
Es gulēju dienas vidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā iztecēja
Svešas tautas aizkavēt.
Svešas tautams tai vaicaja:
Ko dar' pate brāļu māsa?
"Brāļu māsa kreklu šuva,
Pie ozola mērodama;
Mērodama gan domāja
Dabūt vīru kā ozolu".
# 14363.01
Ganīdama izganīju
Treju līču āboliņu;
Gaidīdama sagaidīju
Treju tautu sajājam.
Sajāj tautas, norīb zeme,
Es guleju diena vidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glaudat,
Otra slaukat istabiņu,
Vecakā brāļa sieva
Lai saņem svešus ļaudis.
Sveši ļaudis tā vaicaja:
Kur ta jūsu vīra māsa?
Vaj rozēm zarus lauza,
Vaj kroniti darinaja?
"Ni rozēm zarus lauza,
Ni kroniti darinaja,
Dārziņā kreklu šuj,
Pie ozola mēridama.
Ta sacija mēridama:
Dabūš' vīru ka ozolu"!
# 14363.02
Ganidama izganiju
Treju kungu āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Treju tautu atjajam.
Sajaj tautas, norīb tilti,
Es guleju dienavidu;
Man istaba neslaucita,
Man galviņa nesukata.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Palidz manu kaunu slēpt:
Viena mārša galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Vecākā brāļa māsa,
Ta saņēma svešus ļaudis.
Sveši ļaudis tai vaicaja:
Ko dar' jūsu vīra māsa?
"Vīra māsa kreklu šuj,
Pie ozola mērīdama:
Dievs lai dodi tautu dēlu
Kā ozolu valkataju!"
# 14363.03
Ganidama izganiju
Triju līču āboliņu
Gaididama sagaidiju
Triju tautu preciniekus.
Sajaj tautas, sarībina.
Es guleju dienvidū.
Ne man bija galva glauzta,
Ne istaba izslaucita
Trīs māsiņas, brāļu sievas,
Slēpa manu lielu kaunu:
Viena manim galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Vecakā brāļa sieva,
Ta saņēma svešus viesus.
Pavaicaja sveši vieši:
Kur ta pate brāļu māsa?
"Brāļu māsa kreklus šuj,
Pie ozola mēridama.
To vārdiņu vien sacija:
Dabuš' puiku kā ozolu!"
# 14363.04
Ganidama izganiju
Triju līču āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Triju tautu sajājot.
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju launadziņu:
Man galviņa nisukata,
Nislaucita istabiņa.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešaji iztecja
Svešus ļaudis aizkavēt.
Vaicā tautas, runadami:
Kur ta pati brāļu māsa?
Vaj ta rožu dārziņāji,
Vaj rozēmi zarus loka,
Vaj rozēmi zarus loka,
Vaj vaiņagu derinaja:
"Ni rozēmi zarus loka,
Ni vaiņagu derinaja:
Tautiešami kreklus šuva,
Pie ozola mēridama.
Mēridama gan zinaja,
Kāds ozolis valkatajs".
# 14363.05
Ganidama noganiju
Treju līču āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Triju tautu sajājam.
Sajāj tautas, sarībeja,
Es guleju launadziņu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešaja izteceja
Svešu ļaužu aizkavēt.
Vaicā tautas māršiņai:
Kur ta pate brāļu māsa?
Vaj ta auda, vaj ta vērpa,
Vaj rozēmi zarus loka?
"Ne ta auda, ne ta vērpa,
Ne rozēmi zarus loka:
Brāļu māsa kreklus šuva,
Pie ozola mēridama;
Gan zinaja mēridama ,
Kā ozolis valkatajs".
# 14363.06
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju launadziņu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešaja aizteceja
Svešus ļaudis aizturēt.
Tautu dēli tai vaicaja:
Kur ta pate brāļu māsa?
-Brāļu māsa dārziņāi
Raibajāsi rozitēs.
-Vaj rozēmi zarus loka,
Vaj vaiņagu darinaja?
-Ne rozēmi zarus loka,
Ne vaiņagu darinaja:
Brāļa māsa kreklu šuva,
Pie ozola mēridama;
Gan zinaja mēridama,
Kāds ozolis valkatajis.
# 14363.07
Zeme rīb, tautas jāj,
Es guleju dienas vidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Vecakā brāļa sieva,
Ta saņēma svešus ļaudis.
Sveši ļaudis tā vaicaja:
Kur ta pati brāļu māsa?
"Brāļu māsa kreklus šūn,
Pie ozola mēridama".
# 14363.08
Tautys jāj, zeme. reib,
Es guļēju dinavydu.
Voi, tu munu lelu kaunu,
Maņ gaļveņa nasukāta,
Maņ gaļveņa nasukāta,
Ustabeņa naslauceita.
Treis māršeņis, brāļa sivys,
Paslēpit munu kaunu!
Vīna munu golvu glaudit,
Otra slaukit ustabeņu,
Vacākā brāļa siva,
Tei sajem svešus ļauds.
Pavaicāja sveši ļauds:
Ku dor' poša brāļu māsa?
-Brāļu māsa kraklu šyva,
Pi ozula mēreidama:
Svešai māt i taidi dāli,
Kai ti āru ozuļeņi.
# 14363.09
Tautas jāja, zeme rība,
Es guleju launadziņu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu pina,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā , vecakā,
Ta ārā izteceja,
Ta ārā izteceja
Svešu ļaužu aizkavēt.
Vaicā tautas māršiņai:
Kur ta pate brāļu māsa?
Kur ta pate brāļu māsa,
Ka neredz staigajot?
Vaj ta gula launadziņu,
Vaj vaiņagu darinaja?
-Ne ta gula launadziņu,
Ne vaiņagu darina:
Sarkan' rožu dārziņā
Smalku linu kreklu šuj,
Smalku linu kreklu šuj,
Pie ozola mēridama.
Mēridama ta sacija:
Dabūš' vīru kā ozolu,
Tāds būs manis arajiņš
Kā smuidrajis ozoliņš.
# 14364.00
Sajaj tautas, norīb zeme,
Es guleju dienas vidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauž,
Otra slauka ustabiņu,
Vecakā brāļa sieva,
Ta saņēma svešus ļaudis.
Vaicā tautas uz māršiņas:
Kur ta pate brāļu māsa?
Vaj rozēm zarus loka,
Vaj kroniti darina?
-Ne rozēm zarus loka,
Ne kroniti darina:
Brāļu māsa gubenī
Izsaguļ dienas vidu.
# 14365.00
Sajaj tautas pilna sēta,-
Es guleju dienas vidu.
Eit', māršiņas, ietaliņas,
Slēpjat kaunu, kā varit,
Iznesat vainadziņu,
Nēzdogā ietinušas,
Sakat mani nogājušu
Gar dzeltenu linu lauku.
# 14365.01
Tautas jāja zeme rīb,
Es guleju dienas vidu.
Mana mārša, man' māsiņa
Atnesiet vaiņadziņu,
Atnesiet vaiņadziņu
Zaļā zīdu nēzdogā.
# 14366.00
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju dienas vidu.
Man galviņa nesukata,
Istabiņa neslaucita.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā izteceja
Svešus ļaudis aizkavēt.
# 14366.01
As guleju dienavidu,
Mun sajāja precenieki.
Trīs māršiņas brāļa siēvas,
Slepiet munu liēlu kounu!
Viena slouka noma priekšu,
Uotra munu galviņ' glouda,
Tij trešā brāļa siēva,
Tij saņema preceniekus.
# 14366.02
Ganidama izganiju
Treju līču āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Treju tautu sajājam.
Sajāj tautas, norīb zeme,
Es guleju launagā.
Aiju, manas brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā, vecakā,
Lai saņēma svešus ļaudis.
# 14366.03
Tautas jāja, zeme rīb,
Es guleju dienavidu.
Trīs māršiņas, brāļa sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Trešā brāļa līgaviņa,
Ta saņēma svešus ļaudis.
# 14367.00
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju dienas vidu.
Man galviņa nesukata,
Istabiņa neslaucita.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā, izteceja
Svešu ļaužu uzkavēt.
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojuse:
No rītiņa rozītēm,
Uz pusdienu magonēm,
Pēc pusdienas uz vakaru
Zaļajāmi palejām.
# 14368.00
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju dienas vidu.
Man galviņa nesukata,
Istabiņa neslaucita.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā izteceja
Svešu ļaužu uzkavēt.
Steidz vaicāt sveši ļaudis:
Ko dar' pate brāļu māsa,
Vaj ta šuva , vaj rakstija,
Vaj rozēm zarus loka ?
-Ne ta šuva, ne rakstija,
-Ne rozēm zarus loka,
Pate savu vainadziņu
Trīskārt daiļu darinaja:
Zilitēm, krellitēm,
Sudrabiņa lapiņām.
# 14368.01
Ganidama noganiju
Treju līču āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Trejas tautas sajājam.
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju launadziņu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu !
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā vecakā,
Ta ārā izteceja,
Ta ārā izteceja
Svešus ļaudis aizkavēt.
Steidz vaicāt sveši ļaudis:
Ko dar' pate brāļu māsa?
Vaj ta šuva, vaj rakstija?
Vaj rozēm zarus loka?
-Ne ta šuva, ne rakstija,
Ne rozēm zarus loka,
Pate savu vaiņdziņu
Trīskārt daiļi darinaja:
No rītiņa rozītēm
Uz pusdienu magonēm,
Uz vakaru piepildija
Zaļajām palejām.
# 14368.02
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju dienas vidu;
Man galviņa nesukata,
Istabiņa neslaucita,
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā aizteceja
Svešus ļaudis pakavēt.
Sveši ļaudis tā vaicaja:
Kur palika brāļu māsa?
-Ieteceja dārziņā
Rozēm griezti pazarites,
Rozēm griezti pazarites,
Puškot savu vainadziņu.
# 14369.00
Sajāj tautas , sarībina
Es guleju dienas vidu.
Slēp, māršiņa lielu kaunu,
Teic rozites ravejot.
# 14369.01
Ganīdama noganiju
Triju līču ābuliņu;
Gaididama sagaidiju
Triju tautu atjājam.
Atjāj tautas sētiņā,
Es guleju dienas vidu.
Slēpjat, māsas, manu kaunu,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda.
Otra slauka istabiņu,
Ta trešā aizteceja
Svešus ļaudis aizkavēt.
Atjaj tautas, vaicajuši:
Kur ši pate brāļu māsa?
-Sarkan' rožu dārziņā
Ravē rozes ,magonites.
# 14369.02
Kam, bāļeņ, audzynāji
Zaļu bērzi pogolmā?
-Māseņām audzynāju,
Kur guļēt dinduseņu.-
Tautas jāja pogolmā,
Es guļēju dinduseņu;
Tautas gāja ustobā,
Es ēeļās guļējuse.
Ej, māršeņ, ustobā,
Slēp tu munu lelu kaunu,
Sok' bejuse ružu dārzā,
Magaņeņas revējuse.
# 14369.03
Man sajāja precinieki,
Es guleju aizkrāsnē;
Slēp, māmiņa, manu godu,
Teic man' rozes ravejot.
# 14369.04
Tautas jāj, pieši skan,
Meitas guļ dienas vidu.
Slēp, māmiņa, meitu kaunu,
Sak', dārzā rozes rauj.
# 14369.05
Tautys jāj, zem reib,
Es guļēju dīnavydu.
Ej, māmeņ, sļēp kauņeņu,
Sok' maņ' ružu dārzeņā.
# 14369.06
Tautas jāja, zeme rīb,
Es guleju dienas vidu.
Ej, māmiņa, slēp kauniņu,
Sak' man' rožu dārziņā,
Sak' man' rožu dārziņā
Baltas rozes ravejam.
# 14369.07
Tautas jāj, zeme rīb,
Es guleju launadziņu.
Slēp, māmiņa, manu kaunu,
Sak rozites ravejam.
# 14369.08
Tautas jāj, zeme rīb,
Meitas gul dienas vidu,
Meitas gul dienas vidu
Zaļā bērzu birzitē
Tec, māmiņa, slēp godiņu,
Saki rožu dārziņā,
Saki rožu dārziņā
Raibas rozes ravejot.
# 14369.09
Tautas jāja, zeme rīb,
Meitas gul dienas vidu;
Tec, māmiņa, slēp godiņu,
Saki rožu dārziņā
Saki rožu dārziņā
Ravē rozes, magonites.
# 14369.10
Tilti rīb, tautas jāj,
Es guleju launadziņu.
Slēp māmiņa, man kauniņu,
Sak' rozites ravejot.
# 14370.00
Sajāj tautas, sarībina,
Es guleju launadziņu;
Man galviņa nesukata,
Istabiņa neslaucita.
Tec, māsiņa, pagalmā,
Svešus ļaudis aizkavēt,
Lai galviņu izsukaju,
Lai izslauku istabiņu.
# 14371.00
Zeme rīb, tautas jāj,
Man pagalms neslaucits,
Man pagalms neslaucits,
Karotites nemazgatas.
Pūt, vējiņi, pūt, vējiņi,
Slauki manu pagalmiņu;
Lij, lītiņi, lij, lītiņi,
Mazgā manas karotites.
# 14372.00
Situ zelta pulksteniti
Pie tautiņu namdurvim;
Satrūkās tautu meita ,
Pavardā guledama.
# 14372.01
Simtu bēru kumeliņu
Pie tautiņu namdurēm;
Satrūkāsi tautu meita,
Pavardāi guledama.
Nāc āreji, tautu meita,
Tev atjāja precinieki,
Ķēdēm kalti kumeliņi,
Riņķim grieztas cepurites.
# 14373.00
Slēp, māmiņa, manu kaunu,
Tautas nāca istabā;
Es cēlos, gulejuse,
Sak' ielokus locijuse.
