2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. ( 13766 - 15880)
2.5.1.2.2. Jāda lūkoties, jāj precībās. ( 13796 - 14013)
2.5.1.2.2.4. Atgadījumi un apcerējumi ceļā un ceļa galā. ( 13952 - 14013)
# 14030.00
Luste, mana laba luste,
Ši pēdeja vasariņa,
Ši pēdeja vasariņa,
Valkāt meitas vainadziņu.
# 14031.00
Lustigai man dzīvot,
Ši pēdeja vasariņa,
Šās vasaras galiņā
Noņems manu vaiņadziņu,
Noņems manu vaiņadziņu,
Pakārs tautu klētiņā.
# 14032.00
Māsiņ zelta drostaliņ,
Tev jaiet šoruden :
Sapel mana sīka nauda,
Sarūs' mans zobentiņš.
-Brālit putu gabaliņ,
Tev janāk panačos.
-Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panačos,
Zobentiņu vēcināt,
Sudrabiņu skandināt.
# 14033.00
Māte, māte, raugi ganu,
Es ganos vairs neiešu :
Ik dieniņas tautas jāja
Pa manām ganiklām.
# 14034.00
Mana balta māmuļiņa,
Laiks man iet tautiņās :
Klētī grīda ielīkuse
Mana pūra vietiņā.
# 14035.00
Mēs bijām div' māsiņas,
Abas vienu lielumiņu;
Jājat, tautas, vienu dienu,
Darat vienu žēlumiņu.
# 14035.01
Mēs bijam trīs māsiņas,
Visas viena lielumiņa;
Lai ved tautas vienu dienu,
Mātei vienas žēlabiņas.
# 14036.00
Mēs bijāmi trīs māsiņas,
Visas lielas uzaugušas;
Jājiet, tautas, kad jādamas,
Kuru dienu gribedamas.
# 14037.00
Nāc, tautiet, došu roku,
Iet neiešu šoruden
Vēl es gribu šoruden
Dažu labu kaitināt.
# 14038.00
Nāc, tautieti, došu roku,
Nu es vairs neliegšos;
Pērn es biju trakumā,
Tad es tevim atsaciju.
# 14053.02
Tautas mani mīļi lūdza:
Nāc, puķite,šoruden!
Es neiešu šoruden,
Mazi mani bāleliņi,
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēva zemi.
# 14054.00
Šogad, tautas, nejājat,
Ne slavites nedarat,
Es bij' jauna, es neiešu,
Ne dos mani tēvs, māmiņa.
Jājat citu rudentiņu,
Tad redzēs, vaj es iešu,
Tad redzēs, vaj es iešu,
Vaj dos mani tēvs, māmiņa.
2.5.1.2.5. Tautas gaidāmas. ( 14055 - 14137)
2.5.1.2.5.1. Zīmes un zīlēšana. ( 14055 - 14070)
# 14055.00
Augstu kaķe laizijās,
No tālienes viesi būs :
Būs manai māsiņai
No tālienes precenieki.
# 14055.01
Augstu runcis laizijās,
No tālienes viesi nāca:
Māsiņai sajājuši
No Vāczemes precinieki.
# 14056.00
Kur, gailiti, tu teceji (tecesi)
Rītā agri rasiņā ?
Es teceju (tecešu) meitu celt,
Meitām jāja precinieki.
# 14056.01
Gailits tek uz ciemiņu
Dzeltaniemi zābakiem.
Kur, gailiti, tu tecesi
Ar tiem vaska zābakiem?
- Tek' uz ciemu meitas celt,
Meitām jāj precinieki.
# 14086.04
Glīši, meitas, dzīvojat
Liela ceļa maliņā,
Turat baltus bāleliņus,
Tīras kannas, biķerites.
# 14086.05
Glīti, meitas, dzīvojiet
Liela ceļa maliņā,
Baltas kannas mazgajiet,
Slaukat tīru pagalmiņu.
# 14086.06
Tikušai mietiņai
Dzīvot ceļa maliņā,
Baltu berzti liepas galdu,
Slaucit tīru pagalmiņu.
# 14086.07
Tikušām meitiņām
Dzīvot ceļa maliņā:
Balts galdiņš, baltas kannas,
Tīr' istaba izslaucita.
# 14086.08
Tikušām meitiņām
Dzīvot ceļa maliņā,
Baltu gladiņ'i turēt,
Tīru sētas pagalmiņu.
# 14086.09
Ceļa malas meitiņām
Aķīlām jadzīvo:
Balta kanna, balts galdiņš,
Noslaucits pagalmiņš.
# 14087.00
Glīši slauku pagalmiņu
Līdz tai Dieva dieniņai;
Kad pagāja Dieva diena,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai sapuva preciniece,
Kā slotiņa sētmalē !
# 14087.01
Es to savu palodziti
Dziedadama noslauciju,
Dziedadama noslauciju,
Tautu dēlu gaididama.
Ja nenāca tautu dēlis,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai sapuva tautu dēlis,
Kā slotiņa sētmalē!
# 14087.02
Līdz Mārami, Miķeļiemi
Slauku savu sētas vidu.
Atnāk Māra, Miķeliši,
Sviežu slotu sētmalī.
Lai sapuva tautu dēlis,
Kā ta slota sētmalī!
# 14087.03
Miķeliša vien gaidiju,
Kā saulites uzlecot;
Kad atnāca Miķelitis,
Sviedu slotu sētmalā.
Lai sapūst tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalā!
# 14087.04
No Bērtuļa līdz Miķeli
Slauku savu pagalmiņu;
Ja tad tautas neatjāja,
Sviedu slotu sētmalī.
Lai sapūst tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalī.
# 14087.05
No Jāņiem līdz Miķeļiem
Tīri slauku pagalmiņu;
Kad atnāca Miķeļ' diena,
Slotu sviedu pabeņķē.
# 14087.06
No Jurģiem līdz Miķeļiem
Slauku tīru pagalmiņu;
Kad atnāca Miķelits,
Sviežu slotu sētmalā.
Lai sapuva tautu dēlis,
Kā slotiņa sētmalā.
# 14087.07
No Miķeļa līdz Mārtiņam
Pa lodziņu raudzijos;
Ja tad vēl neatjāja,-
Jāj vaj elles dibinā!
# 14087.08
No Miķeļa līdz Mārtiņam
Slauku tīru istabiņu;
Mārtiņ' rītu izslaucijse,
Metu slotu sētmalē.
Lai sapuva tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalē.
# 14087.09
No Ūsiņa līdz Miķeļa
Slauku gludu pagalmiņu;
Kad pagāja Miķeļ' diena,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai noguļ tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalē.
# 14087.10
Visu cauru vasarinu
Slaucij' tēva (brāļa) pagalmin';
Kad atnāca Māras dienas,
Speru slotu sētmālī.
Tā lai pūst puišu kauli,
Kā tie slotas žagarini.
# 14088.00
Gludu galvu saglaudiju,
Sēdos brāļu vidiņā.
Saka tautas vērdamās :
Irbe sēd vanagos.
# 14088.01
Saglaudiju gludu galvu,
Sēstos brāļu vidiņā.
Saka tautas, pajādamas:
Irbe sēd vanagos.
# 14088.02
Saglaudiju gludu galvu,
Sēstos brāļu vidiņā.
Saka tautas raudzidamas:
Irbe sēd vanagos.
# 14088.03
Sasaglāužu gludu golvu,
Sāstōs brāļu vidiņā.
Soka toutas uz toutām:
Jirrba sād vonogōs.
Soka toutas roudzīdaemi:
Tur bus loba saimenica.
# 14088.04
Sasukaju gludu galvu,
Sēstos brāļu viducī.
Saka tautas uz tautām:
Irbe sēd vanagos.
# 14088.05
Sasukāvu gludu gālvu,
Sāstos brāļu videņā.
Soka tautys, caurjādami:
Zeiļe sed vonogūs.
# 14090.00
Kas, māsiņa, tev mācija (rādija)
Pret ziemeli kājas aut ?
-Es, brāliti, tautas gaidu
No ziemeļa atjājam.
# 14091.00
Kaut es būtu zinajusi,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojusi.
# 14091.01
Būt es to zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' brāļa istabiņu
Vēl greznaki izpuškojse,
Vēl greznaki izpuškojse
Ar raibāmi rozitēm.
# 14092.00
Kaut es būtu zinajusi,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' savu pagalmiņu
Ziediņiem kaisijusi.
# 14092.01
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' savu sētasvidu
Ar rozēm izkaisijse,
Ar rozēm izkaisijse,
Ar magoņu lapiņām.
# 14092.02
Kam, bāliņi, nesaciji,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' savas nama durvis
Rozitēm izspraudusi.
# 14092.03
Kam, bāliņi, nesaciji,
Kuru dienu tautas jāj?
Es būt savu pagalmiņu
Ar rozēm nokaisijse;
Pate rožu dārziņā
Rožu kroni galviņā.
# 14093.00
Kaut (Kad) es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' savu rožu dārzu
Dižen daiļu puškojuse,
Es būt' viņu apseguse
Ar baltām sagšiņām.
# 14094.00
Kaut es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas nāks,
Es būt' savu vainadziņu
Dižan' daili puškojuse.
# 14095.00
Kaut es būtu zinajuse,
Kuru ceļu tautas jāj,
Es būt' tiltu pataisijse
No veciem dalderiem.
# 14095.01
Būt' es to zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' tiltu taisijuse
Par Daugavas viduciti
No jauniem dalderiem,
No veciem dukatiem.
# 14095.02
Kam pirmak zinajusi,
No kurienes tautas jās,
Es būt' tiltu taisijusi
No veciem dalderiem;
Bērziem galus nogriezusi
Ar sudraba šķēritēm.
# 14096.00
Koši savas kājas avu,
Košu sedzu villainiti,
Koši gaidu tautu dēlu
Pa celiņu atjājam.
# 14096.01
Koši savu galvu pinu,
Koši liku vaiņadziņu,
Koši gaidu tautas dēlu
No pulciņa izjājam.
# 14097.00
Labak dziedu kāj' audama,
Ne kā galvu sukajot;
Labak tautas piektdien jāja,
Ne bez saules vakarā.
# 14098.00
Liec, meitiņ, zīļu rotu,
Nu jāj tavi precinieki:
Viņpus Rigas zirgi zveedza,
Še skaneja iemauktiņi.
# 14099.00
Māršas, manas četras māršas,
Visas mani darinaja:
Viena glauda, otra sedza,
Trešā lika vaiņadziņu,
Ceturtā aicinaja:
Nāc ārā, cielaviņa!
# 14100.00
Mazajam(i) bāliņam(i)
Baltu kreklu izveleju;
Lai jāj tautas, kad jādamas,
To atrada istabāi.
# 14100.01
Baltu kreklu es veleju
Mazajam brālišam:
Nāk tautiņas, kad nākdamas,
To atrada istabā.
# 14100.02
Jaunako brāleliņu
Baltu vien balinaju:
Lai jāj tautas, kad jādamas,
To atrada istabā.
# 14101.00
Ventas meitas, Ventas meitas,
Slaukait skaidru istabiņu,
Rītu jās mežu puiši
Ventas meitas lūkoties.
# 14101.01
Upes meitas,upes meitas,
Slaukat skaidru istabiņu,
Rītu jās meža puiši
Skujaiņām cepurēm.
# 14102.00
Nāc, saglaudi man galviņu,
Vecā brāļa līgaviņa;
Jaunā brāļa līgaviņa
Lai slaucija istabiņu.
# 14103.00
No Mikeļa uz Mārtiņu
Uz lodziņu vien lūkoju,
Vaj redz tautu atjājam,
Bāliņ' zirgu saņemam.
# 14104.00
Nu es iešu klētiņā,
Nu es likšu vizulišus,
Likšu zīļu vaiņadziņu,
Aušu kurpes kājiņās,
Maukšu zelta gredzentiņu,
Segšu zīda nēzdodziņu;
Nu es iešu istabā
Tautietim mutes dot.
# 14105.00
Par upiti diegu vilku,
Par ezeru dzīpariņu:
Par upiti tautas jāja,
Par ezeru bāleliņi.
# 14106.00
Piektdien drēbes nevelē,
Piektdien galvas nesukā:
Piektdien tautas nenāciet,
Nedos mani bāleliņi.
# 14107.00
Piektdien galvas nesukaju,
Ne bez saules vakarā;
Piektdien tautas man nejāja,
Ne bez saules vakarā.
# 14108.00
Piektdien galvu nesukaju,
Piektdien muti nemazgaju;
Piektdien tautas garam jāj,
Tās nejāja sētiņā.
# 14109.00
Piektdien, tautas, nejājiet,
Piektdien galvas nesukā;
Oterdien, ceturtdien,
Tad galviņa jasukā.
# 14143.00
Garām tautas pajājušas,
Man guļot dienvidu.
Augšu liela, būšu gudra,
Negulešu dienavida.
# 14143.01
Būtu brūte šoruden,
Kaut launaga negulejse:
Būšu brūte citu gadu,
Tad launaga negulešu.
# 14144.00
Gauži raud muižas meitas,
Pa pagalmu staigadamas:
Garam jāja precenieki
Uz zemnieku meitiņām.
# 14144.01
Gauži rauda muižas meitas,
Par pagalmu staigadamas.
Kas dos viņām to prieciņu,
Kā zemnieku meitiņām?
Garam jāja precinieki
Pie zemnieku meitiņām.
# 14144.02
Gauži roud krōga meita,
Uz pōruža stāvādama:
Gerām jāja precenieki
Uz zemnieku meitiņām.
# 14144.03
Kroga meitas gauži raud
Uz porūža stāvedamas:
Garam jāja precenieki
Uz tām māju meitiņām.
# 14144.04
Muižas meitas gauži raud,
Uz durvim stāvedamas:
Garam jāja precenieki
Uz tām māju meitiņām.
# 14145.00
Gauži raud muižas meita,
Caur stikliem raudzidama.
Vaj tad tavi precenieki
Garu ceļu aizgājuši?
# 14146.00
Grezna, grezna mātes meita
Greznu gaida precinieku:
Velti gaida, nesagaida,
Paliek sēdot bāliņos.
# 14147.00
Ik rītiņa tautas jāja
Sudrabotu lūkoties:
Dievs dod jāt, nedabut
Paņemt mani bez sudraba.
# 14148.00
Izdobejis ozoliņis
Gaida bites atskrejamas:
Izvecejse mātes meita
Gaid' tautiešus atjājam.
# 14150.02
Zinu, zinu kā nezinu,
Kalab tautas še nejāja:
Atraduši dubļu ceļu,
Mani sīvu sajutuši.
# 14151.00
Kroga meita gauži raud,
Garam jāja precenieki.
Neraud gauži kroga meita,
Vēl labaki pakaļā.
# 14151.01
Kroga meita gauži raud,
Ceļa vīri garam brauc:
Neraud gauži, kroga meita,
Vēl ir citi pakaļā.
# 14151.02
Nāburg' meitas gauži raud,
Garam jāja precinieki:
Neraudati, meitenites,
Vēl klibais pakaļā.
# 14152.00
Kroga meita gauži raud,
Garam jāja precinieki.
To tev dara melnas kannas,
To melnais biķerits.
# 14152.01
Gauži raud krōga m ita,
Gerām jāja precenieki.
Tō tev dora mallnas konnas,
Tō mallnās biķereit s.
# 14152.02
Gauži raud ta meitiņa,
Garam jāja precinieki.
To darija melns galdiņš,
Neslaucita istabiņa.
# 14152.03
Krogus meita bēdajāsi,
Ta palika nepreceta.
To tev dara melnas kannas,
Neslaucita istabiņa.
# 14152.04
Kpoga meita gauži raud,
Garam jāja precinieki.
Neraud gauži, kroga meita,
Tavas pašas vaina bij'
Kam neberzi baltasas kannas,
Kam neslauki kroga durvu.
# 14152.05
Kroga meitas gauži raud,
Garām jāja precenieki.
To darija melnas kannas,
Neslaucita durvu priekša.
# 14152.06
Kroga meitas gauži raud,
Garam jāja precinieki.
To tām dara melnas kannas,
Neslaucita istabiņa.
# 14152.07
Kroga meita gauži raud,
Uz trepēm (durvim) stāvedama,
Redzej' savus preceniekus
Gar durvim aizjājot.
To darija mella kanna,
Neslaucita istabiņa.
# 14152.08
Žēli (gauži) rauda mātes meita,
Garam jāja precinieki.
To tev dara melli spaņņi,
Mels krekliņis mugurāi.
# 14152.09
Tautu meita gauži raud,
Precenieki garam jāj.
To tev dara melni spaņņi,
Neslaucita nama priekša.
# 14152.10
Ciema meitas gauži raud,
Garam jāja precinieki.
To darija melni spaņņi,
Tās melnajas karotiņas.
# 14153.00
Kroga meitas gauži raud,
Uz trepēm stāvedamas;
Kā tās gauži neraudās,
Garam jāja precinieki?
# 14154.00
Liepu lapu ceļu kaisu,
Dēlu māti gaididama.
Vējš nopūta liepu lapas,
Velns parāva dēlu māti.
# 14157.00
Mun jaiet Dieva lūgt
Madalienas baznicā,
Par ko puiši mun nanāk,
Kā citām meitiņām.
# 14158.00
Mazgā, meitiņ, baltas rokas,
Ķemmē matus, sien ar bantēm!
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Diezin kur tie griezisies.-
Paši akli, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
# 14159.00
Nāca lietus, atgriezās,
Vaj ielija jūriņē?
Jāja tautas, atgriezas
No bajāra meitiņām.
# 14160.00
Šodien gaidu, vakar gaidu,
Tautu dēlu atjājam.
Kas sliņķim kājas ava,
Kas sedloja kumeliņu?
# 14161.00
Šodien gaidu,vakar gaidu,
Tautu dēlu atjājam.
Ne šodien, ne vakar,-
Jāj nu elles dibenā.
# 14161.01
Vakar gaidu, šodien gaidu
No tautām brandevīna;
Ja šodien neatnes,
Lai nes elles dibinā.
# 14161.02
Vakar gaidu, šodien gaidu
Tautu dēlu atjājam.
Ne vakar, ne šodien,-
Jāj nu elles dibinā.
# 14161.03
Vakar gaidu, šodien gaidu
Tautu dēlu atnākam;
Ja nu rītu neatnāks,
Skrej tad elles dibinā,
Skrej tad elles dibinā,
Man vairs tevis nevajaga.
# 14162.00
Šogad rozes baltas zied,
Citu gadu sarkanbaltas;
Šogad tautas garām jāj,
Citu gadu iekšā jās.
# 14163.00
Zemu, zemu saule tek,
Tik ar roku nekaceju;
Teju, teju tautas jāja,
Tik iekšā neiejāja.
# 14164.00
Zemu, zemu saule tek,
Cik ar roku nesasniedzu;
Tuvu, tuvu tautas jāja,
Cikko līdzi neaizveda.
# 14165.00
Zemu, zemu saule tek,
Cik vaiņaga nenorāva;
Tuvu, tuvu tautas jāja,
Cik rociņas nepadevu.
# 14165.01
Zemļi, zemļi sauļ tak,
Cik vainoka nanurāv ;
Tyvu, tyvu tautys jāja,
Cik ruky napadevu.
# 14166.00
Sudraboti gaiļi dzied
Zeltupites maliņā,
Nedrīksteja tautas jāt,
Ne kumeļa peldināt.
# 14166.01
Tek upite ikšķedama
Sīkajām oliņām,
Nedrīkst tautas pāri jāt,
Ne kumeļus peldināt.
# 14167.00
Tautiets mani izvainoja,
Jāja citu lūkoties.
Dievs dod jāt, nedabut,
Mani pašu bildināt.
# 14168.00
Tautu meita gauži raud,
Garam jāja precinieki.
Neraud' gauži, tautu meita,
Jās tev citu pavasari.
# 14168.01
Mūsu meitas gauži raud,
Garām jāja precinieki.
Neraudiet jūs, meitiņas,
Jās jums citu ceturtdienu.
# 14175.00
Agri sāka lidināt
Pelekie vanadziņi;
Vēl tai mūsu cielavai
Spārnu gali nepuškoti.
# 14175.01
Agri sāka lidināt
Pelekie vanadziņi;
Vēl nebija irbitei
Spārnu gali darinati.
# 14175.02
Nelidini, vanadziņ,
Nava laika lidinēt,
Vēl tai mūsu cielavai
Spārnu gali nepuškoti.
# 14175.03
Pelekais vanadziņ,
Kam tik agri lidinaji?
Dzeltanai cielavai
Spārnu gali nepuškoti.
# 14175.04
Teju vien lidinās
Div' peleki vanadziņi;
Vēl tām mūsu cielavām
Spārnu gali nepuškoti.
# 14175.05
Vanadziņi lidineja
Ap tām mosu cielavām;
Vēl nebija cielavām
Spārnu gali apsviluši.
# 14176.00
Ai, Dieviņi, ko darit,
Pulkiem jāja precinieki?
Līdz vienam roku sniedzu,
Solās citi pakārties.
# 14177.00
Vai, Dieviņ, lietus nāk,
Man nav lietus villainiņa!
Vai, Dieviņ, tautas jāj,
Man nevaid māmuliņa!
# 14178.00
Vai, Dieviņi, lietus nāce,
Nu tas mani slapinās!
Vai, Dieviņi, tautas jāja,
Nu tās mani niecinās.
# 14179.00
Vai, māsiņa jaunakā,
Kam tu augi tik ražana?
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā pie naudas kalejiņa.
# 14179.01
Vai, māsiņ, vai, māsiņ,
Kam, tu augi tik ražena!
Visa mana galva sāp
Ar tautām badoties:
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā pie Rigas kalejiņa.
# 14180.00
Ai, tai mūsu māsiņai
Tāli jāja precinieki;
Rigā zviedza kumeliņi,
Šurp atgāja atskaniņas.
# 14180.01
Rigā zviedza kumeliņi,
Kurzemē atskaneja;
Būs tai mūsu māsiņāi
No Jelgavas precenieki.
# 14181.00
Alderspriši [?] tautas jāja
Pa lielo tīrumiņu;
Alderspriši mūs' māsiņa
Pa lodziņu raudzijās.
# 14182.00
Atiet meitu brāķeritis
Par lielo tīrumiņu,
Atiet meitas brāķedams,
Kā lācs auzas braucidams.
# 14182.01
Skatatiesi nu, māsiņas,
Kur nāk meitu brāķeritis,
Kur nāk meitu brāķeritis
Pa lielo tīrumiņu,
Nāk, meitiņas brāķedams,
Kā lācs auzas braucidams.
# 14183.00
Atjāj šādi, atjāj tādi,
Mana paša neatjāja.
Redz, tur jāja mana paša
Abolaiņu kumeliņu.
# 14183.01
Visi brauca braucejiņi,
Mana paša vien nebrauc.
Nu tik brauca mana paša
Ābolaiņu kumeliņu.
# 14185.00
Aug liepiņa kalniņā,
Platas lapas galiņā,
Tai atjāja tāļu tautas,
Pārrobežu tēva dēls.
# 14186.00
Avotiņa lejiņā
Iemauktiņus šķindinaja;
Tie nebija iemauktiņi,
Ta bij puiša dvēselite.
# 14187.00
Bij tām tautu meitiņām
Ik dieniņas jauna laime:
Ik dieniņas tautas jāj
Sirmajiem kumeļiem.
# 14188.00
Bālelinis dusmas tura,
Manis dēļ tautas jāj.
Netur' dusmas, bāleliņ,
Neb' es tautas aicinaj'.
# 14188.01
Māte mani rātin rāja,
Ka ik dienas viesi nāk.
Nudien saku, sodi Dievs!
Vaj es viņus aicinaju?
# 14188.02
Māte mani rātin rāja,
Ka ik dienas tautas jāja.
Nerāj mani, mīļā māte,
Neb' es tautas aicinaju;
Aicin' tavi balti galdi,
Mans raženis augumiņš.
# 14188.03
Māte mani rātin rāja,
Kam ik dienas viesi nāca.
Ko, māmiņa, mani rāji,
Neba viesus aicinaju;
Aicin' tava diža slava,
Mans raženis augumiņis.
# 14188.04
Tēvs ar māti sabārās,
Meitas dēļ viesi nāca.
Ai, tētiņ, ai, māmiņ,
Vai es viesus aicinaju.
# 14188.05
Tēvs ar māti sasabāra,
Meitas dēļi viesi nāca.
Atiet viesis negaidams,
Atceļ vārtus nelūdzams.
# 14188.06
Tēvs, māmiņa dusmojās,
Ka ik dienas tautas jāj.
Es mātei atsaciju:
Neb' es viņus aicinaju.
# 14188.07
Treis dieniņas tāvs, māmiņa
Na runāt narunāja.
- Kō, meitiņa, es runāšu,
Tevis d ļ viesi nāce.
- Aj, tēteit, māmuliņ,
Vaj es viesus aicināju?
Atnāk viesi nagaidami,
Atver vārtus naverami.
# 14189.00
Brāļi mani tik diženi,
Es māsiņa nedižena;
Man diženas tautas jāja,
Brāliņosi vērdamās.
# 14189.01
Brāļi muni gon dižani,
Es māsiņa nadižana;
Man dižanas tautas jāja,
Bāliņūs vārdamās.
# 14190.00
Bāliņ putu gabaliņi,
Kam tu tautas aicinaji?
Māsiņ zelta drostaliņa,
Vaj es tautas aicinaju?