14001 - 14200



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām. ( 13766 - 15880)
2.5.1.2.2. Jāda lūkoties, jāj precībās. ( 13796 - 14013)
2.5.1.2.2.4. Atgadījumi un apcerējumi ceļā un ceļa galā. ( 13952 - 14013)

# 14001.00
Tec garami, kumeliņi,
Nemetiesi šāi krogā,
Šāi krogāi laiskas meitas,
Mēsli stāv pasliegsnē.

# 14002.00
Tec garam, kumeliņ,
Neraugies šāi ciemā,
Šāi ciemā laiskas meitas,
Sēdedamas velejās.

# 14003.00
Tec garam, kumeliņi,
Netec vairs tāi sētā,
Tāi sētā slinkas meitas,
Nikna meitu māmuliņa.

# 14004.00
Tec, garam, kumeliņi,
Šāi ciemā laiskas meitas :
Govis bļāva neslaucamas,
Teleniņi nedzirdami.

# 14005.00
Tec teciņis, kumeliņis,
Tāi ciemā neteceji,
Tāi ciemā slinkas meitas,
Vārpstē vērpa sēdedamas.

# 14006.00
Teci, manu kumeliņu,
Auzas došu ciemiņā;
Ņemšu daiļu vedekliņu,
Dos auziņas sijadama.

# 14007.00
Teci, mans kumeliņ,
Auziņām barojams,
Kaut atrastu ciema meitas
Basajām kājiņām.

# 14008.00
Teci, manis kumeliņ,
Liepu lapas braucidams;
Kad ieraugi meitu māti,
Tec galviņu grozidams.

# 14008.01
Tecej manis kumeliņis
Visu ceļu gana labi;
Kad ierauga tautu sētu,
Tec galviņu grozidams.

# 14008.02
Teci manu kumeliņu
Kaltas kājas kapadams;
Kad ieraugi meitu māti,
Tec galviņu grozidams.

# 14008.03
Teci, munu kumēļeņu,
Lipai lopys brauēeidams;
Kad iraugi jaunys m itys,
Tec gaļveņu gruzeidams.

# 14008.04
Teci, mans kumeliņ,
Tec galviņu grozidams;
Kad ieraugi meitu māti,
Tec kājiņas spēledams.

# 14008.05
Teci, teci, kumeliņi,
Liepu lapas braucidams;
Kad ieraugi jaunas meitas,
Tec galviņu grozidams.

# 14009.00
Teci, mans kumeliņš,
Liepu lapas braucidams;
Priekšā nāca meitu māte
Ar meitām dziedadama.

# 14010.00
Teci, mans kumeliņš,
Tec galviņu grozidams,
Pretim nāk tautu meita,
Raibus cimdus adidama.

# 14010.01
Teci, manu kumeliņ,
Pa celiņu dancodams,
Preti nāca līgaviņa,
Spēledama, dancodama,
Spēledama, dancodama,
Zīdautiņu rakstidama.

# 14011.00
Tīšam jāju, nebēdaju,
Pie bajara meitiņām.
Pušam cirtu vara vārtus,
Pāri bēru lecinaju.

# 14012.00
Visapkārt sētu jāju,
Pagalmā vērdamies,
Būsi gludis pagalmiņš
Slavenām meitiņām.

# 14012.01
Garam tautu sētu jāju,
Gar sētiņu raudzijos,
Vaj ir gluds pagalmiņš
Slaveno brāļu māsai.

# 14013.00
Cauri jāju bērzu birzi,
Ne zariņu nenolauzu;
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama.

2.5.1.2.3. Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās. ( 14014 - 14051)

# 14014.00
Apsēdos raudadama
Pie vecaja bāleliņa,
Padomiņu vaicadama,
Vaj būs iet tautiņās.

# 14015.00
Darat muižu, bāleliņi,
Es neiešu tautiņās.
-Ej, māsiņ, tautiņās,
Tautas muižu padarija.

# 14016.00
Dod, Dieviņ, labu gadu,
Labu prātu māmiņai,
Citu gadu vairs neiešu
Brālitim druviņā.

# 14017.00
Domajiet, bāleliņi,
Ko ar manim darisiet;
Vaj gribiet šoruden
Vainagā paturēt ?

# 14018.00
Iešu, iešu, māmuliņa,
Ko darišu negājuse ?
Tētitim maizes trūka,
Brālitim linu zemes.

# 14019.00
Ietin iešu, māmulite,
Es rudeni negaidišu;
Es rudeni gan gaiditu,
Tautu dēls negaidija.

# 14020.00
Ietin iešu šoruden
Vaj pie jauna, vaj pie vecea
Ja pie jauna, pie ražana,
Ja pie veca, pie bagata.

# 14021.00
Ietin iešu tautiņās,
Neieš' tālu no māmiņas,
Kur es savu māmuļiti
Ganidama apraudziju.

# 14022.00
Ieva, ziedus izkāruse,
Gaida pilnu mēnestiņu;
Māsa, pūru pielocijse,
Gaida tautas atjājam.

# 14023.00
Es redzeju jaunus puišus
Kumeliņu seglujot;
Man prātiņu sagrozija,
Cerej' savu arajiņu.

# 14024.00
Es ta nieka nebēdaju,
Ka klāteji niecinaja;
Ka klāteji niecinaja,
Jau tāleji kājas āva.

# 14025.00
Jājat, puiši, pie manim,
Jājat daiļi tēva dēli;
Šādi tādi nejājat,
Man slaviti nelaižat,
Netīk man slikta slava,
Labam ļaužu bērniņam.

# 14026.00
Ko, tautieti, dusmas turi,
Ka ar mani nerunaji ?
Vaj tureji pērnās dusmas,
Ka ar mani nedereji ?

# 14027.00
Laidi, laidi, laidainite,
Laidi miežus, laidi rudzus,
Laidi miežus, laidi rudzus,
Atlaid manu arajiņu.

# 14028.00
Līs lietiņš, kad līdams,
Mākuļot mākuļoja;
Nāks tautiņas, kad nākdamas,
Daudzenāt daudzenaja.

# 14029.00
Līstat, lieti, nelīstat,
Jel rasiņu pataisat;
Jājiet, tautas, nejājiet,
Jel slavites palaidiet.

# 14030.00
Luste, mana laba luste,
Ši pēdeja vasariņa,
Ši pēdeja vasariņa,
Valkāt meitas vainadziņu.

# 14031.00
Lustigai man dzīvot,
Ši pēdeja vasariņa,
Šās vasaras galiņā
Noņems manu vaiņadziņu,
Noņems manu vaiņadziņu,
Pakārs tautu klētiņā.

# 14032.00
Māsiņ zelta drostaliņ,
Tev jaiet šoruden :
Sapel mana sīka nauda,
Sarūs' mans zobentiņš.
-Brālit putu gabaliņ,
Tev janāk panačos.
-Iešu, iešu, kā neiešu
Māsiņai panačos,
Zobentiņu vēcināt,
Sudrabiņu skandināt.

# 14033.00
Māte, māte, raugi ganu,
Es ganos vairs neiešu :
Ik dieniņas tautas jāja
Pa manām ganiklām.

# 14034.00
Mana balta māmuļiņa,
Laiks man iet tautiņās :
Klētī grīda ielīkuse
Mana pūra vietiņā.

# 14035.00
Mēs bijām div' māsiņas,
Abas vienu lielumiņu;
Jājat, tautas, vienu dienu,
Darat vienu žēlumiņu.

# 14035.01
Mēs bijam trīs māsiņas,
Visas viena lielumiņa;
Lai ved tautas vienu dienu,
Mātei vienas žēlabiņas.

# 14036.00
Mēs bijāmi trīs māsiņas,
Visas lielas uzaugušas;
Jājiet, tautas, kad jādamas,
Kuru dienu gribedamas.

# 14037.00
Nāc, tautiet, došu roku,
Iet neiešu šoruden
Vēl es gribu šoruden
Dažu labu kaitināt.

# 14038.00
Nāc, tautieti, došu roku,
Nu es vairs neliegšos;
Pērn es biju trakumā,
Tad es tevim atsaciju.

# 14039.00
Nāc, tautiet, došu roku,
Nebēdaju bāleliņa;
Bāliņš mani nevēleja,
Gājejiņas gribedams.

# 14039.01
Nāciet, tautas, došu roku,
Neraudzišu bāleliņa;
Brāliņš mani i nedeva,
Gājejiņas gribedams.

# 14040.00
Nāc, tautieti, došu roku,
Par bāliņu nebēdašu,
Kam brālitis tā sacija :
Velnam māsa lieti der !

# 14040.01
Nāc, tautieti, došu roku,
Par bāliņu nebēdašu,
Kam bāliņis tā sacija:
Ko māsiņa labu dara?
Gan bāliņis atradis
Māsas labu darijienu.

# 14041.00
Nāciet šurp, viņpusieši,
Es jums došu sav' māsiņu;
Atnesiet māmiņai
Divi zelta gabaliņi.

# 14042.00
Nāciet, tautas, es būš' iet
Pašā darba laiciņā,
Atstāt striķi vērienā,
Izkaptiņu cirtienā.

# 14043.00
Nāciet, tautas, nu es iešu,
Nu es vairs neliegšos :
Nu man brāļi skalus liedza,
Mārša liedza istabiņu.

# 14044.00
Peldojies, raudaviņ,
Pa dziļo ezeriņu !
Bij māsiņa gājejiņa,
Ja bāliņi devejiņi.

# 14045.00
Precat mani, ciema puiši,
Man deviņi rinduciņi :
Trīs paklāju, trīs apsedzu,
Trīs paliku pagalvī.

# 14046.00
Projam iešu, māmuļite,
Vairs rudeņa negaidišu !
Man tautietis apsolija
Pa prātam kumeliņa,
Zīdes deķi, zelta sedlus,
Vizuļotus iemauktiņus.

# 14047.00
Rudzi, rudzi, mieži, mieži
Nu pašā pļaušanā;
Tautu meita zeltenite
Nu pašā vešanā.

# 14047.01
Alus, alus, medus, medus,
Tas pašā dzeršanā;
Jaunas meitas, pusaugušas,
Tās pašā vešanā.

# 14047.02
Egle, egle, priede, priede,
Nu pašā cirtienā;
Tautu meita zeltenite
Nu pašā veltienā.

# 14047.03
Pupas, pupas, zirņi, zirņi
Nu patē ēstuvē;
Ta meitiņa dzeltānite
Nu patē vestuvē.

# 14047.04
Rudzi, rudzi, miži, miži
Niu pošā pļaušonā;
Brāļi, brāļi, jiusu māsa
Niu pāšā vešonā.

# 14047.05
Ruidzi, ruidzi, mieži, mieži
Nu paetie ploutaņā;
Toutu meita dzaltaenīta
Nu paetie vastaņā.

# 14048.00
Ši vasara man aizgāja
Domajama, cerejama,
Vaj būs ieti tautiņās,
Vaj tautieti sētā vest.
Labak iešu tautiņās,
Lai jāj brāļi panāksnos.

# 14049.00
Sen vedama siena kaudze,
Gaida labu ceļa laiku;
Sen vedama mātes meita,
Gaida labu vedejiņu.

# 14049.01
Sen samesta siena kaudze
Gaidij' labu ceļa laiku;
Sen auguse tautu meita
Gaidij' manu bāleliņu.

# 14050.00
Trīs rudeņi tautas jāja
Mūs' māsiņu lūkoties;
Ši rudeņa jājumiņis
Nebūs velti tautiņām :
Mūs' māsiņa pieauguse
Kā sarkana brūklenite,
Pūra cimdus noadijse,
Linu dvieļus noauduse.

# 14051.00
Vējš pūta, vējš pūta,
Salms grazni dancoja,
Tēvs vaicaj' meitu,
Vaj grib vīru.
Vecais, vecais,
Tev nav prāta,
Kalab cilveks
Cilveku negribēs ?
Putniņš mežā,
Tam savs draudziņš,
Kalab man nava
Cilveku bērnam ?

2.5.1.2.4. Iemesli, kādēļ meita vēl nevar, vaj negrib iet tautās. ( 14052 - 14054)

# 14052.00
Nepūšat, auksti vēji;
Es plānos palagos;
Nerunā, bāleliņ,
Es lielos sirdsēstos.

# 14052.01
Nepūšat, auksti vēji,
Es plānos palagos;
Nerunajat, bāleliņi,
Es lielos sirdēstos.

# 14052.02
Nepūšat, auksti vēji,
Kalnē sēti smalki lini;
Nerunā, bāleliņ,
Es lielē sirdētē.

# 14052.03
Nepūšat, bargi vēji,
Es vieglā apģērbā;
Nerunajat, bāleliņi,
Es grūtā dieniņā.

# 14052.04
Nepūtiet, auksti vēji,
Es plānos palagos;
Nerunajiet, bāleliņi,
Es lielos sirdsēstos.

# 14052.05
Nepūtiet, auksti vēji,
Plāna mana villainite;
Nerunā, bāleliņi,
Es lielās žēlabās.

# 14053.00
Šogad, tautas, nejājat,
Manim slavas nedarat :
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēva zemi.

# 14053.01
Mieru, mieru, vaļu, vaļu
Šogad, tautas, paliekat:
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēvu zemi.

# 14053.02
Tautas mani mīļi lūdza:
Nāc, puķite,šoruden!
Es neiešu šoruden,
Mazi mani bāleliņi,
Mazi mani bāleliņi,
Pate valdu tēva zemi.

# 14054.00
Šogad, tautas, nejājat,
Ne slavites nedarat,
Es bij' jauna, es neiešu,
Ne dos mani tēvs, māmiņa.
Jājat citu rudentiņu,
Tad redzēs, vaj es iešu,
Tad redzēs, vaj es iešu,
Vaj dos mani tēvs, māmiņa.

2.5.1.2.5. Tautas gaidāmas. ( 14055 - 14137)
2.5.1.2.5.1. Zīmes un zīlēšana. ( 14055 - 14070)

# 14055.00
Augstu kaķe laizijās,
No tālienes viesi būs :
Būs manai māsiņai
No tālienes precenieki.

# 14055.01
Augstu runcis laizijās,
No tālienes viesi nāca:
Māsiņai sajājuši
No Vāczemes precinieki.

# 14056.00
Kur, gailiti, tu teceji (tecesi)
Rītā agri rasiņā ?
Es teceju (tecešu) meitu celt,
Meitām jāja precinieki.

# 14056.01
Gailits tek uz ciemiņu
Dzeltaniemi zābakiem.
Kur, gailiti, tu tecesi
Ar tiem vaska zābakiem?
- Tek' uz ciemu meitas celt,
Meitām jāj precinieki.

# 14056.02
Kur, gailiti, tu teceji
Agra rīta rasiņā?
-Tek' māmiņai pasacit,
Meitām jāja precenieki.

# 14056.03
Kur, gailiti, tu teceji
No rītiņa rasiņā?
-Teku ciema meitu celt,
Meitām jāja precenieki.

# 14056.04
Kur, gailiti, tu teceji
Rītā agri rasiņā?
-Teku ciema meitas celt,
Meitām jāja precenieki.

# 14056.05
Kur, gailiti, tu teceji
Rītā agri rasiņā?
-Ciemā teku meitas celt,
Meitām jāja precineiki.

# 14056.06
Kur, gailiti, tu teceji
Rītā agri rasiņā?
-Ciemā teku, meitas celt,
Meitām jāja precenieki;
Meitām jāja precenieki,
Vēl galviņa nesukata,
Liepas galdi nemazgati,
Istabiņa neslaucita.

# 14056.07
Kur, gailiti, tu tecesi,
Kaula pieši kājiņās?
-Es tecešu meitas celt,
Meitām nāca precenieki.

# 14056.08
Kur, gailiti, tu tecesi
Kaula piešu kājiņām?
-Es tecešu meitas celt,
Jāņa bērni tuvumā.

# 14056.09
Kur, gailiti, tu tecesi
No rītiņa agrumā?
-Es tecešu meitas celt,
Meitām jāja precinieki.

# 14056.10
Kur, gailiti, tu tecesi
Vaskaināmi kājiņām?
-Es tecešu meitas celt(i),
Meitām jāja precinieki.

# 14056.11
Kur,kurmiti, tu teceji,
Vaska cimdi rociņā?
-Es teceju meitu celt,
Meitām jāja precenieki.

# 14056.12
Kur teceji tu, gailiti,
Ar to kaula deguniņ'?
-Ciemā teku meitas celt,
Meitām jāja precenieki.

# 14056.13
Kur teceji tu, gailiti,
Rītā agri rasiņā?
-Ciemā teku meitas celt,
Meitām jāja precenieki.

# 14056.14
Kur,vilciņ, tu tecesi
Jauna rīta rasiņā?
-Es tecešu meitas celt,
Meitām jāja precinieki:
Skultas Brencis, Baškas Jancis,
Viņgaliešu Indriķits.

# 14057.00
Ko, ieviņa, tu redzeji,
Ceļmalā ziededama ?
-Skaistu puisit' i redzeju
Cepuriti puškojam.

# 14058.00
Lūpa niez', lūpa niez,
Kas kukuļus atnesis ?
Dēlu māte atnesis
Mīkstu kriķu karašiņu.

# 14059.00
Mute nieza, mute nieza,
Kas kukuli atnesis ?
Dēlu māte aiz vārtiem,
Raušu kule mugurā.

# 14060.00
Būt manimi to dieniņu
Ar' zīlite dziedajuse,
Kad tautiņas kājas āva,
Kad segloja kumeliņu !

# 14061.00
Eita, meitas, klausities,
Kādu dziesmu zīle dzied.
-Zīle dzied tādu dziesmu :
Laiks meitām rozes šķīt (sēt).

# 14062.00
Sudrabota zīle brēca
Vārtu staba galiņā.
Ej, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
-Tādu ziņu zīl' atnesa,
Mūs' māsai tautās iet.

# 14063.00
Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņā :
Atjās mūsu māsiņai
Sudraboti precinieki.

# 14063.01
Skataties, bāleliņi,
Sidrabota zīle dzied:
Nu atjās māsiņai,
Sidraboti precenieki.

# 14063.02
Sudrabota zīle dzied
Manā vārtu stuburā:
Sudrabotas tautas jāj
Jaunajai māsiņai.

# 14064.00
Sudrabota zīle dzieda
Vārtu staba galiņā :
Aizvedis mūs' māsiņu
Sudrabiņa kalejam.

# 14064.01
Sudrabota zīle dzied
Vārtu staba galiņē:
Šoruden man jaiet
Pie sudraba kalejiņa.

# 14065.00
Sudrabota saule lēca
Purva bērza galiņā :
Mūs' māsiņi tautas jāja,
Sudraboti jājejiņi.

# 14066.00
Tā sacija cielaviņa,
Pa pagalmu tecedama :
Būs tai mūsu netiklei
Šorudeni precinieki.

# 14066.01
Balta, balta cielaviņa
Upmalā mazgajās:
Būs tai mūsu netiklei
Šovakar precinieki.

# 14066.02
Dancodama zīle dzied
Uz akmiņa purvmalē:
Būs tam mūsu neveikļam
Šogad jauna līgaviņa.

# 14066.03
Dzeltenaja cielaviņa
Vārtu virsū lidinaja:
Nu būs mūsu neveikļam
Šorudeni līgaviņa.

# 14066.04
Tā sacija cielaviņa,
Pa pagalmu tecedama:
Bij tādam neliešam
Še dabut līgaviņu.

# 14067.00
Spoža zvaigzne ieriteja
Manā gultas maliņā :
Dievs dos man šo rudeni
Jaunu gultas guletaju.

# 14068.00
Tāļu, tāļu es redzeju
Žibam gaišu uguntiņu :
Tautu dēlis kājas ava,
Sedlo savu kumeliņu.

# 14069.00
Tupi, runci, uz akmeni,
Vedis mani šoruden ?
Es tev došu cimdu pāru,
Bodē pirktu prievetiņu.

# 14070.00
Viegli mani žagas rāva,
Tāļu mani piemineja :
Tautu dēls piemineja,
Kumeliņu sedlodams,
Kumeliņu sedlodams,
Cepuriti ciladams.

# 14070.01
Viegli mani žags norāva
Ceturtdienas rītiņā:
Tautu dēli piemineja,
Kumeliņu seglodami.

2.5.1.2.5.2. Meitas pie laika apkopjās. ( 14071 - 14135)

# 14071.00
Agri, agri peleķite
Gar kuplaju ozoliņu;
Vēl jo agri mūs' māsiņa
Sedzās baltas villainites.

# 14072.00
Apāvos kurpitēs,
Baltajās zeķitēs,
Lai tie nāca ciema puiši,
Kuru dienu gribedami.

# 14073.00
Ar puškiem namu slauku,
Ielokiem istabiņu :
Namā gāja tautu dēli,
Istabā bāleliņi.

# 14074.00
Baltu muti balinaju,
Gludu galvu gludinaju,
Lai tie nāca sveši ļaudis,
Kuru dienu gribedami.

# 14075.00
Bēdz, māsiņa, istabā,
Tev sajāja precenieki;
Aunies baltās zeķitēs,
Mazajās kurpitēs.
-Lai jāj mani precenieki,
Es jau viņus sen gaidiju.

# 14076.00
Bēdz, māsiņa, kambarī,
Nu jāj tavi precenieki,
Ķemmē savus garus matus,
Liec kroniti galviņā.

# 14077.00
Darin' daiļi, māmuliņa,
Savas divas zeltenites;
Tepat vien lidinaja
Div' peleki vanadziņi.

# 14077.01
Apdarini, māmuliņa,
Savas divi zeltenites:
Kaimiņos div' dēliņi
Kā vanagi lidinaja.

# 14077.02
Darin' daiļi, māmulite,
Savas divas zeltenites;
Tepat auga kaimiņos
Div' peleki vanadziņi.

# 14077.03
Darin' skaisti, māmuliņa,
Savas divas zeltenites;
Div' peleki vanadziņi
Teju vien lidinaja.

# 14078.00
Drīzi, mudri, tautu meit',
Slauki savu pagalmiņ',
Es redzeju tautu dēlu
Kumeliņu seglojot.

# 14079.00
Dzīrās tautas agri jāt,
Dzīrās mani bas' atrast;
Es bij' gudra, es apāvu
Savas kājas vakarā.

# 14080.00
Ej, māsiņ, man' māsiņ,
Mazgā savus liepas beņķus,
Rītu nāks tautu dēli
Tavu godu lūkoties.

# 14080.01
Ai, laiskā tautu meita,
Mazgā baltu liepas galdu,
Rītā jās mans bāliņis
Tavu godu lūkoties.

# 14081.00
Es apsedzu raudadama
Maģu baltu villainiti,
Es redzeju aiz vārtiem
Stāvam bēru kumeliņu.

# 14082.00
Es jums teicu, jaunas meitas,
Slaukat namu, istabiņu,
Rītu nāks jauni kungi
Slīpetiem zābakiem.

# 14082.01
Slaukat, meitas, istabiņu,
Rītu būs jauni kungi,
Rītu būs jauni kungi
Stilpetiem zābakiem.

# 14082.02
Vakar teicu meitiņām,
Slaukat namu, istabiņu,
Rītu būs jauni kungi
Slīpetiem zābakiem.

# 14083.00
Es mutiti nomazgaju
Rakstitāi glāzitēi,
Lai tek tautu kumeliņi
Deviņiemi celiņiem.

# 14084.00
Es mutiti nomazgaju
Rakstitā glāziņā;
Man atjāja tautu dēls
Garu ceļu rakstidams.

# 14084.01
Es mutiti nomazgaju
Rakstitāi glāzitēi;
No tālienes tautas nāca,
Garu ceļu rakstidamas.

# 14084.02
Es uzaugu pie māmiņas
Kā sarkana magonite;
Man atjāja tautas dēls,
Visu ceļu rakstidams.

# 14084.03
Šorīt muti nomazgaju
Rakstitā glāziņā;
Man atjāja tautu dēls,
Garu ceļu rakstidams.

# 14085.00
Es neraugu gludas galvas,
Bil man gluda istabiņa :
Es galviņu saglaudiju,
Tautiņām sajājot.

# 14086.00
Glīti, meitas, dzīvojiet
Liela ceļa maliņā,
Gludu galvu, baltu muti,
Tīru namu, istabiņu.

# 14086.01
Aķīlai meitiņai
Dzīvot ceļa maliņā,
Istabā balts galdiņš,
Laukā tīrs pagalmiņš.

# 14086.02
Diži, meitas, dzīvojiet
Liela ceļa maliņā,
Baltas mutes mazgajiet,
Slaukiet tīrus pagalmiņus.

# 14086.03
Glīši, meitas, dzīvojiet
Lieia ceļa maliņā.
Baltas kannas, biķerites,
Tīru gludu pagalmiņu,

# 14086.04
Glīši, meitas, dzīvojat
Liela ceļa maliņā,
Turat baltus bāleliņus,
Tīras kannas, biķerites.

# 14086.05
Glīti, meitas, dzīvojiet
Liela ceļa maliņā,
Baltas kannas mazgajiet,
Slaukat tīru pagalmiņu.

# 14086.06
Tikušai mietiņai
Dzīvot ceļa maliņā,
Baltu berzti liepas galdu,
Slaucit tīru pagalmiņu.

# 14086.07
Tikušām meitiņām
Dzīvot ceļa maliņā:
Balts galdiņš, baltas kannas,
Tīr' istaba izslaucita.

# 14086.08
Tikušām meitiņām
Dzīvot ceļa maliņā,
Baltu gladiņ'i turēt,
Tīru sētas pagalmiņu.

# 14086.09
Ceļa malas meitiņām
Aķīlām jadzīvo:
Balta kanna, balts galdiņš,
Noslaucits pagalmiņš.

# 14087.00
Glīši slauku pagalmiņu
Līdz tai Dieva dieniņai;
Kad pagāja Dieva diena,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai sapuva preciniece,
Kā slotiņa sētmalē !

# 14087.01
Es to savu palodziti
Dziedadama noslauciju,
Dziedadama noslauciju,
Tautu dēlu gaididama.
Ja nenāca tautu dēlis,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai sapuva tautu dēlis,
Kā slotiņa sētmalē!

# 14087.02
Līdz Mārami, Miķeļiemi
Slauku savu sētas vidu.
Atnāk Māra, Miķeliši,
Sviežu slotu sētmalī.
Lai sapuva tautu dēlis,
Kā ta slota sētmalī!

# 14087.03
Miķeliša vien gaidiju,
Kā saulites uzlecot;
Kad atnāca Miķelitis,
Sviedu slotu sētmalā.
Lai sapūst tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalā!

# 14087.04
No Bērtuļa līdz Miķeli
Slauku savu pagalmiņu;
Ja tad tautas neatjāja,
Sviedu slotu sētmalī.
Lai sapūst tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalī.

# 14087.05
No Jāņiem līdz Miķeļiem
Tīri slauku pagalmiņu;
Kad atnāca Miķeļ' diena,
Slotu sviedu pabeņķē.

# 14087.06
No Jurģiem līdz Miķeļiem
Slauku tīru pagalmiņu;
Kad atnāca Miķelits,
Sviežu slotu sētmalā.
Lai sapuva tautu dēlis,
Kā slotiņa sētmalā.

# 14087.07
No Miķeļa līdz Mārtiņam
Pa lodziņu raudzijos;
Ja tad vēl neatjāja,-
Jāj vaj elles dibinā!

# 14087.08
No Miķeļa līdz Mārtiņam
Slauku tīru istabiņu;
Mārtiņ' rītu izslaucijse,
Metu slotu sētmalē.
Lai sapuva tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalē.

# 14087.09
No Ūsiņa līdz Miķeļa
Slauku gludu pagalmiņu;
Kad pagāja Miķeļ' diena,
Sviežu slotu sētmalē.
Lai noguļ tautu dēls,
Kā slotiņa sētmalē.

# 14087.10
Visu cauru vasarinu
Slaucij' tēva (brāļa) pagalmin';
Kad atnāca Māras dienas,
Speru slotu sētmālī.
Tā lai pūst puišu kauli,
Kā tie slotas žagarini.

# 14088.00
Gludu galvu saglaudiju,
Sēdos brāļu vidiņā.
Saka tautas vērdamās :
Irbe sēd vanagos.

# 14088.01
Saglaudiju gludu galvu,
Sēstos brāļu vidiņā.
Saka tautas, pajādamas:
Irbe sēd vanagos.

# 14088.02
Saglaudiju gludu galvu,
Sēstos brāļu vidiņā.
Saka tautas raudzidamas:
Irbe sēd vanagos.

# 14088.03
Sasaglāužu gludu golvu,
Sāstōs brāļu vidiņā.
Soka toutas uz toutām:
Jirrba sād vonogōs.
Soka toutas roudzīdaemi:
Tur bus loba saimenica.

# 14088.04
Sasukaju gludu galvu,
Sēstos brāļu viducī.
Saka tautas uz tautām:
Irbe sēd vanagos.

# 14088.05
Sasukāvu gludu gālvu,
Sāstos brāļu videņā.
Soka tautys, caurjādami:
Zeiļe sed vonogūs.

# 14088.06
Sasukaju gludu galvu,
Sēdos māsu viducī.
Saka tautas, garjādami:
Irbes sēd vanagos.

# 14089.00
Jājiet, tautas, pastāviet
Augstajā kalniņā,
Tikam brāļi māsu kala
Sīkajā sudrabā.

# 14089.01
Jājiet, tautas, apstājiet
Ša kalniņa galiņā,
Nule brāļi māsu pirka
Sīkajāi sudrabā.

# 14090.00
Kas, māsiņa, tev mācija (rādija)
Pret ziemeli kājas aut ?
-Es, brāliti, tautas gaidu
No ziemeļa atjājam.

# 14091.00
Kaut es būtu zinajusi,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienā puškojusi.

# 14091.01
Būt es to zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' brāļa istabiņu
Vēl greznaki izpuškojse,
Vēl greznaki izpuškojse
Ar raibāmi rozitēm.

# 14092.00
Kaut es būtu zinajusi,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' savu pagalmiņu
Ziediņiem kaisijusi.

# 14092.01
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' savu sētasvidu
Ar rozēm izkaisijse,
Ar rozēm izkaisijse,
Ar magoņu lapiņām.

# 14092.02
Kam, bāliņi, nesaciji,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' savas nama durvis
Rozitēm izspraudusi.

# 14092.03
Kam, bāliņi, nesaciji,
Kuru dienu tautas jāj?
Es būt savu pagalmiņu
Ar rozēm nokaisijse;
Pate rožu dārziņā
Rožu kroni galviņā.

# 14093.00
Kaut (Kad) es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' savu rožu dārzu
Dižen daiļu puškojuse,
Es būt' viņu apseguse
Ar baltām sagšiņām.

# 14094.00
Kaut es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas nāks,
Es būt' savu vainadziņu
Dižan' daili puškojuse.

# 14095.00
Kaut es būtu zinajuse,
Kuru ceļu tautas jāj,
Es būt' tiltu pataisijse
No veciem dalderiem.

# 14095.01
Būt' es to zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' tiltu taisijuse
Par Daugavas viduciti
No jauniem dalderiem,
No veciem dukatiem.

# 14095.02
Kam pirmak zinajusi,
No kurienes tautas jās,
Es būt' tiltu taisijusi
No veciem dalderiem;
Bērziem galus nogriezusi
Ar sudraba šķēritēm.

# 14096.00
Koši savas kājas avu,
Košu sedzu villainiti,
Koši gaidu tautu dēlu
Pa celiņu atjājam.

# 14096.01
Koši savu galvu pinu,
Koši liku vaiņadziņu,
Koši gaidu tautas dēlu
No pulciņa izjājam.

# 14097.00
Labak dziedu kāj' audama,
Ne kā galvu sukajot;
Labak tautas piektdien jāja,
Ne bez saules vakarā.

# 14098.00
Liec, meitiņ, zīļu rotu,
Nu jāj tavi precinieki:
Viņpus Rigas zirgi zveedza,
Še skaneja iemauktiņi.

# 14099.00
Māršas, manas četras māršas,
Visas mani darinaja:
Viena glauda, otra sedza,
Trešā lika vaiņadziņu,
Ceturtā aicinaja:
Nāc ārā, cielaviņa!

# 14100.00
Mazajam(i) bāliņam(i)
Baltu kreklu izveleju;
Lai jāj tautas, kad jādamas,
To atrada istabāi.

# 14100.01
Baltu kreklu es veleju
Mazajam brālišam:
Nāk tautiņas, kad nākdamas,
To atrada istabā.

# 14100.02
Jaunako brāleliņu
Baltu vien balinaju:
Lai jāj tautas, kad jādamas,
To atrada istabā.

# 14101.00
Ventas meitas, Ventas meitas,
Slaukait skaidru istabiņu,
Rītu jās mežu puiši
Ventas meitas lūkoties.

# 14101.01
Upes meitas,upes meitas,
Slaukat skaidru istabiņu,
Rītu jās meža puiši
Skujaiņām cepurēm.

# 14102.00
Nāc, saglaudi man galviņu,
Vecā brāļa līgaviņa;
Jaunā brāļa līgaviņa
Lai slaucija istabiņu.

# 14103.00
No Mikeļa uz Mārtiņu
Uz lodziņu vien lūkoju,
Vaj redz tautu atjājam,
Bāliņ' zirgu saņemam.

# 14104.00
Nu es iešu klētiņā,
Nu es likšu vizulišus,
Likšu zīļu vaiņadziņu,
Aušu kurpes kājiņās,
Maukšu zelta gredzentiņu,
Segšu zīda nēzdodziņu;
Nu es iešu istabā
Tautietim mutes dot.

# 14105.00
Par upiti diegu vilku,
Par ezeru dzīpariņu:
Par upiti tautas jāja,
Par ezeru bāleliņi.

# 14106.00
Piektdien drēbes nevelē,
Piektdien galvas nesukā:
Piektdien tautas nenāciet,
Nedos mani bāleliņi.

# 14107.00
Piektdien galvas nesukaju,
Ne bez saules vakarā;
Piektdien tautas man nejāja,
Ne bez saules vakarā.

# 14108.00
Piektdien galvu nesukaju,
Piektdien muti nemazgaju;
Piektdien tautas garam jāj,
Tās nejāja sētiņā.

# 14109.00
Piektdien, tautas, nejājiet,
Piektdien galvas nesukā;
Oterdien, ceturtdien,
Tad galviņa jasukā.

# 14110.00
Piektdien, tautas, nejājat,
Piektdien jūsu negaidis:
Piektdien galva nesukata,
Piektdien galda nemazgaja.

# 14111.00
Piecel mani, māmuliņa,
Svētu rītu cēlusies:
Svētu rītu lidinaja
Trīs peleki vanadziņi.

# 14112.00
Puško, māte, to liepiņu,
Kas tavā sētiņā;
Sen redzeju tautiņās
Appuškotu ozoliņu.

# 14113.00
Sadarini, māmuliņa,
Savas divi zeltenites:
Še dzīrās tautas jāt,
Še naksniņu pārgulēt.

# 14113.01
Saderini, māmuliņ
Savas divas zeltenites:
Še dzīrās sveši ļaudis
Kumeliņus dusināt.

# 14113.02
Saederini, māmoļiņ,
Sovas divas dzaltaenītas:
Te dzīrās sveši ļouds
Kuimeliņus ādanāt.

# 14114.00
Saģērbam sila priedi,
Uzliekam vainaciņu;
Saka tautas, pajādamas:
Redz, kur šmuidra malejiņa.

# 14115.00
Šorīt agri saule lēca,
Lietus gaisu gaididama;
Šorīt agri māte cēla,
Dižus viesus gaididama.

# 14116.00
Ziediem kaisu pagalmiņu,
Labu ļaužu gaididama;
Ieraudziju neveikliti,
Saslauciju sētmalī.

# 14116.01
Gaidu tautas atjājoti,
Kaisu ziedus celiņā:
Redz atraitni iejājot,
Slauku ziedus sētmalē.

# 14116.02
Lobu ļaužu gaideidama,
Zīdus bēru pogolmā:
Redzu kaidu atbraucut,
Slauku zīdus maļeņā.

# 14116.03
Puķēm kaisu tēva sētu,
Greznus viesus gaididama:
Sajāj tādi neraženi,
Saslauciju sētmalī.

# 14116.04
Rozēm kaisu kaisu istabiņu,
Tautu dēlu gaididama;
Redz atraitni atjājam,
Slauku puķes pabeņķē,
Slauku puķes pabeņķē,
Lec' pa logu kaņepēs,
Kaņepēs klausijos,
Ko runaja tēvs, māmiņa.
Tēvs solija, māte liedza,
Tautiets lūdza raudadams.

# 14116.05
Rozēm kaisu istabiņu,
Tēva dēla gaidīdama,
Redz' nelieti atjājam,
Slauk' rozites pabeņķe.

# 14116.06
Ziediem kaisu istabiņu,
Labu ļaužu gaididama;
Ieraudziju neveikliti,
Saslauciju maliņā.

# 14116.07
Ziedim kaisu pagalmiņ',
Tēva dēlu gaididam';
Nu atjāja kalpa vīrs,
Slauku ziedus sētmalī,
Slauku ziedus sētmalī,
Lai guļ tēva siventins.

# 14116.08
Ziediem kaisu pagalmiņu,
Tēva dēlu gaididama;
Redzu kalpu atjājam,
Mēzu ziedus sētmalē.

# 14117.00
Ziedi, ziedi, āra pļava,
Ne ik dienas gani gana,
Puškojies, brāļu māsa,
Ne ik dienas tautas jāj.

# 14117.01
Dūņojies, dūņu purvis,
Ne ik dienas gani dzina;
Puškojies, tautu meita,
Ne ik dienas tautas jāja.

# 14118.00
Sirma cūka, barodama,
Sarus vien kustinaja;
Jauna meita, precejama,
Pieri vien balinaja.

# 14118.01
Ķēvit', mana ecejama,
Ausis vien purinaja;
Meitiņ', mana precejama,
Pierit vien balinaja.

# 14119.00
Skaidri slauku brāļa namu,
Skaidri brāļa istabiņu:
Nāk māršām lieli radi,
Man tie visi sveši ļaudis.

# 14119.01
Māršiņām brāļi nāca,
Man sanāca sveši ļaudis;
Slauku namu, slauk' istabu
Ar ozola lapiņām.

# 14120.00
Slaukat, māršas, istabiņu,
Es slaucišu pagalmiņu;
Jums nāks brāļi istabā,
Man tautiņas pagalmā.

# 14120.01
Slauki, mārša, istabiņu,
Es slaucišu pagalmiņu,;
Tev sajāja bāleliņi,
Man sajāja sveši laudis.

# 14120.02
Slauki, mārša, nam', istabu,
Es slaucišu pagalmiņu:
Tu gaidiji bāleliņu,
Es gaidiju svešu ļaužu.

# 14120.03
Slauki, mārša, nam' istabu,
Es slaucišu pagalmiņu:
Tu gaidiji svešu ļaužu,
Es to savu bāleniņu.

# 14120.04
Slauk', māršiņ, namu gludu,
Es slaucij' istabiņu;
Tavi brāļi namā gāja,
Manas tautas istabā.

# 14121.00
Slaukāt, meit', ustobeņ,
Slaukot gloži pasaļeitis;
Aiz Daugavis suņi rej,
Beus nu Reigas preceniki.

# 14122.00
Slauk', māmiņa, istabiņu,
Met mēsliņus ugunī:
Aiz Daugavas suņi rej,
Jāj no Rigas precinieki.

# 14123.00
Slauk', māmiņa, durvu priekšu,
Es slaucišu istabiņu;
Manis dēļ(i) tautas jāja,
Tev' papriekšu bildinaja.

# 14123.01
Es slaucišu istabiņu,
Māmiņ, slauki nama priekšu;
Manis dēļ tautas jāja,
Tevis pirmo bildinās.

# 14123.02
Slauki, māemiņ, pagelmiņu,
As slaucīšu ustuibiņ',
Uz muinim tautas jāja,
Teo papriekšu bildinaja.

# 14123.03
Slauk', māmiņa, istabiņu,
Es slaucišu durvju priekšu;
Manis dēļ viesi nāca,
Tevi gāja bildināt.

# 14123.04
Slauki, māte, nama priekšu,
Es slaucišu istabiņu:
Manis dēļ tautas jāja,
Tev papriekšu godu deva.

# 14124.00
Slauk', māsiņa, istabiņu,
Izslauk' tīru pasoliti:
Tautas gāja istabā,
Pasavēra pasolē.

# 14124.01
Slauk', māsiņ, ustobiņu,
Izslauk' gluži pasoļeitis:
Tautys gāja ustobā,
Pasivēr pasaolīs.

# 14125.00
Slauk', māsiņa, nama plānu,
Es slaucišu istabiņas;
Namā tautas godu rauga,
Istabā nolūko.

# 14126.00
Slauki, māte, nama plānu,
Es slaucišu istabiņu:
Pirmak tautas namā nāca,
Pēc ienāca istabā.

# 14127.00
Staigā balta, meitu māte,
Šodien jāja precinieki:
Ja tu balta nestaigasi,
Mūžam meitas neizdosi.

# 14128.00
Sukaj galvu, platgalvite,
Licies zīļu vainadziņu,
Tevi brauce raudzities
Slavenie tēvu dēli.

# 14129.00
Sukā, māte, man galviņu
Baltu saru susekliti,
Lai man jāja precinieki
Dzelteniem kumeļiem.

# 14129.01
Sukā galvu, tautu meita,
Baltu saru susekliti:
Atjās tavi precenieki
Baltu saru kumeliņu.

# 14129.02
Sukā, māte, man gālinu
Baltu saru susekliti,
Man atjāja tautu dēlis
Baltu krēšu kumelinu.

# 14130.00
Sukā, māte, man galviņu,
Liec kroniti galviņā:
Aiz Daugavas suņi rēja,
Jāj no Rigas precinieki.

# 14130.01
Krēpe, krēpe, sukā galvu,
Liec kroniti galviņā:
Aiz Daugavas zirgi zviedza,
Atjāj Prūšu precinieki.

# 14130.02
Pynka, pynka, sukoj golvu,
Aiz Daugavys suņi rej ,
Aiz Daugavys suņi rej ,
Atbrauc tavi preciniki.

# 14130.03
Sukā galvu, platgalvite,
Liec vizuļu vaiņadziņu,
Visi ciema suņi rēja,
Nu jāj tavi precenieki.

# 14130.04
Sukā galvu, sērdienite,
Liec vaiņagu galviņā,
Aiz Daugavas zirgi zviedza,
Atjās Prūšu precenieki.

# 14130.05
Celies agri, man' māsiņa,
Sukā savus garus matus,
Aiz Daugavas suņi rēja,
Nu jāj tavi precinieki.

# 14130.06
Celis agri, Zviedru meita,
Sukā savus garus matus,
Aiz Daugavas zirgi zviedza,
Atjās Prūšu precinieki.

# 14130.07
Celies agri, tautu meita,
Sukā savus garus matus,
Aiz Daugavas suņi rēja,
Jās no Rigas precenieki.

# 14131.00
Sukā, māte, man galviņu,
Pin, māršiņ, matus manus:
Šodien jāja trejas tautas
Man' augumu lūkoties.

# 14131.01
Sukā, māte, man galviņu,
Zīļo manu vaiņadziņu,
Rītu jās trejas tautas
Man' augumu lūkoties.

# 14132.00
Suņi rēja, viesi nāca,
Bēdz, māsiņa (meitiņa), kambarī,
Sukā savus daiļus matus,
Liec kroniti galviņā.

# 14132.01
Suņi rēja, viesi nāk,
Ej, māsiņa, kambarī,
Ej, māsiņa, kambarī,
Sukā savus brūnus matus,
Sukā savus brūnus matus,
Uzliec zīļu vainadziņu.

# 14132.02
Suņi rej, viesi nāk,
Bēdz, meitiņa, kambarī,
Sukā savus garus matus,
Apglaud savus sārtus vaigus.

# 14132.03
Suņi rej, vārti čīkst,
Tec, māsiņa, kambarī,
Tec, māsiņa, kambarī,
Saglaud savus garus matus.

# 14133.00
Tīru slauku brāļa namu,
Tīru brāļa istabiņu:
Manis dēļi viesi nāca
I zinami, nezinami.

# 14133.01
Slauk', māsiņa, namu tīri,
Slauki tīri istabiņu:
Tevis dēļ viesi nāca
I zinami, nezinami.

# 14133.02
Celies agri, brāļu māsa,
Slauki namu, istabiņu:
Tevis dēļi viesi jāja,
Nezinami, pazīstami.

# 14134.00
Celies agri, mātes meita,
Sukā savus garus matus,
Nu nāks tevi raudzities
Slavenie tēva dēli.

# 14135.00
Celies agri, meitu māte,
Tev meitiņas puškojamas;
Kas kait dēla māmiņai
Drīz ozolu appuškot.

2.5.1.2.5.3. Gatavo gaidāmiem preceniekiem mielastu. ( 14136 - 14137)

# 14136.00
Div' vistiņas nobaroju
Baltābolu kalniņā:
Vienu cepu, otru vāru,
Tautu dēlu gaididama.

2.5.1.2.6. Velti gaida. ( 14137 - 14173)

# 14137.00
Kādēļ tēvs alu dara,
Kādēļ māte maizi cepa?
Kādu viesu tie gaidija,
Kad tie man nesacija?

# 14137.01
Kam tu, tēvis, alu dari?
Kam, māmiņa, maizi cep?
Kādu viesi jūs gaidiet,
Kam jūs man nesakiet?

# 14138.00
Vai, lielā siena kaudze,
Tev garā(m) upe tek,
Vai, lielā mātes meita,
Tev garā(m) tautas jāj.

# 14139.00
Birzē skaņi koki plaukst
Ar zaļām lapiņam:
Tautu dēli garām jāj,
Nebūs ilgi, iekšā jās.

# 14140.00
Es pupiņas ravedama,
Apraveju magoniti:
Es tautiņas gaididama,
Sagaidiju brāleliņus.

# 14141.00
Garam jāja lepnas tautas,
Sērdieniti dēvedami.
Dievs dod jāt, nedabut,
Pateikt mani sērdieniti!

# 14142.00
Garam jāja, šķērsam jāja,
Iekšā jāti nedrīksteja,
Iekšā jāti nedrīksteja,
Man vārdiņu pavaicāt.

# 14143.00
Garām tautas pajājušas,
Man guļot dienvidu.
Augšu liela, būšu gudra,
Negulešu dienavida.

# 14143.01
Būtu brūte šoruden,
Kaut launaga negulejse:
Būšu brūte citu gadu,
Tad launaga negulešu.

# 14144.00
Gauži raud muižas meitas,
Pa pagalmu staigadamas:
Garam jāja precenieki
Uz zemnieku meitiņām.

# 14144.01
Gauži rauda muižas meitas,
Par pagalmu staigadamas.
Kas dos viņām to prieciņu,
Kā zemnieku meitiņām?
Garam jāja precinieki
Pie zemnieku meitiņām.

# 14144.02
Gauži roud krōga meita,
Uz pōruža stāvādama:
Gerām jāja precenieki
Uz zemnieku meitiņām.

# 14144.03
Kroga meitas gauži raud
Uz porūža stāvedamas:
Garam jāja precenieki
Uz tām māju meitiņām.

# 14144.04
Muižas meitas gauži raud,
Uz durvim stāvedamas:
Garam jāja precenieki
Uz tām māju meitiņām.

# 14145.00
Gauži raud muižas meita,
Caur stikliem raudzidama.
Vaj tad tavi precenieki
Garu ceļu aizgājuši?

# 14146.00
Grezna, grezna mātes meita
Greznu gaida precinieku:
Velti gaida, nesagaida,
Paliek sēdot bāliņos.

# 14147.00
Ik rītiņa tautas jāja
Sudrabotu lūkoties:
Dievs dod jāt, nedabut
Paņemt mani bez sudraba.

# 14148.00
Izdobejis ozoliņis
Gaida bites atskrejamas:
Izvecejse mātes meita
Gaid' tautiešus atjājam.

# 14149.00
Jāja tautas, atsagrieza,
Mani sīvu dēvedami:
Apkusuši kumeliņi,
Sīvumam vainu deva.

# 14150.00
Jāja tautas, atgriezās
Ceļā mazu gabaliņu:
Atraduši dubļu ceļu,
Mani sīvu sajutuši.

# 14150.01
Jāja tautas, apkārt grieza,
Mani sīvu dēvedami:
Atradušas dubļu ceļu,
Sīvumami vainu deva.

# 14150.02
Zinu, zinu kā nezinu,
Kalab tautas še nejāja:
Atraduši dubļu ceļu,
Mani sīvu sajutuši.

# 14151.00
Kroga meita gauži raud,
Garam jāja precenieki.
Neraud gauži kroga meita,
Vēl labaki pakaļā.

# 14151.01
Kroga meita gauži raud,
Ceļa vīri garam brauc:
Neraud gauži, kroga meita,
Vēl ir citi pakaļā.

# 14151.02
Nāburg' meitas gauži raud,
Garam jāja precinieki:
Neraudati, meitenites,
Vēl klibais pakaļā.

# 14152.00
Kroga meita gauži raud,
Garam jāja precinieki.
To tev dara melnas kannas,
To melnais biķerits.

# 14152.01
Gauži raud krōga m ita,
Gerām jāja precenieki.
Tō tev dora mallnas konnas,
Tō mallnās biķereit s.

# 14152.02
Gauži raud ta meitiņa,
Garam jāja precinieki.
To darija melns galdiņš,
Neslaucita istabiņa.

# 14152.03
Krogus meita bēdajāsi,
Ta palika nepreceta.
To tev dara melnas kannas,
Neslaucita istabiņa.

# 14152.04
Kpoga meita gauži raud,
Garam jāja precinieki.
Neraud gauži, kroga meita,
Tavas pašas vaina bij'
Kam neberzi baltasas kannas,
Kam neslauki kroga durvu.

# 14152.05
Kroga meitas gauži raud,
Garām jāja precenieki.
To darija melnas kannas,
Neslaucita durvu priekša.

# 14152.06
Kroga meitas gauži raud,
Garam jāja precinieki.
To tām dara melnas kannas,
Neslaucita istabiņa.

# 14152.07
Kroga meita gauži raud,
Uz trepēm (durvim) stāvedama,
Redzej' savus preceniekus
Gar durvim aizjājot.
To darija mella kanna,
Neslaucita istabiņa.

# 14152.08
Žēli (gauži) rauda mātes meita,
Garam jāja precinieki.
To tev dara melli spaņņi,
Mels krekliņis mugurāi.

# 14152.09
Tautu meita gauži raud,
Precenieki garam jāj.
To tev dara melni spaņņi,
Neslaucita nama priekša.

# 14152.10
Ciema meitas gauži raud,
Garam jāja precinieki.
To darija melni spaņņi,
Tās melnajas karotiņas.

# 14153.00
Kroga meitas gauži raud,
Uz trepēm stāvedamas;
Kā tās gauži neraudās,
Garam jāja precinieki?

# 14154.00
Liepu lapu ceļu kaisu,
Dēlu māti gaididama.
Vējš nopūta liepu lapas,
Velns parāva dēlu māti.

# 14154.01
Liepu lapām ceļu klāju,
Vīra māti gaidīdama.
Vējš aizpūta liepu lapas,
Velns norāva vīra māti.

# 14154.02
Liepu lapu tiltu taisu,
Dēlu māti gaididama.
Vējš aizpūta liepu lapu,
Velns norāva dēlu māti.

# 14154.03
Liepu lapu tiltu taisu,
Sievas mātes gaidīdams;
Vējš aizpūta liepu lapas,
Velns norāva sievas māti.

# 14154.04
Liepu lapu tiltu taisu,
Vīra mātes gaididama.
Vējš nopūta liepu lapu,
Velns norāva vīra māti.

# 14154.05
Liepu lapu ceļu klāju,
Vīra mātes gaididama.
Vējš aizpūta liepu lapas,
Velns norāva vīra māti.

# 14154.06
Cauri gāju bērzu birzi,
Liepu lapas kaisidama,
Liepu lapas kaisidama,
Dēlu māti gaididama.
Vējš nopūta liepu lapas,
Velns parāva dēlu māti.

# 14155.00
Lija lietus,nenolija,
Vaj ielija jūriņā?
Nāca tautas atgriezās,
Vaj aizliedza bāleliņi?

# 14156.00
Lija lietus, smidzinaja,
Nedrīksteja dikti līt;
Jāja tautas, atgriezās,
Bīstās manu bāleliņu.

# 14157.00
Mun jaiet Dieva lūgt
Madalienas baznicā,
Par ko puiši mun nanāk,
Kā citām meitiņām.

# 14158.00
Mazgā, meitiņ, baltas rokas,
Ķemmē matus, sien ar bantēm!
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Diezin kur tie griezisies.-
Paši akli, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.

# 14159.00
Nāca lietus, atgriezās,
Vaj ielija jūriņē?
Jāja tautas, atgriezas
No bajāra meitiņām.

# 14160.00
Šodien gaidu, vakar gaidu,
Tautu dēlu atjājam.
Kas sliņķim kājas ava,
Kas sedloja kumeliņu?

# 14161.00
Šodien gaidu,vakar gaidu,
Tautu dēlu atjājam.
Ne šodien, ne vakar,-
Jāj nu elles dibenā.

# 14161.01
Vakar gaidu, šodien gaidu
No tautām brandevīna;
Ja šodien neatnes,
Lai nes elles dibinā.

# 14161.02
Vakar gaidu, šodien gaidu
Tautu dēlu atjājam.
Ne vakar, ne šodien,-
Jāj nu elles dibinā.

# 14161.03
Vakar gaidu, šodien gaidu
Tautu dēlu atnākam;
Ja nu rītu neatnāks,
Skrej tad elles dibinā,
Skrej tad elles dibinā,
Man vairs tevis nevajaga.

# 14162.00
Šogad rozes baltas zied,
Citu gadu sarkanbaltas;
Šogad tautas garām jāj,
Citu gadu iekšā jās.

# 14163.00
Zemu, zemu saule tek,
Tik ar roku nekaceju;
Teju, teju tautas jāja,
Tik iekšā neiejāja.

# 14164.00
Zemu, zemu saule tek,
Cik ar roku nesasniedzu;
Tuvu, tuvu tautas jāja,
Cikko līdzi neaizveda.

# 14165.00
Zemu, zemu saule tek,
Cik vaiņaga nenorāva;
Tuvu, tuvu tautas jāja,
Cik rociņas nepadevu.

# 14165.01
Zemļi, zemļi sauļ tak,
Cik vainoka nanurāv ;
Tyvu, tyvu tautys jāja,
Cik ruky napadevu.

# 14166.00
Sudraboti gaiļi dzied
Zeltupites maliņā,
Nedrīksteja tautas jāt,
Ne kumeļa peldināt.

# 14166.01
Tek upite ikšķedama
Sīkajām oliņām,
Nedrīkst tautas pāri jāt,
Ne kumeļus peldināt.

# 14167.00
Tautiets mani izvainoja,
Jāja citu lūkoties.
Dievs dod jāt, nedabut,
Mani pašu bildināt.

# 14168.00
Tautu meita gauži raud,
Garam jāja precinieki.
Neraud' gauži, tautu meita,
Jās tev citu pavasari.

# 14168.01
Mūsu meitas gauži raud,
Garām jāja precinieki.
Neraudiet jūs, meitiņas,
Jās jums citu ceturtdienu.

# 14169.00
Teišam gāju upis molu,
Putnu bolsu klauseitos;
Zeile soka: tautas brauc!
Laksteigola: Bāļeļeņi!
Zeiles škelmas malāšona,
Laksteigolas prauda beja.

# 14170.00
Visapkārt tautas jāja,
Mani mazu paļadami;
Dievs dod jāt, nedabut,
Manis mazas pateikties.

# 14170.01
Visapkārt tautas jāja,
Mani mazu nicinaja;
Pajājuši, atsagrieza,
Pateic mani mazako.

# 14171.00
Visu ceļu tautas jāja,
No durviem atsagrieza:
Vis' istaba izslaucita,
Pasolites neslaucitas.

# 14172.00
Caur ievām upe tek,
Ievas ziedus braucidama;
Caur tautām tautas jāj,
Mani mazu paļadami.

# 14173.00
Citur gāja, citur brauca
Mani veci brūtganiņi.
Dievs dod jāt, nedabut,
Atkal mani bildināt.

2.5.1.2.7. Tautas (precenieki) nāk. ( 14174 - 14531)
2.5.1.2.7.1. Vispārīgi apcerējumi. ( 14174 - 14349)

# 14174.00
Agri sāka ļidiņāt
Div' palāki vanadzeņi.
Ļidiņ' augši, ļidiņ' zemļi,
Nados maņa šurudiņ.

# 14175.00
Agri sāka lidināt
Pelekie vanadziņi;
Vēl tai mūsu cielavai
Spārnu gali nepuškoti.

# 14175.01
Agri sāka lidināt
Pelekie vanadziņi;
Vēl nebija irbitei
Spārnu gali darinati.

# 14175.02
Nelidini, vanadziņ,
Nava laika lidinēt,
Vēl tai mūsu cielavai
Spārnu gali nepuškoti.

# 14175.03
Pelekais vanadziņ,
Kam tik agri lidinaji?
Dzeltanai cielavai
Spārnu gali nepuškoti.

# 14175.04
Teju vien lidinās
Div' peleki vanadziņi;
Vēl tām mūsu cielavām
Spārnu gali nepuškoti.

# 14175.05
Vanadziņi lidineja
Ap tām mosu cielavām;
Vēl nebija cielavām
Spārnu gali apsviluši.

# 14176.00
Ai, Dieviņi, ko darit,
Pulkiem jāja precinieki?
Līdz vienam roku sniedzu,
Solās citi pakārties.

# 14177.00
Vai, Dieviņ, lietus nāk,
Man nav lietus villainiņa!
Vai, Dieviņ, tautas jāj,
Man nevaid māmuliņa!

# 14178.00
Vai, Dieviņi, lietus nāce,
Nu tas mani slapinās!
Vai, Dieviņi, tautas jāja,
Nu tās mani niecinās.

# 14179.00
Vai, māsiņa jaunakā,
Kam tu augi tik ražana?
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā pie naudas kalejiņa.

# 14179.01
Vai, māsiņ, vai, māsiņ,
Kam, tu augi tik ražena!
Visa mana galva sāp
Ar tautām badoties:
Ik dieniņas tautas jāja,
Kā pie Rigas kalejiņa.

# 14180.00
Ai, tai mūsu māsiņai
Tāli jāja precinieki;
Rigā zviedza kumeliņi,
Šurp atgāja atskaniņas.

# 14180.01
Rigā zviedza kumeliņi,
Kurzemē atskaneja;
Būs tai mūsu māsiņāi
No Jelgavas precenieki.

# 14181.00
Alderspriši [?] tautas jāja
Pa lielo tīrumiņu;
Alderspriši mūs' māsiņa
Pa lodziņu raudzijās.

# 14182.00
Atiet meitu brāķeritis
Par lielo tīrumiņu,
Atiet meitas brāķedams,
Kā lācs auzas braucidams.

# 14182.01
Skatatiesi nu, māsiņas,
Kur nāk meitu brāķeritis,
Kur nāk meitu brāķeritis
Pa lielo tīrumiņu,
Nāk, meitiņas brāķedams,
Kā lācs auzas braucidams.

# 14183.00
Atjāj šādi, atjāj tādi,
Mana paša neatjāja.
Redz, tur jāja mana paša
Abolaiņu kumeliņu.

# 14183.01
Visi brauca braucejiņi,
Mana paša vien nebrauc.
Nu tik brauca mana paša
Ābolaiņu kumeliņu.

# 14184.00
Atskrien raiba žagatiņa,
Div' peleki vanadziņi.
Vaj, māmiņ, nepazini
Viltiniekus staigajam:
Viltus pieši kājiņā,
Viltus zaļi zobeniņi.

# 14184.01
Vaj, māsiņ, neredzeji
Viltenieka staigajot?
Vilti pieši kājiņā,
Vilts ir zaļš zobeniņš.

# 14185.00
Aug liepiņa kalniņā,
Platas lapas galiņā,
Tai atjāja tāļu tautas,
Pārrobežu tēva dēls.

# 14186.00
Avotiņa lejiņā
Iemauktiņus šķindinaja;
Tie nebija iemauktiņi,
Ta bij puiša dvēselite.

# 14187.00
Bij tām tautu meitiņām
Ik dieniņas jauna laime:
Ik dieniņas tautas jāj
Sirmajiem kumeļiem.

# 14188.00
Bālelinis dusmas tura,
Manis dēļ tautas jāj.
Netur' dusmas, bāleliņ,
Neb' es tautas aicinaj'.

# 14188.01
Māte mani rātin rāja,
Ka ik dienas viesi nāk.
Nudien saku, sodi Dievs!
Vaj es viņus aicinaju?

# 14188.02
Māte mani rātin rāja,
Ka ik dienas tautas jāja.
Nerāj mani, mīļā māte,
Neb' es tautas aicinaju;
Aicin' tavi balti galdi,
Mans raženis augumiņš.

# 14188.03
Māte mani rātin rāja,
Kam ik dienas viesi nāca.
Ko, māmiņa, mani rāji,
Neba viesus aicinaju;
Aicin' tava diža slava,
Mans raženis augumiņis.

# 14188.04
Tēvs ar māti sabārās,
Meitas dēļ viesi nāca.
Ai, tētiņ, ai, māmiņ,
Vai es viesus aicinaju.

# 14188.05
Tēvs ar māti sasabāra,
Meitas dēļi viesi nāca.
Atiet viesis negaidams,
Atceļ vārtus nelūdzams.

# 14188.06
Tēvs, māmiņa dusmojās,
Ka ik dienas tautas jāj.
Es mātei atsaciju:
Neb' es viņus aicinaju.

# 14188.07
Treis dieniņas tāvs, māmiņa
Na runāt narunāja.
- Kō, meitiņa, es runāšu,
Tevis d ļ viesi nāce.
- Aj, tēteit, māmuliņ,
Vaj es viesus aicināju?
Atnāk viesi nagaidami,
Atver vārtus naverami.

# 14189.00
Brāļi mani tik diženi,
Es māsiņa nedižena;
Man diženas tautas jāja,
Brāliņosi vērdamās.

# 14189.01
Brāļi muni gon dižani,
Es māsiņa nadižana;
Man dižanas tautas jāja,
Bāliņūs vārdamās.

# 14190.00
Bāliņ putu gabaliņi,
Kam tu tautas aicinaji?
Māsiņ zelta drostaliņa,
Vaj es tautas aicinaju?

# 14191.00
Bāliņ, tavu pagalminu
Min rudeni, pavasari:
Pavasari pieguļnieki,
Ruden māsas precinieki.

# 14191.01
Kas to manu brāļa sētu
Pakaviem izklapeja?
Ik svētdienas precinieki,
Ik naksniņas piegulnieki.

# 14191.02
Kas to manu dižu ceļu
Kājiņām norakstija?
Ik rudeņa tautas jāja,
Ik vasaras pieguļnieki.

# 14191.03
Kas to manu platu ceļu
Pakaviem norakstija?
Pavasari pieguļnieki,
Ruden meitu precinieki.

# 14191.04
Kas to manu platu ceļu
Pakaviem izrakstija?
Ciema puiši izrakstija,
Nāca meitas lūkoties.

# 14191.05
Kas to manu sētas placi
Pakaviem norakstija?
Ik vakara pieguļnieki,
Ik rudeņa precinieki.

# 14191.06
Kas celiņu norakstija
Sīkajiem rakstiņiem?
Jaunu zēnu kumeliņi
Kaustitām kājiņām.

# 14191.07
Kas celiņu norakstija
Ar pakavu nagliņām?
Pavasaru pieguļnieki,
Ruden meitu precinieki.

# 14191.08
Lieli ceļi norakstiti
Kaltajiem pakaviem:
Ruden jāja precenieki,
Pavasari pieguļnieki.

# 14191.09
Ceļu, manu platu ceļu,
Pakaviem norakstitu!
Pav'sar jāja pieguļnieki,
Ruden meitām precinieki.

# 14192.00
Briedis nāce par ezeru,
Ragi vieni slaistijās:
Lielu laivu tautas brauca
Uz maniemi bāliņiem.

# 14193.00
Brīnumiem es izaugu
Viena meita māmiņai;
Brīnumiem man sajāja
Trejdeviņi precenieki.

# 14193.01
Brīnumiem es izaugu
Viena meita māmiņai;
Brīnumiem man sajāja
Reizē treju precenieku.

# 14193.02
Breinumiem es izaugu
Viena meita māmiņai;
Breinumiem man sajāja
Trejdeviņu precenieku.

# 14193.03
Brīnumiem es izaugu
Viena meita māmiņai;
Brīnumiem mun sajāja
Treju tautu dieniņā.

# 14193.04
Brinuimiem as yzougu
Viena meita māemiņai;
Brinuimiem mun sajāja
Treju toutu dieniņā.

# 14193.05
Par brīnumu es uzaugu
Skaista meita māmiņai;
Par brīnumu man sajāja
Trejas tautas vakarāi.

# 14194.00
Daudzi jāja tautu dēlu
Visu cauru vasariņu,
Visu cauru vasariņu,
Manis vienas lūkoties.

# 14195.00
Diezgan būs(i), gana būs(i)
Mūs' meitām precenieku:
Ruden jāja zirgu zagļi,
Pavasari strūdzenieki.

# 14195.01
Gana būs, gana būs
Mūs' meitām precinieku:
Ruden jāja precinieki,
Pavasari kūjinieki.

# 14196.00
Dižens jāj tautu dēls
Pa lielo tīrumiņu;
Tas būs mans, tas būs mans,
Šurpu grieza kumeliņu!

# 14196.01
Atbrauc viens baltu zirgu,
Balts kažoks mugurā;
Šurpu grieza kumeliņu,
Tas būs mans precenieks.

# 14196.02
Dižans jāja, dižans jāja
Par lielo tīrumiņu;
Tas būs mans arajiņš,
Šurpu grieza kumeliņu.

# 14197.00
Dienu bērzi vizuļoja,
Nakti alkšņi pumpuroja;
Dienu jāja bāleliņi,
Nakti man tautas jāja.

# 14198.00
Deju, deju, lecu, lecu,
Mežotnieku gaididama;
Vels atspēra Švitenieku
Ar tiem darvas zābakiem.

# 14199.00
Div' peleki vanadziņi
Rīta rasu novažoja,
Mekledami to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai.

# 14200.00
Div' peleki vanadziņi
Teju vien lidinaja,
Aplenkuši māmiņai
Div' ražanas zeltainites.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv