2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem. ( 13234 - 13465)
2.5.1.1.4. Panāksnieki. ( 13595 - 13650)
2.5.1.1.4.2. Bāleliņi pošās ceļā un dzenās māsai pakaļ pa vedēju pēdām. ( 13597 - 13633)
# 13601.00
Iet es iešu pēc māsiņas,
Pazīs manu gājumiņu:
Līgos tautu istabiņa,
Kā vējiņa vēcinama.
# 13602.00
Iet es iešu pēc māsiņas,
Pazīs manu gājumiņu:
Sakapaju tautu galdu
Deviņiem gabaliem.
# 13602.01
Iet es iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Pušu cirtu liepu galdu
Ar sudraba zobeniņ'.
# 13602.02
Iet es īšu pec māseņis,
Pazeis munu gājumeņu:
Sadauzeišu tautu goldu
Deveņīm gobolīm.
Tautišam golda žāl,
Man māseņis vairāk žāl;
Tautits goldu cytu taisa,
Man māseņis meužam nav.
# 13602.03
Ka es īšu pec māseņis,
Pazeis munu gājumeņu:
Saškaļdeišu tautām goldu
Deveņīmi gobolīm.
Tev, tautit, golda žāl,
Man māseņas vaira žāl;
Gaļdeņš auga siļeņī,
Man māseņa naizaugs.
# 13602.04
Iet es iešu pēc māsiņas,
Pazīs manu gājumiņu:
Saškaldiju tautu galdu
Deviņos gabalos.
Tev, tautieti, galda žēl,
Man māsiņas vairak žēl;
Tautiets galdu pataisija,
Es māsiņas nedabuju.
# 13603.00
Jājat, mani bāleliņi,
Ne celiņa vaicadami:
Kalnā tautu liela sēta,
Lejā zaļa birztelite.
# 13604.00
Karu māt, karu māt,
Cel karu kājās,
Apmeti lēģeri
Tautiņu lejā!
# 13605.00
Krauklits sēd kalniņā,
Zelta kokles kokledams.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
Tur aizveda mūs' māsiņu
Par slidenu ezeriņu.
# 13605.01
Ei, ļautiņi, ei, ļautiņi,
Redzejat man' māsiņu?
-Tur aizveda tav' māsiņu
Pa slidenu ezeriņu.
# 13605.02
Kraukļeits sed ozulā,
Runoi jauku volodeņu.
Na, kraukļeit, tev zynāt,
Kur nuvede mun' māseņu.
# 13605.03
Krauklits sēd kalniņā,
Zelta pieši kājiņā.
Vaj redzeji tu, kraukliti,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
# 13605.04
Ai, kraukliti, neredzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņ'?
Gar niedaļas ezariņu,
Par sklidanu ledutiņu.
# 13606.00
Krauklits sēd kalniņā,
Zelta kokles kokledams.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
Tur aizveda mūs' māsiņu
Par niedrainu ezeriņu,
Par niedrainu ezeriņu,
Par sklidenu ledutiņu.
Trīsim piešus, kalsim kājas,
Jāsim māsai pakaļā.
# 13606.01
Krauklits uzsēž kalniņā,
Zelta koklit' rociņā.
Voi, krauklit, tu redzej',
Kur aizgāje mūsu māsas?
-Tur aizgāje jūsu māsas
Par to melnu ezaru.
-Aujam kājas, trinam piešus,
Jājam māsām pakaļā.
# 13607.00
Krauklits sēdej' kalniņā,
Zili svārki mugurā.
Vaj, kraukliti, neredzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Pa kalniem, pa lejām,
Caur biezo bērzu birzi.
# 13608.00
Krauklits sēdi kalniņā
Sidrabiņa mēteliti.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kur aizveda mūs' māsiņu.
Tur aizveda mūs' māsiņu
Par niedraju ezeriņu,
Par niedraju ezeriņu,
Par dābola atmatiņu.
# 13608.01
Krauklits sēdej' kalniņā,
Samta svārki mugurā.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi istabā.
Sveši viesi no Vāczemes,
Mūs' māsiņas precinieki.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kur aizveda mūs' māsiņu,
Par niedraiņu ezeriņu,
Par ābola atmatiņu.
# 13609.00
Krauklits sēd ozolā,
Zelta kokle rociņā.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda mūs' māsiņu,
Par kalniņu lejiņā,
Par slidenu ezariņu,
Par ābeļu līdumiņu.
# 13610.00
Krauklits sēd ozolā,
Zelta kokles kokledams.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda jūs' māsiņu
Par slaido ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Smuidri brūtes vedejiņi.
# 13610.01
Krauklits kāpa ozolā
Ar melniem zābakiem.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda jūs' māsiņu
Par lielo ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Smuidri viņas vedejiņi.
Tur sēdeja jūs' māsiņa
Tautu dēla galiņā,
Gredzeniņš pirkstiņā
Labajā rociņā.
# 13610.02
Mallns kraukļeits lipā sed,
Zelta kukļes ruceņā.
Pavaicāju uz kraukļeiti:
Kur nuvede mun' māseņu?
Ti nuvede tov' māseņu
Par dziļim iudiņīm,
Sermi zyrgi, raibi deči,
Paraksteitas kamaneņas.
# 13611.00
Krauklits sēd ozolā,
Zelta kokles kokledams.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda jūs' māsiņu
Par slidenu ezeriņu,
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi paši vedejiņi.
Niedru kaulu klēti cirta,
Pāvu spalvu jumtu juma,
Magonišu cisas taisa,
Rožu klāja paladziņu,
Kliņģerites, mārpuķites,
Tās palika pagalvī.
Tur iegula jūs' māsiņa
Kā sarkana brūklenite;
Tur dagula tautu dēls
Balts kā putu gabaliņš.
# 13611.01
Krauķis sēd kalniņā,
Zelta kokles kokledams.
Ar', krauķiti, tu redzeji,
Kur aizved' mūs' māsiņ'?
-Tei aizved' jūs' māsiņ'
Par sklidoš' ezeriņ',
Apzeltitas kamaniņas,
Pakauveti kumeliņ'.
Niedoliņa gultu taisa,
Magoņ' klāja paladziņ'.
Tei iegula tautu dēlis,
Balts kā putu gabaliņš;
Klāt piegula mūs' māsiņa
Kā uguņa dzirkstelite.
# 13611.02
Krauklits sēd kalniņā
Dzelzu kurpes kājiņā.
Uz kraukliša pavaicaju,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
Tur aizveda mūs' māsiņu,
Kur magoņu cisas taisa,
Kur magoņu cisas taisa,
Klāj rozišu paladziņu.
# 13611.03
Krauklis sēda kalniņāi,
Samta svārki mugirā.
Vaj kraukliti, tu zinaji,
Kādi viesi istabā?
Labi vīri istabā,
Mūs' māsiņas precinieki;
Sirmi zirgi, kalti rati,
Šemaroti vedejiņi.
Vaj, kraukliti, tu zinaji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
Tur aizveda mūs' māsiņu
Par ziedainu ezeriņu.
Magonišu gultu taisa,
Slēžu klāja paladziņu.
Tur iegula mūs' māsiņa
Kā uguņa dzirkstelite;
Tur piegula tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš.
# 13611.03
Krauklis sēda kalniņāi,
Samta svārki mugirā.
Vaj kraukliti, tu zinaji,
Kādi viesi istabā?
Labi vīri istabā,
Mūs' māsiņas precinieki;
Sirmi zirgi, kalti rati,
Šemaroti vedejiņi.
Vaj, kraukliti, tu zinaji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
Tur aizveda mūs' māsiņu
Par ziedainu ezeriņu.
Magonišu gultu taisa,
Slēžu klāja paladziņu.
Tur iegula mūs' māsiņa
Kā uguņa dzirkstelite;
Tur piegula tautu dēls
Kā viens putu gabaliņš.
# 13611.04
Krauklis sed ozulā,
Zalta kuklis ruēeņā.
Voj redzēji tu, kraukļeit,
Kur nuvede myus' māseņu?
-Tī nuvede jios māseņu
Pa dzilejim azarīm;
Sērmi zyrgi, zaļi roti,
Skaisti bryušu vedējeņi.
-Jemit, brāļi, oša laivu,
Dzenites pec māseņis.
-Tī dadzynu, tī sajemu
Jiurmaleiša maļeņā,
Jiurmaleiša maleņā
Dravinika klēteņā.
Nu ņīdreišu klēti ēerta,
Pāvas spollvu jumtu lyka,
Nu ozula gultu šķeļe,
Cysys lyka magaņeņis,
Ružu klāja paladzeņu,
Meikstu puka spilviņeņu.
Tī gulēja mun' māseņa
Kai sorkona bryukliņeite;
Dazagula tautu dāls,
Bollts kai putu gabaleņš.
Māseņ zalta burzgaleņ,
Kā gāj' jauna tauteņos?
Brāleit putu gabaleņ,
Kam tik jaunu pavēlēji?
# 13611.05
Trinam, brāļi, baltus piešus,
Dzenamies pēc māsiņas!
Krauklits sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
Tur aizveda mūs' māsiņu
Par slidenu ezeriņu,
Niedres vien nočaksteja,
Dubļi vien nošļaksteja.
Niedru kaulu klēti cirta,
Pāvu spalvu jumtu juma,
Liepas galdu gultu šķēla,
Magonišu cisas taisa,
Vēver' austi paladziņi,
Divi dūju spilventiņi.
Tur guleja mūs' māsiņa
Kā sarkana brūklenite,
Tautu dēls klāt guleja,
Balts kā putu gabaliņš.
# 13612.00
Krauklits sēd ozolā,
Zelta kokli kokledams.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
Tur aizveda mūs' māsiņu
Par straujo Daugaviņu,
Par straujo Daugaviņu
Sudrebiņa kalejam.
# 13612.01
Krauklits sēd ozolā,
Zelta kokles rociņā.
Vaj tu aklis neredzeji,
Kur noveda man' māsiņu?
-Par Daugavu uz Kurzemi
Liela kunga sulaiņam.
# 13613.00
Krauklits sēž ozolā,
Zelta spēles rociņā.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda man' māsiņu?
-Par ezaru ezariem
Mazajā ciemiņā.
# 13614.00
Krauklits sēž ozolā,
Zelta stīgas rociņā.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Par purviem, par mežiem,
Par smalkiem krūmiņiem,
Tur aizveda jūs' māsiņu
Uz bagatu Vāczemiti.
# 13614.01
Krauklits sēž kalniņā,
Zelta kokles kokledams.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kādi viesi istabā;
Sirmi zirgi, liepas segli,
Mūs' māsiņas precinieki.
Tu, kraukliti, nezinaji,
Kur aizveda mūs' māsiņu.
Pa smilgotu atmatiņu,
Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda mūs' māsiņu
Uz bagatu Vāczemiti.
# 13614.02
Krauklits sēž ozolā,
Zelta spēles rociņā.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
Par puriem, par mežiem,
Par smalkiem krūmiņiem,
Tur aizveda mūs' māsiņu
Uz bagatu Vāczemiti.
Bagatāi Vāczemē
No niedrēm klēti cērt,
No niedrēm klēti cērt,
Pāvu spalvu jumtu jum,
Pāvu spalvu jumtu jum,
Magoņ' koka gultu taisa,
Dūju spalvu spilveniņš,
Dreļļos austi paladziņi.
Tur guleja mūs' māsiņa
Kā sarkana brūklenite;
Tautiets tai piegulās,
Balts kā putu gabaliņš.
# 13615.00
Krauklits sita vara bungas
Augsta kalna galiņā.
Ai, kraukiliti, melnainiti,
Kam tu skaņi bungas siti?
-Tai māsai bungas situ,
Ko vakar garam veda
Par purviem, par mežiem,
Par dziļiem ezeriem.
# 13616.00
Krauklits tupi kalniņā,
Zelta kokles kokledams.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Pa slidenu ezeriņu,
Tur aizveda jūs' māsiņu;
Sirmi zirgi, bēri zirgi,
Sidraboti vedejiņi.
-Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Koklej' divi kokletaji.
Ai, jūs divi kokletaji,
Ko jūs laba koklejat?
-Koklejami tai māsai,
Ko vakar zagšus veda.
# 13617.00
Māsiņ mana žēligaja,
Kuru ceļu tu aizgāji?
Ne panācu celiņā,
Ne atradu druviņā.
# 13617.01
Kur palika, kur aigāja
Mana otra dziedataja?
Nij panācu celiņā,
Nij atradu druviņā.
# 13618.00
Minama, minama
Māsiņas pēdas;
Te viņa gājuse,
Te tecejuse.
# 13619.00
No celiņa es pazinu,
Kur aizvesta mūs' māsiņa:
Kur kumeļi stāvejuši,
Tur ziediņi nobiruši.
# 13620.00
No celiņa vien pazinu,
Kur aizvesta mūs' māsiņa:
Ik gabalu pajājuse,
Cimdu pāri nosvieduse.
# 13621.00
No celiņa vien pazinu,
Kur aizvesta mūs' māsiņa:
Kur aizvesta mūs' māsiņa,
Tur biruši dzīpariņi.
Pakaļ jāja bāleliņi,
Dzīpariņus lasidami.
# 13622.00
Oši, kļavi, kur bijat?
Citi koki salapoja;
Brāļi, brāļi, kur bijat?
Māsa tautu rociņā.
# 13622.01
Kur bijat, oši, kļavi?
Citi koki salapoja;
Kur bijat, bāleliņi?
Māsa tautu rociņā.
# 13622.02
Oši, kļavi, kur bejāt?
Cyti kuki salopā;
Brāļi, brāļi, kur bejāt?
Māsa tautu ruceņā.
# 13622.03
Oši, kļavi salapoja,
Ozoliņi nelapoja;
Bāleliņi, kur bijāt?
Māsa tautu rociņā.
# 13622.04
Osi, osi, kad laposi?
Visi koki salapoja;
Brāļi, brāļi, kad jāsiet?
Māsa tautu rociņā.
# 13622.05
Osi, osi, kod lopāsi?
Visi kuki salopava;
Brāļi, brāļi, kod jāsit?
Māsa tautu ruceņā.
# 13622.06
Osi, osi, ko tu gaidi?
Visi koki salapoja;
Brāli, brāli, ko tu gaidi?
Māsa tautu rociņā.
# 13622.07
Rudzi, rudzi, ko gaidiet?
Mieži vaski līdumā;
Brāļi, brāļi, ko gaidiet?
Māsa tautu rociņā.
# 13622.08
Vysi kuki salopā,
Kod, oseit, tu lopāsi?
Vakar tautas māsu vede,
Kod jāset, bāļeļeņi?
# 13622.09
Vysi kuki salopāja,
Oseits vīn nalopājs;
Oseit, oseit, kā tu gaidi,
Ka tu lopu nalopāji?
Brāļi, brāļi, kā gaidit?
Māsa tautu ruēeņā.
# 13623.00
Par kalnu aizveda
Putu gabaliņu;
Gulbiši brāliši,
Skrieņat pakaļ!
# 13639.00
Šķērsu stīgas pa ceļiem,
Šķērsu zvaigznes debesīs,
Es būš' visas cauri jāt
Ar Dieviņa palīdziņu.
# 13640.00
Tautas taisa krāpšu tiltu
No apeņu sprodzitēm.
Nejājat, bāleliņi,
Dziļa upe apakšā.
# 13640.01
Bij tas tautu pagalmiņš
Pāvu spalvu nokaisits:
Virsū brāļi, nejājiet,
Straujupite apakšā.
# 13640.02
Sveši ļaudis tiltu grīda
No ozola lapiņām.
Nejājiet, bāleliņi,
Upe tek apakšā.
# 13640.03
Tautas tiltu pataisija
No apiņu vīksnitēm;
Nejāj, mans bāleliņ,
Strauja upe apakšā.
# 13640.04
Tautas dēlis tiltu taisa
No auziņu spilvitēm;
Nebrauciet, bāleliņi,
Straujupite apakšā.
# 13641.00
Tautas veda mūs' māsiņu
Par deviņi ezeriņi;
Kur bij man dēļus ņemt
Deviņām laiviņām?
# 13642.00
Visi meži guni dega,
Visi ceļi atslēgām.
Ja man Dievs palīdzēs,
Es visiem cauri tikšu.
# 13642.01
Visa zeme gunu dega,
Visi ceļi atslēgām;
Muna roka vis' atslēdza.
Es vien varu cauri iet.
2.5.1.1.4.4. Brāļu gājiens pēc zagšus vestas māsas, garākā dziesmā atstāstīts. ( 13643 - 13650)
# 13643.00
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Cik zagļu ļaudis!
Nozaga māsiņu
Gaismiņai austot,
Gaismiņai austot,
Saulitei lecot.
Ņem, bāliņ, zirgu,
Jāj māsu meklēt.
-Atradu māsiņu
Tautieša klētī,
Sēž galda galā,
Alus kanna rokā,
Alus kanna rokā,
Balta aube galvā.
Es lūgšu lūdzu:
Nāc, māsiņ, līdzi!
-Neiešu līdzi,
Man tepat patīk,
Te laba dzīve,
Daiļš arajiņš,
Daiļš arajiņš,
Bērs kumeliņš.
# 13643.01
Vai, mana māmiņa,
To zagļa ļaužu:
Izzaga meitiņu,
Dieniņa ausa;
Gar ciemu aizveda,
Saulite lēca.
To es jau tītiju,
Kam lepni staigā;
Ik dienas balts kreklis,
Melns rinduciņš,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājā,
Gludena galviņa,
Spožs vainadziņš.
# 13645.00
Es biju irbīte,
Es māku rotēt
No viena kalniņa
Uz otraju;
Uz trešu lēkdama ,
Ieraugu tautas.
Teciņus teceju
Uz māmuliņu.
Gaid', gaidi , māmiņa,
Nu būsi vieši.
Tur jāje, tur brauce
Par viņu kalnu
Tukšajiem ratiem,
Liekajiem zirgiem.
Tukšaji ratiņi
Grib vezumiņu,
Liekaji zirgi
Grib jājejiņu.-
-Gaismiņai austoti
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem,brāli,zirgu,
Trenc māsai pakaļ.
-Panāce, panāce
Sav' māsiņu,
Taut' istabāji
Aiz galda sēdej'.
Slaveni ļautiņi,
Ko viņai dosiet?
-Doš' viņai alus,
Doš' viņai medus,
Doš' savu bāliņu
Arejiņu.
# 13645.01
Iedēstu liepiņu
Klēts pakaļāi,
Es pate zīlite
Lēkataja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas.
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem ratiem.
Tie liekie zirgi
Grib braucejiņu,
Tie tukšie rati
Grib vezumiņu.-
Saulei rietoti
Zūd brāļu māsa.
-Jem, jemi brāliņi,
Sirmu zirgu,
Dzeniesi pakaļi
Māsiņai.
Kur, brāli, panāci
Sav' māsiņu?
-Panāču, panāču
Taut' istabāi:
Ar tautām sāniem sēd,
Samijuši gredzeniņus,
Ni var kungi ko darit,
Ni var savi brāleliņi.
# 13645.02
Iemērcu duj' graudus
Dzeltenu miežu,
Padaru duj' mucas
Sald' alutiņa;
Izcepu duj' raušus,
Duj kukulišus;
Nokavu duj' zoses,
Duj' suveniņus.-
Māmiņa, māmiņa,
Mums būs viesi:
Tur jāja, tur brauca
Par viņu kalnu
Liekiem zirgiem
Tukšiem ratiem,
Tukšiem ratiem.
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Grib jājejiņu.
# 13645.03
Māmiņa miļā,
Klēts atslēdziņu,
Nu iešu klētī
Rotaties.
Uzvilku lielo
Ziedaino kreklu,
Apjozu lielo
Rakstaino jostu.
Izbira ziediņi
Caur klēts grīdu;
Izauga ieviņa
Caur klēts jumtu
Es pate zīlite
Lēkataja.
No viena zariņa
Otrā lēču,
Trešā lēkdama,
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Tukšiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšie vāģi
Grib vezumiņu,
Liekie zirgi
Grib braucejiņu.
# 13645.04
Saulite vaicaja
Uz mēnestiņu:
Ko dara meitiņas
Vedekliņas?
Vaj ada, vaj šūn,
Vaj viesu gaida?
Viesiši brauca
Par viņu kalniņu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirgi
Grib jājejiņu,
Tukšie vāģiši
Grib vezumiņu.-
Pušausu gaisum'
Zūd mūsu māsiņa.
Celies, bāliņi,
Dzenies pakaļ.
Aiz viņa kalniņa
Tur viens namiņš,
Tur mūsu māsiņa
Tautu istabā;
Balts autiņš galvā,
Med's kanna rokā.
# 13645.05
Tur brauca, tur rūca
Par viņu kalnu
Tukšiem vāģiem,
Liekiem zirgiem.
Tukšiem vāģiem
Grib vezumiņu,
Liekiem zirgiem
Jājejiņu.-
Aizveda māsiņu
Akmiņu zemē.
Ko ēda, ko dzēra
Akmiņu zeme?
Sīko akmiņu
Putriņu vira,
Smalko žagaru
Gultiņu taisa.
Edz nu, māsiņa,
Es tev saciju:
Kam augi vēlina
Bāliņos?
Ik dienas balts kreklis,
Peleki lindraki,
Rakstitas zeķites,
Kurpites kājā.
# 13645.06
Tur jāja, tur brauca
Pār viņu kalnu
Liekiem zirgiem,
Tukšiem vāģiem.
Liekie zirdziņi
Grib jājejiņu,
Tukšie vāģiši
Grib vezumiņu.
Māmiņa mīļā,
Dod atslēdziņu,
Lai teku klētē
Rotaties.
-Pus ause gaismiņa,
Zūd mūsu māsiņa.
Ņem, brāli, zirgu,
Dzenies pakaļ.
-Sadzinu, panāču
Taut' ustubā.
Bagatas tautiņas,
Ko dosat mātei,
Ko dosat mātei
Par šūpojumu?
Cik gadu šūpoja,
Tik simtu mārku:
Trīs gadi šūpoja,
Trīs simti mārku.
# 13646.00
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mums māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņā
Ej, māmiņa,aplūkot
Savas jaunas malejiņas (Ko dar' mūsu malejiņa),
Nerūc vaira dzirnaviņas,
Nedzied pate malejiņa.
Nāk māmiņa atpakaļ,
Asariņas slaucidama.
Vaļā durvis, vaļā logi,
Tautas māsu aizveduši.
Ceļaties, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Joziet zaļus zobeniņus,
Lieciet cauņu cepurites,
Seglojat kumeliņus,
Seglojat kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas,
Dzenaties pēc māsiņas,
Pēc māsiņas vainadziņa.
Jājat, brāļi, simtu jūdzu,
Nesaudziet kumeliņus,
Nesaudziet kumeliņus,
Panāksiet celiņā.-
Nojājam pirmu simtu,
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai, mīļie bundzenieki,
Kam jūs še bungojat?
-Tai māsai bungojam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie bundzenieki,
Vaj jau sen garam veda?
-Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojajam otru simtu,
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, miļie koklētaji,
Kam jūs še koklejat ?
-Tai māsai koklejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai,mīļie kokletaji,
Vaj to sen garam veda?
Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam trešu simtu
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kam jūs še spēlejat
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie spēlmaniši,
Vaj to sen garam veda?
-Nava ilgi , steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Jājam vēl simtu jūdzu,
Jau vizuļi pabiruši.
Uzjājam augstu kalnu,
Ieraugam lielu ciemu;
Visapkārt kuplas liepas,
Atslēgām vārti slēgti.
Laužam, brāļi, šautru klēpus,
Metam ciema sētmalā.
Satrūkās ciema suņi,
Sāk tie sīvi lādināt.
Iznāk divi jauni puiši,
Kā ozoli uzauguši,
Saņem mūsu kumeliņus,
Saved staļļa dibenā,
Met ābolu redelēs,
Ber auziņas silitē,
Ber auziņas silitē,
Ielej skaidru ūdentiņu.
Iznāk divas jaunas meitas,
Kā rozites ziededamas,
Kā rozites ziededamas,
Dzelteniem matiņiem,
Ieved pašus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus,
Paceļ mums meldu krēslus
Pie lielā liepu galda,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek miežu alutiņu,
Uzliek vīna biķeriti.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņu pieminēt.
Ne ēdam , ne dzeram,
Pēc māsiņas raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu
Liepu galda galiņā,
Liepu galda galiņā,
Jau micite galviņā,
Jau micite galviņā,
Sēd asaras slaucidama.
Ai, mīļā mūs' māsiņa,
Kā tu tiki šai vidū?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Tas notika netīšām:
Dzirnas rūca,
Milnis klaudza,
Tautas nāca klusiņām,
Tautas nāca klusiņām,
Ne dzirdēti nedzirdeju,
Kā lapiņa notrīceju,
Kamanās iemetama.
-Ai, mīļā mūs' māsiņa,
Vaj tu mums līdzi nāksi?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Man patīk še dzīvot,
Patīk man ši zemīte,
Šis zemites arajiņš.
Vainadziņu pārnesiet
Zobeniņa galiņā,
Uzlieciet galviņā
Jaunajai māsiņai.
Māmiņai aiznesiet
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Manis mazas auklejumu,
Manis mazas auklejumu,
Manis lielas audzejumu.
# 13646.01
Aust gaismiņa, lec saulite,
Ceļa vīri māju prasa.
Nedod māju, māmuļite,
Ceļa vīri viltinieki,
Ceļa vīri viltinieki,
Izkrāps tavas malejiņas.-
Pačīksteja vara dores,
Paklabeja maltuviši.
Ej, brāliti, kambarī,
Vaj ir visas malejiņas.
Bij māršiņas, ietaliņas,
Mūs' māsiņas vien nevaid.
Jāsim, brāļi, simtu jūdzu,
Ras' māsiņu panāksim.
Pašā simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik daiļi spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko vakar garam veda.
-Jāsim, brāļi, otru simtu,
Ras' māsiņu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē daiļi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik daiļi spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko šo rītu garam veda.
-Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Ras' māsiņu panāksim.
Trešā simta galiņāi
Sāk suniši sīvi riet.
Iznāk veca māmulite
Sīvu suņu dzīdināt.
Iznāk manis jaunais svainis,
Saņem' manu kumeliņu.
Iznāk mana jauna māsa,
Ielūdz mani istabāi.
Paceļ manim zīļu krēslu
Liepu galda galiņāi.
Ienes manim koka sviestu (medu),
Stērķeletu (bīdeletu) pūru maizi;
Ienes mana saldu alu
Baltā liepas kanniņāi.
Liek man sēst, nesēdešu,
Liek man ēst, neēdišu.
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Pēc māsiņas zvērejos.
Nāc, māsiņa, sētiņāi,
Māte tevi mīļi lūdza.
-Jāj, brāliti, tu ar Dievu,
Es nevaru līdza iet,
Es nevaru līdza iet,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod manas villainites.
Pārnes manai māmulitei
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu,
Div' simtiņu mīļu vārdu.
# 13646.02
Bāleliņi piekusuši,
Siekiem rudzus mēridami,
Kā māsiņa nepiekusa,
Saujiņāmi mēridama?-
Ej, māmiņa, maltuvēi,
Būs meitiņa samaluse.
Vaļā duris, vaļā logi,
Nejūt pašas malejiņas.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltā linu nezdaugā (noslaukā).
-Ņem, dēliņi, kumeliņu,
Jāj māsai pakaļā!
-Nosajāju vienu simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašā kalna galiņāi
Spēlē pieci spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņa tālumā?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju otru simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašā kalna galiņā
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, jūs mīļi kokletaji,
Ko jūs še koklejat?
-Koklejam tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi kokletaji,
Vaj jau viņa tālumā?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju trešu simtu,
Dasajāju lepnu pili;
Visapkārti liepas zied,
Pie vārtiem atslēdziņa.
Iznāk divi jauni kungi
Kā peleki vanadziņi,
Saņem manu kumeliņu,
Ieved staļļa dibinā,
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabāi,
Sēdin' galda galiņā,
Liek man ēsti, liek man dzert,
Liek apkārti skatities.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Tik apkārti skatijos,
Ieraudziju sav' māsiņu
Sēdam galda galiņā,
Sēdam galda galiņā,
Balta mice galviņā.
Labvakar, man' māsiņa,
Vaj ar manim līdza nāksi?
-Ej ar Dievu, bāleliņ,
Līdza tevim vairs neiešu,
Man labaka maizes vieta,
Pa prātami arajiņš.
# 13646.03
Divi mēs bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Ik rītiņa pūru mala.
Ej, bāliņ, klausities,
Nerūc vaira dzirnaviņas.
Vaļā durvis, vaļā logi,
Aizveduši sveši ļaudis.
Jāju, jāju simtu jūdzu,
Dajāj' lielu, augstu kalnu;
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi stabulnieki.
Ai, mīļie stabulnieki,
Redzejāt mūs' māsiņu?
-Ai, mīļie jājejiņi,
Kāda bija jūs' māsiņa?
-Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Iznesigu valodiņu.
-Ai, mīļie jājejiņi,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Panāksiet celiņā.
-Jāju, jāju divi simti,
Dajāj' lielu augstu kalnu;
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai, mīļie bundzenieki,
Redzejāt mūs' māsiņu?
-Ai, mīļie jājejiņi,
Kāda bija jūs' māsiņa?
-Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Iznesigu valodiņu.
-Ai, mīļie jājejiņi,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Panāksiet celiņā.
-Jāju, jāju trīssimt jūdzu,
Dajāj' lielu, augstu kalnu;
Augsta kalna galiņā
Trejdeviņi spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Redzejāt mūs' māsiņu?
-Ai, mīļie jājejiņi,
Kāda bija jūs' māsiņa?
-Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Sarkaniem vaidziņiem,
Iznesigu valodiņu.
-Ai, mīļie jājejiņi,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Jājiet drīz, jājiet drīz,
Panāksiet celiņā.
-Jāju, jāju četri simti,
Dajāj lielu muižas sētu;
Visapkārt dzelziem kalta,
Atslēgām vārti slēgti.
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved mūsus istabā,
Aizved mūsus aizgaldē:
"Dzerat, brāļi, lustejat"!
Nij ēdam, nij dzeram,
Nava še mūs' māsiņa.
Es ieraugu sav' māsiņu
Liepagalda galiņā,
Liepagalda galiņā,
Jau aubite galviņā.
# 13646.04
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņām.-
Iet māmiņa istabā,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Velkatiesi zābakos,
Velkatiesi zābakos,
Dzenatiesi pakaļā,
Dzenatiesi pakaļā,
Vēl ceļā panāksat.
-Jājam, jājam simtu jūdžu,
Uzjājam augstu kalnu.
Pašā kalna galiņā
Spēlē pieci spēlmaniši.
Labdien, mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko šodien garam veda.
-Paldies, mīļi spēlmaniši,
Vaj ir ilgi, kad aizveda?
-Nava ilgi, kad aizveda,
Dzenaties pakaļā,
Dzenaties pakaļā,
Panāksat celiņā.
-Jājam atkal simtu jūdžu,
Uzjājam lielu ciemu.
Visapkārti lielas liepas,
Ar atslēgu vārti slēgti.
Pie vārtiem pieklauvejam,
Iztrūkstās ciemasuņi.
Iznāk divi tautu dēli,
Ved kumeļus stallitī,
Ved kumeļus stallitī,
Ber auziņas silitē.
Ved mūs pašus istabā,
Sēdin' galda galiņā;
Dod mums ēsti, dod mums dzerti,
Liek Dieviņu pieminēt.
Ne ēdam, ne dzeram,
Visapkārti skatamies,
Visapkārti skatamies,
Kad redzetu sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Sēdam galda galiņā,
Sēdam galda galiņā,
Baltu mici galviņā.
Labdien, mīļā mūs' māsiņa,
Vaj tev bija to darit?
-Paldies, mīļie man' bāliņi,
Ko, bāliņi, man darit?
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņām.
-Ai, mīļā mūs' māsiņa,
Vaj gribesi līdzi nākt?
-Paldies, mīļi bāleliņi,
Es negribu līdzi iet,
Še atradu labu zemi,
Labu zemes arajiņu.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Jaunakai māsiņai
Sarkan' rožu vainaciņu.
# 13646.05
Ej, bāļeņ, pasaver,
Ku dor' tova maļējeņa,
Vaļā duris, vaļā logi,
Naryuc vaira dzernaveņis.
Jem, bāļeņ, mallnus svārkus,
Sadloj sovu kumēļeņu.
-Jāju, jāju vīnu symtu,
Dajāj' vīnu augstu kālnu.
Uz tā vina augsta kālna
Spēlej pici spālmaņeiši.
Ļabreit, labreit, spālmaņeiši,
Pec kā jius spēlējat?
-Tai māsai spēlējam,
Kur' šunakt garum vede.
-Jāju, jāju utru symtu,
Dajāj' utru augstu kālnu.
Uz tā utra augsta kālna
Spēlej pici spālmaņeiši.
-Labreit, labreit, spālmaņeiši,
ec kā šudiņ spēlējat?
- ec tās māsas spēlējam,
Kur' šudiņ cauri vede.
-Jāju, jāju trešu symtu,
Dasajāju ozul' muižu.
Vysapļeik ļipu dārzs,
Vārtu priškā etslēdzeņa.
Izīt treis tāva dāli
Dzaltonim mateņim.
Divi mani pati vede,
Trešais munu kumeļeņu.
Vēlej' ēst, vēlej' dzert,
Vēlej' daudzi skateitis.
Ni es ežu, ni es dzeru,
Es tik daudzi skatejos,
Iraudzēju sov' māseņu
Viņā gālda gaļeņā,
Bollta miēe galveņā,
Ols kanņeņa ruceņā.
-Ed, bāļeņ, dzer, bāļeņ,
Es vairs tova jau nabyušu,
Pateik maņ še zemeite,
Pa prātam orājeņš.
# 13646.06
Ej, māmiņa, apraudzit,
Ko dar' mūsu malejiņa.
Iznāk māte raudadama,
Sav' galviņu saķēruse.
-Ceļaties, mani dēli,
Aunaties zābakos!
Še, dēliņ, balti cimdi,
Še asaru nēzdodziņis.
Jājiet, dēli, simtu jūdzu,
Līdz jūs māsu panākiet.
-Pirma simta galiņāi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejat?
-Tai māsai spēlejam,
Ko vakar garam veda,
Ko vakar garam veda
No deviņiem bāliņiem.
-Ai, lūdzami spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Otra simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņāi
Stāv deviņi bundzenieki.
Ai, lūdzami bundzenieki,
Ko jūs šeitan spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakar garam veda.
-Ai, lūdzami bundzenieki,
Kur mēs viņu panāksim?
-Treša simta galiņāi,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Treša simta galiņāi
Nozviedzās kumeliņis.
Līdz piejāju pie vārtiem,
Jau pazinu māsas pēdas.
Iznāk divi tautas dēlu,
Atver man vara vārtus;
Ieved manu kumeliņu
Ruda vara stallitēi,
Ber auzites silitāi,
Met ābolu redelēi.
Iznāk veca māmuliņa,
Ieved mani klētitāi.
Līdz iegāju klētitāi,
Ieraug' māsas vaiņadziņu,
Ieraug' māsas vaiņadziņu
Zobentiņa galiņāi.
Iznāk jauna zeltainite,
Ieved mani istabā.
Līdz iegāju istabā,
Līdz ieraugu sav' māsiņu
Tautu galda galiņāi
Blakam tautu dēliņam.
Paceļ man smilgu krēslu,
Apklāj baltu liepu galdu.
Uzliek man koku sviestu,
Stērķeletu pūru maizi,
Stērķeletu pūru maizi,
Kupodamu alus kannu.
Ne es eidu, ne es dzēru,
Uz māsiņu skatijos.
Uz māsiņu raugoties,
Birst man gaužas asariņas.
Nāk māsiņa, dod rociņu;
"Piedodiet, bāleliņi!
Labas dienas māmiņai
Par kājiņu avumiņu,
Par kājiņu avumiņu,
Par galviņas sukašanu.
Es atradu labu zemi,
Labu maizes arajiņu".
-Nu vesela, man māsiņa,
Mūžam acis neredzēs.
# 13646.07
Es māmeņai vīna meita,
Ik reiteņa molltu gāju,
Ik reiteņa molltu gāju
Pa pyuram teiru rudzu.
Iet māmeņa apsavārtu,
Ku dareja malējeņa.
Vaļā logi, vaļā dur's,
Nava munas malējeņas.
Ku dorot, bāļeļeņi,
Nava māsas molltivē.
Aunietes zābokūs,
Velcites kažukūs,
Jozit zaļus zubiņeņus,
Saglājit kumeļeņus,
Saglojit kumeļeņus,
Laidites garu ēeļu.
-Jāju, jāju garu ēeļu,
Dasajāju kolnu vydu.
Tymā kolnu videņā
Spēlej skaiški spēlniēeņi.
Divs paleidz, spēlniēeņi,
Ku tik skaiški spēlējat?
-Spēlējam tu māseņu,
Kur' šunakt atvedem.
-Jāju, jāju garu ēeļu,
Dasajāju lelu cimu.
Nadajāju da cimeņa,
Sasatryuka cima suņi,
Sasatryuka cima suņi,
Iztak treis jaunas meitys.
Divi mani pošu vede,
Treša munu kumeļeņu.
Man' ivede ustubā,
Kumeļeņu stalleitī.
Maņ pastota mallnu krāslu,
Kumeļam auzu sili.
Man aizvylka lipagoldu,
Pilej treis bičareites,
Vīn' ar olu, utr' ar madu,
Treš' ar gaudas asareņas.
Tī āzdams, tī dzardams,
Dasazynu sov' māseņu.
Ai, tu munu milu māsu,
Kai sauc tevi sveša māte?
-Ai, tu munu milu brāl,
Tai sauc mani sveša māte:
Ai, tu boze, ai, tu laiva,
Ai vacās siles gols!
-Ai, tu munu milu māsu,
Jai pošai treis meiteņas,
Vina boz , utra laiva,
Treša vacās siles gols.
Ai, tu munu milu māsu,
Braucam obi uz māmeņu.
-Ai, tu munu milu brāl,
Man palikt šāi vitāi.
# 13646.08
Māmiņai viena meita,
Tai deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram ritinaja.
Ej, māmiņa aplūkot,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied vairs malejiņa.
Ienāk māte istabā,
Raud galviņu saņēmusi.
Bāleliņi, ko darat,
Seglojat kumeliņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet caunu cepurites,
Jau māsiņa simtu jūdžu,
Jājiet viņai pakaļā!
-Nojājam simtu jūdžu,
Spēlē simtu spēlmanišu.
Labrītiņi, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko šodien garam veda,
Kam deviņi bāleliņi
Pakaļā palikuši.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj mēs viņus panāksim?
-Ai, jūs mīļi jātnieciņi,
Būt' žiglaki steigušies.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vēl žiglaki nevareja,
Jau tie mūsu kumeliņi
Miglu meta pakaļā,
Miglu meta pakaļā,
Kājām šķīla uguntiņu.
Nojājam otru simtu,
Spēlē simtu spēlmanišu.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Parādat mums celiņu.
-Jājat līdz tiem ozoliem,
Atrassiet platus vārtus.
-Iznāk divi bāleliņi,
Kā ozoli lapodami,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallitī.
Iztek divi zeltenites,
Kā rozites ziededamas,
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldu krēslus.
Sēdēt mēs nesēdesim,
Mūs' māsiņu skatisim.
Redz, kur sēd mūs' māsiņa
Baltu mici galviņā.
-Kas tie tādi sveši ļaudis
Varej' mani māsu saukt?
-Māsiņ zelta drošalite,
Mēs par tevi zvēresim.
-Bāliņ putu gabaliņ,
Jūs par mani nezvērat;
Zvērejat tiem ļaudim,
Kam nav mīļa dzīvošana.
Ko es laba aizstellešu
Savai mīļai māmiņai?
Aizstellešu mīļus vārdus,
Simtu labu vakariņu.
# 13646.09
Māte vērpa istabā,
Meitas mala maltuvē.
Ej, māmiņa, aplūkoti,
Vaj ir visas malejiņas:
Vaļā logi, vaļā durvis,
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa istabā,
Asariņas slaucidama.
-Aun, dēliņ, zābaciņus,
Apvelc lūša kažociņu,
Seglo savu bēru zirgu,
Dzen māsai pakaļā.
-Jāju, jāju vienu simtu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu.
Pašā kalna galiņā
Trīs deviņi muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzeniet aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalā.
-Jāju, jāju otru simtu,
Uzjāj' otru augstu kalnu.
Pašā kalna galiņā
Trīs deviņi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzenat aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalā.
-Jāju, jāju trešu simtu,
Uzjāj' trešu augstu kalnu.
Pašā kalna galiņā,
Tur bij viena liepu muiža.
Iznāk viens jauns puisits
Manim preti vārtu vērt.
Noņem manu kumeliņu,
Ieliek liepu stallitī.
Ieved pašu istabā,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Liek pie galda nosēsties,
Liek man ēsti, liek man dzert.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vien skatijos.
Tur redzeju sav' māsiņu
Baltā linu micitē.
-Ēd, bāliņi, dzer bāliņi,
Līdz vairs tev neiešu,
Pa prātam man zemite,
Pa prātam arajiņš.
# 13646.10
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena māsa malējiņa.
Ik rītiņa ritenaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitāja rītiņā
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Ej, māmiņa, apraudzit,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ka nerūc dzirnutiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velkat lūša kažociņus,
Liekat cauna cepuriti,
Seglojiet dumjus, bērus,
Dzenaties pēc māsiņas.
-Pa vārtiem izjājām,
Krauklits sēž kalniņā,
Krauklits sēž kalniņā,
Zelta kurpes kājiņā.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda jūs' māsiņu
Par ābolu atmatiņu,
Par ābolu atmatiņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par straujo lielupiti.
Par atmatu rasu brida,
Par ezeru diegu vilka,
Par ezeru diegu vilka,
Par upiti dzīpariņus.
-Nojājam simtu jūdzu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tās māsas spēlejam,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur deviņi kokletaji,
Tur deviņi kokletaji,
Tie jums ceļu parādis.-
-Labdien, labdien, kokletaji,
Priekš ka jūs koklejat?
-Koklejam priekš tās māsas,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, kokletaji,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Caur sudraba bērzu birzi,
Iekš tās rožu palejiņas
Tāi ozolu muižiņā,
Tur jūs viņas dabusiet.
-Pie vārtiem piejājam.
Iznāk divi tautu dēli,
Iznāk divi tautu dēli,
Kā ozoli līgodami.
Tie saņēma kumeliņus,
Tos ieveda stallitī.
Vara durvis, dzelzu grīda,
Sudrabotas redelites.
Baltābols redelēs,
Tīras auzas silitē,
Tīras auzas silitē,
Skaidrs avota ūdentiņš.
Iznāk divas tautu meitas,
Kā liepiņas ziededamas,
Sarkanbaltiem vaidziņiem,
Dzeltaniem matiņiem.
Mūs ieveda istabā,
Sēdin' galda galiņā.
Oša krēsli, ozol' galds,
Rakstitām galddrānām,
Vīns un medus, alutiņš,
Baltas maizes kukuliši.
-Ēdat, dzerat, tautu dēli,
Ar sudraba biķeriti.
-Neēdisim, tautu meitas,
Kamēr māsu dabusim.
Iznāk vecas sirmgalvites,
Tās ieveda kambarī.
Ieraudziju sav' māsiņu
Svešu ļaužu pulciņā,
Svešu ļaužu pulciņā,
Rakstu mici galviņā.
Es tev lūdzu, man māsiņa,
Kur tu liki vaiņadziņu?
-Kas man deva rakstu mici,
Tas paņēma vainadziņu.
# 13646.11
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena māsa malejiņa.
Ta māsiņa katru dienu
Tīrus rudzus ritinaja.
Devitāi rītiņāi
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Ej, māmiņa, kambarī,
Lūko savas malejiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama,
Zīdautiņu locīdama.
-Negulieti, bāleliņi,
Seglojieti kumeliņus;
Apseglojši kumeliņus,
Nāciet paši istabā,
Es jums došu raibus cimdus,
Asariņu nēzdaudziņus.
Jājiet, brāļi, simtu jūdzu,
Kamēr māsu panāciet.
-Viena simta galiņā
Koklē divi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam jūs šeitan koklejiet?
-Tai māsiņai koklejami,
Ko vakari garam veda;
Ko vakari garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, otru simtu,
Kamēr māsu panāksim.
Otra simta galiņāi
Spēlē divi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Kam jūs šeitan spēlejiet?
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodieni garam veda;
Ko šodieni garam veda,
Ta deviņu brāļu māsa.
-Jājam, brāļi, trešu simtu
Kamēr māsu panākam.
Trešā simta galiņā
Iznāk viena māmuliņa,
Iznāk viena māmuliņa,
Alus kanna rociņā,
Alus kanna rociņāi,
Trīs plāceņi padusē.
Liek mums drusku nodzerties
Ša saldaja alutiņa.
Ni ēdām, ni dzerām
Ša saldaja alutiņa,
Iesim, brāļi, istabāi,
Caur istabu kambarī.
Tur māsiņu atradāmi
Pie lielāmi dzirnavām,
Pie lielāmi dzirnavām
Tīrus rudzus ritinot.
Jūdzam, brāļi, sirmus zirgus,
Vedam viņu atpakaļ,
Vedam viņu atpakaļi
Savā tēva zemitē.
Tēvam auga rudzi, mieži,
Tēvam sirmi kumeliņi.
# 13646.12
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņā;
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Dziedaj' pate malejiņa.
Devitā rītiņā
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa no kambara,
Savas rokas lauzidama,
Savas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidiet nu, bāliņi,
Aunatiesi zābakos,
Aunatiesi zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Velciet lūša kažociņus,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Seglojiet kumeliņus,
Jājiet pakaļ māsiņai
Pa rudzišu birumam.
-Uzjājam augstu kalnu,
Spēlē pieci spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodien garam veda.
-Pasakiet spēlmaniši,
Vaj panāksim, nepanāksim?
-Steidzaties, steidzaties,
Panāksiet celiņā.
-Uzjājam vara vārtus,
Skandinam iemauktiem.
Iznāk trīs tautu dēli,
Atslēdz mums vara vārtus,
Atslēdz mums vara vārtus
Ar sidraba atslēdziņu,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallitē,
Ieved niedru stallitē,
Ieber auzas silitē.
Pūš vējiņis, niedras rūca,
Dancoj' mūsu kumeliņi.
Ieved mūs istabā,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Pasniedz zelta biķeriti,
Lei sēdami, lei dzerami,
Lei raugam, ko vajaga.
Ni ēdami, ni dzerami,
Raugamiesi sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Otrā galda galiņā,
Otrā galda galiņā,
Jau micite galviņā.
Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Kam tev bija tā darit?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Ko gan bija man darit?
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Tautas brauca klusiņām.
-Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Vaj tev tīk še dzīvot?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Gan man tīk še dzīvot.
# 13646.13
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Iznāk māte raudadama,
Nav meitiņas kambarī.
Ko nu, brāļi, darisim?
Seglosimi kumeliņus.
Seglosimi kumeliņus,
Liksim caunu cepurites,
Liksim caunu cepurites,
Vilksim lūšu kažociņus,
Dzīsimies mūs' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņāi,
Simtu jūdžu dieniņāi,
Otru simtu naksniņāi.
Treša simta galiņāji
Stāv deviņi spēlmaniši.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
Spēlejam tai māsai,
Ko vakari garam veda,
Ko vakari garam veda,
No tautiņas zagšus zaga,
No tautiņas zagšus zaga
Šo godigu mātes meitu,
Šo godigu mātes meitu
No devita bāleliņa.
# 13646.14
Mēs deviņi bāleniņi,
Viena pate mums māsiņa,
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņus malejiņa.
Ej, māmiņa, apraudziti,
Ko dar' tava malejiņa,
Vaļā durvis, vaļā logi,
Nerūc vairi dzirnaviņas.
Iznāk māte raudadama,
Baltas rokas lauzidama.
-Ceļaties jūs, dēliņi,
Aunatiesi zābakos,
Velcatiesi brūnus svārkus,
Lieciet cauņu cepurites,
Joziet zelta zobeniņu,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas
Simtu jūdzu tālumā.
-Simtu jūdzu galiņā
Spēlej' pieci spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tās māsas spēlejam,
Ko vakar garam veda.
-Jājam, brāļi, steidzamies,
Kad panāktu celiņā.
-Ni jājiet, ni steidziet,
Panākt vairi nevariet.
-Nojājuši otru simtu,
Atrodam mazu ciemu,
Atrodam mazu ciemu,
Tur stāv divi vārtu sargi.
Ai, godigi vārtu sargi,
Par ko jūs še stāviet?
-Mēs to māsu vaktejam,
Ko šodien še ieveda.
-Nāk deviņi jauni puiši,
Saņem mūsu kumeliņus.
Stallitē ieveduši,
Ved mūs pašus istabā,
Ceļ deviņus meldra krēslus
Pie baltaja liepu galda.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņus pieminēt.
Ne ēdāmi, ne dzērāmi,
Tik Dieviņus minejami.
Skatamies, raugamies,
Kur māsiņu redzesam.
Mūs' māsiņa sēd aiz galda,
Balta mice galviņā,
Balta mice galviņā,
Div' tautieši klāt sēdeja.
Ak, tu mūsu mīļa māsa,
Vaj tu ari šeitan esi?
-Es negribu māsas vārdu,
Nezinami bāleliņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Mēs par tevi zvēresam,
-Apzvēriet, bāleliņi,
Atpakaļi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par vietiņas taisijumu,
Par kājiņu āvumiņu.
# 13646.15
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Viena pati mūs' māsiņa
Pūru mala rītiņā.
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Nedzird pašas dziedatajas.
Ej, māmiņa, maltavē,
Ko dar' mūsu malejiņa?
Māmiņ' nāce istabā,
Sav' galviņu saņēmusi.
-Ko gaidati, bāleliņi?
Aunatiesi zābakos,
Dzenait māsai pakaļā
Pa vizuļu birumiem.
-Nodzenāsi vienu simtu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ko jūs te spēlejiet?
-Priekš tās meitas spēlejam,
Ko šo dienu garam vede.
Dzenaitiesi pakaļā,
Vēl panāksiet celiņā.
-Nodzenāsi otru simtu,
Tur deviņi kokletaji.
Mani mīļi kokletaji,
Priekš ko jūs te koklejat?
-Priekš tās meitas koklejam,
Ko vakari garam vede.
Dzenaitiesi pakaļā,
Vēl panāksiet celiņā.
-Nodzenāsi trešu simtu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Paskandina iemauktiņus,
Iztrauceja ciema suņus.
Iznāk divi tautu dēli,
Saņem mūsu kumeliņus.
Ved mūs pašus istabā,
Sēdin' niedru krēsliņos,
Izceļ baltu liepas galdu,
Uznes Dieva mielastiņu.
Liek mums ēst, liek mums dzērt,
Lik lustigi padzīvot.
Mēs neēdam, mēs nedzēram,
Apkārt vieni skatijam.
Ieraugam sav' māsiņu,
Jau micite galviņā.
Māsiņ zelta drostalite,
Kam tev bija tā darīt?
-Bāliņ putu gabaliņ,
Nevareju tam dariti:
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Tautas nāce klusiņam.
-Māsa zelta drostalite,
Vai tev patīk atpakaļ?
-Brāliņ putu gabaliņ,
Es nevaru to darit,
Es nevaru to darit,
Man patike še dzīvot.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Mazakai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu.
# 13646.16
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa,
Viena pate mūs' māsiņa,
Ik rītiņus malejiņa,
Ik rītiņa malejiņa,
Pūru mala malumā.
No rītiņa pieceļos,
Vaļā durvis, vaļā logi,
Vaļā durvis, vaļā logi,
Nava mūsu malejiņas.
Celieties, bāleliņi,
Sedlojiet kumeliņus,
Sedlojiet kumeliņus,
Jāsim māsu pameklēt.
Jāju, jāju simtu jūdzu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Tur deviņi spēlmaniņi.
Labdien, deviņ' spēlmaniņi,
Priekš ka jūs še spēlejat?
-Priekš tās brūtes spēlejam,
Ko nesen garam veda.
-Jāju, jāju simtu jūdzu,
Uzjāj' vienu lielu ciemu.
Izskrej divi melni suņi,
Tie div' mūs' lādinaja.
Iznāk divi tautas dēli
Saņem mūsu kumeliņus,
Nosedlo, apdeķo,
Ieliek viņus stalliņā,
Ieliek viņus stalliņā,
Iedod viņiem tīras auzas.
Ved mūs pašus istabā,
Apklāj baltu liepas galdu,
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek baltu pūru maizi.
-Ēdiet, brāļi, dzeriet, brāļi,
Kamēr saule vakarā.
-Nesēdām, nedzērām,
Pēc māsiņas raugamies.
Mūs' māsiņa iesēduse
Svešu ļaužu pulciņā.
Māsiņ mīla, māsiņ balta,
Nāc mums līdz pie māmiņas.
-Mani balti bāleniņi,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Es atradu labu zemi,
Smuku, daiļu arajiņu.
Pārnesiet labas dienas
Tai vecai māmiņai.
# 13646.17
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa;
Viena pate mūs' māsiņa,
Pie dzirnum maldinama,
Ik rītiņa ritinaja
Pa pūram tīru rudzu.
Devitā rītiņā
Nedzird dzirnus ritinam.
Celies, mūsu māmuliņa,
Trūkst tev divu gabaliņu:
Trūkst pūriņa klētiņā,
Trūkst malejas maltuvē.
Ceļatiesi, bāleliņi,
Seglosimi kumeliņus,
Seglosimi kumeliņus,
Dzīsimiesi sav' māsiņu
Simtu jūdžu naksniņāi,
Divi simti dieniņāi.
Pirmā simta galiņā
Spēlē seši spēlmaniši.
Spēlmaniši bāleniši,
Kam tik daiļi spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakari garam veda,
Ko vakari garam veda,
Ko tautietis zagšus zaga.
Dzenatiesi otru simtu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņāi
Atkal seši spēlmaniši.
Spēlmaniši, bāleniši,
Kam tik daiļi spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakar garam veda,
Ko tautietis zagšus zaga
No deviņi bāleliņi.
Dzenaties trešu simtu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Trešā simta galiņā
Vizbuliši pabiruši,
Vizbuliši pabiruši
Līdz tautieša namdurvim.
Ne pie duru nepiejāju,
Iznāk pats tautu dēls,
Iznāk pats tautu dēls,
Putu pīpi smēķedams.
Saki, šķelmi, neliedzies,
Kur tu liki mūs' māsiņu?
-Tur es liku jūs māsiņu,
Baltu rožu dārziņā.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Nāc mums līdzi sētiņā.
-Brālit vasku ritentiņ,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Aiznesiet māmiņai
Simtu labu vakariņu.
# 13646.18
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa,
Viena pati mūs' māsiņa
Pie dzirnum maldinaja,
Pie dzirnum maldinaja
Pa pūram tīru kviešu.
Devitā rītiņā
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Iet memmiņa klausities,
Kur palika malejiņa.
Nāk memmiņa atpakaļ,
Raud galviņu saņēmusi.
-Ceļaties, jauni zēni,
Aunaties zābakos,
Aunaties zābakos,
Velciet lūšu kažociņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet cauna cepurites,
Dzenieties mūs' māsiņu,
Ko tautietis zagšu zaga.
Jājiet vienu simtu jūdžu,
Līdz jūs viņu panākat.
-Pirmā simta galiņā
Spēlē seši spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko šo rītu garām veda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet otru simtu jūdžu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņā
Spēlē divi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsai,
Ko šo dienu garām veda,
Ko šo dienu garām veda,
Ko tautietis zagšus zaga.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmanīši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet trešu simtu jūdžu
Tur jūs viņu panāksiet.
-Trešā simta galiņā,
Tur bij vienas lielas mājas.
Iejājam sētiņā,
Piesienam kumeliņus.
Iznāk pati tautu māte,
Ieved mūs istabā,
Ieved mūs istabā,
Paceļ melnus meldru krēslus,
Paceļ melnus meldru krēslus,
Apklāj baltu liepu galdu,
Apklāj baltu liepu galdu,
Dod mums ēst, dod mums dzert.
Nesmeķ ēst, nesmeķ dzert,
Parādiet mūs' māsiņu!
Ienāk māsa raudadama,
Asariņas slaucidama.
-Pārnesiet memmiņai
Daudz un labu vakariņu!
Es nevaru līdza iet,
Man noņēma vainadziņu.
-Še, māsiņa raibi cimdi,
Še asaru villanite,
Paglabā puriņā,
Pašā pūra dibinā;
Cik pacelsi pūra vāku,
Tik asaras noslaucisi.
# 13646.19
Mūs' māsiņa viena pati,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņu maltu gāja,
Pūru mala rītiņā.
Ej, māmiņa, lūkoties,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied pati malejiņa.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama:
Vaļā duris, vaļā logi,
Nav vairs pašas malejiņas.
Ko gaidat, bāleliņi,
Aunat kājas zābakos,
Velkat lūša kažociņus,
Sedlojat kumeliņus,
Dzenaties pēc māsiņas,
Rīt māsiņu panāksat.
-Nojājam simtu jūdzu,
Spēlē pieci spēlmaniši,
Spēlē pieci spēlmaniši
Ta simtiņa galiņā.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejat?
-Spēlejam tai māsai,
Kam deviņi bāleliņi.
-Ai, mīļie, spēlmaniši,
Mēs deviņi bāleliņi,
Kur palika mūs' māsiņa,
Ko vakar garam veda?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur būs pieci spēlmaniši,
Piejājuši vaicajat,
Kur palika jūs' māsiņa.
-Nojājam otru simtu,
Spēlē pieci spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kur palika mūs' māsiņa.
-Jājat kalna galiņā,
Redzesat lielu ciemu,
Visapkārt liepas aug,
Vārti slēgti atslēgām.
-Uzjājuši augstu kalnu,
Atrodam lielu ciemu.
Satrūkās ciema suņi,
Taisa troksni sētiņā.
Iztiek divas dzeltainites,
Tās mums vārtus neatslēdza;
Saņēmušas labu dienu,
Ietek abas istabā.
Iznāk divi jauni puiši,
Atslēdz mums vara vārtus,
Ielaiž mūsus sētiņā,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūsus istabā,
Paceļ mums meldru krēslus,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Uzliek labu ēdieniņu.
Neēdam, nedzeram,
Pēc māsiņas lūkojam.
Pasakat, sveši ļaudis,
Kur likāt mūs' māsiņu?
Vaj klētī ieslēdzāt,
Vaj druvā raidijāt?
Ja klētīje ieslēguši,
Dodat klēts atslēdziņu;
Ja druvā raidijuši,
Rādat ceļu druviņā.-
Sitam piešus zābakos,
Lecam zirgiem mugurā.
Ne pie vārtu nepiejājam,
Tek māsiņa raudadama.
Kur tu biji, mūs' māsiņa,
Kad mēs tevi meklejam?
-Tautas mani ieslēgušas
Klētī rudzu apcirknī,
Dzirdej' brāļus runajot,
Kājām durvis izspārdiju.
# 13646.20
Pici dāli māmeņaI,
Vīna meita malējeņa.
Ej, māmeņ, pasaver,
Ku dor' tova malējeņa;
Vaļā logi, vaļā dur's,
Naryuc vaira dzērnaveņas
-Ku dorat niu, deļeņi,
Aunites zābokūs,
Aunites zābokūs,
Veļcites kažukūs,
Veļcites kažukūs,
Licit zamša capureites,
Licit zamša capureites,
Sadlājit kumēļeņus.
-Braucam brāļi vīnu dinu,
Nikā loba naredzējām.
Braucam brāļi utru dinu,
Dasabraucam garu kolnu.
Tymā kolnu videņā
Trejdeviņi spēļniceņi.
Spēļniceņi bāļeļeņi,
Ku tik jauki spēļējat?
-Tu māseņu spēļējam,
Kur' nuvede tālini.
-Braucam brāļi trešu dinu,
Dasabraucam lielu cimu.
Ap tu cimu uši, kļovi,
Sauļe vydū vyzuļā,
Sauļe vydū vyzuļā,
Vysi vārti atslāgām.
Iztak divi jaunas meitas
Ar sudobra vaiņugīm,
Iztecē, iztecē,
Nikā loba nasacē.
Iztak divi jauni puiši
Ar sudobra zābokīm.
Pošu vede ustobā,
Kumēļeņu stalleitī.
Paceļ maņ lipas krāslu,
Pavelk maņ lipas goldu,
Pavelk maņ lipas goldu,
Izklāj bolltu paladzeņu;
Izklājuši paladzeņu,
Izlik Diva milasteņu.
Ed i dzer tu, bāļeņ,
Lukojis sov' māseņu.
Es pazynu sov' māseņu
Tautu golda gaļeņā,
Sed gaļveņu nukāruse,
Asareņas slauceidama.
Oi, tu munu milu, mās,
Kur tu tyki šāi zemēi?
-Oi, tu munu milu brāļ,
Jau es poša nazynāju,
Kai lapeņa attreisēju
Svešu ļaužu komonos.
-Voj tu, munu milu mās.
Brauks' uz tāvu, māmuļeņu?
-Oi, tu munu milu brāļ,
Maņ pateik šai dzeivāt.
Nunes munai māmeņai
Symtu lobu vakareņu;
Otru symtu tēteitei
Par ļeiksteņas cērtumeņu;
Munu zeiļu vaiņudzenu
Jaunākai māseņai.
# 13646.21
Skaisti dzied malejiņa,
Gauži rūca dzirnaviņas,
Ik no rīta tīru rudzu
Pa pūram ritinaja.-
Nei dzied vairs malejiņa,
Nei rūc vairs dzirnaviņas.
Aunam kājas, bāleliņi,
Velkam lūša kažociņus,
Sedlojam kumeliņus,
Nag māsiņu padzīsim,
Nag māsiņu padzīsim
Cit' araju maliņā.
Dajājam augstu kalnu,
Tur spēleja spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Ai, godigi jājejiņi,
Kam drīzaki nesteidzat?
-Ai, godigi spēlmaniši,
Nevaram drīzak steigt,
Jau tie mūsu kumeliņi
Piekusuši, nosvīduši,
Piekusuši, nosvīduši,
Simtu jūdžu tecedami.
Dajājam otru kalnu,
Tur spēleja spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Ai, godigi jājejiņi,
Kam drīzaki nesteidzat?
-Ai, godigi spēlmaniši,
Nevaram drīzak steigt,
Šodien mūsu kumeliņi
Piekusuši, nosvīduši,
Simtu jūdžu tecedami.
Dajājam trešu kalnu,
Tur kokleja kokletaji.
Ai, godigi kokletaji,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Nāciet, brāļi, nāciet, brāļi,
Še ir jūsu īstā māsa,
Še ir jūsu īstā māsa
Gredzeniņu samijusi.
# 13646.22
Tilti rīb, tilti rīb,
Nu jāj mani bāleliņi.
Šķiliet, tautas, sveč' uguni,
Vediet glāžu istabā,
Vediet glāžu istabā,
Ceļat viņiem meldas krēslus,
Lejat alu biķerē,
Dodat ēst, dodat dzert.
-Ne ēdam, ne dzeram,
Apkārt vien raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu,
Sēd galdiņa galiņā,
Sēd galdiņa galiņā,
Jau micite galviņā.
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Kam tev bija to darit?
Kam tev bija to darit,
Māmiņ' gauži raudenāt?
-Man patīk še dzīvāt,
Še lustiga tēva zeme,
Še lustiga tēva zeme,
Še vēligi tēva dēli.
# 13646.23
Viena pate es māsiņa,
Man deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pa pūrami maldinaju.
Kas notika vienu rītu,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nerūc vairsi dziernutiņas,
Nedziedaja malejiņa?
Ej, māmiņa, kamburēi
Malejiņu apraudzit.
Nāk māmiņa raudadama:
Malejiņas vairs nevaid,
Vaiņadziņu vien atradu
Dziernu galda galiņāi.
Dēli, mani mīļi dēli,
Sedlojāti kumeliņus,
Dzenatiesi sav' māsiņu
Simtu jūdžu tautiņās!
Simtu jūdžu galiņāi
Spēle daiļi spēlmaniši.
Labvakari, spēlmaniši.
Ko jūs daili spēlejati?
-Garam vienu meitu veda,
Tai mēs daiļi spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Vaj varetu mēs panākt?
-Dzenaties simtu jūdžu,
Ta' jūs viņu panāksit.
Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate to celiņu.
-Dzenaties sav' māsiņu
Otru simtu tautiņās.
Otra simta galiņāi
Spēlē daili spēlmaniši.
Labrītiņu, spēlmaniši,
Ko jūs daili spēlejat?
-Šodien vienas kājas dzēra,
Tās mēs daili spēlejam.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Parādate kāzu namu,
Parādate kāzu namu,
Ievedate istabāi.
Atradame sav' māsiņu
Sēdam galda galiņāi.
Nāk māsiņa no galdiņa,
Asariņas slaucidama.
Pacēluse zīļu krēslu:
Sēdat, mani bāleniņi,
Sēdat, mani bāleniņi,
Garu ceļu atnākuši!
-Ai, māsiņa, mīļa, balta,
Mēs pēc tevis dzinamies.
Nāc, māsiņa, atpakaļu,
Māte tevis žēli raud.
-Es, brāliši, vai(r)s neiešu,
Kam jūs mani maldinat;
Ik rītiņa tīrus rudzus
Pūru malu raudadama.
Pārnesate māmiņai
Simtu labu vakariņu
Par gāliņas sukajumu,
Par kājiņu avumiņu.
# 13646.24
Viena pate māsa auga
Deviņos bāliņos,
Ik rītiņu ritinaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitā rītiņā
Nedzird mūsu malejiņu.
Ej, memmiņ, kambarī,
Apraug mūsu malejiņu.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Auniet kājas, triniet piešus,
Seglojiet kumeliņus,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenaities pēc māsiņas!
Jāsim, brāļi, simtu jūdžu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam simtu jūdžu,
Tur bij trīs muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Ko tik koši spēlejiet?
-Spēlejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
Jāsim, brāļi, otru simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam otru simtu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Ko tik koši koklejiet?
-Koklejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
-Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Uzjājam lielu ciemu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Kam tik koši koklejat?
-Koklejam tai māsai,
Kam noņēma vainadziņu.
-Iekšā vis neiesim,
Kamēr nāks nama tēvs,
Iznāk pats nama tēvs,
Sāk mūs visus sveicināt:
-Ai, mīļie jauni kungi,
Ko teitan meklejiet?
-Meklejami mūs' māsiņu,
Kam noņēma vainadziņu.
-Kāpiet, kungi, no zirgiem,
Lūdzu pašus istabā.
Ved kumeļus stallitī,
Ber auziņas silitē.
Ved mūs pašus istabā,
Sēdin' galda galiņā,
Sēdin' galda galiņā,
Ceļ priekšā vīn' un medu.
Mēs tamēr neēdam,
Kamēr māsu redzesim.
Iznāk mūsu īsta māsa
No kambara raudadama
Lielos zīžu nēzdogos,
Rakstu mici galviņā.
-Mani mīļi bāleniņi,
Es nevaru līdzi iet:
Te man ņēma vainadziņu,
Te uzlika rakstu mici.
-Dzersim, brāļi, veselibas
Mīļajai māsiņai,
Lai dzīvo simtu gadu
Ar tautieti tēva dēlu!
# 13646.25
Viena pati man māsiņa,
Pūru mala rītiņā.
Dzirnav's rīb, milni klaudz,
Tautas nāca klusiņām.
Ienāk māte istabā,
Sav' galviņu saņēmusi:
Aunies, dēliņ, zābakos,
Dzenies pakaļ māsiņai,
Dzenies pakaļ māsiņai
Pa vizuļu birumiem!
Simtu jūdzu nodzinies,
Ieraug' pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejiet?
-Spēlejam priekš tās meitas,
Ko šorīt garam veda.
Otru simtu nodzinies,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iznāk trīs jauni kungi,
Ieved mani istabā,
Ieved mani istabā,
Kumeliņu stallitī.
Paceļ manim liepu krēslu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek modrigi padzīvot.
Ne es ēdu, ne es dzēru,
Apkārt vien skatijos.
Es ieraugu sav' māsiņu
Jau miciti galviņā.
Māsiņ zelta drostalit,
Vaj varesi līdzi nākt?
-Brālit putu gabaliņ,
Es nevaru ta darit.
# 13646.26
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa maldinaja
Pa pūrame tīru rudzu.
Ej, māmiņa, ej, apraugi,
Ko dar' mūsu malejiņa:
Nerūc vairs dziernaviņas
Nedzierž mūsu malejiņu.
Nāk māmiņa no maltuves
Uz istabu raudadama.
-Ko gaidate, bāleniņi,
Sedlojate kumeliņus,
Sedlojate kumeliņus,
Liekat caunu cepurites,
Dzenatiese sav' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņāi!
Pirmāi simta galiņāi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare garam veda.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu.
Ras' jūs viņu panāksit.
Otrāi simta galiņāi
Stāv deviņi spēmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare garam veda.
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Mēs māsiņu panācam,
Mēs māsiņu panācam,
Trešāi simta galiņāi:
Trešāi simta galiņāi
Jau vizuļi pabiruši,
Jau vizuļi pabiruši
Līdz tautieša nama doru.
Iznāk divi jaunie brāļi,
Kā ozoli zaļodami;
Iznāk divi mūs' māsiņas,
Kā ieviņas ziededamas.
Ieved mani namiņāi,
No namiņa istabāi.
Ceļ deviņus zīļu krēslus,
Liek sēdet, nesēdeju,
Liek sēdet, nesēdeju,
Pēc māsiņas raudzijos.
-Kas tie tādi bāleniņi,
Kas māsiņu mani sauca?
Es negribu māsas vārdu,
Nav zinami bāleniņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Pēc tevim zvērejam.
-Brālit putu gabaliņi,
Es negribu zvērejam;
Zvēretim ļautiņim,
Tiem Dieviņis nelīdzeja,
Tiem Dieviņis nelīdzeja
Nevienāi vietiņāi,
Nevienāi vietiņāi,
Ne visāi mūžiņāi.
Ai, īstaju bāleniņi,
Pārnes mātei labas dienas
Par godigu audzejumu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par naksniņu muldejumu.
# 13646.27
Viena pate mūs' māsina,
Mēs deviņi jaunbrāliši.
Ik rītiņa ritinaja
Pa pūram tīru rudzu.
Mana veca māmuļite,
Ej, apraugi malejiņu.
Ienāk māte raudadama,
Malejiņa vairs nevaid.
Ko, brāliši darisim?
Sedlosim kumeliņus,
Vilksim lūšu kažociņus,
Liksim cauna cepurites.
Dzīsimiesa sav' māsiņu
Simtu judžu naksniņā.
Topam simta galiņā,
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa otru simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņā
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa trešo simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņā,
Atrodam lielu ciemu.
Iztek tautu sīvi suņi,
Iztek veca māmuļite,
Iztek veca māmuļite
Sīvus suņus dzīdināt.
Atdzīdina sīvus suņus,
Ieved visus istabā,
Ieved visus istabā,
Paceļ visiem zīļu krēslus.
Ne krēlos nesēdām,
Uz māsinu raugamies:
Sēd māsina kā puķite
Tautu galda galinā,
Plānā linu kreklinā,
Zīļotāja vaiņagā,
Zīļotāja vaiņagā,
Alus kanna rocinā.
# 13646.28
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītam tīru rudzu
Pa pūram ritinaja.
Eima, brāļi, aplūkot,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Vaļā durvis, vaļā logi,
Nerūkst vairi dzirnaviņas.
Eima, brāļi, uz ustabu,
Velkamies zābaciņus;
Apvilkušies zābaciņus,
Velkamies kažociņus;
Apvilkušies kažociņus,
Jožam zaļus zobeniņus;
Apjozušies zobeniņus,
Liekam caunes cepurites;
Uzlikuši cepurites,
Sedlojam kumeliņus;
Apsedlojši kumeliņus,
Jājam brāļi simtu jūdzes.
Nojājuši simtu jūdzu,
Dajājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņā
Bungā skaisti bundzenieki.
Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Ko jūs še bungajiet?
-To māsiņu bungajam,
Ko šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi bundzenieki,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenaties,
Panāksiet celiņā.
-Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam zaļu kalnu;
Zaļa kalna galiņā
Spēlē skaisti spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejiet?
To māsiņu spēlejam,
Kur' šodien garam vede.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņu sen pavede?
-Neva ilgi, dzenieties,
Panāksiet celiņā.
Jājam, brāļi, trešu simtu.
Dajājam raibu muižu;
Ap to muižu kuplas liepas,
Atslēgām vārti slēgti.
Iznāk divi jauni puiši,
Kā ozoli zaļodami.
Vienis mani pašu vede,
Otris manu kumeliņu.
Paš' ievede istabā,
Kumeliņu stallitē.
Pieceļ man mellus krēslus,
Davelk manim liepas galdu,
Uzliek man Diev' mielastu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek nakuiņu pārgulēt.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Sav' māsiņu lūkojos.
Ieraudziju sav' māsiņu
Tautu galda galiņā,
Tautu galda galiņā,
Cepurite galviņā.
Ai, manu mīļ' māsiņu,
Patīk' tev līdza nākt?
-Ai, manu mīļ' bāliņu,
Patīk man še dzīvot,
Patīk man še dzīvot,
Klausit svešas māmuliņas.
# 13646.29
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus ritinaja
Pa pūram tīru rudzu,
Pa pūram tīru rudzu,
Pa siekam lācauziņu.
Nerūc vairs dzirnutiņas,
Nedzied vairs malejiņa.
No rītiņa celdamiesi,
Iet māmiņa maltuvē,
Iet māmiņa maltuvē
Raudzit savu malejiņu.
No maltuves iznākuse,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ceļaties, bāleliņi,
Meklejat malejiņu,
Malejiņa aizbēguse,
Maltuviti atstājuse.
Jājiet vienu simtu jūdžu,
Līdz jūs viņu panāksiet!
Tāi simtiņa galiņā
Stāv deviņi spēletaji.
Dievs palīdz, spēletaji,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsai spēlejam,
Ko vakari garam veda.
Teiciet, mums, spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet vēl simtu jūdzu,
Tad jūs viņu panāksiet.
Tāi simtiņa galiņā
Stāv deviņi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam tik daiļi koklejat?
-Tai māsai koklejami,
Ko šodieni garam veda.
-Sakiet, mīļi kokletaji,
Kur mēs viņu panāksim?
-Tepat ceļa galiņā,
Tautu dēla sētiņā.
Izskrien divi melni suņi,
Sāka mūs lādināt;
Iznāk divas jaunas māršas,
Ielūdz mūs istabā,
Ielūdz mūs istabā,
Ceļ deviņi meldru krēsli.
Ieraugam sav' māsiņu,
Sēžam galda galiņā,
Sēžam galda galiņā,
Balta rota galviņā.
Dievs palīdzi, mūs' māsiņa,
Mēs pēc tevis dzinamies.
-Jājiet projam, bāleliņi,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu, simtu labu dienu.
# 13646.30
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi;
Liksim dzirnu kambarī,
Lai ritina dzirnutiņas,
Ik rītiņu pa pūram
Tīru auzu ritinot.
No rītiņa celdamies,
Ej, māmiņa, kambarī,
Ej, māmiņa, kambarī,
Apraug' mūsu malejiņu.
Iznāk māte raudadama,
Asariņas slaucidama:
Vaļā durvis, vaļā logi,
Nevaid jūsu malejiņas!
Ko gaidat, bāleliņi,
Seglojat kumeliņus,
Maucaties zābaciņus,
Velkat lūšu kažociņus,
Liekat cauņu cepurites,
Jožat zaļus zobeniņus,
Dzenaties mūs' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņā.
Tāi simtiņa galiņā
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kur' vakar garā veda,
Kur' vakar garā veda,
Kam deviņi bāleliņi.
-Vaj, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu,
Tad jūs viņu panāksiet.
Otra simta galiņā
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kur' vakar mājā veda,
Kur' vakar mājā veda,
Kam deviņi bāleliņi.
-Vaj, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties trešo simtu,
Tik jūs viņu panāksiet.
Trešā simta galiņā
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kur' vakar garā veda,
Kur' vakar garā veda,
Kam deviņi bāleliņi.
Eim' iekšā istabā,
Ron' vizuļus pabirušus,
Ronu tautu pulciņā,
Tautu galda galiņā.
# 13646.31
Viena pate mums māsiņa,
Ik rītiņa malti gāja.
Ej, apraugi, māmuliņa,
Ko dar' mūsu malejiņa.
Atnāk māte raudadama,
Neatrada malejiņas.
Brāļi, brāļi, ko gaidati,
Aunieties zābakos,
Aunieties zābakos,
Velkat garus kažociņus,
Velkat garus kažociņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Jožat zaļus zobentiņus,
Liekat cauņu cepurites,
Seglojati kumeliņus,
Jājat māsas mekleties.
Jājam, brāļi, pirmo simtu.
Uzjājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņāi
Spēlē pieci spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš kā jūs spēlejiet?
-Spēlejam to meitiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava tālu,
Panāksieti celiņāi.
Jājam, brāļi, otru simtu.
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņā
Spēlē seši spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami to māsiņu,
Kur' šodieni garam veda.
-Mani mīļi spēlmaniši,
Vaj jau seni garam veda?
-Dzenatiesi, nava seni,
Panāksieti celiņāi.
Jājam, brāļi, trešo simtu.
Uzjājami liepu mežu,
Laužam šautru pilnus klēpus,
Metam ciema sētmalā.
Satrūkāsi ciema suņi,
Iztek divi zeltenites,
Iztek divi zeltenites,
Ieved mūs pagalmāi,
Ieved mūs pagalmāi,
Piesien mūsu kumeliņus.
Ieved mūs istabāi,
Sēdin' galda galiņāi.
Uzliek gārdu mielastiņu,
Liek mums ēsti, liek mums dzert.
Ni es ēžu, ni es dzēru,
Apkārt vieni raudzijos,
Ieraudziju sav' māsiņu,
Balta mice galviņāi,
Balta mice galviņāi,
Pirkstā zelta gredzeniņis.
# 13647.00
Nošķindeja vara vārpsta,
Sudrabina dziernavinas.
Iet māmina kamburēi
Raudzit savas malejinas.
Bij jauņuve, bij kalpone,
Brāļu māsa vien nebij.
Iet māmiņa istabāi
Pie brāļiem raudadama:
Ko, brāliši, darisit?
Tautas māsu nozaguši.
Jožam, brāļi, zobentinus,
Seglojam kumelinus,
Jājam, brāļi, pasteidzigi,
Ras' mēs viņus panāksim.
Izjājam zaļu bierzi,
Ieraugam tautu pulku.
Labvakar, sveši ļaudis,
Kur jēmat to meitinu?
-Kas kaiteja jums, ļautini,
Par to skaistu meiteniti?
# 13647.01
Nošķindeja vara vārti,
Noklabeja dzirnutiņas.
Raugam dzirnu kambarī,
Vaj maļ visas malejiņas.
Maļ māršiņas, kalponites,
Mūs' māsiņa vien nebij.
Ko gaidat, bāleniņi,
Seglojat kumeliņus.
# 13648.00
Slēdz, māmiņa, mūs' māsiņas
Sudrabiņa atslēdziņu:
Sveši ļaudis sabraukuši
Darvotiem kažokiem.
Ej, bāliņ, skatities,
Vaj ir visas malejiņas.
-Vaļā durvis, vaļā logi,
Nava vairi malejiņas,
Nava vairi malejiņas,
Nerūc vairi dzirnaviņas.
# 13649.00
Tālu, tālu, garus ceļus
Tautas veda mūs' māsiņu;
Dzenaties, bāleliņi,
Vaj ceļā nepanāks.
Ja ceļā nepanāks,
Panāks tautu klētiņā,
Panāks tautu klētiņā
Aiz deviņu atslēdziņu.
Vaicajiet, bāleliņi,
Vaj māsiņa še paliks.
-Še palikšu, bāleliņi,
Dzeriet tautu alutiņu,
Dzeriet tautu alutiņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Ņemiet manu vainadziņu,
Aiznesiet māmiņai!
Māmulite paņēmuse
Ieliek rožu dārziņā.
Trīs gadi rozites
Neziedeja,
Pēc manis gauži
Raudadamas:
Kur mūsu saknišu
Potetaja?
Kur mūsu vainagu
Vijejiņa?
# 13650.00
Vakar māte krogā dzēra,
Padzer mani zvejniekam.
Šodien jāja div' bāliņi
Upes malu raudadami.
# 13650.01
Vakar māte krugā dzera,
Maņ' pārdzera zvejnikam.
Šudin tak bāļeļeņi
Jiuru molu raudādami.
-Ak, jius jiuru zvejniceņi,
Redzejat myus' māseņu.
-Pici bollti bāļeļeņi,
Kāda beja jius māseņa?
-Skaista, bollta myus' māseņa,
Sorkons ružu vainuceņš.
-Jam, brāļeit, oša laivu,
Dzeņīs māsai pakaļē.
-Oša laiva smoga laiva,
Tej nogrima dybynā.
-Jam, brāļeit, lipa laivu,
Dzeņīs māsai pakaļē.
-Picu ļeiču ļeikumā
Sed māseņa raudādama.
Sest, māseņ, laiveņā,
Brauksim obi atpakaļ!
Aiz žāluma navarēju,
Ti ruceņu vīn padevu.
-Es nuīšu pavasar,
Ka iudiņs nusaskrīs,
Ka kuceņi salapās,
Ka kiukās dzaguzeite,
Ka kiukās dzaguzeite,
Ka trauks āru laksteigola.
Niu ar Divu, smolki kārkli,
Vaira jiusu nalucešu;
Niu ar Divu, skaistas pučes,
Vaira jiusu naplyukāšu;
Niu ar Divu, brāļi, māsas,
Vaira jiusu naaudzešu;
Niu ar Divu, tāvs ar māti,
Vaira jiusu naklausešu.
Diveņ, tovu lykumeņu,
Laimeņ, tovu laidumeņu:
Atstāj sovu tāv' ar māti,
Iet ar svešu cilvēceņu,
Tai nameil tāvs ar māti,
Kai meil svešs cilvēceņš.
2.5.1.1.5. Sievu pērk. ( 13651 - 13687)
# 13651.00
Ai, vecie bāleliņi,
Man naudiņas aizdodiet:
Rigā mana līgaviņa
Dārgu naudu sadereta.
# 13651.01
Ai, vecie bāleliņi,
Man naudiņu aizdodat:
Man meitiņa sadereta
Tāļajā zemitē.
# 13651.02
Līdzat, brāļi, man ar naudu,
Nu es ņemšu līgaviņu;
Ciemā viena zeltenite
Dārgas naudas sadereta.
# 13651.03
Ciema puiši bāleliņi,
Man naudiņu aizdodat,
Tāļu mana līgaviņa
Dārgu naudu sadereta.
# 13652.00
Ar Dieviņ, bāleliņi,
Nu bijat vīlušies:
Saņēmuši vara naudu
Preti rudzu malejiņu.
# 13653.00
Atdar' maku, tautu dēls,
Aizmaksā šūpotajas:
Trīs gadiņus sašūpoja,
Trīs simts baltus dālderišus.
# 13654.00
Brāļi sauca līkaupiņus,
Ko tie pirka, ko izdeva?
Izdevuši sav' māsiņu,
Nopirkuši tautu meitu.
# 13654.01
Es dzirdeju kaimiņos
Līkopiņus sasaucam;
To vēl labi nezinaju,
Vaj tie pirka, vaj izdeva.
-Brāļi māsu izdevuši,
Nopirkuši tautu meitu.
# 13655.00
Bāliņš savu skaistu māsu
Liepajā audzinaja;
Tautiets sola simtu mārku
Vienas reizes redzejumu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Tad vedišu saulitē;
Dod trešo, cetorto,
Tad būs tava līgaviņa.
# 13655.01
Bāliņam skaista māsa,
Lievenē audzinata.
Tautas sola simtu mārku
Par vaiņaga redzejumu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Rādiš' pašu valkataju.
# 13655.02
Brālits savu īstu māsu
Vientulībā audzinaja.
Tautiets sola simts dālderu
Tam par reizes redzejumu.
Sol', tautieti, otru simtu,
Tad rādiši sav' māsiņu;
Tad rādišu sav' māsiņu,
Tad būs tava līgaviņa,
Tavas mājas kopejiņa;
Tavas mājas kopejiņa,
Cimdu, zeķu aditaja;
Cimdu zeķu aditaja,
Raibu deķu audejiņa;
Raibu deķu audejiņa,
Tev gultiņas taisitaja;
Tev gultiņas taisitaja,
Mīļu vārdu runataja.
# 13655.03
Bāliņš savu skaistu māsu
Lievenē audzinaja.
Tautas sola simtu mārku
Par reizites redzejumu.
Dodat, tautas divi simti,
Tad vedišu saulitē.
# 13655.04
Bāliņš savu skaistu māsu
Lievenē audzinaja.
Tūlin tautas simtu deva
Vienas reizes redzejam'.
Dodiet, tautas, otru simtu,
Tad vedišu saulitē;
Trešu simtu māmiņai,
Būs tavā rociņā.
# 13655.05
Es meitiņa tieva gara,
Muldiņā[?] audzejama.
Tautiets deva simtu mārku
Par reizites redzejumu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Tad es iešu saulitē;
Dod, tautieti, trešu simtu,
Ja vajaga malejiņas.
# 13656.00
Devu naudu, nežēloju,
I par mazu malejiņu:
Ne naudiņa dzirnus velk,
Velk mazā malejiņa.
# 13656.01
Devu naudu, devu naudu,
Ne par maģu malejiņu;
Ne naudiņa malti gāja,
Ne ar' maģa malejiņa.
# 13656.02
Pilnu sauju naudas devu
Par mazo līgaviņu.
Vaj naudiņa maltu gāja,
Kā mazā līgaviņa?
# 13656.03
Pilnu sauju naudas devu
Par mazo arajiņu.
Vaj naudiņa artu gāja,
Kā mazais arajiņš?
# 13669.00
Sakarmenč divi reizes,
Man' bāliņi vīlušies:
Alva naudu saņēmuši,
Par sudraba dēvedami.
# 13670.00
Šļāc, brāliņ, tautu naudu
Par galdiņa galiņu;
Lai iet māsa druviņēi
Jale šādu vasariņu.
# 13671.00
Šovakaru meitu māte
Šņukstedama vien staigaja.
Vaj tu šņuksti, vaj nešņuksti,
Tu meitiņu pārdevuse.
# 13672.00
Spēlē gudri, še būs nauda,
Pirksam vienu dzeltainiti;
Nopirkuši, vedisam
Bāliņam līgaviņu.
Ja ta viena laba būs,
Vedis citas pakaļā.
# 13672.01
Nāc, bāliņ, ir ar naudu,
Pirksam vienu dzeltainiti;
Nopirkuši, vedisam
Jaunajam bāliņam.
# 13672.02
Spēlē, puisi, tad būs nauda,
Pirksim vienu zeltainiti;
Nopirkuši, vedisim
Jaunajam bāliņam.
# 13673.00
Spēlē gudri, še būs nauda,
Pierksim vienu dzelteniti,
Pierksim vienu dzelteniti,
No tautām lasidami.
# 13674.00
Spēlē gudri, še būs nauda,
Pierksim vienu dzelteniti;
Ta mums koši padziedās
Spēles galda galiņāi.
# 13674.01
Spēlē gudri, te būs nauda,
Nopierksima lakstigalu;
Ta mums koši padziedās
Spēļu galda galinā.
Ja ta koši nedziedās,
Uzlaidisim vanadzieņu,
Uzlaidisim vanadziņu,
Dzeltenāmi kājiņām.
# 13674.02
Spēlē, nelga, še būs nauda,
Pirksim vienu zelteniti,
Kas mums koši padziedās
Uz novada robežām.
# 13675.00
Spēlē, puika, ja ir nauda,
Pirksam vienu dzeltainiti;
Ja ta viena laba būs,
Pirksam citas pakaļā.
# 13676.00
Steidzies, mana māmuliņa,
Ar valodu istabā,
Jau tautiņas naudu skaita
Pāri manu augumiņu.
# 13676.01
Steidzīs, muna māmuļeņ,
Ar volodu ustobā,
Jau tauteņas naudu skaita
Pāri munu augumeņu.
# 13677.00
Tautas šķelmis naudu skaita
Par māsiņas augumiņu;
Ka tas šķelmis neieskaita
Kādu alvas gabaliņu!
# 13678.00
Tautiets deva simtu mārku
Par vaiņaga redzešanu.
Dod, tautieti, otru simtu,
Rādiš' pašu valkataju.
# 13679.00
Tautiets lūdza raudadams,
Viltus nauda saujiņā.
Dod par vellu savu naudu,
Ne par manu augumiņu.
# 13680.00
Tautiets, mani precedams,
Liepu laipu ceļu klāja;
Klāj, tautieti, mātei galdu
Ar baltiem dālderiem.
# 13681.00
Tautu dēls lielijās
Par manim naudu dot.
Dod par vellu savu naudu,
Ne par manu augumiņu.
# 13681.01
Tautu dēls lielijās,
Par manim naudu dev's.
Ja par velnu naudu devi,
Ne par manu augumiņu.
# 13682.00
Tautu dēls māmiņai
Trīs grašiņus vien iedeva.
Tas nebija aizmaksats.
Vienas naktes šūpojums.
# 13683.00
Trīs gadiņi kalpu gāju,
Trīs vērdiņi nopelniju.
Par diviem zirgu pirku,
Par trešo līgaviņu.
# 13683.01
Trīs grasiši maciņā
Kā gailiši kladzinaja.
Par diviem zirgu pirku,
Par trešo līgaviņu.
# 13683.02
Trīs gadiņi kalpiem gāju,
Trīs petaki nopelniju.
Par to vienu zirgu pirku,
Par to otru līgaviņu,
Par to trešo petaciņu
Oša laivu kaldinaju.
# 13684.00
Turies cieti, māmuliņa,
Zinies grūti auklejusi,
Nedod sava auklejuma
Par kapara gabaliņu.
# 13685.00
Vakar māte krogā dzēra,
Izdzer mani krodzniekam.
Šodien gāja div' bāliņi
Par manim naudu ņemt.
Lūdzam', brāļi, neņemiet
Par manim dārgu naudu,
Pārmetis dzīvojot:
Dārgas naudas līgaviņa.
# 13686.00
Visapkārt tautas jāja,
Vidū mani bāleliņi,
Vidū mani bāleliņi
Māsiņ' dārgi dārdzinaja.
# 13687.00
Ēep, māmeņ, kvišu maizi,
Izēep man kukuļeiti;
Brauksim obi uz Vāczemi,
Vāczemē lātas maitas,
Vāczemē lātas maitas,
Pa grošam ļaudaveņa.
2.5.1.1.6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs. ( 13688 - 13765)
# 13688.00
Ābels koka laivu taisu,
Laudaviņas slīcināt.
Nav laiviņu es ielaidis,
Jau zinams bāliņos.
# 13707.00
Ej, bāliņ, tu papriekšu,
Es tavā paseijā,
Es tavā paseijā
Kā ozola krēsliņā.
# 13708.00
Ej, māsiņa, tautiņās,
Neej mana nezinama;
Iesi mana nezinama,
Dzīvos' tautu nicinama.
# 13708.01
Ej, māsiņ, tuvu, tāļu,
Neej mana nezinama;
Iesi mana nezinama,
Nāksi gauži raudadama.
# 13708.02
Ej, māsiņa, tūvu, tāļu,
Neej man nezinama;
Iesi man nezinama,
Dzīvos' man neredzama.
# 13709.00
Es aizjāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzit.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvē.
Noprasiju svainišam:
Vaj ta tava malejiņa?
Es ne savu ganu meitu
Svētu rītu malt neraidu.
Pušu cirtu liepas milnu,
Trīs gabalos dzirnutiņas.
# 13709.01
Aiz dusmām nezinaju,
Kur piesēju kumelit':
Es atradu sav' māsiņu
Svētā rītā maltuvē.
Es tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacišu:
Tava galva manā rokā,
Mans tērauda zobeniņš.
Tava galva nemaksā
Manas māsas asariņas.
# 13709.02
Asarām(i) neredzeju,
Kur piesēju kumeliņu:
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvē(i).
# 13709.03
Dusmiņās nezinaju,
Kur piesēju kumeliņu:
Vien' atradu sav' māsiņu
Pie grūto dzirnaviņu.
# 13709.04
Es atdevu sav' māsiņu
Dižam tautu bajaram.
Pa gadiņu svētu rītu
Iem' māsiņas pameklēt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Es saciju: labrītiņ!
Māsa slauka asariņas.
Es jautaju tautiešam:
Vaj ta tava kalponite?
Es ne savas kalponites
Svētrītos malt neraidu.
Pušam laudu liepu milnu,
Trīs daļām dzirnatiņas.
# 13709.05
Es atradu sav' māsiņu
Dzelzu dzie(r)nas maldinam.
Pušam ciertu liepu milnu,
Trim daļām dzie(r)nutiņas.
# 13709.06
Es aradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvē.
Es padevu dievpalīgu,
Viņa slauka asariņas.
# 13709.07
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maltuvē.
Nāc, māsiņa, ver vārtiņus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautiņu mana durvu.
Znotiņ šķelmi, lien ārā,
Nāc ar mani parunāt.
Tava galva, mana roka,
Ka māsiņa gauži raud?
# 13709.09
Znotiņ, šķelmi, nāc ārā,
Man ar tevi jarunā.
Es redzeju sav' meitiņu
Svētu rītu maltuvē.
# 13709.10
Svētdien jāšu uz tautām
Sav' māsiņu apraudzit.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Nezinaju ar dusmām,
Kur piesiet kumeliņu.
Sētā dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Pušam šķēlu liepas milnu,
Trim gabalim dziernavtiņas.
Nāc laukā, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu eidi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Vienu roku māsu ņēmu,
Otru savu kumeliņu.
Kāp, māsiņa, kumeļāi,
Es tecešu kājiņām.
# 13709.11
Tautas kala svina dzirnas
Aiz kalniņa lejiņā,
Tie gribeja mūs' māsiņu
Paslepeni maldināt.
Tas būs nieki, tautu dēlis,
Jutis mani bāleniņi.
Tīšam jāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzit.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Ar dusmām neredzeju,
Kur piesēju kumeliņu.
Maurā dūru zobeniņu,
Tur sien' savu kumeliņu.
Dievs palīdz, man' māsiņ,
Kas tev lika, ko tu mal?
-Paldies, manu bāleniņu,
Tautas lika, tad es malu.
-Pušam šķēlu liepas milnu
Deviņiem gabaliem.
Nākat, tautas, raugaties,
Brālits skalda dzirnatiņas.
Drīz gribeju znotu vilkt
Par asaju zobeniņu,
Maģķenit apdomaju,
Kas māsai maizi dos,
Kas māsai maizi dos
Par vaiņaga ņēmumiņu.
# 13709.12
Tīši, tīši es iedevu
Sav' māsiņu bajaram;
Tīši gāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzit.
Es iegāju istabā,
Sav' māsiņu neredzeju.
Es vaicaju tautiešam:
Vaj māsiņa baznicā?
Tautiets mani atbildeja:
Māsiņ' maļ kambarī.
Es ne savu kalponiti
Svētu rītu nemaldinu,
Tu to savu līgaviņu
Svētu rītu malti raidi.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautiņas nicinaja,
Vaj tadēļ zemē grimt,
Kad noņēma vaiņadziņu.
# 13710.00
Es atradu sav' māsiņu
Rāvijā velejot.
Sviežu vāli pančkiņā,
Jēmu zirga mugurā.
# 13711.00
Es iedevu sav' māsiņu
Tāis tāļās tautiņās.
Es nezinu, kamlabad
Man sirsniņa gauži sāp.
Vaj būs māsa noskumuse
Tāis tāļās tautiņās?
Tāi trešā mēnesī
Atnāk maza grāmatiņa.
Grāmatiņā ierakstits:
Jāj māsiņu apraudzit!
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtus vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak' tiešam, man' māsiņ,
Kādas vainas tu sūdzies?
-Sūras dienas, grūtas dienas,
Manu mīļu bāleliņ!
-Nāc ārā, tautu dēls,
Nāc ar mani parunāt.
Nāc, māsiņa, klētiņā,
Parād' savu dzīvošanu.
Es atradu klētiņā
Pelav' maizi, rudzu putru,
Pelav' maizi, rudzu putru,
Trīsžuburu kančakiņu.
Tausies, māsiņ, drīz jo drīz,
Tev' māmiņa gaidit gaida.
Tautiets lūdza raudadams:
Pamet vēl šādu gadu!
Nepamešu, nepamešu,
Māmiņ', viņu gaidit gaida.
# 13712.00
Es izdzirdu no ļaudim,
Tautas māsu niecinot.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju viņas apraudzit.
Es gar viņas sētu jāju,
Tek māsiņa vārtu vērt,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko raudaji tu, māsiņa,
Ka slauciji asariņas?
- Kā būs manim neraudāt,
Slikti māte izdevuse,
Dzērajam, delverim,
Lielam naudas tērmanim,
Lielam kroga dzērajam,
Lielam zirgu mietniekam.
- Nāc ārā, svaiņa šķelmi,
Lai es tevim apprasos,
Lai es tevim apprasos,
Kam māsiņu rūdinaji.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava poda galva
No pleciem grabedama,
Skanedama, grabedama,
Kā māsiņas gredzeniņš.
# 13713.00
Es māsiņas neraudatu,
Kaut ta maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas nicinam.
# 13713.01
Es māsiņas neraudatu,
Būt' ta maza nomiruse;
Nu bij liela, nu bij žēl,
Dzird' tautiņas niecinot.
Vaj niecina darba dēļ,
Vaj mazā augumiņa?
Darba dēļ neniecina,
Niecin' maza augumiņa.
# 13713.02
Es māsiņas neraudatu,
Būt' ta maza nomiruse;
Nu es raudu, nu man žēl,
Dzirdu tautas niecenot.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Nāc ar mani parunāt!
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Tava galva, mana roka,
Mans asais zobeniņš!
# 13713.03
Es māsiņas neraudatu,
Būt' ta maza nomiruse;
Nu raudaju, nu bij žēl,
Dzirdu tautas niecinam.
# 13714.00
Es piesaku tev, tautiet,
Tu māsiņas nenicini!
Aizskries tava galvas poga
Līdz vārtiem žvinšķedama.
# 13715.00
Es redzeju mūs' māsiņu
Leišu lauku vērgojam.
Metam, brāļi, sīku naudu,
Atpirkam sav' māsiņu.
# 13716.00
Gana man miedziņš nāca,
Ja miegam pasaļāvu;
Gana mani tautas rātu,
Ja bāliņi vaļu ļautu.
# 13717.00
Gan ūdeņa tāi purvā, -
Kārkliem gali nožuvuši;
Gan brālišu tai māsai,
Vēl staigaja raudadama.
# 13718.00
Kriķišam plata lapa,
Drīz salninu bijajās ;
Tautiešam mīksta daba,
Bīkstās manu bālelin'.
# 13719.00
Gudrajam, lēnajam
Pastariti bildināt:
Pastaritei daudz svainišu,
Lieli visi brāleliņi.
# 13726.00
Klusi cirtu lagzda krūmu,
Lai nedzird lakstigala;
Klusi rāju līgaviņu,
Lai nedzird bāleniņi.
# 13727.00
Kur tie mani bāleliņi,
Ka tie mani neredzeja?
Tautas mani bridinaja
Par asiem rugajiem,
Par asiem rugajiem
Ar basām kājiņām.
# 13727.01
Tautiets mani bridinaja
Pa rasotu rudzu lauku,
Pa rasotu rudzu lauku
Ar basām kājiņām.
Kur tie mani bāleliņi
Ka tie mani neredzeja?
# 13728.00
Kur tie mani diže rad'
Kur bagate bālelin',
Kad tie mani neredzej'
Tautiņās pavārgušu?
# 13729.00
Kur tu īsi, bāļeņeņ,
Bolltys kājis audamīs?
- Iešu māsys pasavārtu,
Dzēržu tautys nycynāj.
Dot es devu sow' māseņu,
Det nadošu nycynāt:
Vīnu ruku māsu devu,
Otru zaļu zubiņeņu.
# 13730.01
Oi, bāeliņ, kur tu iesi,
Bolltas kājas oudaemies?
- Jāš' māesiņas aproudzīt,
Dzyrdu toutas nycanam.
Na pie vārtu nadajāju,
Tak māesiņa roudādama,
Vienu rōku vārtus vēra,
Uotru slouka osaeriņas.
Pag', māesiņ, griez celiņu,
Lei tak muns kuimeliņš,
Lei tak muns kuimeliņš
Lidz pot toutu nomduirviem.
Stāest', māesiņ, stāestīdama,
Kas tev' gouži rodanāja?
- Vira māeta vallna māeta,
Tij maen' gouži rodanāja.
- Nāc ārā, znōta škellmi,
As uz tevi pavaicešu:
Voj tu edi nasamolltu,
Voj nasāji navalātu?
Muna rōka, tova golva,
Muns tārouda zōebeniņš!
Lidz puisīti vien pavylku
Tāroudiņa zōebeniņu,
Tā sabyra sveši ļouds,
Kā zvirbuļi kaņepās.
Tyk tō vāl apdōmāju,
Kas māsai maizas dōs.
# 13730.02
Apsegloju sirmu zirgu,
Jāj' māsiņas aplūkot,
Jāj' māsiņas aplūkot,
Ko ta dara tautiņās.
Pie vārtiem nepiejāju,
Jau māsiņa preti tek,
Baltas rokas žņaudzidama,
Asariņas slaucidama.
Aiz dusmām nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunā.
Kam tu ņēmi man māsiņu,
Kad gribeji raudināt?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
# 13730.03
Ej, māsiņ, tautiņās,
Jāšu tevi apraudzit. -
Ne pusgadu nedzīvoju,
Jāju māsu apraudzit.
Ne puslauku nepārjāju,
Nokrīt mana cepurite;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nozviedzāsi kumeliņš;
Ne pie durvim nepiegāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Znota šķelmi, nāc ārā,
Kādu vainu māsai dodi?
Vaj tu ēdi neizceptu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Visi mani brūni svārki
Ar ta šķelma asinim.
# 13730.04
Es par māsu neraudatu,
Būt' ta maza nomiruse;
Nu raudaju, nu bij žēl,
Dzirdu, tautas nicinaja.
Sedloj' savu kumeliņu,
Jāju māsas apraudzit.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Saki, šķelmi tautu dēlis,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj ta balti nemazgaja?
Vaj maizīti neizcepa? - -
# 13730.05
Kur, bāliņi, tu nu iesi,
Vakarā kājas aun?
- Es nu iešu, to vietiņu,
Kur māsiņu niecinaja.
Tieku tautas tīrumā,
Tek māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Ko māsiņa vaines dara?
Vaj velc melnu, neveletu,
Vaj ēd rupju, nesamaltu?
# 13730.06
Kur tu iesi, bālelin,
Baltas kājas apāvies?
- Pie māsinas sērstu iešu,
Ko aizveda sveši ļaudis.
Nau pie vārtu es dajājis,
Tek māsina vārtu vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asarin's.
Teci droši, kumelin,
Par tautieša pagalmin'.
Nāc ārā, tautu šķelmi,
Ko māsina vainas dar'?
Vaj ēd rupju, nesamaltu,
Vaj velc mellu, neveletu?
Ik rītina sviekstu maizi,
Ik dienin' baltu kreklu.
# 13730.07
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu māsas lūkoties,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtiem nepiegāju,
Tek māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Pavaicaju māsiņai,
Kāda dzīve tautiņās.
- Ai, bāliņ, rūgta dzīve:
Rītā rutki, launagā,
Rītā rutki, launagā,
Vakarāi rudzenica;
Sviedros kreklu novalkaju,
Asarās izveleju.
- Nāc tuvaki, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacišu:
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
# 13730.08
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkot,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk pretim raudadama;
Vienu roku vārtus ceļ,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā znota šķelmi,
Kam māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu
Vaj valkaji neveletu?
Kad es gribu, tev' sacertu
Deviņos gabalos.
# 13730.09
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkot,
Kā dzīvoja tautiņās.
Pa vārtiem neiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Ej, māsiņ, griez' celiņu,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša rijas durvu.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunā!
Es grib' tevi pavaicāt,
Ko māsiņa vainas dara?
Tava galva, mana roka,
Trešs tērauda zobentiņš,
Tiem bij iet šniku šnaku
Par māsiņas asarām.
# 13730.10
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkāt,
Ko darija tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Cel, māsiņ, plaši vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša klēts durim.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunā:
Kam tu ņemi man māsiņu,
Kad ar godu nedzīvā?
Tavi mati, mani nagi
Vienreiz vienu ceļu ies.
# 13730.11
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzit,
Dzird' tautiņas nicinam.
Stāvi, muns kumeliņ,
Pie tautieša nama durvu.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Ka māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Tava galva, muna roka,
Muns tērauda zobintiņš;
Muns tērauda zobintiņš
Tavu galvu līdzinās!
# 13730.12
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzit,
Dzirdu tautas nicinot.
# 13730.13
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzit,
Kā dzīvoja tautiņās.
# 13730.14
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzit,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Cel, māsiņa, vaļā vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvu.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunā!
Kam tu ņēmi man māsiņu,
Kad gribeji nicināt?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
Līdz pusiti vien pavilka
Bāliņš savu zobeniņu,
Tā sabira sveši ļaudis,
Kā žirbuļi kaņipēs.
# 13730.15
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Ej, māsiņa, nevaicā,
Atnes munas santa bikses.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu santa bikses?
- Ej, māsiņa, nevaicā,
Atnes mun baltu kreklu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu baltu kreklu?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes manu tūka vesti.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu tūka vesti?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes munus brūnus svārkus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu brūnus svārkus?
- Ej, māsiņa, nevaicā,
Atens munu zīda jostu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu zīda jostu?
- Ej, māsiņa, nevaicā,
Atnes munus iemautiņus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu iemautiņus?
- Ej, māsiņa, nevaicā,
Atved munu kumeliņu.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Es atvežu kumeliņu?
- Ej, māsiņa, nevaicā,
Atnes mun liepas seglus.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Liepas aeglus seglodams?
- Jāš' māsiņas apraudzit,
Dzirdu tautas nicinām.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Ej, māsiņa, griez celiņu,
Lai es jāju sētiņā.
Znotiņ šķelmi, nāc ārā,
Kam māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji nebalotu?
Kam māsiņu nicinaji
Svešu ļaužu sētiņā?
Munas rokas, tava galva,
Muns asais zobentiņš!
# 13730.16
Kur tu iesi, bāleniņ,
Vakarā kājas aun?
- Ieš' stallī sedlot zirgu,
Jāš' māsiņu aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama
Zaļā zīžu nēzdaugā.
Atver vārtus līdz galam,
Lai es varu cauri jāt,
Lai nelaužu zobentiņu
Vārtu staba galiņā.
Ar dusmām nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Zemē dūru zobiniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārā, švāgar šķelmi,
Ko māsiņu spīdzinaji?
Vaj tu ēdi necepušu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarī,
Balts krekliņš mugurā.
Ej, māsiņa, kambarī,
Apvelc savus brūnus brunčus,
Apaun savas baltas kājas,
Nāc man līdz pie māmiņas.
# 13730.17
Kur tu iesi, mans brāliti,
Vakarā kājas āvi?
- Iešu māsas apraudzit,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pie vārtu nepiegāju,
Izskrej tautu sīvi suņi,
Izskrej tautu sīvi suņi,
Nāk māsiņa raudadama.
Labvakar, znotu tiesa,
Kāda vaina mūs' māsiņi?
Voi tu ēdi nesamaltu,
Voi nesaji neveletu?
- Samaļ smalki, velē balti, -
Mana paša ātra dabā.
- Ai es tavu ātru dabu
Pār zobenu lecināšu.
Asarot asaroja
Mans tērauda zobeniņš,
Uz tautām asaroja,
Kam māsiņu niecinaja.
# 13730.18
Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarā kājas avi?
- Ieš' māsiņas apraudzit,
Kā dzivoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiegāju,
Nāk pretim raudadamā
Nāc ārā, tautu dēli,
Ko māsiņa gauži raud?
Lai es tevi suminaju
Ar tērauda zobentiņu.
# 13730.19
Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarā kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicajsi,
Atved manu kumeliņu.
- Kur tu iesi, bāleliņi,
Es atvedu kumeliņu?
- Jāšu māsiņ' apraudzit,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Es dusmās nezinaju,
Kur piesietu kumeliņu.
Nāc laukā, znota šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Voi tev trūka sāls maizīte,
Voi es mīļi nedzīvoju?
# 13730.20
Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāš' māsiņas apraudzit,
Dzirdu tautas nicinot (niecinam).
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa, raudadama.
Ver, māsiņa, platus (plaši) vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunā.
Kam tu ņēmi man' māsiņu,
Kad gribeji niecināt?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
# 13730.21
Kur tu gāji, bāleliņ,
Vakarā kājas āvi?
- Ieš' māsiņas apraudzit,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sētā dūru zobeniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc laukā, māsas svaini,
Ko tev mana māsa dara?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Balts krekliņš mugurā,
Cepta maize skapī bij.
Es sasitu tautu galdu
Deviņos gabalos,
Lai tautām galda žēl,
Kā man savas māsas žēl.
# 13730.22
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzit,
Dzirdu tautas niecinot.
Ni pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa vārtus vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņ, plaši vārtus,
Lei tek manis kumeliņš,
Lei tek manis kumeliņš
Gar tautieša nama duru.
- Bēdz, tautiet, pabeņķē,
Nu jāj māsas bāleliņi;
Labak tevi blusas ēda,
Ne kā brāļa pārtadziņa.
# 13730.24
Kur tu jāsi, bāļeļeņ,
Bolltas kājas audamīs?
- Jāšu māsys apsavārtu,
Dzēržu tautas ryudynut.
Nadajāju da vārteņu,
Tak māseņa raudādama.
Tec, māseņ, atpakaļ,
Atver man tautu vārtus,
Lai tak muns kumēļeņš
Da tautiša noma duru.
Tautit šķeļma, lin ārā,
Nāc ar mani parunāt.
Voj tu edi nasamolltu,
Voj nosāji navalātu?
Tovys koklys, muna ruka,
Muns tārauda zubiņeņš,
Muns tārauda zubiņeņš
Par māseņis osorām.
# 13730.25
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzit,
Kā dzīvoja tautiņās.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, vārtiņus, griez celiņu,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunā,
Man ar tevi jarunā,
Kam māsiņu rūdinaji.
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Smalka maize klētiņā,
Balts krekliņis mugurā.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Tik vien Dievu apdomaju,
Kas māsai maizes dos.
# 13730.26
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāš' māsiņas aplūkot,
Kā dzīvoja tautiņās.
Vēl pār lauku nepārjāju
Nozviedzās kumeliņš;
Vēl pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Tek māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek rikšus kumeliņš.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Kam māsiņu raudinaji?
Kam māsiņu raudinaji,
Kam tik grūti maldinaji?
Mani nagi, tavi mati,
Mans tērauda zobentiņš!
# 13730.27
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas aplūkot,
Kā dzīvo tautiņās.
Ne par kalnu nepārjāju,
Iezviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nak māsiņa raudadama.
Cel, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Lai tek daiļi kumeliņš,
Līdz tautieša namdurim.
Nāc ārā, švāgar' šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vai valkaji nemazgatu?
- Ne es ēdu nesamaltu,
Ne valkaju nemazgatu,
Ta bij mūsu pašu vaina,
Ka mēs nikni dzīvojam.
# 13730.28
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Vakarāi kājas āvi?
- Jāšu māsas apraudziti,
Dzirdu tautas rūdinam.
Rītā putra, vakarāi,
Sīvi rutki launagā.
Ne puslauka nenojāju,
Noskan manis zobentiņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nozviedzās kumeliņš.
Iznāk māsa no istabas,
Slauka gaužas asariņas,
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek rikšus kumeliņš,
Lai tek rikšus kumeliņis
Līdz tautieša namdurim.
Nāc ārā, tautiet šķelmi,
Kam tu māsu raudinaji?
Vaj tu ēdi neizceptu,
Vai valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarī,
Balts krekliņis mugurā.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
# 13730.29
Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarāi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzit,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauzu zobentiņu.
No dusmām nezinaju,
Kur piesieti kumeliņu,
Pagalmā tāda klaja,
Ne tur mieta, ne tur staba;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārāi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicašu,
To es tev pavaicašu:
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarī,
Balts krekliņis mugurāi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiemi grabedama.
Būtu cirtis, apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
Kas māsai maizi dos
Vecajās dieniņās.
# 13730.30
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Kumeliņu seglodams?
- Tec, māsiņ, nevaicā,
Atnes manu zīdautiņu!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu zīdautiņu.
- Tec, māsiņ, nevaicā,
Atnes manus krūzu svārkus!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu krūzu svārkus.
- Tec, māsiņ, nevaicā,
Atnes cauņu cepuriti!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu cepuriti.
- Tec, māsiņ, nevaicā,
Atnes manu zobeniņu!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu zobeniņu.
- Jāš' māsiņas apraudzit,
Dzirdu tautas nicinam.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Tek māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Cel, māsiņ, platus vārtus,
Lai tek mans kumeliņš
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvim.
Tautiet šķelmi, nāc ārā,
Lai es drusku parunaju:
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva, manā rokā
Mans asais zobeniņš!
Mans asais zobeniņš
Noņems tavu cepuriti!
# 13730.31
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Vakarāi kājas āvi?
- Tec, māsiņa, nevaicā,
Atnes manus zābaciņus.
- Nu atnesu zābaciņus,
Kur tu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicā,
Atnes manu zobentiņu.
- Nu atnesu zobentiņu,
Kur nu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicā,
Apseglo kumeliņu.
- Apsegloju kumeliņu,
Kur nu jāsi, mans brāliti?
- Tec, māsiņa, nevaicā,
Atcel man platus vārtus.
- Nu atcēlu platus vārtus,
Kur tu jāsi, mans brāliti?
- Jāšu māsas apraudzit,
Dzirdu tautas niecinot.
# 13730.32
Kur tu jāsi, bāluliņ,
Vakar peldin kumeliņ'?
- Māsiņ zelta drostalit,
Jās māsiņ' aplūkāt.
Māsiņ' tauta rociņā,
Dzirdej' gauži niecināt.
Nav pie vārtiem piejājis,
Tek māsiņ' raudadam.
Tu znotiņ pūslainit (miega pūslis),
Nāc ar mani parunāt.
Tava galva manā rokā,
Man tēraud' zobeniņš.
# 13730.33
Man jajāj uz znotiņu,
Znotiņš māsas neierauga.
Znotiņ šķelmi, lien ārā,
Nāc ar mani parunāt.
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj vilki neveletu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!
# 13730.34
Sedloš' savu kumeliņu,
Jāšu māsas aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtu vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
# 13730.35
Sudrabiņa zīle brēca
Vārtu staba galiņā;
Mūs' māsiņa tautiņās,
Zin Dieviņis, kā tai iet.
Apsegloju kumeliņu,
Jāj' tīšam apraudzit.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Izskrej divi melli suņi,
Izskrej divi melli suņi,
Nāk māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Še, māsiņa, nēzdaudziņis,
Slauki savas asariņas.
Ne te žogu, ne te mietu,
Kur piesiešu kumeliņu?
Nāc laukā, svaiņa blēdis,
Kāda vaina mūs' māsiņi?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Pilnas dzirnas smalku miltu,
Balts krekliņis mugurā.
# 13730.36
Svainis māsu niecinaja
Pa deviņi novadiņi.
Nāc laukā, svaiņa slava,
Kāda vaina māsiņai;
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Smalka maize klētiņā,
Balts krekliņis mugurā.
# 13730.37
Tec, bērit, šņaukadams,
Līdz tautieša nama duru.
Ne pie vārtu nepiebrauca,
Nāk māsiņa raudadama.
Nāc ārā, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunai,
Ka māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva manā rokā,
Mans tērauda zobeniņš;
Tik es vien apdomaju,
Kas māsai maizes dos.
# 13730.38
Trīs gadiņi audzinaju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtāi gadiņā
Dzelzēm kājas kaldinaju;
Piektajā gadiņā
Pirku seglus, iemauktiņus.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju māsas apraudzit.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzās kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa vārtu vērt,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek manis kumeliņš,
Lai tek manis kumeliņš
Līdz tautieša namdurvim.
Nāc ārāi, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunā,
Es tev būšu pavaicāt,
Kādu vainu māsai devi,
Kādu vainu māsai devi,
Kam māsiņu raudinaji?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Gan māsiņa smalki mala,
Gana balti izveleja.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava auna galva
Pie vārtiem grabedama. -
Tikai vien apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
# 13730.39
Tumsāi tautas māsu rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav gaismiņa ataususe,
Bāleliņi sajutuši.
Iekrustim bēri tek,
Dusmās jāja bāleliņi,
Dusmās jāja bāleliņi,
Zobentiņus piejozuši.
Lai sargās tās tautiņas,
Kas māsiņu niecinaja!
Nav saulite uzlēkuse,
Bāleliņi aiz vārtim,
Bāleliņi aiz vārtim
Sauc māsiņu vārtu vērt.
Nāk māsiņ vārtu vērt,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Aiz dusmām nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Sētāi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārā, šķelmja svaini,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Es gribeju svainišam
Cierst gar ausi zobeniņu,
Vēl Dieviņu apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
# 13730.40
Vienu reiz pa gadiņu
Jāj' māsiņu apraudzit.
Es atradu sav' māsiņu
Gauži žēli raudajam.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārā, znota kraupi,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj valkaji neveletu?
Smalka maize tev ēdama,
Balts krekliņš mugurē.
# 13731.00
Kur tu jāje, bāleliņ,
Vakarē kājas av'?
- Kuš, kuš, māsiņ, nesak niek',
Pakac' manu zobeniņ.
Es dzirdeju savu mās'
Tautiņēsu niecinam.
Es aizjāj pi vārtim,
Māsiņ tecē vārt's vērt,
Vienu roku vārt's vēr',
Otr' slauce asaras.
Es izvilku nēzdociņ',
Noslauceju asaras.
Neraud', neraud', man' māsiņ',
Tautiņš niek' nepadar's;
Tautiņš pats niecinajams,
Tapēc mās's niecanē.
Es ar savu zobaniņ'
Tautiņam Diev' rād's:
Kad nebij cit' dārb',
Kapēc mās' niecanē.
# 13732.00
Kur tu jāsi, bāļeļeņ,
Bolltys kājis audamīs?
- Jāšu mosys apsawārtu,
Dzēržu, tautys nycynāj'.
Nadajāju da vārteņu,
Tak māseņa raudodama.
Raudi, māseņ, i naraudi,
Na tev' vīnu tautys vede:
Sauļeitei vīna meita,
I to pošu tautys vede.
# 13733.00
Kur tu jāsi, bāleniņi,
Vakarāi kājas auni?
- Jāšu māsas apraudziti,
Dzirdu tautas niecinot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Iztek māsa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sak', māsiņa mīļa, balta,
Kāda tava dzīvošana?
- Ašķu putra, pelu maize,
Ta ir mana dzīvošana.
Vēl ir mana istabiņa
Ar nātrāmi izkaisita.
- Nāc ārā, svaiņa šķelmi,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi negatavu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Šķiraties viens no otra,
Lauž laulatus gredzeniņus,
Metat jūras dibenāi,
Kalniņāi stāvēdami,
Lai skatās visi ļaudis,
Ka jūs divi šķiraties.
# 13734.00
Maza, maza aizvējiņa
No ta viena žagariņa;
Maza, maza aizbildiņa
No ta viena bāleliņa.
# 13734.01
Gona mozs aizvējeņtš
Nu tā vīna žagareņa;
Gona moza liliebeņa
Nu tā vīna brāleleņu.
# 13734.02
Nav nekāda aizvējiņa
No tām vēja kaņepēm;
Nav nekāda aizstāviņa
No ta viena bāleliņa.
# 13734.03
Viena maza aizvējiņa
No ta bērza žagariņa;
Viena maza žēlastiba
No ta maza brāleliņa.
# 13734.04
Cik man bija aizvējiņa
No ta viena žagariņa;
Cik man bija žēlotaja
No ta viena bāleliņa!
# 13735.00
Miegam nākot i nevaru,
Nesnauduse vakarā;
Tautu rājam' i neciešu,
Nesacijse bāliņam.
# 13735.001
Nāc, brālit, paraudzit,
Kas manā pagālī:
Pieci zīda nēzdozdiņi,
Asarām pieslauciti.
Visus piecus pieraudaju,
Sīvu tautu niecinama.
# 13735.01
Miega mācam' i nevaru,
Ja nesnaužu vakarā;
Tautu rājam' i neciešu,
Ja nesūdzu bāliņam.
# 13735.02
Miegam nākt es neļāvu,
Lai nesnaužu vakarā;
Tautu rājiena neciešu,
Ja nestāstu bāliņiem.
# 13735.03
Miegs man nāca, es nevaru,
Launadziņa negulejse;
Tautas rāja, es nevaru,
Baliņam nesacijse.
# 13737.00
Nakti alkšņi pumpuroja,
Dienu bērzi vizuļoja;
Nakti tautas māsu rāja,
Dienu nāca bāleliņi.
# 13738.00
Osi cirtu, kļava lūza,
Kļava lauza ozoliņu;
Tautas rāja, māsa raud,
Brāļi cēla ienaidiņu.
# 13738.05
Osi cirtu, lazda lūza,
Lazda lauza ozoliņu;
Tautas rāja, māsa rauda,
Bāleliņi vaidejās.
# 13739.00
Palocija, palocija
Tautas manu valodiņu.
Tad, tautiņas, nelokat,
Kad dzirdeja bāleliņi.
# 13740.00
Pie vārtiem es pieslēju
Savu dzelžu zobentiņu,
Lai tautiņas zirgus sēja,
Kad māsai pakaļ brauca.
# 13741.00
Pieci simti svešu ļaužu,
Simtu vien bāleliņu;
Pieci simti nebēdaju,
Simtiņā stāvedama.
# 13742.00
Pirmo gadu, bāeliņi,
Sērstu mani nenāciet,
Nav tautieša klētiņā
Vienas auzas sēnaliņas.
Jau otrā, trešajā
Nāciet lieli, nāciet mazi;
Nāciet lieli tautu rāt,
Mazi manis apraudzit.
# 13743.00
Sak', māsiņa, sacīdama,
Ne tik gauži raudadama,
Vaj tautiets tevi rāja,
Vaj tautieša māmuliņa?
# 13743.01
Sak', māsiņa, sacīdama,
Ne tik gauži tu raudaji?
Vaj dieveri tevi rāja,
Vaj rāj citas ietaļiņas.
# 13743.02
Stāst', māsiņa, stāstidama,
Ne tik gauži raudadama,
Vaj dievers tevi rāja,
Vaj dievera līgaviņa.
# 13753.00
Tautas mani ķercinaja,
Kā putniņu noķēruši;
Būt' redzejši bāleliņi,
Nebūt' tautām ta vaļiņa.
# 13754.00
Tautas tautām i piedeva
Savu gudru padomiņu;
I es iešu pie bāliņa,
Man piedeva bāleliņš.
# 13754.01
Tautas tautām i piedeva
Savu gudru padomiņu;
Es aiziešu uz māmiņu,
Man piedos māmuliņa.
# 13754.02
Tautys tauteņām pideve
Sava gudra podumeņa;
Es nugāju da brāļīm,
Man pideve brāļeļeņi.
# 13755.00
Tautiets man pliķi cierta
Vienu reizu, otru reizu;
Cērt vēl, nelga, trešu reizu,
Tad gaudišu brālišam,
Tad būs tavi krūzu mati
Mana brāļa rociņāi.
# 13756.00
Tautiets, mani precedams,
Vara pīcku kaldinaja.
Tu, tautieti, man kaldini,
Tev kaļ mani bāleliņi.
# 13757.00
Tautu dēls dzirnas dara
Apakš kupla ozoliņa,
Lai vareja mūs' māsiņu
Paslepeni maldināt.
# 13758.00
Tec, māsiņ, neizteic
Visus ļaunus tautas vārdus:
Bāliņam ātra sirds,
Drīz izrauj zobentiņu.
# 13768.00
Eita, puiši, raudzities,
Vaj dzelteja purva bērzi;
Ja dzelteja purva bērzi,
Laiks meitiņas bildināt.
# 13768.01
Eit', māsiņas, lūkojati,
Ar' dzeltaja apšu lapas;
Ja dzeltaja apšu lapas,
Laiks meitiņu lūkoties.
# 13768.02
Eita, puiši, kļavienā,
Raugaities kļavu lapas,
Ja dzeltēnas kļava lapas,
Laiks meitiņu bildināt.
# 13768.03
Ej, bāliņ, siliņā
Apšu lapas lūkoties;
Ja sarkanas apšu lapas,
Laiks meitiņu bildināt.
# 13768.04
Kalnā kāpu lūkoties,
Vaj dzelteja bērzu lapas;
Kad dzelteja bērzu lapas,
Tad sedlošu kumeliņu,
Tad sedlošu kumeliņu,
Bildeš' meitu māmuliņu.
# 13768.05
Kalnā kāpu lūkoties,
Vaj sarkana apšu lapa;
Ja sarkana apšu lapa,
Laiks meitiņu bildināt.
# 13768.06
Kalnā kāpu raudzities,
Vaj dzeltena bērza lapa;
Ja dzeltena bērza lapa,
Laiks meitiņu bildināt.
# 13768.07
Kalnā kāpu raudzities,
Vaj sarkani apšu gali;
Kad sarkani apšu gali,
Tad es ņemšu līgaviņu.
# 13768.08
Nāciet, puiši, skataties,
Vaj sarkanas apsēm lapas;
Ja sarkanas apsēm lapas,
Tad laiks meitas bildināt.
# 13768.09
Paskaties, bāleliņ,
Vaj sarkana apses lapa;
Ja sarkana apses lapa,
Seglo savu kumeliņu.
# 13768.10
Rudens nāk, rudens nāk,
Bērziem lapas nodzelteja;
Nu bij laiks, bāleliņi,
Līgaviņu bildināt.
# 13768.11
Skataities, jauni puiši,
Vaj dzeltenas kļavu lapas;
Ja dzeltenas kļavu lapas,
Tad ir laiks preceties.
# 13768.12
Skatieties, jauni puiši,
Vaj dzeltoja pura bērzi;
Ja dzeltoja pura bērzi,
Laiks meitiņas bildināt.
# 13769.00
Es pazinu to meitiņu,
Kurai kāzas šoruden:
Domadama vien staigaja,
Vaj ir visi gabaliņi.
# 13770.00
Meitiņai, bititei,
Tām divām rudens nāk;
Meita nesa miltu vāku,
Bite vasku riteniti.
# 13770.01
Meitiņai, bitiņai,
Tām divām rudens nāk.
Meitiņ' dzied kambarī,
Bitiņ' rožu dārziņā;
Meitiņ nes miltu vāku,
Bitiņ vaska rituliti.
# 13770.02
Rudens nāk, rudens nāk,
Ne visiem rudens nāk:
Bititēm, meitiņām,
Tām abām rudens nāk.
# 13771.00
Nāk rudens lapu laiks,
Nāk meitām baiļu laiks:
Krīt lapina čakstedama,
Skrien meitina drebedama.
# 13772.00
Nāk rudenis, nāk rudenis
Meitiņai, lapiņai:
Pūš vējiņis, dzen lapiņas,
Nāk puisiši, ņem meitiņas.
# 13773.00
Nāk rudenis, pavasaris,
Nāk meitām bēdu laiks:
Rudens jēma vaiņadziņu,
Pavasaris gredzentiņu.
# 13774.00
No priedites uz priediti
Krauklits skrēja kraukledams;
No rudens rudenī
Es dzīros sievu ņemt.
# 13775.00
No svētdienas da svētdienas
Meitām skaista dziedašana;
No rudeņa da rudeņa
Puišiem zirgu locišana.
# 13776.00
Pa pāram, pa pāram
Uz to jaunu rudentiņu:
Pa pāram miežiem vārpas
Viena salma galiņāi,
Pa pāram meitas, puiši
Pa to salmu gubeniti.
# 13777.00
Pa pāram(i) rieksti auga,
Pa pāram(i) āboliņi;
Pa pāram(i) jauni ļaudis
Uz rudeni precejās.
# 13777.01
Pa pāram(i) oši auga,
Pa pāram(i) ozoliņi;
Pa pāram(i) jauni ļaudis
Uz nākošu rudentiņu.
# 13777.02
Pa pāram mieži, rudzi,
Pa pāram apeniši,
Pa pāram jauni ļaudis
Uz rudeni pārojās.
# 13777.03
Pa pāriem rieksti auga,
Pa pāriem āboltiņi,
Tā mums jauniem cilvekiem
Pa pāriem jadzīvo.
# 13777.04
Pulkiem skrēja stārki putni,
Pa pāriem izšķīrās;
Tā jauniem cilvekiem
Rudeņos pāreties.
# 13778.00
Pavasari ievas zied
Pa visiem krūmiņiem;
Rudeņos tautas jāj
Pa visiem celiņiem.
# 13779.00
Pavasari jaunas meitas
Kā bitites vīvinaja;
Jau rudeni noskumušas,
Svešu ļaužu bildinatas.
# 13780.00
Pavasari sīk' akmeņi
Tek no upes upitē;
Rudenī jauni puiši
Jāj no ciema ciemiņā.
I tad vēl nedabuja
Pa prātam līgaviņas.
# 13781.00
Puiši, puiši, rudens nāk,
Kalab sievas nejemat?
Pērn devat miežu vainu,
Kādu vainu nu dosit?
- Nu dosim tādu vainu,
Ka apeņi neziedeja.
# 13781.01
Ai, jūs puiši vanderzeļļi,
Kam jūs sievas neņemiet?
Pērn sacija miežu vainu,
Kāda vaina šoruden?
- Šoruden tāda vaina:
Apiniši neziedeja.
# 13781.02
Ai, puisiši cerenieki,
Aiz ko sievas neņemiet?
Pērn sacija miežu vainu,
Kāda vaina šoruden?
Vaj mieziši nenoauga,
Vai apiņi neziedeja?
# 13781.03
Ak, jūs puiši bandenieki,
Kadēļ sievas neņemiet?
Pērn teicāt tādu vainu,
Ka mieziši neauguši;
Kādu vainu nu teiksiet
Nu mieziši noauguši?
- Nu liksim tādu vainu,
Apinitis neziedeja.
# 13781.04
Jauni vīri, jauni vīri,
Kalab sievas neņemat?
Vienu gadu miežu vaina,
Otru gadu apentiņu,
Trešu gadu pašu vaina,
Nedrīkst meitas bildināt.
# 13781.05
Kalabad jauni zēni
Šoruden neprecās?
Pērn devāt miežu vainu,
Kas par vainu šorudiņ?
- Šoruden tāda vaina:
Nenāk meitas pie manim.
# 13781.06
Ko gaidati, jauni kungi,
Ka jūs sievas neprecat?
Pēr teicāti tādu vainu,
Neaug rudzi, neaug mieži;
Nu aug mieži, nu aug kvieši,
Kam nu sievas neprecat?
# 13781.07
Ko gaidāt, veci puiši,
Ka jūs sievas neņemat?
Pērn teicāt miežu vainu,
Kādu vainu šorudeni?
- Šorudeni tāda vaina,
Ka apiņi neziedeja.
# 13781.08
Ko, puiši, nu gaidiet,
Ka sieviņas neņemat?
Pērn sacij' tādu vain':
Neaug miež', ne apiņu.
# 13781.09
Puiši, puiši, bandenieki,
Kalab kāzas neturat?
Pērn teicāt tādu vainu:
Mieži, rudzi neuzauga;
Šogad teicat tādu vainu:
Apiniši neziedeja.
Labak teicat tādu vainu,
Ka līgavu nedabu.
- Jauna, jauna, ta man tika,
Ta pie manis gan nenāks.
Ņemtu vecu un bagatu,
Ta prātam nepatīk.
# 13781.10
Soka meitys iz puišīm:
Kam jius sivu najemit?
- Šugod miži naizauga,
Apeiņeiši nazīdēje.
# 13781.11
Sudobrota zeīļe čipst
Reigys myura maļeņā.
Skrin, zeiļeit, iz myusu pusi,
Dzīdi lozdu kryumeņā.
Grīzsim tyltu par Daugavu
Nu vacīm daļderīm.
Pāri jāja jauni puiši
Ar bārīm kumēļīm;
Tī stovēja jaunys meitys
Ar vyzuļu vaiņukīm.
Vaicāj' meitys iz puišīm:
Kam siveņu najemit?
Pārn saēejat, mižu vaiņa,
Kaida vaiņa šurudiņ?
- Šurudiņ taida vaiņa,
Ka apeiņi nazīdēja.
# 13781.12
Taisam tiltu pār Daugavu
No veciem dālderiem.
Pāri jāja jauni puiši
Ar bēriem kumeļiem;
Pāri gāja jaunas meitas
Ar rozišu vaiņagiem.
Meitas puišus pavaicaja:
Kadēļ sievas neņemat?
Pērn sacijat, miežu vaina,
Kāda vaina šoruden?
- Šoruden tāda vaina,
Ka apiņi neziedeja.
# 13782.00
Puiši, puiši, rudens nāca,
Nu ir laiks sievu ņemt!
Kurš tālak aiziesiet,
Tas labakas dabusiet.
# 13782.01
Puiši, puiši, jāņu diena,
Jājiet meitu raudzities!
Kurš tāļaku nojāsiet,
Tas smukakas dabusiet.
# 13782.02
Puiši, puiši, rudens nāk,
Jāsim sievas lūkoties!
Kurš jo tāļu pajāsit,
Tas jo slinku dabosit.
# 13782.03
Puiši, puiši, rudiņš nāk,
Nu ir laiks sivu jimt!
Kurs tāļāk pabrauksit,
Rasnākas dabāsit,
Byus syltāks pārguļet
Ar rasnu ļaudaveņu.
# 13782.04
Rudens nāk, jauni puiši,
Barojiet kumeliņus;
Kurš tāļak pajāsat,
Tas daiļaku dabusat.
# 13782.05
Steidziet, puiši, sievas ņemt,
Nesteidzieti rudzus sēt;
Kurš papriekšu pasteigsies,
Tas labaku dabusiet.
# 13783.00
Rudens nāk, bāleliņi,
Baro dižu kumeliņu;
Man dižena māsiciņa,
Nāc pie laika sarunāt.
# 13783.01
Rudens nāca, bāleliņi,
Nāc uz mani ciemoties;
Man bij daiļa māsiciņa,
Es pie laika pierunaju.
# 13784.00
Rudens nāk (nāca), brāleliņ,
Baroj' labu kumeliņu!
Kad nedeva tij māmiņa,
Jāj citā maliņā.
# 13785.00
Rudens nāk, bāleliņ,
Baro labi kumeliņu!
Šoruden noņemsim
Tautu meitas vainadziņu.
# 13786.00
Rudens nāca, bāleliņ,
Nāc pie manis valodās;
I es biju daudz staigajsi,
Daudz dzirdejsi runajam.
# 13787.00
Rudens nāca, rudens nāca
Meitiņām, lapiņām:
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudadamas.
# 13787.01
Meitiņām, lapiņām,
Tām divām rudens nāk:
Raud meitiņa aiziedama,
Čaukst lapiņa, nobirdama.
# 13787.02
Nāk rudenis lapiņām,
Nāk rudenis meitiņām:
Redz lapiņu nobirstam,
Dzirž meitiņu novedam.
# 13787.03
Ripā, ripā, bērza lapa
Krīt zemēi griezdamās;
Ripā, ripā, mātes meita
Iet tautās raudadama.
# 13787.04
Rudens nāk lapiņām,
Rudens nāk meitiņām:
Birst lapiņas drebedamas,
Iet meitiņas raudadamas.
# 13787.05
Rudens nāca, lapas bira,
Jaunas meitas žēli raud;
Krīt lapiņa griezdamās,
Iet meitiņa raudadama.
# 13787.06
Rudens nāk, rudens nāk
Lapiņām, meitiņām:
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudadamas.
# 13787.07
Rudens nāk, rudens nāk
Meitiņām, lapiņām:
Koki lapu noraudaja,
Meitas zīļu vainadziņu.
# 13787.08
Ruidens nāk, ruidens nāk
Meitiņām, lapiņām:
Krīt laepiņa drabādama,
Iet meitiņa roudādama.
# 13787.09
Rudens nāk, rudens nāk
Meitiņām, lapiņām;
Čaukst lapiņa, nobirdama,
Raud meitiņa, novedama.
# 13787.10
Rudens nāk, rudens nāk
Ne visiem rudens nāk,
Meitiņām, lapiņām,
Tām divām rudens nāk:
Raud meitiņa, novedama,
Trīc lapiņa, nobirdama.
# 13787.11
Rudens nāk, rudens nāk
Ne visiem rudens nāk,
Rudens nāca meitiņām,
Rudens koka lapiņām:
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudadamas.
# 13787.12
Rudens nāca lapiņām,
Rudens nāca meitiņām:
Čab lapiņas, nobirdamas,
Raud meitiņas, palikdamas.
# 13787.13
Rudens nāca meitiņām,
Rudens nāca lapiņām:
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudadamas.
# 13787.14
Rudens nāce, rudens nāce
Lapiņām, meitiņām:
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudadamas.
# 13787.15
Rudens nāca, rudens nāca
Lapiņām, meitiņām:
Krīt lapiņa čaukstedama,
Bēg meitiņa drebedama.
# 13787.17
Rudens nāca, rudens nāca
Meitiņām(i), lapiņām:
Birst lapiņas čaukstedamas,
Raud meitiņas, aiziedamas.
# 13787.18
Rudens nāca, rudens nāca
Meitiņām, lapiņām:
Salna trauca bērza lapas,
Tautas veda jaunas meitas.
# 13787.19
Rudens nāca, rudens nāca
Nāk meitām bēdu dienas:
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudadamas.
# 13787.20
Rudens nāca, rudens nāca
Rudens nāca meitiņām,
Rudens nāca meitiņām,
Rudens nāca, lapiņām.
Krīt lapiņas griezdamās,
Iet meitiņas raudadamas.
Gana plata kļava lapa,
I ta krita griezdamās,
Gana liela mātes meita,
I ta gāja raudadama.
# 13788.00
Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām baiļu laiks;
Nav lapiņa aizčaukstejsi,
Jau meitiņa gabalā.
# 13788.01
Nāk rudens, nāk rudens,
Nāk meitāmi bēdu dienas;
Cik suniši ierejās,
Tik par sētu kaņepēs.
# 13788.02
Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām baiļu dienas;
Krīt lapiņa čabedama,
Bēg meitiņa raudadama.
# 13788.03
Rudens nāca, rudens nāca,
Rudens meitas brīdinaja;
Ik lapiņa pačabeja,
Ik meitiņa drebēt dreb.
# 13789.00
Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām ļauna diena:
Daža laba dzeltanite
Noraud sava vainadziņa.
# 13789.01
Vai, Dieviņi, rudens nāca,
Nu nāk meitu nelaimite:
Daža laba mātes meita
Noraud savu vainadziņu.
# 13789.02
Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām sūra diena:
Daža laba noraudās
Sava zīļu vainadziņa.
# 13789.03
Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens labu nedarija:
Daža laba mātes meita
Noraud savu vaiņadziņu.
# 13789.04
Rudens nāca, rudens nāca,
Daža baile meitiņai:
Daža laba noraudaja
Sava zīļu vaiņadziņa.
# 13789.05
Tu, rudeni, atiedams,
Dažam žēli padarisi:
Daža meita noraudaja
Savu zīļu vainadziņu.
# 13790.00
Rudens nāk, rudens nāk,
Nāk meitām vaidu laiki:
Pūš vējiņš, birst lapiņas,
Ņem meitām vainadziņu.
# 13791.00
Rudens nāk, rudens nāk,
Ne visiemi rudens nāk:
Bititei, meitiņai,
Tām abāmi rudens nāk.
Bitit' savu skrējumiņu
Baznicāi dedzinaja;
Meitiņ' savu krājumiņu
Dal' vienā rītiņā.
# 13792.00
Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedariti:
Kviešu rija neizkulta,
Līgaviņa nepreceta.
# 13792.01
Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedariti:
Kviešu rija neizkulta,
Brāļam sieva neievesta.
# 13792.02
Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedariti:
Vēl nekulta kviešu rija,
Nepreceta līgaviņa.
# 13792.03
Rudens nāk, rudens nāk,
Rudens darbi nedariti:
Vēl nekulta kviešu rija,
Vēl cimdiņi neaditi.
# 13792.04
Rudens nāca, rudens nāca,
Rudens darbi nedariti:
Bāliņam ir līgaviņa
Sadereta, neatvesta.
# 13793.00
Vakars nāca, vāverite,
Laidies egles galiņā;
Rudens nāca, jauni puiši,
Steidzat ņemt līgaviņas.
# 13793.01
Vāverite, vakars nāca,
Traucies egles galiņā;
Puiši, puiši, rudens nāca,
Traucaties sievu ņemt.
