2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem. ( 13234 - 13465)
2.5.1.1.3. Sievu iegūst ar varu un viltu. ( 13302 - 13594)
2.5.1.1.3.2. Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjās no tautām. ( 13310 - 13579)
# 13402.00
Es tev lūdzu, bāleniņi,
Sēj aiz loga kaņepites:
Nāks rudens, jās tautietis,
Es pa logu kaņepēs.
# 13402.01
Audzē, Dievs, bāliņam
Labas garas kaņepites!
Tautas jāja pa vārtiem,
Es par sētu kaņepēs.
# 13402.02
Bāliņami mīļi lūdzu:
Sēj pie loga kaņepites!
Kad tautiņas istabā,
Es pa logu kaņepēs.
# 13402.03
Es tev lūdzu, bāleliņi,
Sēj kaņepes sētmalē.
Dzirdej' tautas atnākam,
Es par sētu kaņepēs.
# 13402.04
Es tev leudzu, brāļeļeņ,
Sēj pi loga kaņipeitis:
Ies tauteņis ustubā,
Es pa logu kaņipēs.
# 13402.05
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Sēj pie loga kaņepites:
Kad nāks tautas istabā,
Es pa logu kaņepēs.
# 13402.06
Es tev lūdzu, bāleliņ(i),
Sēj pie loga kaņepites.
Pa durvim tautas nāca,
Es pa logu kaņepēs.
# 13402.07
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Sēj pie loga kaņepites:
Tautas līda istabā,
Es pa logu kaņepēs.
# 13402.08
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Sēj pie loga kaņepites:
Tautas jāja pagalmā,
Es pa logu kaņepēs.
# 13402.09
Lūgšus lūdzu brālitim:
Lai sēj agri kaņepites,
Ietecēt māsiņai,
Kad atjāja precenieki.
# 13402.10
Lūgšus lūdzu brālitim:
Sēj pie loga kaņupites;
Līdz tautiņas istabā,
Es pa logu kaņupēs.
# 13402.11
Māsa lūdza brālišam:
Sēj pie loga kaņepites;
Kad tautietis sētē jāj,
Es kaņepu dārziņē.
# 13402.12
Sēj, brālet,kaņupetes
Muna loga galeņā;
Kad tauteņa ustabā,
As pa logu kaņupēs.
# 13402.13
Sēj, bāliņ, kanepites
Savā rijas palodzē;
Pie durvim tautas jāja,
Es pa logu kaņepēs.
# 13402.14
Sēj, brāliti, kaņupites,
Sēj istabas galiņā;
Kad jās tautas sētiņā,
Es pa logu kaņupēs.
# 13403.00
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Sēj pie loga kaņepites.
Tautas nāca pa durvim,
Es pa logu kaņepēs.
Es tautāmi(i) atsaciju,
Kaņepēs stāvedama;
Balsu manu gan dzirdeja,
Manis pašas neredzeja.
# 13403.01
Dievs dod mūsu bāliņam
Garām augt kaņepēm:
Pa kalniņu tautas jāja,
Es iebēgu kaņepēs.
Tautiešam atsaciju,
Kaņepēs stāvedama;
Valodiņu gan dzirdeja,
Augumiņa neredzeja.
# 13403.02
Es bāļeņa miļi lyudžu:
Sēj zam loga kaņapeites!
Tautas jāja pogolmā,
Es pa logu kaņapēs.
Kaņapēs stāvādama,
Atsaēēju tauteņām;
Augumeņa naredzēja,
Volodeņu vīn dzedēja.
# 13403.03
Es tautām atsaciju,
Kaņepēs stāvedama;
Balsu manu gan dzirdeja,
Augumiņa neredzeja.
# 13403.04
Liela pulka tautu jāja,
Es pie loga skatijos.
Kā tautiņas istabā,
Es pa logu kaņepēs.
Es tautām atsaciju,
Kaņepēs stāvedama;
Balsi manu gan dzirdeja,
Augumiņu neredzeja.
# 13403.05
Lūgšus lūdzu sav' bāliņu:
Sēj kaņipas dārziņē!
Kad nāks tautas bildinēt,
Es iemuks kaņipēs.
Es tautām atsacis,
Kaņipēs stāvedam.
# 13403.06
Sēj, brāliti, kaņupites
Pie lodziņa dārziņā.
Kad tautiņas mani ķēra,
Es pa logu kaņupēs,
Dzird tautiņas manu balsi,
Mani pašu neredzeja.
# 13403.07
Suņi rēja, tautas nāca,
Es pa logu kaņepēs.
Kaņepēs stāvedama,
Tautiņām atbildeju.
Valodiņu vien dzirdeja,
Augumiņa neredzeja.
# 13403.08
Tautas jāja pagalmā,
Es pār sētu kaņepēs.
Balsit' manu gan dzirdeja,
Augumiņa neredzeja.
# 13403.09
Tautiets jāja, zeme rīb,
Es par sētu kaņepēs.
Es tautietim atsaciju,
Kaņepēs stāvedama.
Balsit' manu gan dzirdeja,
Augumiņu neredzeja;
Kad redzetu augumiņu,
Tad nomirtu žēlabās.
# 13404.00
Ezariņš plīvinaja
Pāri baltu villanišu.
Meitu māte gauži raud,
Maliņā stāvedama.
# 13405.00
Gaida mani celiņā,
Gaida ceļa maliņā.
Gan zinaju zaļu birzi,
Kur aplieču līkumiņu.
# 13406.00
Gaid', māmiņa, i negaidi
Ūdentiņa nesejiņas;
Vainaciņu vien atradu
Avotiņa maliņā.
# 13415.01
Gulbi, gulbi, glabā bērnus,
Diž' ūdeņa plūdi nāk:
Jūra nāca bangadama,
Vēja māte svilpodama.
# 13416.00
Irbe, irbe tautu meita,
Kā vanagi bāleliņi;
Kur irbite purinaja,
Tur vanagi lidinaja.
# 13417.00
Irbes svilpe siliņā,
Traucē manu kumeliņu;
Es trauceju tautu meitu
Miglaiņā rītiņā.
# 13418.00
Izteceju kalniņāi,
Pavēdinu vilnainiti:
Saprot' mana māmuliņa,
Nedod jaunas tautiņās.
# 13419.00
Jājam, brāļi, vienu vietu,
Lai nezviedza kumeliņi,
Lai neslēpa meitu māte
Lielakās malējiņas.
# 13419.01
Jāj tu lēni, klausies gudri,
Diženais tēva dēls,
Lai māmiņa nepaslēpa
Dižanās malejiņas.
# 13419.02
Jājam, brāļi, vienu pulku,
Lai nezviedz kumeliņi,
Lai nedzird meitu māte,
Lai neslēpa malejiņu.
# 13419.03
Pa vējam, pa vējam
Sagriežam kumeliņus,
Lei nedzierd meitu māte,
Lei neslēpa malejiņu.
# 13420.00
Jāju sievas lūkoties,
Riekstus bēru kabatāi;
Vienu sauju namāi sviedu,
Otru dziernu kamburēi.
Līdz meitiņa riekstus lasa,
Kuņa miltus izēduse;
Līdz māmiņa kuņu kūla,
Es ar meitu kumeļāi.
# 13420.01
Kad es gāju lūkoties,
Riekstus bēru kabatāi.
Vienu sauju tautietei,
Otru tautas māmiņai.
Kamēr māte riekstus koda,
Suņit pienu izlakuši;
Kamēr māte suņus kūla,
Es meitiņu nolūkoju.
# 13420.02
Trīs vasaras paberoju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtāi vasarāi
Braucu brūtes aplūkot.
Trīs saujiņas riekstu bēru
Sav' kamanu stūritē;
Vienu sauju izkaisiju,
Pa istabu cieredams.
Kamēr māte riekstus lasa,
Es ar meitu par kalniņu,
Es ar meitu par kalniņu,
Kā ar putu gabaliņu.
# 13421.00
Kā smildziņa man māsiņa,
Kā rasiņa villainite;
Dzinās puisi, nepanāca,
Ši pazuda smildziņās.
# 13422.00
Kad es biju jauns puisitis,
Es bij' liels ģēģerits:
Šāvu irbes, šāvu strazdus,
Ir raibās žagatiņas.
Nenošāvu irbju, strazdu,
Ne raibo žagatiņu;
Es noķēru tautu meitu,
Ta būs mana līgaviņa,
Man gultiņas taisitaja,
Man krekliņu šuvejiņa.
# 13427.00
Kas tas tāds par zirgu zagli,
Kas aiz krūma raudzijās?
Tas nebija zirgu zaglis,
Tas meitiņu lūrmanitis.
# 13428.00
Kas tur skan, kas tur skan
Viņā meža galiņā?
Steidzies, māsa, istabā,
Tautas nāk tuvumā.
# 13429.00
Kaut man būtu tādas acis,
Kā tai meža zīlitei,
Es noķertu mātes meitu
Dūmainā istabā.
# 13430.00
Ķēru irbi, ķēru medni,
Ķēru raibu teteriti;
Es noķēru tautu meitu,
Tīrumāi ravejot.
# 13431.00
Klusu, klusu pār istabu
Dzeltenām kurpitēm,
Lai nedzird meitu māte,
Lai neslēpj malejiņas.
# 13432.00
Ko meklē sveši ļaudis
Ciema jēru pulciņā?
Visi jēri sabēguši
Zem apiņa lapiņām.
# 13433.00
Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māmiņas rožu dārza?
Vaj tie blēži, vaj tie zagļi,
Vaj meitiņu lūrmaniši?
# 13434.00
Ko tie tēva suņi rēja
Aiz ta mana rožu dārza?
Sajājušas sīvas tautas,
Gaida rožu ravetaju.
# 13434.01
Ko tie tēva suņi rej
Aiz māsiņas rožu dārza?
Tautiets groza kumeliņu,
Gaida rožu šķinejiņu.
# 13434.02
Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māsiņas rožu dārza?
Tautiets gul aiz dārziņa,
Gaida rožu ravetaju.
# 13434.03
Ko tie tēva suņi rēja
Pie māmiņas rožu dārza?
Sveši ļaudis sajājuši,
Gaida rožu ravetaju.
Maza rožu ravetaja,
Neiet agri rasiņā.
# 13434.04
Visu nakti suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu:
Tautas dēlis vakti tura,
Gaida rožu šķinejiņas.
# 13435.00
Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Trejas tautas sajājušas,
Gaida mani rožu šķīt.
Vakar rožu piešķinuse,
Šodien viju vaiņadziņu,
Šodien viju vaiņadziņu,
Istabā sēdedama.
Pietrūkst viena žuburiņa,
Teku rožu dārziņā.
Tur palika vaiņadziņš,
Tur es pate vijejiņa.
# 13435.01
Ko tie brāļa suņi rēja
Ap māsiņas rožu dārzu?
Apkārt tautas sajājušas,
Gaida rožu šķinejiņu.
Gaidat, tautas, negaidat,
Neies māsa rožu šķīt.
Vakar rozes pašķinusi,
Šodien vija vainadziņu.
# 13435.02
Ko tie brāļa suņi rēja
Ap māsiņas rožu dārzu?
Treju tautu sajājuši,
Gaida rožu šķinejiņas.
Gaidat, tautas, negaidat,
Neies māsa rožu šķīt.
Vakar māsa rozes šķina,
Šodien vija vainadziņu.
Vienas rozites pietrūka,
Pasūtija bāleniņu.
# 13435.03
Ku ti rej, brāļa suņi,
Ap māseņas ružu dārzu?
Pulkim tautas pijājuši,
Gaida māsas ružu šķeitu.
Gaidit, tautas, nagaidit,
Naīs māsa ružu šķeitu.
Vakar māsa pišķinusa,
Šudin veja vaiņuēeņu.
# 13435.04
Ko tie tēva suņi rēja
Ap to manu rožu dārzu?
Treju tautu sajājušu,
Gaida manis rožu šķīt.
Gaidat, tautas, negaidat,
Es neiešu rožu šķīt:
Vakar rožu piesašķinu,
Šodien viju vainadziņu.
Viena ziediņ' i pietrūka,
Ta negāju rožu šķīt,
Ieteceju lazdienā,
Nosašķinu lazda ziedu,
Nosašķinu lazda ziedu,
Sasaviju vainadziņu.
# 13435.05
Naigi, naigi, suņi rēja
Aiz lielaja rožu dārza.
Tautiets sēž kalniņā,
Gaid' rozišu šķinejiņu.
Gudra biju, es negāju,
Sūtij' savu bāleliņu.
# 13436.00
Krauji, krauji, krāvejiņa,
Man' nāks raut rāvejiņi,
Vedis mani tālu, tālu
Diženie tēva dēli.
-Rāvejs nāca, rāvejs rāva,
Rāvejs rāva krāvejiņu;
Mātes meita tur palika,
Uz ežiņu sēdedama.
# 13437.00
Kur, eglite, tavas skujas,
Zari vien līgojās?
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Ka neredz staigajam?
# 13438.00
Kur tu teci, svēta Māra,
Ar ābolu atslēgām?
-Brāļi māsu aizslēguši
Baltābolu klētiņā.
# 13439.00
Liedzies, māte, neliedzies,
Tev ir divas malejiņas:
Es redzeju maltuvē
Div' puķišu vaiņadziņus.
# 13440.00
Liekat vaktes, bāleliņi,
Uz visiem celiņiem:
Tautas zags mūs' māsiņu
Guļamā laiciņā.
# 13441.00
Liela pulka tautu jāja,
Māsa bēga brāliņos.
Neslēpiet, brāleliņi,
Paši tautas redzejuši.
# 13441.01
Liela pulka ģeņģu jāja,
Trika bēga Maskavā;
Neslēpiet, Maskavieši,
Paši ģeņģi redzejuši.
# 13441.03
Tautas jāja, māsa bēga,
Bāleliņi paslēpuši.
Ko slēpiet bāleliņi?
Paši tautas redzejuši.
-Ķeģi jāja, sestra bēga,
Blodereni paslēpuši.
Ko slēpiet, blodereni?
Ķeģi paši redzejuši.
# 13442.00
Liepiņāi sēdedama
Liepu lapu kājas āvu,
Lai zemite nerībeja,
No tautāmi izbēgot.
# 13443.00
Lēni, lēni par istabu
Dzeltanāmi kurpitēm,
Lai ta mani netrūkās,
Tramigā mātes meita.
# 13444.00
Līdz pusei es iebridu
Baltu puķu ezerā,
No māmiņas slēpdamās,
Lai nedeva tautiņās.
# 13445.00
Līgojošu laipu metu
Tekošai upitei;
Kad ieraugu svešus ļaudis,
Līgodama pārteceju.
# 13445.01
Es pārsviedu šauru laipu
Pār tekošu ūdentiņu;
Es redzeju svešus ļaudis,
Pāri gāju līgodama.
# 13454.09
Visu dienu sunits rēja
Ciemā baltu kumeliņu;
Man' māmiņa nepalaide
Ne telišu pabarot.
# 13454.10
Visu nakti suņi rēja,
Zviedza tautu kumeliņi;
Man's nelaida māmuliņa
Ne ganiņu pavadit.
# 13455.00
Mana mīļa māmulit,
Caune loka zaļu birzi.
-Klusu, klusu, mans dēliņ,
Tautu meitu slotas griež.
# 13456.00
Maza biju, bet maniga
Meža lauka cielaviņa,
Astit' vien parādiju
Medenieka sunišam.
# 13457.00
Medē, medē, bāleliņ,
Tur ir lab' medešan',
Tur ir lab's sīk's nātr's,
Tur ražan' zeltenit'.
# 13458.00
Migla, migla, dar' man labu,
Rasa laba nedarija:
Migliņā(i) tautu bēgu,
Rasā dzina pakaļā.
# 13458.01
Migla manim lab' darija,
Rasa labi nedarija:
Migla slēpe no tautām,
Rasa ceļu parādija.
# 13458.02
Migla man labu dara,
Rasa laba nedarij':
Migla laba tautu bēgt,
Rasa pēdu dzinejiņa.
# 13458.03
Migla manim labu dara,
Rasa laba nedarija:
Miglā tautas es izbēgu,
Rasā mani sadzinās.
# 13459.00
Migla, migla, liela rasa,
Ta man laba nedarija:
Miglā tautu neredzeju,
Rasiņā neizbēgu.
# 13459.01
Diža migla, liela rasa,
Tās man laba nedarija:
Miglā tautas neredzeju,
Rasā mirka vilnainite.
# 13459.02
Migla, migla, liela rasa,
Tās man laba nedarija:
Miglā tautu neredzeju,
Rasā dzina pakaļā.
# 13460.00
Migla, migla, liela rasa,
Ta man laba nedarija:
Migliņāi tautas jāja,
Rasiņāi pēdas dzina.
# 13461.00
Migla, migla, liela rasa,
Ta man laba nedarija:
Miglā tautas kājas ava,
Rasā acis nomazgaja.
# 13462.00
Migla, migla, liela rasa,
Ta man laba nedarija:
Rasā manas kājas sala,
Miglā tautas neredzeju.
# 13463.00
Migla, migla, rasa, rasa,
Ta man laba nedarija:
Migla mani bēdzinaja,
Rasa dzina pakaļā.
# 13463.01
Migla laba, migla, laba,
Rasa laba nedarija:
Miglā tautas bēdzinaja,
Rasā dzina pakaļā.
# 13464.00
Mīlē mani tu, brāliti,
Jem savās kamanās:
Priekšā manim dziļš ūdens,
Pakaļāi sīvas tautas.
# 13465.00
Mūžam vairs es neiešu
Meitu zagt madarās:
Šaudās kāja, krīt' pie zemes,
Meit' ar kapli mugurā.
# 13466.00
Mūs' māsiņa ogās gāja,
Tur palika, ka gājusi.
Vaj nostiga staigā purvā,
Vaj noveda sveši ļaudis.
# 13467.00
Slīpenieši Dievu lūdza,
Lai aizsalst dūņu purvs,
Lai varetu zagšus zagt
Nitauriešu dzeltanites.
# 13467.01
Vidzemnieki Dievu lūdza,
Lai aizsala Daugaviņa,
Lai var pāri vizināt
Kurzemnieku zeltenites.
# 13468.00
Kurzemnieku laiskas meitas
Caur krūmiem žūrejās (zīlejās),
Gribedamas zagt dabut
Vidzemnieku skaistus puišus [?].
# 13469.00
Nāc ārā, kas tas tāds,
Kas mežā brikšķinaja?
Vaj tie bija vilki, lāči,
Vaj laiskie tēva dēli?
Tie nebija vilki, lāči,
Tie laiskie tēva dēli,
Tie laiskie tēva dēli,
Jaunu meitu vīlajiņi.
# 13470.00
Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā braiškinaja!
Vaj tie bija meitu zagļi,
Vaj kazām precinieki?
# 13471.00
Nāc ārāi, nāc ārāi,
Kas mežā brikšķinaja!
Tautu dēlis brikšķinaja,
Mūs' māsiņu gaididams.
# 13471.01
Nāc ārā, nāc ārā,
Kas purā laužķinaja!
Tautu dēli lauzijās
Uz manām māsiņām.
# 13472.00
Nāc ārā, nāc ārā,
Kas mežā brikšķinaja!
Vaj tu biji zirgu zaglis,
Vaj meitiņu lūrmanits?
# 13473.00
Nāc ārā, nāc ārā,
Ko krūmos brakšķinies!
Vaj tu biji meitu zaglis,
Vaj meitiņu brāķetajs.
# 13474.00
Nāc man līdzi, bāleniņ,
Es nevaru viena iet,
Sīvas tautas rudzus sēja
Diža ceļa maliņā.
Noņems manu vaiņadziņu
Nosegs manu villainiti,
Nosegs manu villainiti
Nojūgs manu kumeliņu.
Uzliks manu vaiņadziņu
Tautu meitas galviņā,
Uzsegs manu villainiti
Kalponites mugurā,
Iejūgs manu kumeliņu
Tēraudiņa ecešās.
# 13474.01
Brauc, bāliņ, līdz ar mani,
Es nedrīkstu viena braukt,
Sveši ļaudis rudzus sēj
Diža ceļa maliņā;
Aizvezs mani sveši ļaudis
Trīs deviņu novadā.
# 13474.02
Eima abi, bāleliņ,
Es nedrikstu viena iet;
Sveši ļaudis sienu pļāva
Mana ceļa maliņā.
# 13474.03
Ej, brāliti,dari labu,
Uzjūdz manu kumeliņu,
Sīvas tautas sienu pļāva
Manāi ceļa maliņāi.
Nojūdz manu kumeliņu,
Nosedz manu villainiti;
Iejūdz manu kumeliņu
Zaļa koka ecešās;
Uzsedz manu villainiti
Dēlu mātes mugurāi.
# 13475.00
Nāciet līdzi, bāleliņi,
Es nevaru viena iet,
Tautas ceļu nogulušas
Kā peleki vanadziņi.
# 13475.01
Nāc man līdz, bāleliņ,
Līdz viņam kalniņam,
Tautas ceļu nosēduši,
Kā peleki vanadziņi.
# 13475.02
Nelaiž mani māmuliņa
Ne ganiņa pavadit:
Tautas ceļu nogulušas,
Kā peleki vanadziņi.
# 13475.03
Palaidiet, bāleliņi,
Bez palaidas es niiešu,
Tautas ceļu noguluši,
Kā peleki vanadziņi.
# 13475.04
Tumšajā vakarā
Nedrīksteju viena iet,
Lūdzu savu bāleliņu,
Kas ar mani līdzā nāca.
# 13475.05
Tumsā, brāļi, nelaižat
Māsu vienu vakarā:
Tautas ceļu noguluši,
Kā peleki vanadziņi.
# 13476.00
Nu lustiga, mana draudze!
Meitas vien istabā.
Griez pie duru kumeliņu,
Ņem to pašu dižano.
# 13476.01
Ak, tu Dievis, laba laime,
Meitas vien istabā!
Sien' pie vārtu kumeliņu,
Ņem' to pašu dižano,
Ņem' to pašu dižano
Dzeltainiemi matiņiem.
# 13476.02
Drīzi, drīzi, labais vīrs,
Meitas vieni istabā.
Sien pie vārtu kumeliņu,
Ņem to pašu diženo.
# 13476.03
Droši, droši, mana pulka,
Meitas vien istabā;
Griez pie durvju kumeliņu,
Ņem to pašu prāvaku.
# 13476.04
Nu prieciga, mana draudze,
Meitas vien istabā!
Sien pie vārtu kumeliņu,
Ņem to pašu dižako.
To es ņemšu, ta man tika,
Dzeltainiemi matiņiem,
Dzeltainiemi matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
Tai vajaga sirma zirga,
Daiļa puiša braucejiņa.
Man pašam sirms zirdziņš,
Es pats daiļš braucejiņš.
# 13477.00
Ogas, ogas, riksti, riksti
Lela ceļa maļeņā.
Ni da ogu, ni da rikstu,
Tautas dzanās pakaļē.
# 13478.00
Ogas, ogas, rieksti, rieksti
Mana ceļa maliņā.
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Panāk tautas celiņā.
# 13478.01
Ogas, ogas, rieksti, rieksti
Man' auguma vīlejiņi:
Lasu ogas, raunu riekstus,
Panāk tautas celiņā.
# 13478.02
Ogas, ogas, rieksti, rieksti
Mana ceļa maliņā.
Ogas, riekstus lasidama,
Kļuvu tautas rociņā.
# 13478.03
Ogas, ogas, rieksti, rieksti
Mana ceļa maliņā.
Lasu ogas, šķinu riekstus,
Satiek tautas celiņā.
Satikuši celiņā,
Gribej' mani līdzi vest.
Es nebiju putna bērns,
No zariņa noraunams.
# 13478.04
Ogas, ogas, rieksti, rieksti,
Tie man labu nedarij':
Lasu ogas, rāvu riekstus,
Panāk tautas celiņā.
# 13478.05
Ogu, ogu, riekstu, riekstu
Liela ceļa maliņā.
Ēdu ogas, šķinu riekstus,
Panāk tautas celiņā.
# 13478.06
Ogu, ogu, sēņu, sēņu
Mana ceļa maliņā.
Ogojot, sēņojot,
Panāk tautas celiņā.
# 13478.07
Riekstu, riekstu, ogu, ogu
Mana ceļa maliņā.
Šķinu riekstus, lasu ogas,
Panāk tautas celiņā.
# 13478.08
Šķinu riekstus, lasu ogas
Liela ceļa maliņā.
Panāk tautas celiņā,
Noņem manu vainadziņu.
# 13479.00
Paldies saku brālitim
Par kaņupju sējumiņu:
Es tautām atsaciju,
Kaņupēs stāvedama.
# 13480.00
Palīdziet, vedekliņas,
No tautām iztecēt:
Klājat baltus paladziņus,
Lai pēdiņu nepazina.
# 13481.01
Pezist kungu braukuimiņu,
Dzelžu ratu griezuimiņu;
P zist meitas takuimiņu,
Vizuilišu biruimiņu.
# 13481.02
Pazīst tautas jājumiņu
Asi kaltā kumeļā;
Pazīst māsas bēgumiņu
Vizulišu birumā.
# 13481.03
Pazin' kunga jājumiņu,
Kaltas kājas kumeļam;
Pazin' meitu gājumiņu
Vizulišu birumiņu.
# 13482.00
Pate meitu māmulite
Man piedeva padomiņu:
Sien birzēi kumeliņu,
Nāc kājām sētiņā,
Lai šķiet tevi ceļa vīru,
Ne meitiņu lūkotaju.
# 13482.01
Pate meitu māmuļiņa
Man piedeva padomiņu:
Sien birzē kumeliņu,
Nāc kājām sētiņā.
Kurš ļautiņi redzejat,
Sakat ceļa gājejiņu,
Sakat ceļa gājejiņu,
Ne meitiņu lūkotaju.
# 13482.02
Pati, pati meitu māte
Man piedeva padomiņu:
Sien birzē kumeliņu,
Nāc kājām sētiņā,
Lai šķiet tevi ceļa vīru,
Ne meitiņu lūkotaju.
# 13482.03
Pati, pati tautu meita
Man padoma devejiņa:
Sien birzē kumeliņu,
Nāc kājām sētiņā.
# 13483.00
Pats biju vanags,
I vanadzene,
Noķēru vistiņu
NN laktā.
# 13484.00
Piesaciju māsiņai
Tāļu ganu nevadit:
Tautas jāja pora malu,
Lieku veda kumeliņu.
# 13485.00
Pelekaji vanadziņi,
Celieties spārniņos,
Ka varati sagūstiti
Dzeltenās cielaviņas.-
Dzeltenaja cielaviņa,
Never vārtu vanagam,
Vanagam skarbi nagi,
Noraus tavu cekuliņu.
# 13486.00
Pirc man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc peleku mēteliti,
Ka es varu lidināt,
Kā pelekis vanadziņš.
# 13486.01
Pirc man, tēvs, sirmu zirgu,
Pirc peleku mētelit',
Ka vareju miglas rītu
Līdz vanagu lidināt.
# 13486.02
Pirc man, tēv, sirmu zirgu,
Šūn peleku mēteliti,
Lai es rīta migliņā
Kā vanags lidinaju.
# 13487.00
Pirc man, tēvis, sirmu zirgu,
Pirc peleku mēteliti,
Ka vareju neredzets
Miglā tautas izjādit.
# 13488.00
Pircin tautas rudzus pirka,
Zadzin zaga malejiņu;
Bāliņam rudzi auga,
Aug māsiņa malejiņa.
# 13489.00
Pūti, pūti, ziemeļ' vējš,
Lai tās meitas mājā nāk.
Citas visas istabā,
Mana guļ kaņepēs.
# 13490.00
Pūt, vējiņi, magonēs,
Lai lapiņas plandijās,
Lai tautiņas neredzeja
Manu smuidru augumiņu.
# 13491.00
Pūce, pūce lielcekule,
Negul ceļa maliņā;
Māsiņ mana jaunaka,
Tautas tevi aizvedis.
# 13492.00
Puķit' rāvu tecedama
Tautu ežas maliņā;
Es būt' tautas izbēguse,
Kaut puķiti nerāvuse.
# 13492.01
Puķit' rāvu tecedama
Tautu ežas maliņā;
Būt' puķiti nerāvuse,
Būtu tautas izbēguse.
# 13493.00
Purva malu govis ganu
Ar brāliņa līgaviņu.
Ieraudziju ganidama,
Tautas loka kumeliņus.
# 13494.00
Puru bridu dziedadama,
Žagariņus lauzidama;
Tautu bēgu raudadama,
Asariņas slaucidama.
# 13495.00
Puru bridu, niedras lauzu,
Bēgu lepnu tēva dēlu.
Izbrid' puru, salauz' niedras,
Satiek' pašu tēva dēlu.
# 13535.00
Skaitu, skaitu, mēnestiņ,
Vaj tev visas zvaigznes bij;
Skaitu, skaitu, bāleliņ,
Vaj tev visas māsas bij.
Slēpies, rozite,
Aiz dadžu krūma;
Slēpies, māsiņa,
Aiz bāleliņa!
# 13536.00
Skrēju lielu skrējumiņu,
Kampu lielu kampumiņu:
Pirmak kampu šķietu, nītis,
Pēdis pašu audejiņu.
# 13537.00
Slauktuvite, vainadziņš
Avotiņa maliņā.
Kur izbija, kur palika
Ūdentiņa nesejiņa?
# 13538.00
Slēdz, māmiņa, koka klēti
Ar tērauda atslēdziņu,
Šorīt bija miglas rītis,
Daudz vanagu lidinaja.
# 13539.00
Slēdz, māmiņa, maltuviti
Ar sudraba atslēdziņu,
Vakar tautas lielijās
Izzagt vienu malejiņu.
# 13540.00
Slēpjatiesi baltas vistas
Nedoliņa klētiņā:
Šodien bija lietus gaiss,
Daudz vanagu lidinaja.
# 13541.00
Slēpjaties, jaunas meitas,
Ābelišu zariņos:
Atraitnitis zirgu jūdza
Miglainā rītiņā.
# 13541.01
Slēpities nu, māsiņas,
Zem magoņu lapiņām:
Jau atraiša kumeliņš
Asarās saseglots.
# 13542.00
Smuka meitiņ velejās
Ezeriņa maliņā.
Metu vāli ezarā,
Ņēmu pašu laiviņā.
# 13543.00
Sodi, Dievs, vizulišus,
Ij vizuļu kalejiņus!
Es būt' tautas izbēgusi,
Kaut vizuļi neskanejši.
# 13543.01
Dieviņ, sodi vizulišus,
I vizuļu kalejiņu!
Es būt' tautas izbēguse,
Kaut vizuļi neskanejši.
# 13543.02
Dievs dod algu, Dievs dod algu
Vizulišu kalejam;
Es būt' tautas izbēgusi,
Kaut vizuļi neskanejši.
# 13543.03
Dievs, nosodi tos kalejus,
Kas vizuļus kaldinaja!
Šķindej mani vizuliši,
Noķer mani sveši ļaudis.
Ieved mani istabāi,
Sēdin' galda galiņāi,
Sēdin' galda galiņāi,
Nojem manu vaiņadziņu,
Nojem manu vaiņadziņu,
Uzliek rakstu cepuriti.
# 13543.04
Dievs sodija vizulišus,
Vizulišu kalejiņu!
Es būt' tautām izbēguse,
Aiz vizuļu nevareju:
Tautas manim pakaļ jāja
Pa vizuļu birumiem.
# 13543.05
Nepiedošu, nepiedošu
Vizulišu kalejam;
Es izbēgtu trejas tautas,
Kad vizuļi nešķindetu.
# 13543.06
Sodi, Dieviņ, vizulišus
Un vizuļu kalejiņu:
Es būt' tautas izbēguse,
Būt' vizuļi nebiruši;
Pakaļ nāca tautu dēls,
Vizulišus lasidams.
# 13555.00
Tautas nāca, tautas gāja,
Mani mazu līdzi ņēma;
Es uzaugu tautiņām
Cimdu, zeķu aditaja.
# 13556.00
Tautu meita bierzi brida
Basajam kājiņām;
Gudris bija mans bāliņis,
Gaida bierzes galiņāi.
# 13557.00
Tautu meita poru brida
Ar basām kājiņām.
Es panāktu tautu meitu,
Neskanetu iemauktinis.
# 13557.01
Turku merga pinku brida
Ar basiem pintiķiem.
Es panāktu turku mergu,
Nevižotu vičaptin.
# 13557.02
Durģi merģi bruder tek
Ar basām leperēm.
Es panāktu durģi merģi,
Brudarās netapušu,
Kaut manam kleperam
Nešķindetu pincekliņi.
# 13558.00
Tautu meita, tautu meita,
Glabā savu vaiņadziņu,
Es pametu sav' brāliti,
Kumeliņu seglojot.
# 13559.00
Teku, teku gar upiti,
Baltas rokas mazgadama;
Baltas rokas mazgajot,
Nokrīt zelta gredzentiņš.
Teku, teku gar upiti,
Gredzentiņa mekledama;
Gredzentiņa meklejot,
Nokrīt zīļu vainadziņš.
Teku, teku gar upiti,
Vainadziņa mekledama;
Vainadziņa sniedzoties,
Nokrīt baltas vilnanites.
Teku, teku gar upiti,
Vilnanites mekledama;
Vilnanites meklejot,
Satiek tautu liela draudze,
Satiek tautu liela draudze,
Ieceļ mani kamanās,
Ieceļ mani kamanās,
Pārved mani sētiņā,
Pārved mani sētiņā,
Sēdan' mani aizgaldē.-
Jau nāk drīzi uz gaismiņu,
Iejāj divi jauni puiši.
Eita, tautas, saņemiet,
Tie ir mani bāleniņi;
Melni svārki, zābaciņi,
Saķēdeti kumeliņi.
# 13559.01
Teku, teku upes malu,
Baltas rokas mazgadama;
Baltas rokas mazgajot,
Nokrīt zelta gredzeniņš;
Gredzeniņu meklejot,
Nokrīt puķu vainadziņš;
Vainadziņu meklejot,
Nokrīt balta villainite;
Villainites meklejot,
Dajāj pulka svešu ļaužu.
-Dievs palīdz, bārenite,
Vaj dabuji villainites?
# 13560.00
Teci, teci, tautu meita,
Basajām kājiņām;
Tevis dēļ tautas jāja
Visčaklaju kumeliņu.
# 13561.00
Tecedama vārtus vēru,
Bēgu pate kaņepēs:
Vecais puisis uz maniem
Zobus vien klabinaja.
# 13562.00
Trīs naksniņas saguleju
Balltu gulbu saliņā,
No māmiņas izbēguse,
Kam dod jaunu tautiņās.
# 13562.01
Treis dineņis sasedēju
Bolltu guļbu saļeņā,
Nu māmeņas izbāguse,
Kam dod jaunu tauteņos.
# 13562.02
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Gulu niedru purviņā,
No māmiņas slēpdamās,
Ka dod agri tautiņās.
# 13562.03
Trīs naksniņas saguleju
Sērmoliņa aliņā,
No māmiņas slēpdamās,
Kam dod jaunu tautiņās.
# 13563.00
Čaukstenaja, čaukstenaja,
Kas tur vējš čaukstenaja?
Pūš vējiņš, čaukst lapiņa,
Ķersta mani sveši ļaudis.
# 13564.00
Čīkstēt čīkst zābaciņi
Zem manām kājiņām;
Raudās gauži tautu meita,
Tiks manā rociņā.
# 13564.01
Čīkstēt čīkst liepas segli,
Kumeliņu seglojot;
Tā čīkstēs tautu meita
Apakš mana kažociņa.
# 13565.00
Tumsā malu, neredzeju,
Kad sabrauca sveši ļaudis;
Kā lapiņa nodrebeju,
Kamanās iemetam.
# 13566.00
Tumšu nakti tautu bēgu,
Kalnā kūru uguntiņu,
Pie vārtiemi vien pasaucu
Mīļakaju bāleliņu.
# 13566.01
Tumšu nakti tautu bēgu,
Kalnā kūru uguntiņu;
Pie vārtiemi vien pasaucu
Mīļako bāleliņu.
Nāc man līdzu, bāleliņ,
Es nedrīkstu viena iet,
Tautas ceļu aizguluši
Kā peleki vanadziņi.
# 13566.02
Tumšu nakti tautu bēgu,
Kalnā kūru uguntiņu;
Pie vārtiņu vien pasaucu
Mīļako bāleliņu:
Ver vārtiņus, laid iekšā!
Nu ķer mani sveši ļaudis!
-Ne es vēršu, ne laidišu,
Tu piederi tautiņām.
# 13566.03
Vakarāi tautu bēgu,
Aiz upites kājas āvu;
Pie vārtiemi vien pasaucu
Jaunako bāleliņu.
# 13575.00
Visi taki man zinami
Par brāliša bierztaliņu;
Līdz tautiņas bierzi loka,
Es brāliša sētiņā.
# 13575.01
Visas tekas man zinamas
Bāleliņa birztalā;
Kamēr tautas apkārt jāja,
Es jau cauri izteceja.
# 13575.02
Visi taki man zinami
Bāleliņa bierztalāi.
Līdz tautiņas sētiņāi,
Es zaļāi bierztalāi.
Līdz tautiņas bierzi loka,
Es pie brāļa sētiņāi,
Es pie brāļa sētiņāi,
Pie māmiņas istabāi.
# 13576.00
Visu dienu silu bridu,
No tautām vairijos;
Līdz top' sila maliņā,
Līdz tautām rociņā.
# 13576.01
Dienu, nakti purvu bridu,
No nelieša vairojos;
Līdz top' purva maliņā,
Līdz nelieša rociņā.
# 13576.02
Visu dienu puru bridu,
No nelieša bīdamies;
Līdz izbridu maliņā,
Līdz nelieša rociņā.
# 13576.03
Visu dienu silā bridu,
Vainadziņu vairidama;
Izbrien' sila maliņā,
Noņem tautas vainadziņu.
# 13576.04
Visu dienu silu bridu,
No bajara slēpdamies;
Izbrid' sila maliņā,
Satikos bajariņu,
Satikos bajariņu,
Noņem manu vainadziņu.
# 13576.05
Visu dienu silu teku,
Vaiņaciņu vairidama;
Tapu sila maliņā,
Vaiņaks tautu rociņā.
# 13577.00
Visu nakti suņi rēja,
Zviedza bēri kumeliņi;
Tautas vīla mūs' māsiņu
Rožu plūkti dārziņā.
# 13577.01
Ko tie suņ' lād'ne
Rož' dārz' maliņē?
Taut's krāp' mūs' māsiņ'
Roz's raut dārziņē.
# 13578.00
Celieties kājiņās,
Pelekie vanadziņi,
Nu ir laiks irbes gūt
Lielajā tīrumā.
# 13578.01
Celities, bāleliņi,
Steidzities kājas aut,
Jau ierbites gūstija
Pa lielo tīrumiņu.
# 13579.00
Citu rītu, māmuliņa,
Sargi savas malejiņas:
Divi sirmi auzas ēda,
Staļļa grīdu kapadami.
# 13579.01
Divi bēri auzas ēda,
Staļļa grīdu kapadami.
Citu rītu, māmuliņa,
Sargā savas malejiņas.
# 13579.02
Citu rītu, māmuliņa,
Sargi savas malejiņas:
Divi sirmi auzas ēda,
Muguriņas sagriezuši,
Muguriņas sagriezuši,
Staļļam grīdu kapadami.
# 13579.03
Citu rītu, māmaliņ,
Sargi savas malejiņas:
Es redzeju ciemiņā,
Divi sirmi auzas ēda,
Divi sirmi auzas ēda,
Staļļa grīdu kasidami.
2.5.1.1.3.3. Meitas vietā nozagta sieva, vaj pārģērbies vīrietis. ( 13580 - 13584)
# 13580.00
Dodiet ēst, dodiet dzert,
Gulēt vien nevediet,
Man gailitis pakaļā
Ar diviem cālišiem.
# 13580.01
Taisiet vietu, netaisiet,
Negulešu, negulešu:
Man gailitis sētiņā
Ar pieciem cālišiem.
# 13580.02
Vediet mani, kur vediet,
Gulēt manis nevediet:
Man gailitis aiz kalniņa
Ar diviem cālišiem.
# 13581.00
Māte mala, māte grūda
Ar jauno vedekliņu;
Tik vien māte nezinaja,
Kas jaunā vedekliņa.
# 13582.00
Nāc, apraugi, dēlu māte,
Kas tavai vedeklai;
Kas tavam dēliņam,
Tas tavai vedeklai.
# 13583.00
Projam iešu, nepalikšu,
Še nav mana palikšana,
Še nav mani rudzi sēti,
Še nav manis arajiņis.
# 13584.00
Vediet, tautas, nevediet,
Es aizvesta nedzīvošu:
Man gailits pakaļā
Ar diviem cālišiem.
# 13584.01
Vedat, tautas, nevedat,
Es jums ilgi nedzīvošu:
Man gailitis pakaļā
Ar diviem cālišiem.
# 13585.00
Aiz upites es uzaugu,
Par upiti man aizveda;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upites raudadami.
Sauc bāliņis, māj ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
-Es neiešu, bāleliņ,
Bārga tava līgaviņa.
-Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Rāšu savu līgaviņu.
-Ko, bāliņ, tu norāsi
Nenorātu mātes meitu!
# 13585.01
Aiz upites es uzaugu,
Pār upiti mani ved;
Paliek mani bāleliņi
Aiz upites raudadami.
Sniedz brālitis sav' rociņu:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
-Es neiešu, bāleliņ,
Vaj tu sauci, vaj nesauci,
Man pašai tautiņās
Labas zemes arajiņš.
# 13585.02
Es iekāp' laiviņē,
Lai dzen vēj', kur patīk.
BĀliņš sauc, rād rociņ':
Nāc, māsiņ, maliņēi!
Es nenākš' maliņēi,
Kam jūs man nīdant nīd'.
# 13585.03
Nīdē mani tēvs, māmiņa,
Nīdē īsti bāleliņi.
Es iekāpu nīdamā
Svešu ļaužu laiviņā.
Sauc bāliņi, met ar roku:
Laiž māsiņu maliņā!
-Neieš' vairs bāliņos,
Kam jūs mani nīdejat.
# 13585.04
Rāja mani tēvs, māmiņa,
Rāja īsti bāleliņi.
Es rājama iesēdos
Svešu ļaužu laiviņā.
Sauc brāliņis, met ar roku:
Nāc, māsiņa, maliņā!
Došu govi raibaliņu,
Bāršu savu līgaviņu.
-Tu, brāliti, manis dēļ
Nirāj savas līgaviņas,
Nāks dieniņa, es aiziešu,
Mūžam tava līgaviņa.
# 13585.05
Stāvu lēcu laiviņā
Pie dižena tāva dēla.
Ar Dieviņu, bāleliņ,
Nenākš' vairs maliņā,
Nenākš' vairs maliņā,
Bārga tava līgaviņa.
-Nāc, māsiņ, nebēdā,
Rāšu savu līgaviņu.
-Vaj, bāliņ, tu norāsi
Nenorātu ļaužu bērnu?
# 13585.06
Stāvu lēcu, nebēdaju,
Pie tautieša laiviņā.
Bāliņš sauca maliņā:
Nāc, māsiņ, atpakaļ!
Es neiešu, bāleliņ,
Barga tava līgaviņa.
-Nāc, māsiņ, atpakaļ,
Rāšu savu līgaivņu.
-Ko, bāliņ, tu norāsi
Nenorātas mātes meitas!
# 13585.07
Svētdien gāju baznicāji
Vilku trejus brūnus svārkus.
No baznicas iziedama
Sedzu baltu villainiti,
Sedzu baltu villainiti,
Ej' gar upi raudadama.
Ieraudzijši zvejnieciņi,
Ieņem mani laiviņā;
Ieņēmuši laiviņāji,
Iet pa upi dziedadami.
Sauc, bāliņis, met ar roku:
Nāc, māsiņa, atpakaļ!
-Ai, bāliņi, ko es iešu,
Bērga tava līgaviņa.
Nāc, māsiņ, atpakaļu,
Rāšu savu līgaviņu.
-Vaj, bāliņi, manis dēļ
Rāsi savu līgaviņu?
# 13585.08
Iz upeitis es izaugu,
Par upeiti man' nuvede;
Palik muni brāļeļeņi
Upis molu raudādami.
Sauc brāļeņš, māj ar ruku:
Nāc, māseņ, atpakaļ!
-Es naīšu, brāļeļeņ,
Bārga tava ļeigaveņa.
-Nāc, māseņ, atpakaļ,
Rāšu savu ļeigaveņu.
-Na, brāļeņ, mani dēļ
Rāsi savu ļēigaveņu.
# 13587.00
Dzīrās tautas zagšus zagt,
Es dzīros bēgšus bēgt.
-Kur meitiņ, tu izbēgsi,
Kā pūriņu aiznesisi?
-Es pūriņu aiznesišu,
Brāļu ganus vadidama.
# 13587.01
Tautiets mani gribēt griba,
Bāliņš mani vien nelaida.
Tautiets šķieta zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
-Kā māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedisi?
-Es pūriņu aizvedišu,
Brāļa govis ganidama.
# 13588.00
Es apstiepu zaļu zīdu
Visapkārti novadam,
Lai nebēdza mūs' māsiņa
Triju kungu novadā.
# 13589.00
Māsiņ mana jaunakā,
Tec ūdeņa lejiņā,
Tur stāv tavi sirmi zirgi,
Sabruņoti jājejiņi.
# 13590.00
Man sajāja lepnas tautas,
Bāliņš liedza, nevēleja.
Ej, tautieti, tu pie kunga,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Lūdz kungam grāmatiņu,
Nāc pie manim, roku došu.-
Iešu svētdien baznicā,
Sevi daili puškošos,
Vilkšu zaļu zīdes kleiti,
Segšu raibu villaniti.
Iešu krogu no krodziņa,
Mekleš' savu arajiņu.
Iemu krogus stedelē,
Redzu tautu kumeliņu
Noseglotu, nosvīdušu
Līdz pat nagu galiņiem.
Iemu krogus istabā,
Redzu pašu tautu dēlu
Sēžam galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Pulka bija svešu ļaužu,
Nedrīksteju bildināt.
Lai būt ļaužu, cik būdami,
Man ar savu jarunā.
Bāliņš mani tā vaicaja:
Ko, māsiņa, tu runā?
-To, bāliņ, es runaju,
Ja nedosi, bēgšus bēgšu.
-Ja, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kā pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglainā rītiņā.
# 13590.01
Garam gāju gar krodziņu,
Ieraug' tautu kumeliņu;
Eim' iekšā krodziņā,
Ronu pašu tautas dēlu,
Ronu pašu tautas dēlu
Sēdam galda galiņā.
Sāp sirsniņa, redz actiņa,
Nedrīksteju bildināt,
Daudz ļautiņu redzetaju,
Visi ļauna vēletaji.
Vēlat ļaunu, vēlat labu,
Brīv man savu bildināt.
Es ar savu runadama,
Ieraug' savus bāleliņus.
Man brāliši tā vaicaja:
Ko, māsiņ, tu runā?
Ko, māsiņa, tu runā,
Mēs brāliši nezinam?
Es, brāliši, to runaju,
Atstāt tēvu, māmuliņu.
-Kā, māsiņa, tu atstāji,
Mēs brāliši nelaidam?
-Kad, brāliši, nelaidat,
Es māsiņa bēgšus bēdzu.
-Kā, māsiņa, bēgšus bēdzi,
Kā izvedi savu pūru?
-Tēva zirgus ganidama,
Mātes ganus vadidama.
# 13590.02
Sen lūkoja lēnas tautas,
Bāliņš mani nevēleja.
Jājat, tautas, jūs pie kunga,
Vaj kundziņš jums vēlēs.
Ja kundziņš jums vēlēsi,
Es māsiņa bēgšus bēgšu.
-Ka, māsiņa, bēgšus bēgsi,
Kā pūriņu izvedisi?
-Gan pūriņu izvedišu,
Brāļa ganus vadidama.-
Svētdien iešu baznicā,
Likšu zīļu vaiņadziņu.
No baznicas uz krodziņu,-
Ronu pašu tēva dēlu.
Sniedzu roku, devu muti,
Birst man gaužas asaras.
# 13590.03
Skaistas rozes magonites
Aiz upites neravetas.
Skaistas rozes ravejot,
Atjāj divi tautu dēli,
Abiem melni zābaciņi,
Abiem bēri kumeliņi.
Ej, tautieti, lūdz kundziņu,
Kundziņš mani pavēlēs.
-Kad kundziņš pavēlēs,
Mēs brāliņi nedosim.
-Kad, brāliņi, nedosiet,
Es māsiņa bēdzin bēgšu.
-Kad, māsiņa, bēdzin bēgsi,
Kas telites aizvedis?
-Mātei govis ganidama,
Es telites aizvedišu.
-Kad, māsiņa, bēdzin bēgsi,
Kas pūriņu aizvedis?
-Svētdien braukšu baznicā,
Tad pūriņu aizvedišu.
# 13591.00
Nerāji, māmiņa,
Vakarāi meitas,
No rīta celdamies
Nerasi vairs.
Tei viņa gājuse,
Tei tecejuse,
Tei viņa brāļam
Launagu nesa.
Jēmuse zeķites,
Avuse kājas,
Maukuse korpites
Kājiņāi;
Sukajse gālu,
Pinuse matus,
Likuse savu
Zīļu vaiņadziņu.
Jēmuse atslēgu,
Gājuse klētēi,
Seguse baltajas
Villainites.
Āz vārtu dancoja
Tautu kumeliņis,
Kāpuse kumeļam
Mugurāi.
Gan bij ziedojse
Kumeļa pēdas,
Kumeļa pēdāi
Metuse gradzenu.
# 13591.01
Vakaris, māmiņa,
Nerāji meitas,
No rīta celdamās
Nerassi vairs.
Sukajšas galvu,
Pinušas matus,
Ņēmušas atslēgu,
Gājušas klētēi,
Segušas baltajas
Villainites.
Aiz vārtu kāpušas
Bērāi zirgāi;
Asaras birušas
Uz vārtu stabu.
# 13592.00
Solās tautas zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
-Kā, māsiņa, tu izbēgsi,
Kā pūriņu iznesisi?
-Es pūriņu iznesišu,
Brāļa ganus vadidama,
No rītiņa vadidama,
Vakarāi gaididama.
Svētdien iešu baznicā,
Likšos zīļu vainadziņu,
Likšos zīļu vainadziņu,
Segšos baltu villianiti.-
Jau netālu no krodziņa,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rau, tautieša kumeliņš
Rakstitāmi kamanām.
Es iegāju krodziņā,
Redzu pašu tautu delu,
Redzu pašu tautu dēlu
Ar diviem bāliņiem.
Viņš man steidza roku dot,
Es ta roku nesaņēmu,
Es ta roku nesaņēmu
Aiz gaužām asarām.
-Neraud gauži, man' sirsniņa,
Sērst laidišu bāliņos,
Sērst laidišu bāliņos,
Jūgšu bēru kumeliņu,
Jūgšu bēru kumeliņu
Rakstitāsi kanmanās.
Ja kumeļu paturēs,
Tevis pašas neturēs.
Ja grib tevi paturēti,
Sakies vīru pakaļā,
Sakies vīru pakaļā
Ar diviemi bērniņiem,
Ar diviemi bērniņiem,
Ar bagatu dzīvošanu.
-Zagta nauda, krāpta manta
Negul pūra dibinā;
Zagšus zagtis kumeliņis
Garu ceļu netecēs,
Tā ir zagta līgaviņa
Ilgu mūžu nedzīvos.
# 13593.00
Tautiets mani gribēt grib,
Bāliņš solās, būs nelaist;
Tautiets solās zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
-Kā, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kā pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglaiņā rītiņā,
Miglaiņā rītiņā
Brāļa ganus vadidama.-
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozija,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz' tautiešus runajot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerite.
Tauteits sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav' sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
-Neraud, māsiņ, tu tik gauži,
Tālu tevi nelaidišu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņām.
# 13594.00
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi,
Kā irbite ieteceju
Bāleliņu pulciņā.
Zagšus tautas nezodziet,
Ar variti neņemiet,
Zagtin zagta, vari ņemta
Bēdzin bēga bāliņos.
-Kā, māsiņa, tu atnāksi,
Kā pūriņu atvedisi?
-Es pūriņu atvedišu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznicā,
Aušu kurpes kājiņās;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznicas,
Noņemos vaiņadziņu;
Tek' gar upi dziedadama,
Puķu ziedus lasidama.
Jau netālu no krodziņa,
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigajot.
Veru duris, speru kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņā,
Alus kanna rociņā.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudadama:
Ieš' labak bāliņos.
-Kājām tevi nelaidišu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur' brāļi, lai tie tur'
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturēs,
Redzēs mici galviņā,
Zinās vīru sētiņā,
Vīram gudru padomiņu.
2.5.1.1.4. Panāksnieki. ( 13595 - 13650)
2.5.1.1.4.1. Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts. ( 13595 - 13596)
# 13595.00
Skalojos, velejos
Straujas upes maliņā.
Daskrien zaļa līdaciņa
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet mans vainadziņš,
Burbulišus mētadams.
Ņem, bāliņ, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.-
Kur panāci, bāleliņ,
Manu pērļu vainadziņu?
-Viņpus Rigas, šaipus jūras
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Tēraudiņa vadzitī.
-Sol', bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu.
-Māsiņ zelta drostaliņ,
Es soliju divi simti,
Es soliju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza;
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Diendusiņu pagulēt.
# 13595.01
Apsēdos, nopūtos
Straujas upes maliņā.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Māsiņ, tavis vainadziņis
Aiz deviņu ezariņu,
Aiz deviņu ezariņu
Laba vīra sētiņā,
Laba vīra sētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā
Aiz deviņu atslēdziņu,
Aiz deviņu atslēdziņu,
Zelta vadža galiņā.
Sasoliju vienu simtu,
Ne galviņas nepagrieze,
Sasoliju otru simtu,
Tad galviņu pagrozija;
Sasoliju trešu simtu,
Tad vārdiņu atsacija,
Tad vārdiņu atsacija:
Lai nāk pate valkataja.
# 13595.02
Atsēdos, nodzēros
Straujupites maliņā.
Atpelž zaļa līdeciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzen pēc manu vaiņaciņu.
-Ošu laiva grūta laiva,
Dzili grime dibenā.
-Ņem, bāliņ, liepu laivu,
Ta tev' viegli vizinās.
-Nu sadzinu, nu panācu
Laba vīra rociņā,
Laba vīra rociņā,
Zelta vadža galiņā.
-Ņem, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vaiņaciņu.
-Es jau devu divi simtu,
Ne galviņu neatgrieze,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pati valkataja.
# 13595.03
Atsasādu pikususe
Strauves upes maļeņā.
Tī atskrīn ļeidaceņa,
Nuraun munu vaiņuceņu.
Nurāvuse, nunasuse
Par dziļejim azarīm,
Par dziļejim azarīm
Dērvinika kļēteņā,
Dērvinika kļēteņā
Sudabreņa vadzeitī.
-Dod, bāļeņ symtu rubļu,
Izpērc munu vaiņuceņu.
-Nažālātu utru symtu,
Ka, māseņ, atdavuši.
Tai sacē, nadodami:
Lai īt poša nosātāja,
Lai īt poša nosātāja,
Mož varesim sadaret,
Gradzynīm sameitāt,
Vysu myužu nudzeivāt.
# 13595.04
Brālis māsas mīledamis [?],
Kājām raida baznicā.
Piekususe apsēdos
Straujas upes maliņā.
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies pakaļ vaiņagam.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenī.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies pakaļ vaiņagam.
-Gan dzinos, gan panācu
Laba vīra sētiņā,
Laba vīra sētiņā
Zelta vadža galiņā.
Pasoliju vienu simtu,
Ne galviņas nepagrieza,
Tos vārdiņus vien dzirdeju:
Lai nāk pati valkataja;
Ja atnāktu valkataja,
Tad atdotu vaiņadziņu.
# 13595.06
Es meitiņa piekususi,
Gar upiti tecedama.
Piekususi nodzēros
Tās upites ūdentiņu.
Atskrien zaļa līdeciņa,
Pazog manu vainadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.-
Ai, brāliti, mīļu, baltu,
Kur panāci vaiņadziņu?
-Vidū jūras, vez (virs) ūdeni
Griezās putu gabalā.
# 13595.08
Es sasēdu raudadama
Straujupites maliņā.
Atskrej zaļa līdedziņa,
Norauj manu vaiņadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.-
Es vaicaju brālitim:
Kur panāci vaiņadziņu?
-Vidū jūras vez akmiņa
Griezās putu gabalā,
Griezās putu gabalā
Zelta niedres galiņā.
# 13595.09
Gar bāliņa pagalmiņu,
Trīs upites zelta tek.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Tāi trešā upitē
Tautu meita mazgajās.
Daskrien zaļa līdeciņa,
Noraun viņas vainedziņu.
-Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainedziņ'?
-Māsiņ, zelta drostaliņ,
Pašā jūras vidiņā,
Pašā jūras vidiņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā,
Sudrabiņa vadzitē.
-Ņem, bāliņ, simtu mārku,
Izpirc manu vainedziņ'.
-Māsiņ, zelta drostaliņ,
Es jau devu divi simti,
Es jau devu divi simti,
I galviņas neatgrieze,
I galviņas neatgrieze,-
Lai nāk pate nesetaja,
Lai nāk pate nesetaja
Diendusiti padusēt.-
Nebūs labi, nebūs labi,
Kad nāks pate nesetaja,
Kad nāks pate nesetaja
Diendusiti padusēt.
Būs kungam darbinieki,
Ķeizeram kara vīri,
Augstu zirgu jājejiņi,
Sīku bruņu nesejiņi,
Sīku bruņu nesejiņi,
Balta raga pūtejiņi.
# 13595.10
Laivenieka meita biju,
Jūrāi gulu launadziņu,
Jūrāi gulu launadziņu,
Niedrāi kāru vaiņadziņu.
Atskrej zaļa līdeciņa,
Paraun manu vaiņadziņu.
Jem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.
-Smaga laiva ta, māsiņa,
Nesadzinu vaiņadziņu.
-Jem, brāliti, liepu laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.
-Viegla laiva ta, māsiņa,
Nu sadzinu vaiņadziņu:
Simtu jūdzu galiņā
Tur panācu vaiņadziņu:
Es soliju simtu mārku,
Ne galviņas nepagrieza;
Vēl soliju otru simtu,
Tad vārdiņu vien atteica,
Tad vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja,
Man gultiņas taisitaja.
# 13595.11
Laivinieka meita biju,
Laivā guļu dienas vidu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Ta nebija līdaciņa,
Ta bij dēlu māmuliņa.
# 13595.12
Laivinieka meita biju,
Laivā gulu dienavidu.
Dienavidu guledama
Niedrā kāru vainadziņu.
Pieskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Norāvusi uznesusi
Vidū jūras uz akmeņa,
Vidū jūras uz akmeņa
Bandenieka klētiņā.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Es tam solu divi simti,
Neatdeva vainandziņa,
To vārdiņu vien sacija,
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Dienavidu pagulēt,
Dienavidu pagulēt,
Launadziņu noturēt.-
Ai, Dieviņi, nebūs labi
Dienavidus gulejums!
Būs kungam kara vīrs,
Ķeizaram viegla diena,
Augsta zirga jājejiņš,
Smalku bruņu nesejiņš.
# 13595.13
Laivinika meita beju,
Laivā guļu dinavidu.
Gulādama nasorgāju
Sava ružu vaiņuceņa.
Atskrin zaļa ļeidaēeņa,
Nuraun munu vaiņuēeņu.
Tei nabeja ļeidaceņa,
Tei tautiša māmuļeņa.
Jem, bāļeņ, oša laivu,
Danāē munu vaiņuēeņu.
-Dzynu, dzynu, tī dadzynu
Aiz jiureņas saļeņā,
Aiz jiureņas saļeņā,
Banndinika klēteņā,
Banndinika kļēteņā,
Sudabreņa vadzeitī.
-Dod, bāļeņ, symtu rubļu,
Izpērc munu vaiņuceņu.
-Jau as devu pici simti,
Nadod tova vaiņuēeņa;
Tai sacē nadodami,
Lai īt poša nosātāja,
Lai īt poša nosātāja,
Mož varātu sadaret,
Mož varātu sadaret,
Vysu myužu pārdzeivāt.
# 13595.15
Laivenieka (Upenieku) meita biju,
Laivā gulu launadziņu,
Laivā gulu launadziņu,
Niedrē kāru vainadziņu.
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet manis vainadziņis,
Burbulišus mētadams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenī.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies manu vainadziņu,
Liepas laiva viegla koka,
Ta peld viegli ūdenī.-
Ai, mīļais, bāleliņi,
Vaj panāci vainadzinu?
-Gan panācu, gan sadzinu
Pašā jūras vidiņā,
Pašā jūras vidiņā,
Lielā jūras saliņā,
Lielā jūras saliņā,
Laba vīra sētiņā,
Laba vīra sētiņā,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā
Zelta vadža galiņā.
-Dod, brāliti, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu pārgulēt.
Kad gulēs šo naksniņu,
Tad gulēs visu mūžu.
# 13595.16
Laivinika meita beju,
Laivā guļu dinavydu;
Pi smildzeņis laivu seju,
Ņīdrē kāru vainaēeņu.
# 13595.17
Pie upites mazgajos,
Noliek' savu vaiņadziņu,
Noliek savu vaiņadziņu
Uz sarkana akmentiņa.
Attek zaļa līdeciņa,
Noņem manu vaiņadziņu;
Aiziet manis vaiņadziņis
Pa upiti vizedams.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņadziņu.-
Sak, brāliti, neliedzies,
Kur panāci vaiņadziņu?
-Laba vīra sētiņā,
Bandenieka klētiņā.
# 13595.18
Pieliecos, nodzēros
Straujupites maliņā;
Attek zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Vainadziņš tāļu skrēja,
Viņpus jūras saliņā,
Viņpus jūras saliņā,
Bandu puiša klētiņā.
# 13595.19
Pieliecos, nodzēros
Straujupites maliņā,
Piekrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulišus mētadama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta iegrima dibinā.
Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
Liepas laiva viegla laiva,
Ta pa virsu vizinaja.-
Bāliņ, putu gabaliņ,
Kur panāci vainadziņu?
-Es panācu vainandziņu,
Tautu dēla klētiņā,
Tautu dēla klētiņā
Zelta vadža galiņā,
Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
Es būt' devis divi simti,
Izpirkt vairs nevareju.
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja,
Man gultiņas taisitaja.
# 13595.21
Pieliecisi, padzērosi
Straujupites maliņā;
Pieskrien zaļa līdaciņa,
Noņem manu vainadziņu.
Ta nebija līdaciņa,
Ta bij dēla māmuliņa.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzenies pakaļ vaiņagam.
-Teci, mana oša laiva,
Simtu jūdžu dieniņā,
Simtu jūdžu dieniņā,
Divi simti naksniņā.
-Sol, bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu.
-Jau sadevu divi simti,
Ne galviņas nepagrieza,
To vārdiņu vien atteica:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Še naksniņu pārgulēt.
Nebūs labi, nebūs labi
Šis naksniņas gulejums,
Būs kungiem darbinieki,
Ķeizaram kara vīri,
Augsta zirga jājejiņi,
Daudz naudiņas tēretaji.
# 13595.23
Puiši jāja pieguļā(i),
Es ar' līdzi taisijos.
Puišiem svārki, kažociņi,
Man baltie paladziņi.
Puiši gāja zirgu pīt,
Es pie upes nodzerties.
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu,
Aiznes manu vainadziņu,
Burbulišus mētadama.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka (laiva),
Ta nogrima dibinā.
Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka (laiva),
Vējiņš pūta maliņā.
Ņem, bāliņi, priedes laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
-Priedes laiva laba koka,
Ta tek upes vidiņā.
Nu panācu, nu sadzinu,
Māsiņ, tavu vainadziņu
Viņpus jūras saliņā,
Bandinieka klētiņā,
Bandinieka klētiņā
Sidrabiņa vadzitī.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu.
-Es sadevu divi simti,
Ne galviņas neatgreiza,
Tikai vien atsacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Pāra vārdu parunāt,
Pāra vārdu parunāt,
Vienu nakti pārgulēt.-
Vienu nakti pārguleju,
Nu guleju visu mūžu.
# 13595.24
Puiši jāja pieguļā,
Es ar' līdzi taisijos;
Puiši jāja upei pāri,
Es paliku šāi malā.
Pieliecos, nodzēros
Straujupites maliņā;
Piekrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Tas ieskrēja jūriņā,
Vizulišus mētadams.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Redzejat vainadziņu?
-Vidū jūras saliņā,
Bandenieka sētiņā.
-Ņem, bāliņ, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
Dod, bāliņ, simtu rubļu,
Izperc manu vainadziņu.
-Es jau devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu klāt gulēt.
-Šās naksniņas gulejumu,
Gul' visam mūžiņam.
# 13595.25
Puiši jāje pieguļāji,
I es līdzi iesalaižu.
Dasaliču, nosadzēros
Straujas upes ūdentiņ'.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Noraun manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņU.
Kur panāce, bāleliņi,
Manu puķu vainadziņu?
-Dambenieka sētiņāji,
Zvejnieciņa rociņāji.
-Dod, bāilņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simtu,
Ne galviņas neatgrieze.
# 13595.28
Skalojos(i), velejos(i)
Daugaviņas maliņā.
Pieskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka,
Ta nogrima dibinā.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka,
Ta aizgāja viļņodama
Simtu jūdžu dieniņā,
Divi simti naksniņā.
-Kur, bāliņi, tu panāci
Manu zīļu vainadziņu?
Jūriņāi saliņāi,
Zvejnieciņa klētiņā,
Zvejnieciņa klētiņā
Zelta vadža galiņā.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Ar man' mīļi parunāt,
Ar man' mīļi parunāt,
Dienavidu pagulēt
Smalkā priežu klētiņā
Dreijatāi gultiņā,
Dreijatāi gultiņā
Zem baltiem palagiem.
Par dienvidus gulejumu
Būs kungam darbenieks,
Būs kungam darbenieks,
Ķeizaram kara vīrs,
Augsta zirga jājejiņš,
Smalku bruņu nesejiņš.
# 13595.30
Skalojosi, velejosi
Straujupites maliņā.
Atskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta grimst upes dibenā.
-Ņem, brāliti, ziedu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
Ziedu laiva viegla laiva,
Ta panāca vainadziņu.
Ta panāca vainadziņu
Laba vīra sētiņā,
Laba vīra sētiņā,
Tautu dēla klētiņā,
Tautu dēla klētiņā,
Tautu dēla rociņā.
-Sol', brāliti, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau soliju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate pinejiņa,
Lai nāk pate pinejiņa,
Ka varam saderēt.
Liksim roku rociņā,
Mainisim gredzeniem.
# 13595.31
Skalojosi, velejosi
Straujupites maliņā;
Skalodama, veledama,
Ņiedrē kāru vainadziņu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ta nebija līdaciņa,
Ta bij dēla māmuliņa.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
Kur, bāilņi, tu dadzini
Manu puķu vainadziņu?
-Aiz jūriņas saliņā,
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā
Sudrabiņa vadzitī.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Viņš ne galvas neatgrieza.
To vārdiņu vein sacija:
Lai nāk pati valkataja,
Lai nāk pati valkataja,
Vainadziņa vijejiņa.
Ne es iešu, ne es gribu,
Ne man tīka prātiņam.
Lai iet man jaunā māsa,
Ja tai tika prātiņam.
Tai es došu sav' pūriņu,
Sav' pūriņa atslēdziņu.
# 13595.32
Skreju, skreju, teku, teku
Garam straujas upes mal'.
Atsēdos, nodzēros
Straujupites ūdentiņ'.
Atskrien zaļais līdeciņš,
Norauj manu vainadziņ'.
Ņem, bāliņ, ošu laiv',
Dzen vainag' pakaļā.
Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibinā.
-Ņem, bāliņ, liepu laiv',
Ta var viegli vizināt.
Jau sadzine, jau panāce
Bandu puiša klētiņā,
Laba vīra rociņā.
Sola, bāliņ, simtu mārk',
Atņem manu vainadziņ'.
-Es sasolu divi simt',
Viņš galviņu nepagriez'.
Tā sacija nedodam:
Dod vainagu valkataj'
Ar visiem šūpuļiem.
# 13595.33
Stāvus stāvu laiviņā
Kā niedrite ezarā;
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
# 13595.34
Tautas meita velejāsi
Straujas upes maliņā;
Pa upiti tautas dēlis
Brauc ozola laiviņā.
Noņem viņas vianadziņu,
Brauc projami dziedadams;
Paliek tautas zeltenite
Asariņas slaucidama.
-Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
-Oša laiva smagi peld,
Nepanāca vainadziņu.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
-Liepas laiva viegli peld,
Nu atradu vainadziņu,
Nu atradu vainadziņu
Laba vīra sētiņā,
Laba vīra sētiņā,
Tautas dēla klētiņā.
# 13595.35
Taku, taku raudodama,
Jau pikusu tacādama,
Sādos upes maleņā,
Atskrin zaļa ļeidaceņa,
Nuraun munu vainudzeņu.
Jam, bāļeņ, lipu laivu,
Aj pec muna vainudzeņa.
Bāļeņ putu gabaļeņ,
Tāļ dadzyni vainudzeņu?
Vydyn jiuru saļeņā,
Banndareiša klēteņā.
-Jam, bāļeņ, symtu rubļu,
Aj pec muna vainudzeņa.
-Māseņ munu žēļeigu,
Najam tavu symtu rubļu,
Najam tavu symtu rubļu,
Gaida pošas nuejut.
-Bāļeņ putu gabaļeņ,
Kai nuīšu, tī palikšu.
Kai nugāju, tī palyku,
Izlik mēļu vylnāneiti,
Nujem mēļu vylnāneiti,
Izlik cauņu capureiti.
# 13595.36
Tīk man dzert, slāpst man dzert
Tāi upites maliņē.
Atnāk zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņedziņu,
Norauj manu vaiņedziņu,
Aiznes upes vidiņē,
Aiznes upes vidiņē,
Mūžam rokē nedabē.
# 13595.37
Trīs sidraba upes tek,
Tek caur brāļa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā brūni kumeliņi,
Tāi trešāi upitē
Māsiņ' vaiņag' izmazgaja.
Izmazgajsi, izskalojsi,
Pakar niedres galiņā.
Vējš aizpūta vaiņadziņu
Dziļajā Daugavā.
-Tais, bāliņu, oša laivu,
Brauc pēc mana vaiņadziņa.
-Oša laiva smaga laiva,
Nesadzina vaiņadziņu.
-Tais', bāliņ, liepu laivu,
Brauc pēc mana vaiņadziņa,
Liepu laiva viegla laiva,
Viegli peld Daugavā.
Kur, bāliti, tu sadzini
Manu zīļu vaiņadziņu?
-Viņpus jūras trīs simts jūdzu
Tautu dēla klētiņā,
Tautu dēla klētiņā
Zelta niedras galiņā.
# 13595.38
Trīs sidraba upes tek
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra melni vērši,
Otrā brūni kumeliņi,
Trešajā es māsiņa
Mazgaj' savu vaiņadziņu.
Izmazgajsi, izskalojsi,
Karu niedres galiņā.
Izpeld zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņadziņu.
Aiziet mans vaiņadziņš
Burbulišus mētadams.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
Oša laiva smaga laiva,
Ūdens vilka dibinā.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
-Liepas laiva viegla laiva,
Vējiņš pūta maliņā.
-Ņem, bāliņi, ziedu laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
-Nu sadzinu, nu panācu
Viņpus jūras saliņā,
Viņpus jūras saliņā
Bandenieka klētiņā,
Bandenieka klētiņā
Zelta vadža galiņā.
-Sol, bāliņi, simtu mārku,
Pirc ārā vaiņadziņu.
-Simtu mārku sasoliju,
Viena vārda nedabuju.
-Sol', bāliņi, divi simti,
Pirc ārā vaiņadziņu.
-Divi simti sasoliju,
Vienu vārdu atsacija,
To vārdiņu atsacija:
Lai nāk pati valkataja,
Lai nāk pati valkataja
Vienu nakti pārgulēt.
Ja atnāks vienu nakti,
Tad paliks visu mūžu.
# 13595.39
Vēlejos nedzērusi
Tāi straujā upitē:
Atskrej zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies manu vaiņaciņu.
Kur, brāliti, tu panāci
Manu zīļu vaiņaciņu?
-Tautu dēla sētiņā
Nieduliņa klētiņā,
Nieduliņa klētiņā
Uz tērauda zobeniņu.
# 13595.41
Velejos, mazgajos
Straujas upes maliņā;
Izskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ta nebija līdaciņa,
Ta bij dēlu māmuliņa.
Es tev lūdzu, dēlu māte,
Atdod manu vainadziņu.
# 13595.44
Velējos, velējos
Daugaveņis maļeņā;
Atskrin zaļa leidaceņa,
Nuraun munu vaiņuceņu.
Sest, brāļeņ, oša laivā,
Nāc pec muna vaiņuceņa.
Oša laiva gryuta kuka,
Nanāk munu vaiņuceņa.
Sest, brāļeit, lipas laivā,
Nāc pec muna vaiņuceņa.
Lipas laiva vigla kuka,
Tei nāk munu vaiņuceņu,
Tei nāk munu vaiņuceņu
Pošu jiuru dybynā,
Banndinika klēteņā
Sudabreņa vadzeišā.
Domu symtu, domu otru,
Lai atdod vaiņuceņu.
Jis najam divu symtu,
Jis grib munas māseņas.
Lai propulst vaiņuceņš,
Es nadošu savas māsas.
# 13596.00
Tec, upite, līkum lokum
Ar baltām putiņām:
Man iekrita pārejot
Sarkans zīļu vainadziņš.
Tautu dēli izvilkuši,
Raudavites zvejojot.
Eim' uz māju, raudadama
Ar tukšām rociņām.
Lūdzu brāli, lai atnestu
Manu zīļu vainadziņu.
Tautu dēli atsacija:
Lai nāk pate vijejiņa!
Būs mums laba saimenica,
Vienam stalta līgaviņa.
2.5.1.1.4.2. Bāleliņi pošās ceļā un dzenās māsai pakaļ pa vedēju pēdām. ( 13597 - 13633)
# 13597.00
Aunieties, bāleliņi,
Vanadziņa nadziņos,
Tautas māsiņu aizveda
Par slidenu ezeriņu.
# 13597.01
Kalites, brāļeļeņi,
Vanadzeņa nadzeņūs:
Tautas māseņu nuvede
Par slydonu ezereņu.
# 13597.02
Tautas māsiņ' i aizveda
Par slidenu ezeriņu.
Aujaties, bāleliņi,
Vanadziņa nadziņiem!
# 13597.03
Tautas veda mūs' māsiņu
Par slidenu ledutiņu.
Aunam piešus, bāleliņi,
Dzenamies pakaļā.
# 13598.00
Brāļi, brāļi, pēc māsiņas!
Neraugiet gara ceļa,
Neraugiet gara ceļa,
Nesaudziet kumeliņa.
# 13598.01
Brāļi, brāļi, pēc māsiņas,
Garu ceļu neraugat,
Garu ceļu neraugat,
Netaupati kumeliņu!
# 13599.00
Drīzi, drīzi, bāleliņi,
Kumeliņus sedlojat,
Dzenaties pēc māsiņas,
Ko aizveda sveši ļaudis.
