# 13212.00
Kur, māmiņa, tavas meitas?
Krēsli vien istabē.
-Cits ganos, cits darbos,
Cits tautām sienu grābj.
Kas darbos, kas ganos,
Tie peln' baltas villainites;
Kas tautām sienu grābj,
Tie peln' sīku sudrabiņu.
# 13223.01
Godigam tēva dēlam
Bite vilka priedes baļķi;
Netiklam tēva dēlam
Nevelk bēris kumeliņš.
# 13224.00
Uz robeža dzīvodama,
Trejad' loku valodiņu;
Kādi ļaudis bildinaja,
Tādu laidu valodiņu.
# 13225.00
Vaļa, mana liela vaļa,
Ko ar vaļu nedariju?
Gultā savas kājas avu,
Uz pagalvi sēdedama.
# 13226.00
Var pazeit jaunu puisi,
Jauna puiša capureiti,
Jauna puiša capureiti,
Jauna puiša kumeliņu:
(I)z ocu ņese capureiti,
Tak gaļveņu gruzeidams.
# 13227.00
Vidzemnieku bērniņš biju,
Vakar gāju uz Vidzemi,
Vakar gāju uz Vidzemi,
Vidzem's ziedus lasidams.
# 13228.00
Visi ļaudis mani sauca:
Dūreniec, Dūreniec!
Vaj tadēļ Dūreniece,
Ka dūraiņi cimdi bija?
# 13229.00
Visi ļaudis mani sauca:
Zūreniece, Zūreniece!
Lai es biju Zūreniece,
Skrundā mani bāleliņi.
# 13230.00
Visi soka, visi soka:
Lozdōenieta, Lozdōenieta!
Skaetietās pokoļā,
Kur mun lozdu vazuimiņa?
# 13231.00
Ciema puiši bāleliņi,
Ceļat mani pār upiti:
Manas rozes, magonites
Aiz upites neravetas.
# 13232.00
Citas meitas Dieva lūdza,
Es par Dievu nebēdaju;
Man Dieviņš pagalmā
Vībotnišu krūmiņā.
# 13233.00
Citi puiši aldar [?] priši,
Man čaukst salmi vēderā:
Ij es būšu aldar prišs,
Kad es salmus izkratišu.
2.5.1. Precību dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5. Precību un kāzu dziesmas. ( 13234 - 15880)
2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem. ( 13234 - 13465)
2.5.1.1.1. Apdziedāšanās ģimenes locekļu, brāļu un māsu, vaj citu tuvu radinieku starpā. ( 13234 - 13241)
# 13234.00
Vai, Dieviņ, ko darišu?
Grib brālitis mani ņemt!
Sviežu savu gredzentiņu
Sīkā kārklu krūmiņā,
Maucu savu vainadziņu
Zaļas niedres galiņā;
Laižos pate upitē
Raudavišu pulciņā,
Labak upes raudavite,
Ne brāliša līgaviņa.
# 13234.01
A, Dieviņ, ko darij'?
Grib bālinis mani ņemt.
Savu pirktu gradzaniņ',
Vēcan' niedres galiņā.
# 13234.02
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Bāliņš griba mani ņemti!
Kā es būšu brāļa sieva,
Kā māmiņas vedekliņa?
# 13234.03
Ai, Dieviņi, ko darišu,
Grib bāliņš mani ņemt!
Dziedadama iesalaižu
Pie nirām ezerā.
Labak nira ezerā,
Ne bāliņa līgaviņa,
Ne bāliņa līgaviņa,
Ne māmiņas vedekliņa.
# 13234.04
Vai, Dieviņ, ko darišu?
Grib bāliņš mani ņemt.
Kāršu savu vainadziņu
Zaļas niedras galiņā,
Sviediš' savu gredzentiņu
Smalku lazdu krūmiņā;
Pazalaižu ķīvitē,
Iezalaižu ezarā.
Ni brāļam sieva būšu,
Ni māmiņas vedekliņa.
# 13234.05
Vai, Dieviņ, ko darišu?
Grib brālitis mani ņemt.
Laidišos upitē
Raudavišu pulciņā.
Labak upes raudavite,
Ne brāliša līgaviņa.
# 13234.06
Vai, Dieviņi, ko darišu?
Grib tautietis mani ņemt.
Maukšu savu vainadziņu
Zaļā niedres galiņā,
Metiš' savu gredzentiņu
Sīku kārklu ceriņā,
Laidišos upitē
Raudulišu pulciņā.
# 13234.07
Vai, Dieviņ, ko darišu?
Grib bāliņš mani ņemt.
Ņemu savu vainadziņu,
Sviežu straujupitē,
Sviežu straujupitē,
Laižos pate upitē;
Labak jūras rauduvite,
Ne kā brāļa līgaviņa.
# 13234.08
Ai, Dieviņ, ko darišu?
Grib bāliņš mani ņemt.
Pasataisu par ķīviti,
Iezalaižu ezerā.
# 13234.09
Vai, Dieviņ, ko darišu?
Grib bāliņš mani ņemt.
Sviediš' savu gredzeniņu
Sīkā kārklu krūmiņā,
Maukšu savu vainadziņu
Zaļas niedres galiņā,
Laidišos upitē
Raudavišu pulciņā;
Labak upes raudaviņa,
Ne bāliņa līgaviņa,
Ne bāliņa līgaviņa,
Ne māmiņas vedekliņa.
# 13234.10
Vai, Dieviņi, ko darišu?
Grib brāliņš mani jemt.
Sviežu savu vainadziņu
Sīku kārklu krūmiņā,
Paša teku upitē
Raudavišu pulciņā;
Labak upes raudavite,
Ne brāliņa līgaviņa.
# 13234.12
Vai, Dieviņu, ko darišu,
Grib brālitis mani jemt!
Sviežu savu vaiņadziņu
Sūnu cērpa starpiņāi,
Maucu savu gradzentiņu
Zaļāi niedres galiņāi.
# 13234.13
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Ņem man' savi brāleliņi!
Maukšu savus gredzeniņus
Zaļas niedres galiņā,
Sviežu savu vainadziņu
Sausu kārklu krūmiņā;
Teku pati ezerā
Raudavišu pulciņā;
Labak biju raudavite,
Ne brāliņa līgaviņa,
Ne brāliņa līgaviņa,
Ne māmiņas vedekliņa.
# 13234.14
Vai, Dieviņ, kō derīšu,
Sakās muini bāelintš ņamt!
Metīšōs uipītē
Pie uipītes raudavām.
Kāeršu savu vaineciņu
Zaļā niedres geliņā;
Labāk uipes raudevīte,
Na bāeliņa ligeviņa.
# 13234.15
Oi, Diveņ, ku dareišu?
Sokās maņi bāļeņš jimt.
Ni as tova ļaudaveņa,
Ni māmeņis vedekļeņa.
Pasamešu par nireņu.
Ģteēešu azarī.
# 13234.17
Oi, Diveņ, ku darēt?
Sokās mani dzārājs jimt.
Kāršu sovu vaiņuceņu
Smolku lozdu kriumeņā,
Laizšu sovu gredzineņu
Dziļu upju dybynā;
Laizšos pate upeitē
Raudiveišu puļceņā.
Lobāk upes raudiveite,
Na dzārāja ļaudaveņa!
Dzārājeņa ļaudaveņa
Nikod skaiški nastaigāj,
Visi jās skaistumeņi
Kruga golda gaļeņā,
Kruga golda gaļeņā,
Krudzinika ruceņā.
# 13234.18
Ai, Dieviņu, kur palikšu,
Grib bāliņis mani ņemt!
Iesaniru nirajos,
Iesalaižu ezerā.
Ne es brāļa sieva biju,
Ne māmiņas vedekliņa.
Kāršu savu vainadziņu
Zaļas niedras galiņā,
Laižos pati ezerā
Raudavišu pulciņā.
# 13234.19
Oi, Diveņ, ratavoi,
Sokās mani atraits jemt!
Karu sovu vainuceņu
Zaļis nīdres galeņā,
Lācu poša azarā
Raudivešu puļceņā.
Lobāk byušu raudiveite,
Na atraiša ļaudaveņa,
Na atraiša ļaudaveņa,
Na paberņu māmuļeņa,
Na paberņu māmuļeņa,
Gauda vārda dzerdātāja.
# 13234.20
Es nezinu, kas nu būs,
Grib brālitis mani ņemt.
Labak lēkšu upitē
Raudaviņu pulciņā;
Kāršu savu vainaciņu
Zaļas niedres galiņā,
Mešu savu gredzeniņu
Smalku kārklu krūmiņā.
Labak upes raudaviņa,
Ne kā brāļa līgaviņa.
# 13234.22
Ko, māmiņa, es darišu,
Bāliņš grib mani ņemt?
Ni es būšu brāļam sieva,
Ni māmiņai vedekliņa.
Kāršu savu vaiņadziņu
Zaļas niedres galiņā,
Laizšos pati upitē
Raudaviņu pulciņā.
Labak raudu pulciņā,
Ne bāliņa līgaviņa.
# 13234.23
Nira brēca ezarā,
I es ari nira būšu,
Nebūš' brāļa līgaviņa,
Ne māmiņas vedekliņa.
# 13234.24
Noteceju pie ezara,
Zaļas niedras mekledama;
Laidu savus gredzeniņus
Zaļas niedras galiņā.
Ne es brāļa līgaviņa,
Ne māmiņas vedekliņa;
Tā labak guļu ezarā,
Ne kā brāļa gultiņā.
# 13235.00
Bāliņš māsu i paņēme,
Tautu meitu dāvadams.
Dieviņš redz, tēvs ar māt'
Kur radiņu necereja.
# 13236.00
Kur ellē vilciņš bija?
Zaķits nesa kazleniņu.
Kur ellē tautiets bija?
Paši (Pašu) brāļi māsu ņēma.
# 13237.00
Nu lustigs tēvs, māmiņa,
Nu ies radi biezumā;
Nu es došu sav' māsiņu[?māsiciņu]
Īstajami bāliņam.
# 13237.01
Kā redzeju, tā dariju,
Lai iet radi biezumā:
Tēva māsas meitu vedu
Īstajam bāliņam.
# 13238.00
Zaķits kaziņu norēja,
Nebij vilka rējejiņa;
Brāļi māsiņu noveda,
Nebij tautu vedejiņu.
# 13239.00
Sīku koku žogu pinu,
Lai nelīda suveniņi;
Tuju radu sievu jēmu,
Lai radiņi neizklīda.
# 13240.00
Strazdiņš kliedza eglienē,
Kur nu kliegs vanadziņš?
Brālits jēma pats māsiņu,
Ko nu jems tautu dēls?
# 13241.00
Tec , upite, līki loču,
Vien ieteci Daugavā;
Ņem , bāliņi, radu sievu,
Lai iet radi biezumā.
2.5.1.1.2. Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā. ( 13242 - 13301)
# 13242.00
Agri dzieda jūras gaiļi,
Agri kāpu laiviņā.
Vēl atradu tautu meitu
Vakareju gulumiņu.
# 13242.01
Agri dziede Rīgas meitas,
Agri jūdza kumeliņu;
Vēl atradu Korsu meitas
Vakareju gulumiņu.
# 13242.02
Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņā,
Vēl atradu ciema meitas
Ne kājiņu neāvušas.
# 13242.03
Agri mani gaiļi dzied,
Agri lēcu laiviņā,
Vēl atradu Leišu meitu
Bez brunčiem gubenī.
# 13243.00
Agri dzied Rigas gaiļi,
Agri kāpu laiviņāi.
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Vāczemēi.
Jau atradu Prūšu meitu
Samalušu sijajam.
Mali auzas,sija miltus,
Baro manu kumeliņu.
Es tai devu labu rītu,
Viņa slauka asariņas.
Neraud gauži, Prūšu meita,
Tūdaļ līdzi nevedišu.
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu.
Izslaucijse, pakaisijse,
Gaidi divu dajājam,
Gaidi divu dajājam
Barotiem kumeļiem.-
Dajāj divi jauni puiši,
Abiem bēri kumeliņi.
Vaj nu dziedi , vaj nu raudi,
Tūdaļ līdzi aizvedišu,
Tūdaļ līdzi aizvedišu
Savā tēva zemitē.
# 13243.01
Jāju Prūšu zemitēi,
Prūšu meitu lūkoties;
Jau atradu Prūšu meitu
Samalušu sijajot.
Es tai devu labu dienu,
Viņa slauka asariņas .
Neraud gauži, Prūšu meita,
Tūlit līdzi nevedišu.
Gaidi citas otradienas,
Slauki sētas pagalmiņu.
Noslaucijse, pakaisijse
Smalkām rožu lapiņām,
Gaidi mani atjājoti
Barotiemi kumeļiem.-
Sijā auzas, Prūšu meita,
Baro manu kumeliņu!
-Nej sijašu, nej barošu,
Nei tu tiki prātiņam;
Lai sijaja, lai baroja,
Kam tu tiki prātiņam.
# 13244.00
Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņā;
Jau atradu Leišu meitas
Samalušas, sijajot.
# 13244.01
Agri mani gaiļi dzied,
Agri kāpu laiviņā;
Jau atradu tautu meitu
Samalušu, sijajot.
# 13244.02
Agri muni gaiļi dzīd,
Agri kāpu Daugaveņu.
Jau atrodu tautu maitu
Samolušu sejājut.
# 13245.00
Agri jāju svētu rītu
Bajarmeitu lūkoties.
Pie bajara nama duri
Aug duj' kupli ozoliņi.
Pie ta viena zirgu sēju,
Pie ta otra zobentiņu.
Es atradu meitu māti
Slaukam nama istabiņu.
Kur māmiņa, tavas meitas,
Kad tu pati namu slauki?
- Manas meitas kambarēi
Zaro zīdu vainadziņu.
Ej, puisiti, sēd pie galda
Gaid' ar godu ieejam.
- Sēdu, sēdu, gaid' ar godu,
Nevar' godu sagaidit,
Nevar' godu sagaidit,
Gāju patis kambarēi.
Ai, māmiņa, tavas meitas
Vakareju gulumiņu,
Vakareju gulumiņu,
Neslaucitu istabiņu.
- Ne, puisiti, tas nav tiesa,
Atmiedziņu apgulušas.
- Tādas visas bajarmeitas,
Vainadziņu pušķotajas.
# 13245.01
Agri jāju svētu rītu
Bajarmeitu lūkoties.
Kur,māmiņ,tavas meitas,
Ka neredz staigajot?
-Manas meitas kambarī
Sēd pie loga rakstidamas.
Ej, puisiti, istabā,
Sēd' aiz galda, gaidi godu.
-Sēž' aiz galda, gaidu godu,
Nevar godu sagaidit.
Eimu pats kambarī,
Ronu krēslus izcilatus,
Ronu krēslus izcilatus,
Uz krēsliem vaiņadziņus.
Pašas guļ gultiņā
Ar vakara gulejumu.
# 13245.02
Kalabada miezitima
Maz miltiņu, daudz sēnalu?
Kalabada bajarami
Dailas meitas, netikušas?
Tīšām jāju svētu rītu
Pie bajara meitiņām.
Atron' vienu māmuliņu
Slaukam namu, istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarēi
Zaro zīļu vainadziņu.
Ej, puisiti, sēd' aiz galda,
Gaidi godam ienākam.
-Nevar' godam sagaiditi,
Eimu patis kambarē.
Bajariņa dailas meitas
Vakareju gulumiņu,
Vakareju gulumiņu
Vakar kāju āvumiņu.
Bajariņa dailas meitas
Te augušas lai palika.
# 13245.03
Miezišami balts miltiņis,
Ko līdz baltis, sēnalotis;
Bajarami dailas meitas,
Ko līdz dailas, netikušas.
Tīšam jāju svētu rītu
Bajar' meitas lūkoties.
Bajariņa pavārtē
Ronu kuplu ozoliņu,
Ronu kuplu ozoliņu,
Tur piesēju kumeliņu,
Tur piesēju kumeliņu,
Eim' bajara istabā.
Ronu meitu māmuļiti
Slaukam nama istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarī
Raksta zīda nēzdociņu.
-Ai, māmiņa, tavas meitas
Ar vakara gulumiņu.-
Kraukļi, vārnas satupuši
Gar bajara sētmalēm,
Gaida vienu izvedam
Ar barotu kumeliņu.
# 13245.04
Miezitim balts miltiņš,
Ko līdz balts, sēnalots;
Bajaram daiļas meitas,
Ko līdz daiļas, netikušas.
Tīšam jāju svētu rītu
Pie bajara meitiņām.
Kuplis auga ozoliņš
Bajariņa pavartā,
Tur piesēju kumeliņu
Pie kuplaja ozoliņa.
Kad piesēju kumeliņu,
Kājām gāju namiņā.
Satiek' vecu māmuliņu
Slaukam namu, istabiņu.
Labrīt, veca māmulite!
Kur tās tavas daiļas meitas?
-Manas meitas kambarī
Zaro zīļu vaiņadziņus.
Ej, puisiti, istabā,
Sēd aiz galda, gaidi goda.
-Ilgi sēdu, goda gaidu,
Nevar goda sagaidit.
Eim' raudzit kambarī,
Ko dar' tavas daiļas meitas.
Tavas meitas apgulejšas
Vakareju gulumiņu,
Vakareju gulumiņu,
Vakar kāju āvumiņu.
Sen dzirdeju, nu redzeju
Bajariņa meitu godu.
# 13245.05
No jūriņas izpeldeja
Div' dzelteni kumeliņi;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi,
Kam tie zelta segli bija,
Tam es kāpu mugurā;
Kam tie zelta iemauktiņi,
To pie rokas dancinaju.
Jāj' pie meitu māmulites.
Meitu māte istab' slauka.
Labdien, labdien, meitu māte!
Ko tās tavas meitas dara?
-Manas meitas kambarī,
Visas vienu darbu dara.
Ej, puisiti istabā,
Sēdies galda galiņā.
-Sēdu, sēdu, gaidu, gaidu,
Nevar' goda sagaidit.
Ceļos es no galda gala,
Iem' raudzit kambarī.
Saimenieces meitas guļ
Vakareju gulejumu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es māceju guldināt
Vakaros vēlu, vēlu,
Rītiņos agri, agri
Rītiņos agri, agri
Ar ābeļu rīkstitēm.
# 13245.06
Sebu jāju svētu rītu
Bajar' meitu lūkoties.
Pie ābeles zirgu sēju,
Liepā kāru pātadziņu,
Pats iegāju istabāi.
Māte slauka istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarēi,
Rotā zīda nēzdodziņus,
Rotā zīda nēzdodziņus,
Zaro zīļu vainadziņus.
-Iem' tīšām kambarēi.
Krēsli vien izcilati.
Kur, māmiņa tavas meitas?
Krēsli vien izcilati.
-Manas meitas agri celtas,
Atmiedziņu noguleja.
-Sēž' zirgami mugurāi,
Jāj' mājās ziņģedams,
Lai palika bajar' meitas,
Kur augušas, kur bijušas.
# 13245.07
Sen dzirdeju ciemiņosi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšam jāju proves dēļ,
Nāks meitiņa, vaj nenāks?
Nāks meitiņa, vaj nenāks,
Dos māmiņa, vaj nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk suniši sīvi riet.
Piesien' savu kumeliņu,
Eimu tautas istabā.
Kad iegāju istabā,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukam tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarī,
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisiti, sēd' aiz galda,
Gaid' ar godu izejam.
-Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar' goda sagaidit.
Eimu pats kambarī
Raudzit zīda rakstitaju.
Atron' zīda rakstitaju
Vakareju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānešu;
Es meitiņu guldinašu
Ar ābeļu rīkstitēm.
# 13246.00
Aizjūdzu kumeļu,
Vaicaju māmiņai:
Vaj laba braukšana
Dzintara zemē
Dzintarzemes meitiņas
Lūkoties?
- Gan labas, gan labas
Dzintara meitiņas,
Tik vieni vainiņas,
Ka rāmi staigaja.
# 13246.01
Smēķeju pīpiņu,
Jūdzu kumeliņu,
Vaicaju māmiņai,
Vai laba braukšan'
Dzinteru zemēi
Dzinteru meitiņas
Lūkoties.
-Gan labas, gan labas
Dzinteru meitas;
Tik vien vainiņas,
Ka rāmi staigaja.
# 13247.00
Apauniet man kājiņas,
Es apavu kumeļam,
Es apavu kumeļam
Ar tērauda pakaviem,
Lai tas man guni šķīla,
Svešu zemi staigajot.
# 13248.01
Bērits manis kumeliņis
Augstajāmi kājiņām
Visas upes cauri brida,
Daugavāi peldu gāja.
No Daugavas izpeldeja
Sudrabiņa lāsitēm;
Zīda deķi noslauciju,
Saulitēi nožāveju.
Bij manami kumeļami
Kokļu stīgu iemauktiņi,
Kokledamis es aizjāju
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tās ar mani nirunaja,
Tās ar mani nirunaja,
Tās pie manis gan nināks.
Atpakaļu, atpakaļu,
Mans bēriti kumeliņ!
Nitīk manim Prūšu zeme,
Nitīk Prūšu dzeltenites.
Kurzemite ta man tika,
Tīk Kurzemes dzeltenites;
Kurzemnieku dzeltenites
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas vērpa, pašas auda,
Pašas šuva slēžu kreklus.
# 13248.02
Bērits mans kumeliņš,
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Es aizjāju kokledams
Prūšos ņemt līgaviņu.
Prūšu meitas skaistas, daiļas,
Zied kā rozes, magonites;
Tās valkaja zīžu drānas,
Izbuntetas kurpes āva;
Tām bij šūti brūni svārki
Ar sudraba šņoritēm.
# 13248.03
Bērits mans kumeliņš,
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Es aizjāju kokledams
Prūšos ņemt līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tās ar manim nerunaja.
Jāšu labak uz Kurzemi,
Ņemšu daiļu mātes meitu.
# 13248.04
Bērits mans kumeliņš,
Kokļu stīgu iemaviņi;
Kokledams iekokleju
Prūšos ņemt līgaviņu.
Prūšu meita avarģels
Ne galviņas neatgrieza.
Viņa sēja pērļu krelles,
Zīda šūtas kurpes āva.
I es vilku brūnus svārkus,
Zīdiem šūtus zābaciņus,
Ka vareju lielities
Pret citiemi bajariem.
# 13248.05
Bērits mans kumeliņš,
Kokļu stīgu iemauktiņi;
Kokledams vien aizjāju
Prūšu ņemt līgaviņu.
Prūšu meitas brūnām kleitām,
Dimantiņa kurpitēm.
Es ar' pirkšu brūnus svārkus,
Dimantiņa zābaciņus,
Ka vareju droši iet
Preti Prūšu meitiņām.
# 13248.06
Bērits mans kumeliņš,
Tam bij stangu iemauktiņi;
Es izjāju Prūšu zemi,
Prūšos ņemt līgaviņu.
# 13248.07
Brūnits mans kumelins,
Kokļu stīgu iemauktin',
Lai es jāju kokledams
Uz Sprūšim sievas ņemt.
Sprūšu meitas varen dail's,
Zied kā puķes, baltas roz's.
# 13248.08
Es savami kumeļami
Stīgām šuvu iemauktiņus.
Es izjāju Prūšus, Leišus
Stīgadams, kokledams.
Prūšu meitas varen dailas,
Tās pie manim gan nenāca.
Tās valkaja zelta krelles,
Sarkan' rožu vaiņadziņus.
# 13249.00
Dancā manis kumeliņis
Uz tām Prūšu robežām;
Izdancajs, pārvedis
Vienu Prūšu dzelteniti.
# 13250.00
Divas dienas mežā gāju,
Neka laba nedabuju.
Kad izgāju trešo dienu,
Dabuj' vasku ritentiņu.
Par to vasku ritentiņu
Pirku labu kumeliņu.
Nopirc's labu kumeliņu,
Jāju meitas lūkoties.
Jāju dienu, jāju nakti,
Ceļam gala nedabuju.
Tad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Sviežu šautru sētmalē,
Satrūkās ciema suņi.
Iztek trīs zeltenites,
Viena veca māmuliņa,
Ved man' pašu istabā,
Kumeliņu stallitē.
Dod man ēsti, dod man dzerti,
Liek naksniņu pārgulēt.
Pataisija siena cisas
Timšajā kaktiņā.
Noskatiju guledams,
Ko darija zeltenites:
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas zīdiņu šķetereja!
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani apraksiet,
Žēlabās nomirušu?
Jaunu meitu dārziņāi
Zem rozišu lapiņām.
Ik svētdienas jaunas meitas
Atteceja kroņu pīt;
Ik svētdienas baznicā
Lai zied manis augumiņš,
Lai zied manis augumiņš
Jaunu meitu galviņā.
# 13250.01
Divi dienas ganos gāju,
Neka labu nedabuju.
Gāju vēl trešu dienu,
Dabuj' doru dējejiņu [?]
No tā doru dējejiņa
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Dabuj' naudas dālderiti.
No ta naudas dālderiša
Pirku sirmu kumeliņu.
Jāju, jāju pa celiņu,
Līdz iejāju ciemiņā.
Satrūkās ciema suņi,
Iztek divi zeltenites.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu;
Veda manu kumeliņu
Pašā staļļa dibinā;
Veda mani istabā,
Paceļ man meldas krēslu,
Paceļ manim meldas krēslu,
Paceļ man liepas galdu,
Paceļ manim liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek manim rudzu maizi,
Uzliek miežu alutiņu,
Lūdza man, lai es ēdu,
Lūdza mani, lai es dzeru.
# 13250.02
Divi dienas mežā gāju,
Neka laba nedabuju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabuj' labu kumeliņu.
Dabujs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Ieraudzijis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņā;
Iesalaidis lejiņā,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalī.
Satrūkās ciema suņi,
Iztek piecas dzeltanites,
Iztek piecas dzeltanites
Dzeltanām galviņām.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved' manu kumeliņu;
Ieved mani istabā,
Kumeliņu stallitī.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku paduset.
Guledams,dusedams
Nosaraugu meitiņās.
Viena ada, otra šuva,
Trešā raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu.
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabās nomirušu?
Jaunu meitu dārziņā
Zem rozišu lapiņām.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Aizpušķoja cepurites;
Aizpušķojši cepurites,
Aizjāj Māres baznicā.
Mīļa Māre ieraudzijse
Itin gauži noraudaja:
Ta nebija kupla liepa,
Ta bij dārga dvēselite.
# 13250.03
Divi dienas mežā jāju,
Neka laba nedabuj'.
Maldu krēslā griežu šautru,[?]
Iztrūkst ciema suniši.
Iztecej' trīs skaistas meitas,
Ieved mani istabā.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku padusēt.
Dusedams es nosaraugu,
Ko dar' ciema meitiņas.
Viena šue, otra ade,
Treša zīdu šķeterej',
Cetortā jaunakā,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas cūciņas ēdina.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani racisiet?
Apakš rožu saknitēm,
Lai nes manu dvēselit'
Ik svētdien uz baznicu.
# 13250.04
Divi dienas mežā gāju,
Neka labu nedabuj';
Nu vēl iešu trešā dienā,
Dabūš' mellu kumeliņ'.
Uzkāpišu mugurā,
Uzjājišu augstu kalnu.
No ta kalna nojājišu,
Iejājišu smukā birzī;
No tās birzes izjājišu,
Nogriezišu šautru šaujiņ',
Iztrūks ciema suniņi,
Iztek tur trīs skaistas meitas.
Divi mani pašu ņēme,
Viena manu kumeliņ'.
Kumeliņu stallī vede,
Mani pašu istabā;
Kumeliņam auzas silē,
Man piecēle liepas galdu;
Uzklāj baltu galdautiņ',
Uztais' manim siena vietu,
Lūdze mani, lai es guļu.
Guledamis nolūkaju,
Ko dar ciema meitiņas.
Viena šue, otra ade,
Treša tine zīžu diegus,
Cetorta jaunaka,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas cūciņas ēdinaj'.
Ja nedosi to meitiņ',
Miriš' meitas bēdiņās.
Kur jūs mani racisiet?
Racis rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauge zelta rozes
Mana kapa galiņā.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauz' divi zariņus.
Aiznes Māras baznīcā,
Pušķo Māras altariti.
Saka Māra sieredama:
Ta puiša dvēselite,
Meitas bēdās nomirusi.
# 13250.05
Divi dienas mežā gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešajāi dieniņā
Dabuj' sirmu kumeliņu.
Jūdzu sirmi kamanās,
Braucu meitas lūkoties.
Garam braucu lielu ciemu,
Iztek ciema zeltenites.
Viena ņēma kumeliņu,
Ved ozola kūtiņā;
Otra mani pašu ved
Smukā liepas istabā.
Noliek baltu liepas galdu,
Paceļ manim liepas krēslu,
Uzliek maizi, uzliek alu,
Liek man Dievus pieminēt.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vieni raudzijos.
Es ieraugu trīs meitiņas,
Visas vienas māmuliņas.
Viena ada, otra auda,
Trešā zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja.
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņās nomirušu?
Skaistā rožu dārziņā
Zem rozišu lapiņām,
Zem rozišu lapiņām
Dzeltenās smiltiņās.
Tur izauga daiļa liepa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem,
Dzelteniem ziediņiem.
Ik svētdienas liepa zied,
Ik svētdienas meitas nāk,
Ik svētdienas meitas nāk
Vainadziņus darināt.
Novijušas vainadziņus,
Iet svētdienas baznicā.
Ik svētdienas puiši prasa:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rigā pirku, naudu devu,
Jelgavāi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojiet,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņās nomiruša.
# 13250.06
Divi dienas mežā gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešo dienu aiziedams,
Dabuj' laba kumeliņa;
Dabuj' laba kumeliņa,
Tad iestāju garu ceļu,
Tad iestāju garu ceļu
Un pieplūču šautru klēpi.
Tad uzjāju lielu kalnu,
Ieraudziju tautu ciemu,
Ieraudziju tautu ciemu,
Sviežu šautres sētmalī.
Pa tam šautru sviedumam
Satrūkāsi ciema suņi;
Pa tam suņu trūkumam
Iztek ciema dzeltanites.
Divas mani pašu vede,
Trešā manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Niedru kaulu stallitē;
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabā,
Paceļ manim meldas krēslu,
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu.
Kad paēdu,kad padzēru,
Tad pateicu Dieviņam.
Taisiet manim siena cisas
Tumšajāi kaktiņā,
Lai es varu noskatit,
Ko tās ciema meitas dara.
Viena vērpe, otra ada,
Trešā raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabās nomirušu?
Skaistā rožu dārziņā
Zem rozišu saknitēm.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darināt.
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicā.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabās nomiruša.
# 13250.07
Izalaižu garu ēeļu
Nasukātu kumēļeņu,
Grižu ēeļa maļeņā,
Lai sukāja žagareņi.
Iztrauēēju cima suni,
Iztak cima dzaltāņeites.
Divi mani pati veda,
Treša munu kumēļeņu.
Ģvad pati ustobā,
Paceļ Diva milasteņu,
Lik maņ est, lik maņ dzert,
Lik maņ Divu pimiņet.
Gona ežu, gona dzeru,
Gona Divu pimiņēju.
Nusavēru gulādams,
Ku tās dora cima meitas.
Vīna auda, utra šyva,
Trešā roksta zeižauteņu.
Ka nadosit tās meiteņas,
Kura roksta zeižauteņu,
Es numeršu bedeņā.
Kur jius mani globāsit,
Meitu bādu numyrušu?
Apeiņešu dārzeņā
Zam lodzeņa kammbara.
Tī izauga ļela ruža
Deveņim zareņim.
Cik reiteņa jaunas meitas
Iet uz dārzu puškātos.
Raunit, meitas, ku raunit,
Ružai golvas naraunit,
Tei nabeja ružas golva,
Tei bej dārga dvēseļeite.
# 13250.08
Iesim syla maleņā,
Sausim syla vāvereiti;
Nusāvuši vāvereiti,
Pārdosim naudeņā;
Pārdavuši naudeņā,
Pērksim sērmu kumēļeņu;
Nupērkuši kumēļeņu,
Brauksim meitu cimeņā.
Brauču, brauču treis dineņas,
Nikā loba nadabrauču;
Ģzalaižu caturt' dinu,
Ģraudzēju ļelu cimu.
Nadabrauču da vārteņu,
Iztak cima dzaltāneite,
Iztak cima dzaltāneite,
Sajam munu kumēļeņi,
Sajam munu kumēļeņi,
Vad kumeli staļļeitī.
Ģvaduši kumēļeņi,
Ģvad mani nameņī,
Ģvad mani nameņi,
Nu nameņa ustobā.
Ģvaduši ustobā,
Aizstādyna aiz gaļdeņa,
Dod i est, dod i dzert,
Lik Diveņu piminet.
Es paežu, es padzeru,
Es Diveņu piminēju.
Klāj, māmeņ, bolltu vitu,
Dod, naksneņu pārgulet,
Dod naksneņu pārgulet
Tymsejā kakteņā.
Nusavēru gulādams,
Ku tās cima meitas dora.
Vīna auž, utra sprēž,
Treša roksta zeižuteņu.
Dod, māmeņ, tu meiteņu,
Kura roksta zeižutenu;
Ka nadosi tās meiteņas,
Es numēršu bēdeņā.
Numirušu bēdeņā,
Kur jius mani globāsit?
Smolku rāžu dārzeņā
Jēzupenu kriumeņā.
# 13250.09
Gāju, gāju divas dienas,
Neka laba nedabuju;
Vēl es gāju trešu dienu,
Dabuj' vaska riteniti.
Ar to vaska riteniti
Nopirk' melnu kumeliņu;
Ar to melnu kumeliņu
Šurpu, turpu jādeleju.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Pielauž' šautru lielu klēpi,
Sviežu ciema sētmalā.
Sāka riet ciema suņi,
Iztek ciema zeltainites.
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu,
Ta trešā, skaistakā,
Maliņā raudzijās.
Ta būs mana līgaviņa
Pa manam prātiņam.
# 13250.10
Gāju,gāju divi dienas,
Neka laba nedabuju;
Vēl izgāju trešu dienu,
Dabuj' vienu bišu bērnu.
No ta viena bišu bērna
Dabuj' vaska riteniti;
Par to vaska riteniti
Dabuj' vienu dālderiti;
Par to vienu dālderiti
Nopirk' vienu kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Nogriež' vienu lazdas nūju,
Iejāj' ciema sētstarpā,
Iesvied' ciema sētiņā.
Iztrūkāsi ciema suņi,
Iztek divas zeltenites,
Iztek divas zeltenites,
Viena liela, otra maza.
Mani pašu iekšā veda,
Kumeliņu stallī lika.
Kumeļam auzas deva,
Man apklāja liepas galdu.
Es nesēdu, es neēdu,
Lai sēd pati licejiņa.
Meitas gultu uztaisija,
Lika mani gulēt iet.
Es neiešu, negulešu,
Lai nāk pati taisitaja.
# 13250.11
Gāju, gāju vienu dienu,
Neka laba nedabuju;
Gāju otru, gāju trešu,
Dabuj' vasku riteniša.
No ta vasku riteniša
Nopirk' bēru kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju zaļu ciemu.
Sviežu šautru sētmalē,
Satrūkās ciema suņi.
Izskrien divas zeltenites,
Trešā veca māmaliņa.
Pašu vede ustabā,
Kumeliņu stallitē,
Paceļ man melda krēslu,
Davelk man liepas galdu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulēt.
Guledams noraudziju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena ada, otra vērpa,
Trešā raksta zīdautiņu,
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabās nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasami,
Skaistā rožu dārziņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darināt;
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicā.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemēi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabās nomiruša.
# 13250.12
Trīs dieniņas mežā brauču,
Neka laba nedabuju.
Kad izbraucu ceturto,
Dabuj' vasku riteniša,
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņā.
Nosapirku augstu zirgu,
Uzajāju augstu kalnu.
Pielasiju šautru klēpi,
Sviežu ciema sētmalī.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čāvināt.
Iztek divi zeltanites
Zeltenām kājiņām,
Ieved zirgu stallitī,
Ieved pati istabā.
Paceļ baltu liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek baltas biķerites,
Uzliek baltu maizes klaipu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulēt.
Es aizgāju, nozavēru,
Ko darija ciema meitas.
Viena ada, otra šuva,
Trešā zīdu šķetereja.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķetereja.
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasat,
Bēdu puisi nomirušu?
Zem rozišu lapiņām
Magoniņu dārziņā.
Tur uzauga liela liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur ik rīta meitas gāja
Pie tās liepas puškoties.
Rāva viena, rāva otra,
Nenorāva galvenieka;
Dajāj divi Dieva dēli,
Tie norāva galvenieku.
# 13250.13
Trīs dieniņas mežā braucu,
Neka laba nedabuju;
Vēl aizbraucu cetorto,
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņā,
Nosapirku lielu zirgu,
Uzjāj' augstā kalniņā.
Salasiju šautru klēpi,
Metu ciema sētmalī.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čavināt.
Iztek divi zeltenites
Dzeltenām galviņam,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallitī,
Pašu veda istabā.
Paceļ lielu liepas galdu,
Uzliek baltus maizes klaipus,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulēt.
Guledams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena šūn, otra ada,
Trešā zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterē,
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukā rožu dārziņā
Apakš zaļu veleniņu.
Tur tecēs jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena,rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsauniti,
Tie norāva virsauniti,
Iejāj' Māras baznicā.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Ta bij puiša dvēselite.
# 13250.14
Cauru dienu šautu gāju,
Neka laba neatradu.
Gāju otru, trešu dienu,
Dabuj' vienu bites bērnu.
No ta viena bites bērna
Dabuj' vasku ritenititi;
No ta vasku riteniša
Dabuj' melnu kumeliņu.
Ar to melnu kumeliņu
Uzjāj augstu lazdas kalnu,
Tur nogriezu lazdas kūju,
Iejāj' ciemu sētstarpā.
Tur izmetu lazdas kūju,
Satrūkās ciema suņi.
Iztek divas zeltenites,
Viena liela, otra maza.
Lielā mani pašu veda,
Mazā manu kumeliņu,
Mani pašu istabā,
Kumeliņu stallitē.
Paceļ man meldu krēslu,
Saka, lai es atsēdos
Ak, Dieviņ, es nesēdu,
Sēdat pašas cēlejiņas.
Paceļ man liepas galdu,
Uzliek gardus mielastus,
Uzliek gardus mielastus,
Saka man, lai es ēdu.
Ak, Dieviņ, es neēšu,
Ēdat pašas licejiņas.
Patais' man siena gultu,
Paklāj baltus paladziņus,
Paklāj baltus paladziņus,
Saka man, lai es guļu.
Ak, Dieviņ, es neguļu,
Gulat pašas taisitajas.
Dzīvodams noskatiju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena vērpa zīžu diegu,
Otra zelta tecinaja,
Otra zelta tecinaja,
Trešā cūkas ēdinaja.
Kas tās cūkas ēdinaja,
Ta būs mana līgaviņa;
Ja es tās nedabušu,
Bēdiņās nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu lapiņām.
Tur uzauga balta roze
Manā kāju galiņā,
Tur teceja ik svētdienas
Jaunas meitas rožu raut.
Izrauj manu dvēseliti,
Nes Māriņas baznicā,
Nes Māriņas baznicā,
Liks par puisi Dievu lūgt:
Ta puisiša dvēselite,
Meitu bēdās nomiruša.
# 13250.15
Jāju dienu jāju nakti,
Neko labu neuzjāju.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Iztek viena zeltenite,
Ta sunišus pasārgaja;
Iztek otra zeltenite,
Ta saņēme kumeliņu.
Iztek trešā zeltenite,
Ta iebēre silē auzas;
Iztek veca māmulite,
Ta saņēme mani pašu.
Ieved mani istabā,
Sēdin' galda galiņā.-
Tais', meitiņa, siena gultu
Tumšajā kaktiņā,
Lai es varu nolūkot,
Ko tās ciema meitas dara.
Viena aude otra vērpe,
Trešā zīdu šķeterē.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķeterē;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani racisiet
Bēdu puisi nomirušu?
Racis rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauge kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur ar' nāce ik svētdienas
Jaunas meitas krones pīt.
Raujat, meitas, ko raudamas,
Neraujat galotni.
Ienāc' pati Māres meita,
Ta norāve galotniti.
Norāvusi galotniti,
Ienes Māres baznicā,
Ienes Māres baznicā,
Pakar Dieva altarī.
Sak' ta Māre sieredama:
Ta nav puķe,ta nav roze,
Ta nav puķe, ta nav roze,
Ta ir puiša dvēselite.
# 13250.16
Jāju, jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Jāj' pie vienas zaļas birzes,
Griezu šķetru padusē.
Jāju,jāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Izjāj' no tās zaļas birzes,
Ieraug' vienu augstu kalnu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu augtu kalnu.
Dajāj' nu pie augsta kalna,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Nu ar rikšiem, nu ar lēkšiem
Uz to vienu lielu ciemu.
Dajāj nu pie liela ciema,
Metu šķetru sētmalā.
No tās šķetras būšķešanas
Uztrūkās ciema suņi;
No ta suņu trūkumiņa
Iztek trīs zeltenites.
Divas mani pašu ņēma,
Trešā manu kumeliņu.
Ieliek manu kumeliņu
Triju staļļu dibenā,
Triju staļļu dibenā
Aiz deviņām atslēgām.
Ieved pašu istabā,
Paceļ man liepas krēslu,
Paceļ man liepas krēslu,
Pienes man kļava galdu.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku pagulēt.
Ne es ēdu, ne es dzeru,
Tikai drusku paguleju.
Noskatos guledams,
Ko darija jaunas meitas.
Viena šuva, otra auda,
Trešā zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabās nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņā
Zem magoņu lapiņām.
Tur uzauga skaista puķe
Deviņiem zariņiem;
Tur jāj jauni kara vīri
Ik rītiņus puškoties;
Tur teceja jaunas meitas
Ik rītiņus kroņus vīt.
Appušķojšies, sataisijšies,
Ieiet Māras baznicā.
Prasa Māra raudadama:
Kas ta tāda skaista puķe?
Ta nebija skaista puķe,
Ta bij puiša dēselite.
# 13250.17
Jāju, jāju pa celinu
Caur to zaļu bērzu birz',
Uzjāj' vienu sarkan' muižu,
Tur bij četras mātes meitas;
Tur bij četras mātes meitas,
Visas vienu dailumin'.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā diegus šķetinaj',
Ceturtā, mazakā,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Ja es tās nedabušu,
Es bēdās nomiriš'
Kur jūs mani racisit,
Bēdu puisi nomiruš'?
Rokat rožu dārziņā
Apuš rožu saknitēm.
Tur uzauga skaista roze
Deviņām galotnēm.
Dieva dēls gariem jāja,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aiz cepuri aizlocij'.
Vidzemnieki brīnijās:
Kas ta tāda lielamāt'? [?]
Vaj jūs traki nezinat-
Jauna puiša dvēselit'!
# 13250.18
Jāju, jāju pa celiņu,
Ceļam gala nepanācu.
Iejāj' ciema sētstarpī,
Sāka ciema suņi riet.
Trīs meitiņas preti nāca,
Tās sunišus atsargaja.
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu,
Trešā slēdza staļļa durvis
Ar sudraba atslēdziņu.
Tur ieveda kumeliņu
Treju staļļu dibenā.
Ieved pašu istabā,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur apklāja kļava galdu.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, guļas vietu
Vistumšā kaktiņā,
Lai es varu noskatit,
Ko tās tavas meitas dara.
Viena šuva, otra ada,
Trešā raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, man to meitu,
Kura raksta zīdautiņu!
Ja nedosi tās meitiņas,
Nomirišu žēlabās.
Kur jūs mani racisate,
Žēlabās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm,
Kad nāks meitas rožu plūkt,
Tad tās mani apraudās.
# 13250.19
Kāpu,kāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā,
Tur redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Jūra prasa smalku tīklu,
Laiva smalku zēģelišu;
Uzvelk baltu zēģeliti,
Iet laiviņa līgodama.
Teci, teci, oša laiva
Aiz to zaļu bērzu birzi,
Tur bij viena zaļa muiža,
Tāi muižā trīs meitiņas.
Viena auda, otra šuva,
Trešā zīdu šķetereja.
Ta būs mana līgaviņa,
Kas to zīdu šķetereja.
Māmiņ' manu galvu glauda:
Tās meitiņas nedabusi!
Ja man tās nedosiet,
Bēdiņās nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdās puisi nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauga kupla roze
Ar sidraba lapiņām.
Sajāj kungi, stārastiņi,
Nedrīkst raut vienu zaru;
Atjāj divi Dieva dēli,
Tie nolauza divi zarus,
Ietin zīda nēzdogā,
Ienes Māras baznicā,
Ienes Māras baznicā,
Ieliek Māras šūpolī.
Māra saka šūpodama:
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņās nomiruša.
# 13250.20
Kam ti kungi krugu taisa
Ļela ēeļa maļeņā?
Čygonim olu dzert,
Mežnikim silldetīs.
Vīna poša kruga maita
Aicyn' maņa pagulet.
Guļ tu poša, kruga maita,
Tova vīta pyllna blusu,
Tova vīta pyllna blusu,
Tovi mallni paladzeņi.
Meža gaiļi agri dzīd,
Man jāīt uz mātes maitām.
Māmeņai treis maiteņas,
Vysas roksta smolkus rokstus.
Ka nadosi tās maiteņas,
As numēršu bēdeņā.
Kur jius mani globosit,
Numyrušu bēdeņā?
Zam lodzeņa dārzeņā
Smolku ružu sakņeitēs.
Tī izauga bollta puča
Da patim debešim (dabasim).
Atbrauc kungi, atbrauc ļauds,
Nivīns zora nanulauž;
Atjāj pats Diva dāls,
Nulauž pošu versyņeiti,
Nulauž pošu versyņeiti,
Aizpuškāja capureiti,
Aizpuškāja capureiti,
Ģīt Diva bazņeicā.
Vaicoj kungi, vaicoj ļaudis:
Kaida kuka ti zīdeņi,
Na kuēeņa ti zideņi,
Ti ir dārgas dvēseļeitis,
Ti ir dārgas dvēseļeitis,
Dēdeņā numyrušas.
# 13250.21
Kroga Anna vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulēt.
Guli pati, kroga Anna,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņā
Savā ošu laiviņā.
Agri dzieda jūras gaiļi,
Es agrak piecēlos.
Teci, teci tu, laiviņa,
Pa ozola lapiņām [?]!
Uztek vienu zaļu muižu,
Tāi muižā trīs meitiņas.
Viena šue,otra ade,
Trešā zīdu šķetinaj'.
Kas to zīžu šķetina,
Ta būs mana laulajiņa.
Ja es tās nedabuš',
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani racisiet,
Puišu bēdās nomirušu?
Rokat rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas puškotos.
Raujat, meitas, ko raujat,
Galotnites neraujiet.
Atjājis viens Dieva dēls,
Nolauž galotniti,
Ienes Māras baznicā.
Māra saka lūkodama:
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša, dvēselite,
Meitas bēdās nomiruša.
# 13250.22
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani klātgulēt.
Guli pati, kroga meita,
Es pie tevis negulešu,
Es gulešu jūriņā
Savā ziedu laiviņā.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri vilku zēģeliti.
Teci mana ošu laiva
Simtu jūdzu dieniņā,
Simtu jūdzu dieniņā,
Divi simti naksniņā,
Es tev došu brieža taukus,
Smalku linu zēģeliti.
Līdz gaismiņi man jatiek
Viņā jūras maliņā,
Viņā jūras maliņā
Pie meitiņu māmuliņas.
Labrītiņi, meitu māte,
Ko dar' meitas šorītiņ?
Viena ada, otra šuva,
Trešā zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetinaja.
Ja nedosi tās meitiņas,
Es bēdās nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņiem žuburiem,
Tur atnāca jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt.
Aiznes Māras baznicā
Puško Māras altariti.
Visi ļaudis brīnijās,
Tādu puķu neredzejši.
Tās nebija puķes,rozes,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdās nomirusi.
# 13250.23
Kroga meita cisas taisa,
Šķita mani še guļot.
Guli pate, kroga meita,
Kur cisiņas pataisiji;
Es gulešu jūriņā
Savā oša laiviņā.
Pūš vējiņš, dzen laivinu,
Aizdzen mani Kurzemē.
Kurzemniece man solija
Sav' meitiņu malejiņu.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpe, otra aude,
Trešā zīdu šķetereja;
Dod, māmiņ, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Jap nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Zem rozišu lapiņām.
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas kroņus pīt,
Tur zied mans augumiņš
Jaunu meitu galviņā.
# 13250.24
Rigas meita vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulēt.
Guli pate, Rigas meita,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņā
Savā ziedu laiviņā.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri mani modinaja,
Agri man jāsteidzās
Saules muižas pagastā.
Saules muižas pagastā
Trīs godigas mātes meitas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirstot?
Rociet rožu dārziņā
Zem rozišu saknitēm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem;
Tur teceja ik rītiņus
Jaunas meitas kroņus vīt.
Plūciet, meitas, lauziet,meitas,
Galotniti nelauziet.
Jāj garāmi Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizpuškoja cepuriti,
Aizpuškoja cepuriti,
Iejāj' Māras baznicā.
Tek Mārite raudadama:
Kur, puisiti, tādu ņēmi?
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.
# 13250.25
Cima meita vītu taisa,
Prosa mani pārgulet.
Guli vīna, cima meita,
Es ar tevi naguļešu;
Es guļēju jiuru molā
Ozuļeņa laiveņā.-
Iet laiveņa ļeigādama,
Dasaīti zaļu muižu.
Tyma zaļā muižeņā
Treis meiteņas remesneicas:
Vīna mete, utra aude,
Treša roksta zeižauteņis.
Dod, māmeņ, tu meiteņi,
Kura roksta zeižauteņas;
Ka nadosi tās meiteņas,
Es numēršu bēdeņos.
Kur jius mani globāsit,
Meitu bādu numyrušu?
Tī jius mani globāsit,
Rāžu dorzā uz kaļneņa,
Rāžu dorzā uz kaļneņa
Zam rāženu sakneitēm.
Tī staigāja jaunas meitas
Kas reiteņa puškātos.
Raunit, meitas, ku raunit,
Rāžai golvas naraunit:
Na tei beja rāžas golva,
Tei bej puiša dvēseleite,
Tei bej puiša dvēseleite,
Meitu bādos numyruse.
# 13250.26
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Krēsli vien istabā?
Manas meitas kambarī,
Cita ada,cita raksta,
Cita ada, cita raksta,
Cita nītes darinaja.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura nītes darinaja;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu sirdēstos.
Kur jūs mani glabasit,
Sirdēstos nomirušu?
-Glabasim rožu dārzā
Apakš kupla rožu krūma.
# 13250.27
Kur tu iesi, bāluliņ,
Vakarā kājas āvis?
(Zābakos apģērbies?)
-Ak, māsiņa, nevaicā,
Atved manu kumeliņu.
-Kur tu jāsi, bāluliņ,
Kumeliņu atvedis?
-Ak, māsiņa, nevaicā,
Seglo manu kumeliņu.
-Kur tu jāsi, bāluliņ,
Kumeliņu apseglojs?
-Ak, es jāšu tāļu ceļu,
Ciema meitas aplūkot.
-Kam tu jāsi, bāluliņ,
Ciema meitas aplūkot?
-Ak, māsiņa, nevaicā,
Atver manim vara vārtus.
Nu uzkāpu kumeliņu,
Ar Dieviņu, tēvs, māmiņa!
Nu es jāju uz celiņu,
Nu ieraugu zaļu birzi,
Nu piejāju zaļu birzi,
Griežu šautru pillu sauj'.
Nu aizjāju zaļu birzi,
Nu ieraugu augstu kalnu;
Augstu kalnu pārjājis,
Nu ieraugu mazu ciemu.
Tur iztek trīs melli suņi,
Sviežu šautru sētmalī.
Sabīstās tie ciema suņi,
Sāk suniši lādināt.
Jau pajāju lielu ceļu,
Nu ieraugu lielu ciemu.
Nu piejāju lielu ciemu,
Iztek man trīs zeltenites.
Divi mani pašu vede,
Treša manu kumeliņu;
Ieved mani istabā,
Kumeliņu stallitē.
Pieceļ manim liepu galdu,
Uzklāj baltu galdautiņ';
Uzklājuši galdautiņu,
Uzliek manim sāl' un maiz'.
Nu es iešu lūkoties,
Ko tās ciemu meitas dara.
Viena vērpe, otra ade,
Treša zīdi šķeterē.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas to zīdi šķeterē;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani apraksiet,
Kad nomiršu bēdiņās?
Raksim rožu dārziņā
Apakš rožu lapiņām.
Tur uzauge daiļas rozes
Mana kapa galiņā,
Tur teceja ciemu meitas
Svētku rītā puškoties.
# 13250.28
Kur tu jāsi, brāļeļeņ,
Zeižu jostu jozdamis?
-Ej, māseņ, navaicoj,
Atdor' man dzelža vārtus.
-Es vārteņus atdarēju,
Kur tu jāsi, brāļeļeņ?
-Jāju, jāju augstu kolnu,
Jau dajāju cima sātu.
Sasatriuka cima suņi,
Iztak cima div' dzaltānis.
Vīna mani pati jēme,
Otra munu kumēļeņu.
Mani vede kļēteņī,
Kumēļeņu staļļeitī;
Man patim veina glāze,
Kumēļam auzu siks.
Pataisot man viteņu
Tymsejā kakteņā.
Gulādamys nusavēru,
Ku dora cima meitas.
Vīna oda, utra šyva,
Treša roksta zeižauteņis.
Dod, māmeņ, tu meitiņi,
Kura roksta zeižauteņis;
Ka nadosi tās meiteņis,
Es numeršu bēdeņām.
-Kur mes tevi globāsim,
Bēdeņā numyrušu?
-Jaunu meitu dārzeņā,
Pošu ružu videņī,
Pošu ružu videņī,
Juzupeņu kriumeņī.
Tī izauga kupla lipa
Deviņām atlasem.
Iet meitiņis, īt puiškiņi,
Ni zareņa nanulauze;
Atīt Diva div' deļeņi,
Nulauž pošu versyuneiti,
Aizasprauduš' capureiti
Ģīt Mārys bazneiceņā.
Tai saceja svāta Māra:
Ni te puķe, ni te rāža,
Te ir dārga dvēseļeite,
Bēdeņām numyruse.
# 13250.29
Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz araja meitiņām!
Arajam skaistas meitas,
Zēģelišu audejiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetereja.
Do', māmiņ, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņās nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņā
Zam rozišu lapiņām.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem.
Tur teceja trīs meitiņas
Ik rītiņus puškoties
Viena saka: Rauj roziti!
Otra saka: Nevar raut!
Trešā saka stāvedama:
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdās nomiruša.
# 13250.30
Līgo laiva uz ūdeņa,
Uz araja meitiņām;
Arajam skaistas meitas,
Zēģlišu audejiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetinaja;
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasieti,
Bēdiņās nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasim,
Skaistā rožu dārziņā,
Skaistā rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņāmi galotnēm.
Tur sanāca svētu rītu
Jaunas meitas puškķoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotniti nelaužat.
Nolauž pašu galotniti,
Ietin zīdes nēzdogā,
Ietin zīdes nēzdogā,
Ienes Māras baznicā.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rigā pirku,naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.
Kam jūs, meitas, melojiet.
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņās nomiruša.
# 13250.31
Leigā, laiva, uz eudiņa,
Iz orāja meitiņām!
Tur man tyka, tur man tyka,
Tur man dzeive naapnyka.
Orājam dailys meitys,
Zēdželeišu audējeņis.
Vīna vērpe, utra aude,
Trešā roksta zeidauteņu.
Man, māmeņ, tu meiteņu,
Kura roksta zeidauteņu.
-Es nadevu tās meiteņis,
Tej man poša jaunākā.
-Ka nadevi tās meiteņis,
Es numyru žalobām.
Kur jeus mani globāset,
Meitu bādu numyrušu?
-Bollt' ruzeišu dārzeņā
Zam ruzeišu lapeņām.
Tur izauga kupla ruze
Deveņim žuburim.
Tur tās jaunys meitys gā
Ik sastdinis kruņu peitu.
Nupynuš, nuvejuš,
Saīt Mārys bazņeicā.
Prasej' Māra raudādama:
Kur meiteņis taidu jēme?
-Reigā pērku, naudu devu,
Vāczemē kalldynavu.
-Ku jius, meitys, malājat,
Tys navā Reigys kruņs,
Tej ir zāna dvēseleite,
Meitu bādām myruse.
# 13250.32
Līgo, mana oša laiva,
Simtu jūdzu tāļumā,
Simtu jūdzu tāļumā,
Igauniešu zemitē.
Igauniešu māmiņai
Trīs meitiņas zeltenites.
Viena ada, otra vērpa,
Trešā zīdu šķeterē.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterē;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabās.
# 13250.33
Māmiņai trīs meitiņas,
Visas trīs amatnieces:
Viena mete, otra aude,
Trešā zīdu šķeterei.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterē;
Kad nebūs tās meitiņas,
Tad nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņās nomirušu?
-Raksim rožu dārziņā
Zem rozišu lapiņām.
Tur uzauga kupla liepa
Manu kāju galiņā.
Kad atnāce svēta diena,
Tur vij meitas vainadziņ'.
Savijušas vainadziņu,
Nones Māres baznicā,
Nones Māres baznicā,
Ieliek Māres klēpitē.
Saka Māre raudadama:
Tie nevaid rožu ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdās nomirusi.
Satin zīdu nēzdaugā,
Ieliek zelta šūplādē.
# 13250.34
Māte mani bārin bāra,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es iegāju klētiņā,
Gauži, gauži noraudaju.
Apāos baltas kājas,
Apvilkos baltu kreklu,
Apvilk' trejus brūnus svārkus,
Uzlik' cauna cepuriti,
Uzlik' cauna cepuriti,
Apsegloju kumeliņu.
Kumeļam uzlēkdams:
Nu ar Dievu, tēvs,māmiņa!
Es aizjāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Uzjāj'vienu augstu kalnu,
Redzu vienu lielu ciemu.
Sviežu skaidu sētmalā,
Lai tie ciema suņi rej.
Sāk tie ciema suņi riet,
Iznāk trīs zeltenites.
Viena mani pašu ved,
Otra manu kumeliņu,
Trešā slēdz zelta vārtus
Ar sidraba atslēgām.
Ieved manu kumeliņu
Tīra zelta stallitē,
Ieved pašu istabā,
Paceļ manim niedru krēslu,
Uzklāj baltu liepas galdu,
Uzliek cāļa cepetiti.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, siena vietu
Tumšajā kaktiņā,
Lai es labi noskatos,
Ko tās tavas meitas dara.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdu šķetinaj.
Dod,māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaj;
Ja nedosi tās meitiņas,
Meitu bēdās nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Meitu bēdās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauga liela roze
Līdz pašāmi debesim;
Es uzkāpu debesis
Pa tiem rozes zariņiem.
# 13250.35
Māte mani gauži rāje,
Kam neņemu līgaviņ'.
Es aiziemu klētiņēju,
Gauži, gauži nosraudes.
Izvelk' baltu nēzdaciņu,
Noslauk' gaužas asaras,
Noslauk' gaužas asaras,
Apvelk' gar' sleiš' krekl',
Apvelk' gar' sleiš' krekl',
Apvelk' gar's brūn's biks's,
Apvelk' gar's brūn's biks's,
Apsaunēs zābakēs,
Apsaunēs zābakēs,
Apvelk' sov' bruslak',
Apvelk' sov' bruslak',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apsien' zīž' alzdociņ',
Apvelk' gar's brūn's svārk's,
Apvelk' gar's brūn's svārk's,
Apliek' caun' cepurit',
Apliek' caun' cepurit',
Apsedle kumeliņ',
Apsedle kumeliņ',
Kāp' uz sovu kumeliņ'.
Kad uzkāp' kumaļam,
Tad domāj': kur nu jāt?
Izjājis aiz vārtiem,
Ieraug' vien' diž' mež'.
Kad piejāj' diž' mež',
Ieraug' vien' liel' kaln'.
Kad piejāj' liel' kaln',
Ieraug' vien' bērž' bierz'.
Kad piejāj' bērž' bierz',
Tad nolauz' vien' zar'.
Kad nolauz' vien' zar',
Ieraug' vien' liel' ciem'.
Kad piejāj' liel' ciem',
Iesvied' šaut' sētiņē.
Kad iesvied' šaut' sēt',
Sāk' tie suņi lādināt.
Iznāk vien' meit' māt',
Pasārg' man' no suņem.
Iznāk vien' zeltenit',
Ielaiž man' pa vārtem.
Iznāk otr' zeltenit',
Nolūdz' man' no kumaļ'.
Iznāk treš' zeltenit',
Ielūdz man' istabē.
Ielūgaš' istabē,
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Paceļ smilg' krēsaliņ',
Apklāj balt' liep' gald';
Apklājš' balt' liep' gald',
Ozliek balt' pūr' maiz';
Ozlikš' balt' pūr' maiz',
Ozliek med' un alutiņ'.
Tas bij mans ēdeniņš,
Tas bij mans dzēreniņš.
Tiekam ēd', tiekam dzēr',
Li māmiņ' gult' tais';
Kad uztais' mīkst' gult',
Gāj' iekšē pagulēt.
Gul'dams noskatēs,
Ko dar' mātes meitiņas.
Pirma vērp', otra aud',
Treša zīd' šķetane.
Ta bij man' līgaviņ',
Kas to zīd' šķetane;
Ja, māmiņ, to nedos',
Tad nomirš' bēdiņās.
Kad nomirš' bēdiņās,
Kur jūs mani apraksiet?
-Raksam rož' dārziņē
Apakš rož' lapiņām.
Tur uzauga jaukas rozes
Manā kapu galiņē,
Tur sanāce jaun's meit's
Svētku rītu puškoties.
Puškodam, dziedadam
Aiznes man' bazancē,
Aiznesuš bazancē,
Ozsien zelt' šūpaliņ';
Ozsējuš zelt' šūpal,
Ieliek man' šūpalē;
Ielikuši šūpalitē,
Sauc eņģeli šūpināt.
Dižu, dižu to bērniņ',
Tas ir bēdās nomiris!
# 13250.36
Māte mani gauži rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es aizgāju klētiņā,
Gauži, gauži noraudaju.
Noslauk' gaužas asariņas,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Uzliek' cauni galviņā,
Uzliek' cauni galviņā,
Piejožos zobentiņu,
Piejožos zobentiņu,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Segloj' savu kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Sūtu māsu vārtus vērt;
Māsiņ' vēra vienus vārtus,
Es izjāju pa otriem.
Līdz māsiņa apraugās,
Es uzjāju augstu kalnu,
Aiz ta liela augsta kalna
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Es piejāju lielu ciemu,
Ieraug' vienus vara vārtus;
Es piejāju vara vārtus,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Iztek četras zeltenites,
Iztek četras zeltenites,
Pasargā sīvus suņus,
Pasargā sīvus suņus,
Uzslēdz manim vara vārtus,
Uzslēdz manim vara vārtus,
Ielaiž mani sētiņā,
Ielaiž mani sētiņā,
Nokāpina no kumeļa.
Ieved manu kumeliņu
Zelta spāru stallitī,
Dod manam kumeļam
Saulē grābtu āboliņu.
Ieved mani klētiņā,
No klētiņas namiņā,
Ieved mani namiņā,
No namiņa istabā,
Ieved mani istabā,
Sēdin' galda galiņā.
Atnes man koka sviestu,
Ģērsteletu pūra maizi;
Tad atnes vīn' ar medu
Vecozola kanniņā.
Patais' manim mīkstu gultu
Tumsajā dandziņā,
Paliek man pagalvī
Dzēru spalvu spilvainiti.
Noskatos guledamis,
Ko dar' četras zeltenites.
Viena šuva,otra vērpa,
Trešā zīdu šķetinaja,
Ceturta zeltenite
Baro manu kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baro kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstos.
Kur jūs mani ramesit,
Sirdēstos nomirušu?
Ramiet rožu dārziņā
Apakš rožu lapiņām.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem (zariņiem),
Lai nāk meitas svētrītā,
Lai piņ rožu vainadziņ'.
Lauž zariņ' no zariņa,
Galotnites vien nelauž,
Rītu nāks Dieva dēls,
Lauzis pašu galotniti,
Lauzis pašu galotniti,
Ietīs zīda nēzdogā,
Ietīs zīda nēzdogā
Nesis Māras baznicā.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kas ta tāda zelta roze:
Ta nebija zelta roze,
Ta puisiša dvēselite,
Ta puisiša dvēselite,
Kas nomira sirdēstās,
Kas nomira sirdēstās,
Kam nedeva to meitiņu,
Kam nedeva to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
# 13250.37
Tēvs, māmiņa mani kūla,
Kam neņēmu līgaviņu.
Vilku savus brūnus svārkus,
Liku cauna cepuriti,
Segloj' savu kumeliņu
Sudrabiņa sprādzitēm.
Jāj' pa ceļu raudadams.
Nojāj' ciema ielejā,
Metu seglus sētmalē,
Visa zeme norībeja.
No to seglu rībejiena
Izbijāsi ciema suņi.
No to suņu rējumiņa
Iznāk ciema dzeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešā veda kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Kunga staļļa dibenā:
Vara stallis, svina grīda,
Sudrabotas redelites.
Ieved mani istabāi,
Paceļ man liepu krēslu,
Paceļ man liepu krēslu,
Uzklāj man ozol' galdu.
# 13250.38
(Iesākuma trūkst.)
Man pataisa dūnu gultu
Tumšajā kaktiņā.
Guledams raudzijos,
Ko dar' ciema dzeltainites.
Viena vērpa,otra auda,
Trešā diegu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to diegu šķetereja,
Par visām jaunako,
Par visām skaistako.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauga kupla roze
Mana kapa galiņā;
Tur sanāca ik svētdienas
Jaunas meitas kroņus vīt.
Raujiet, meitas, pazarites,
Neraujiet galotniti;
Lai palika galotnite
Vējiņam vēdināt.
# 13250.39
Nāču, nāču pa jiurām,
Dasanāču zaļu muižu.
Tymā zaļā muižeņā
Treis meitiņis māmeņai.
Vīna mete,utra aude,
Treša roksta zeižauteņis.
Dod, māmeņ, tu meitiņi,
Kura roksta zeižauteņis.
Ka nadosi tās meitiņis,
Meitu bādos es numēršu.
Numyrušu meitu bādos,
Kur jius mani globāsit?
Iz kaļneņa rāžu dārzā,
Zam rāžeņu sakneitem,
Kur īt meitas kas svātdīnes
Uz tu dārzu puškātos.
Raunit, meitas, kā raunit,
Rāžai golvas naraunit:
Na tej beja rāžys golva,
Tej bej puiša dvēseļeite,
Tej bej puisa dvēseļeite,
Meitu bādos numyruse.
# 13250.40
Saglaudiju gludu galvu,
Sasegloju kumeliņu,
Saseglojis kumeliņu,
Ielaižos garu ceļu.
Divi dienas mežā jāju,
It nenieka neredzeju;
Kad es jāju trešu dienu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Pielaužos šautru klēpi,
Sviežu šautrus sētmalā.
Satrūkās ciema suņi,
Iztek ciema zeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešā manu kumeliņu.
Ieved mani istabā,
Kumeliņu stallitī.
Ievedušas istabā,
Pieceļ man goda krēslu,
Pieceļ man goda krēslu,
Pievelk man liepas galdu,
Pievelk man liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek baltus biķerišus.
Lūdz man ēst,lūdz man dzert,
Lūdz naksniņu pārgulēt.
Taisa man mīkstu vietu
Tumsajā kaktiņā.
Noraugos guledamis,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena auda,otra meta,
Trešā raksta zīdautiņu.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņās nomirušu?
Raksim rožu dārziņā
Zem roziņas lapiņām.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Jāj tur vecs, jāj tur jauns,
Ne zariņu nenolauž;
Atjāj pats Dieva dēls,
Nolauž pašu virsuniti,
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuško cepuriti,
Aizpuško cepuriti,
Nojāj Māras baznicā.
Saka Māra zīledama:
Tie nevaid liepas ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdās nomiruša.
# 13250.41
Saules muižas pagastā
Viena veca māmuļite;
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatā:
Viena auda, otra vērpa,
Trešā zīdi šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdi šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdsēstos.
Kur jūs mani ramesit,
Meitu bēdu nomirušu?
Rokat rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur izauga kupla liepa
Deviņām galotnēm.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotnites nelaužat.
Te atjāja Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Ienes Māras baznicā,
Ieliek Dieva šūpulī.
Saka Māra šūpodama;
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.
# 13250.42
Strauja, strauja upe tek
Gar bāliņa namdurim,
Es gribeju caurim jāt,
Baidās manis kumeliņš,
Baidās manis kumeliņš
No ūdeņa burbaliņ'.
Kumeļš mani pašu nesa,
Ūdens vilņi kumeliņ'.
Kroga meita gultu taisa,
Aicin' mani kāt gulēt.
Gul tu pati, kroga meita,
Tev ir melli paladziņi,
Man pašam jūritē
Ošu laiva līkumā.
Teci, mana ošu laiva,
Simtu jūdžu naksniņā.
Simtu jūdžu tecedama,
Aiztek Saules pagastā.
Tāi Saulites muižiņā
Viena veca māmuļite,
Tai vecai māmuļitei
Trīs meitiņas amatā:
Viena šuve, otra raksta,
Treša zīdu šķeterē.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķeterē;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstī.
Kur jūs mani ramesit,
Sidēstī nomirušu?
Ramēs rožu dārziņā
Apakš rožu lapiņām.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem,
Lai nāk meitas svētrītā
Lai piņ rožu vainadziņ':
Lai spīd manis auguminis
Jaunas meitas galviņā,
Jaunas meitas galviņā.
Mīļas Māras baznicā.
# 13250.43
Tais', māmina, man vietinu
Tumšajā kaktinā.
Lai es varu nolūkāt,
Ko tās meitas labu dar'.
Viena šuva, otra ada,
Trešā zīdi šķetinaja.
Do', māmina, to meitinu,
Kas zīditi šķetinaj';
Ja nedosi to meitinu,
Meitu bēdā nomiriš'.
# 13250.44
Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labak pirku oša laivu,
Ne kā bēru kumeliņu;
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalā.
Teci, mana oša laiva
Simtu jūdzes dieniņā,
Simtu jūdzes dieniņā,
Divi simti naksniņā,
Ka tu vari aiztecēt
Līdz pat Saules pagastam.
Tur tāi Saules pagastā
Veca, veca māmuliņa.
Tai vecai māmiņaji
Trīs meitiņas zeltenites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabasieti,
Žēlabāsi nomirušu?
Skaistā rožu dārziņā
Zem rozišu lapiņām.
Tur izauga daila roze
Deviņiem zariņiem.
Lauziet, meitas, visus zarus,
Galotnites atstājiet.
Atjāj vienis tautu dēls,
Tas nolauza galotniti,
Tas nolauza galotniti,
Aizpuškoja cepuriti.
Brīnās ļaudis, brīnās meitas,
Kas ta tāda puķe, bij.
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu dēļi nomiruša.
# 13250.45
Teci mana ošu laiva,
Simtu jūdzu dieniņā,
Simtu jūdzu dieniņā,
Otru simtu naksniņā.
Tecedama uzteceja
Saules muižas pagastā.
Saules muižas pagastā
Viena veca māmulite;
Tai vecai māmiņai
Trīs meitiņas amatā:
Viena vērpa, otra auda,
Treša zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstos.
Kur jūs mani glabasit,
Sirdēstos nomirušu?
Rokat rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauga zelta roze
Manas galvas galiņā;
Tur teceja jaunas meitas
Svētu rītu puškoties.
Laužat zarus, pazarišus,
Nelaužat galokniti.
Atjāj divi Dieva dēli,
Tie nolauza galoknites,
Izpuškoja cepuriti
Aizjāj Māras baznicā.
Sak' Māriņa ziņģadama:
Tie navaid rožu ziedi,
Ta puisiša dvēselite,
Sirdēstos nomirusi (nomiruša).
# 13250.46
Tris gadiņi audzinaju
Stallī bēru kumeliņu;
Ceturtā gadiņā
Jāju meitas lūkoties.
Es iegāju klētiņā,
Noslauk' gaužas asariņas,
Noslauk' gaužas asariņas
Savā zīdes nēzdogā.
Es uzkāpu kumeļā,
Prāts bij jāt, prāts nejāt,
Prāts bij jāt, prāts nejāt,
Prāts palikti sētiņā.
No sētiņas aizjādams,
Ieraug' vienu bērzu birzi.
Es piejāju birzei klāti,
Nogriež' vienu bērzu rīksti.
No birzites aizjādams,
Ieraug' vienu lielu sētu.
Es piejāju sētai klāti,
Ieraudziju sīvus suņus.
Iznāk viena zeltainite,
Atsargā sīvus suņus;
Iznāk otra zeltainite,
Nolūdz mani no kumeļa.
Tec teciņus, tautu meita,
Sijā auzas kumeļam,
Lepnis manis kumeliņis,
Neēd auzas nesijatas.
Iznāk veca māmulite,
Ielūdz mani istabā,
Paceļ manim smilgu krēslu,
Apklāj manim liepu galdu.
# 13250.47
Trīs gadiņi audzinaju
Stallī bēru kumeliņu,
Cetortā gadiņā
Lieku sedlus mugurā,
Lieku sedlus mugurā,
Bēru riekstus kulitē.
Jāj' pa ceļu spēledams,
Uzjāj' meitas maltavē.
Laidu riekstus šurpu, turpu,
Diezgan riekstu kulitē,
Diezgan riekstu kulitē,
Diezgan meitu lasitaju.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tikmēr kuņa maltavē;
Kamēr meitas kuņu kūle,
Tikmēr saule vakarā.
-Kur tu jāsi, ciema puisi?
Jau saulite vakarā;
Gul' pie mums, ciema puisi,
Mums ir vieta pataisita,
Mums ir vieta pataisita
Dziļajā kambarī,
Dziļajā kambarī,
Tumsajā kaktiņā.
-Kaktiņā guledams,
Nolūkoju meitu godu,
Nolūkoju meitu godu,
Ko dar' meitas vakarā.
Viena šuva, otra ada,
Trešā zīdu šķeterē.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterē;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu žēlabās.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Zem rozišu saknitēm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Devitāi žuburā
Tur aug krusts un zelta roze.
Ta nebija zelta roze,
Ta bij puiša dvēselite.
Tur sagāja jaunas meitas
Ik sestdienas puškoties,
Ik sestdienas puškoties,
Ik svētdienas baznicā,
Ik svētdienas baznicā,
Par puisiti Dievu lūgt,
Par puisiti Dievu lūgt,
Meitu bēdās nomirušu.
# 13250.48
Kur tu jāji, ciema puisi,
Jau saulite vakarā?
Gul' tepat, ciema puisi,
Es tev vietu pataisišu,
Es tev vietu pataisišu
Pie lodziņa kambarī.
Guledams nolūkoju,
Ko dar' ciema zeltainites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu tecinaja,
Ceturtā, pastarite,
Ta baroja kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baroja kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauga kupla roze
Manā galvas galiņā.
Tur sanāca ciema meitas
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik sestdienas kroņus vīt,
Ik svētdienas baznicā.
Laužiet, meitas, zarus manus,
Galotniti nelaužiet,
Lai paliek galotnite
Vējiņam vēdināt,
Vējiņam vēdināt,
Putniņam uzmesties.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizspraužās aiz cepures,
Aizspraužās aiz cepures
Ienes Māras baznicā,
Ienes Māras baznicā,
Ieliek Māras šūpulī.
Čūdās Māra, brīnās Māra:
Kas ši tāda puķe, roze?
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu bēdu nomiruse.
# 13250.49
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs amatnieces:
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Kas to zīdu šķetereja;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņās nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Zem rozišu saknitēm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem.
Kad iet meitas baznicā,
Lai vij rožu vainadziņu;
Kad atnāk no baznicas,
Lai liek pūra dibenā.
Cik pacēla pūra vāku,
Tik asaras noslaucija:
Te guļ mans mīļakais
Zem rozišu saknitēm.
# 13250.50
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs man patika.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetereja.
Kas to zīdu šķetereja,
Ta būs mana līgaviņa.
# 13250.51
Trīs priedites lejiņāi,
Visas trīs vien' garumu;
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi locijās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīsas vien' dailumu;
Vienu ņēmu, otra nāca,
Trešā līdzi taisijās.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura līdzi taisijās;
Ja nedosi tās meitiņas,
Meitas bēdu nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Kad es miršu bēdiņās?
Rociet rožu dārziņāi
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzauga kupla roze
Mana zārka galiņā.
Šādi, tādi garam jāja,
Zaru lauzti nedrīksteja;
Piejāj' trīsi Dieva dēli,
Tie nolauza galoksniti,
Tie nolauza galoksniti,
Aiznes' Māras baznicā.
Sak' Māriņa raudadama:
Ta nebija īsta roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitas bēdu nomiruse.
# 13250.52
Trīs priedites silā auga,
Visas vienu garumiņu,
Visas vienu garumiņu,
Visas vienu kuplumiņu.
Vienu cirtu, otra lūza,
Trešā līdzi līgojās.
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu slaikumiņu,
Visas vienu daiļumiņu.
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņās,
Es nomiršu bēdiņās,
Jaunu meitu žēlumos.
Kur jūs mani glabasiti
Bēdu puisi nomirušu?
Rociet rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur izauga kupla roze
Deviņāmi galotnēm.
Tur sanāca jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotniti nelaužat.
Atnāk mana mīļakā,
Ta nolauza galotniti,
Ietin zīda lakatā,
Ienes Māras baznicā,
Ienes Māras baznicā,
Liek uz zelta lukturiša.
Mīļa Māra to vaicaja:
Kas ta puķe, kas ta roze,
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Kas nomira bēdiņās,
Kas nomira bēdiņās,
Jaunu meitu žēlumos.
# 13250.53
Trīs priedites siliņā,
Visas vienu garumiņu.
Vienu cirte, otra lūze,
Treša līdzi locijās.
Māmiņai trīs meitiņas,
Visas vienu dailumiņu.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdus šķetereja.
Do', māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdus šķetereja;
Ja nedosi tās meitiņas,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani glabasat
Bēdu puisi nomirušu?
Magoniņa dārziņā
Zem roziša lapiņām.
Tur izauga liela roze
Deviņiem žuburiem,
Tur iet visas jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Rāva viena, rāva otra,
Nenorāva galvenices.
Danāk divi Dieva dēli,
Tie norāve galvenici.
Tie sacija: skaista puķe!
Ta nebij skaista puķe,
Ta nebij skaista puķe,
Ta bij puiša dvēselite.
# 13250.54
Trīs putniņi skaisti dzied
Smalku lazdu krūmiņā;
Trīs māsiņas skaisti raksta,
Zem lodziņa sēdedamas.
Viena raksta, otra raksta,
Trešā raksta zīdautiņu.
Ta ir mana ļaudaviņa,
Kura raksta zīdautiņu.
Kad nedeve tās meitiņas,
Es nomiru bēdiņā.
Kad nomiru bēdiņā,
Kur jūs mani glabajat?
Pašā Dieva dārziņā
Zem rozišu lapiņām.
Tur izauga kupla roze,
Garus zarus zarodama.
Vijiet, meitas, vainadziņus,
Ejiet Dieva baznicā.
Visi ļaudis tā prasija:
Kas spīdeja baznicā?
Svēta Māra atsacija:
Tie spīdeja rožu ziedi.
Ne spīdeja rožu ziedi,
Spīd bāriņa asariņas.
Spīd bāriņa asariņas,
Kas nomira bēdiņā,
Ka netika ta meitiņa,
Kura tika prātiņam.
# 13250.55
Čīkstej mani liepu sedli,
Kumeliņu sedlodam.
Kad kumeļu apsedlo,
Apvilku trīs brūnus svārkus,
Apvilk baltu slēž kreklu,
Apjozos zobeņu,
Uzlik caunu cepurit,
Tad uzkāpe kumeļā.
Jāju, jāju visu nakt,
Ceļam galu nedabu.
Uzjāj vienu augstu kalnu,
Ieraug vienu lielu ciem.
Iztek treju zeltenit
No ta viena liela ciem.
Divi mani pašu vede,
Treša manu kumeliņ.
Ieved manu kumeliņ
Pašā staļļa dibinā,
Ber auziņas silitē,
Met amol redelēs.
Ieved mani istabā,
Paceļ melnu ādas krēslu,
Paceļ baltu liepas galdu,
Uznes vienu alus bļod,
Divi sudrab' biķerišus,
Tur es ēd, tur es dzēru
Līdz pašam vakaram.
Taisij manim siena gult
Tumšajā kaktiņā,
Lai es varu nolūkot,
Ko dar ciema zeltenites.
Viena vērpe, otra aude,
Treša zīdu šķetinaj.
Ta būs mana līgaviņ,
Kas to zīdi šķetina.
Ja māmiņa to nedos,
Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņās nomirušu?
Pakaļ rožu dārziņā
Apakš rožu saknitēm.
Tur uzaugs kupla roz'
Uz manām krūtiņām,
Tur tecēs jaunas meitas
Ik svētdien kroni pīt.
Nopinušas rožu kron',
Ieies Māras baznicā,
Apakš Māras altarit.
Lai dzied mans augumiņš
Jaunu meitu galviņā.
# 13251.00
Dodiet man eža cimdus,
Eža cimdu pirkstainiekus,
Lei es eju par Daugavu,
Leišu meitu ķircanāt.
# 13252.00
Dzeltans manis kumeliņis,
Kā viens vaska rituliņis,
To vareju dien' un nakti
Caur bajāra sētu jāt.
Bajārami viena meita,
Ta pie loga raudzijās.
Ej, meitiņa, kamburēi,
Ķemē savus dailus matus;
Kad man tevis vajadzēs,
Tad es tevi bildinašu.-
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Tēvam tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Tēvam manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Mātei tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Mātei manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Brāļam tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Brāļam manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Māsai tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Māsai manis nevajaga.
-Nāc meitiņa, nāc meitiņa,
Man pašam vajadzeja.
-Nu es iešu, nu es iešu,
Nu es tevi sagaidiju.
# 13253.00
Es aizgāju uz kaleju,
Nosakalu ķirveliti;
Es aizgāju uz mežiņu,
Nocirt' zaļu ozoliņu,
Nocirt' zaļu ozoliņu
Ar visām lapiņām,
Ar visāmi lapiņām
Ar visāmi bititēm.
Man bij bites, man bij medus,
Man bij vaska ritentiņš.
Pārdod' vaska ritentiņu,
Noperk' caunu cepuriti,
Ka vareju lielities
Pret to meitu māmuliņu.
Dod dodama, māte, meitu,
Ko tik ilgi diņģejies,
Ko tis manis kumeliņš
Danco jūsu nama priekšu?
-Griez apkārti, jāj projami,
Nedos mani māmuliņa,
Nedos mani māmuliņa
Tādam kroga dzērajam,
Tādam kroga dzērajam,
Tādam zirgu mītniekam.
# 13254.00
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitās kamanās,
Rigā manim gaisma ausa,
Vāczemē saule lēce;
Uz tām Prūšu robežām
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk ta meitu māmuliņa
Ar manim runaties,
Ar manim runaties,
Par kumeļu brīnities.
-Kuras zemes tu, puisiti,
Kur audzets kumeliņš?
-Atmin', meitu māmulite,
Simtu mārku aizmaksašu.
-Maksā vēl otru simtu,
Tad nevaru atminēt.
-Mežā audzis kumeliņš,
Atvasēm ēdinats,
Atvasēm ēdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Egles skuju nosukats.
Pats es augu tīrumā
Pie tēviņa, māmuliņas.-
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut,-
Vaj māmiņa piemineja?
Vaj māmiņa piemineja:
Kur līgsmo mans dēliņš?
Vaj Krievos, vaj Leišos,
Vaj dziļā Vāczemē?
Ne Krievos, ne Leišos,
Ne dziļāi Vāczemē,
Es līgsmoju šo naksniņu
Uz tām Prūšu robežām,
Uz tām Prūšu robežām
Pie tās meitu māmulites,
Pie tās meitu māmulites,
Pie tās savas sirdspuķites.
# 13255.00
Es apkalu kraukļam kājas
Sudrabiņa pakaviem,
Jāj' caur Rigu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
# 13256.00
Es gan redzu, es gan redzu,
Roze man mērķi rāda:
Caur sētiņu izaugusi
Otras sētas dārziņā.-
Par nedeļu svētu rītu
Jāju tautu sētiņā,
Jāju tautu sētiņā,
Jautaj' rožu ravetajas.
Jem, māmiņ, atslēdziņas,
Iesim rožu dārziņā,
Iesim rožu dārziņā
Meklēt rožu ravetajas.
Izmekleju rožu darzu,
Visas rozes locidams,
Pie pēdeja rožu krūma
Radu rožu ravetaju.
Labrīt, ciema zeltenit,
Ar gaidiji svešus ļaudis?
-Ko tu nāci, kas tev' veda,
Ne es tevis aicinaju.
-Es mekleju man vajaga
Sīku rožu ravetajas,
Sīku rožu ravetajas,
Smalku kreklu audejiņas.
-Būtu pati gan gājusi,
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man sava rožu dārza,
Savas vecas māmelites.
Trīs gadiņus balta roze
Pēc manim noraudaja:
Kur mana sējeja,
Kur laistitaja?
Kur mana ziediņu
Rāvejiņa?
Vējs manus ziediņus
Novēcinaja,
Ūdens saknites
Iztrūdinaja!
Būt' zemite viegla bijsi,
Kā tās manas villainites,
Es būt' savu rožu dārzu
Tautās līdzi aizvedusi.
# 13257.00
Es izjāju Prūšu zemi
Smilgām šūtu kažociņu.
Saspranģeju, apsegloju
Savu bēru kumeliņu,
Nu ar Dievu, Prūšu meitas,
Man pašam līgaviņa!
Jāj' pret meitu māmuliņas,
Kā saulite mirdzedams.
Meitas māte, ieraudzijsi:
Edz, kur mana saulit lec,
Tam es došu sav' meitiņu,
Vaj ta gāje, vaj negāje.
Meitin', dzirda tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņā,
Nopin rožu vainadziņu.
Uzlikusi galviņā,
Tek pret manim raudadama.
Neraud' vis, man' sirsniņ,
Tūdaļ līdz nevedišu;
Par trim dienām cetortā,
Tad no manis vairs nebēgsi.
Nu saņēme kumeliņu,
Ieved' rožu dārziņā,
Ved man' pašu istabā,
Sēdin' galda galiņā.
Sēžu, sēžu visu nakti,
Gaiļa laiku gaididam,
Kad sagaidu gaiļu laiku,
Tad vēl dzirdu tos vārdiņus:
Es grib' tava mīļā būt,
Glabāt visas tavas lietas,
Tavus zirgus, tavus vēršus,
Tavas klētes atslēdziņas.
# 13257.01
Apsegloju, apbruņoju
Savu bēru kumeliņu,
Jāš' pie meitu māmuļites,
Kā saulite spīdedams,
Kā saulite spīdedams,
Kā zvaigznite mirdzedams.
Ieraug' meitu māmuļite:
Redz, kur lēca mūs' saulite!
Tam es došu sav' meitiņu,
Vaj tas lūdza, vaj nelūdza.
Dzird meitiņa šos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņāi,
Nopin rožu vainadziņu.
Dziedadama nopinuse,
Raudadama iznesuse.
Neraud gauži, sirdspuķite,
Tūlit līdzi nevedišu;
Pa trim dienām ceturtā
Jūgšu sešus melnus zirgus,
Jūgšu sešus melnus zirgus,
Tad es tevi līdz vedišu,
Tad es tevi līdz vedišu,
Pie sav' tēva, māmuļites.
# 13257.02
Pieci gadi darbos braucu,
Pieci lūša kažociņi.
Kad es gāju sievas ņemt,
Visus vilku mugurā.
Sasprēdzeju kumeliņu,
Jāj' pret meitu māmuliņu
Jāj pret meitu māmuliņu,
Kā saulite margodama.
Ieraug' meitu māmuliņa:
Redz, kur mans znotiņš jāj!
Dzird meitiņa tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā.
Novijuse rožu kroni,
Tek pret mani raudadama.
Neraud, mana sirdspuķite,
Tūliņ līdzi nevedišu;
Ceturtdienu še es būšu,
Tad vairs tevis neatstāšu.
# 13257.03
Šogad man rozes zied
Vairak baltas, ne sarkanas;
Šogad tautas garam jāj,
Citu gadu iekšā jās,
Citu gadu iekšā jās,
Dos mātei labu dienu.-
"Labdien, labdien, meitu māte!
Dosi meitu, vaj nedosi?"
Uzdzirst meita tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņā
Vainaciņu darināt.
Novijusi vainaciņu,
Tek meitiņa raudadama.
-Neraud' gauži, tautu meita,
Tūlin līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Puško savu kambariti.-
-Noslauciju pagalmiņu,
Izpuškoju kambariti,
Visu dienu tautu gaidu,
Neatjāja tautas dēls.
Lai sapuva tautas dēls,
Kā mans rožu vainaciņš!
# 13257.04
Šogad rozes vien ziedeja,
Citu gadu magonites;
Šogad tautas garam jāja,
Citu gadu iekšā jās.-
"Labdien, meitu māmuliņa,
Vaj man dosi sav' meitiņu?"
Izdzirdusi tautu meita,
Ietek rožu dārziņā,
Ietek rožu dārziņā
Vainadziņu darināt.
Nāk no dārza raudadama,
Asariņas slaucidama.
Vaj nu raudi, vaj neraudi,
Tūlit līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Puško savu kambariti;
Izpuškojsi kambariti,
Gaidi mani atjājam.-
-Zeme rīb, tautas jāj,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Lai jāj tautas sētiņā!
# 13257.05
Segloj' bēru kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmuliņu.
Ne līdz vārtiem nedajāju,
Iztek meitu māmuliņa.
Labvakar, meitu māte!
Ko tās tavas meitas dara?
Izdzirst meita to vārdiņu,
Ietek rožu dārziņā;
Savijusi rožu kroni,
Tek pret mani raudadama.
Neraud, mana sirdspuķite,
Tūdaļ līdzi nevedišu;
Gaidi citas svētku dienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Gaidi manu bāleliņu.
# 13258.00
Es meitiņa Cēsīs augu,
Dunckā gāju baznicā;
Vaj tadēļ man atjāja
No Kandavas precenieki?
# 13258.01
Cesis augu es meitiņa,
Gaujā gāju baznicā;
Man atjāja no Kandavas
Alenderu precinieki.
# 13258.02
Trikatiešu meita biju,
Raunā gāju baznicā;
Vaj tadēļ jau man atjāja
No Kambatas precinieki?
# 13259.00
Es savam kumeļam
Stīgām šuvu iemauktiņus,
Stīgām šuvu iemauktiņus,
Zaļa zīda pavadiņa.
Kokledamis es nojāju
Prūšos jemti līgaviņu.
Kad nojāju, tad piesēju
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie kuplaja ozoliņa.
Kumeliņis dancodamis
Sarauj zīda pavadiņu,
Sarauj zīda pavadiņu,
Ielec rožu dārziņāi,
Ielec rožu dārziņāi,
Meitām skādi padarija.
Meitas, dusmas neturate,
Es to tīšu nedariju;
Grib kumeļis rožu dārzu,
Vaj rozīšu ravetaju.
-Rožu dārzu gan dabosi,
Ravetaju nedabosi.
# 13260.00
Es tev lūdzu, stūrmaniti,
Stūrē Lības saliņā!
Viena meita Lībiņai,
Otra Doles vagaram.
# 13261.00
Es uzkāpu kalniņā,
Segloj' savu kumeliņu;
Apsegloju, appušķoju,
Jāju tālu tautiņās.
# 13262.00
Gāju meitu lūkoties,
Riekstus bēru ķešiņā.
Sviedu sauju istabā,
Svied' otaru kambarī.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tamēr saule vakarā.
Saka manim ciema meitas,
Šo naksniņu te gulēt.
Pati meita vietu taisa,
Pati gāja klāt gulēt.
Še ir kungi, tiesas vīri,
Puiša vainas nesakiet.
# 13263.00
Gaismeņai austut
Sauļeitei lācut,
Vai agri, agri sauļeitei lācut!
Jau jaunais puiškins
Zyrgus sedlāja,
Vai agri, agri zyrgus sadlāja!
Zyrgus sadlāja,
Tāļi dumāja,
Vai agri, agri tāļi dumāja!
Jāšu es, jāšu
Uz ļelu cimu,
Vai agri, agri uz ļelu cimu!
Uz ļelu cimu,
Uz jaunu meitu,
Vai agri, agri uz jaunu meitu!
Tev, jaunais puiškins,
Treis sadi priškā,
Vai agri, agri treis sadi priškā!
Pyrmejā sadā
Kiukoi dzaguze,
Vai agri, agri kiukoi dzaguze!
Otrejā sadā
Syt laksteigola,
Vai agri, agri syt laksteigola!
Trešejā sadā
Sēd jauna meita,
Vai agri, agri sēd jauna meita!
Tev, dzaguzeite,
Oriski bārzi,
Vai agri, agri āriski bārzi!
Tev, laksteigola,
Mallnās upines,
Vai agri, agri mallnās upines!
Tev, jaunā meitiņa,
Svešā puseite,
Vai agri, agri svešā puseite!
Borga māteica
Špetna māseica,
Vai agri, agri špetna māseica!
Atslāgas svide
Zam tovām kājām,
Vai agri, agri zam tovām kājām!
Atslāgas svīde,
Bardži lomāja,
Vai agri, agri bardži lomāja!
# 13263.01
Gaismeņai austut,
Sauleitei lācut
Vai, agri, agri sauleitei lācut!
Jaunais puiškins
Zyrgus sadlāja,
Vai agri, agri zyrgus sadlāja!
Zyrgus sadlāja,
Griuš nusapyute,
Vai agri, agri griuš nusapyute!
Griuš nusapyute,
Gauži raudāja,
Vai agri, agri gauži raudāja!
Jāj jaunais puiškins
Pa garu ceļu,
Vai agri, agri pa garu ceļu!
Jāju es, jāju,
Lai gon napazyna,
Vai agri, agri lai gon napazyna!
Lai gon napazyna,
Lobdin atjēme,
Vai agri, agri lobdin atjēme!
Lobdin atjēme,
Par milu sauce,
Vai agri, agri par milu sauce!
Par milu sauce,
Gradzinim meja,
Vai agri, agri gradzinim meja!
Gradzinim meja,
Skusteņu deve,
Vai agri, agri skusteņu deve!
Jāj jaunais puiškins,
Treis dorzi priškā,
Vai agri, agri treis dorzi priškā!
Pyrmejā dorzā
Kiukoj dzaguze,
Vai agri, agri kiukoj dzaguze!
Otrejā dorzā
Syt laksteigola,
Vai agri, agri syt laksteigola!
Trežejā dorzā
Raud jauna meita,
Vai agri, agri raud jauna meita!
Jaunai meitiņei
Zaļš vaiņuceņš,
Vai agri, agri zaļš vaiņuceņš!
Tev, dzaguzeite,
Purini bārzi,
Vai agri, agri purini bārzi!
Tev, laksteigola,
Malnās upines,
Vai agri, agri malnās upines!
Tev, meitineite,
Borga māteica,
Vai agri, agri borga māteica!
Borga māteica
Borgi lomāja,
Vai agri, agri borgi lomāja!
Svīde atslāgas
Zam tovām kājām,
Vai agri, agri zam tovām kājām!
# 13264.00
Izjādiju svešas zemes,
Līgaviņas mekledams,
Neatradu līgaviņas
Pa savam prātiņam.
Labak iešu ciemiņā
Līgaviņas raudzities.
Dieviņš deva, manim tika
Dižan' daiļa līgaviņa.
# 13265.00
Jāju dienu, jāju nakti
Smuk' meitiņu lūkoties.
Uzjaj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Es iejaju sētiņā,
Ieraudziju smuk' meitiņu.
Labdien, labdien, smuk' meitiņa,
Pirmo reiz uz precibām!
- Paldies, paldies, smuks puisiti,
Es nevaru solities,
Es nevaru solities,
Nav mājā tēvs, māmiņa,
Nav mājā tēvs, māmiņa,
Vecakais bāleliņš.
Atjāj rītu, vaj parītu,
Tad būs mājā tēvs, māmiņa,
Tad būs mājā tēvs, māmiņa,
Vecakais bāleliņš.
- Labdien, labdien, smuk' meitiņa,
Otru reiz uz precibām!
- Paldies, paldies, smuks puisiti,
Nu es varu solities,
Nu es varu solities,
Nu mājā tēvs, māmiņa,
Vecakais bāleliņš.
# 13266.00
Jāju, jāju kokledams
Uz tām Prūšu robežām.
Satiek vienu Prūšu meitu
Vien' saktiņu krūtiņās.
Ne es ņemšu, ne man tīk
Vien' saktiņu krūtiņās.
Jāju, jāju kokledams,
Uz tām Prūšu robežām.
Satiek' otru Prūšu meitu
Div' saktiņas krūtiņās.
Ne es ņemšu, ne man tīk
Div' saktiņas krūtiņās.
Jāju, jāju kokledams
Uz tām Prūšu robežām.
Satiek' trešu Prūšu meitu
Trīs saktiņas krūtiņās.
To es ņemšu, ta man tīk,
Trīs saktiņas krūtiņās.
# 13266.01
No rītiņa priekš gaismiņas
Sedloj' savu kumeliņu.
Jāju, jāju Poļu zemi,
Poļu meitu lūkoties.
Uz tām Poļu robežām
Poļu meita preti nāca,
Poļu meita preti nāca,
Viena sakte krūtiņās.
Tās neņemšu, tās negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Otru rītu priekš gaismiņas
Sedloj' savu kumeliņu.
Jāju, jāju Krievu zemi,
Krievu meitu lūkoties.
Uz tām Krievu robežām
Krievu meita preti nāca,
Krievu meita preti nāca,
Div' saktiņas krūtiņās.
Tās neņemšu, tās negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Trešu rītu priekš gaismiņas
Sedloj' savu kumeliņu.
Jāju, jāju Leišu zemi,
Leišu meitu lūkoties.
Uz tām Leišu robežām
Leišu meita preti nāca,
Leišu meita preti nāca,
Trīs saktiņas krūtiņās.
Nu es ņemšu, nu es gribu,
Nu manam prātiņam,
Nu manam prātiņam,
Nu manam augumam.-
Vienu sakti pārdevām,
Par to govi nopirkām;
Otru sakti pārdevām,
Nopirkām kazas bērnu;
Trešo sakti pārdevām,
Nopirkām kumeliņu.
Velns nospēra gov' ar teļu,
Vilks apēda kazas bērnu;
Braucu garu Rigas ceļu,
Tur nosprāga kumeliņš.
Iznīkusi, izputejsi
Mūs' mīļā dzīvošana.
# 13267.00
Jāju, jāju pa celiņu,
Iesagriezu niedrajā.
Tur satiku trīs meitiņas
Rožu kroņus darinam.
Divas saka: jāj projam!
Trešā klātu aicinaja.
Kura klātu aicinaja,
Ta būs mana līgaviņa;
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.
# 13268.00
Jersikā iesēdos
Ozoliņa laiviņā,
Pa Daugavu nolīgoju,
Kā lidot nolidoju.
Sērpilī suņi rēja,
Sērenē gaiļi dzied,
Rigu, Rigu, lielu Rigu
Ar gaismiņu ieraudziju.
Rigā pirku sirmu zirgu,
Jelgavā kaldinaju,
Jelgavā kaldinaju
Dimantiņa pakaviem,
Dimantiņa pakaviem
Sudrabiņa nagliņām.
Es aizjāju līdz Kandavu
Ar saulites uzlēkšanu.
Jau atradu zelteniti
Samalušu sijajam.
Sijā auzas, zeltenite,
Dod manam kumeļam,
Tevis dēļ atteceja
Šādu zemes gabaliņu.
Ar sieciņu auzas bēra,
Ar kausiņu ūdentiņu.
Man pašam roku deva,
Asariņas slaucidama.
Kam, meitiņa, tu raudaji,
Kam slauciji asariņas?
Lai raudaja Abaviņa,
Tai pietrūka veletajas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Liepu laiva līgojās,
Liepu laiva līgojās
Daugaviņas maliņā.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Vedu savu līgaviņu,
Cetortāja rītiņā
Pa Daugavu pārlidoju.
Līgaviņu guldināju
Liepu ziedu klētiņā.
Abi mīļi guldamies
Nolauzam liepai zaru,
Nolauzam liepai zaru,
Palikam pagalvē.
Abi mīļi celdamies
Metam zaru upitē.
Ta upite nenesdama
Iemet zaru Daugavā;
Ta Daugava nenesdama
To iemeta jūriņā;
Ta jūriņa nenesdama
Izmet smilkšu kalniņā.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur nāk kungi, tur araji,
Ne zariņa nenolauza.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuškoja cepurites,
Aizpuškoja cepurites,
Jāja meitas lūkoties.
Viens tie ņēma saules meitu,
Otrais Līgas kalpuniti.
Vienam saule atspīdeja
Zeltitiem stariņiem;
Otram dziesmas aizskaneja
Rītiņosi, vakaros,
Rītiņosi, vakaros,
Dieva dēlus daudzinot.
# 13269.00
Kroga Līze gultu taisa,
Aicin' mani klāt gulēt.
Guli pate, kroga Līze,
Es pie tevis negulešu,
Es gulešu jūriņā
Savā oša laiviņā.
Jūras gaiļi agri dzieda,
Agri sēdu laiviņā,
Ka vareju naktsmājot
Pie tās meitu māmuliņas.
Labvakari, meitu māte,
Vaj ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
Meitu mātes istabiņa
Trīskārt daiļi izpušķota,
Zīlitēm, pakariem,
Zaļajāmi palejām.
Zīles manas kājas spieda,
Pakars rāva cepuriti.
# 13270.00
Kur, puisiti, tu teceji
Ar sarkanu kamzoliti?
- Caurim cauri caur Jelgavu
Pie tām Rigas mamzelēm.
Gan man' labi saņēmušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Zirgiem auzas pabērusas,
Pašiem gultas pataisijšas.
Tik vien slikti padarijšas,
Siveniņus ielaidušas,
Siveniņus ielaidušas,
Mellas kannas pacēlušas.
Cauri, cauri, appakaļ
Pie Jelgavas meitenēm.
Jelgaviņa mazs pilsats,
Bet jau smukas meitenites.
Apsēdos, atpūtos
Liela ceļa maliņāi,
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama,
Raibus cimdus adidama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltāi zīdu nēzdogāi.
# 13271.00
Kur, puisiti, tu teceji?
Rokā nesi zelta kroni.
- Caur Rigu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
Dobelē smuidras meitas,
Tur sev ņemšu vērpajiņu.
# 13271.01
Kur, puisiti, tu tecesi
Sarkaniem kamzoļiem?
-Cauri Rigu, caur Jelgavu
Uz Kurzemes meitiņām.
Tās mūs labi uzņēmušas,
Zirgiem auzas padevušas,
Zirgiem auzas padevušas,
Pašiem alu iznesušas,
Pašiem alu iznesušas
Baltajām rociņām,
Baltajāmi rociņām,
Baltajāmi kanniņām.
# 13271.02
Kur tu iesi, jauns puisiti,
Pelekiem svārciņiem?
-Caur Cēsim, cauri Rigu
Uz Kurzemes meitiņām.
# 13272.00
Kur tie jāje, duj bajari?
He, he, duj bajari!
Zīda puški zemi slauka.
He, he, zemi slauka!
Tie izjāja dienu, nakti,
He, he, dien' un nakti!
Uzjāj vienu augstu kalnu.
Viers to kalnu zaļa zāle,
Viers to zāli zelta rasa.
Apkārt kalnu liepas auga,
Apakš liepām avotiņis.
Tur iznāce jaunas meitas
Veleties un mazgaties.
Iznāk viena itin smuka,
Glauda manu kumeliņu.
Vaj tu glaudi, vaj neglaudi,
Necelš' tevi mugurāi.
Iznāk otra vēl jo smuka,
Atceļ man tos vara vārtus,
Atceļ man tos vara vārtus,
Ielaiž mani sētvidūi.
Sijā auzas, smuka meitiņ,
Dod manam kumeļam.
Tas neēda pora zāli,
Nedzer rāvu ūdentiņ',
Tas gribeja tīru auzu,
Miglāi pļautu āboliņ'.
# 13273.00
Kur tu augi, skaista meita,
Kad es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie māmiņas
Sarkan' rožu dārziņā;
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkan' rožu vainadziņš.
Kur tu augi, smuks puisiti,
Kad es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie bāliņa
Svešajā zemitē,
Svešajā zemitē
Zilas jūras līkumā.
Audzi liela, smuk' meitiņa,
Būsi mana līgaviņa,
Tad es tevi aizvedišu
Zilas jūras maliņā.
# 13273.01
Sarkanbalta mātes meita,
Tā kā roze dārziņā;
Šmīdris garš tautu dēls,
Tā kā donis jūrmalā.
-Kur tu augi, smuk' meitiņa,
Ka es tevi neredzeju?
-Es uzaugu pie māmiņas
Baltā rožu dārziņā.
Kur tu augi, smuks puisiti,
Ka es tevi neredzeju?
-Es uzaugu uz akmiņa
Zilas jūras maliņā.
Sniedz rociņu, dod mutiti,
Būsi mana līgaviņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man cimdiņu aditaja,
Man cimdiņu aditaja,
Man gultiņas taisitaja.
# 13273.02
Kur tu augi, skaista meita,
Ka as tava naredzēju?
Kab byutum as redzējis
Pērktum zeiļu vaiņuceņu.
-As izaugu pi māmeņis,
Kai sorkona bryukļineite,
Sorkon' ružu dārzeņā
Zam ružeņis lapeņām.
# 13273.03
Kur tu augi, skaista meita,
Ka es tevi naredzēju?
Vaj tu augi siļeņā,
Vaj siļeņa maļeņā?
-Es izaugu pi māmeņis,
Bolltas rāžas ravādama,
Bolltas rāžas ravādama,
Zaļas rutas laistedama.
Bolltu rāžu, zaļu rutu
Nusaveju vaiņuceņu.
Vaicoj kungi, vaicoj ļauds:
Kur tu jēmi, kas tev deve?
Reigā perku, naudu devu,
Vārdzemē vākenāju [?].
# 13274.00
Kur tu iesi, smuks puisiti,
Pelekiem svārciņiem?
-Cauri Rigu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņām.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
-Kā bij manim neraudāt,
Ne man tēva, ne māmiņas.
-Nāc pie manis tu, meitiņa,
Man iraid tēvs un māte.
-Ko mēs tādi darisim,
Abi jauni sagājuši?
-Sēsim rozes,pīsim kroņus,
Kopsim plašu rožu dārzu.
# 13275.00
Kur tu jāsi smuks puisiti,
Ar to bēru kumelinu?
-Jāšu es pie straujas upes
Dzirdit sava kumelina.
Tai upiti augsti krasti,
Baidās mana kumelinis.
Tec, meitina, sētienāja,
Iznes man skaidru spanni,
Iznes man skaidru spanni,
Padzird' mana kumelinu.
Kad dzirdisi šo reizinu,
Tad dzirdisi visu mūžu.
-Šo reizinu gan dzirdišu,
Visu mūžu nedzirdišu.
# 13275.01
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
Ar to bēru kumeliņu?
-Jāšu es pie straujas upes
Dzierdit savu kumeliņu.
Augsti krasti, dziļš ūdenis,
Nevar upi piekacēt.
Tec, meitiņa, sētiņā,
Atnes manim skaidru spanni,
Atnes manim skaidru spanni,
Padzird manu kumeliņu.
Ja dzirdisi šo reiziņu,
Tad dzirdisi visu mūžu.
-Ai, puisiti, ai brāliti,
Nekrāp mani sērdieniti.
-Ai, meitiņa, ai māsiņa,
Nekrāpš' tevi sērdieniti.
# 13276.00
Tumsiņāi, vakarā?
Jāj pie manis, kalpa puisi,
Es tev došu naktes māju,
Kumeļam staļļa dangu,
Tev vietiņu pārgulēt;
Kumeļam tīras auzas,
Baltābolu redelēs;
Tev gultiņu uztaisišu
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Baltiem linu palagiem,
Baltiem linu palagiem
Rožu deķi apsegā,
Rožu deķi apsegā,
Iešu pate klātgulēt.
-No rītiņa celdamies
Abi divi žēli raud:
Vienam žēl projam iet,
Otram žēl še palikt.
-Neraud gauži, līgaviņa,
Rakstiš' mazu grāmatiņu.
-Kad pārnāca grāmatiņa:
Jau ar citu saderejis.
Izlasiju, saplosiju,
Man vairs tāda nevajaga!
Kas klaus' puiša viltus mēli,
Tas klaus' vilka lelošanu;
Puisenam cirpti mati,
Trejdeviņi padomiņi.
# 13276.01
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
Tumsā sebu vakarā?
Jāj pie manim, smuks puisiti,
Es tev došu nakts mājiņ',
Es tev došu nakts mājiņu,
Tīras auzas kumeļam,
Tīras auzas kumeļami,
Pašam gultu pataisišu,
Pašam gultu pataisišu
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Smalkiem slēžu palagiem,
Smalkiem slēžu palagiemi,
Ar raibaju rožu deķi,
Ar raibaju rožu deķi,
Pate iešu klātgulēt.-
No rītiņa cēlušies,
Abi divi gaužam raud:
Vienam žēl projam jāt,
Otram žēl še palikt.
# 13276.02
Kur tu jāsi, smuks puisiti,
Tik vēlāje vakarā?
Jāj pie mani, smuks puisiti,
Es tev došu naktes mājas,
Es tev došu naktes mājas,
Kumeļami tīras auzas,
Kumeļami tīras auzas,
Pašam gultu uztaisitu,
Pašam gultu uztaisitu
Smalkiem linu palagiem,
Smalkiem linu palagiemi
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniemi,
Rožu deķi apsegam,
Rožu deķi apsegami,
Pate iešu klātgulēt.-
No rītiņa celdamiesi
Abi divi žēli raud.
Viens raud - žēli projam jāti,
Otram žēli šeit palikt.
-Neraud žēli, palikuse,
Rakstiš' mazu grāmatiņu!
Kad atnāca grāmatiņa,
Jau ar citu sadereta,
Jau ar citu sadereta,
Trīs svētdienas sludinata,
Trīs svētdienas sludinata,
Ceturtāja salaulata.-
Kad no kara mājās jāju,
Izpuškotu kumeliņu,
Skauģu bērni sasēduši
Mana ceļa maliņā.
Mūkat nosti, skauģu bērni,
Samīs manis kumeliņš,
Samīs manis kumeliņis
Ar tērauda pakaviem,
Ar tērauda pakaviemi,
Ar sudraba nagliņām;
Kur kājiņu virsū spēra,
Uguntiņa pakaļ lēca;
Kad uzmina uz akmeņa,
Akmenitis pušu plīsa.
# 13277.00
Kur tu skriesi, vanadziņ,
Ar tiem vasku spārniņiem?
Pār Daugavu, pār jūriņu,
Uz Vāczemes meitiņām.
# 13278.00
Lai man tika, kas man tika,
Ta meitiņa, ta man tika,
Ta meitiņa, ta man tika,
Ko ceļā satikos.
Sniedzu roku, devu mutes,
Saucu savu līgaviņu,
Saucu savu līgaviņu,
Devu zelta gredzentiņu.
Būsi mana līgaviņa,
Man gultiņas taisitaja,
Man gultiņas taisitaja,
Man cimdiņu aditaja;
Kad iziešu, pavadisi,
Kad pārnākšu, sagaidisi.
# 13278.01
Es redzeju smuku meitu
Sarkan' rožu dārziņā:
Sniedz rociņu, dod mutiti,
Paliec mana mīļakā.
# 13278.02
Lai man tika, kas man tika,
Ta meitiņa man patika,
Ta meitiņa man patika,
Ko uz ceļu satikos.
Sniedzu roku, devu muti,
Šķiņķoj' zelta gredzentiņu.
Šķiņķodams piesaciju:
Valkā manu gredzentiņu,
Valkā manu gredzentiņu,
Būsi mana līgaviņa.
# 13278.03
Ciema meita māseciņa,
Būsi mana līgaviņa,
Man krekliņu šuvejiņa,
Raibu cimdu aditaja.
# 13279.00
Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz araja meitiņām;
Arajam skaistas meitas,
Zēģelišu audejiņas.
# 13279.01
Līgodama laiva nāca
Uz araja meitiņām;
Arajami dailas meitas,
Zēģelišu audejiņas.
# 13280.00
Līgo, laiva, uz ūdena,
Uz araja meitiņām;
Arajam dailas meitas,
Zēģelišu audejiņas.
Laivu sēju pie ņiedrites,
Pie auziņas kumeliņu,
Pats teceju kalniņā
Dzeltanites lūkoties.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam.
Viena maza dzeltanite,
Ta manam prātiņam
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu.
Nedod rokas, nedod mutes,
Neņem zelta gredzeniņu.
Sprūk laiviņa no ņiedrites,
No auziņas kumeliņš.
Ne man laivas ne kumeļa,
Ne ar' ciema dzeltanites.
Tu domā, vīzdegune,
Ka es tevi izlūgšos?
Rigā ņemšu līgaviņu,
Cēsīs pirkšu kumeliņu,
Vāczemē kaldinašu
Tēraudiņa pakaviem,
Tēraudiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
Tīra lina grožus viju,
Sudrabā mērcedams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kā saulite vizedama,
Kā saulite vizedama,
Kā zvaigznite mirdzedama.
# 13281.00
Meitu mātes istabiņa
Lielas jūras maliņā.
Agri dzieda jūras gaiļi,
Agri kāpu laiviņā,
Lai vareju līdz gaismiņu
Meitas māti apmeklēt,
Meitas māti apmeklēt
Meitas māti pamielot.
Ēd, māmiņa, dzer, māmiņa,
Vaj dod' meitu, vaj nedod.
Es redzeju trīs meitiņas
Jūras malu sierejot.
Viena bija man' māsiņa,
Otra brāļa līgaviņa,
Treša bija svešiniece,
Ta būs mana līgaviņa.
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.
# 13282.00
Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibenam.
Nu laba braukšana
Dzintara zemē,
Dzintara zeltaiņu
Lūkoties.
# 13282.01
A ta ta, Dievini,
Nu labi sala!
Pārsala jūrina
Līdz dubenima.
Nu laba braukšana
Dzntara zemē,
Dzintara meitinu
Lūkoties.
Pārveda brālitis
Dzintara meitu;
Uzsedza māmini
Dzintara sagšu.
Ielika māmina
Pūra dubenā,
Viss [viz?] mans pūrinis
Dzintara vien.
# 13282.02
Ai,dienu,dienu,
Nu auksti laiki!
Nu laba braukšana
Zīteru zemē,
Zīteru dzeltaini
Lūkoties.
Būs manim, būs manim
Zīteru mārša,
Segs mani, segs mani
Zīteru sagšu.
# 13282.03
Ai, Dievu, Dievu,
Nu salti laiki!
Nu sala jūriņa
Līdz dibenami.
Nu laba braukšana
Zīteru zemē,
Zīteru dzeltaņu
Lūkotiesi.
Piesēda div' soli
Zīteru dzeltaņu,
Treš sols piesēda
Bruņotu vīru,
-Ņem nu,bāliņi,
Kura tev patīk.
-Neņemšu,māsiņ,
Izlasas vieni.
-Ņem,ņem,bāliņ,
Man gan patīk.
Segs man zītera
Vilnaniti;
Ielikšu zītera
Pūriņāi.
Viss mans pūriņš
Margot margoja,
Saulei lecot
Vizēt vizeja,
Saulei rietot
Mirdzēt mirdzeja.
# 13282.04
Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Aizsala jūriņa
Līdz dibinam.
Nu laba braukšana
Dzintaru zemē.-
Pārveda brāļam
Dzintaru sievu.
Uzlika māsiņai
Dzintaru kroni,
Apsedza māmiņai
Dzintaru sagšu.
Viz māršas pūriņš
Dzintariem vien.
# 13282.05
Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibenam.
Nu laba braukšana
Dzintara zemē
Dzintara zelteņu
Lūkoties
Pārvedu brālim
Dzintara sievu.
Sedza man māršiņa
Dzintara sagšu.
To liku pūriņa
Dibenāi.
Viss manis pūriņis
Dzintara vizē.
# 13282.06
Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibinam(i).
Nu laba braukšana
Dzintara zemē,
Dzintara zeltenes
Lūkoties(i).
Pārvedu brālim
Dzintara sievu.
Viss māršas pūriņš
Dzintariem vizeja.
Tēvam iedeva
Dzintara kreklu;
Mātei uzsedza
Dzintara sagšu;
Brālim uzkāra,
Dzintara dvieli,
Māsai uzlika
Dzintara vainagu.
# 13282.07
Nu sala, nu sala,
Nu sīvi sala,
Aizsala jūrite
Līdz dibinim.
Nu lab' braukšana
Dzinteru zemē.
Pārvediš' brāļam
Dzinteru sievu,
Apsegš' mātei
Dzinteru sagšu.
To lik' māmiņa
Manā pūriņā,
Viss mans pūriņš
Dzinterā vizē.
# 13282.08
Nu sala, nu sala,
Nu sīvi sala,
Aizsala jūriņa
Līdz dibenam.
Nu laba braukšana
Dzintara zemē.
Pārvedu brāļam
Dzintara sievu.
# 13282.09
Nu sala, nu sala,
Nu sīvi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibenam.
Nu laba braukšana
Dzinteru zemē.
Pārvedu brāļam
Dzinteru sievu.
Apsedzu māti
Dzinteru sagšiem.
Viss māsas pūriņš
Dzinteru vizē.
Uzkāru brāļam
Dzinteru dvieļus,
Iedevu tēvam
Dzinteru kreklu.
# 13282.10
Nu sala, nu sala.
Nu sīvi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibenam.
Nu laba braukšana
Uz Dzītarzemi.
Nu man pārveda
Dzītara māršu.
Nu man iedeva
Dzītara zeķes,
Nu man uzlika
Dzītara kroni.
Viss mans pūriņš
Dzītara vien.
# 13282.11
Sasēda meitiņas
Reizitē,
Ej,manu bāliņu
Lūkoties.
Ņem, manu bāliņu,
Kura tev patīk.
-Ko ņemšu, māsiņa,
Izlasas vien!
-Jāj, manu bāliņu,
Zītara zemē,
Zītara zeltaines
Lūkoties.
Būs man,būs man
Zītara māršiņa,
Segs man zītara
Villainiti.
# 13283.00
Pūt, vējiņ, atpūt laivu,
Aizpūt mani Jelgavāi.
Jelgavnieki brīnijās,
Mani smuku ieraudzijši.
Tie solija, tie iedeva
Savas meitas klātgulēt.
# 13284.00
Pūt, vējiņ, dzen laiviņ',
Nodzen man' Kurzemē,
Kurzemē māte man solija
Sav' meitin' malejin'.
# 13284.02
Man solija Kurzemniece
Sav' meitiņu malejiņ'.
Nāc pie manim, Kurzemniece,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Es tev pirkšu zīda svārkus,
Samta kurpes šūdinaš'.
-Kur tu ņemsi, kas tev dos,
Tukšu roku turedams?
-Tu nezini, Kurzemniece,
Jaunu puišu gudribiņas:
Sieku turu zelta naudas,
Divi siekus sudrabiņa.
# 13285.00
Pūt, vējiņi, rozitēs,
Lai lapiņas plātijās
Lai es varu ieraudzit
Daiļu rožu ravetaju.
# 13286.00
Rigā pirku kumeliņu,
Āraišos kaldinaju;
Cēsīs ņēmu līgaviņu,
Raunā kurpes šūdinaju.
Aiz Cēsimi jauns krodziņš,
Tur mēs kāzas nodzērām,
Uz Burtnieku ezeriņa
Gredzentiņus pārmijām.
# 13286.01
Es meitiņa Rigā augu,
Cēsīs gāju baznicā.
Valmierā kāzas dzēra,
Trikatē salaulaja;
Uz tām Prūšu robežām
Gredzeniņi saskaneja.
# 13286.02
Trikatē loku liecu,
Raunā pirku kumeliņu;
Cēsīs ņēmu līgaviņu,
Limbažos sadereju,
Limbažos sadereju,
Samijām gredzeniem;
Tev bij vara,man sudraba,
Pate līdz piedevām.
# 13287.00
Rikšiem bēri es palaidu
Pa to klaju atmatiņu
Pie tās meitu māmuliņas,
Pie ta salda alutiņa.
# 13288.00
Rikšiem bērit' i palaižu
Par Igauņu tīrumiņu.
Igaunišu māmiņai
Skaistas auga zeltenites.
# 13288.01
Tec, bēriti, ģeņģeriski
Par Igauņu tīrumiem,
Skaistu meitiņ' ij redzeju
Igauniešu māmiņai.
# 13289.00
Šnelli jūdzu, lepni braucu
Lielas naudas kumeliņu.
Es nobraucu tāi ciemā,
Kur bij slinkas mātes meitas:
Vēlu slauka istabiņu,
Pa lodziņu mēslus bēra.
Griez' apkārt, brauc projam,
Lei paliek, kur augušas,
Lei paliek, kur augušas,
Šās ciemiņa zeltenites.
Šnelli jūdzu, lepni braucu,
Lepni naudu žvadzinaju.
Es nobraucu tāi ciemā,
Kur mudigas mātes meitas:
Tīrs bij sētas pagalmiņš,
Izpuškota istabiņa.
Pate meitu māmuļite
Man pacēla meldru krēslu,
Man pacēla meldru krēslu
Sudrabiņa pakariem.
# 13290.00
Segloj' savu kumeliņu
Zāļu dienas vakarā.
Laimiņ' manim ceļu sprauda
Kupliem liepu zariņiem.
Katrā liepas zariņā
Liek dimanta akmentiņu,
Lai vareju tumsā jāt
Līdz tām ciemu dzeltanēm.
Lec saulite mirdzedama,
Satiek' vienu celiņā,
Satiek' vienu celiņā,
Tai pasniedzu rožu zaru,
Tai pasniedzu rožu zaru,
Ta man sniedza sav' rociņu.
Tūdaļ cēlu kumeļā,
Vežu līdz sētiņā.
Ta bij mana līgaviņa,
Kuru Laime nolēmuse.
# 13291.00
Strauja, strauja upe tek
Gar tām Leišu robežām.
Straujupites maliņāi
Zied ābele baltim ziedim.
Es piesēju kumeliņu
Pie ziedošas ābelites,
Nobierst manis kumeliņis
Ar ābeles ziediņim.
Jāju, jāju pa celiņu
Ar ziedošu kumeliņu.
Satiek vienu meitu māti,
Raibu cimdu adijot.
Meitu māte man vaicaja:
Kur tu jāsi, smuks puisiti?
Teikšu, teikšu, neliegšos,
Jāšu sievas lūkoties.
-Jāj pie manis, smuks puisiti,
Man ir divi dailas meitas.
Viena bija sērdienite,
Otra daila mātes meita.
- Nāc ārāi, mātes meita,
Tu būs' mana līgaviņa!
- Jāj projam, kalpa dēls,
Man vis tevis nevajaga;
Man atjās precinieki
Bajāriša tēva dēli.
# 13292.00
Tēvs man deva pūru naudas,
Lai es pirku līgaviņu.
Es nepirku līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu,
Es nopirku kumeliņu,
Kokļu stīgu iemauktiņus.
Es aizjāju uz Prūšiem,
Kokledams, spēledams.
Prūšos bija daiļas meitas,
Glauda manu kumeliņu.
Vaj glaužat, neglaužat,
Nesēdesat mugurā;
Uz nākošu rudentiņu
Būs man sava glaudejiņa.
# 13292.01
Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Es nopirku kumeliņu.
Caur Jelgavu cauri jāju
Uz tām Prūšu robežām.
Prūšu meita melnacite
Sijā auzas kumeļam.
Vaj sijā, nesijā,
Man pašam sijataja,
Man pašam sijataja
Uz nākošu rudentiņu.-
Auga rudzi,auga mieži,
Nezinaju kādu ņemt;
Vaj ņemt gudru sērdieniti,
Vaj bagatu mātes meitu.
Labak gudru sērdieniti,
Ne bagatu mātes meitu:
Drīz mantiņa izputēs,
Mūžam mīļa dzīvošana.
# 13293.00
Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es ņemu līgaviņu.
Es neņēmu līgaviņu,
Pirku bēru kumeliņu,
Pirku bēru kumeliņu,
Kokles stīgas iemauktiņus.
Kokledamis vien aizjāju,
Prūšos ņemti līgaviņu.
Prūšu meitas varen lepnas,
Tās pie manis gan nenāca.
Tās nemāk miežu pļaut
Celmaiņāi līdumā,
Tās māceja rāmi šūt
Deviņiemi dzīporiem,
Man nevajg rāmi šūt
Deviņiemi dzīporiem,
Man vajaga riju kult
Deviņiemi spriguļiem.
# 13294.00
Tēvs man taisa oša laivu,
Māt' auž baltas zēģelites,
Lai es braucu jūriņā
Ar ziemeli dauzities.
Es redzeju jūriņā
Trīs meitiņas zvejojam.
Ta mazaja, ta smukaja,
Ta pēc manim gauži raud.
Tai es došu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savus lopus,
Savu lopu laidariņu.
# 13295.00
Teci, mana oša laiva
Simtu jūdzu naksniņā,
Ka vareju meitu māti
Priekš saulites bildināt.
# 13295.01
Skrej,laiviņ,tec,laiviņ,
Simt' jūdz' naksniņēi,
Lai varei meitas māt'
Priekš gaismiņ' apmeklēt.
Pirke vīn',pirke med',
Dzierdanē meitas māt'.
# 13296.00
Trīs gadiņi audzinaju
Stallēi bēru kumeliņu;
Cetortāi gadiņāi
Dzelžim kājas kaldinaju;
Tāi piektāi gadiņāi
Pierku sedlus iemauktiņus;
Tāi sestāi gadiņāi
Gāju sievas lūkoties.
Lai es jāju, kur jādamis,
Jāju meitu pulciņāi.
Sviežu savu gradzentiņu
Pa meitiņu kājiņām.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt apteceja.
Kas gradzenam pāri lēca,
Ne draugam nevēleju;
Kas apkārt apteceja,
To jaunam brālitim.
Trešā nāca, ta uzjēma,
Ta būs mana līgaviņa.
# 13296.01
Es pametu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca,pāri lēca,
Otra nāca,apteceja;
Trešā nāca,ta pacēla,
Ta būs mana līgaviņa.
Ta,kas nāca,pāri lēca,
Ta nelieša līgaviņa;
Kas apkārt apteceja,
To vēlešu bāliņam.
# 13297.00
Trīs gadiņi audzinaju
Stallī bēru kumelinu;
Cetortāja gadinā
Dzelziem kājas kaldinaju;
Tāi piektāja vasarā
Pirku sedlus iemauktinus;
Tāi sestāja vasarā
Jāju sievas lūkoties.
Nolūkavu itin dailu,
Bet bij mella kā sigāns;
Nedrīksteju mājās vest,
Ne pupinu apraudzit.
Pavaicaju māminai,
Kur to baltu izmazgašu.
- Ved to dūņu ezarā,
Ziepēm baltu izmazgasi.
Izmazgaju vienu podu,
Vēl bij melna kā sigāns;
Izmazgaju otru podu,
Tad bij tāda puspeleka;
Izmazgaju trešu podu,
Nu bij balta kā jumprava.
Tad drīksteju pabučot,
Tad pupinus apraudzit.
# 13297.01
Gan lūkoju baltu sievu,
Dabuj' melnu kā čiganu;
Nedrīksteju krogā vest,
Ne ļaudim parādit.
Māmiņ' mani pamācija,
Lai es pirku podu ziepju.
No pirmaja poda ziepju
Mella bija, kāda bija.
Kad nopirku otru podu,
Tad palika puspeleka;
Kad trešaju izmazgaju,
Bija balta, kā vāciete.
Nu drīksteju krogā vest,
Nu ļaudim parādit.
# 13297.02
Guļu, guļu, miegs nenāk,
Apakš zaļa lazdu krūma.
Lec' augšam, prom uz krogu,
Salda alus nodzerties,
Salda alus nodzerties,
Līgaviņas lūkāties.
Ši man tāda gadijās
Tīri melna ka čigans.
Nedrīksteju sētā vest,
Nej citiem parādit.
Rītu, rītu, ne šodien
Uz Valmieru ziepu pirkt.
Treju podu ziepu pirku,
Ka var baltu izmazgāt.
Vienu podu izmazgaju,
Tīri melna kā čigans;
Izmazgaju otru podu,
Jau palika puspeleka;
Izmazgaju trešo podu,
Tīri balta kā Vāciete.
Nu drīksteju sētā vest,
Nu citiem parādit.
# 13297.03
Gulu, gulu, miegs nenāk,
Uz ta cieta egļu beņķa.
Lec' augšā, auju kājas,
Eim' uz krogu nodzerties.
Dzerdams alu,brandavīnu,
Nolūkoju līgaviņu.
Būtu laba, būtu branga,
Bet tik melna kā čigane.
Vecā māte pamācija,
Kā var baltu izmazgāt:
Triju podu ziepju perc,
Ved Dobeles ezerā!
Izmazgaju pirmo podu,
Vēl tik melna, kā bijuse;
Izmazgaju otru podu,
Nu tik tāda puspeleka;
Izmazgaju trešo podu,
Nu bij balta kā Vāciete.
Nu drīksteju mutes dot,
Nu ļaudim parādit.
# 13297.04
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Uz cietā oša beņķa.
Ceļos augšam, aunu kājas,
Jāju sievas lūkoties.
Uzlūkot uzlūkoju,
Bet tik melna, kā čiganka.
Nedrīksteju mutes dot,
Nedz ļaudim parādit.
Jūdzu savu kumeliņu,
Brauc' uz Rigu ziepju pirkt.
Es nopirku pieci podus,
Ko mazgāt līgaviņas.
Divi podi izmazgaju,
Tad tik tāda puspeleka;
Visus piecus izmazgaju,
Nu bij balta kā Vāciete.
Nu drīksteju mutes dot,
Ir ļaudim parādit.
# 13297.05
Jāju, jāju pa celinu,
Skatit savu līgaviņu;
Redzej' savu līgaviņu
Tīri mellu kā čiganu.
Brauc' uz Rigu ziepu pirkt,
Mazgāt savu līgavinu.
Vienu podu izmazgaju,
Tīri mella kā čigans;
Otru podu izmazgaju,
Nu jau tāda puspeleka;
Trešu podu izmazgaju,
Nu ir balta kā Vāciete.
Nu drīksteju mājā vest
Un citim parādit.
# 13297.06
Mans baltais bāleniņis
Ik piektdienas Tukumā,
Ik piektdienas Tukumā,
Smuku meitu lūkoties.
Smuku meitu lūkodams,
Nolūkojis kā čiganu.
Nedrīksteja mājā vesti,
Ne ļaudimi parāditi.
-Māte mani pamācija,
Lai jau pērku ziepju podu.
Izmazgaju vienu podu,
Melna bija, kā bijuse.
Māte mani pamācija,
Lai jau pērku otru podu.
Izmazgaju otru podu,
Nu jau kāšu puspeleka.
Māte mani pamācija,
Lai jau pērku trešo podu.
Izmazgaju trešo podu,
Nu bij balta kā mamzele.
Nu drīksteju mājā vesti,
Nu ļaudimi parādit.
# 13297.07
Pieci gadi audzinaju
Stallī bēru kumeliņu,
Tāi sestāi vasarāi
Jāju sievas lūkoties,
Nolūkoju itin staltu,
Bet bij melna kā čigane,
Nedrīksteju ļaudis vest,
Ne ar' nakti klāt gulēt.
Izziepeju podu ziepju,
Jau palika puspeleka;
Izziepeju otru podu,
Nu bij balta kā Vāciete.
Nu drīksteju klāt gulēt,
Saldi,mīļi nobučot.
# 13297.08
Seglo,māsa,kumeliņu,
Kamēr es kājas auju,
Liec sudraba iemauktiņus
Ar tām zelta sprādzitēm.
-Vaj,brālit,tālu jāsi,
Ka tik daili puškojies?
-Jāšu tālu svešumā
Zeltenites lūkoties.
Nolūkoju līgaviņu
Tādu melnu kā čigani,
Nevareju mājās vest,
Ne ļaudim parādit.
Veca māte pamācija,
Kā var baltu nomazgāt:
Vidū dūņu ezeriņa,
Tur var baltu nomazgāt.
Podu ziepju izmazgaju,
Vēl bij melna kā čigane;
Otru podu izmazgaju,
Nu bij tāda puspeleka;
Trešo podu izmazgaju,
Tad bij balta kā jumprava.
Nu vareju mājās vest,
Nu ļaudim parādit.
# 13297.09
Tumsā sievu nopreceju,
Bet nezinu,kāda bij;
Kad pārvedu sētiņā,
Tad bij melna kā čigane.
Izmazgaju ziepju podu,
Nu tik tāda puspeleka,
Izmazgaju otru podu,
Nu bij balta kā muižniece.
Nu drīksteju klāt sēdēt,
Nu ļaudim parādit.
# 13298.00
Trīs gadiņi audzinaju
Stallī bēru kumeliņu;
Cetortāja gadiņā
Pirku sedlus iemauktiņus;
Piektajā gadiņā
Jāju sievas lūkoties.
# 13298.01
Trīs gadiņus audzinaju
Stallī bēru kumeliņu,
Ceturtā gadiņā
Tad sedloju kumeliņu,
Tad sedloju kumeliņu,
Jāju brūtes raudzities;
Piektajā gadiņā
Brūti viegli vizinaju.
# 13299.00
Trīs gadiņi audzinaju
Stallī melnu kumeliņu;
Cetortā gadiņā
Pirku sedlus, iemautiņus,
Pirku sedlus, iemautiņus,
Jāj' uz meitu māmuliņu.
Ieraudzijse tautu meita,
Ietek rožu dārziņā;
Novijuse vainadziņu,
Nāk ārāi raudadama.
Vaj nu raudi, vaj neraudi,
Tūlit līdza nevedišu,
Par trīs gadi, cetortāi,
Tad es tevi aizvedišu.
# 13300.00
Vakarā iesēdos
Ozoliņa laiviņā;
Rigā man gaiļi dzied,
Vāczemē saule lec.
Rigā man tēvs, māmiņa,
Vāczemē līgaviņa.
# 13301.00
Visi saka, visi saka,
Ka es sievas nedabušu.
Es iegāju klētiņā,
Apjozos zobentiņu,
Apjozos zobentiņu,
Apsegloju kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
Jāju, jāju trīs dieniņas,
Ceļam gala nedabuju.
Es uzjāju lielu kalnu,
Lielu ciemu ieraudziju.
Sviedu spieķi sētmalā,
Satrūkās ciema suņi.
Izlec divas zeltenites,
Kā rozites ziededamas.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Treju staļļu dibinā,
Ber auziņas silitē,
Sviež ābolu redelēs,
Aizslēdz manu kumeliņu
Deviņām atslēgām.
Ieved pašu istabā,
Sēdin' liepas krēsliņā,
Uzliek man kviešu maizi,
Uzliek miežu alutiņu.
Paldies, meitu māmuliņa,
Par to gārdu mielastiņu!
2.5.1.1.3. Sievu iegūst ar varu un viltu. ( 13302 - 13594)
2.5.1.1.3.1. Tautas izkaro līgavu. ( 13302 - 13309)
# 13302.00
Balti bērzi vizinaja
Gar brāliša sētmaļiem:
Tie nebija balti bērzi,
Tie brālišu zobeniņi;
Uz tautām vizinaja,
Tautām māsu nedodam.
# 13303.00
Ej, māsiņa, tautiņās,
Es nevaru ko darit,
Man rociņa piekususe,
Zobeniņu vēcinot.
# 13304.00
Es, māsiņa, tevis dēļ
Salauziju zobeniņu;
Ar tautām bārdamies,
Cirtu vārtu stuburā.
# 13305.00
Ik dieniņas Dievs palīdz,
Šo dieniņu nepalīdz:
Tautas māsiņ' i aizveda,
Man pārlūza zobeniņš.
# 13306.00
Irbi šāva, mednis krita,
Visa zeme norībeja;
Tautas jāja, kalni plīsa
Deviņos gabalos.
# 13307.00
Māsiņ manu maģako,
Turi manu kumeliņu!
Tautas veda lielako,
Lai es rauju zobentiņu.
# 13307.01
Māseņ munu jaunāku,
Patur' munu kumēļeņu!
Vacāku tautys vede,
Lai es taku zubiņeņa.
# 13308.00
Sasabāru ar bāliņu,
Salauziju zobeniņu:
Kam tureja kamanās,
Kam tautām nerādija.
# 13308.01
Sasaskaitu ar bāliņu,
Salauziju zobeniņu:
Padusē vien tureja,
Tautiņām nerādija.
# 13309.00
Cauri dūru glāžu logu
Ar tērauda zobeniņu,
Ārā ņēmu gudraļiņu
No deviņu bāleliņu.
2.5.1.1.3.2. Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjās no tautām. ( 13310 - 13579)
# 13310.00
Agri dzied jūras gaiļi,
Agri kāpu laiviņā;
Jau atradu Leišu meitu
Aiz Daugavas velejot.
Iemet' vāli ūdenī,
Ieņem' pašas laiviņā.
# 13311.00
A, Dieviņu, a, Dieviņu!
Suņi mani neredzeja;
Es atjāju par lejām,
Par ozolu ēniņām.
# 13312.00
Ai, Dieviņ, kur nu bēgšu?
Manim jāje precinieki.
Nenorimu istabā,
Ne klētie, apcirknie.
# 13313.00
Ai, Dieviņi, man bij laime,
Šī birzēi iejājot:
Līdz iegāju, līdz nošāvu
Sarkankrūti vāveriti.
# 13314.00
Ai, Dieviņ, kas nu būs,
Kas nu mani mājās vezs?
Poļu ļaudis sienu pļāva
Pašā ceļa maliņā.
# 13315.00
Ai, liepiņa platlapite,
Apslēp manu vainadziņu!
Tautas loka zaļas birzes,
Meklē manu vainadziņu.
# 13316.00
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Bailig' ir rudens nakts;
Pūš vējiņš, čaukst lapiņas,
Lavij mani sveši ļaudis.
# 13317.00
Ai, priedite, ai, eglite,
Es ar tevi ienaidā:
Es zem tevis pateceju,
Tu tautām parādiji.
# 13318.00
Ai, zaļā bērzu birze,
Tu ar mani ienaidā:
Es būt' tautas izbēguse,
Tu norāvi vainadziņu.
# 13318.01
Egles,egles,priedes,priedes,
Tās ar mani ienaidā:
Es būt' tautas izbēguse,
Tās norāva vaiņadziņu.
# 13318.02
Priede,priede,egle,egle,
Daudz tu mani kaitinaji:
Es būt' tautas izbēgusi,
Tu norāvi vainadziņu.
# 13319.00
Ai, svainiti, dar' man labu,
Padod ziņu brāliņam,
Apstāj' mani trejas tautas
Dābuliņa kalniņā.
# 13320.00
Ak, tu Dievs, es izbēgu
No nelieša tēva dēla!
Nu es savu vainadziņu
Vēl košaku darinašu.
# 13321.00
Ai, vanagi, vanadziņi,
Kur tik augsti lidinaji?
Sudrabota balta vista
Ielīž brāļa kaņupēs.
# 13322.00
Aiz ābeles paslēpos
No nelieša tēva dēla.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
# 13323.00
Aiz upites melni alkšņi,
Pilni baltu gaigaliņu;
Celies agri, bāleliņ,
Būs tavā rociņā.
# 13323.01
Aiz jiureņu malna egļe,
Pyllna bolltu gaigaļeņu;
Celīs agri,bāļeļeņ,
Tiks tovā ruceņā.
# 13323.02
Aiz upites melna egle,
Pilna baltu gaigaliņu;
Celies agri,bāleliņ,
Būs tavāi rociņā.
# 13323.03
Pār Daugavu melna egle,
Pilna baltu gaigališu;
Pasteidziesi,brāleliņi,
Tur būs tava līgaviņa.
# 13324.00
Apkārt kalnu, apkārt kalnu
Ar vizuļu vainadziņ',
Lai tautiņas nepanāca
Ar vizuļu vainadziņ'.
# 13325.00
Apkārt kalnu apteceju
Ar vizuļu vainadziņu;
Pakaļ tautas pa sliediti,
Pa vizuļu birumiņu.
# 13325.01
Apkārt kalnu,apkārt kalnu
Ar vizuļu vainadziņu;
Pakaļ tautas dzinušās
Pa vizuļu birumiem.
# 13326.00
Apkārt kalnu tautiets jāja,
Es no kalna lejiņā.
Tautiets jāja rožu dārzu,
Es iebēgu kaņepēs.
# 13327.00
Apkārt poru, apkārt poru,
Negribeju slapja tapt;
Negribeju satikties
Ar nelieti tēva dēlu.
Līdz top' pora maliņā,
Līdz nelieša rociņā.
# 13329.00
Apstāj mani pulka tautu
Sīku priežu kalniņā,
Gribej' manu vainadziņu
Ar variti novarēt.
Rokā vien vēsinaju,
Līdz pārgāju sētiņā;
Kad pārgāju sētiņā,
Tad iedevu brālitim.
# 13330.00
Apstāj mani sīvas tautas
Sīkāi priežu kalniņāi.
Vai, Dieviņu, kur nu mukšu,
Kur nu likšu vaiņadziņu?
Rokāi viene vēcinašu,
Līdz atjāse bāleniņis.
Kad atjāja bāleniņis:
Še, brāliti, vaiņadziņis,
Še, brāliti, vaiņadziņis,
Nes mazai māsiņai!
# 13330.01
Satiek mani trejas tautas
Sīku priežu kalniņāi.
Vai,Dieviņi,kur ielikšu
Savu zīļu vaiņadziņu?
Rociņāi vēcinaju,
Līdz atjāje bāleniņi.
Kad atjāje bāleniņi:
Še,brāliti,vaiņadziņis,
Še,brāliti,vaiņadziņis,
Nes sētāi māmiņai!
Brālits paņem
Žēlodams,
Pārnes sētā
Gaudodams,
Iedod māmiņai
Raudadams.
Māmiņa ienesa
Rozišu dārzāi.
To saka rozite,
To magonite:
Kur ta vaiņagu
Nesataja?
Tautiņas noveda
Nesataju,
Palika tautās
Plānautu nesāt.
# 13331.00
Apstāj mani trejas tautas
Sīkā priežu kalniņā,
Gribej' manu vaiņadziņu
Ar variti novarēt.
Rokā vien vēcinaju,
Līdz atjāja bāleliņi;
Kad atjāja bāleliņi,
Tad uzliku galviņā.
# 13331.01
Tautas mani aptureja
Maraniņa kalniņā;
Gribej' manu vaiņadziņu
Ar variti novarēt.
Rokā vien vēcinaju,
Līdz atjāja bālelinis.
Kad atjāja bālelinis,
Tad uzliku galviņā.
# 13332.00
Apstāj mani trejas tautas
Sīku priežu kalniņā,
Rausta manu vainadziņu,
Groza brāļa kumeliņu.
Es visāi balsiņā
Saucu savus bāleliņus.
Attek mani bāleliņi,
Cepurites rociņā.
- Drīksti, nelga, to darit,
Ceļā māsu saticies,
Raustit māsas vainadziņu,
Grozit manu kumeliņu?
# 13333.00
Apstāj mani trejas tautas
Silā priežu kalniņā,
Gribej' manu vaiņadziņu
Ar variti novārēt.
Visu dienu sasēdeju
Sila priedes galiņā,
Rokā vien vēcinaju
Savu zīļu vainadziņu,
Gaidu savus bāleliņus
No Vāczemes pārjājam.
Pārjāj brāļi no Vāczemes,
Nolaiž mani no priedites.
Savu zīļu vaiņadziņu
Sev uzliku galviņā.
# 13334.00
Apvijam zelta viju
Visapkārt Zalaviņu,
Lai nezaga Susejieši
Zalaviņas zeltenites.
# 13335.00
Audzē, Dievs, bāliņam
Labas garas kaņepites,
Es tautām atsacišu,
Kaņepēs stāvedama;
Balsi manu gan dzirdēs,
Augumiņu neredzēs.
# 13336.00
Audzē, Dievs, bāliņam
Labas garas kaņepites;
Rudens nāca, vaidu laiki,
Tur māsiņa paslēpās.
# 13336.01
Audziet garas,kaņepites,
Bāleliņa dārziņā;
Kad uznāks vaidu laiki,
Kar māsai paslēpties.
# 13337.00
Balta, balta gaigaliņa
Zem tiltiņa mazgajās;
Atskrien Zviedru vanadziņš,
Spalvas vien noputeja.
# 13338.00
Balta gāju, balta teku
Pa klajenu atmatiņu,
Lai tie manis neierauga,
Baltābula pļāvejiņi.
# 13339.00
Balta kaza velejās
Daugaviņas maliņā;
Dalec vilks, aiznes kazu,
Paliek drēbes neveletas.
# 13342.00
Bēdz, māsiņa, dzenās tautas,
Nes vaiņagu rociņāi;
Ja redz' tautas panākam,
Svied vaiņagu brālitim.
# 13343.00
Bēdz, māsiņa, suņi rēja,
Bēdz avota lejiņā!
Ne visām tautiņām
Rādit savu augumiņu.
# 13344.00
Bēdz, meitiņ, bēdz, meitiņ,
Nu nāk tavi precinieki:
Kalna Kušļu Indriķits,
Skrandinieku Andrieviņš.
# 13345.00
Bēdz, meiti, vaj nebēdz,
Manu nagu neizbēgs',
Manu nagu neizbēgs',
Manu labu kumeliņ'.
# 13345.01
Bēdz bēgdama,tautu meita,
Manu nagu neizbēgsi,
Manu nagu neizbēgsi,
Mana strauja kumeliņa.
-Lai es ar' ne meitiņa,
Ja es tevis neizbēgu.
-Lai es ar' ne puisits,
Ja es tevis nedabuju.
# 13345.02
Tautu meita lielijās,
Nebūs mana līgaviņa:
Es negribu meita būt,
Ja es tevi neizbēgšu!
-Es negribu vīriņš būt,
Ja es tevi nedabušu!
# 13346.00
Bēdza meitas no manim,
Bēdza lielas, bēdza mazas;
Mazas bēdza muļķibā,
Kāda vella lielas bēdza?
# 13346.01
Bēdza meitas no manim,
Bēdza dižas,bēdza mazas;
Mazās bēdza no trakuma,
Kāda joda dižās bēdza?
Dižās bija sajutušas,
Ka man dzedra valodiņa.
Tev,meitiņ,ģeķa prāts,
Ka lūkoji valodiņu,
Valodiņa kā brīžiem,
Padomiņis mūžiņam.
# 13346.02
Bēdza meitas no manim,
Bēdza lielas ,bēdza mazas;
Mazas bēdza muļķibā,
Kādu vellu lielas bēdza?
Lielas bēdza tādu vellu,
Ka es lielis dzērajiņš,
Ka es lielis dzērajiņis,
Ka man sīva māmuliņa.
Nāc, meitiņa, nebēdā,
Atmetišu dzērumiņu,
Atmetišu dzērumiņu,
Nomirs mana māmuliņa.
# 13346.03
Bēdza meitas no manim,
Bēdza lielas,bēdza mazas;
Mazas bēdza trakumā,
Kāda velna lielas bēdza?
Vaj tadēļi lielas bēdza,
Ka man sīva māmuliņa?
Nāc,meitiņa,nebēdā,
Neba māte mūs' mūžiņu.
# 13346.04
No manim meitas bēga,
Bēga liela, bēga maza;
Maza bēga neprazdama,
Kāda vella liela bēga?
Vaj tapēc liela bēga,
Nav man daila kumeliņa?
# 13346.05
No manim meitas bēga,
Bēga lielas, bēga mazas;
Mazas bēga neprazdamas,
Kāda velna lielas bēga?
# 13346.06
Nō maniem meitas bāga,
Bāga lielas,bāga mozas;
Lielas bāga naiedamas,
Kāda vallna mozas bāga?
# 13347.00
Bēdzin bēga tautu meita,
Dzirdej' mani runajot.
Bēdz, meitiņa, laimes savas,
Nebēdz mana augumiņa.
# 13347.01
No man's meitas bēdzin bēdza,
Stāvu lēca ūdenī.
Bēdz, meitiņa, sava Dieva,
Nebēdz mana augumiņa.
# 13347.02
Nō meniem meitas bāga,
Stāvu leēa odenīe;
Bedz, meitiņ, sava gōda,
Nebedz muna auguimiņa.
# 13348.00
Bēgtin bēga tautu meita,
Dzirdej' mani runajam.
Ja tu manu balsu bēgi,
Mani pašu neizbēgsi.
# 13349.01
Bēdz, māsiņa, bārgu kungu,
Bēdz laisko tēva dēlu;
Šai vasarai bārgi kungi,
Visu mūžu tēva dēls.
# 13349.02
Bēdzin bēgu bārgu kungu,
Bēdzin laisku tēva dēlu;
Bārgi kungi nedeļām,
Mūžam laiskis tēva dēls.
# 13349.03
Bēgait,meitas bārg' araja,
Bārga kunga nebēgait:
Bārgais kungs šim brīžam,
Mūžam bārgs arajiņš.
# 13350.00
Bēdzien bēgu no tautām,
Upit' radu celiņā.
Drīzi, drīzi, brāleliņi,
Met zobenu celiņā (laipiņā).
# 13351.00
Bēgat, meitas, bēgat, meitas,
Nu brauc jūsu precinieki;
Lieniet viena aizkrāsnē,
Otra mātes pagultē.
# 13352.00
Bedžu, bedžu nu tauteņu,
Kritu lozdu kriumenī.
Tev, lazdeņ, plotas lopas,
Apsedz munu augumeņu.
# 13353.00
Bēgu dienu, bēgu nakti,
Augumiņu vairidama:
Dienu bēgu bārgu kungu,
Nakti laisku tēva dēlu.
# 13354.00
Bērziņš meitu aicinaja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Ne zariņa nenogrieza,
Sāk bērziņis līgoties.
# 13355.00
Biju jauna, biju gudra,
Mācej' tautas kaitināt:
Tautas jāja pa celiņu,
Es kalnāje gavileju.
Līdz tautiņas kalniņā,
Es no kalna lejiņā;
Līdz tautiņas lejiņā,
Es brāliša birziņā;
Līdz tautiņas birziņā,
Es brāliša sētiņā;
Līdz tautiņas sētiņā,
Es pie māršām istabā.
Ai, lūdzamas brāļu sievas,
Līdzat manim vairoties!
Viena mārša galvu tina,
Otra sedza vilnaniti,
Ta trešaja projam raida:
Ej projam, ciema sieva,
Es jau tevi sen pazinu
Runataju cilveciņu.
Sak' tautiņas, sēdedamas:
Ta nebija ciema sieva,
Ta nebija ciema sieva,
Ta, brāliši, jūs' māsiņa,
Ta, brāliši, jūs' māsiņa,
Rokā nesa vaiņadziņu.
# 13355.01
Drīkstu tautas kaitināt,
Māku pate vairities.
Līdz tautiņas kalnā kāpa,
Es no kalna lejiņāi;
Līdz tautiņas lejiņāi,
Es zaļai bierzitēi;
Līdz tautiņas bierzitēi
Es pie māršas istabāi.
Ai, lūdzamas brāļu sievas,
Līdzat tautas vairities!
Viena mārša gālu ģērba,
Otra sedza villainiti;
Ta trešaja, ta sacija:
Ej projam, ciema sieva!
Sak' tautieši blenzdamies:
Ta brāliša īsta māsa.
# 13355.02
Es stāveju kalniņāi,
Ieraudziju, tautas nāk.
Līdz tautiņas kalnāi nāca,
Es no kalna lejiņāi;
Līdz tautiņas lejāi nāca,
Es pie brāļa sētiņāi;
Līdz tautiņas sētāi nāca,
Es pa duris istabāi;
Līdz tautiņas namāi nāca,
Es caur logu kaņepēs.
# 13356.00
Biju meita, bij augums,
Slēpos kļava lapiņās;
Tautiņām(i) zeme rīb,
Man' auguma meklejot.
# 13356.01
Es bij' maza meitenite,
Tinos kļavas lapiņās;
Tautiņām zeme rīb,
Man' auguma meklejot.
# 13356.02
Redz, kur meita, bij augums,
Slēpās rožu dārziņā;
Tautiņām zeme rīb,
Augumiņa meklejot.
# 13357.00
Birzi bridu, ne ābolu,
Rasa bira, ne sidrabs;
Tautu bēdzu, ne bāliņu,
Asariņas slaucidama.
# 13358.00
Brāļi māsu aizslēguši
Pētersiļu dārziņā.
Eita, brāļi, atslēdziet,
Man vajaga malejiņas.
# 13358.01
Brāļi māsu i aizslēdza
Aiz deviņu atslēdziņu.
Atslēdziet,bāleliņi,
Man vajaga malejiņas.
# 13359.00
Brāļi māsu aizslēguši
Pētersiles dārziņāi.
Slēdzat, brāļi, neslēdzat,
Man vajaga, es dabušu.
# 13360.00
Brāļi māsu aizslēguši
Pētersiļu dārziņā.
Slēdziet, brāļi, neslēdziet,
Jau māmiņa pavēleja.
# 13372.00
Briedu purvu briedamo,
Metu laipu metamo,
Augumiņu vairidama
No netikla tēva dēla.
# 13372.01
Bridu purvu raudadama,
Žagariņus lauzidama,
Augumiņu vairidama
No dzēraja tēva dēla.
# 13373.00
Daiļa puķe dārzā auga,
Vēl daiļaka jūriņāji,
Zelta zari, zīda saknes,
Sudrabiņa lapiņām.
Pēc puķites sniedzotiesi,
Iekrīt zīda nēzdaudziņis;
Pēc nēzdauga sniedzotiesi,
Iekrīt zelta gredzentiņš;
Pēc gredzena sniedzotiesi,
Iekrīt zīļu vaiņadziņis;
Pēc vaiņaga sniedzotiesi,
Dzirdu tautas atjājot.
Saka tautas cits uz cita:
Ņemsim zirga mugurāji!
Labak kritu upitēji,
Ne ka tautu rociņā,
Upit' nesa līgodama,
Tautas veda nievadamas.-
Upit' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis Daugavāji;
Daugav' nesa, nepanesa,
Iesit vilnis jūriņā;
Jūriņ' nesa, nepanesa,
Izsit vilnis maliņāji,
Izsit vilnis maliņāji
Tēva lauka galiņā.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiemi.
No saknēmi kokles taisa,
No zariemi stabulites.
Sak' bāliņis kokledamis:
Ta koklite žēli skana.
Sak' māmiņa raudadama:
Tā dzied mana pastarite,
Tā dzied mana pastarite,
Gar jūriņu staigadama,
Gar jūriņu staigadama,
Ūdens ziedus lasidama.
# 13374.00
Dari man, bāleliņi,
Trejas dores istabāi:
Pa vienam tautas nāca,
Pa otram izteceju,
Pa trešam brāļa sieva
Iznes manu vainadziņu.
# 13374.01
Dari man, bāleliņi,
Augstu namu treju doru:
Pa vienām tautas nāca,
Pa otrām baleliņi,
Pa trešām mūs' māsiņa
Mūk avota lejiņē.
# 13374.02
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Tais' man jaunu istabiņu,
Tais' man jaunu istabiņu
Ar trejām(i) durtiņām.
Pa vienām(i) tautas nāca,
Pa otrām(i) bāleliņi,
Pa trešām(i) es iznesu
Savu zīļu vaiņadziņu.
# 13374.03
Tais',bāliņi,augstu namu,
Taisi treju nama durvju:
Pa vienām gaisma ausa,
Pa otrām saule lēca,
Pa trešām durtiņām
Iznes manu vainadziņu.
# 13374.04
Tais', brāļeņ, ustubeņu,
Taisi treju duraveņu:
Pa vīnām iteēēju,
Pa utrām izteēēju,
Pa trešām padodit
Munu zeilu vainaēeņu.
# 13374.05
Tais' man , tēvs, augstu namu,
Taisi treju nama durvju:
Pa vienām tautas nāca,
Pa otrām bāleliņi,
Pa trešām durtiņām
Iznes manu vaiņadziņu.
# 13374.06
Cērt,bāliņ, jaunu klēti,
Cērt klētei treju durvu:
Pa vienām tautas gāja,
Pa otrām bāleniņi,
Pa trešām māsa gāja,
Asariņas slaucidama.
# 13375.00
Dažu nakti pārguleju
Baltu puķu siliņā,
Augumiņu vairidama
No neveikla tēva dēla.
# 13376.00
Dievs dod apsei nelapot,
Kam ta mani nobiedeja!
Ta trīseja, es teceju,
Šķitu tautas dzenoties.
# 13377.00
Dievs dod tev, ozoliņ,
Simtu gadu nelapot:
Es zem tevis pateceju,
Tu tautām(i) parādiji.
# 13377.01
Apsēdos ap ozolu,
Redzu tautas atjājam.
Nav tautiņas atjājušas,
Ozols saka: še meitiņa!
Dievs dod tev, ozoliņ,
Trīs gadiņi nelapot,
Trīs gadiņi nelapot,
Mūžam zīļu neredzēt.
# 13377.02
Dziržu tautas jau braucam,
Es uzbēgu ozolā.
Sak' ozolis līgodamis:
Še, tautiņas, brāļu māsa!
Dieviņ dodi tev, ozol(i),
Trīs vasaras nelapot,
Trīs vasaras nelapot,
Mūžam zīles neredzēt.
# 13377.03
Es aizmuku aiz ozola,
Redz' atraiti atjājam.
Sauc ozolis,met zīlīti:
Nāc, tautieti, šej meitiņa!
# 13377.04
Es pamuku drebedama
Apakš kupla ozolina.
Ozols saka cīkstedams:
Še, tautieši, brāļu māsa!
Es vēleju ozolami
Trīs gadini nezaļot,
Trīs gadini nezaļot,
Mūžam zīļu neredzēt.
# 13377.05
Es piegāju pie ozola,
Ozols saka: še meitiņa!
Es vēleju ozolam
Trīs vasaras nelapot,
Trīs vasaras nelapot,
Cetortāi nezīļot.
# 13377.06
Tautas jāja pa kalniņu,
Es apsēdu pie ozola.
Līdz tautiņas garam jāja,
Ozols saka: še meitiņa!
Dievs dod tam ozolam
Simtu gadu nelapot,
Simtu gadu nelapot,
Otru simtu nezīļot.
# 13378.00
Div' dieniņas mežā braucu,
Neka laba neatradu;
Nu aizbraucu trešo dienu,
Dabuj' smuku līgaviņu.
# 13379.00
Divas māsas lapās gāja,
Trešā māsa pakaļ tek.
To mazo es paņemšu,
Tur būs man līgaviņa.
# 13380.00
Div' peleki vanadziņi
Lidin' brāļu pavārtā.
Nei tie skrēja, nei metās,
Teju vien lidineja;
Tie gaidija mūs' māsiņas,
Kā irbites iztekam.
Ta nebija lauka irbe,
Vanagami notverama.
# 13381.00
Dui peleki vanadziņi
Teju vien lidinaja,
Līdz nospēra mūs' māsiņu
Baltāi linu lauciņāi.
# 13383.00
Dzen ganos, man' māsiņa,
Negan' ceļa maliņā:
Ik dieniņas tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu;
Liekajam kumeļam
Balta sagša mugurāi.
# 13383.01
Es piesaku tev, māsiņa,
Negan' ceļa maliņā:
Tautas brauca garus ceļus,
Liekus veda kumeliņus;
Liekajami kumeļam
Vajag sava braucejiņa.
# 13383.02
Es tev saku, man' māsiņa,
Negan' ceļa maliņā:
Tautas jāj to celiņu,
Lieku ved kumeliņu.
# 13384.00
Dzīrās tautas zagšus zagt,-
Kur jūs mani dabusiet?
Vidū māršu maltu gāju,
Vidū brāļu druviņā.
# 13384.01
Dzīrās mani tautas zagt,
Lielako malejiņu.
Kur jūs, tautas, dabusat
Lielakās malejiņas?
Vidū māršu malti gāja,
Vidū brāļu druviņā.
# 13384.02
Dzīrās tautas mani zagt,-
Kur jūs mani sadzisiet?
Vidū brāļu druvā gāju,
Vidu māršu maltuvē.
# 13384.03
Sokās tautas nōzogškōt,-
Kur juvs meni nōzogsiet?
Brāļu vidu kullti gāju,
Māeršu vidu molltevē.
# 13384.04
Sola tautas jāšu jāti,
Sola mani zagšu zagti.
Jājat tautas, zogat mani,-
Kur jūs mani dabusit?
Vidū māršu malta gāju,
Vidū brāļu druviņā.
Svētu rītu nezagsit,
Tad es dzīšu ganiņos.
# 13384.05
Tautas bija lielijšās,
Zagšus mani nozagšot.
Es tautām atsaciju:
Kur jūs mani nozagsiet?
Ar māršām pļautu gāju,
Ar brāļiem tīrumā.
# 13384.06
Vidū brāļu kulti gāju,
Vidū brāļu druviņā;
Ko var tautas man darit,
Vidū vien līgojot?
# 13385.00
Ej, bāliņi, paskaties,
Ko rej tēva kucentiņi.
-Bēdz, māsiņa, kambarī,
Tev sajāja precenieki.
-Laj tie jāj, bāleliņi,
Es jau biju sen gaidijse.
# 13386.00
Ej ganos, bāleliņ,
Ka ganos nedabuji?
Dabuj' puķu vainadziņa,
Dabuj' pašas vijejiņas.
# 13386.01
Ej ganos, bāleniņ,
Ko ganos nedabuji?
Dabuj' ogu, dabuj' riekstu,
Dabuj' pašas ganu meitas.
# 13386.02
Ej mežā, bāleliņ,
Ka mežā nedabusi?
Dabus' ogu, dabus' riekstu,
Dabus' meitu malejiņu.
# 13386.03
Mežā eimu, mežā teku,
Ko mežāi nedabuju?
Dabon' sēnes, dabon' ogas,
Dabon' pašu lasitaju.
# 13387.00
Ej mežāi, bāleliņ,
Ko mežā nedabusi?
Dabus' meitu vaiņagāi,
Bit' ar vasku rituliņu.
# 13387.01
Ak, tu Dievs, ak, tu Dievs,
Laba laime celiņā!
Es satiku meit' ar kroni,
Bit' ar vaska gabaliņu.
# 13387.02
Ak, tu Dievs, es satiku
Labu laimi celiņā:
Jaunu meitu ar vaiņagu,
Bit' ar vasku gabaliņu.
# 13387.03
Ak, tu Dievs, labu laimi
Es satiku celiņā:
Jaunu meitu ar vainagu,
Bit' ar vaska gabaliņu.
# 13387.04
Ak, tu Dievs, mun bij laime
No rītiņa celiņā:
Meit' ar rožu vaineciņu,
Bit' ar vasku gabeliņu.
# 13387.05
Ak, tu Dievis, manu laimi,
Ko satiku celiņā:
Bit' ar vasku ritentiņu,
Meit' ar zīļu vainadziņu.
# 13387.06
Ak, tu Dievus, sasatiku
Labu laimi celiņā:
Slaveno tēva dēlu
Ar labo kumeliņu.
# 13387.07
Būs dabut, būs dabut,
Kalabad nedabut?
Tautu meitu ar vaiņagu,
Bit' ar vaska rituliņu.
# 13387.08
Dod, Dieviņi, man satikt
Labu laimi celiņā:
Jaunu meitu ar vaiņagu,
Bit' ar vaska ritentiņu.
# 13387.09
Jaunu meitu celiņā,
Bit' ar vaska ritenit',
Dod,Dievis, satikties,
Kā jaunam man vajag'.
# 13387.10
Mežāi eimu, mežāi teku,
Ko mežāi nedabuju?
Dabuj' meitu ar vaiņagu,
Bit' ar vaska rituliņu.
# 13387.11
Silā eimu, silā teku,
Ko silā es atradu?
Bit' ar vaska rituliņu,
Meit' ar vara vaiņadziņu.
# 13388.00
Es apsedzu baltu sagšu,
Sēžu ievu krūmiņā.
Sak' tautiņas pajādamas:
Līdz zemiti ievas zied.
# 13388.01
Apsedzos baltu palgu,
Iesēdos ievienā.
Sāk tautiņas garam jāt,
Tev, ieviņa, balti ziedi.
# 13388.02
Apsedzos baltu sagšu,
Sēžu ievu krūmiņā.
Saka tautas pajādamas:
Līdz zemei ievas zied.
# 13388.03
Es apņēmu baltu sagšu,
Sēdej' ievu krūmiņā;
Garam gāja sveši ļaudis:
Redz, kur koši ieva zied.
# 13388.04
Sedzu baltu villainiti,
Sēstos ievas krūmiņā.
Saka tautas pajādamas:
Līdz zemiti ievas zied.
# 13388.06
Sadzu bolltu vyllnāneiti,
Sāstos ivu kriumeņā.
Soka tautas caur īdami:
Iva zid da zemines.
# 13388.07
Zinu, zinu, redzu, redzu,
Kur no tautām glabašos:
Sedzu baltu villainiti,
Sēžu ievu krūmiņā.
Sak' tautiņas,garam jāja:
Līdz zemiti ievas zied.
# 13388.08
Tev, ieviņ, balti ziedi,
Man baltakas vilnainites.
Sedzos baltu vilnainiti,
Sēdos ievu krūmiņā.
Saka tautas piejādamas:
Ieva zied līdz zemei.
# 13389.00
Es apvilku zīda tīklu
Apkārt tautu istabai,
Lai ta man neizmuka,
Sen lūkota līgaviņa.
# 13389.01
Apstiepam zelta šnori
Ap tautieša tīrumiņu,
Lai caunite neizbēg,
Kur' vakar apsedzam.
# 13389.02
Apvelkam smalku tīklu
Ap to tautu tīrumiņ',
Lai ta mūs neizbēg,
Tautu meita zeltenit'.
# 13389.03
Es apmetu vara tīklu
Apkārt tautu istabiņu,
Lai ta man neizbēga,
Sen aplenkta vāverite.
# 13389.04
Es apstiepu zaļu zīdu
Ap to bērzu ataudziņu,
Lai ta man neizbēga,
Sen cereta līgaviņa.
# 13389.05
Es apstiepu zīda diegu
Ap briežāra [?] tīrumiņu,
Lai tur manim neizbēgtu
Sen uzieta vāverite.
# 13389.06
Es apvilku zaļu zīdu
Ap zaļo bērzu birzi,
Lai ta man neizbēg,
Gūstamā cielaviņa.
# 13389.07
Es apvilku zaļu zīdu
Apkārt kunga novadiņu,
Lai ta man neizbēdza,
Sen lūkota līgaviņa.
# 13389.08
Smalku tīkliņ' i apstiepu
Ap biezaju priedulaju,
Lai ta man neizbēga,
Sen apieta vāverite.
# 13389.09
Smalku tīkliņ' i apstiepu
Ap tautiņu tīrumiņu,
Lai ta mana līgaviņa
No turienes neizbēg.
# 13389.10
Smalku tīkliņ' i apstiepu,
Šo ciemiņu daiedams,
Lai ta man neizbēga,
Apietā zeltanite.
# 13389.11
Tautas vilka baltu tīklu
Gar zeltaines istabiņu,
Lai tautāmi neizbēga,
Šis vasaras lūkojums.
# 13390.00
Es atradu trīs bitites
Ābolā līgojam;
Lai līgoja divas vien,
Trešo vedu bāliņam.
# 13391.00
Es iegāju tāi sētāja,
Kur ieskrēja vanadzins.
Vanadzinis vistu ķēra,
Es noķēru līgaviņu;
Vanagam viena diena,
Man visam mūžinam.
# 13391.01
Tāi sētā es iejāju,
Tāi ieskrēja vanadziņis.
Vanags ķēra baltu vistu,
Es noķēru tautu meitu.
# 13392.00
Es iegrūžu tautu dēlu
Vībotnišu krūmiņā,
Kamēr pate pazaslēpu
Magonišu krūmiņā.
# 13392.01
Ar tautieti lauzties gāju
Savā rožu dārziņā.
Es pagrūdu tautu dēlu
Zem rozišu lapiņām;
Tikmēr pate paslēpos
Magonišu krūmiņā.
# 13393.00
Es izaugu pie māmiņas
Kā garā kaņepite;
Tautas gāja istabā,
Es pa logu kaņepēs.
# 13394.00
Es izbēgu no tautām
Biezāi priežu siliņāi;
Lai pazina bāleniņis
No vāveres lēkumiņa.
# 13395.00
Es izbāgu no tauteņu
Par peipeņu teirumeņu;
Bolltys munis villnāneites,
Bollts peipeņu teirumeņš.
# 13396.00
Es meitiņa kā smildziņa,
Smildziņās paslēpos;
Dzinās mani, nedabuja,
Divi jauni tēva dēli.
# 13397.00
Es meitiņu piepeņķeju
Pie priedites, pie eglites;
Kamēr jūdzu kumeliņu,
Jau meitiņa gabalā.
# 13397.01
Es puisiti piepeņķeju
Pie priedites siliņā;
Kamēr puisis peņķejās,
Es meitiņa gabalā.
# 13398.00
Es norāvu zelta rozi
Tautu dēla pļaviņā.
Dzinās mani, nepanāca,
Divi daiļi tēva dēli.
# 13399.00
Es pieteicu māsiņai,
Tāli ganu nevadit:
Aiz kalniņa aizalaida
Div' peleki vanadziņi.
# 13399.01
Div' peleki vanadziņi
Aiz kalniņa lidinaja.
Man's nelaida māmuliņa
Ne ganiņu pavadit.
# 13400.00
Es pievīlu meitu māti
Dūmotā istabā:
Viņa manim krēslu cēla,
Es ar meitu kamanās.
