12601 - 12800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. ( 9287 - 13175)
2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi. ( 11589 - 12478)

# 12601.00
Mīļi lūdzu Dreimanim,
Lai sien puišus pie vārtiem;
Ko pa nakti klendereja,
Plēsa tavas pastaliņas.

# 12602.00
Nākat, puiši, pie manim,
Kad es saucu vakarā!
Viens pats krupis atteceja
Dubļaiņām kājiņām.
Ej, krupiti, mazgā kājas,
Tad nāc meitu stāģenē.

# 12603.00
Nākat visi ciema puiši,
Kad es saucu vakarā;
Man gultina uztaisita
Mīkstajosi spilvenos.

# 12604.00
Nāc, tautieti, nelepoji,
Kad es saucu vakarā;
Negulesi bez palaga,
Bez baltajas villainites.

# 12604.01
Nākat, puiši, nelepojat,
Kad es saucu vakarā;
Bez paldziņa es negulu,
Bez rakstitas villainites.

# 12605.00
Nāc, tautieti, vakarā,
Lai neredz tēvs, māmiņa;
Dod, Dieviņ, rītā miglu,
Lai neredz aizejot.

# 12606.00
Ne es aru, ne eceju
Vēja lauzta līdumiņa;
Ne es gulu, ne cereju
Nelaulatas līgaviņas.

# 12606.01
Vai, Dieviņi, es nekrāvu
Vēja lauzta līdumiņa;
Vai, Dieviņ, neguleju,
Nelaulata līgaviņa.

# 12606.02
Kā būs art, kā ecēt
Vēja gāztu līdumiņ'?
Kā būs man klāt gulēt
Nelaulata tēva dēls?

# 12606.03
Kā var ārt, kā ecēt
Celmainā līdumā?
Kā var dot mīļ's vārd's
Nelaul'tam tautiešam?

# 12606.04
Kas vareja nesavērptu
Atpakaļu šķeterēt?
Kas vareja mutes dot
Nelaulati līgaviņi?

# 12607.00
Ne gulēt neguleju,
Kad nav laba guletaja,
Kad nav roka pagālī,
Labi svārki apsegam.

# 12608.00
Ne pus' nakts nevareju
Meža puiša pārgulēt:
Tas smirdeja rāvu smaku,
Man sirsniņa nepanesa.

# 12609.00
Ne ta visa miežu sēkla,
Ko vējā(i) novētija;
Ne tie visi arajiņi,
Kur naksniņu pārguleju.

# 12610.00
Ne tadēļ purvja zāle,
Ka bitiņa pāri skrej;
Ne tadēļ negodā,
Ka pie puiša nakti guļ.

# 12611.00
Neliedz mani, māmuļite,
Tiem ciemiņa puiseniem:
Ierasts bija klāt guleti,
Ierasts gultu pataisit.

# 12612.00
No rītiņa celdamies,
Tad mēs divi šķirsimies;
Tev jaiet zirgi kopt,
Man jaiet govis slaukt.

# 12613.00
Pasarg', Dievs, mani jaunu
No trejām nelaimēm:
No zagšanas, melošanas,
No tās puišu gulešanas.

# 12613.01
Sergi, Dievs, muini jaunu
Nō tām trim nalaimem:
Nō zagšanas, malōšanas,
Jaunu puišu guilešanas.

# 12614.00
Pavasar iudiņs tak
Pa vysām palteņām;
Rudiņ puiši volkājās
Pa vysām pyuneitem.

# 12614.01
Pavasar iudiņs tak
Pa vysām likņeņām;
Pavasar ti puiseiši
Pa tām meitu kļēteņām.

# 12615.00
Pie kauliņa gārda gaļa,
Pie meitiņas silta guļa;
Cik kauliņu skrubinaju,
Tik meitiņu iedomaju.

# 12616.00
Pie ta puiša neguletu,
Kur guleju viņu nakti,
Es atradu tam puisim
Sīva suņa amatiņu.

# 12616.01
Es, puisiti, otru nakti
Pie teviem neguletu,
Es redzeju šo naksniņu,
Tev bij viena suņa daba,
Tev bij viena suņa daba,
Tevi naigi blusas ēda.

# 12616.02
Es, puisiti, vai' pie tevis
Citu nakti neguleš'!
Es atradu viņu nakti,
Tev bij suņa amatins:
Tu ietini savas kājas
Mana krekla piešuvī.

# 12616.03
Neguletu pie ta puiša,
Kur guleju viņu nakt';
Es atradu viņu nakti,
Tam puišam slikta daba:
Rokas gāja plindu plandu
Gar manām stērbulēm.

# 12616.04
Pie ta puiša es neguļu,
Kur guleju viņu nakti;
Es atradu guledama,
Tam bij suņa amatits.
Nav pie manis piegulies,
Jau rociņa šur un tur.
Tas nebija stundu laika,
Sāk viņš naudu zvadzināt.
Vaj ta tava nieka nauda
Maksā manu vainadziņu?

# 12616.05
Pie ta puiša negulešu,
Kur guleju viņu nakt';
Tam puišam suņa daba,
Rokas šāva azotē.

# 12616.06
Pie ta puiša neguletu,
Kur guleju viņu nakti.
Tāi pirmāi naksniņāi
Gar saktām kņubinaja;
Tāi otrāi naksniņāi
Šauj rociņas azotēi.

# 12617.00
Pieci gadi saguleju
Jauna puiša kažokā;
Vēl guletu otri pieci,
Kaut māmiņa nezinatu.
Lai sapūtu kalpa mēle,
Kas mātei pasacija.

# 12617.01
Pieci gadi es guleju
Kalpa vīra kažokā;
Vēl guletu otri pieci,
Būt' māmiņa man ļāvuse.

# 12617.02
Pieci gadi saguleju
Apakš puiša kažociņa;
Vēl guletu otri pieci,
Kaut māmiņa nezinatu.
Dievs nosoda kalpa mēli,
Kas pateica māmiņai.

# 12617.03
Pici godi sagulēju
Jauna puiša kažukā;
Otri pici sagulātu,
Kad māmiņa nazynātu.
Atrauņ, Diven, kollpam meļi,
Kam pasēēja māmiņai.

# 12617.04
Pieci gadi saguleju
Zem tautieša kažociņa;
Otri pieci saguletu,
Kad māmiņa nezinatu.
Lai sapūtu kalpam mēle,
Kas mātei pasacija.

# 12617.05
Pīci godi saguleju
Es tautīša kažukā;
Vel guletu utri pīci,
Kav māmiņa nazinās'.
Vel māmiņa nazinātu,
Kav kollpiņš nasacijs.
Izrovj vels kollpam meli,
Kom sacija māmiņai.

# 12617.06
Treis vosoras atguļēju
Jauna puiša kažukā;
Otru treis atgulātu,
Ja māmeņa nazynātu.
Atlauz, Diveņ, kollpa mēli,
Ka mātei pasacēja.
Māte lauze smolku zoru,
Ar ku mani pratynāt.
Mešu kristu, sļēju rukas,
Māmeņ, puišu naredzēju.

# 12618.00
Pērn es gāju meitiņāsi,
Šogad vairs nestaigašu;
Šogad iešu aplūkoti
Pērnajā gājumiņa,
Vaj guleja šūpolē,
Vaj staigaja kājiņām.

# 12619.00
Projam iešu, nedzīgošu
Jērceniešu tiesinā:
Ne saimniece vietu taisa,
Ne do' puiša klā' gulēt.

# 12620.00
Proties, puisi, pats pie sevis,
Nāc pie manis klāt gulēt!
Saukšu tevi, dzirdēs citi,
Būs abiem liels kauniņš.

# 12621.00
Pūt, vējiņ, kā mežā
Manā cauņu cepurē;
Gul' pie manis, tautu meita,
Kā pie sava brāleliņa.

# 12622.00
Pūt, vējiņ, kā mežā
Manā cauņu cepurē;
Gul' pie manis, tautu meita,
Kā pie zaļa ozoliņa.

# 12623.00
Pūtiet guni, lauziet skalus,
Neva labi istabā:
Puiši guļ ar meitām,
Abi rokas azotē.

# 12623.01
Pūt uguni, dedz uguni,
Nava labi istabā:
Kalpiņš gāja pie kalpones
Spalvainām kājiņām.

# 12624.00
Puiši mani aicinaja
Zem siltā kažociņa;
Es bij' gudra, es negāju,
Tur es miega neredzeju.

# 12625.00
Puiši, puiši pie meitāmi,
Kumeliņi auziņās.
Meitiņāmi liela slava,
Puišiem auzas jamaksā.

# 12626.00
Puiši, puiši pie meitām,
Zirgi, zirgi pa auzām.
Parauj velns kunga auzas,
Kad tik meita klāt gulēt.

# 12627.00
Puiši, puiši pi meitām,
Zirgi, zirgi pa auzām.
Puiši meitu nadabova,
Zirgi auzys nuāduši.

# 12628.00
Puiši, puiši punduriši
Nedzen zirgus pieguļā,
Sadzen zirgus sētsvidū,
Paši gāja pie meitām.
Noguleja kaķei bērnus,
Kuņai stulbus kuceniņus.

# 12629.00
Puisits mani mīļi gulda,
Es tik mīļi neguleju;
Mani pašu svārkiem sedza,
Kājas tina kažokā.

# 12630.00
Puisits mirdams Dievu lūdz:
Dod meitiņu klāt gulēt!
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabās.

# 12631.00
Puisits prasa meitiņai:
Kur mēs abi gulesim?
Ne tev sagša, ne palags,
Ne ar mīksta guļu vieta.

# 12632.00
Puisits saka guledams:
Meitiņ, mana līgaviņ!
Ne tadēļ līgaviņa,
Ka naksniņu paguleju.

# 12632.01
Vai tadēļ puru bridu,
Ka siliņu pārteceju?
Vaj tadēļ līgaviņa,
Ka naksniņu pārguleju?

# 12632.02
Voi tādeļ puru brydu,
Ka siļeņu pārteēēju?
Voi tādeļ ļaudaveņa,
Ka naksņeņu pārguļēju.

# 12633.00
Puisits saka guledams:
Tu būs muna ļaudaviņa!
Tik tev citas notauļāt,
Cik es tava ļaudaviņa!

# 12634.00
Puisits saka uz meitiņu:
Guli, mana līgaviņa!
Es pie daža gulejusi,
Vaj tadēļ līgaviņa?

# 12635.00
Puisits saka uz meitiņas:
Tu, meitiņa, mana būsi!
Vaj tadēļ tava būšu,
Ka naksniņu pārguleju?
Vaj svārciņi tev noplīsa,
Vaj rociņas noguleju?

# 12635.01
Ne, puisiti, tava būšu
Par naksniņas gulejumu;
Vaj svārciņi tev noplīsa,
Vaj rociņu noguleju?

# 12635.02
Sak' puisitis guledams:
Ta būs mana līgaviņa!
Vaj tadēļ tava biju,
Ka naksniņu pārguleju?
Vaj svārciņi tev noplīse,
Vaj rociņu noguleju?

# 12635.03
Vaj tadēļi tava būšu,
Kad naksniņu pārguleju?
Tev svārciņi nenoplīsa,
Ne rociņu noguleju.

# 12636.00
Puisits teica uz maniem:
Es uz tevi nakti iešu!
Ko, puisiti, nakti iesi,
Tu jau mani nemīleji.

# 12637.00
Raibi cimdi man adami,
Vēl raibaki pūriņā;
Smuks puisitis man guļams,
Vēl smukaks domajams.

# 12637.01
Skaisti cimdi man rokā,
Vēl skaistaki pūriņā:
Skaists puisits man guļot,
Vēl skaistaks domajot.

# 12637.02
Tīri rudzi man maļot,
Vēl tīraki vētijot;
Smuks puisitis man guļams,
Vēl smukaks domajams.

# 12638.00
Rītu, rītu, ne šodien,
Būs muižā liela tiesa:
Ķēķa meita, staļļa puisis
Guļ zem viena paladziņa.

# 12638.01
Nebūs labi, nebūs labi,
Ka kungam nesūdzēs:
Rokas meita, staļļa puisis
Guļ uz viena paladziņa,
Guļ uz viena paladziņa,
Apakš viena apsedziņa.

# 12638.02
Rītu būs, rītu būs
Mūs' muižā liela tiesa:
Rīka meita, staļļa puisis
Guļ uz viena paladziņa.

# 12639.00
Sāpej' man ī galviņa
No ša puiša gulejuma;
Labak būtu gulejusi
Vībotnišu krūmiņā.

# 12640.00
Saimenieka paša meita
Gul ar runci aizkrāsnēi;
Es nabaga sērdienite
Gul' ar viņas bāleliņu.

# 12640.01
Saimniek' meita bajariene
Gul ar runci kambarī;
Kalpa meita nabadzite
Gul ar puisi aizkrāsnē.

# 12641.00
Salt' bij man saltumā,
Karst' bij man karstumā.
Laid, māmiņa, pie puišiem,
Nej tad salti, nej tad karsti.

# 12641.01
Salt' man ārā,
Karst' istabā,
Laid mani, māmiņa,
Pie puiša gulēt;
Nij salt', nij karst',
Pašā laikā.

# 12641.02
Salt man ārā,
Karst' istabā.
Laid mani, māmiņa,
Pie viesa gulēt.
Viesam div' svārki,
Trešs kažociņš.
Tur bij silta gulešana,
Tur bij jauka valodiņa.

# 12642.00
Sava tēva kaņepēmi
Mūžam laimi nevēlešu:
Cik puisiši gulēt veda,
Tik ieskrēju kaņepēs.

# 12643.00
Savu laiku es neiešu
No pieguļas uz meitām:
Meitu māte man' izkūle
Ar tabaka maļamo.

# 12644.00
Šādi, tādi vanderzeļļi
Guļ pie mana augumiņa;
Manas pašas mīļākais
Guļ uz sola raudadams.

# 12644.01
Šādi, tādi kankarlakas
Sagul manas villainites;
Manas pašas arajiņis
Ne naksniņas neguleja.

# 12644.02
Šādi, tādi vanderzelles
Guļ pie mana augumiņa;
Mana paša sirdspuķite
Guļ uz beņķa raudadams.

# 12644.03
Šādi, tādi vanderzeļļi
Guļ pie mana augumiņa;
Manas pašas mīļakais
Ne naksniņas neguleja.

# 12645.00
Še, meitiņa, ābolins
Par vasaras gulejumu.
- Dieviņ, manu sirdssāpiti,
Tēvs, māmiņa man' nelaid'.

# 12646.00
Sien, kaimiņ, savus puišus
Piecu grožu garumā;
Visi suņi apnikuši,
Tavus puišus lādināt.

# 12647.00
Zēna puņķis mutes prasa,
Grib pie manim klāt gulēt.
Apkaunies, zēna puņķi,
Es pie tevis negulešu.

# 12648.00
Zīle līda paspārnē,
Abas kājas kratidama;
Puiši guļ pie meitām,
Abas rokas azotē.

# 12649.00
Silā iemu, silā teku,
Silā baltu gultu taisa,
Silā baltu gultu taisa,
Silā daiļas zeltenites.

# 12649.01
Silā iemu, silā teku
Silā mīkstu vietu taisu;
Silā vien man patika,
Tur iet skaistas zeltenites.

# 12649.02
Silā iešu es gulēt,
Silā gul jaunas meitas,
Silā gul jaunas meitas,
Ziedu cisas taisidamas.

# 12650.00
Silā gāju, silā skrēju,
Silā manim lieli prieki:
Silā guļ tautu meita,
Priedē kājas atspērusi.

# 12650.01
Silā iemu, silā teku,
Silā manim lieli prieki:
Silā guļ jauni puiši,
Priedē kājas saspēruši,
Zarā kārtas cepurites,
Krastā krauti zobentiņi.

# 12651.00
Silta saule, rokas sala,
Ledus cimdi rociņā;
Mīļi gulu, sāni sala,
Nelaulata līgaviņa.

# 12651.01
Ai, Dieviņ(i), rokas sala,
Niedru kaulu pirkstainieki;
Ai, Dieviņ(i), sāni sala,
Nelaulata līgaviņa.

# 12651.02
Karsta saule, rokas sala,
Niedru kaulu pirkstainieki;
Mīļi guļu, sāni sala,
Nelaulata līgaviņa.

# 12651.03
Silta saule, rokas sala,
Ledus cimdi rociņā;
Mīksta gulta, sānus spieda,
Nelaulats arajiņš.

# 12651.04
Silta saule, rokas sala,
Ledus cimdi rociņā;
Mīļa guļa, sāni sala,
Nelaulata līgaviņa.

# 12651.05
Silta saule vasarā,
Salts ūdens avotā;
Mīļi guļu, sāni sala,
Nelaulata līgaviņa.

# 12652.00
Spriežat četri tiesas vīri,
Puiša vainas nesakat:
Pate meita vietu taisa,
Pate gāja klāt gulēt.

# 12652.01
Traki kungi, traka tiesa,
Meitu vainu vien sacija:
Puiši paši vietu taisa,
Ved meitiņas klātgulēt.

# 12653.00
Suņi rēja visu nakti
Pa to manu ganu ceļu;
Vaj uzgāja vilka pēdas,
Vaj puisiša staigajumu.

# 12654.00
Suņi, suņi ciema puiši,
Ne godigi tēva dēli:
Man neslavu izlaiduši
Vienas nakts gulejumu.

# 12655.00
Suns, bezkauņa tautu dēls,
Nebāz rokas azotē!
- Vaj tu, kuce, nezinaji,
Ta jau mūsu mīlestiba.

# 12656.00
Taisat vietu, netaisat,
Negulešu, negulešu:
Man jaiet uz ciematu,
Uz ciemata meitiņām.

# 12657.00
Tas bij labs kumeliņš,
Kas met sniegu kamanās;
Ta bij laba mātes meita,
Kas nāk pate klāt gulēt.

# 12658.00
Tas puisitis gul ar godu,
Kam rociņa pagalvēi;
Tas ar godu neguleja,
Kam rociņa klaidu gāja.

# 12659.00
Tautu meita zilacite,
Gul' pie manis šo naksniņu;
Ja gulesi šo naksniņu,
Tad gulesi visu mūžu.

# 12660.00
Tev, puisiti, rupji krekli,
Es pie tevis negulešu.
- Gul', meitiņ, nebīsties,
Nava zobu, nekodis.

# 12661.00
Tikām dzēru rūktu alu,
Cikām bite medu nesa;
Tikām gāju pie meitām,
Cikām māte sievu veda.

# 12661.01
Dzeriet alu nemedotu,
Kamēr bite medu šūn;
Guliet, puiši, ar meitām,
Kamēr tēvs sievu ņems.

# 12661.02
Dzert man rūktu alotiņu,
Kamēr bite medu nes;
Gulēt man pie meitām,
Kamēr māte sievu ņem.

# 12661.03
Tikmēr dzēru sūru alu,
Kamēr bites medu nes;
Tikmēr guļu pie kalpiņa,
Kamēr aug tēva dēls.

# 12661.04
Tikam guļu pie kalpiņa,
Kamēr auga tēva dēls;
Kad uzauga tēva dēls,
Sviež' kalpiņu pagultē.

# 12662.00
Tradi ridi, rata stabs!
Kur tas ceļš uz meitām iet?
Gar pupām, gar zirņiem,
Gar kundziņa rāceņiem.

# 12663.00
Triku triku šo naksniņu,
Citu vairs netrikošu;
Citu nakti Cēsu meitas
Atjūgs manu kumeliņu.

# 12664.00
Čīkstēt čīkst liepas sedli,
Kumeliņu sedlojot;
Tā čīksteja ta meitiņa,
Kur guleju šo naksniņu.

# 12665.00
Tu māsiņa, es bāliņš,
Iesim abi guletos,
Vaj uz škūņa, vaj uz pūņa,
Vaj uz klāva gārkulā.

# 12666.00
Tu, puisiti, jauns būdams,
Nedzer daudzi brandaviņa;
Kad gribesi meitās iet,
Tad ieiesi cūkkūtī,
Tur saķersi sirmu cūku,
Jaunu meitu domadams.

# 12667.00
Tu, puisiti, manis dēļ
Nakti miega neguleji,
Nokaveji savu miegu,
Nosvīdeji kumeliņu.

# 12668.00
Uztaisiju baltu guļu,
Kalna puišus gaididam;
Velns atspēra Tēraudniekus
Rāvaiņām kājiņām.

# 12669.00
Vaj miedzinu izguleju,
Pie puisiša guledama,
Sargadama, glabadama,
Savu sārtu vainadzin'?

# 12670.00
Vaj ta kāda kauna lieta,
Jaunu ļaužu mīlestiba?
Satin kājas kažokā,
Sabāž rokas azotē.

# 12671.00
Vaj ta man pirmā reiza
Puisišam mutes dot?
Simtu reižu naksniņā,
Kad māmiņa neredzeja.

# 12672.00
Vaj tas puika bez prātiņa,
Vaj piedzēris brandaviņa?
Dasagula baltakmeni,
Jaunu meitu domadams.

# 12673.00
Vakar mani māte kūla
Ar vītola žagariem:
Ko tu, kranci, vazajies
Pa tām ciema meitiņām?

# 12674.00
Vakarā, vakarā
Visi puiši rikšus tek;
Ir tas mūsu pinkulains
No pakaļas auļakiem.

# 12675.00
Vanags skrēja,- kur tas skrēja?
Tas uz ciema vistām skrēja;
Puiši gāja,- kur tie gāja?
Tie uz ciema meitām gāja.

# 12676.00
Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labibiņa;
Veldē guļi jauni puiši
Ar jaunāmi meitiņām.

# 12677.00
Vilkam tika miglas rīts,
Vanagam saules gaiss;
Puišam tika tumšas naktis
Ar meitām peludē.

# 12677.01
Vilkam laba lietus diena,
No krūmiņa uz krūmiņa;
Puišiem laba tumša nakts,
No gubeņa uz gubeņa.

# 12678.00
Vilkam laba ta kaziņa,
Kas lien pate krūmiņos;
Puišam laba ta meitiņa,
Kas iet pate klātgulēt.

# 12678.01
Vilkam laba ta kaziņa,
Kas iet tāļu žagaros;
Puišam laba ta meitiņa,
Kas iet pate klātgulēt.

# 12679.00
Visu mūžu noraudaju
Mīļa puiša gulejumu:
Mīļš puisitis pazaudeja
Manu skaistu augumiņu.

# 12680.00
Cieši savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā;
Lai palika tautu meita
Šās naksniņas gulejumu.

# 12680.01
Situ piešus pie zābaka,
Lec' kumeļa mugurā,
Lei palika ši meitiņa
Šās naksniņas gulejumu.

# 12681.00
Cilveciņ, ļaužu bērns,
Nāc pie manis klāt gulēt,
Es tev došu pus' cisiņu,
Pus' baltā paladziņa.

# 12682.00
Citi puiši ar meitām,
Es ar savu kažociņu,
Es ar savu kažociņu
Gribu grabu gabenī.

2.4.7.5. Apdziedāšana dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, godos, etc. ( 12683 - 13175)
2.4.7.5.1. Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalīgas dziesmas. ( 12683 - 13006)

# 12683.00
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Man deviņi brūtganiņi:
Trīs nošāvu, trīs pakāru,
Trīs izdzinu nabagos.

# 12683.01
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Man deviņi brūtganiņi;
No visiem deviņiem
Neviens lieti nedereja;
Trīs nošāvu, trīs pakāru,
Trīs izdzinu kadiķos.

# 12683.02
Nīka, nīka, kas iznīka?
Man' pērnie brūtganiņi:
Trīs nošāvās, trīs nokārās,
Trīs aizgāja vecajos;
Vēl te trīs atlikuši,
Tie ar bomi cilajami.

# 12684.00
A, Dieviņu, man pieder
Trīs novadu puiseniņi:
Dunalsnieki man arami,
Aiztarnieki ecejami;
Lai stāv mūsu pašu puiši
Sēklu vest druviņāi.

# 12684.01
Man vienai piedereja
Trīs novadu jauni puiši:
Kalnmuižnieki, Apuznieki,
Tie ražaji Sieksatnieki.
Kalnmuižnieki man araji,
Apuznieki ecetaji,
Lai palika Sieksatnieki
Sēklu vesti druviņāi.

# 12684.02
Man vienai piedereja
Triju kungu puiseniņi:
Cīravnieki priekš aršanas,
Rāvenieki ecešanas;
Dzērveniekus patureju
Priekš druviņas apsēšanas.

# 12684.03
Zūreniekus arklā jūdzu,
Užavniekus ecešos;
Tos nabagus Lībeniekus
Patureju plēsumos.

# 12684.04
Ošinieki man araji,
Dūrinieki ecetaji,
Vārminieku jauni puiši,
Tie būs sūdu vedejiņi.

# 12684.05
Paķilietes man aramas,
Sarkanietes ecejamas,
Bikseriešu dūduliņas
Lai ved sēklu tīrumā.

# 12685.00
Ai, jaunās meitenites,
Mīlejiet puiseniņus,
Diedziņā saveriet,
Škurstenī pakariet.

# 12685.01
Lieli puiši, mazi puiši,
Godajiet jūs meitiņas,
Saveriet diedziņā,
Pakariet skurstenī.

# 12686.00
Ai, meitiņas, ai, māsiņas,
Glabajat puiseniņus,
Aizvedat, piesienat
Pie lielā skudru pūļa.

# 12686.01
Aij, bērniņi, aij bērniņi,
Godajiet meža sargu,
Izveduši piesieniet
Pie lielā skudru pūļa.

# 12686.02
Ai, mazās meitenites,
Mīlejiet puiseniņus,
Aizvedušas piesieniet
Pie lielā skudru pūļa.

# 12686.03
Ai, meitiņas, ai māsiņas,
Godajiet precenieku,
Izvedušas piesieniet
Pie lielā skudru pūžņa.

# 12686.04
Dižas meitas, mazas meitas,
Mīlejat puiseniņus:
Ved mežā, sien pie koka
Pie lielā skudru pūsma,
Lai skudriņas viņus dīda,-
Ta būs meitu mīlestiba.

# 12686.05
Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Puišus labi glabajiet:
Aizvedat, piesienat
Pie lielā skudru pūļa.

# 12686.06
Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Puišus labi glabajat:
Lielos eglēs pakarat,
Mazos egļu zariņos.

# 12686.07
Godajam jaunus puišus,
Jauni puiši godajami:
Aizvedam, piesienam
Pie lielā skudru pūļa.

# 12686.08
Jūs, meitiņas, neziniet,
Kā puisiši jagodā:
Ved uz mežu, sien pie koka
Pie lielā skudru pūžņa.

# 12686.09
Mīļat, meitas, ko mīļat,
Mīļat mazus puisenišus:
Aizvedat, piesieņat
Pie dižaju skudru pūzni.

# 12687.00
Ai, rozite, magonite,
Kam tik plata plātijies!
Ai, lielā brāļu māsa,
Kam tik liela lielijies!

# 12688.00
Ai, zaļā bērzu birze,
Vairak kalta, ne zaļoja;
Ai, skaistā mātes meita,
Vairak lepna, ne bagata.

# 12689.00
Vai, tu meitu brāķeriti,
Sēsties kalna galiņā,
Kuru meitu nobrāķeji,
Laid no kalna lejiņā.

# 12690.00
Ak, tu puišu knēveliti,
Ko ar mani ķekojies?
Tu nav manu drēbu vērte,
Ne vēl mana augumina.

# 12690.01
Ak, tu puiša neģelīt,
Kam ar muini ķakōjies?
Tu n'es' munu brunču vērts,
Na vāl muna auguimiņa.

# 12691.00
Ak, tu traidu raidu!
Kas pa ceļu skraida?
Muižas puiši skraida,
Ciema meitu gaida.

# 12692.00
Aiz Daugavas suņi rēja,
Kas sunišus kairinaja?
Šāi pusē daiļas meitas,
Tās sunišus kairinaja.

# 12693.00
Aiz kalneņa, aiz utora
Aizzadaga kunga muiža.
Eite, meitas, muižas dzāstu,
Nesit okas iudisneņu.
Kai okā iudiņs ir,
Tai pi meitu prauda ir.
- Aiz kalneņa, aiz utora
Aizzadaga kunga muiža.
Eite, puiši, muižas dzāstu,
Nesit kuka iudisneņu.
Kai pi kuka iudiņ' nav,
Tai pi puišu praudas nav.

# 12694.00
Aiz upites meitas auga,
Tur tās auga, tur palika;
Nemāceja laivu iet,
Ne kumeļu peldināt.

# 12695.00
Apkārt man oši, kļavi,
Apkārt zaļi ozoliņi;
Apkārt man jauni puiši
Zobus vien klabinaja.

# 12696.00
Ar veciem tēvaiņiem
Pupām zemi noeceju;
Lai stāveja jauni puiši
Sūdus vest tīrumā.

# 12697.00
Atstāj nost, nieku puisi,
Ar to nieku valodiņu,
Es nebiju ieradusi
Tavu nieku klausities.

# 12697.01
Atstāj nost, nieka vīrs,
Ar to nieka valodinu,
Es nebiju nieku meita,
Klausit nieka valodinu.

# 12698.00
Atsastāj, neveikliti,
No manām(i) kājiņām,
Ka es tevi nesaminu,
Dadžu krūmu dāvadama.

# 12699.00
Balta puķe, zaļa zāle
Uz ūdeņa līgojās;
Tā lokās puišiem sirdis
Uz jaunām meitenēm.

# 12700.00
Bieza, bieza bierztaliņa,
Ar biezumu nelapoja;
Lepna, lepna tautu meita,
Ar lepnumu nerunaja.

# 12700.01
Zaļa, zaļa bērzu birze,
No zaļuma nelapoja;
Lepna, lepna tautu meitu,
No lepnuma nerunaja.
Vaj bij lepna, vaj bagata,
Vaj tīšam nerunaja?
Nebij lepna, ne bagata,
Tik tīšam nerunaja.

# 12701.00
Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzeju!
Meitiņ, tavu lepnumiņu,
Ne vārdiņa nedzirdeju!
Vaj bij lepna vēja pūsta,
Vaj ļautiņu norunata?
I bij lepna, vēja pūsta,
I ļautiņu norunata.

# 12702.00
Bija bads, bija bads
Liela ciema meitiņām,
Ne pēc gaļas, ne pēc piena,
Pēc skaistiem puiseniem.

# 12703.00
Bizo, bizo, vērseniti,
Jūgs tev ragus savaldis;
Trako, trako, puiseniti,
Seržants tevi izučis.

# 12704.00
Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguniņu;
Dievs dod mūsu puisišiem
Čiganieti nobučot.

# 12705.00
Dižens puisis melnu muti
Guļ celiņa maliņā.
Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Būs mušām baribiņa.

# 12705.01
Dižans puiss mallnu muiti
Guļ celiņa maeliņā.
Dō', Dieviņ, syltu souli,
Bus musām baerībiņa.

# 12705.02
Vānenieku veci puiši
Gar ceļmalu saguluši.
Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Būs mušām launadziņš.

# 12705.03
Smuks puisitis baltu muti
Guļ celiņa maliņā.
Dievs dos siltu vasariņu,
Būs mušām baribiņa.

# 12705.04
Smuks puisitis baltu vaigu
Guļ celiņa maliņā.
Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Būs mušām baribiņa.

# 12705.05
Šmuks puiseits, daila ruta,
Guļ ēeļeņa maļeņā.
Diveņ, dod syltu sauli,
Byus myusām bareibeņa.

# 12705.06
Vecs puisitis melnu muti
Sēdej' ceļa maliņā.
Dievs dos siltu vasariņu,
Būs mušām baribiņa.

# 12706.00
Dižens puisis ceļu jāja,
Šķita muižu pakaļā;
Visa muiža kumeļā,
Banšotā cepurē.

# 12707.00
Diži puiši ceļu gāja,
Visa manta mugurā:
Tur bij rudzi, tur bij mieži
Vienā svārku kabatā.

# 12708.00
Divi gāja, divi gāja
Pa celiņu dziedadami,
Viens bij zirgu mietnieciņš,
Otris meitu brāķerits.
Bij tam zirgu mietniekam
Zirga sakas mugurā,
Bij tam meitu brāķeram
Salmu kūlis pazusē.

# 12708.01
Divi gāja, divi gāja
Pa celiņu runadami,
Viens bij skrandu skroderits,
Otris lūku vēverits.

# 12708.02
Divi gāja pa celiņu,
Abi divi runadami,
Viens bij ganu kūlejinis,
Otris meitu brāķerits.

# 12709.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Tāi mazāi vējiņā;
Tā dreb puišu dvēselites
Uz jaunām(i) meitiņām.

# 12709.01
Apses lopa treiset treis,
Iz eudiņa verutīs;
Puiša sirds treiset treis,
Iz maiteņu verutīs.

# 12709.02
Bērziņam lapas plauka
Liela ceļa maliņā;
Tautu dēla sirds sāpeja,
Uz manim raugoties.

# 12709.03
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Tā drebeja puišu sirdis
Uz jaunām meitiņām.

# 12709.04
Kārkliņiem lapas dreb,
Lakstigalai lēkajot;
Tā drebeja puišu sirdis
Pret jaunām meitiņām.

# 12709.05
Trīcēt trīc apšu lapas
Pret staltiem ozoliem;
Tā trīceja meitu sirdis
Pret jauniem puiseniem.

# 12709.06
Trīcēt trīc apses lapa
Apariņas maliņā;
Tā trīc puišu dvēselite
Uz jaunām meitiņām.

# 12709.07
Trīsēt trīs apšu lapa,
No vējiņa trīcinata;
Drebēt dreb puiša sirds
Uz skaisto mātes meitu.

# 12709.08
Trīsēt trīs apses lapa
Pret melniem debešiem;
Tā trīseja meitu sirds
Jaunu puišu pulciņā.

# 12709.09
Trīci, trīci, apšu lapa,
Vējiņš tevi trīcinaja;
Tā trīceja puišu sirdis
Pret jaunām meitiņām.

# 12709.10
Trīcin trīc apšu lapas,
No vējiņa trīcinatas;
Tā trīc puišu dvēselites
Pēc daiļām meitiņam.

# 12709.11
Treisiņ treis apsis lopa,
Nu vējeņa kustynāta;
Tai treis puišu sirds,
Iz meitiņu vārdamās.

# 12710.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Tā drebeja puišu sirds,
Ar meitām runajot.

# 12711.00
Dzīrās mani kungi likt
Puiša dēļ cietumā.
Liekait mani, neliekait,
Puišam ceļa negriezišu,
Likšu puisi laipiņā,
Iešu pāri dziedadama.

# 12712.00
Dzīrās mani staltie puiši
Mīt savāmi kājiņām;
Purā auga greiza apse
Stalto puišu minamā.

# 12713.00
Dzīrās mani ciema puiši
Ar kulbiņu vizināt;
Kad uzsniga ziemas sniegi,
Brauc ar skārdu ratiņiem.

# 12714.00
Ieraudziju vien, pazinu,
Kurš bij kroga dzērajiņš:
Uz aciem cepurite,
Zemi, zemi kājas vilka.

# 12715.00
Ieraudzijsi vien, pazinu
Laisku meitu staigajam:
Mīški jostiņ' i nesaja,
Uz pakauša vainadziņu.

# 12715.01
Vaj, tautieti, neredzeji,
Ka es augu netikusi?
Slābu jostiņ' i valkaju,
Uz pakauša vainadziņu.

# 12716.00
Ieraudzijsi vien, pazinu
Laisku puisi staigajot:
Iet solišus skaitidams,
Augumiņu mēridams.

# 12717.00
Ieraudzijse vien, pazinu
Muižas meitu staigajam:
Pakaļ gāja muižas suņi,
Pakaļ muižas sulainiši.

# 12718.00
Ieraudzijse vien, pazinu
Bebreniešu jaunus puišus:
Šķībi stāv cepurite,
Greidi sēd kumeļā.

# 12719.00
Ievas ziedi, ābel's ziedi
Lazdas ziedu nepanāca;
Daža laba saimniek' meita
Kalpa meitas nepanāca
Ne ar darbu, ne valodu,
Ne ar skaistu dziedašanu.

# 12786.00
Kas to teku nomīdija
Ar tām koka tupelēm?
Mūs' kaimiņu jauni puiši,
Pie meitām staigadami.

# 12786.01
Kas celiņu pataisija
No N. uz NN?
Jānis ceļu pataisija,
Uz Jūliti staigadams.

# 12787.00
Kas tur dzied, kas tur dzied?
Čuras dzied, čuras dzied.
Kā tās čuras nedziedās,
Kazu piena piedzērušas.

# 12787.01
Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā upes maliņā?
Piņņi kliedza, Piņņi brēca,
Ķēves pienu piedzēruši.

# 12787.02
Klausaties, mazi bērni,
Kas tur dzied aizceplē.
Čuras dzied, čuras dzied,
Kazas piena piedzērušas.

# 12787.03
Muižas puiši skaisti dzied,
Tīrumā ecedami.
Kā tie skaisti nedziedās,
Piena sulas padzēruši.

# 12788.00
Kas tur kliedza, kas tur bļāva
Viņā meža maliņā?
Vārna plēsa piegulnieku,
Miežu vārpu domadama.

# 12788.01
Kādus ērmus es redzeju
Viņā lauka galiņā:
Vārna pēra grābejiņus,
Pie matiem turedama.

# 12789.00
Ķīvitinis gaisā skrēja,
Cīkstedamis, vaidedamis;
Tā skrej puišu dvēselite
Pēc jaunāmi meitinām.

# 12790.00
Kliba mana kājiņa,
Nevaru iet;
Ieraugu puisiti,
Tad varu dancot.

# 12791.00
Ko darija resnā Trīna,
Ka darbiņa nedarija?
Citas meitas paļajot,
Savu laiku noslinkoja.

# 12792.00
Ko jūs, meitas, lielaties,
Kas jau jūs nepazina?
Viena pate karotite,
Ar sūnām apauguse.

# 12793.00
Ko nāciet, Rigas meitas,
Kurzemē slotas griezt?
Vaj bērziņis nelapoja
Rigas ceļa maliņā?

# 12793.01
Ka tu nāci, Rigas meita,
Šāi zemēi slotu griezt?
Mūsu bērzi nelapoja
Sudrabiņa lapiņām.

# 12794.00
Ko, puisiti, tu lieliesi,
Kas vels tevi nezinaja?
Tik tevim miežu, rudzu
Vienā cimda īkšķitē.

# 12795.00
Ko, suniti kaulastiņ,
Tukšu mežu lādinaji?
Ko, puisiti lētdabiti,
Tukšu maku skandinaji?

# 12795.01
Ai, suniti kauleniti,
Tukšu mežu ķevinaji;
Ai, bagats tēva dēls,
Tukšu maku skandinaji.

# 12795.02
Tu, suniņ, garastiņ,
Tukšu mežu lādinaji;
Tu, puisiņ lielmaniņ,
Tukšu maku skandinaji.

# 12796.00
Ko tie kraukļi kraucinaja,
Ko žagatas žadzinaja?
Ropalnieki līmas šūbas
Pa krūmiem vazajās.

# 12796.01
Ko tie kraukļi kraucinaja,
Ko žagatas žvadzinaja?
Bikseriešu vecu meitu
Pilni krūmi piebāziti.

# 12797.00
Ko tie puiši blēži dara
Visu cauru vasariņu?
Pa peļķēm staigadami,
Vardulenus lasidami.

# 12798.00
Ko tie puiši labu dara
Šāi baltāi saulitēi?
Saverami diedziņā,
Pakarami skurstenī.

# 12799.00
Ko tie puiši laba dara
Šī baltāi saulitē?
Ziemu beņķus noguleja,
Pavasaru atmatiņas.

# 12800.00
Ko tu, puisi, tūļojies
Appar savu kumelinu?
Stundu laika zirgu jūdza,
Vēl grožins neuzlikts.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv