2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. ( 9287 - 13175)
2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi. ( 11589 - 12478)
# 11801.00
Es (Gan) pazinu to meitiņu,
Kas būs brūte šoruden:
Līdz zemei raibi kleiti,
Uz acim lakatiņš.
# 11802.00
Es pacēlu ganidama
Skudru austu nēzdodziņu;
To iedevu brālitim,
Tautu meitu kaitināt.
# 11803.00
Es piesaku tev, māsiņ,
Pie kalpiņa tu neej;
Pie kalpiņa grūta dzīve.
Tam nav savu kumeliņu,
Cīruliši, zvirbuliši,
Tie būs tavi kumeliņi.
# 11804.00
Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Sēdes' ilgi bāliņos.
# 11804.01
As pisoku tev, māseņa,
Nazasesti iz akmiņa:
Akmiņami dziļis saknis,
Sedes' illgi bāļeņūs.
# 11804.02
Kad es biju jauna meita,
Uz akmeņa nesēdeju,
Lai es ilgi nesēdetu,
Kā akmins, brāliņos.
# 11804.03
Man māmiņa piesacija,
Uz akmeņa nesēdēt:
Akmeņam dziļa sakne,
Sēdes' ilgi bāliņos.
# 11805.00
Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Vedis tāļu tautiņās.
# 11805.01
Es saciju māsiņai,
Uz akmiņa nedziedāt:
Akmiņam dziļas saknes,
Tāļu dzird tautiņās.
# 11806.00
Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmeņa nesēdēt:
Akmens tevi nolādeja,
Mūžam vīra nedabut.
# 11806.01
Māte man piesacija,
Uz akmeņa nesēdēt:
Akmens mani nolādeja,
Mūžam vīra nedabut.
# 11807.00
Es redzeju aiz Daugavas
Dižen daiļu jumpraviņu;
Tai vajag jaunu kungu
Šnoretāmi cepurēm.
# 11808.00
Es redzeju irbju pulku
Aiz kalniņa rotajot.
Dod, Dieviņi miglas rītu,
Uzlaidišu vanadziņu.
# 11809.06
Viņpus upes liepa auga,
Šaipus upes ozoliņš;
Ozolam zīļu cimdi,
Liepai lapu villainite.
Sniedz, liepiņa, savu zaru
Pretim zaļu ozoliņu;
Sniedz, meitiņa, savu roku
Pretim daiļu tēva dēlu.
# 11810.00
Es redzeju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es došu, tur neliegšu,
Sav' māsiņu malejiņu.
# 11811.00
Es redzeju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es dotu sav' māsiņu,
Kaut ta liela uzauguse.
# 11811.01
Kam tie (šie) lielie rudzu lauki
Kā ezeri līgojās?
Tur es dotu sav' māsiņu,
Kad būt' liela uzauguse.
# 11811.02
Kam tie tādi miežu lauki
Kā ūdeņi līgojās?
Būtu liela man māsiņa,
Es to dotu pļāvejiņu.
# 11811.03
Tautām lieli tīrumiņi
Guļ kā melni ezeriņi;
Tur es dotu sav' māsiņu,
Kaut tij liela izauguse.
# 11811.04
Tautu dēla rudzu lauks
Kā ūdenis līgojās;
Tur es dotu sav' māsiņu,
Būt' ta liela uzauguse.
# 11811.05
Teica tautu tīrus laukus,
Teica bērus kumeliņus.
Es neliegtu sav' māsiņu,
Būt' ta diža izauguse.
# 11812.00
Es satiku, bāleliņ,
Ceļā tavu līgaviņ';
Viņa man roku deva,
Bet es viņu nepazinu.
# 11813.00
Es savam bāliņam
Pa prātam padariju:
Kura meita man patika,
Ta patika bāliņam.
# 11814.00
Es savam brāliņam
Pat' audzeju līgaviņu;
Ik dieniņas apraudziju,
Kād' darbiņu i darija.
# 11815.00
Es savam bāliņam (dēliņam)
Pat' audzeju līgaviņu;
Ik rītiņus apraudziju
Ar maizites gabaliņu.
# 11816.00
Es savam bāliņam
Pat' audzeju līgaviņu;
Kura darba nemāceja,
Ganidama pamāciju.
# 11816.01
As sovami bāliņam
Pat' oudzeju ligaviņu;
Kura dorba namāceja,
Tō as pate pamācīju.
# 11817.00
Es savam brālitim
Pats lūkošu līgaviņu,
Ne tik lepnu, ne bagatu,
Ne visai sudrabotu.
# 11818.00
Es savam bāliņam
Teiktin teicu līgaviņu.
Ņem, bāliņ, manu teiktu,
Piemin' mani dzīvodams.
# 11819.00
Es savam dēliņam
Ņemšu ciema turetaju.
Oternice, darbenice,
Kunga riju kūlejiņa,
Ta ir darba daritaja,
Ei ciemata turetaja.
# 11820.00
Es saciju māsiņai
Svētdien daiļi nestaigāt:
Svētdien daiļi staigadama,
Nebūs' ilgi pie bāliņa.
# 11821.00
Es tev lūdzu, bāleniņ,
N'ej muižā sievas ņemt,
Muižas meitas ieradušas
No kambara kambarī.
# 11822.00
Es tev saku, bāleliņ,
Grinu sievu tu neņem;
Abi divi grini būs,
Kur māsiņa sērsti ies?
# 11823.00
Es tev teicu, mans bāliņ,
Neniecini ciema meitas;
Ne tu iesi Vāczemē
Līgaviņas lūkoties.
# 11824.00
Es vecaka, es gudraka,
Es piedošu padomiņu:
Kad puisiti satikies,
Griez celiņu, n'ej pretim,
Puisitim bites spārni,
Lapsenites dzelonits.
# 11825.00
Gailits saka uz vistiņas:
Nelīd dziļi kaņepēs!
Brālits saka uz māsiņas:
Neej tāļu tautiņās!
# 11826.00
Gaisma nāca pār jūriņu,
Kā puķite ziededama.
Ka redzetu bāliņami
Tā nākoti līgaviņu.
# 11827.00
Gana laika, gana laika,
Padēļam sievu vest,
Lai saauga brieži, lāči,
Meža cūkas siveniņi.
# 11828.00
Gana plata kļava lapa,
Krīt zemēi griezdamās;
Gana grezna mātes meita,
Paliek sēdot bāliņos.
# 11829.00
Gana balta ieviņ' zied,
Bitit' zieda nedabuja;
Gana skaista māsiņ' aug,
Brālits ņemti nevareja.
# 11830.00
Gana vārna mazgajās,
Tikpat zila muguriņa;
Gana puiši lielijās,
Tikpat meitas jalūdzās.