11801 - 12000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. ( 9287 - 13175)
2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi. ( 11589 - 12478)

# 11801.00
Es (Gan) pazinu to meitiņu,
Kas būs brūte šoruden:
Līdz zemei raibi kleiti,
Uz acim lakatiņš.

# 11802.00
Es pacēlu ganidama
Skudru austu nēzdodziņu;
To iedevu brālitim,
Tautu meitu kaitināt.

# 11803.00
Es piesaku tev, māsiņ,
Pie kalpiņa tu neej;
Pie kalpiņa grūta dzīve.
Tam nav savu kumeliņu,
Cīruliši, zvirbuliši,
Tie būs tavi kumeliņi.

# 11804.00
Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Sēdes' ilgi bāliņos.

# 11804.01
As pisoku tev, māseņa,
Nazasesti iz akmiņa:
Akmiņami dziļis saknis,
Sedes' illgi bāļeņūs.

# 11804.02
Kad es biju jauna meita,
Uz akmeņa nesēdeju,
Lai es ilgi nesēdetu,
Kā akmins, brāliņos.

# 11804.03
Man māmiņa piesacija,
Uz akmeņa nesēdēt:
Akmeņam dziļa sakne,
Sēdes' ilgi bāliņos.

# 11805.00
Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Vedis tāļu tautiņās.

# 11805.01
Es saciju māsiņai,
Uz akmiņa nedziedāt:
Akmiņam dziļas saknes,
Tāļu dzird tautiņās.

# 11806.00
Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmeņa nesēdēt:
Akmens tevi nolādeja,
Mūžam vīra nedabut.

# 11806.01
Māte man piesacija,
Uz akmeņa nesēdēt:
Akmens mani nolādeja,
Mūžam vīra nedabut.

# 11807.00
Es redzeju aiz Daugavas
Dižen daiļu jumpraviņu;
Tai vajag jaunu kungu
Šnoretāmi cepurēm.

# 11808.00
Es redzeju irbju pulku
Aiz kalniņa rotajot.
Dod, Dieviņi miglas rītu,
Uzlaidišu vanadziņu.

# 11809.00
Es redzeju svētu rītu,
Ozols liepu suminaja;
Ozolam zīda svārki,
Liepai mēļu vilnainite.

# 11809.01
Es atradu ozoliņu
Ar liepiņu runajam;
Ozolami zili cimdi,
Liepai mēļas villainites.

# 11809.02
Es redzēju gaņeidama,
Ozuls ļipu zadinava;
Ozulam boļti cimdi,
Ļipai bolta villaiņeite.

# 11809.03
Es redzēju ozuļeņu
Ar lipeņu runājut;
Ozulam voska cimdi,
Lipai pēlu [?] vyllnāneite.

# 11809.04
Liepit auga ar ozolu,
Abi divi lielijās;
Vienam bija zīļu cimdi,
Otram mēļu villainite.

# 11809.05
Nosaskatu ganidama,
Ozols liepu sveiķinaja;
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta villainite.

# 11809.06
Viņpus upes liepa auga,
Šaipus upes ozoliņš;
Ozolam zīļu cimdi,
Liepai lapu villainite.
Sniedz, liepiņa, savu zaru
Pretim zaļu ozoliņu;
Sniedz, meitiņa, savu roku
Pretim daiļu tēva dēlu.

# 11810.00
Es redzeju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es došu, tur neliegšu,
Sav' māsiņu malejiņu.

# 11811.00
Es redzeju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es dotu sav' māsiņu,
Kaut ta liela uzauguse.

# 11811.01
Kam tie (šie) lielie rudzu lauki
Kā ezeri līgojās?
Tur es dotu sav' māsiņu,
Kad būt' liela uzauguse.

# 11811.02
Kam tie tādi miežu lauki
Kā ūdeņi līgojās?
Būtu liela man māsiņa,
Es to dotu pļāvejiņu.

# 11811.03
Tautām lieli tīrumiņi
Guļ kā melni ezeriņi;
Tur es dotu sav' māsiņu,
Kaut tij liela izauguse.

# 11811.04
Tautu dēla rudzu lauks
Kā ūdenis līgojās;
Tur es dotu sav' māsiņu,
Būt' ta liela uzauguse.

# 11811.05
Teica tautu tīrus laukus,
Teica bērus kumeliņus.
Es neliegtu sav' māsiņu,
Būt' ta diža izauguse.

# 11812.00
Es satiku, bāleliņ,
Ceļā tavu līgaviņ';
Viņa man roku deva,
Bet es viņu nepazinu.

# 11813.00
Es savam bāliņam
Pa prātam padariju:
Kura meita man patika,
Ta patika bāliņam.

# 11814.00
Es savam brāliņam
Pat' audzeju līgaviņu;
Ik dieniņas apraudziju,
Kād' darbiņu i darija.

# 11815.00
Es savam bāliņam (dēliņam)
Pat' audzeju līgaviņu;
Ik rītiņus apraudziju
Ar maizites gabaliņu.

# 11816.00
Es savam bāliņam
Pat' audzeju līgaviņu;
Kura darba nemāceja,
Ganidama pamāciju.

# 11816.01
As sovami bāliņam
Pat' oudzeju ligaviņu;
Kura dorba namāceja,
Tō as pate pamācīju.

# 11817.00
Es savam brālitim
Pats lūkošu līgaviņu,
Ne tik lepnu, ne bagatu,
Ne visai sudrabotu.

# 11818.00
Es savam bāliņam
Teiktin teicu līgaviņu.
Ņem, bāliņ, manu teiktu,
Piemin' mani dzīvodams.

# 11819.00
Es savam dēliņam
Ņemšu ciema turetaju.
Oternice, darbenice,
Kunga riju kūlejiņa,
Ta ir darba daritaja,
Ei ciemata turetaja.

# 11820.00
Es saciju māsiņai
Svētdien daiļi nestaigāt:
Svētdien daiļi staigadama,
Nebūs' ilgi pie bāliņa.

# 11821.00
Es tev lūdzu, bāleniņ,
N'ej muižā sievas ņemt,
Muižas meitas ieradušas
No kambara kambarī.

# 11822.00
Es tev saku, bāleliņ,
Grinu sievu tu neņem;
Abi divi grini būs,
Kur māsiņa sērsti ies?

# 11823.00
Es tev teicu, mans bāliņ,
Neniecini ciema meitas;
Ne tu iesi Vāczemē
Līgaviņas lūkoties.

# 11824.00
Es vecaka, es gudraka,
Es piedošu padomiņu:
Kad puisiti satikies,
Griez celiņu, n'ej pretim,
Puisitim bites spārni,
Lapsenites dzelonits.

# 11825.00
Gailits saka uz vistiņas:
Nelīd dziļi kaņepēs!
Brālits saka uz māsiņas:
Neej tāļu tautiņās!

# 11826.00
Gaisma nāca pār jūriņu,
Kā puķite ziededama.
Ka redzetu bāliņami
Tā nākoti līgaviņu.

# 11827.00
Gana laika, gana laika,
Padēļam sievu vest,
Lai saauga brieži, lāči,
Meža cūkas siveniņi.

# 11828.00
Gana plata kļava lapa,
Krīt zemēi griezdamās;
Gana grezna mātes meita,
Paliek sēdot bāliņos.

# 11829.00
Gana balta ieviņ' zied,
Bitit' zieda nedabuja;
Gana skaista māsiņ' aug,
Brālits ņemti nevareja.

# 11830.00
Gana vārna mazgajās,
Tikpat zila muguriņa;
Gana puiši lielijās,
Tikpat meitas jalūdzās.

# 11830.01
Gon palāka irubeite
Mozgātīs mozgājās;
Gon puišķiņi lilejās,
Bez meitiņu navarēja.

# 11831.00
Gara priede, gara egle,
Gara visa vasariņa;
Garš mūžiņš brālitim,
Bez līgavas dzīvojot.

# 11832.00
Gar' ozoli, augsti zari,
Augsti zarus vīvinaja;
Gari vīri, baltas pieres,
Gauži sievas raudinaja.

# 11833.00
Gauži raud ta meitiņa,
Kura brūte šoruden.
Vai ta jau paredzeja,
Kā tai ies dzīvojot?

# 11834.00
Gauži raud ciema puisis,
Dzeltanēs vērdamies:
Kaut man būtu ta meitiņa,
Es tik gauži neraudatu!

# 11835.00
Gauži raud ciema puisis
Gaudajām asarām:
Noslīkusi līgaviņa
Straujajā pakrastē.

# 11836.00
Grezni auga, grezni auga
Man tas viens brāleliņš;
Kur es ņemšu, kur dabušu
Tam brāļam līgaviņu?

# 11837.00
Grib bitite saldu medu,
Silā ziedu neņēmusi;
Grib māmiņa daiļa znota,
Meitai rudas villainites.

# 11837.01
Grib kaķitis zivi ēst,
Netīk kājas slapināt;
Grib māmiņa labu znotu,
Meitai rupjas villainites.

# 11838.00
Grib kaķitis zivis ēst (ķert),
Negrib kāju slapināt;
Grib puisits sievu ņemt,
Nedrīkst meitu bildināt.

# 11838.01
Kaķits grib zivis ķert,
Negrib kājas slapināt;
Puisits grib sievu ņemt,
Nedrīkst meitu bildināt.

# 11839.00
Grib puisitis brūnus svārkus,
Grib raženu līgaviņu;
Rigāi dārga vadmaliņa,
Nedzimuse līgaviņa.

# 11839.01
Grib tie puiši graznus svārkus,
Grib ražanas līgaviņas:
Māmiņai mazas meitas,
Rigā dārga vadmaliņa.

# 11840.00
Grib zemete smaļk arama,
Grib i smaļki eēejama;
Grib māseņa tautos īt,
Grib brāļūsi padzeivāt.

# 11841.00
Griķišam platas lapas,
Drīz izplauka, drīz ziedeja;
Puisišam lēta daba,
Drīz meitam mutes deva.

# 11841.01
Griķitim plāna lapa,
Drīz salniņa birdinās;
Puisitim lēta daba,
Drīz meitiņu nobučoja.

# 11841.02
Griķitim plānas lapas,
Drīz no sala baidijās;
Puiseniem lēta daba,
Drīz meitām(i) mutes deva.

# 11841.03
Tev, alksnit, trapja miza,
Tu nederi lūkā plēst;
Tev, puisit, lēns prātiņš,
Drīz meitām mutes devi.

# 11842.00
Kriķišam platas lapas,
Drīz salniņas bijajās;
Māmiņai daudz meitiņu,
Drīz tautiņas kaitinaja.

# 11843.00
Gudra, gudra ābelite,
Nelaiž ziedu migliņā;
Gudra meitu māmuliņa,
Nelaiž meitu ciemiņā.

# 11844.00
Gudram puišam
To meitu ņemt,
Tai sāp galviņa,
Tai vēderiņš.
Ne sāp galviņa,
Ne vēderiņš,
Tikai slinkums,
Tikai laiskums.

# 11845.00
Gul', brāliti, virs ežiņas,
Nemeklē tautu meitu;
Aties pati tautu meita,
Lauku puķes lasidama.

# 11846.00
Guli, guli tu, puisiti,
Ne ar miegu tu guleji;
Sāni gul, acis gul,
Ausis tavas neguleja.

# 11846.01
Guli, guli, tautu dēlis,
Izgudrāme tu guleji:
Ar acēme tu guleji,
Ar ausēme klausijies,
Ar ausēme klausijies,
Kur māmiņa meitas rāja.

# 11847.00
Ik rīta "labrīt",
Kur meitas auga;
Neviena "labrīt",
Kur puiši auga.

# 11848.00
Ik rudeņus lielijāsi
Ciema puiši sievas ņemt;
Kad atnāca rudentiņis
Nebij graša kabatā.

# 11849.00
Ikkurai dieniņai
Sagaidiju vakariņu;
Ikkurai meitiņai
Laime šķīra arajiņu.

# 11849.01
Kā visām dieniņām
Sagaidija vakariņa,
Tā visām meitiņām
Laime šķīre arajiņus.

# 11850.00
Ir kalpiņš klēti cirta,
Dzīrās ņemt līgaviņu.
Kaza klēti izdancoja,
Ne kalpiņa līgaviņa.

# 11851.00
Irbe, irbe tautu meita,
Ir vanagi bāleliņi;
Māk irbite rotaties,
Māk vanagi lidināt.

# 11851.01
Jirrba, jirrba toutu meita,
Bij vonagi bāeleliņi;
Māk šij jirrba rōtāeties,
Māk vonagi lidanāt.

# 11852.00
Irbe, irbe tautu meita,
Kā vanagi bāleliņi;
Kur irbite purinaja,
Tur vanagi lidinaja.

# 11852.01
Kā irbite tautas meita,
Kā vanags bāleliņš;
Kur iebite nostājās,
Tur vanags lidinās.

# 11853.00
Irbe, irbe tautu meita,
Vanadziņi bāleniņi.
Iet irbite tautiņās,
Sāk vanagi lidināt.

# 11854.00
Irbe švelpa siliņā,
Linu ziedus mekledama.
Tā raugiet, brāleliņi,
Ka rokā dabujiet.

# 11855.00
Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozidama;
Tam puišam žēl darija,
Kam nav savas līgaviņas.

# 11856.00
Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozidama;
Uz puišiem gražojās,
Ka neņēma kamanās.

# 11856.01
Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozidama.
Jauni puiši baudinieki,
Ņemiet viņu kamanās.

# 11856.02
Meitiņ' liela, meitiņ' maza
Iet pa ceļu unkstedama,
Uz zēniem gražodama,
Kam neņēma kamanās.

# 11857.00
Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozidama.
Vaj tu teci, vaj neteci,
Nošaus mani bāleliņi.

# 11858.00
Izjāj meitu brāķeritis
Līgaviņas lūkoties.
Izjādijis, nedabuja,
Pāriet pašu ciemiņos,
Pāriet pašu ciemiņos
Pie to pašu novainotu.

# 11859.00
Izsejavu, iznikavu
Visas cima zelteneites,
Tad i vel nadabuja
Brāliņam leigaviņas.

# 11860.00
Jau manami bāliņam
Vairak mīl tautu meita:
Man nopirka vara saktu,
Viņai tīra sudrabiņa.

# 11860.01
Kāda rada tautu meita
Ir manam bāliņam?
Man nopirka vara saktu,
Tautu meitai sidrabiņa.

# 11860.02
Mīl brāļam tautu meita,
Es māsiņa nemīleju:
Man nopirka vara saktu,
Tautu meitai sudrabiņa.

# 11861.00
Jau manam bāliņam
Vairak mīl tautu meita:
Viņai kurpes šūdinaja,
Man aukliņu nenovija.

# 11861.01
Es brāļam nemīleju,
Kā mīleja tautu meita:
Viņai kurpes šūdinaja,
Man aukliņu nenovija.

# 11861.02
Mīl brāļami tautu meita,
Es māsiņa nemīleju:
Viņai kurpes šūdinaja,
Man aukliņas nenovija.

# 11862.00
Jauna meita Dieva lūdze,
Rītā kājas audamās:
Dod, Dieviņ, man satikt
Jaunu puisi celiņā.

# 11863.00
Jauna meita gauži raud,
Baltas galvas gribedama.
Ja gribeji baltas galvas,
Iebāz piena spannitī.

# 11864.00
Jauna meitiņ' i būdama,
Nelauz bērza virsaunites:
Lauzis' bērza virsauniti,
Būs' atraitņa līgaviņa.

# 11864.01
Jauna meita tu būdama,
Negriez bērza galotniti:
Ja griezisi galotniti,
Dabus' vīru atraitniti.

# 11864.02
Lauž, meitiņ, bērzu rīksti,
Galotniti vien nelauž:
Kad nolauž galotniti,
Tad paliks atraitnē.

# 11864.03
Lauz, meitiņa, ko lauzdama,
Bērzam galu nenolauz:
Bērziņš tevi nolādēs,
Būt' atraitņa līgaviņa.

# 11864.04
Māseņ, jauna dzeivādama,
Nalauz bārza versyuneitis:
Lauz'si bārza versyuneiti,
Byus' atraiša ļaudaveņa.

# 11865.00
Jaunakaja mūs' māsiņa.
Ietek zēnu pulciņā;
Iztek rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.

# 11866.00
Jaunas meitas, jaunas sievas,
Eita Laimes lūdzaties;
Vecās vairs nebēdajat,
Jums jalūdz veļu māte.

# 11867.00
Jauni puiši bandenieki,
Pirciet bandu kumeliņu;
Ik svētdienas pajāsam,
Jaunu meitu lūkoties.

# 11868.00
Jauni puiši brūtganiņi
Stāvu dīda kumeliņus;
Kad paņēma līgaviņu,
Ved rokā raudadami.

# 11869.00
Jauni puiši Diva lyudze
Kas svātdīnis bazņeicā:
"Tāvs myusu", "Sveicynāta",
Ka man skaista ļigaveņa!

# 11870.00
Jauni puiši, jaunas meitas,
Par pabērzi neminiet:
Tur guleja svēta Māra
Zaļā zīda kučiņā.

# 11871.00
Jauni puiši, jaunas meitas,
Par pagalvi nekāpiet:
Zem pagalvja Laime guļi
Zaļa zīda palagā.

# 11872.00
Jauni puiši tylltu griza
Nu vacim dalderim;
Jaunas meitas pāri gāja,
Kai iveņas zīdādamas,
Kai iveņas zīdādamas,
Kai lapeņas čaukstādamas.

# 11873.00
Jukšu, jukšu, tautu meita
Ar to strupu lindraciņu.
Vaj tu jukšo, vaj nejukšo,
Mans bāliņš tev' neņems.

# 11874.00
Ka, māsiņa, tirgo gāji,
Ka tirgo vajadzeja?
Dzīpariņu vajadzeja,-
Tos nopirka bāleliņš.

# 11874.01
Ka, māesiņ, tirgo gāji,
Ka tirgo vajedzeja?
Dzīperiņa vajedzeja,
Ta napirka bāeleliņi.

# 11875.00
Ka, māsiņa, tirgā gāji,
Ka tirgā vajadzeja?
-Gāju sevis rādities,
Otra laba lūkoties.

# 11876.00
Ko tu goji, kenķerīte,
Jaunu meitu ustobā?
Jaunu meitu ustabeņa
Ko oustreņa vizuļova.

# 11877.00
Ka tu gāji, melnais mute,
Jaunu meitu ustabā?
Ej ārā, mazgā muti,
Tad ej meitu ustabā.

# 11877.01
Kā tu gāji mallnu muti
Jaunu meitu pulēeņā?
Ej ārā, mozgoj muti,
Tod ej meitu lyukātīs.

# 11878.00
Ka Dievs dot',vilks nokostu
Mana brāļa kumeliņu!
Citas meitas vizinē,
Man jatek kājiņām.

# 11879.00
Kāda rada tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Pie baznicas roku deva,
Ganos siera gabaliņu.

# 11880.00
Kāds tu biji, bāleliņi,
Tādu ņemi līgaviņu;
Ja tu biji kalpa puisis,
Ņem kalponi līgaviņu.

# 11881.00
Kādu, brāli, māsu redzi,
Tādu ņemi līgaviņu;
Ja māsiņa sudrabota,
Ņem zīļotu līgaviņu.

# 11882.00
Kādu vellu kalpi grib,
Negrib svārku mērteliš'?
Grib saimnieka meitu ņemt,
Sūdajā linus sēt.

# 11883.00
Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
Brālitim mekledama
Pa prātam līgaviņu.

# 11883.01
Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
Mekledamis bāliņami
Patīkamu līgaviņu.

# 11884.00
Kaimiņami meitas auga
Pelekāmi vamzitēm;
Audziet, mani jaunbrāliši,
Pēc to ciema peleķišu.

# 11884.01
Ciemiņami meitas auga
Pelekāmi actiņām;
Audzin', Dievis, man brālišus
Pēc tiem ciema peleķiem.

# 11884.02
Cieminami meitas auga
Pelekāmi vamzitēm;
Dievs dos labu rudentinu,
Jemsim vienu peleķiti.

# 11885.00
Kaimiņam četras meitas,
Duj' bij šmaules, duj' ragaiņas.
Sargajiesi, bāleliņi,
Ka ragaiņas nepaņēmi.

# 11886.00
Kalab, brāļi, mūs' māsiņa
Ilgi sēd vaiņagē?
Jo sēd ilgi, jo bagata,
Jo raženi turejās.

# 11887.00
Kalab manim sniedziņš sniga,
Kalabad putinaja?
Kalabad jaunais brālis
Ņem papriekšu līgaviņu?

# 11887.01
Kalabad vējiņš pūta?
Kalab pelus putinaja?
Kalabad jaunā māsa
Iet papriekšu tautiņās?

# 11888.00
Kalabad man' māsiņa
Ilgi zīļu vaiņagā?
Nav bajāra meitas vestas,
Tās māsiņu niecinaja.

# 11889.00
Kalabad, mīļa Māra,
Vairak sievas, ne meitiņas?
-Meitas vērstas sieviņās,
Ne sieviņas meitiņās.

# 11890.00
Kalpiem auga, atraišiem
Lazdoniešu dzeltanites;
Tur jāj mūsu tēvu dēli
Uz Ļaudonas izlasām.

# 11890.01
Lodeniešu zeltainites
Kalpiem auga, atraikņiem:
Birciemā skaistas meitas,
Tur jāj mūsu tēva dēli.

# 11891.00
Kalpiņš ara, kalpiņš sēja,
Kas kalpam miežus pļāva?
Pat' labaja mātes meita
Kalpa miežu pļāvejiņa.

# 11892.00
Kalpiņš ara melnu zemi,
Grib saimnieka meitu ņemt.
Ar, kalpiņ, pura malu,
Ņem kalpiņa līgaviņu.

# 11893.00
Kalpiņš ara tīrumā,
Irbit' svilpa siliņā.
Ta nebija sila irbe,
Ta bij kalpa līgaviņa.

# 11894.00
Kalpiņš ņēma kalponiti,
Audzeknitis audzekniti,
Tēva dēli mātes meitas,-
I derēt piedereja.

# 11895.00
Kalpiņš savu līgaviņu
Pie darbiņa lūkojās;
Saimnieks savu līgaviņu
Sudrabā lūkojās.

# 11896.00
Kalps neēda vakariņas,
Uz kalponi vērdamies.
Ēd, kalpiņi, manu maizi,
Ņemi manu kalponiti.

# 11896.01
Kalps neēda vakariņu,
Kalponites gribedams.
Ēd, kalpiņ, vakariņas,
Došu savu kalponiti.

# 11897.00
Kam bērziem slotas lauzt?
Lai lauž slotas ozolī;
Kam nav meitu Vidzemē,
Lai ņem sievu Vāczemē.

# 11897.01
Kas negrieza bērzā slotu,
Lai griež slotu vītolā;
Kas nicina šejien's meitas,
Lai ņem sievu Vāczemē.

# 11898.00
Kam, bērziņi, kuplis augi,
Kam lapiņas darinaji?
Kam, māsiņa, daiļa augi,
Kam tautiņas kairinaji?

# 11899.00
Kam der meitas, kam der rozes,
Kam der bēri kumeliņi?
Mātei meitas, meitām rozes,
Puišiem bēri kumeliņi.

# 11900.00
Kam, māsiņa, tāda augi,
Kā Vācieša līgaviņa?
Kam tu augi baltu seju,
Dzeltaniem matiņiem?

# 11900.01
Māsiņ muna jounākā,
Tu Vācieša ļoudoviņa.
Kam tu ougi bolltu seju,
Mellajāmi uzaciem?

# 11901.00
Kam, māsiņa, tāda augi,
Zema, resna, platu galvu?
Būt' auguse smuidra, gara,
Būt' vēvera līgaviņa.

# 11902.00
Kam pietrūka, man atlika,
Es būš dot, kam vajaga;
Tautām trūka malejiņas,
Es būš' dot sav' māsiņu.

# 11903.00
Kam, pīlite, tu pļekaji,
Kam sajauci ūdentiņu?
Kam, meitiņa, tu atstāji
Tādu dailu tēva dēlu?

# 11904.00
Kam tu auga, kam neauga,
Tik vēliga dzeltainite?
Viegli durvis virinaja,
Mīļi sauca māmuliņu.

# 11904.01
Dievinš zina, kam ta būs,
Tik mīliga mātes meita?
Viegli durvis virinaja,
Mīļi sauca māmuliņas.

# 11904.02
Dievs to zina, kas to ņems,
Vēligo mātes meitu;
Viegli durvis virinaja,
Laipni sauca svešu māti.

# 11904.03
Es pazinu to meitiņu,
Kas godiga māmiņai:
Lēni durvis virinaja,
Mīļi sauca māmuliņu.

# 11904.04
Kā iegāju, tā pazinu,
Kura laba mātes meita:
Lēni tēva durvis vēra,
Mīļi sauca māmuliņu.

# 11904.05
Kam ta būs, kam nebūs,
Tik vēliga dzeltanite?
Viegli durvis virinaja,
Mīļi sauca māmuliņu.

# 11904.06
Kam ta būs, kam nebūs,
Vēligā zeltenite?
Viegli durvis virinaja,
Mīļi sauca māmuliņu.

# 11904.07
Viegla, viegla mātes meita,
Viegli duris virinaja,
Viegli duris virinaja,
Mīļi sauca māmuliti.

# 11905.00
Kam ta tāda ziedu pļava
Stāv tik ilgi nenopļauta?
Kam ta tāda mātes meita
Stāv tik ilgi neizvesta?

# 11905.01
Kam ši pļava nenopļauta
Sarkanā dābuliņa?
Kam ši ciema zeltainite,
Tik dižena, nevedama?

# 11905.02
Kam ši pļava nepļaunama
Sarkanā āboliņa?
Kam ši stāv nevedama
Slavenā brāļu māsa?

# 11905.03
Kam ta bērza ataudziņa
Dzeltanāmi lapiņāmi?
Kam ta tāda brāļu māsa
Stāv tik ilgi neizvesta?

# 11905.04
Kam tij pļava nepļaunama
Dzeltaniemi ziediņiem?
Kam ši tāda brāļu māsa
Skaista stāv nevedama?

# 11905.05
Kam ta stāv nepļaunama
Sarkanā ābolaja?
Kam ta stāv nevedama
Dižanā mātes meita?

# 11906.00
Kam tie bēri kumeliņi
Priedienā apsegloti?
-Tie, māsiņa, manu brāļu,
Tevi jāja lūkoties.

# 11907.00
Kam tī lobi ivu zīdi?
Kam tās lobas jaunas meitas?
Ģvu zīdi smārdam lobi,
Jaunas meitas tautām lobas.

# 11908.00
Kapēc iet jaunas meitas
Pie veciem atraikņiem?
Vieglas dienas gribedamas,
No pabērna mātes vārdu.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv