2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. ( 9287 - 13175)
2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi. ( 11589 - 12478)
# 11601.00
Aij, meitiņ nelietiņ,
Kas tev' lielu noprecēs?
Viņas sētas netiklits,
Tas uz tevim kājas aun.
-Ej, māmiņ, nerunā
Tādas blēņu valodiņas;
Pie ta puiša es neietu,
Kaut es puiša neredzēse.
# 11602.00
Vai, puisiti, puiseniņi,
Valdi savu traku prātu!
-Vai, māsiņa, zelta roze,
Es nevaru novaldit.
Tāda mana valdišana,
Kā lielā zobu sāpe.
# 11603.00
Ai, smīdra sila priede,
Aug' manām bitiņām;
Ai, greznā tautas meita,
Aug' manam bāliņam.
# 11670.00
Brāļam māsa nemīleja,
Atdzen govis, ganijuse,
Kā mīleja tautu meita,
Saulitē cēlusies.
# 11670.01
Brāļam māsa nemeiļēje,
Atdzan guvs gaņējuse,
Kā meiļēje tautu meita,
Pisaēeļa guļējuse.
# 11670.02
Brāļam māsa nemīleja,
Nokūluse, samaluse,
Kā mīleja tautu meita,
Saulitē cēlusēs.
# 11670.03
Brāļam māsa nemīleja,
Sadzen govis, ganijuse,
Kā mīleja tautu meita,
Piesacēla, gulejuse.
# 11670.04
Brāļam māsa nemīleja,
Sadzen goves, ganijuse;
Tautu meita, ta mīleja,
Smildzienā guldijuse.
# 11671.00
Brāļam sievas es neteicu,
Lai tas jēma, kur tam tika,
Lai tas jēma, kur tam tika,
Lai vez mani neraudaja.
# 11671.01
Ne es teicu, ne es pēlu
Bāliņam līgaviņas;
Ja tam kāda gadijās,
Lai uz mani neraudaja.
# 11672.00
Brāļam sievas es neteikšu,
Lai tas ņēma, kur tam tika;
Svainišam, tam es teikšu,
Būs man laba ietaliņa.
# 11672.01
Brāliņam netaulavu,
Kāda tika, tādu jēme;
Dieveram, tam taulavu,
Tam ar mani jadzīvo.
# 11673.00
Bāleliņ, bāleliņ,
Kad tu ņemsi līgaviņu?
Kad tu mani vizinasi
Kamaniņu galiņā?
# 11673.01
Pureniņi brāleliņi,
Kad tu mani vizinasi
No kalniņa lejiņā
Kamaniņu galiņā?
# 11674.00
Brāleliņi pureniņi,
Patīk tevim ta meitiņa;
Patīk tevim ta meitiņa,
Jūdz kumeļu kamanās.
# 11675.00
Bāleliņš bēdajās,
Šogad sievas nedabūs:
Šogad auga plāni mieži,
Apiniši neziedeja.
# 11676.00
Bāleliņis man vaicaja,
Kura laba ciema meita?
Man, brāliti, visas labas,
Es nevienu nevainoju.
# 11677.00
Bāliņ, manu bāleliņu,
Nepērc jauna kumeliņa:
Jaunu pirksi kumeliņu,
Agri jāsi tautiņās.
# 11678.00
Bāliņam(i) lieli prieki,
Ka(d) māsiņas daiļas aug;
Tautiņām(i) liela bēda:
Kā rokā dabusim?
# 11678.01
Brāliņiem lieli prieki,
Ka māsiņa skaista aug;
Tautiņām lielas bēdas:
Kā rokā dabusam?
Gan teicēs zagšus zagt,
Gan teicēs nakti vest.
Kā jūs mani nozagsiet?
Kā jūs nakti vedisiet?
Vido māršu malti gāju,
Vido māršu druviņā.
# 11678.02
Brāliņam māsas aug,
Kā rozites dārziņā;
Tautām lielas žēlabiņas,
Kā rokā tās dabūs.
# 11678.03
Bāliņš ļoti priecajās,
Ka tam skaista māsiņ' aug;
Tautiets gauži bēdajās,
Kā rokā dabošot.
# 11679.00
Brālis brāli neredzeja,
Tautu meita vadajama;
Es māsiņu ieraudziju
Vidū tautu stāvedamis.
# 11680.00
Brālits manim nenopirka
Vienu vara gredzentiņu;
Tautu meita ne māsiņa,
Tai nopirka sudrabiņa.
# 11680.01
Bāliņš, māsu ceredams,
Nopirk' vara gredzentiņu;
Tautu meitas necereja,
Tai nopirka sudrabiņa.
# 11680.02
Brālits mani māsu sauca,
Ne gredzenu nenopirka;
Kāda māsa tautu meita,
Tai nopirka sudrabiņa?
# 11680.03
Brālits pirka tautu meitai
Divi zelta gredzentiņus;
Es brāliša īstā māsa,
Man ne vara nenopirka.
# 11681.00
Brālits māsas nežēloja
Izmirkušas, sasalušas;
Tautu meitas gan žēloja,
No gultiņas ceļoties.
# 11682.00
Bāliņš man pavaicaja,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Ņem, bāliņ, irbes meitu,
Irbes meitas gan bagatas.
# 11683.00
Brālits mani nevizina
No kalniņa lejiņā;
Kāda māsa tautu meita,
To vizina pret kalniņu?
# 11684.00
Bāliņš nesa tautu meitu
Sava zirga mugurā;
Es māsiņa bāliņam,
Es teceju kājiņām.
# 11684.01
Brālits sauca tautas meitu
Savās kriju kamanās;
Es bij' pate īstā māsa,
Man jatek kājiņām.
# 11685.00
Brālits saka māmiņai:
Meklē labu līgaviņu!
Lūko pats, bāleliņ,
Kas tavam prātiņam.
# 11686.00
Bāliņš saka māsiņai:
Ņemšu skaistu līgaviņu.
Ņem, bāliņ, neņem skaistas,
Ta tev kaunu padaris.
# 11687.00
Bāliņš sauca tautu meitu:
Sirsniņ, mana dvēselit!
Es, bāliņa īsta māsa,
Ta vārdiņa nedzirdeju.
# 11687.01
Brālits sauca tautu meitu:
Sirsniņ, krūšu dvēselit!
Es māsiņa gana mīļa,
Ta vārdiņa nedzirdeju.
# 11687.02
Kāda rada tautu meita
Bij' manam bāliņam?
Bāliņš viņu mīļi sauca:
Sirsniņ, krūšu dvēselit!
Es brāļam īsta māsa,
Ta vārdiņa nedzirdeju.
# 11687.03
Tautiets mani mīļi sauca:
Sirsniņ, dārga dvēselit!
Es brāļam īstā māsa,
Tāda vārda nedzirdeju.
# 11687.04
Tici mani, māmulite,
Es tev nieka nesacišu,
Bāliņš sauca tautu meitu:
Sirsniņ, mana dvēselit!
Es māsiņa ne tik mīļa,
Viena tēva, māmulites.
# 11688.00
Brālits savu daiļu māsu
Kliedaros audzinaja.
Puiši, rokas mazgajiet,
Ja gribieti sveicināt.
# 11689.00
Bāliņš savu daiļu māsu
Rokā veda, rādidams:
Kurš puisits sievas grib,
Mana māsa vīra grib.
# 11690.00
Brālits sedza tautu meitu,
Mani cēla rijiņē;
Būt', brāliti, mani sedzis,
Mēs no vienas māmuļites.
# 11690.01
Brālits mani rijā cēla,
Apsedz savu līgaviņu,
Kam, brāliti, mani cēli,
Mēs no vienas māmuliņas.
# 11691.00
Brīnums man, liels brīnums,
Elkšņiem zied rožu ziedi;
Vēl lielaki brīnumiņi,
Puišiem mīl meitu māte.
# 11697.00
Donncoi, mārga, nabādoi,
Tova Laima nasavaļoi,
Tova Laima uz pyureņa
Sed sudobra laiveņā,
Sed sudobra laiveņā,
Zalta krune galveņā.
# 11698.00
Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tev atdarišu!
Tautu meitai laipu meta,
Mani grūda ūdenī.
# 11699.00
Dari muižu, bāleliņi,
Es dzīvot palīdzešu.
-Jau, māsiņa, tava muiža
Sen gatava tautiņās.
# 11699.01
Brāļi, brāļi, darat muižu,
Es neiešu tautiņās.
-Ei, māsiņa, tautiņās,
Tur muižiņa padarita.
# 11699.02
Taisi muižu, bāļeļeņ,
Es dzeivāt paļeidzešu.
Jau, māseņ, tova muiža
Seņ tautās sataiseta.
# 11700.00
Daža laba kaņepite
Paliek dārza maliņā;
Daža laba mātes meita
Paliek meitu kārtiņā.
# 11700.01
Pat' labā kaņepite
Paliek dārzā nenorauta;
Pat' labā brāļu māsa
Paliek tautu nevadita.
# 11701.00
Dažs puisitis tā sacija:
Ilgi stāv ta meitiņa!
Vairak ilgi nestāveja,
Kā Dēkliņai Dievs vēleja.
# 11702.00
Dažu labu purva malu
Aiz ūdeņa nearam;
Dažu labu mātes meitu
Aiz bārguma neņemam.
# 11703.00
Daudzi, daudzi to meitiņu,
Kas ar puišiem ķekajās.
Ai, meitiņas, kaunaties,
Puiši jūsu neprecēs.
# 11704.00
Daudz mežāje ogas, rieksti,
Neviens viņas nelasija;
Māmiņaji daudz meitiņas,
Neviens viņas nelūkoja.
# 11705.00
Daudzi priežu siliņā,
Visas grib dzenajamas;
Daudzi meitu māmiņai,
Visas grib precejamas.
# 11706.00
Diezgan bija, diezgan bija,
Vēl diezgan vajadzeja:
Gan man bija pašam sieva,
Vēl brāļam vajadzeja.
# 11707.00
Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Labajam kumeļam;
Diezgan ļaužu, diezgan ļaužu
Labam ļaužu bērniņam.
# 11708.00
Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savi rājejiņi;
Incis runcis peles ķēra,
Jauni puiši meitenites.
# 11709.00
Dievs dod laimi, nedod laimi,
Puišam mirt bez laulibas.
Pieci gadi velli gāja
Apkārt kapu svilpedami,
Trīs gadiņi žurkas krimta
Spožajos zābaciņus.
# 11709.01
Nedod Dievs, nedod Dievs
Puišam mirt bez laulibas!
Pieci gadi velli gāja
Apkārt kapu raudadami,
Asariņas slaucidami
Pakuliņu nezdaugā.
Dieviņ dodi, Dieviņ dodi
Meitai mirt bez laulibas!
Pieci gadi puiši gāja
Apkārt kapu raudadami,
Asariņas slaucidami
Zīžautiņa nezdaugā.
# 11709.02
Nedod, Dieviņ, nedod, Laime,
Puišam mirt bez laulibas!
Kur mirst puisis bez laulibas,
Tur iet vilki gaudodami.
# 11710.00
Dievs dod zivu zvejniekam
Tukšu laivu nobraukāt;
Dievs dod meitu brāķeram
Līgaviņas nedabūt.
# 11711.00
Dievs palīdz mudigam
Mudigos solišos,
Braukāt bēru kumeliņu,
Dabūt skaistu līgaviņu.
# 11712.00
Dēlu māte precedama
Sietu nesa rociņā.
Sijā sietu, niekā vāku,
Tu labakas nedabusi.
# 11713.00
Diža meita ceļu gāja,
Diži gurnus grozidama.
Nava mani bāleliņi
Tik dižani saauguši.
# 11714.00
Dižans auga, ražans auga
Man tas viens bāleliņš;
Tam es ņemšu līgaviņu,
No tautam lasidama.
# 11715.00
Dižens puisis, daiļa rota,
Aiz ko meitas tam neiet?
Ik svētdienas pie krodziņa
Saldin' savu kumeliņu.
# 11716.00
Dižans puisis, daiļa rota,
Daudzi vīla zeltenites;
Vīla vienu, vīla otru,
Smīdej' savu augumiņu.
# 11717.00
Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa.
Tam es dotu sav' māsiņu,
Kaut ta liela uzaugusi.
# 11717.01
Dižins puisis, daiļa rōta,
Iznesiga valōediņa;
Tam as dōtu sav' māesiņu,
Kaut ta liela uzauguis'.
# 11717.02
Dižens puisis, daiļa rota,
Izveiciga valodiņa.
Pats sēdeja kumeļā,
Valodiņa istabā.
Es būt' devis sav' māsiņu,
Būt' ta liela uzauguse.
# 11718.00
Dižens puisis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa;
Tam vajaga preti tādas
Iznesigas līgaviņas.
# 11719.00
Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa,
Tas būs savai līgaviņai
Asariņu dzērajiņš.
# 11719.01
Dižans puisis, sārti vaigi,
Iedzeltani matu gali,
Tas būs savas līgaviņas
Asariņu dzērajiņš.
# 11719.02
Smuks puisitis, daila rota,
Izdeviga valodiņ',
Tas bij savi ļaudavini
Asarinu dzērajins.
# 11719.03
Smuks puisitis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa,
Tas ar savu līgaviņu
Mūžam mīļi nedzīvos.
# 11719.04
Smuks puisitis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa,
Tas būs savas līgaviņas
Asariņu dzērajiņš.
# 11720.00
Dižens puisis, daiļa rota,
Kadēļ meitas tam negāja?
Aiz puisiša netikuma,
Aiz māmiņas bārgumiņa.
# 11720.01
Smuks puisitis, daiļa rota,
Kamdēļ meitas tam negāja?
Aiz puisiša netikuma,
Aiz māmiņas bārgumiņa.
# 11720.02
Smuks puisitis, daiļa rota,
Kadēļ meitas tev negāja?
Aiz lielā dzērumiņa,
Aiz bārgās valodiņas.
# 11720.03
Smuks puisitis, daiļa rota,
Kadēļ meitas tev nenāca?
Aiz puisiša dzērumiņa,
Aiz māmiņas bargumiņa.
-Nāc, meitiņ, nebēdā,
Atmetišu dzērumiņu,
Atmetišu dzērumiņu,
Nomirs mana māmuliņa.-
Māmuliņa gan nomira,
Dzērumiņa neatmeta.
# 11720.04
Smuks puisitis, daiļa rota,
Aiz ka meitas tev negāja?
Aiz ta tava dzērumiņa,
Aiz māmiņas bargumiņa.
-Nāc, meitiņa, nebēdā,
Es atstāšu dzērumiņu,
Es atstāšu dzērumiņu,
Oj māmiņa bargumiņu.
Kad nomirs māmuliņa,
Būsi pate saimenica,
Būsi pate saimenica,
Atslēdziņu nesataja.
# 11721.00
Dižens puisis lielijās,
Drīz dabut līgaviņu.
Saka Laime stāvedama:
Dažas durvis virinasi!
# 11721.01
Dižens puisis lielijās,
Drīz dabut līgaviņu.
Dažas durvis virinaja,
Dažu māti bildinaja.
# 11721.02
Dižens puisis lielijās,
Drīz dabut līgaviņu.
Saka Laime stāvedama:
Dažas durvis virinasi,
Dažas durvis virinasi,
Dažu māti bildinasi.
# 11721.03
Greznaiš puisis lielijās:
Man meitinas pašas nāc'.
Sak' Laimite klausidam':
Dažas duris virinaj',
Dažas duris virinaj',
Dažu māti bildinaj'.
# 11721.04
Ražens puisis lielijās,
Sievu ņemt, drīz dabut.
Vēl tu jāsi dažas sētas,
Dažus suņus kaitinasi.
# 11722.00
Dižans puisis lielijās,
Ņemt dižanu līgaviņu.
Ko, puisiti, tu lielies,
Tev nav lāga tikumiņa:
Visus krogus tu izdzēri,
Visus pelnus izložņaji.
# 11723.00
Dižans puisis lielijās,
Ņemt dižanu līgaviņu.
Saka Laime stāvedama:
Nav dižana uzauguse.
# 11724.00
Dižans puisis lielijās,
Ņemt dižanu mātes meitu.
Tādu ņemsi, kā auguse,
Kā Laimiņa vēlejuse.
# 11725.00
Dižens puisis lielijās,
Šķērsam kraut vezumā.
Saka Laime stāvedama:
I garam neiekrausi!
# 11726.00
Dižens puisis ceļu tek,
Cimdā naudu žvadzinaja:
Ņemiet naudu, kas gribiet,
Līgaviņas neņemiet!
# 11727.00
Divas māsas strīdejās
Uz to vienu tēva dēlu.
Viena saka: es jaunaka,
Es jaunaka, es skaistaka.
# 11728.00
Div' peleki vanadziņi
Tepat vieni lidinās;
Div' diženi tēva dēli
Te ciemā lūkojās.
# 11729.00
Div' siliņi noziedeja
Zilganiem ziediņiem;
Div' māsiņas noraudaja
Pēc ta viena tautas dēla.
# 11730.00
Dod, Dieviņ, dod, Dieviņ,
Kā es biju domajuse,
Dod manam bāliņam
To puķiti maldināt.
# 11731.00
Domā tēvs, domā māte,
Domā pieci bāleliņi:
Kur dosam, nedosam
Šo puisiti maldenāt?
# 11732.00
Dziedi, dziedi, lakstigala,
Manas mātes paģēdiņa (pameita);
Citu gadu šādu laiku
Tevim vīru atvedišu.
# 11733.00
Dziedi, dziedi, tautas meita,
Tu vairs ilgi nedziedasi:
Jās rudeni tautu dēlis,
Noņems tavu vaiņadziņu.
# 11734.00
Dzērajam, žūpučam
Tāļu auga līgaviņa;
Lēnajam, gudrajam
Tepat auga nāburgos.
# 11735.00
Dzērves kliedz, meitas dzied
Dūņupites maliņā;
Dzērves kliedz nešaujamas,
Meitas dzied nevedamas.
# 11735.01
Dzērve kliedz, meita raud
Liela purva maliņā;
Dzērve kliedz, kājas salst,
Meita raud jaunu puišu.
# 11735.02
Kas tur kliedza, kas tur sauca
Liela pura maliņā?
Dzērvit' kliedza nešaujama,
Meitiņ' raud nevedama.
Nošauj dzērvi, aizved meitu,
Paliek klusa ta vietiņa.
# 11735.03
Kliedza dzērve, raudaj' meita
Liela pura maliņā;
Raudaj' meita nevedama,
Kliedza dzērve nešaujama.
# 11737.00
Dzērves kliedz, puiši raud
Staiga purva maliņā;
Dzērves kliedza, kājas sala,
Puiši raud, nenāk meitas.
# 11738.00
Dzeltanā cielaviņa
Vārtu virsu lidinaja;
Lūkojiet, bāleniņi,
Ka rokā dabujiet.
# 11739.00
Dzen ganos, ganu meita,
Negaid mana brāleliņa;
Atjās mans brāleliņš,
Kuru dienu gribedams.
# 11740.00
Dzeriet, brāļi, rūktu alu,
Kamēr bite medu nes;
Gul uz sola, bāleniņ,
Ikam māte sievu ņēma.
# 11741.00
Dzīrās mūsu lielais puisis
Šoruden sievu ņemt,
Dzīrās mūs mazus bērnus
Kāziņās aicināt.
# 11742.00
Dzīvo droši, man' māsiņa,
Netaps tautas sētiņā:
Brālitim vara vārti,
Sudrabiņa stādadziņi.
# 11742.01
Žēli raude mūs' māsiņa,
Par sētiņu tekadama.
Neraudaji tu, māsiņa,
Netaps tautu sētiņāi,
Tēviņam vara vārti
Sudrabiņa stādadžiem.
# 11743.00
Dzīvo labi, man' māsiņa,
Ar visiem kaimiņiem,
Tautiets gāja pie kaimiņa,
Vaicāt tavu padomiņu.
# 11744.00
Dzīvo labi, tautu meita,
Teikš' savam bāliņam;
Ja tu labi nedzīvosi,
I svešam nevēlešu.
# 11745.00
Dzīvojam mēs, māsiņas,
Klausam tēva, māmuliņas;
Gan panāks sievas vārdu,
Gan tautieša rudzu klēti.
# 11745.01
Māsiņ mana jaunakā,
Neej ātri tautiņās,
Gan panāksi sievu dienas,
Gan tautieša rudzu klēti.
# 11746.00
Dziļ' ezera rauduvite,
Nesameti paltiņā;
Lielu radu brāļu māsa,
Neej tautu vienātnē.
# 11746.01
Dižezera raudavite,
Nemeties pelcitē;
Ku(r) tu savus platus spārnus
Pelcitē pledinasi?
Diža rada mūs' māsiņa,
Neej tautu mazumē;
Ku(r) tu savu dižu pūru
Mazumē izdalisi?
# 11746.02
Dziļezera raudiveite,
Nasamet paļteitē;
Lelu rodu brāļu māsa,
Naej vājā vīteņā.
# 11747.00
Dzirdesim, redzesim,
Kad nāks jauna vasariņa,
Kur brāļam vedisim,
Kur māsiņas aizdosim.
# 11747.01
Būs dzirdēt, būs redzēt,
Nu nāks jauna vasariņa,
Kur bāliņš sievu ņems,
Kur māsiņas aizvedis.
# 11747.02
Dzirdesim, redzesim,
Kas būs mūsu nāburgos,
Kur tie puiši sievu ņems,
Kur tās meitas aizvedis.
# 11747.03
Dzirdesim, redzesim,
Nākot jaunu vasariņu,
Kur māsiņa tautās ies,
Ko bāliņš pārvedis.
# 11748.00
Dzirnas rūc, dzirnas klaudz,
Tur dižena malejiņa:
Kumeļš tek, zeme rīb,
Tur dižens jājejiņš.
# 11749.00
Dūniņām ta puķite,
Kas aug viena ezerā;
Bajāram ta meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
# 11750.00
Dusmu, meitas, neņemat,
Dusmas laba nedarij',
Dusmas lika novalkāt
Višai vecu vaiņadzin'.
# 11751.00
Iesim prom mēs, māsiņas,
Mums nav laimes te dzīvot,
Ne te zied puķes, rozes,
Ne te daiļi puiseniņi.
# 11752.00
Iet tie puišu razbainieki,
Trīc zemite trīcedama;
Iet tās meitu dzeltainites,
I lapiņa nečauksteja.
# 11754.00
Ēdat, govis, vecu zāli,
Neminat kājiņām;
Jemat, puiši, vecas meitas,
Lai jaunās greznojās.
# 11755.00
Ērmi, ērmi, brīnumiņi,
Div' buciši krūmu bada;
Tie bij mani otri ērmi,
Div' puisiši meitu mīl.
# 11756.00
Eite, meitas, govu slaukt,
Eite, puiši, raudzities;
Kurai piens putojās,
Ta būs laba saiminiece.
# 11757.00
Eit', meitiņas, eit', māsiņas,
Kur jums tīk prātiņam,
Es neiešu jūsu dēļ
Sav' bāliņu niecenāt.
# 11758.00
Eita, puiši, skatities,
Kur sarkana apse zied;
Kur sarkana apse zied,
Tur būs brūte šoruden.
# 11758.01
Ejta puiši, verietās,
Kur sorkona aepsa zied;
Kur sorkona aepsa zied,
Tur bus bruta šōruiden.
# 11758.02
Es pazinu to mājiņu,
Kurā brūte šoruden;
Kurā brūte šoruden,
Tur sarkanas apses zied.
# 11758.03
Nu es zinu, nu es zinu,
Kur būs kāzas šoruden;
Tur būs kāzas šoruden,
Kur apsēm lapas sarkst.
# 11758.04
No tālienas jau pazinu,
Kur ies meitas šoruden;
Kur tās apses sārti zied,
Tur ies meitas šoruden.
# 11758.05
Raugaities, jauni puiši,
Kur sarkanas apšu lapas;
Kur sarkanas apšu lapas,
Tur būs brūte šoruden.
# 11758.06
Skataties, jauni puiši,
Kur sarkanas apses zied;
Kur sarkanas apses zied,
Tur būs brūte šoruden.
# 11759.00
Ej, brāliti, vagarēt
Jale šādu vasariņu,
Nolūko līgaviņu,
Gar lauciņu cieredams.
# 11760.00
Ej, karā, bāleliņ,
Kam neņēmi līgaviņas;
Sēd', meitiņ, vaiņagā,
Kam puisiti nicinaji.
# 11761.00
Ej, māsiņa, drīz, iedama,
Runā lēni, runadama;
No drīzuma tautas rauga,
No lēnās valodiņas.
# 11762.00
Ej, māsiņa, ij pie kalpa,
Ja tev kalps gadijās:
Turpat krita veleniņa,
Kur ir tēva dēliņam.
# 11762.01
Ej, māesiņ, ij pie kollpa,
Ja tev kollps gaedijās:
Tāpot kryta veleniņa,
Kā ij tāva deliņam;
Tāpot ouga ruidzi, mieži,
Kā ij tāva deliņam.
# 11763.00
Ej, māsiņ, ij pie kalpa,
Ja tev kalpiņš gadijās.
Vai kalpiņš kungam deva?
Tas dos savai līgaviņai.
# 11763.01
Ieš' pie kalpa es, māmin,
Es valkašu sidrabinu:
Ne kalpins kungam deva,
Dev' savai līgavinai.
# 11763.02
Kas kaiš kalpa līgaviņai
Sudrabiņa nevalkāt!
Vai kalpiņš kungam deva?
Tas dod savai līgaviņai.
# 11764.00
Ej, māsiņ, i pie kalpa,
Ja tev kalps gadijās;
Vēl nebija kalpa laime
Ūdenī noslīkusi.
# 11764.01
Ko tu saki, brāleliņi,
Es ar kalpu sadereju?
Vai, māsiņa, kalpa laime
Ūdenī noslīkuse.
# 11765.00
Ej, māsiņa, kad iedama,
Pavasari vien neej,
Pavasar tautu dēls
Viršu ziedu alu taisa.
# 11766.00
Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpinis bildinaja;
Kalpins sēja pieci pūri,
Tu ēdisi sijadama.
# 11767.00
Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadijās;
I kalpiņš tēva dēls,
Tikai nava tēva zemes.
# 11768.00
Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadijās;
Kalpa puiša līgaviņa
Cimdā naudu zvadzinaja,
Daža laba mātes meita
Saujām slauka asariņas.
# 11768.01
Duraks beju, duraks beju,
Ka pi kollpa nadagāju!
Kollpa veira ļaudaveņa
Cymdā naudu zvārdzinā.
# 11768.02
Iešu, iešu pie kalpiņa,
Pie kalpiņa laba dzīve.
Kalpa puiša līgaviņa
Simtiem [?] naudu žvadzinaja,
Saimenieka līgaviņa
Simtiem [?] slauka asariņas.
# 11769.00
Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadijās.
Kalpa vīra līgaviņa
Cimdā naudu zvadzinaja.
Saimenieka līgaviņa
Kungam deva raudadama.
# 11770.00
Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadijās,
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķiti darinaja.
# 11770.01
Gana man žēl palika,
Kad pie kalpa nedagāju,
Redzej' kalpa ļauduviņu
Sudrabā līgojam.
# 11770.02
Gana man žēl palika,
Kalpam rokas nedevusi;
Kalpiņš savu līgaviņ'
Kā puķit' darinaja.
# 11770.03
Kādu vainu māte lika,
Kalpam manis nedodama?
Kalpits savu līgaviņu
Kā puķiti darinaja.
# 11770.04
Visi mani radi raud,
Kad es kalpa līgaviņa.
Neraudat jūs, radiņi,
Kad es pati neraudaju;
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķiti darinaja.
# 11771.00
Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadijās.
Vai neauga rudzi, mieži
Kalpa vīra tīrumā?
# 11771.01
Iešu, iešu, kā neiešu,
Pie kalpiņa arajiņa;
Tapat auga rudzi, mieži
Kalpa puiša arumā?
# 11771.02
Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja tev kalps gadijās.
Ir kalpam rudzi auga,
Kad iesēja līdumā.
# 11771.03
Kādu vainu māte lika,
Kalpam mani nedodama?
Vai neauga mieži, rudzi
Kalpa vīra sējumā?
# 11771.04
Kādu velnu māte liedz,
Kalpā mani nelaizdama?
Vai neauga rudzi, mieži
Kalpa vīra sējumā?
Tapat auga rudzi, mieži
Kā saimnieka dēliņam.
# 11772.00
Ej, māsiņa, tautiņās,
Neaizliedz man neiet,
Ne es tavu pūru prasu,
Ne sedz tavu villainiti,
Ne sedz tavu villainiti,
Ne liek tavu vainadziņu.
# 11773.00
Ej, māsiņ, tu pie kalpa,
Ja kalpiņš gadijās.
Ir kalpiņš maizit' ēda,
Savu jūdza kumeliņu.
# 11773.01
Nidod mani, māmulite,
Pie kalpiņa es niiešu.
-Ej, meitiņa, neliedzies,
Kalpa vīra precejama,
Ir kalpiņš maizit' ēda,
Pats sev jūdza kumeliņu.
# 11773.02
Visi radu radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Ko, radiņi, jūs raudat,
Kad es pate neraudaju?
Ir kalpiņis maizit' ēda,
Savu jūdza kumeliņu.
# 11774.00
Ej, māsiņ, tu pie kalpa,
Ja kalpiņis gadijās;
Kalpiņš brauca sirmu zirgu,
Rakstitām(i) kamanām.
# 11774.01
Bēdz, meitiņa, sīvu kungu,
Kalpa puisi vien nebēdz;
Kalpiņš brauca sirmu zirgu,
Rakstitām kamanām.
# 11774.02
Man ir žēl, man ir žēl,
Ka kalpam atsaciju,
Kalpiņš brauc bēru zirgu,
Rakstitām kamanām.
# 11775.00
Ej, māsiņ, tu pie kalpa,
Ja kalpiņš tevi prec;
Kalpiņam tīra maize,
Dancotajs kumeliņš.
# 11775.01
Es to daudzi nebēdaju,
Ka es kalpa līgaviņa:
Kalpiņš ēda labu maizi,
Brauca labu kumeliņu.
# 11776.00
Ej, māsiņ(a), tu pie kalpa,
Ja tev kalps gadijās;
Dieviņš pats kalpiem gāja,
Mīļa Māra kalponēm.
# 11780.00
Ej, māsiņa, tuvu, tālu,
Neej man nezinot;
Iesi man nezinot,
Nāksi gauži raudadama.
# 11781.00
Ej, puisit, neplēs meitas,
Ka māmiņa istabā;
Dos meitiņa, ka vajdzēs,
Ka māmiņa neredzēs.
# 11782.00
Es apvilku zelta stīgu
Raņķenieku novadam:
Garam jāja Skrundenieki,
Kā suniši smilkstedami.
# 11782.01
Es apvilku vara ķēdes
Garam Leišu robežām;
Garam jāja Leišu puiši,
Šķindēt šķind vara ķēdes.
# 11782.02
Es izvilku zelta ķēdi
Caur Īvandes novadiņu:
Pakaļ nāca Īvandnieki,
Kā suniši smilkstedami.
# 11782.03
Kabilnieku novadam
Visapkārt zelta virve;
Apkārt jāja novadnieki,
Kā kuceni smilkstedami.
# 11783.00
Es apvilku vara ķēdes
Apkārt Dzērves novadiņu,
Lai nenāk Cīravnieki
Dzērves meitas lūkoties.
# 11783.01
Es apvilku zelta ķēdi
Visapkārt pagastam,
Lai nenāktu veci puiši
Jaunas meitas lūkoties.
# 11783.02
Garam kalu dzelzu sienas
Gar šo Saukas ezariņu,
Lai nenāca Maz-Saucieši
Lielās Saukas meitu zagt.
# 11784.00
Es atgriezu zosu baru
No dūnaiņa ezariņa;
Es atgriezu sav' māsiņu
No dzēraja tēva dēla.
# 11784.01
Es atgriezu aitu baru
No dzeltēna miežu lauka;
Tā atgriezu sav' māsiņu
No dzēraja tēva dēla.
# 11784.02
Es atgriezu baltu zosi
No dūņaiņa ezeriņa;
Atgriez, Dieviņ, manu prātu
No dzēraja tēva dēla.
# 11785.00
Es bij tāda lūkotaja,
Lūkodama vien staigaju;
Nolūkoju brāļam sievu,
Vēl vajaga dieveram.
# 11786.00
Es bāliņa kumeliņu
No priekšauta ēdinaju;
Brālits veda tautu meitu,
Es teceju kājiņām.
# 11787.00
Es bāliņa līgaviņu
Caur ataugu nolūkoju:
Sīku seju, baltu muti,
Dzeltaniemi matiņiem.
# 11788.00
Es brāliti pamāciju
Kā lūkot līgaviņu:
Nelūkoji baltu roku,
Ne dzeltanu garu matu,
Izies diena sukajot,
Balti rokas mazgajot.
# 11789.00
Es dzirdeju, bāleliņ,
Meitas tevi izlamaja
Par vainaga raustitaju,
Visu meitu brūtganiņu.
# 11790.00
Es dzirdeju no ļaudiem,
Ko runaja brāleliņi:
Nejemsam līgaviņas,
Māsas grib gabaliņu.
# 11791.00
Es gribeju to meitiņu
Teikt savam brālitim.
Kur pie velna tādu teiksi,
Galdi, soli nemazgati,
Galdi, soli nemazgati,
Istabiņa neslaucita,
Vecais tēvs kaktā sēd,
Mēslu čupa apakšā.
# 11792.00
Es jums lūdzu, bāleliņi,
Glabajiet zeltenites,
Pienavnieku buļļapieres,
Teju vien vazajās.
# 11793.00
Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Mūžam puišus neklausat;
Kura meita puisi klausa,
Klausa vilku gaudojam.
# 11794.00
Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Pie atraitņa neejiet;
Atraitņami dzedri vārdi,-
Mīļi vārdi izrunati,
Mīļi vārdi izrunati,-
Nebūs prieka dzīvojot.
# 11795.00
Es jums lūdzu, jauni zēni,
Atraitnites neņemiet;
Gar atraitnes nama duru
Asarota upe tek.
# 11796.00
Es jums saku, jaunas meitas,
Uz celmiņa nesēdiet:
Sēdesiet vecumāi
Kā celmiņi līdumā.
# 11796.01
Es jums saku, jauni ļaudis,
Uz celmiņa nesēdiet;
Celmiņš saka līdumāI:
Līdz ar mani nosēdēt!
# 11796.02
Kad es biju jauna meita,
Uz celmiņa nesēdeju:
Celmiņš mani nolādeja
Ilgu mūžu vaiņagā.
# 11797.00
Es nezinu, bāleliņ,
Kādu ļaužu tev vajaga?
Diezgan meitu pa malām,
Nav tavam prātiņam.
# 11798.00
Es nezinu, bāleliņ,
Kādu ļaužu tev vajag?
Še meitiņas kaimiņos
Kā liepiņas saaugušas.
# 11799.00
Es pazinu to meitiņu,
Kas šogad brūte ir:
Uz acim drānu vilka,
No puišiem kaunejās.
# 11800.00
Es (Gan) pazinu to meitiņu,
Kura tautu līgaviņa:
Adidama vien staigaja,
Vaiņag' pina raudadama.