10001 - 10200



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. ( 9287 - 13175)
2.4.7.1. Meitu dziesmas. ( 9287 - 11010)

# 10001.00
Kad nav laba, lai nekāda
Man maizites arajiņa;
Labak raudu vienu dienu,
Ne kā visu mūžu raudu.

# 10002.00
Kad nav laba, lai nekāda
Man maizites arajiņa;
Lai stāv mani linu krekli
Visu mūžu pūriņā.

# 10002.01
Kad nebija laba vīra,
Lai nebija pavisam;
Lai stāv mani linu krekli
Pūriņā saguluši.

# 10003.00
Kad redzeju skaistu zēnu,
Tad no prieka noraudaju;
Kad tas mani bildinaja,
Tad no prieka gavileju.

# 10004.00
Kad, tautiet, mani ņemi,
Ņem papriekšu kalponiti:
Viena malt es neiešu,
Tev būs kauns palīdzēt.

# 10005.00
Kad tu biji ozoliņš,
Kam tu augi lejiņā?
Kad tu biji dižens puis(i)s,
Kam uz mani raudzijies?

# 10006.00
Kad tur būtu skuju būda,
Žagariņu istabiņa,
Es būš' iet, es dzīvot,
Tīk manami prātiņam.

# 10007.00
Kāda vīram sieva būšu,
Kāda bērniem māmuliņa:
Rīta māla nemāceju
Caur rokām ritināt.

# 10008.00
Kājām spēru kalpa puisi
No tēviņa nama durvu:
Kauns manam tēviņam
Kalpa puisi znotu saukt.

# 10008.01
Kājām spēru kalpa vīru
No tēviņa nama durvu:
Bij manam tēviņam
Kalpa vīru znotu saukt?

# 10009.00
Kārta, Kārta, Laime, Laime,
Ka tu līdzi nedariji:
Citu prec, citu ved,
Es palieku liekamaj'.

# 10010.00
Kaimiņ' mani i gribeja
Kaimiņos paliekot;
Man' brāliņi i nedeva
Aiz vecā ienaidiņa.

# 10011.00
Kaimiņ' puiši izplukšķēši,
Ka es rupju dziju vērpu;
Vedis mani šorudeni
Pie kaimiņu pastariša.

# 10012.00
Kačeits loksta pa ustobu,
Soka, es pi veira īšu,
Soka, es pi veira īšu,
Aiz jaunā puišķineņa.

# 10013.00
Kalab mani brūni svārki
Vilni meta pakaļāi?
Kā tie vilni nemetis,
Par novadu arajiņš?

# 10014.00
Kalpa dēļ lai sapūst
Mani krekli pūriņā,
Kamēr manus bāleliņus
Tēva dēli bildinās.

# 10014.01
Kalpa dēļ mani krekli
Lei sapuva pūriņā,
Ja to manu bāleliņu
Tēva dēli nebildena.

# 10015.00
Kalpa pirktu gredzentiņu
Laukā liku uz akmiņa.
Kurš putniņis dabonieti,
Atdodieti kalpiņam.

# 10015.01
Laukā liku virs akmeni
Kalpa puiša gredzeniņu.
Kurš putniņš padabu,
Lai nes kalpa rociņā.

# 10016.00
Kalpa puisis riju cirta,
Redzej' mani liel' augot.
Kalpiņ' koka netērē,
Nebūš' tava līgaviņa.

# 10017.00
Kalpam dod, māmuliņa,
Kalpam bij vēlejuse;
Kalpa laimiņ' i nebija
Ūdenī iekrituse.

# 10018.00
Kalpiem gāja tas puisitis,
Kalpa svārki mugurā.
Kaut māmiņa man devusi,
Man uztika prātiņam.

# 10018.01
Kalpiem gāja tas puisits,
Kalpa svārki mugurā.
Mīlej' mani tas puisits,
Kaut Laimiņa vēlejuse.

# 10018.02
Kalpu gāja tas puisitis,
Kalpa svārki mugurā.
To brāliši neliedzat,
Tas man tika prātiņam.

# 10019.00
Kalps neēde, kalps nedzēre,
Uz manim domadams.
Grauz akmini, dzer ūdeni,
Es jau tava vis nebūšu.

# 10020.00
Kam bij man kalnā kāpt,
Kam saulē raudzities?
Kam bij man mīļi saukt
Nelaulatu tēva dēlu.

# 10021.00
Kam, māmiņa, mani vienu
Tik raženi audzinaji?
Div' tautieši sakavās,
Mani vienu gribedami.

# 10022.00
Kam man iet tautiņās,
Kur būs slikta dzīvošana?
Manas pašas bāliņam
Zaļa druva, zelta vārpas.

# 10023.00
Kam man iet ceļa malu,
Vaj celiņa man nebij?
Kam man iet pie atraikņa,
Vaj nebija puiseniņu?

# 10024.00
Kam, puisit, velt' domaji,-
Tu jau manis nedabusi,
Man jau sen saderets
Diženais tēva dēls.

# 10025.00
Kam, tautieti, tu cereji,
Ka tu man nesaciji?
Tu cereji, nesaciji,
Es ar citu sadereju.

# 10026.00
Kapēc man tautiets jāja
Darba dienas vakarā?
Mana darba lūkoties,
Mana gudra padomiņa.
Es tīšam atsēdos
Māršas vietas kājgalī.

# 10027.00
Kapēc manas skaistas rozes
Vairs tik sārti neziedeja?
Māmiņ', rožu ravedama,
Atraikņam izsolijsi.

# 10028.00
Kapēc mani māmuļina
Prom nedeva tautinās?
Seu taupija malejinu,
Brāļam rijas kūlejinu.

# 10029.00
Kas man deva to ābolu,
Kas ābeles galiņā?
Kas man deva to puisiti,
Kas dieneja ķeizaram?

# 10030.00
Kas ziedeja zirņu ziedu,
Kas magones daiļumiņu?
Bāliņš zied zirņu ziedu,
Es magones daiļumiņu.

# 10030.01
Brālits zieda linu ziedu,
Es magones dailuminu;
Es ziedetu vēl dailaki,
Būt' man sava māmuliņa.

# 10031.00
Kas to manu tēva sētu
Pakaviem izkapaja?
Te sajāja svešas tautas
Man auguma lūkoties.

# 10032.00
Kas to teica, nava tiesa,
Pie atraikņa laba dzīve?
Gar atraikņa nama durvim
Asariņu upe tek.

# 10033.00
Kas uguni spridzinaja
Viņā lauka galiņā?
Tautu dēla acis dega,
Uz manim raugoties.

# 10033.01
Kas uguni žibinaja
Sīkāi kārkļu krūmiņāi?
Tautu dēla acis dega
Uz to manu augumiņu.

# 10033.02
Kas tur spīd, kas tur viz
Diža meža maliņā(i)?
Tautu dēla acis dega
Uz to manu augumiņu.

# 10034.00
Kas var zvaigznes izskaitit,
Jūras zvirgzdus izlasit,
Tas var mani bildināt,
Kuru dienu gribedams.

# 10035.00
Kas vareja priedi vērpt,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas vareja mani šķirt
No tīkama tēva dēla?

# 10035.01
Kas vareja priedi lauzt,
Zīda diegu šķetināt?
Kas vareja man' atsaukt
No mīlama tēva dēla?

# 10035.02
Kas vareja svina zirgu
Caur tēraudu cauri jāt?
Kas vareja man aizliegt
Patīkamu tēva dēlu?

# 10036.00
Kaut man būtu simts bāliņu,
Tie nav viena taut'ša vērts;
Pie tautieša galvu spiedu,
Ne pie simtu bāliņiem.

# 10037.00
Klāt zinaju arajiņu,
Tālu laidu valodiņas,
Lai ļautiņi nezinaja,
Lai tie mani neaizliedza.

# 10038.00
Klusi, puisi, turi muti,
Tu ar mani nerunā;
Droša tēva meita biju,
Drīz es tevim pliķi situ.

# 10038.01
Klusu, puika, turi muti,
Daudz ar mani nerunā;
Droša tēva meita biju,
Drīz es tevi pliķi cirtu,
Drīz es tevi pliķi cirtu,
Drīz matiņus purinaju.

# 10038.02
Klusi, puisi, turi muti,
Tu nezini, kas es esu:
Droša tēva meita biju,
Drīz es tevim pliķi cirtu.

# 10038.03
Puisi krupi, turi muti,
Daudz ar mani nerunā;
Es bij sīva mātes meita,
Drīz es tevim pliķi cirtu.

# 10038.04
Tu, puisiti knēveliti,
Daudz tu mani nekaitini;
Sīva tēva meita biju,
Drīz es tev pliķi cirtu.

# 10038.05
Tu, puisiti knēveriti,
Tu gar mani neknaksties,
Sīva tēva meita biju,
Drīz es tev pliķi došu.

# 10039.00
Klus' tu, šķelmi, turi muti,
Tu ar mani nerunā!
Vaj tu zini, kas es esmu,
Kas ir mani bāleliņi?

# 10039.01
Klus' tu, šķellmi, tuiri muiti,
Tu ar maeni narunā!
Voj tu zini, kas as ešu,
Kas ir muini bāeleliņi?

# 10040.00
Klusu, klusu parunaju
Ar to savu māmuliti,
Vaj būs iet tautiņās,
Vaj araju sētā vest.

# 10040.01
Izgāj' mana ši vasara
Domajama, cerejama,
Vaj bij mana tautās ieta,
Vaj tautieti sētā vesta.
Labak mana tautās ieta,
Ne tautieti sētā vesta.

# 10040.02
Klusu, klusu, divejadi
Ar māmiņu parunaju:
Vaj es iešu tautiņās,
Vaj tautieti mājās vezs.
Labak iešu tautiņās,
Lai jāj brāļi panākstos,
Lai jāj brāļi panākstos,
Lai tēreja sīku naudu.

# 10041.00
Knipi situ, riņķi griezu
Rinkteriešu tiesiņā,
Zinajos, ka nebūšu
Rikter' puiša līgaviņa.

# 10042.00
Ko bij manim nu darit?
Dieviņš teica, Laima liedza;
Dieviņš teica maizes vietu,
Laima gaužas asariņas.

# 10042.01
Ai, Dieviņa darišana,
Kam klausišu, neklausišu?
Ļaudis teica maizes zemi,
Laima gaužas asariņas.

# 10042.02
Dieviņš teica, Laimit' liedza,-
Vaj būs iet, vaj neiet?
Dieviņš teica maizes vietu,
Laimit' gaužas asariņas.

# 10042.03
Dievs ar Laimi strīdejās,
Man vietiņu taisidami:
Dieviņš teica maizes vietu,
Laime gaudas asariņas.

# 10042.04
Gāju lauka gabaliņu,
Ar Laimiņu runadama;
Ļaudis teica maizes vietu,
Laime gaužas asariņas.

# 10042.05
Ko bij manim nu darit?
Ļaudis teica, Laime liedza;
Ļaudis teica maizes zemi,
Laime gaužas asariņas.
Klausiš' Laimes liegumiņu,
Ne ļautiņu teikumiņu.

# 10042.06
Laimit' liedza, Laimit' brēca,
Uz kalniņa stāvedama;
Ļaudis teica maizes zemi,
Laime gaužas asariņas.

# 10042.07
Ļaudis teica, Laime liedza
Bagatāja vietiņā;
Ļaudis teica maizes vietu,
Laime gaudas asariņas.

# 10042.08
Māte deva, Laime pēla,
Bagatāja vietiņā;
Māte saka: maizes vieta!
Laime saka: as'ru vieta!

# 10042.09
Nu nezinu, ko dariti,
Brāļi teica, Laimiņ' liedz;
Brāļi teica maizes vietu,
Laimiņ' gaužas asaras.

# 10043.00
Ko es biju Dievam riebis,
Ko mīļai Māriņai?
Kam Dieviņis man nedeva
Šāi zemē arajiņa?

# 10044.00
Ko līdz man balta mute,
Mans ražens augumiņš,
Dažam ciema puisitim
Sāp sirsniņa, birst asaras.

# 10045.00
Ko līdz mana zīda kleite,
Ko līdz zīda nezdodziņš,
Veci puiši zilzobiši
Gar manimi knakstinās.

# 10046.00
Ko, māmiņa, raud' par mani,
Ko par mani bēdajies?
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai par mani bēdajās.

# 10047.00
Ko, māsiņa, darisam
Abas lielas bāliņos?
Aužam kuplus ielociņus,
Gaidam tautu atjājam!

# 10048.00
Ko, māsiņa, darisim,
Abas lielas uzaugušas?
Iesim abas vienu dienu,
Lai māmiņa gauži raud.

# 10048.01
Divas vien mēs māsiņas,
Iesam abas vienu gadu,
Lai māmiņa gauži raud,
Vainadziņu ciladama.

# 10049.00
Ko, māsiņas darisim,
Bez araju palikušas?
Pārdosim vilnainites,
Pirksim jaunus kara vīrus.

# 10050.00
Ko, puisiti knakstijies?
Tu jau mani nemīleji;
Kas man tika, kas mīleja,
Tam es pate palīdzeju,
Tam es devu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.

# 10050.01
Ko, puisiti, knakstijies?
Tu jau mani nemīleji;
Kurš puisitis man mīleja,
Tam es pate palīdzeju.

# 10051.00
Ko, puisiti, lūkojies,
Ko uz mani cerejies?
Ej tu vēl, gani cūkas
Sava tēva tīrumā.

# 10051.01
Ko, tu puika, šurp skaties,
Vaj tu gribi mani ņemt?
Vaj nevari cūkas ganit
Sava tēva tīrumā?
Gan tev' māte pabaros
Ar sivena biezumiem.
Man' māmiņa pabaroja
Ar tiem piena ziediņiem.

# 10051.02
Ko skaties šurp, puisiti,
Vaj tu gribi mani ņemt?
Vari cūkas paganit
Celmainā līdumā.

# 10052.00
Ko, puisiti, lustejies
Ap to manu augumiņu?
Tu n'es' manu brunču vērte,
Ne vēl mana augumiņa.

# 10052.01
Ko, nāburgu nelietiti,
Ar manimi ķezajies?
Tu nav manu drēbu vērts,
Ne vēl mana augumiņa.

# 10053.00
Ko, puisiti, skatijies?
Tu jau mani nedabusi.
Es meitiņa Rigā augu,
Cēsīs gāju baznicā.

# 10054.00
Ko, puisiti, tu domā,
To tu vis nerunā;
Ne man tīk, ne es iešu,
Ne ar' mani māte deva.

# 10055.00
Ko, puisiti, tu uz mani
Tik žēligi raudzijies?
Vaj tev bija manis žēl,
Vaj ta mana vaiņadziņa?

# 10056.00
Ko raugiesi, zemraudziti,
Vaj tu manis neredzeji?
Vaj klētēji es uzaugu?
Vaj negāju druviņā,
Vaj negāju druviņāi,
Līdz ar savis bāleliņis?
Ik dieniņas druvāi gāju
Līdz ar savis bāleliņis.

# 10057.00
Ko skaties, tautu dēls?
Tu jau manis neprecesi;
Man jau savs tēva dēls
Kā pelekis vanadziņš.

# 10058.00
Ko ta mana māmuliņa
Man mazai padarija,
Ka tie puiši uz man' krīt,
Kā uz ogu vāceliti?

# 10059.00
Ko, tautieti, tu domaji?
Es domaju gana labi:
Es domaju tev' atstāt,
Iet pie cita tēva dēla.

# 10059.01
Tu, puisiti, nezinē,
Kād's dom's es domē:
Es domē tev' atstāt,
Iet pie cita tēva dēl'.

# 10060.00
Ko, tautieti, tu domaji,
Ļaudim mani vaicadams?
Zinams bija mans darbiņš,
Redzams manis augumiņš.

# 10061.00
Ko var māte man darit?
Kur es gribu, tur es eju;
Grib', es eju pie araja,
Grib', pie doru dējejiņa.

# 10061.01
Ko var māte man darit,
Kur es gribu, tur es eju:
Vaj es ej' pie Gratas Andža,
Vaj pie Grīpas Jēkaupiņa.
Andža pirka priekšautiņu,
Jēkaups zelta gredzentiņu.

# 10062.00
Ko vērts manim šei dzīvot,
Te nav mans arajiņš;
Iešu prom mekledama,
Kamēr viņu atradišu.

# 10063.00
Krāj, tautieti, sīku naudu
Pa vienam vērdiņam:
Augšu liela, būšu tava,
Tavas naudas tēretaja.

# 10064.00
Krati, krati, kratekliti,
Tu jau manis nedabusi;
Gana man labu ļaužu
Ij bez tevis, kratekliti.

# 10064.01
Kreti, kreti, kretaļiņ,
Ne manā priekšiņā;
Diezgan bija labu ļaužu
Ij bez tevis, kretaļiņ.

# 10065.00
Krievos dodi, māmuliņa,
Krievos pūra nevajag;
Krievos pati izvalkaju
Savu roku darijumu.

# 10065.01
Krivūs īšu as, mameņ,
Krivūs pyura navajag;
Krivūs poši iznosāja
Sovu ruku darējumu.

# 10066.00
Krievos gāju, Leišos gāju
Arajiņa taujadama.
Ni Krievos, ni Leišos,
Atsarada Vidzemē.

# 10067.00
Kritis mans vaiņadziņš,
Šāi tiesā nekritis;
Par robežu robežā,
Kozeniešu tiesiņā.

# 10068.00
Krogā gāju alu dzert,
Jaunu puišu lūkoties;
Veči vien sanākuši,
Griestēm bārdas sagriezuši.

# 10069.00
Krogā gāju alus dzert,
Krogā puišus lūkoties;
Kroga alus gan patika,
Kroga puiši nepatika.

# 10070.00
Krogā gāju alus dzert,
Krogā puišu lūkoties.
Kur tu, jodu, nolūkosi,
Krogā puiši piedzēruši.

# 10070.01
Māte mani krogā raida
Arajiņu lūkoties.
Kāda vella nolūkošu,
Visi puiši piedzēruši!

# 10071.00
Krupi, krupi tu, puisiti,
Tu jau mani nedabusi;
Tu kā krupis vazajies,
Es kā liepa līgojos.

# 10071.01
Es meitiņa kā liepiņa,
Kā liepiņa līgojos;
Tu puisits kā krupits,
Kā krupits krobejies.

# 10071.02
Es meitiņa kā liepiņa,
Tu, puisiti, kā krupitis;
Es kā, liepa līgojos,
Tu kā krupis krābejies.

# 10071.03
Kripi, prupi, tautu dēls,
Ko gar mani denkojies?
Tu kā krupis palēkaji,
Es kā roze grozijos.

# 10071.04
Krupi, krupi tu, puišeli,
Tu jau mani nedabusi;
Tu kā krupis nolēkasi,
Es kā roze noziedešu.

# 10071.05
Krupi, krupi tu, puisiti,
Tu kā krupis nolēkā;
Es meitiņa kā puķiņa,
Kā puķiņa noziedeju.

# 10071.06
Puisi, puisi, krupi, krupi,
Kam tu mani kaitinaji?
Tev kājiņas tā nodila,
Kā krupim lēkajot.

# 10071.07
Zēn, zēn, krupi, krupi,
Kam uz mani raudzijies?
Es kā roze grozijos
Pa to piena kambariti.

# 10072.00
Krusta māte, krusta māte,
Dod man labu padomoiņu.
Tautās iešu šoruden,
Kādu ņemšu brūtganiņu?
Vaj lai ņemu jaunu puisi,
Vaj ar' vecu atraikniti?
Jaunam puišam sārti vaigi,
Vecam mantas pilnibā.

# 10073.00
Krustēm sviedu raibus cimdus
Sava pūra dibenā;
Nedod Dievs man aiziet
Pie dzēraja tēva dēla.

# 10074.00
Kūko, mana dzeguzite,
Cik gadiņu man dzīvot.
-Divi, trīs pie māmiņas,
Visu mūžu tautiņās.

# 10074.01
Aizkiukoi, dzagozeit,
Cik maņ godu jādzeivoi.
-Pici, seši pi māmeņis,
Vyss myužeņš tauteņos.

# 10074.02
Izkūko, dzeguzit,
Cik man gadu jadzīvo.
-Pieci, seši bāliņos,
Visu mūžu tautiņās.

# 10074.03
Izkukō, dzaguizīt,
Cyk gaediņu jāedzīvō.
-Pieci, seši pie māemiņas,
Vysu možu toutiņās.

# 10074.04
Kuko, mana dzeguzite,
Cik gadiņus es dzīvošu.
-Trīs gadiņus pie māmiņas.
Visu mūžu tautiņās.

# 10074.05
Kūko, mana dzeguzite,
Cik gadiņu jadzīvo.
-Trīs gadiņi pie māmiņas,
Visu mūžu tautiņās.

# 10075.00
Kulstidama (Skulstidama), sukadama,
Pušu sķīru linu sauju;
Ar tautām runadama,
Pušu šķīru valodiņu.

# 10076.00
Kur es dzimu, kur es augu,
Šāi vietā es nebūšu:
Es aizgāju uz Kurzemi,
Uz Kurzemes arajiem.

# 10077.00
Kur gubiņa pie gubiņas,
Tur ir labs tīrumiņš;
Kur sētiņa pie sētiņas,
Tur aug mans arajiņš.

# 10078.00
Kur, Laimite, kavejies,
Kad pie manis neatnāc?
Vilks apēda brūtganiņus,
Lielu mežu staigajot.

# 10079.00
Kur, tautieti, acis liksi,
Kur piesēji kumeliņu?
Pirmis mani izvaicaji,
Pēc atjāji lūkoties.

# 10080.00
Kur, tautieti, kavejies,
Ka tu manis neredzeji?
Man jagana kunga lopi,
Javērpj kunga pakuliņas.

# 10081.00
Kur, tautieti, ta valoda,
Ko mēs pērn runajām?
Tu soliji miežus sēt,
Noņemt manu vainadziņu.

# 10082.00
Kur, tautieti, ta valoda,
Ko mēs pērn runajām?
Tu teicies mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Nenopirki, nepaņēmi,-
Šķeļmam šķeļma valodiņa.

# 10082.01
Atminies tu, tautieti,
Ko mēs mazi runajām:
Tu soliji mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Nenopirki, nepaņēmi,-
Šķelmim šķelmja valodiņa.

# 10082.02
Ko, puisit, domadams,
Valkā manu gredzentiņu?
Tu dzīrās, tu teicās,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Neapņemsi, nenopirksi,
Šķelmam viltus valodiņa.

# 10082.03
Ko, puisiti, tu domaji,
Maukdams manu gredzeniņu?
Vaj domaji citu pirkt,
Vaj saukt savu līgaviņu?
Ne nopirka, ne apņēma,
Nelgam nelgas valodiņa.

# 10082.04
Kur, tautieti, ta valoda,
Kur' mēs pērn runajām?
Tu teicies mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Nij nopirki, nij paņēmi,
Slavit' vien padariji.

# 10082.05
Kur, tautieti, tavi vārdi,
Ko mēs abi runajām?
Tu soliji mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzeniņu.
Nenopirki, nepaņēmi,-
Šķelmam šķelma valodiņa.

# 10082.06
Kur, tautieti, tavi vārdi,
Ko mēs kopā runajām?
Tu soliji mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Nenopirki, nepaņēmi,
Šķelmam šķelma valodiņa.

# 10082.07
Kur, tautieti, tie vārdiņi,
Ko mēs pērn runajām:
Tu soliji mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Nenopirki, nepaņēmi,
Šķelmam šķelma valodiņa.

# 10082.08
Nieki, nieki, tautu dēls,
Ko mēs mazi runajām:
Tu soliji mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Ne tu ņēmi, ne paņēmi,
Ne nopirki gredzentiņu.

# 10082.09
Reti, reti tās priedites,
Kam bij viens taisnis zars;
Reti, reti tas puisitis,
Kam bij taisna valodiņa.
Kur, puisiti, tavi vārdi,
Ko mēs pērn runajām?
Tu soliji mani ņemt,
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Ne nopirki, ne noņēmi,-
Šķelmam šķelma valodiņa.

# 10082.10
Šķelmi, šķelmi tu, tautieti,
Šķelma tava valodiņa,
Tu dzīries mani ņemt,
Pirkt sudraba gredzeniņu.
Neieņēmi, nenopirki,
Šķelma tava valodiņa.

# 10082.11
Tautu dēls lielijās
Pirkt man zelta gredzentiņu.
Ne nopirka, neiedeva,-
Šķeļmam šķeļma valodiņa.

# 10082.12
Tukši, puisit, tavi vārdi,
Caura tava cepurite.
Kur nu ira tavi vārdi,
Ko mēs pērn runajām?
Tu solijies mani ņemti,
Pirkt man zelta gredzentiņu.

# 10083.00
Kur, tautiņas, jūs bijāt,
Kad jūs mani redzejāt?
Man's nelaida māmuliņa
Ne ganiņu pavadit.

# 10084.00
Kur, tautiņas, jūs bijāt,
Kur jūs manis redzejāt?
Ne es gāju krogā dzert,
Ne tirgū rādities.

# 10084.01
Vai, tauteņis raganeņis,
Kur jius mani redzejāt?
Vydyn brāļu kulā gāju,
Vydyn māršu dērveņī.

# 10084.02
Jus, tautiņas rageniņas,
Kur jus muini redzejāt?
Brāļu vidū kullti gāju,
Māsu vidū druiviņā.

# 10084.03
Jius, tauteņas raganeņas,
Kur jius mani redzejāt?
Ni es gāju krugā dzārtu,
Ni tērgā rādeitos.

# 10084.04
Kur, tautieti, tu redzeji
Manu skaidru augumiņu?
Es negāju krogā dzert,
Ne tirgāi rādities.

# 10084.05
Sakās tautas redzejušas,-
Kur jūs mani redzejāt?
Ne es gāju krogā dzert,
Ne tirgāi rādities.

# 10085.00
Kur tu augi, tautu dēli,
Ka es tevi neredzeju?
Kā zinaju kreklu šūt,
Kā rakstit nēzdodziņu?

# 10086.00
Kurpitēs vien staigaju,
Lai kalpiņis nelūko:
Kalpiņam maz naudiņas,
Nevar kurpes šūdināt.

# 10086.01
Kurpitēm vien staigaju,-
Kam nav naudas, nelūkos;
Ne bajars nelūkos,
Nevar kurpes šūdināt.

# 10087.00
Kurš puisitis man mīleja,
Tam es pate mutes devu;
Kurš jau mani nemīleja,
Ne ar varu nedabuja.

# 10088.00
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai šūn kaula kažociņu:
Guļ manā pūriņā
Dzelžiem kalta pātadziņa.

# 10088.01
Guļ manā pūriņā
Dzelžiem kalta pātadziņa.
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai kaļ dzelža kažociņu.

# 10089.00
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu;
Es jau pate linus došu,
Pātadziņu vīdināt.

# 10090.00
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai sit naglu galiņā:
Es jau biju ieradusi
Kārumāi, laiskumā,
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgaju.

# 10091.00
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij garu pātadziņu:
Viena meita māmiņai,
Lētumā audzinata.

# 10092.00
Kurš putniņis tā dzied koši,
Kā dzied koši lakstigala?
Kurš brālitis tā mīl māsu,
Kā mīl mani tautu dēls?

# 10093.00
Labais mani labinaja,
Sola mani ziemu ņemt.
Atnāk ziema, nāk vasara,
Labais mani vairs neņēma.

# 10094.00
Labak devu speltei mutes,
Ne vecam puisenam:
Speltes kvēpus noslaucišu,
Puiša smakas nevareju.

# 10095.00
Labak devu suņam maizi,
Ne jaunam puisišam:
Sunits manus lopus rēja,
Puisits mani kaitinaja.

# 10095.01
Labāk suņam muites devu,
Na kā ciema puīšķeniem:
Suinīts mun lōpus gana,
Puikas pitkas kaitināja.

# 10096.00
Labak iešu tālumā,
Nepalikšu tuvumā;
Kad palikšu tuvumā,
Brāļa gaiļi maltu cēla.

# 10097.00
Labak eimu (gāju) puķitēs,
Ne ar šķelmi valodās:
Man puķišu pilna sauja,
Šķelmam šķelma valodiņa.

# 10097.01
Labak gāju puķitēs,
Kā ar blēdi valodās:
Puķu viju vainaciņu,
Blēžam blēža valodiņa.

# 10097.02
Labak gāju puķitēs,
Ne ar šķelmi runajos:
Šķelmam šķelma valodiņa,
Man puķišu vainaciņš.

# 10098.00
Labak eimu (iemu) viena pate,
Ne ar puisi runadama:
Puisim bija viltus mēle,
Izvils manu padomiņu.

# 10099.00
Labak gadu darbos gāju,
Ne par sliktu tautiņās;
Labak raudu vienu dienu,
Ne visami mūžiņami.

# 10099.01
Labak ilgi darbos gāju,
Ne kā jauna tautiņās;
Labak raudu vienu dienu,
Ne visāi mūžiņāi.

# 10100.00
Labak gāju dažu dienu
Lab' araja kalponēm,
Ne visā mūžiņā
Sīva vīra līgaviņa.

# 10100.01
Labak būtu visu mūžu
Bāleliņa kalponite,
Ne kā vienu vasariņu
Neveikliša līgaviņa.

# 10100.02
Labak stāvu trīs gadiņi
Saimenieka kalponite,
Ne kā vienu pusgadiņu
Mitenieka līgaviņa:
Izjāj bēri dancojošu,
Pārjāj stulbu, klibojošu.

# 10100.03
Labak vienu pusgadiņu
Bārga kunga darbiniece,
Ne kā vienu pusgadiņu
Slikta vīra līgaviņa.

# 10100.04
Labak gāju pieci gadi
Laba vīra kalponēm,
Ne kā vienu gada kārtu
Netikliša līgaviņa.

# 10101.00
Labak gāju pie araja,
Ne pie liela amatnieka:
Amatnieka līgaviņa
Par pasauli vazajās.

# 10102.00
Labak gāju pie atraitņa,
Ne pie zēna knēveliša,
Atraitnitis gan zinaja,
Ko maksaja līgaviņa.

# 10103.00
Labak gāja pie kalpiņa,
Ne pie slikta tēva dēla:
Kalpiņš mūža neslinkoja,
Kā sliktais tēva dēls.

# 10104.00
Labak glaužu sav' galviņu
Pie peleka akmentiņa,
Labak glaužu pie akmeņa,
Ne pie slinka tēva dēla,
Akmentiņis tāi brīdī,
Mūžam slinkis tēva dēls.

# 10105.00
Labak griezu alkšņa rīksti,
Ne kā bērza galoksniņu;
Labak gāju pie atraitņa,
Ne kā puiša dzērejiņa.

# 10106.00
Labak gulu pie priedites,
Ne pie laiska tēva dēla;
No priedites skali plīsa,
Kas no laiska tēva dēla?

# 10106.01
Labak brienu stiegnu purvu,
Ne kā seklu ezeriņu;
Labak guļu pie priedites,
Ne pie laiska tēva dēla:
No priedites skalus plēsa,
Ko no laiska tēva dēla.

# 10107.00
Labak guļu virs akmiņa,
Ne atraitņa gultiņā:
Atraitņ' gulta izguleta,
Mīļi vārdi izrunati.

# 10107.01
Labak gulu uz akmiņa,
Ne atraitnes gultiņā;
Uz akmiņa mīksta guļa,
Saguleta atraitnei.

# 10108.00
Labak gulu virs akmeņa,
Ne atraiša gultiņā:
Virs akmeņa mīksta guļa,
Gultā gaužas asaras.

# 10109.00
Labak kunga darbinieca,
Ne dzēreja līgaviņa;
Darbinieca liela slava,
Kas dzēreja līgaviņa?

# 10110.00
Labak kunga darbiniece,
Ne kā vārga līgaviņa:
Darbiniece nedeļām,
Mūžam vārga līgaviņa.

# 10110.01
Labak kunga darbeniece,
Ne neveikļa līgaviņa:
Kungam gāju, atdieneju,
Mūžam tautas neveikļam.

# 10111.00
Labak kunga lopu meita,
Ne nelieša līgavin';
Ziņģē kunga lopu meita,
Raud nelieša līgavin'.

# 10112.00
Labak malu rudzu sieku,
Ne kā auzu pasejani;
Labak kalpa līgaviņa,
Ne kā laiska tēva dēla.

# 10112.01
Labak malu rudzu sieku,
Ne auziņas pasieniti;
Labak gāju pie atraiša,
Ne pie kāda delveriša.

# 10112.02
Labak malu rudzu sieku,
Ne auziņu pussieciņu;
Labak ņēmu mātes meitu,
Ne kā kādu kalponiti.

# 10113.00
Lobāk maņ sausa molka,
Na natiklis orājeņš:
Sasakiuru lelu guni,
Syldu sovu augumeņu.

# 10114.00
Labak man visai nav,
Ja navā labu ļaužu;
Labak gāju māršai malt,
Bāliņam druviņā.

# 10115.00
Labak mana vīze plīsa,
Ne kā mana aukla trūka;
Labak viena nodzīvoju,
Ne ar laisku tēva dēlu.

# 10116.00
Labak mani liet's nolija
Lielajā tīrumā,
Ne kā mans vainaciņš
Neveikliša rociņā.

# 10117.00
Labak mani sniegs apsniga
Lielajā tīrumā,
Ne kā gāju tāi ciemā,
Kur jau mani negribeja.

# 10118.00
Labak mani sniegs apsniga
Lielu ļaužu tīrumā,
Ne kā man pērslas bira
Vāju ļaužu namiņā.

# 10118.01
Labak mani liets nolija
Lielajā tīrumā,
Ne kā man plēnes bira
Vāju ļaužu namiņā.

# 10118.02
Labak mani līts nolija
Lielajā tīrumā,
Ne kā mani dūmi koda
Vāju ļaužu namiņā.

# 10119.00
Labak mans vainadziņš
Iekrīt cūku silitē,
Ne kā mani tas paņēma,
Kas prātam nepatika.

# 10120.00
Labak ņēmu tēva dēlu,
Ne kā resnu rudzu kaudzi:
Rudzu kaudze tam gadam,
Visu mūžu tēva dēls.

# 10121.00
Lobāk jamu vacu calmu,
Na vacu orājeņu:
Pi celmeņa guni kiuru,
Kas nu vaca orājeņa?

# 10122.00
Labak pate mežā braucu,
Ne kā slinku vīru ņemu:
Pārved' malku, sadedzinu,
Kur es slinku vīru likšu?

# 10123.00
Labak pate mežā braucu,
Ne pie slinka vīra gāju:
Man galviņa gauži sāp,
Slinku vīru lamajot.

# 10124.00
Labak savu galvu grūžu
Zem lielās puru ciņas,
Ne kā savu roku devu
Vecam tēva dēliņam.

# 10125.00
Labak savu vaiņadziņu
Pret celmiņu sadauziju
Ne es ietu sav' mūžiņu
Pie nelieša vārdzenāt.

# 10126.00
Labak savu vaiņaciņu
Pie celmiņa sadauzišu,
Ne kā došu janoņem
Kādam kroga dzērajam.

# 10127.00
Labak savu vainadziņu
Pie celmiņa sadauziju,
Ne kā gāju pie puisiša,
Kas netika prātiņam.

# 10128.00
Lobāk sovu vaiņuceņu
Symtu godu nosājuse,
Na kai vīnu vasareņu
Ar navēkli dzeivājuse.

# 10129.00
Labak sēdu beņķitī
Mīlestibas paspārnē,
Ne tautieša naudas kuli
Raudadama apvakteju.

# 10130.00
Labak teku kājiņām,
Kad nav laba kumeliņa;
Labak viena nodzīvaju,
Kad nav laba arajiņa.

# 10130.01
Labak teku kājiņām,
Ne ar kūtru kumeliņu;
Labak viena nodzīvoju,
Ne ar laisku tēva dēlu.

# 10131.00
Labak upe ledu nesa,
Ne kā putu gabaliņu;
Labak viena nodzīvoju,
Ne ar laisku arajiņu.

# 10132.00
Labak viena apsasedžu
Ar balto villainiti,
Ne kā ņēmu slimu draugu,
Savas galvas dauzitaju.

# 10132.01
Labak viena pasaguļu
Savos linu palagos,
Ne kā otra meklejuse,
Savas galvas dauzitaja.

# 10132.02
Labak viena sasatinu
Savā linu palagā,
Ne mūdiņa kārsinaju
Ar bargo tēva dēlu.

# 10133.00
Labak vellu es ieraugu,
Ne dzēraja tēva dēlu;
Krustu metu, vels atstāja,-
Ko darišu dzērajam?

# 10133.01
Labak vellu es ieraugu,
Ne dzēraju tēva dēlu;
Metu krustu, vels atstāja,
Dzērajs krusta nebēdaja.

# 10133.02
Ne no vella tā nebēgu,
Kā dzēraja tēva dēla;
Metu krustu, velns atstāja,-
Ko darišu dzērajam?

# 10133.03
Nedod, Dievs, nelem, Laima,
Man dzēraju arajiņu!
Aizmet' krustu, atstāj velns,-
Ko darišu dzērajam?

# 10133.04
Pasarg', Dievs, man' no velna,
No dzēraja tēva dēla;
Preti velnu krustu metu,
Ko darišu dzērajam?

# 10133.05
Paserg', Dievs, muin nō vallna,
Nō dzārāja tāva dāla;
Pretij vallnam krustu mešu,-
Kō lei daru dzārājam?

# 10133.06
Sargi, Dievs, man' no vella,
No dzēraja tēva dēla;
Krustu metu, vels atstāja,-
Ko darišu dzērajam?

# 10134.00
Labak vilku es ieraugu,
Ne dzēraja tēva dēlu;
Vilkam kliedzu, vilks aizbēga,-
Ko darišu dzērajam?

# 10134.01
Labak vilku es satiku,
Ne puisiti celiņā;
Vilkam kliedzu, tas aizgāja,
Puisits ceļa man negrieza.

# 10134.02
Vilka, lāča tā nebēgu,
Kā dzēraja tēva dēla;
Vilkam kliedzu, tas aizbēga,-
Ko darišu dzērajam?

# 10135.00
Labak vilku es satiku,
Ne dzēraju tēva dēlu;
Vilkam ceļu es pagriezu,
Dzērajam nevareju.

# 10136.00
Labam dodi, māmuliņa,
Neiedodi nelabam!
Neva žēl vainadziņa,
Labajam noņemot.

# 10137.00
Labi būtu, aizpurieti,
Ja tu man atsacitu:
Es dabutu daugavieti,
Tīru linu arajiņu.

# 10138.00
Labi, labi, dzērajiņ,
Kad tu man atsaciji;
Man pašai līdzi auga
Mīligais tēva dēls.

# 10139.00
Labi, labi, tautu dēli,
Kad man reizi atsaciji:
Netaisišu mīkstas vietas,
Neklāš' balta paladziņa.

# 10140.00
Labs mani neņēma,
Pie slikta negāju;
Pa tām starpām
Bez vīra paliku.

# 10141.00
Lai atraiknis, kas atraiknis,
Es atraikņa līgaviņa:
Māte, mazu aukledama,
Atraikņam atvēleja,
Cik likdama šūpolī:
Gul', atraikņa līgaviņa.

# 10142.00
Lai dieniņa, kād' dieniņa,
Kad saulite spodri lēktu;
Lai mūdiņš, kāds mūdiņš,
Kad noņemtu vainadziņu!

# 10142.01
Lai ta diena, kāda diena,
Kad no rīta saule lēca;
Lai mūžiņš, kāds mūžiņš,
Kad neņēma vaiņadziņu.

# 10143.00
Lai es biju, ja es biju,
Līdz pusei izmirkuse,
I tad vēl es negāju
Pie neveikļa kalteties.

# 10144.00
Lai es iešu, kur es iešu,
N-ē nepalikšu;
Mans prātiņis pa(r) novadu,
Visa mana dzīvošana.

# 10144.01
Še nevaidi mans prātiņis
Uz nevienu tēva dēlu;
Pārnovadus mans prātiņis,
Pārnovadu arajiņis.

# 10144.02
Ši novada es meitiņa,
Ne šo puišu līgaviņa;
Par novadu mans prātiņš,
Par novadu arajiņš.

# 10144.03
Vediet mani par Daugavu,
Atpakaļi vairs nenākšu;
Par Daugavu mans pūriņš,
Mans vizuļu vainadziņš.

# 10145.00
Lai es iešu, kur es iešu,
N-ē nepalikšu:
Ne te auga mieži, rudzi,
Ne te labi tēva dēli;
Visi tādi buļļa pieres,
Brandavīna dzērejiņi.

# 10145.01
Es neietu uz Aizkraukli
Ne ar ķēdi ķēdejama:
Aizkrauklieši buļļu pieres,
Brandaviņa dzērajiņi.

# 10146.00
Lai es iet, kur iedam',
Še dzīvot es nevaru:
Olas manas kājas grauda,
Priežu zari vaiņadziņu.

# 10147.00
Lai es ietu, kur es ietu,
Stendniekos vien neietu:
Stendenieki savas meitas
Jūdz arklā, ecekšās.

# 10148.00
Lai guļ mani linu krekli
Ozoliņa pūriņā,
Kamēr man gadisies
Pa prātam arajiņš.

# 10148.01
Guliet, mani linu krekli,
Salociti pūriņā,
Kamēr man gadisies
Pa prātam valkatajs.

# 10148.02
Gulat, mani linu krekli,
Trīs kārtāmi pūriņā,
Kad Dieviņis man nedeva
Pēc prātami arajiņa.

# 10148.03
Guli, mans linu kreklis,
Ozoliņa pūriņā,
Citam man Dieviņš dos
Pa prātam(i) nesejiņu.

# 10148.04
Lai stāv mani linu krekli,
Kā pašūti, pūriņā,
Kam Laimiņa man nelēma
Patīkamu arajiņu.

# 10149.00
Lai kaitinu, ko kaitinu,
Pats es savu kaitinaju;
Žēl man savu kaitināt,
Slepen slauku asariņas.

# 10150.00
Lai līst lietus, ko līdams,
Es pie kupla ozoliņa;
Lai tautietis, kāds tautietis,
Māsai mīļi bāleliņi.

# 10151.00
Lai nobāla man vaidziņi,
Lai sakalta vainadziņš,
Šos puišos nav neviena,
Kam es būtu līgaviņa.

# 10152.00
Lai sapuva mani lini
Šorudeni žogmalā,
Man āzgāja ši ziemina,
Ar tautieti spēlejot.

# 10153.00
Laikā man mātes brunči,
Laikā mātes villanite,
Laiks man iet tautiņās,
Kad Dieviņš palīdzetu.

# 10154.00
Laikā manim mātes kurpes,
Laikā mātes villanite;
Tik vien laika vēl nebija
Sēsties tautu kamanās.

# 10155.00
Laikā man mātes kurpes,
Laikā mātes villainite,
Laiks man bija tautās iet,
Atstāt tēvu, māmuliņu.

# 10156.00
Laiku, laiku tu, tautiet,
Vaj tu laika nezinaji?
Tev nebija zirgam seglu,
Man sagšai ielociņa.

# 10157.00
Laiku, laiku ceļu griežu
Staltam tēva dēliņam,
Lai tas mani nesamina
Zem kumeļa kājiņām.

# 10158.00
Laime gāja puišus sēt
Celmaiņā līdumā.
Man, Laimiņa, to puisiti,
Kurš sētuves dibinā!

# 10159.00
Laime gāja puišus sēt
Celmaiņāji līdumā.
Sēj, Laimiņa, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā.

# 10160.00
Laime, mana liela laime,
Sētā auga arajiņš!
Ne man trūka mīļš vārdiņš,
Ne siltās gulešanas.

# 10160.01
Man, Dieviņ, liela laime,
Mājā auga arajiņš:
Ik naksniņas silta guļa,
Ik naksniņas mīļi vārdi.

# 10161.00
Laime, mana liela laime,
Tāļi auga arajiņš:
Neprasija cimdu pāru,
Ne gulamu spilveniti.

# 10162.00
Laime pina pinekliņu,
Kalniņā sēdedama.
Piepin mani nebagatu
Pie bagata tēva dēla.

# 10163.00
Laime pina pinekliņu,
Kalniņā sēdedama.
Piepin mani tu, Laimite,
Pie tīkama tēva dēla.

# 10164.00
Laime zina to dieniņu,
Kad es iešu tautiņās;
Laime zina to stundiņu,
Kad atstāšu māmuliņu.

# 10165.00
Laim' uz laimi man, māmiņa,
Nu es iešu tautiņās:
Es atradu šoruden
Piecu lapu āboliņu.

# 10166.00
Lakstigala, vāverite,
Auž man skuju paladziņu:
Būs manam tautiešam
Par apsegu dāvināt.

# 10167.00
Ļaujat man pašai vaļas,
Arajiņu lūkoties;
Ta nav balta villainite,
Uzsedzama, nosedzama.

# 10168.00
Ļaujat man pašai vaļu,
Arajiņa lūkoties;
Ne tas man vienai dienai,
Tas visam mūžiņam.

# 10168.01
Liekat man pašai varu,
Sev tautieti izlūkot;
Nebūs man viena diena,
Būs mūžiņis jadzīvo.

# 10168.02
Lieciet vaļu man pašam,
Līgaviņas lūkoties,
Na tij mun vienai dienai,
Tij visam mūdiņam.

# 10169.00
Ļaujat man pašai vaļu,
Arajiņu nolūkot,
Kas nedzēra brandavīna,
Kas brauc labu kumeliņu.

# 10170.00
Lielas, garas žāvas nāca,
Ne tās man miega žāvas;
Lielis, garis tautu dēls,
Ne tas mans arajiņš.

# 10170.01
Dižas, garas žāvas nāca,
Vaj tās manas miega žāvas?
Dižis, garis tautu dēlis,
Vaj tas manis arajiņš?

# 10170.02
Diži, gari žāgsti nāca,
Ne tie mani miega žāgsti;
Diža, gara tautu meita,
Ne ta mana līgaviņa.

# 10170.03
Lielas, geras žāvas nāeca,
Voj tās mun miega žāvas?
Lielis, geris toutu dāls,
Na tys muns orājiņš.

# 10170.04
Žāvas nāce, žāvas nāce,
Ne tās man miega žāvas;
Tās bij man miega žāvas,
Kas atnāce vakarā.

# 10171.00
Lielas, garas žāvas nāca,
Vaj tās manas miega žāvas?
Lielis, garis tautu dēlis
Taisās manis arajiņis.

# 10171.01
Diži, gari žāksļi nāca,
Vaj tie miega, vaj maizites;
Dižis, garis tēva dēlis
Taisās maizes arajiņš.

# 10171.02
Liel's, gar's žāgst's nāca,-
Vaj tie man miega žāgst's?
Liels, garš taut's dēls
Taises mans arejiņš.

# 10171.03
Neba manim miega dēļ
Lielas garas žāvas nāca:
Lieli gari tautu dēli
Taisās mani arajiņi.

# 10172.00
Lielas meitas mani mazu
Nicināt nicinaja;
Es paņēmu vēl lielaku,
Viņas gauži noraudaja.

# 10173.00
Lielas meitas, mazas meitas,
Visas puiši izprecē,
Manis pašas videjās
Bildināt nebildē.

# 10174.00
Lieli (Diži) puiši, mazi puiši,
Visi mani mīlēt mīl;
Kad es būtu balta maize,
Sen būt' mani apēduši.

# 10175.00
Liels krūmiņš, mazs krūmiņš,
Taču man pavēntiņš;
Liels puisens, mazs puisens,
Taču maizes devejiņš.

# 10176.00
Lielu, lielu riņķi metu
Ap atraikņa kamanām;
Atraikniša kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.

# 10177.00
Liepu lapu tiltu taisa,
Mani vest šoruden.
Vējš nopūta liepu lapu,
Vels paņēma vedejiņu.

# 10178.00
Liepu lapu tiltu taisu,
Sav' sirsniņu gaididama.
Vējš nopūta liepu tiltu,
Nevar' savu sagaidit.

# 10179.00
Liepu lapu ceļu klāja,
Lai es ietu šorudeni.
Sapūst' pate, liepu lapa,
Es neiešu šoruden.

# 10179.01
Liepu lapa ceļu klāja,
Lai es ietu šoruden.
Ej tu pate, liepu lapa,
Es neiešu šoruden.

# 10179.02
Liepu lapu ceļu klāju,
Lai rudeni tautās eimu.
Ne es iešu šoruden,
Ne nākošu pavasari.

# 10180.00
Liets nāce līdams,
Pērkons grauzdams;
Puiss nāce smiedams,
Man mutes dodams.

# 10181.00
Liec, tautieti, savu roku
Uz peleka akmentiņa,
Ne uz mana augumiņa,
Kur redz mani bāleliņi.

# 10182.00
Lēni gāju, bet raženi,
Ienaidiņa neceldama;
Dažs no pulka gadijās,
No lēnuma lūko mani.

# 10182.01
Lēni gāju, bet raženi,
Ienaidiņa neceldama;
Dažam žēl, ne vienam,
Mana lēna gājumiņa.

# 10182.02
Rāmi, rāmi es staigaju,
Rāmi dores virinaju;
Dažs pulkā gadijās,
Kas pēc rāmas raudzijās.

# 10183.00
Lem, Laimiņ, to dēliņu
Ar gudro padomiņu,
Kas dusmās netrakoja,
Nelocija kumeliņu.

# 10184.00
Lepnam tēva dēliņam
Vieni paši goda svārki;
Ar tiem viņš mežā brauca,
Ar tiem mani lūkojās.

# 10185.00
Lepni puiši, ne bagati,
Tie ar mani nerunaja;
Aiz ta liela lepnumiņa
Suns saplēsa cepuriti.

# 10186.00
Līdzi dzimu, līdzi augu,
Ar tautieša tēva dēlu;
Liks Laimiņa, vēlēs Dievs,
Līdz ar' mūžu nodzīvošu.

# 10187.00
Līdzi mani tautas veda,
Sausu ceļu dāvadami;
Labak staigu poru bridu
Pakaļ savam brāliņam.

# 10188.00
Līgo viens, ozoliņ,
Es ar tevi nelīgošu:
Man ar tevi līgojot,
Iet slavite maliņā.

# 10189.00
Līgot lieču āres liepu,
Līgot āres ozoliņu;
Brāļam lieču āres liepu,
Sev ārišku ozoliņu.

# 10190.00
Līgot mani kā bititi
Par ūdeni Vāczemē,
Man Dieviņis nesarada
Šī zemē arajiņa.

# 10190.01
Jūdz, brāliti, kumeliņu,
Aizved mani pārnovadu,
Es nevaru šeit atrast
Sev maizites arajiņu.

# 10190.02
Līgot man kā bitei
Pa ūdeni Vāczemē,
Es jau labi gan zinaju,
Še nav mans arejiņš.

# 10190.03
Līgot mani kā bitei
Pa ūdeni Vāczemē,
Kam Dieviņis man nedeva
Šī zemēi arajiņu.

# 10191.00
Līgot man kā bitei
Pār ūdeni Vāczemē:
Citas meitas atņēmušas
Man maizites arajiņu.

# 10191.01
Līgot man ar laiviņu
Pa ūdeni Vāczemēi:
Citi puiši atjēmuši
Manu jaunu līgaviņu.

# 10192.00
Līgot mani kā bititei,
Sava nama taujaties:
Ne man mārša nama deva,
Ne bāliņš ustabiņas.

# 10192.01
Es dūdoju kā bitite,
Sava nama mekledama:
Ne man brāļi nama deva,
Ne māršiņas istabiņas.

# 10193.00
Līgot man kā bititei,
Taujāt savu arajiņu;
Ja nebūs šāi tiesā,
Būs citā maliņā.

# 10194.00
Līgot man kā bititei,
Taujāt savu arajiņu.
Kas man deva arajiņu,
Kad es pate netaujaju.

# 10195.00
Līgot man kā bititei,
Taujāt sev arajiņu;
Es jau pate gan zinaju,
Dārga maize bāliņam.

# 10196.00
Līku loku upe tek,
Taisni tek ezerā;
Līku loku tautiets jāja,
Taisni jāj bāleliņi.

# 10197.00
Liku, liku, nenoliku
Savu zīļu vainadziņu;
Gāju, gāju, neaizgāju
Pie netikla tēva dēla.

# 10198.00
Linu, linu, ne pakulu,
Man' deviņi paladziņi;
Saimenieki, ne kalpiņi,
Man' deviņi brūtganiņi.

# 10199.00
Liptin lipa liepu lapa
Pie manām villainēm;
Tā pielipa tautu dēlis
Pie ta mana augumiņa.

# 10200.00
Lūdziet Dievu, nabadziņi,
Lai ved mani šoruden;
Jums ēšana, jums dzeršana,
Man ta mīļa gulešana.

# 10200.01
Lūdziet Dievu, nāburdziņi,
Lai man kāzas šoruden;
Jums ēšana, jums dzeršana,
Man ta silta gulešana.

# 10200.02
Lūdzat Dievu, nabadziņi,
Nu es ņemšu līgaviņu;
Jums būs alus, brandevins,
Man būs jauna līgaviņa.

# 10200.03
Lustejat, nāburdzieši,
Mums būs kāzas šoruden;
Jums ēšana, jums dzeršana,
Mums ta mīļa gulešana.

# 10200.04
Priecajties, ciema meitas,
Es aiziešu šorudeni;
Jums būs ēst, jums būs dzert,
Man būs jauns arajiņš.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv