09801 - 10000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. ( 9287 - 13175)
2.4.7.1. Meitu dziesmas. ( 9287 - 11010)

# 9801.00
Es neteicu to puisiti,
Kas baltāmi rociņām:
Tas bij kāršu spēlmanitis,
Ne maizites arajiņš.

# 9802.00
Es neteicu to puisiti,
Kas raženas kājas āva;
Kas raženas kājas āva,
Tas asaru dzērejiņš.

# 9803.00
Es nevaru dzirnutiņas
Bez stīpiņas ritināt;
Es nevaru sav' mūžiņu
Bez tautiti nodzīvot.

# 9804.00
Es nevaru to darit,
Kalpu vīru niecināt;
Visi mani bāleliņi
Kalp' iedami uzauguši.

# 9805.00
Es nevilku balta krekla
Liezeriešu puišu dēļ;
Kad atnāk Gravenieši,
Tad es teku klētiņā.

# 9806.00
Es nolauzu ganidama
Vec' ozola galotniti.
Vai, Dieviņ, nu es būšu
Veca vīra līgaviņa.

# 9807.00
Es pārgāju par pagalmu,
Kā pagale sprakšķedama;
Šitie puiši garvēderi
Neņems mana vainadziņa.

# 9808.00
Es par puisi nebēdaju,
Ne par lielu, ne par mazu;
Es par puiša galvu lēču,
Kā par sila sakārniti.

# 9808.01
Es bij meita, man bij vara,
Es par puisi nebēdaju;
Es puisim pāri lēcu,
Kā par sila cakarniti.

# 9808.02
Es mātei viena meita,
Bet jau liela nebēdniece,
Es par puišu galvām kāpu,
Kā par sila sakārņiem.

# 9808.03
Es cikārt jauna meita
Par puisiti nebēdaju,
Pāri lēcu puisišam,
Kā tam sila čiekuram.

# 9808.04
Kad es biju jauna meita,
Es par puisi nebēdaju,
Es par puiša galvu lēcu,
Kā par purva cinātiņu.

# 9808.05
Ka(d) as beju jauna meita,
As par puisi nabādāju,
As par puisi tā pārlēču,
Kā par syla sokārņeiti.

# 9808.06
Lai bēdaja velns par puisi,
Es par puisi nebēdaju,
Es par puiša galvu lēcu,
Ka par sila sakārniti.

# 9808.07
Suns par vilku daudz bēdaja,
Es par puisi nebēdaju,
Es par puiša galvu lēcu,
Kā par kārklu pudurksniti.

# 9808.08
Vels par puisi daudz bēdaja,
Es par puisi nebēdaju,
Es par puiša galvu lēcu,
Kā par sila čakarniti.

# 9809.00
Es par puisi nebēdaju,
Ne par lielu, ne par mazu,
Lielajam(i) pliķi cirtu,
Mazajam(i) pāri lēcu.

# 9809.01
Es par puisi nebēdaju,
Ne par lielu, ne par mazu,
Lielajam pliķi situ,
Mazajam pāri lēču,
Mazajam pāri lēču,
Kā par sila sakarniti.

# 9809.02
Kad es biju jauna meita,
Es par puisi nebēdaju,
Lielajam pliķi cirtu,
Mazajam pāri lēcu.

# 9809.03
Lai bēdaja vels par puisi,
Es par puisi nebēdaju,
Lielajam pliķi cirtu,
Mazajam pāri kāpu.

# 9809.04
Vaj bijuši, nebijuši
Priekš maniem šitie puiši;
Lielajam pliķi cirtu,
Mazajam pāri lēču.

# 9810.00
Es par puisi nebēdaju
Ne par lielu, ne par mazu;
Lielos puišus krāsnie grūžu,
Mazos velves caurumā.

# 9810.01
Es par puisi nebēdaju
Ne par lielu, ne par mazu;
Lielus puišus eglē kāru,
Mazus egles pazarē;
Lielus puišus vārnas knāpa,
Mazus skudres lupinaja.

# 9811.00
Es par tevi nebēdaju,
Diženais tēva dēls;
Pirc Rigā zelta piešus,
Jāj ellē skanedams.

# 9811.01
Ai, staltais tēva dēls,
Vēls par tevi daudz bēdaja;
Pirc Rigā dzelža ķēdes,
Skrien ellē skanedams.

# 9811.02
Es par tevi, staltais puisi,
Visai daudz nebēdaju;
Ej smēdē kalden' piešus,
Lec ellē skanedams.

# 9812.00
Es par tevi nebēdaju,
Slavenais tēva dēls;
Rigā pirku vizulišus,
Garam gāju skanedama.

# 9813.00
Es par tevi, staltais puisi,
Visai daudzi nebēdaju;
Es pie tava deguniņa
Zelta trepu nenesišu.

# 9813.01
Aiz maniem jūs, puisiši,
Augstu acu nenesat,
Es pie jūsu deguniem
Zelta trepju nenesišu.

# 9813.02
Es jūs vis nelūgšos,
N-iešu staltas meitas;
Nelicišu zelta trepes,
Nekāpišu mutes dot.

# 9813.03
Manis dēļi jūs, meitiņas,
Visai stalti neaugat,
Es pie jūsu deguniemi
Zelta trepu nenesišu,
Zelta trepu nenesišu,
Mutes doti nekāpišu.

# 9813.04
Manis dēļ tautiņās,
Stalti, puiši, neaugat,
Es pie jūsu deguniem
Zelta trepu nenesišu.

# 9813.05
Staltikājas, vīzdeguņi
Kliģeniešu tēva dēli,
Es pēc jūsu deguniem
Zelta trepu nenesišu,
Zelta trepu nenesišu,
Nekāpišu mutes dot.

# 9813.06
Vīzdeguni, staltaskājas
Vīciemiešu tēva dēli,
Nezinaja, kā staigāt,
Kā nesāt deguniņus.
Vels par jums daudz bēdaja,
Vīzigie tēvu dēli,
Es pie jūsu deguniņa
Zelta trepu nenesišu.

# 9814.00
Es par tevi, tautu dēls,
Visai daudz nebēdaju;
Savas malu dzirnaviņas,
Savu jūdzu kumeliņu.

# 9815.00
Es pazinu iztālēm
Slinku, laisku tēva dēlu:
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9815.01
Ieraudziju vien, pazinu
Laisku puisi staigajam:
Pa zemiti kājas vilka,
Acies mauce cepuriti.

# 9815.02
No tālienes es pazinu
Slinku, laisku tēva dēlu:
Gar zemiti kājas vilka,
Uz acimi cepurite.

# 9816.00
Es pazinu no tālienes,
Kurš nelietis tēva dēls!
Kājas vilka gar zemiti,
Uz acim cepurite.

# 9816.01
Ieraudziju vien puisiti,
I pazinu netikliti:
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9816.02
Ģsavēru, i pazeinu
To puiseti natikļeti:
Pa zemini kāju vylka,
Iz ocu capurete.

# 9816.03
Ģsaveru vīn, pazynu
Jaunu puiku natikļeiti:
Pa zemeiti kājis vylka,
Iz acteņu capureite.

# 9816.04
Es pazinu to meitiņu,
Kura bija netikuse:
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim lakatiņš.

# 9816.05
No tālienes es pazinu,
Kurš nelietis tēva dēls:
Gar zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9816.06
No tālienes es pazinu
To grīno tēva dēlu:
Kājas vilka gar zemiņ',
Caur pieriņ' raudzijes.

# 9816.07
Nu redzeju, nu redzeju
To teicamu tēva dēlu:
Gar zemiti kājas vilka,
Uz acimi cepurite.

# 9817.00
Es pazinu par gabalu,
Kur iet lepnis tēva dēlis:
Gar zemiti kājas vilka,
Uz acima cepurite.

# 9817.01
Ieraudziju vien, pazinu
Staltu puisi staigajot:
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9818.00
Es (Gan) pazinu pura bērzu
Platajām(i) lapiņām;
Es (Gan) pazinu tautu dēlu
Asariņu dzērajiņu.

# 9818.01
Es pazinu pura bērzu
Platajāmi lapiņām;
Es pazinu to puisti,
Kurš bij kroga dzērejiņš.

# 9818.02
Gan pazinu purva egli
Melnajām skujiņām;
Gan pazinu tautu dēlu
Asariņu dzērajiņu.

# 9819.00
Es pazinu purva bērzu
Platajām lapiņām;
Es pazinu to puisiti,
Kurs ir meitu smējejiņš.

# 9820.00
Es pazinu to puisiti,
Būs asaru dzērajiņš:
Stāvu stāv matu gali,
Kā tam dārza dadzišam.

# 9820.01
Ieraudzijse vien, pazinu
Asariņu dzērejiņu:
Stāvu stāv matu gali,
Kā tam pura dadzišam.

# 9821.00
Es pazinu to puisiti,
Kam rudeni kāzas būs:
Šķībi sedli nosēdeti,
Trim kājām kumeliņš.

# 9822.00
Es pazinu to pusiti,
Kam sarkani vaigu gali:
Kam sarkani vaigu gali,
Tas asaru dzērajiņš.

# 9823.00
Es pazinu to pusiti,
Kam uz acu cepurite:
Tas bij dažai mātes meitai
Gauž' asaru dzērejins.

# 9824.00
Es (Gan) pazinu to puisiti,
Kas asaru dzērajiņis:
Melni mati, sārti vaigi,
Kā uguns dzirkstelites.

# 9824.01
No acim vien pazinu
Lielsirdigu tēva dēlu:
Melni mati, sārti vaigi,
Kā uguns dzirkstelites.

# 9825.00
Es pazinu to puisiti,
Kas (Kurš) asaru dzērejiņš:
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9825.01
Ieraudzijse vien, pazinu
Asariņu dzērajiņu:
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9825.02
Ģraudzēju vin, pazynu
Bārgu puisi staigājut:
Caur zemeiti kājis vylka,
Iz acim capureiti.

# 9825.03
Gan pazinu to puisiti,
Kurš asaru dzērajiņš:
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9825.04
Nenes, manis bāleliņi,
Uz acēmi cepuriti,
Nokaus tevi ciema meitas
Asariņu dzērajiņu.

# 9825.05
No tālienes jau pazinu,
Kurš asaru dzērejiņš:
Kājas vilka gar zemiti,
Aiz acime cepuriti.

# 9826.00
Es pazinu to pusiti,
Kas (Kurš) asaru dzērajiņš:
Sarkan' vaigi, brūnas acis,
Kā tam peļu vanagam.

# 9826.01
Gan pazinu tautu dēlu
Asariņu dzērajiņu:
Sārti vaigi, rudas acis,
Kā ezera raudavai.

# 9826.02
Gan pazinu to pusiti,
Kas asaru dzērajiņš:
Sarkan' vaigi, raibas acis,
Kā tam peļu vanagam.

# 9827.00
Es pazinu to pusiti,
Kas asaru dzērejiņš:
Tas asaru dzērejiņš,
Kam aiz acu cepurite.

# 9828.00
Es pazinu to pusiti,
Kas asaru dzērejiņš:
Uz acim cepur' nesa,
Zemē vien raudzijās.

# 9828.01
Ieraudziju vien, pazinu
Asariņu dzērajiņu:
Uz acim cepurite,
Pazemigi raudzijās.

# 9829.00
Es (Gan) pazinu to puisiti,
Kas bagatas sievas grib:
Uz acim cepur' nesa,
Pazemigi lūkojās.

# 9830.00
Es pazinu to pusiti,
Kas (Kurs) kuls savu līgaviņu:
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acēm cepurite.

# 9830.01
Es pazinu to puisiti,
Kas uz acim cepur' nesa:
Kas uz acim cepur' nesa,
Tas kuļ savu līgaviņu.

# 9830.02
Gan pazinu to puisiti,
Kas rāj savu līgaviņu:
Garam zemi kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9830.03
No acim vien pazinu,
Kurš puisitis sievu kuls:
Uz acim cepurite,
No zemites skatijās.

# 9831.00
Es pazinu to puisiti,
Kas kuls savu līgaviņu:
Sārti vaigi, rudas acis,
Pasarkani matu gali.

# 9831.01
Es pazinu to puisiti
Asariņu dzērajiņu:
Sārti vaigi, rudas acis,
Pasarkani matu gali.

# 9831.02
Šauras, šauras man actiņas,
Es puišeli cauri redzu:
Tam puišelim rudas acis,
Tas dzers sievas asariņas.

# 9832.00
Es (Gan) pazinu to puisiti,
Kas ņems sievu šoruden:
Svārkiem vīles nopuvušas,
Caur cepuri mati aug.

# 9833.00
Es pazinu to puisiti,
Kas ruden precesies:
Augsti nesa deguniņu,
Cepuriti uz acim.

# 9834.00
Es (Gan) pazinu to puisiti,
Kas rudeni sievu ņems:
Lepni gāja, gerji spēra,
Uz acim cepurite.

# 9835.00
Es pazinu to puisiti,
Kas rudeni sievu ņems:
Līdz zemei brūni svārki,
Uz acim cepurite.

# 9835.01
Ieraudzijse vien, pazinu
Šās vasaras brūtganiņu:
Līdz zemitei brūni svārki,
Uz acim cepurite.

# 9836.00
Es pazinu to puisiti,
Kas ruden(i) sievu ņems:
Uz acim cepur' nesa,
Pazemigi raudzijās.

# 9836.01
Es pazinu to puisiti,
Kam būs kāzas šoruden:
Uz acim cepur' nesa,
Pazemigi raudzijās.

# 9836.02
Gan pazinu to puisiti,
Kas ņems sievu šoruden:
Uz acim cepur' nesa,
Pazemigi raudzijās.

# 9837.00
Es pazinu to puisiti,
Kas rudeni sievu ņems:
Uz aciemi cepur' nesa,
Caur pieriti raudzijās.

# 9837.01
Gan pazinu to puisiti,
Kas ņems sievu šoruden:
Pa zemiti kājas vilka,
Caur cepuri lūkojās.

# 9837.02
Gan pazinu to puisiti,
Kas ņems sievu šoruden.
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9838.00
Es pazinu to puisiti,
Kurš bij krogus dzērejiņš:
Pa zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9839.00
Es pazinu to puisiti,
Kurš bij meitu lūrmanitis:
Dienu bēdza no meitām,
Nakti līda lindrakos.

# 9840.00
Es pazinu to puisiti,
Kurš bij meitu lūrmanitis:
Gar zemiti kājas vika,
Uz acim(i) cepurite.

# 9840.01
Es pazinu to puisiti,
Kas meitiņu brāķerits:
Zemi, zemi raudzijās,
Uz acim cepurite.

# 9840.02
Es pazinu to puisiti,
Kurš bij meitu brāķmanitis:
Gar zemiti kājas vilka,
Uz acim cepurite.

# 9841.00
Es pacēlu ganidama
Zelta jostu atmatā.
Dievs dos manim šorudeni
Zelta jostas valkataju.

# 9842.00
Es piekrāpu tautu dēlu
Ar zaļāmi dzērenēm;
Citas meitas nevareja
Ar saldiemi āboļiemi.

# 9843.00
Es piekrāpu tautas dēlu
Ar sarkanu āboliņu;
Tautiets mani nepiekrāpa
Ne ar zeltu, sudrabiņu.

# 9844.00
Es piestāju pie krūmiņa,
Tūlin man ēna bija;
Parunaju ar tautieti,
Tūlin jauka valodiņa.

# 9845.00
Es pievīlu tautu dēlu
Ar riekstiņa kodoliņu:
Šķita mani tik saldenu
Kā riekstiņa kodoliņu.

# 9846.00
Es prieciga, es lustiga,
Svešas mātes audzinata;
Audzin' Dievis, mīļa Māra,
Tik lustigu arajiņu.

# 9847.00
Es puisiša neticeju,
Lai tas līda caur adatu;
Pieviļ manu augumiņu,
Noņem manu vainadziņu.

# 9847.01
Es puisiša neticeju,
Lai tas līda caur akmini;
Pieviļ manu augumiņu,
Neņem mana vainadziņa.

# 9847.02
As puiseišu navirēju,
Lai jis cauri guni leida;
Pivels munu augumeņu,
Nujims munu vaiņuēeņu.

# 9848.00
Es, puisiti, tev' neņemtu,
Kaut es vīra nedabutu:
Līka ķēve, mālu zeme,
Kā sprungulis arajinis.

# 9849.00
Es redzeju divi lāči
Mežmalā gumbajam.
Tie nebija meža lāči,
Tie bij meitu lūrmaniši.

# 9850.00
Es redzeju ganidama,
Putniņš putnu dzenajās:
Vaj tie traki ciema puiši,
Ka tie mani nedzenā?

# 9850.01
Silta, jauka vasariņa,
Putnis putnu dzenajās;
Es māmiņai viena meita,
Puikas mani netrankaja.

# 9851.00
Es redzeju jaunu puisi,
Kumeliņu seglujot;
Apsegluja, neiemāva,
Aizjāj' meitu lūkuties.

# 9852.00
Es redzeju sapanāi
Div' saulites uzlecot:
Būs manā mūžiņā
Divu dēlu māmulites.

# 9852.01
Nadod, Diveņ, tā redzet,
Ku redzēju sapynā,
As redzeju sapynā
Div' sauļeitis izlācot;
Byus munāi myužeņā
Div' borgys māmuļeņis.

# 9853.00
Es redzeju šūtas kurpes
Tautu dēla klētiņēju.
Ja būs Dievis izvēlejis,
Tās apaušu kājiņēju.

# 9854.00
Es redzeju šūtas kurpes
Tautu dēla klētiņāi.
Par Laimiņas lēmumiņ'
Vēl es pati savalkaju.

# 9855.00
Es redzeju staltu puisi
Kalna galā cierejot.
Metu knipu uz knipiņas
Uz ta šķelta deguniņa.

# 9855.01
Lai bēdaja, kas bēdaja,
Es par lepnu nebēdaju;
Situ knipi uz knipiša
Uz ta lepna deguniņa.

# 9856.00
Es redzeju tautu dēlu
Gar vārtiem(i) aizjājam.
Viņš noņēma cepuriti,
Man nobira asariņas.

# 9857.00
Es redzeju tautu dēlu
Jājam sievu lūkoties.
Dievs dod jāti, nedabuti,
Mani pašu bildināt.

# 9858.00
Es rīkstites nenogriezu,
Vērejāi ganidama;
Es puisiša (puisišu) nenicinu,
Vainadziņu valkajot.

# 9859.00
Es saņēmu ganidama
Zaļa zīda kamoltiņu;
Tur nopirku arajiņu
Ar visiem tīrumiem.

# 9860.00
Es savai māmiņai
Būt' rociņas bučojies,
Kaut ta mani neiedotu
Kādam kroga dzērajam.

# 9861.00
Es šito zēnu dēļ
Baltu kāju neapavu:
Man brāliņis sadereja
Aiz Daugavas arajiņu.

# 9862.00
Es šķitos sav' mūžā
Tautu dēlu neraudāt;
Tautu dēla mīļi vārdi,
Tie man gauži raudenaja.

# 9863.00
Es sēdeju rakstidama
Diža ceļa maliņā;
Tik kājiņu nenomīna
Reizenieku kumeliņi.

# 9864.00
Es stādiju ozoliņu
Pie bāliņa vara vārtu,
Lai bāliņis piemineja,
Kad izgāju tautiņās.

# 9865.00
Es tam tautu dēliņam
Žēlummiņu padariju:
Ko nopirka, novalklaju,
Iet pie cita tēva dēla.

# 9865.01
Ak, muļķiba, tautu dēlis
Pirk man zīda nēzdodziņu;
Ar gudribu savalkaju,
Iet pie cita tēva dēla.

# 9865.02
Es tam tautu dēliņam
Žēlumiņu padariju:
Ko nopirka, novalkaju,
Kad preceja, tad negāju.

# 9866.00
Es tam tautas dēliņam
Žēlumiņu padariju:
Pirmak teicu, ieš' pie tevis,
Pēc ar citu sadereju.

# 9867.00
Es tam tautu dēliņam
Sirdi vien ēdinaju:
Smalkā linu krekliņā,
Glumu galvu vien staigaju.

# 9868.00
Es tam tautu dēliņam
Sirdi vien ēdinaju;
Cik uzkāpe kumeļā:
Nāc, tautiet, roku došu.

# 9869.00
Es tautieti mīļi lūdzu,
Ap galviņu glāstidama:
Liec man jauki padzīvot
Galā kādu vasariņu.

# 9870.00
Es tautiņu nebēdaju,
Ja bij lieli, ja bagati;
Ja bij lieli, ja bagati,
Lai bagatas taujajās.

# 9871.00
Es tev lūdzu, bāleliņ,
Šauj nāburga vanadziņu;
Tepat vien lidenaja
Ik rītiņu, vakariņu.

# 9872.00
Es tev lūdzu, tautu dēl,
Ņem savāsi kamanās:
Dziļi sniegi sasniguši,
Tāļu mani bāleliņi (bāleniņi).

# 9873.00
Es tev prasu, bāleliņ:
Kad tu ņemsi līgaviņ',
Kad tu ņemsi līgaviņ',
Kad man' dosi tautiņās?
Es tev gribu, bāleliņ',
Pateikt labu līgaviņu,
Ja tu mani palaidisi
Šoruden tautiņās.

# 9874.00
Es tev saku, smuks puisiti,
Uz manim nedomā;
Man izauga maliņā,
Ne vārdiņa nezinaju.

# 9875.00
Es tīšam šovasar
Baltas mutes nemazgaju,
Dzirdu tautas staigajot,
Baltu muti meklejot.

# 9876.00
Es to daudzi nebēdaju,
Ka man' puiši nepreceja;
Es guleju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinuse.

# 9876.01
Ekur man liela bēda,
Ka man's puiši nepreceja;
Es gulešu pie māmiņas,
Sagšā kājas satinusi.

# 9876.02
Liela prieka, maza bēda,
Ka(d) man' puiši nepreceja;
Es guleju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinuse.

# 9876.03
Kas kuram bēdas bija,
Kad man's puiši nepreceja;
Es gulešu pie māmiņas,
Sagšā kājas satinuse.

# 9876.04
Kas kuiram bādas bij,
Ka man' puiši neprece;
As guileju pie māemiņas,
Sagšā kājas satinuis'.

# 9876.05
Paldies saku Dieviņam,
Tautas mani aizmirsušas;
Nu gulešu pie māmiņas,
Sagšā kājas ietinusi.

# 9876.06
Vaj velnam liela bēda,
Kad nejāja precenieki;
Dzīvoš' tēva istabā,
Galdā kājas atspēruse.

# 9877.00
Es to daudzi nebēdaju,
Kad man' puiši nepreceja;
Sēdu kuiļam mugurā,
Jāju pate precibās.

# 9877.01
Es ta daudz nebēdaju,
Ka man' puiši nepreceja;
Dzīšu cūkas tīrumā,
Kāpšu kuiļam mugurā,
Kāpšu kuiļam mugurā,
Jāšu pate precibās.

# 9878.00
Es uz tevim bāleliņ,
Labu prātu netureju:
Kam tu mani pēr nelaidi
Pie labā arajiņa.

# 9879.00
Es uzaugu liela meita,
Puiši mani neredzeja;
Es uzkāpu kalniņē,
Puišiem bira asaras.

# 9880.00
Es uzaugu tieva, gara,
Tad es briedu resnumā;
Tas var mani bildināt,
Kam deviņi bāleliņi.

# 9881.00
Es uzaugu liela meit',
Uz akmen' stāvedam';
Kurš puisitis garam gāja,
Tas pacēla cepurit'.

# 9882.00
Es uzaugu liela meita,
Uz akmeņa stāvedama:
Kurš puisitis pakaļ kāp,
Nolauž savu deguntiņu.

# 9883.00
Es uzaugu slinka meita,
Novadiņa maliņā;
Tapat mani puiši ņēma,
Smuku meitu dēvedami.

# 9884.00
Es uzaugu snidra, gara,
Dodat mani bajāram,
Bajārami piedereja,
Snidra, gara līgaviņa.

# 9885.00
Es uzkāpu kalniņā
Kā lielā kriķu guba;
Kur ellē ciema puiši,
Kad tie manis neredzeja?

# 9885.01
Es uzaugu liela meita,
Uz akmen' stāvedam';
Vaj tie puiši stulbi bij,
Ka tie mani meredzeja?

# 9885.02
Gan dziedaju kalniņā;
Gan kalniņa galiņā;
Vaj tie puiši stulbi bija,
Kad tie mani neredzeja.

# 9886.00
Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Es redzeju visas tautas,
Visus tautu tīrumiņus.

# 9886.01
Es uzkāpu kalniņā,
Pašā kalna galiņā;
Ieraudziju miežu lauku
Kā ūdeni līgojam.

# 9887.00
Es var' iet, kur man tīk,
Man divadas villanites:
Pēc Ventiņas sīki raksti,
Pēc Kuldigas dižā puse.

# 9888.00
Es var' iet, kur man tika,
Ko var māte man darit?
Es var' iet pārnovada,
Palikt pašu novadā.

# 9889.00
Es vīzites nenoliecu
Pēc savām kājiņām;
Arajiņu nolūkoju
Pēc savam prātiņam.

# 9890.00
Es vīziti nodariju,
To apāvu kājiņā;
Kur bij man tevi likt,
Nemīlišu tēva dēlu?

# 9891.00
Es ciemā tecedama,
Satikosi tautu dēlu.
Es tam devu dievpalīgu,-
- Paldievs, mana līgaviņa!

# 9892.00
Ezeriešu meita biju,
Putiņās mazgajos;
Laucenieki, dūņu vēži,
Nedrīkst mani bildināt.

# 9893.00
Esmu maizes paēdusi
Ij bez sava arajiņa;
Viena galva, viena bēda,
Lai es iemu, kur iedama.

# 9894.00
Esmu resna mātes meita,
Vaj no māla viļinata;
Šmidris, garis tautu dēlis
Nāk pēc manis lūkoties.

# 9895.00
Gāju ošus šķirstidama,
Ozoliņu mekledama;
Gāju kalpus brāķedama,
Saimenieku mekledama.

# 9896.00
Gāju zemes gabaliņu,
Ar Laimiņu runadama.
Gan jautaju, nesacija,
Kur būs miežu arajiņš.

# 9897.00
Gāju zemes gabaliņu,
Ar Laimiņu runadama;
Gan vaicaju, nesacija
Tautu dēla padomiņu.

# 9897.01
Gāju lauka gabaliņu,
Ar Laimiņu runadama;
Gan vaicaju, nesacija,
Kāds tautieša padomiņš.
To vārdiņu vien sacija:
Atradisi dzīvodama.

# 9898.00
Gāju ceļu runadama
Ar veco bāleliņu,
Vaj būs iet, vaj neiet
Šoruden tautiņās.

# 9899.00
Gaidu, gaidu, ko es gaidu?
Gaidu Krieva atnākam;
Atnāks Krievs šai zemē,
Būs man miežu arajiņš.

# 9900.00
Gaļas gribu, gaļas gribu,
Par zupiņu nebēdaju;
Vīra gribu, vīra gribu,
Par māmiņu nebēdaju.

# 9901.00
Gan atminu to celiņu,
Kur staigaju brūtes laiku:
Sīki soļi, dziļas pēdas,
Pilnas gaužu asariņu.

# 9902.00
Gan brāliti mīļu turu,
Tautu dēlu vēl mīļaku;
Tas maizites man neliedza,
Puško manu augumiņu.

# 9903.00
Gan būs darba tai māmiņai,
Kurai būšu vedekliņa:
Es uzaugu nemalusi,
Kunga rijas nekūlusi.

# 9904.00
Gana laba meita biju,
Apsalaižu skariņās:
Ieraudziju neveikliti,
Ar māmiņu runajot.

# 9905.00
Gana liela bērzu birze,
Nav neviena ozoliņa;
Gana liela Saukas tiesa,
Nava mana arajiņa.

# 9906.00
Gana man žēl palika,
Kad pie kalpa nedagāju:
Redzej' kalpa līgaviņu
Sudrabāi līgojam.

# 9906.01
Vēl man žēl, vēl man žēl,
Ka kalpam atsaciju:
Redzej' kalpa līgaviņu
Sidrabiņu valkajam.

# 9907.00
Gan pazinu sila priedi,
Ārisko ozoliņu;
Gan pazinu tautu dēlu
Gar' augušu, netikušu.

# 9908.00
Gan zīlite taisni dzied,
I melot pamelo;
Gan tautiņas taisni jāj,
I apmeta līkumiņu.

# 9909.00
Ganidama es ielaidu
Kalpa vīra pļaviņē;
Ganidama nedomē
Būt kalpiņa līgaviņa.

# 9910.00
Ganidama nolūkoju,
Kur būs ieti tautiņās.
Kur zemite mella bija,
Tur maizite balta auga.

# 9911.00
Ganidama nolūkoju,
Kur puisiši linus sēja;
Kur puisiši linus sēja,
Es sēj' rozes maliņā;
Puiši linus ecedami,
Manas rozes noeceja.

# 9912.00
Ganidama nolūkoju
Tautu dēla tikumiņu:
Kuru vagu tas izdzina,
Rauga blusu cepurē.

# 9912.01
Ganidama noskatiju,
Ko darija ciema puiši:
Kuru vagu nodzīdami,
Rauga utu cepurē.

# 9912.02
Ganidama nolūkoju,
Kā ar puiši tīrumā:
Aizdzen vagu, atdzen vagu,
Lūko utu cepurē.

# 9912.03
Es neietu pie ta puiša,
Kad es vīra nedabutu:
Kuru vagu nodzīdams,
Skatās utu cepurē.

# 9912.04
Es redzeju ganidama
Slinku puisi arajiņu:
Aizdzen vagu, atdzen vagu,
Raugās utu cepurē.

# 9912.05
Kalniņāi stāvedama,
Noskatos lejiņā,
Kā tie ara, kā eceja,
Slavenie tēva dēli:
Kuru vagu nodzīdami,
Skatās utu cepurē.

# 9912.06
Kaļņeņā stāvādama (sādādama),
Nusavēru lejeņā,
Kā ti ora, kā eēēje
Slovani tāva dāli.

# 9912.07
Nāburgs savus puišus teica,-
Kas tos puišus nezinaja?
Kuru vālu tie izpļāva,
Lūkā utes cepurē.

# 9912.08
Nava lāga, nava lāga
No tiem ciema puiseniem:
Aizdzen vagu, atdzen vagu,
Skatās utu cepurē.

# 9912.09
Nedod Dievs tādu puišu,
Kādi puiši Kurzemē:
Aizdzen vagu, atdzen vagu,
Skatās utis cepurē.

# 9912.10
Nadod, Divs, tādu puišu,
Kādi puiši Vārkavišu:
Nudzan vogu, atdzan vogu,
Verās vutu capurē.

# 9912.11
Par gabalu es pazinu,
Kur ar sliņķis tēva dēls:
Aris, aris, ka līdz aris,
Dusin' savu kumelinu,
Dusin' savu kumelinu,
Savu slinku auguminu,
Savu slinku auguminu,-
Utes blenda cepurē.

# 9912.12
Tālu, tālu es redzeju
Brīnum laisku arajiņu:
Izdzen vagu maliņā,
Sēžās vagas galiņā
Sēžās vagas galiņā,
Cepurē lūkojās.

# 9913.00
Ganidama novēros,
Kādi tautu tīrumiņi:
Kur ieleji, tur ūdeņi,
Kur kalniņi, tur akmiņi.

# 9914.00
Ganos gāju, kanci ēdu,
Skaista augu, netikusi;
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu.

# 9914.01
Gonūs gāju, rīkstus ežu,
Skaista augu, natikleite;
Kurs puiseits mani jims,
Lai vej garu pātadzeņu.

# 9914.02
Ganos gāju, riku ēžu,
Skaista augu, netikusi;
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu.

# 9914.03
Ganos gāju, skaista augu,
Laiska biju darbiņā.
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai vij asu pātadziņu,
Lai sien mazgu galiņā.

# 9915.00
Ganos gāju, kanci ēdu,
Skaista augu, netikusi;
Tapat mani puiši ņēma,
Skaistumā raudzidami.

# 9915.01
Ganos gāju, kanci ēdu,
Skaista augu, netikusi;
Ņemiet mani, ciema puiši,
Skaistumā raudzidami.

# 9915.02
Gonūs gāju, kanci grīžu,
Skaista augu, natikleite;
Taipat mani veirs pajēma,
Uz skaistuma vārdamīs.

# 9915.03
Ganos gāju, skaista augu,
Pie darbiņa laiska biju;
Gan paņems ciema puiši,
Skaistumā lūkodami.

# 9916.00
Gara man ši dieniņa,
Kad es savu neredzeju;
Kad es savu ieraudziju,
Šķiet' sauliti uzlecam.

# 9916.01
Gauži manim sirds sāpeja,
Kad es sava neredzeju;
Nu es savu ieraudziju,
Kā sauliti uzlecot.

# 9917.00
Gara priede, gara egle,
Vēl garaka vasariņa;
Garš mūžiņš pie māmiņas,
Vēl garaks tautiņās.

# 9918.00
Gara priede, gara egle,
Vēl garaka vasariņa,
Vēl garaka vasariņa,
Tautietime lūkoties.

# 9919.00
Garam gāja lepnis puisis,-
Vaj šķiet mani lūkojam?
Es negribu lepnu puisi,
Dzirdej' slikti dzīvojam.

# 9920.01
Garam krogu pa celiņu
Laidu savu kumeliņu,
Nelūkoju glāžu logu,
Ne stērķetu istabiņu;
To vietiņu vien lūkoju,
Kur maizite nepirkama,
Lai es savu villainiti
Par maiziti neizdevu.

# 9921.00
Garš ozolis platām lapām
Daugaviņas maliņā;
Garš tautietis šaurām acim
Pazemigi locijās.

# 9922.00
Gauži, gauži noraudaju,
To vietiņu daiedama,
Kur adiju raibus cimdus,
Uz akmiņa sēdedama.

# 9923.00
Gluds, gluds oša galds,
Vēl gludaks ozoliņa;
Mīļš, mīļš man bāliņš,
Vēl mīļaks tautu dēls.

# 9924.00
Gludu galvu gludinaju,
Baltu muti balinaju,
Tam puišam žēl dariju,
Kam nav savas līgaviņas.

# 9925.00
Grib kalpiņs mani jemt,
Nedrīkst mani bildināt,
Bīstās manus dižus radus,
Manus lepnus bāleliņus.

# 9926.00
Grib netiklis tēva dēls
Ar manim ceļu iet;
Cērtu pliķi netikļam,
Eim' projam dziedadama.

# 9926.01
Augšu liela, būšu gudra,
Puišiem ceļa negriezišu,
Kuru puisi satikusi,
Sviežu ceļa maliņā.

# 9926.02
Grib netiklis tēva dēlis
Ar manim ceļu iet.
Cirtu pliķi, plūcu matus,
Grūž' celiņa maliņāi.
Eimu, eimu, atskatos,
Kā tas koši ķeburoja,
Kā tas koši ķeburoja
Diža ceļa maliņāi.

# 9926.03
Ņemu puisi aiz matiem,
Metu ceļa maliņā;
Pateceju, atsavēru,
Vēl it labi spirinās.

# 9926.04
Netiklits tēva dēls
Grib ar mani ceļu iet.
Atgriežos, certu pliķi,
Šauju ceļa maliņā.
Pagājuse atskatos,
Kā tas koši rāpačā.

# 9926.05
Netiklitis tēva dēlis
Grib ar mani ceļu iet.
Sper' ar kāju, cirtu pliķi,
Lai krīt ceļa maliņā.

# 9927.00
Grib tautietis drīz ietam,
Grib ražani staigajam;
Kur būs manim labu ņemt,
Kad nav vaļas darināt?

# 9928.00
Gribiet, puiši, ņemiet mani,
Gribiet, mani neņemiet:
Divi pāri jaunu kurpju,
Trešas vecas salāpitas.

# 9929.00
Gribit, puiši, jemit mani,
Gribit, maņa najemit:
Ir munāi pyureņā
Mozgim veita pātadzeņa.

# 9930.00
Gribiet, puiši, ņemiet mani,
Gribiet, manis neņemiet:
Šķidri mani lindraciņi,
Šauri gultas paladziņi.

# 9931.00
Gribat, puiši, ņemat mani,
Gribat, mani neņemat:
Tik bij mana sidrabiņa
Kā saktiņa krūtiņās.

# 9932.00
Gribat, puiši, ņemat mani,
Negribat, neņemat:
Man nevaida sidrabiņa
Ne zīlites lielumiņa.

# 9932.01
Gribit, puiši, jemit mani,
Gribit, maņa najemit:
Maņ navaida sudabreņa
Ni zeileitis lelumeņa.
Tik vin beja sudrabeņa
Kai vaiņuka zareņā.

# 9933.00
Gribej' māte man aizliegt
Ar puišiem nerunāt.
Es runašu, man vajaga
Smalku linu arajiņa.

# 9934.00
Gribej' mani šādi, tādi,
Bet es tādus negribeju;
Gribej' mani Rigas kungi,
Gribej' Rigas sulainiši.

# 9935.00
Gribej' mani šādi, tādi,
Es tos tādus negribeju;
Būt' es tādus gribejusi,
Būt' es tādus dabujusi.

# 9935.01
Šādi, tādi man' gribeja,
Es tos tādus negribeju;
Būt' es viņus gribejusi,
Sen būt' viņus dabujusi,
Sen būt' savas villainites
Par maiziti izdevusi.

# 9936.00
Gribej' mani šādi, tādi,
Es to tādu negribeju,
Es to tādu negribeju
Ne savam sirdēstam.

# 9937.00
Gribej' mani šādi, tādi,
Es to tādu negribeju;
Gana man laika bija,
Vēl Dievam labu ļaužu.

# 9938.00
Gribej' mani tautu dēls,
Nedrīksteja bildināt:
Man sarkani vaigu gali,
Zelta lapu vaiņadziņš.

# 9939.00
Gribejās tautu dēlis,
Lai es viņu bildinaju;
Saulit' spoži netecetu,
Kad es tevi bildinatu.

# 9939.01
Sliņķis tupe dandziņāi,
Gaida mani bildinot.
Tad es meita vairs nebūtu,
Kad es tevi bildinatu;
Tad es vairs nevalkatu
Savu zīļu vainadziņu.

# 9940.00
Grib', tautieti, ņem tu mani,
Ja negribi, neniecini:
Tadēļ mans vaiņadziņš
Ne rūseja, ne peleja.

# 9941.00
Grib', grib' vīriņ',
Negribu vecu,
Grib' jaunu puisenu
Par kavekliti.

# 9942.00
Gudrajam caunit' dzīt,
Aķilam vāverit';
Gudrai dēlu māmiņai
Auklēt manu arajiņ'.

# 9943.00
Gudrajam caunit' dzīt,
Aķilam vāverit';
Gudram tēva dēliņam
Man noņemt vaiņadziņu.

# 9944.00
Guļet gāju, miga navā,
Prāteņš tāļi maldējās:
Žāla ira brāļu sātys,
Žāl skaistā tautu dāla.

# 9945.00
Gulēt glaužu sav' galviņu
Pie peleka akmintiņa.
Labak glaužu pie akmiņa,
Ne pie slinka tēva dēla,
Akmintiņis tai naksniņi,
Mūžam slinkis tēva dēls.

# 9946.00
Guli miegu, māmuliņa,
Ko par mani bēdajies?
Viegla mēle, skaista piere,-
Drīz dabušu arajiņu;

# 9947.00
Ik dieniņas es redzeju
Savu miežu arajiņu;
Ik dieniņas redzedama,
Ne ik dienas bildinaju.

# 9948.00
Ik rītiņa lakstigala
Krūmiņos trikšķinaja;
Ik vakara tautu dēls
Manis gauži noraudaja.

# 9949.00
Ik svētdienas tautu dēlis
Manis dēļe pucejās;
Ik svētdienas pucejās
Ar melniem zābakiem.

# 9950.00
Ikkuram, ikkuram
Savs rājejiņš;
Kazai vilks, man tautiets,
Vistiņai vanadziņš.

# 9951.00
Ilgi sēdu, goda gaidu
No vecā brāleliņa;
Labak ilgi sēdejuse,
Ne kauniņa redzejuse.

# 9952.00
Ir šodien Laimiņai
Nosviduši kumeliņi,
Man vietiņu taujajot
Cit' āriņu maliņā.

# 9953.00
Irbe svilpa siliņā,
Es ganiju maliņā;
Gaid' irbites iztekot,
Iztek dēlu māmuliņa.

# 9954.00
Iz prātiņa neizgāja
Ta puisiša mīļi vārdi:
Glauž galviņu, dod mutiti,
Sauc par savu līgaviņu.

# 9954.01
Ir no prāta neizgāja
Jauna puiša mīlestiba:
Svārkiem sedza, mutes deva,
Rokas bāza azotē.

# 9955.00
Izlasiju bērzu birzi
Pa vienam žagaram;
Izprasiju tautiešam
Pa vienam mīļus vārdus.

# 9956.00
Izlociju bērzu birzi,
Zaļozolu mekledama;
Izbrāķeju puišu baru,
Sev araju mekledama.

# 9957.00
Itin daiļa es izaugu
Bandenieka līgaviņa:
Sīku seju, baltu muti,
Dzelteniemi matiņiem.

# 9958.00
Ja nebija labu ļaužu,
Lai nebija pavisam;
Es paliku brāļiem sluga,
Vedeklām malejiņa.

# 9959.00
Jāj, tautieti, lustes dēļ,
Nejāj mani lūkoties,
Lai nav man šorudeni
Vēl nekada domašana.

# 9960.00
Jājat pieci, jājat seši,
Jājat visi tēva dēli;
Kalpu dēli nejājat,
Man kauniņu nedarat.

# 9961.00
Jājat šurpu, ciema puiši,
Kažak mani māte dos:
Vakar šuva treju brunču
No vecā ogļu maisa.

# 9962.00
Jau bij balti liepu galdi,
Vēl tos baltus balinaju;
Jau man nāca labi ļaudis,
Vēl es labu lūkojos.

# 9963.00
Jau dažam, ne vienam,
Mīlej' mans augumiņš,
Redz man' labu valkajot,
Ar godiņu dzīvojot.

# 9964.00
Jauna bija man dabiņa,
Daždažadi grozijās:
Prātiņš man pār novadu,
Prātiņš pašu novadā.

# 9965.00
Jauna biju, bet teicama,
Māku puišus kaitināt:
Pie kumeļa stāvedama,
Pliķi cirtu nelietim,
Lai skatās dēlu māte,
Kas nelieti audzinaja.

# 9966.00
Jauna būdam'i negāju
Ne pie šāda, ne pie tāda;
Dzīvodama noraudziju,
Kur godigs tēva dēls.

# 9967.00
Jauni puiši manis dēļ
Zābakoti vien steigaja.
Ja tev tīka, valkā vīzes,
Šogad es gan neiešu.

# 9968.00
Jūdz man staltu kumeliņu,
Es bij' stalta braucejiņa;
Slikti ļauds nenāciet,
Es pie slikta gan neiešu.

# 9969.00
Kā es ņemšu, tā es iešu
Par novadu tautiņās,
Lai raudaja pašu puiši
Kā baloži pakaļā.

# 9969.01
Kā ņemšos, tā aiziešu
Pār robežu sievas ņemt,
Lai nopūta pušelnieces
Kā dūdiņas pakaļā.

# 9969.02
Kā ņemšos, tā aiziešu
Pār robežu tautiņās,
Lai smilksteja Ramkas puiši
Kā kuceni pakaļā.

# 9969.03
Kad es iešu, tad es iešu
Pār novadu novadiem,
Lai palieka pašu puiši,
Kā baloži guģejot.

# 9970.00
Kā niedrite es uzaugu
Novadiņa maliņā;
Kā donitis tautu dēlis
Atjāj mani lūkoties.

# 9971.00
Kā ņemšu, tā iešu
Pie veca vīra,
Gulešu bārdā
Kā spilvenā.

# 9972.00
Kā ņemšu, tā iešu
Pie veca vīra;
Jauniem puišiem
Žēl padarišu.

# 9973.00
Ka, puisiti, šur veries,
Vaj tu gribi mani ņemt?
Es uz tevi neatgriežu
Ne vainaka cekuliņu.

# 9974.00
Ka tu, puisi, šur veries,
Vaj tu gribi manis ņemt?
Ne es gribu pati iet,
Ne man's deva māmuliņa.

# 9975.00
Kā iz maņa tu verīs,
Naģ tu gribi mani jimt?
Grizīs rotu skrytulī,
Na pi muna augumeņa.

# 9976.00
Kabi maņ tys puiseits,
Kurs maņ krita prāteņā,
Ni es āstu, ni es dzartu,
Ni uz cyta pasavārtu.

# 9977.00
Kad es augu brālišos,
Es raženi turejos:
Skaidri slauku brāļa namu,
Vēl jo skaidri istabiņu:
Namē manu godu rauga,
Istabē tikumiņu.

# 9978.00
Kad es biju jauna meita,
Es bij' liela nebēdniece:
Puis' ar kāju nospārdiju,
Sun' ar kaulu nomētaju.

# 9979.00
Kad es biju jauna meita,
Es bij' liela nebēdniece:
Puis' ar suni sarīdiju,
Tautām ceļu pārteceju.

# 9979.01
Kamēr liela es izaugu,
Divi skādes padariju:
Vīram auzas noganiju,
Puis' ar suni norīdiju.

# 9980.00
Kad es beju jauna maita,
Es bej ļela nabēdņica:
Svižu puišus par placīm,
Pošā šķeuņe dybynā.

# 9981.00
Kad es biju jauna meita,
Es par puisi nebēdaju:
Liku puisi upitē,
Pāri gāju dziedadama.

# 9982.00
Kad es biju jauna meita,
Nedereta līgaviņa,
Es vienā vasarā
Triju tautu kairinaju.

# 9983.00
Kad es biju jauna meita,
Par puišiemi nebēdaju:
Gar puišiemi garam gāju,
Knipi cirtu gar degunu.

# 9984.00
Kad es biju jauna meita,
Puišu vārdu neklausiju;
Cik meitiņas neraudaja,
Puišu vārdus klausidamas.

# 9985.00
Kad es biju jauna meita,
Uz akmeņa nesēdeju,
Lai tas mans arajiņš
Kā akmens neguleja.

# 9986.00
Kad es biju jauna meita
Uz ecešas nesēdeju,
Lai tas mans arajiņš
Kā eceša nebrakškeja.

# 9986.01
Es, citkārt jaun' būdama,
Uz ecežas nesēdos,
Lai ta mana valodiņa
Kā eceža nebrākšķeja.

# 9986.02
Jaunas meitas, ganidamas,
Uz ecešas nesēdiet:
Tā brākšķēs arajiņš
Kā eceša tīrumā.

# 9987.00
Kad es būtu zinajuse,
Ka nelietis lūkojās,
Es būt' savus garus matus
Par vaiņagu pārlaiduse.

# 9987.01
Bij manim to zināt,
Ka netiklis lūkojās,
Es būt' savu vainadziņu
Ar ogliti apbēruse,
Es būt savus garus matus
Pār vainagu pārlaiduse.

# 9987.02
Būt' es to zinajuse,
Ka neveiklis lūkojās,
Es būt' savus garus matus
Par vainagu pārlaiduse.

# 9987.03
Būt' zinajse to dieniņu,
Kad tautietis lūkojās,
Es būt' savus garus matus
Pār vaiņagu pārlaiduse.

# 9987.04
Kad es būtu to zinajse,
Ka nelietis lūkojās,
Es būt' savus garus matus
Pār vaiņagu pārlaiduse.

# 9987.05
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāj,
Es būt' savus garus matus
Par vaiņagu pārlaiduse.

# 9987.06
Kas man vienis to sacitu,
Kad nelietis lūkojās,
Es būt' savus garus matus
Pār vainaku pārlaiduse.

# 9987.07
Kaut es būtu zinajuse,
Ka neveiklis lūkojās,
Es būt' savus garus matus
Par vaiņagu pārlaiduse.

# 9988.00
Kaut es būtu zinajusi,
Kur aug mans arajiņš,
Es tam būtu nonesusi
Medū ceptu plāceniti.

# 9989.00
Kad es būtu zinajuse,
Kur guļ mans arajiņš,
Ar gulbiti aizsūtitu
Sagš' un baltu paladziņu.

# 9989.01
Ka es būtu to zinajs',
Kur guļ mans mīļakājš,
Es tam būtu aizstelejs'
Pāri baltu baltu paladziņ'.

# 9989.02
Kas manam arajam
Šo naksniņu vietu taisa?
Ar gulbiti aizstelleju
Sagš' ar baltu paladziņu,
Sagš' ar baltu paladziņu,
Divi dūju spilventiņi.

# 9989.03
Kaut zinatu to sētiņu,
Kur gul manis arajiņš,
Ar gulbiti aizsūtitu
Pāri baltu paladziņu.

# 9989.04
Kaut zinatu to sētiņu,
Kur aug manis arajiņš,
Ar gulbiti aizsūtitu
Pāri baltu villainišu.
Pāri baltu villainišu,
Trešu baltu paladziņu,
Lai māmiņa giltu taisa,
Lai ražani audzinaja.

# 9989.05
Tāļu, tāļu tas ciemiņš,
Kur aug mans arajiņš;
Ar gulbiti aizsūtiju
Pāru baltu paladziņu.

# 9990.00
Kad es gāju, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu;
Dažs uz mani raudzijās,
Nedrīksteja bildināt.

# 9991.00
Kad es gribu, es padaru
Zaļa virša villaniņu;
Kad es gribu, es dabuju
Jauna puiša arajiņ'.

# 9992.00
Kad es jems, tad es ies
Pa novad' nov'dem,
Kur jūs man' neredz's,
Man' bals' nedzird's.

# 9993.00
Kad es savu vainaciņu
Simtu gadu nesajuse,
I tad vēl es neietu
Pie vedeklas brāleliņa.

# 9994.00
Ka es sovu vaiņuceņu
Symtu godu nosātum,
Tod veļ es naristum,
Poša vēstis tauteņos.

# 9995.00
Kaut lielai man uzaugt,
Iet' uz Rigu, vīru ņemt,
Lai paliktu, kur auguši,
Ranceniešu garvēderi.

# 9996.00
Kaut man būtu tāda vaļa,
Kā man bij mazajai,
Es būt liepas dailumiņu,
Ābelites kuplumiņu.

# 9997.00
Kad man nava laba vīra,
Lai man nava pavisam;
Lai kauniņa man nava
No saviemi bāliņiem.

# 9998.00
Kaut man zelta pili dotu,
Es neietu N-ēi:
Sīvi kungi, veci puiši,
Ķēdēm zeme izmērota.

# 9999.00
Kad man tika, es iepūtu
No smildziņas uguntiņu;
Kad man tika, es dabuju
Visraženu tēva dēlu.

# 9999.01
Tecedama es iepūtu
No smildziņas uguntiņu;
Tecedama sapliķeju
Visgudro tēva dēlu.

# 10000.00
Kad man' vestu, es neietu
Ozolnieku pagastā:
Tur tie puiši lieldzēraji
Un tie kungi sīv' un bārgi.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv