09601 - 09800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. ( 9287 - 13175)
2.4.7.1. Meitu dziesmas. ( 9287 - 11010)

# 9601.00
Ieva, ziedus sarietuse,
Gaida pilna mēnestiņa;
Tautas, zirgus saseglojšas,
Gaida mani uzaugam.

# 9602.00
Egles zari saguluši
Uz bērziņa virsonites;
Tā uz manas sirds guleja
Iemīlets tēva dēls.

# 9603.00
Ēnā labi, ēnā labi,-
Kas ēnā maizi dos?
Tautu dēls, tas bij labs,
Tas ēnā maizi dos.

# 9604.00
Ej ellē, kalpa puisi,
Es pie tevis gan neiešu.
Vaj būs man tevis dēļ
Citu durvis virināt?

# 9604.01
Ej ar Dievu, kalpa vīrs,
Cik es tava līgaviņa,
Cik es gāju ar tevim
Drauga durvis virināt.

# 9604.02
Kājām spēru kalpa puisi
No bāliņa rijdurvim.
Kā būs manim tevis dēļ
Otra durvis virināt.

# 9605.00
Ej ellē, tautu dēls,
Ko tik mīļi mīlinies?
Kad būs mīļi jadzīvo,
Tad man' gauži raudinasi.

# 9605.01
Ej ellē, tautu dēls,
Tu ar savu labumiņu!
Tagad tev liela slava,
Pēc tu gauži raudinasi.

# 9606.00
Ej nost tu no manim,
Tu neesi manis vērtis;
Rau, kur nāk manis vērtis
Par kalniņu zvērodamis.

# 9606.01
Nostu, nostu, tāli, tāli,
Ne tu manis vērta biji!
Nule mana vērta nāca
Par kalniņu līgodama.

# 9607.00
Ej pie joda, brīža draugs,
Kad nebiji mūža draugs;
Brīžam mani mīlinaji,
Brīžam gauži raudinaji.

# 9608.00
Ej pie vella, alus draņķi,
Man jau tevi nevajag;
Man apkārt ciema puiši,
Lai es jemu lasidama.

# 9609.00
Ej, puisiti, lauz galviņu,
Es par tevi nebēdaju;
Es dabušu arajiņu,
Kuru dienu gribedama.

# 9610.00
Ej, puisiti, tu pa priekšu,
Lai es tevi nolūkoju;
Ja tev kājas krustiem gāja,
Nebūs' mans arajiņš.

# 9610.01
Ej pa priekšu, tautu dēls,
Lai es tavas kājas redzu;
Ja būs šķīb', ja būs greiz',
Nevēlešu māsiņai.

# 9610.02
Ej pa priekšu, tautu dēls,
Lai es tevi nolūkoju;
Ja tev ķenkles kopā sitās,
Ej pa ceļu, kur atnācis.

# 9610.03
Ej pa ceļu, greznaiš puisi,
Es tev godu nolūkašu.
Tev iet kājas krustkrustums,
Šogad sievas nedabusi.

# 9610.04
Ej pa ceļu, staltais puisi,
Lai es tevi izlūkaju.
Ja tu kājas taisni spersi,
Būsi mans arajits;
Ja tu iesi strīķedams,
Kur tu augi, tur dabusi.

# 9610.05
Skrej, puisit, tu pa priekšu,
Es tev skriešu no pakaļas;
Ja tev kājas ģeņģēs mesies,
Es pie tevim gan neiešu.

# 9611.00
Ej, tautieti, tu pa priekšu,
Lai es tevi noskatos:
No kājām godu raugu,
Ne no tavu cepurit'.

# 9612.00
Ej tu nostu, vērtes puisis,
Tu ar mani nerunaji!
Tev pagāja trīs vasaras,
Vērtes meitas meklejot.

# 9613.00
Eju agri no rītiņa,
Eju vēlu vakarā,
Teju tuvu lidinās
Div' peleki vanadziņi.

# 9614.00
Ellē augt tev, tautieti,
Ne tik tuvu nāburgos:
Tevis dēļ novalkaju
Vislabos gabalinus.

# 9615.00
Es apāvu baltas kājas,
Zemji laidu lindraciņus,
Tam puišam žēl dariju,
Kam nav savas līgaviņas.

# 9616.00
Es ar sliktu nerunaju,
Labais mani nebildena;
Lej stāv mana valodiņa
I nelaista klajumā.

# 9617.00
Es ar tevi, bāleliņ,
Droši varu saderēt:
Šita kunga daliņā
Nevaid mana arajiņa.

# 9617.01
Es ar savu bāleliņu
Droši varu saderēt:
Ērgleniešu arajiņi
Neņems manu vainadziņu.

# 9617.02
Es ar savu bāleliņu
Droši varu saderēt:
Kritis manis vainadziņis,
Šāi tiesā nekritis;
Kritis pāri par robežu
Cita kunga tiesiņā.

# 9617.03
Es ar savu brāleliņu
Droši varu saderēt:
Nava man, nebūs man
Šīs kungos arajiņa.

# 9617.04
Es ar savu bāleliņu
Droši varu saderēt:
Neņems manu vaiņadziņu
Kastraniešu tiesiņā.
Mirdzej' mans vainadziņš
Caur deviņi glāžu logi,
Vedis manu augumiņu
Caur deviņu kungu valsti.

# 9617.05
Es ar tevi, bāleliņu,
Droši varu saderēt,
Neņems manu vainaciņu
Lubaniešu arajiņi:
Jau es maza sadereju
Jelgavā arajiņu.

# 9618.00
Es ar tevi, bāleliņi,
Droši varu saderēt:
Vēl es iešu trīs vasaras
Ar tevimi druviņāi.

# 9619.00
Es ar tevi, bāleliņ,
To valodu nerunaju;
Ar tautieti izrunaju
Visas mīļas valodiņas.

# 9620.00
Es ari rudeni
Pie vīra iešu,
Man ira viens cimds,
Pusotras zeķes.

# 9620.01
Bija man puscimda,
Pusotras zeķes;
Rāpšos pie vīra,
Kā redzedama.

# 9621.00
Es atgriedu zosu baru
No dūneņu ezariņu;
Atgriež, Dieviņ, manu garu
No netikla tēva dēla.

# 9622.00
Es atradu bāleliņu
Ar kalpiņu runajam.
Situ pliķi bāliņam:
Vaj es kalpa līgaviņa?

# 9622.01
Es atradu sav' brāliti
Kalpa puisi runajam.
Pliķi cirtu brālitim:
Vaj es kalpa līgaviņa?
Vaj es kalpa vērga dēļ
Sav' pūriņu pielociju?

# 9623.00
Es atradu ganidama
Rasā skābu āboltiņu:
Vai, Dieviņ(i), nu es būšu
Bārga vīra līgaviņa.

# 9623.01
Es atradu ganidama
Rasā skābu āboliņu:
Jau es pati nodomaju,
Būš' atraikņa līgaviņa.

# 9623.02
Es atradu ganidama
Sarkanbaltu āboliti.
Visi saka, visi saka:
Skārba puiša līgaviņa!

# 9623.03
Es atradu ganidama
Sīvu, rūktu āboliņu;
Es atradu dzīvodama
Sīvu, dzedru vīra māti.

# 9623.04
Es atradu uz celiņa
Sīvu, rūktu āboltiņu:
Vai, Dieviņi, nu es būšu
Sīva vīra līgaviņa.

# 9623.05
Es atradu virs celiņa
Sīvu, skābu āboliņu:
Ai, Dieviņi, nu es būšu
Sīvas mātes jaunaviņa.

# 9623.06
Es pacēlu ganidama
Rasā saldu āboliņu;
Es dabuju jaunu puisi
Dzelteniem matiņiem.

# 9623.07
Es pacēlu ganidama
Sīvu, rūktu āboltiņu:
Vai, Dieviņ(i), nu es būšu
Sīva vīra līgaviņa.

# 9623.08
Es saņēmu ganidama
Rasā skābu āboliņu:
Vai, Dieviņ, nu es būšu
Dzērajiņa līgaviņa.

# 9623.09
Ganidama es atradu
Sarkan' ziedu āboliņu:
Vai, Dieviņ, nu es būšu
Bārga kunga darbeniece.

# 9623.10
Tecedama uzteceju
Sīvu, rūktu āboliti:
Vai, Dieviņi, nu es būšu
Sīva vīra līgaviņa.

# 9624.00
Es atradu tautu dēlu,
Birzē zirgu seglojam;
Es saciju: Dievs palīdz!
Viņš slaucija asariņas.

# 9625.00
Es augdama nolūkoju
Vienu gudru tēva dēlu,
Kas piedzēris netrakoja,
Nedauz' sava kumeliņa.

# 9626.00
Es bij' liela delveriša,
Neņems mani Lazdonieši;
Ļaudonieši, tie paņēma,
Tie cilveki nezinaja.

# 9627.00
Es bij' liela nebēdniece,
Par puišiem nebēdaju,
Gāju puišus brāķedama,
Kā auziņas braucidama.

# 9627.01
Augu liela, augu daiļa,
Augu niedres garumiņu;
Gāju puišus brāķedama,
Kā kaņupes lauzidama.

# 9627.02
Es bij meita, man bij vara,
Es par puisi nebēdaju,
Cauri gāju puišu baru,
Kā auziņas braucidama.

# 9627.03
Es izaugu tieva, gara,
Kā Vāczemes kaņepite;
Gāju puišus brāķedama,
Kā auziņas braucidama.

# 9627.04
Es mātei viena meita,
Es bij liela nebēdniece,
Gāju puišus brāķedama,
Kā auziņas braucidama.

# 9627.05
Es meitiņa kā puķite,
Kā Vāczemes magonite,
Gāju puišus brāķedama,
Kā lāc's auzas braucidams.

# 9627.06
Es uzaugu daila meita
No tās dailas māmuliņas,
Staigaj' puišus brāķedama,
Kā auziņas braucidama.

# 9627.07
Maza, maza es meitiņa,
Liela puišu brāķetaja;
Gāju puišus brāķedama,
Kā kaņepes lauzidama.

# 9627.08
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Sarkans rožu vainadziņš;
Gāju puišus brāķedama,
Kā ābolus mētadama.

# 9627.09
Puiši mani audzinaja
Kā dzeltanu cielaviņu;
Es izaugu puiseniem
Par lielo naidenieci,
Gāju puišus brāķedama,
Kā kaņepes lauzidama.

# 9628.00
Es bij maza meitenite,
Bet jau liela gudreniece,
Es izvilku puišam prātu
Pa matiņu galiņiem.

# 9629.00
Es bij maza meitenite,
Man bij daudz precenieku:
Trīs aizjāja, trīs atjāja,
Vēl deviņi lūkojās.

# 9630.00
Es bij maza meitenite,
Man deviņi brūtganiņi;
Lielas meitas, vecas meitas, -
Nav neviena brūtganiņa.

# 9631.00
Es bij' maza meitenite,
Man deviņi brūtganiņi:
Trīs skroderi, trīs vēveri,
Trīs sudraba kalejiņi.

# 9631.01
Dari, māte, ko tu gribi,
Man deviņi brūtganiņi:
Trīs skroderi, trīs vēveri,
Trīs sudraba kalejiņi.

# 9631.02
Ekur biju branga meita,
Man septiņi brūtganiņi:
Div' skroderi, div' vēveri,
Div' sudraba kalejiņi;
Septits, pats mazakais,
Uguntiņu dedzinaja.

# 9631.03
Es bij maza meitenite,
Man deviņi brūtganiņi:
Trīs skroderi, trīs vēveri,
Trīs sidraba kalejiņi.
Vienam būšu, ne visiem, -
Sidrabiņa kalejam.

# 9631.04
Es jauninka meitineite,
Maņ deveņi bāļeļeņi:
Treis bej sauči, treis bej skrauči,
Treis sudobra kaļejeņi.

# 9631.05
Es meitiņa kā puķite,
Man deviņi brūtganiņi:
Trīs skroderi, trīs vēveri,
Trīs sudraba kalejiņi.

# 9631.06
Es meitiņa varen daiļa,
Man deviņi brūtganiņi:
Trīs araji, trīs stārastas,
Trīs sudraba kalejiņi.

# 9631.07
Es meitiņa varen daiļa,
Man deviņi brūtganiņi:
Trīs skroderi, trīs vēveri,
Trīs sudraba kalejiņi.
Skroders manim svārkus šuva,
Vēvers kreklus audinaja,
Tas sudraba kalejiņš
Man izkala gredzentiņu.

# 9631.08
Ku grib, dori, māmuļeņ,
Maņ deveņi bryugāņeņi:
Treis skruderi, treis vēveri,
Treis sudobra kaļējeņi.

# 9631.09
Kriķu, kriķu ši vasara,
Man deviņi precinieki:
Trīs skroderi, trīs vēveri,
Trīs sidraba kalejiņi.

# 9631.10
Māeta, māeta, kō tu saki,
Mun deviņi brugaeniņi:
Trīs skrōederi, trīs vēveri,
Trīs sudraeba kaelejiņi.

# 9631.11
Man atjāja no Kandavas
Trejdeviņi precinieki:
Trīs skroderi, trīs vēveri,
Trīs sudraba kalejiņi.

# 9631.12
Man bij gauž liela laime,
Man bij pulks brūtganiņi:
Trīs vēveri, trīs skroderi,
Trīs sudraba kalejiņi.

# 9631.13
Maza, maza es meitiņa,
Man deviņi brūtganiņi:
Trīs skroderi, trīs vēveri,
Trīs sudraba kalejiņi.

# 9631.14
Ticat man, neticat,
Man deviņi brūtganiņi:
Trīs skroderi, trīs vēveri,
Trīs sidraba kalejiņi.

# 9632.00
Es bij maza meitenite,
Tautās tāļu daudzinata.
To darija daiļa rota,
Izveiciga valodiņa.

# 9633.00
Es bij' meita, es bij' gudra,
Es dabuju arajiņu;
Arajs ēda launadziņu,
Es nojūdzu kumeliņu.

# 9634.00
Es bij viena mātes meita,
Man bij pieci brūtganiņ':
Div' Ernesti, Krišis, Pricis,
Piektā vārdu es neteikšu.

# 9635.00
Es mātei viena meita,
Kā saulite debesīs;
Gaida tautas izaugot,
Kā saulites uzlecot.

# 9636.00
Es bāliņa neraudatu,
Kau' karā aizveduši,
Kā raudaju tautu dēlu,
Vējš nopūta cepuriti.

# 9636.01
Es bāliņu neraudaju,
Ūdenī noslīkušu,
Tautu dēlu, to raudaju,
Vējš nopūta cepuriti.

# 9637.00
Es būt' laba, es būt' laba
Bandenieka līgaviņa,
Es mācetu daiļi braukt
Bandenieka kumeliņu.

# 9637.01
Būšu, būšu, kā nebūšu
Bandenieka līgaviņa,
Es māceju dancināt
Bandenieka kumeliņu.

# 9638.00
Es būt' laba, es būt' laba
Krodzinieka līgaviņa,
Es māceju biķerites
Smiltainē balināt.

# 9639.00
Es būt' laba, es būt' laba
Meža sarga līgaviņa,
Es zinatu visus takus,
Visus kungu novadiņus.

# 9640.00
Es būt' laba, es būt' laba
Saiminieka līgaviņa,
Es mācetu saimi rāt,
Šķidru putru izvārit.

# 9641.00
Es būt' laba Krieva sieva,
Kaut māmiņa man' devuse;
Krieva cimdi, cepurite,
Tie man labi piedereja.

# 9641.01
Dod, Dieviņ, lielai augt,
Es būš' Krieva līgaviņa:
Laikā man Krievu svārki,
Laikā Krievu cepurite.

# 9641.02
Es beut' loba Krivam siva,
Kab mamiņa atdavuse;
Krivam lobs kumeļeņš,
Krivam cauna capureite.

# 9641.03
As byut' loba Kriva siva,
Kab māmeņa atdavuse,
Pateik maņ Kriva josta,
Pateik Kriva capureita;
Pateik man Kriva zyrgs,
Pateik Kriva kamaņeņas;
Pateik maņ Kriva borda,
Pateik Kriva volodeņa;
Pateik Kriva lauļeibeņa,
Pateik jos ivešona,
Ar sagšonu nuvešona.

# 9641.04
Es būt' laba Krieva sieva,
Kaut māmiņa man' devusi;
Pieder man Krievu bruņas,
Pieder Krievu cepurit'.

# 9641.05
Krieva cimdi, cepurite,
Tie man labi piepaseja;
Būt' māmiņa man' devuse,
Es būt' Krieva līgaviņa.

# 9641.06
Laikā manim Krievu svārki,
Laikā Krievu cepurite;
Es būt' laba Krievu sieva,
Ja māmiņa mani dotu.

# 9641.07
Pateik maņi Kriva borda,
Pateik Kriva capureite;
As byutuli Kriva siva,
Kad māmeņa atdavuse.

# 9641.08
Patīk manim Poļa josta,
Patīk Poļa cepurite;
I es būtu Poļa sieva,
Ja māmiņa mani dotu.

# 9641.09
Ticat mani, neticat,
Es būt' laba Krieva sieva:
Krievu cimdi, cepurite
Manim labi piepaseja.

# 9642.00
Es dabuju, kā gribeju,
Aiz Daugavas arajiņa;
Parādiju raibus cimdus,
Krastmalē stāvedama.

# 9643.00
Es dziesmiņas nedziedaju,
Ja ar kāju nepiespēru;
Es ar puisi nerunaju,
Ja tam acu neredzeju.

# 9644.00
Es dzīros tāi upē
Kāju autu nemazgāt;
Dos Dieviņš, liks Laimite,
Mazgaš' baltu villainiti,
Mazgaš' baltu villainiti,
Visu mūžu dzīvodama.

# 9645.00
Es ienaida netureju
Ar nāburgu sieviņām;
No tālienes tautas jāja,
Nāburgos goda prasa.

# 9645.01
Jauna meitiņe byudama,
Naēeļ naida kaimiņūs:
Nu tālinis svāti jāja,
Kaimiņūs vaicāvās.

# 9645.02
Lai sariebu, kam sariebu,
Kaimiņam nesariebu:
No tālienes tautas jāja,
Kaimiņam vaicadami.

# 9646.00
Es ietinu kunga prātu
Baltā diega kamolā,
Lai tas mani neizdeva
Cita kunga novadā.

# 9646.01
Tin, Dieviņ, kunga prātu
Baltā diega kamolī,
Lai es varu ietecēt
Cita kunga novadā.

# 9647.00
Es gan redzu, es gan redzu,
Kurš puisitis mani grib:
Ik svētdienas pie baznicas
Piesien manu kumeliņu.

# 9648.00
Es gan redzu, māmuliņ,
Tu būs' mani padzēruse:
Tu atnāci no krodziņa,
Vilnanites plātidama.

# 9649.00
Es gan redzu, tautu dēls,
Mēs kopā netapsim:
Tev neļāva tēvs, māmiņa,
Manim liedza bāleliņi.

# 9650.00
Es gan tītu kamoliņu,
Kad būt' spoli pievērpuse;
Es gan ietu tautiņās,
Kad būt' tautu vedejiņu.

# 9651.00
Es gribeju nodzerties,
Vārna pelci samaisija;
Es gribeju to puisiti,
Ļaudis liedza, nevēleja.

# 9651.01
Gāju mutes nomazgāt,
Cūka peļķi sajaukuse;
Gāju ļaužu raudzities,
Nelaiž mani brāleniņi.

# 9652.00
Es izaugu bāliņos,
Kā ozolu krūmiņos:
Ne tautieši zinajuši,
Ne bāliņi slavejuši.

# 9652.01
Es izaugu pie bāliņa,
Kā sausnite kaņapēs;
Ne tautiņas man's zinaja,
Ne bāliņi daudzinaja.

# 9653.00
Es izaugu branga meita
Treju kungu robežos;
Visi treji robežnieki
Ap manim locijās.

# 9654.00
Es uzaugu daiļa meita
Novadiņa maliņā.
Novadnieki priecajās:
Še būs daiļa līgaviņa.

# 9655.00
Es izaugu kā rozite
Treju kungu robežās.
Visi trīs robežnieki
Šurpu loka kumeliņus.

# 9655.01
Es izaugu neredzama
Uz trijām robežām.
Tur sagāja lūkoties
Visi treji robežnieki.

# 9656.00
Es izaugu liela meita,
Mātei mutes nedevuse;
Bij man puiša smurguļam
Savu baltu muti dot?

# 9656.01
Es izaugu liela meita,
Brāļam mutes nedevusi;
Kā nu būs mutes dot
Šitam tautas smurguļam?

# 9656.02
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Puiši manim mutes prasa?
Būs man savu baltu muti
Dot tādam šmurgulim?

# 9656.03
Kristus, tu mans mīļais Dievs,
Kā var puišam mutes dot?
Es uzaugu liela meita,
Mātei mutes nedevuse.

# 9657.00
Es uzaugu liela meita,
Puišam mutes nedevuse;
Ai, Dieviņ, debess tēvs,
Kā vareju nociesties?

# 9658.00
Es izaugu pie māmiņas,
Jai mutites nedodama;
Zina Dievs, zina Laima,
Kad vēl došu tautiešam.

# 9659.00
Es izaugu pie māmiņas
Kā brūklene siliņā;
Tā pie manis puiši nāca,
Kā pie brūkles siliņā.

# 9660.00
Es izaugu puiškiniem
Pat lielā naideniece;
Dienu mutes es nedevu,
Nakti klāt neguleju.

# 9661.00
Es izaugu tieva gara
Uz novada robežām.
Gribej' mani pār novadu,
Gribej' pašu novadā.

# 9662.00
Es izaugu tieva gara
Uz trejām robežām;
Visi treji robežnieki
Nedrīkst mani bildināt.

# 9662.01
Es izaugu kā liepiņa
Treju kungu robežā;
Ceturtā robežā
Noņems manu vainaciņu.

# 9662.02
Es izaugu smuidra gara
Treju kungu robežā;
Visi treji robežnieki
Nedrīksteja bildināt.

# 9662.03
Es uzaugu skaista meita
Treju kungu robežās.
Lizumieši, Druvenieši
Nedrīkst mani bildināt.
Tirzmalieši droši puiši,
Noņems manu vainaciņu.

# 9662.04
Es uzaugu skaista meita
Treju kungu robežās,
Lizumiešu, Piebaldzenu
Un to pašu Ranceniešu.
Lizumieši, Rancenieši
Nedrīkst manis bildināt,
Nedrīkst manis bildināt,
Noņemt manu vainadziņu.
Piebaldzeni droši puiši,
Tie drīkst mani bildināt,
Tie drīkst mani bildināt,
Noņemt manu vainadziņu.

# 9662.05
Tieva gara es uzaugu
Uz trejām robežām.
Nedrīkst mani bildināt
Treju kungu robežnieki:
Sojenieši, Bīrenieši
Un tie paši Englatieši.
Krimuldieši droši puiši,
Tie jās mani bildināt;
Tie drīkst mani bildināt,
Tie ņems manu vaiņaciņu.

# 9663.00
Es izdzinu tautu dēlu
No bāliņa zireņiem;
Būtu savu zinajuse,
Liktu vaļas baroties.

# 9664.00
Es izgāju bērzu birzi,
Nav neviena ozoliņa;
Es izgāju Zādzeniešus,
Nav neviena tēva dēla.

# 9665.00
Es izgāju bērzu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Es izgāju puišu baru,
Neviens manim nepatika.

# 9666.00
Es izgāju ošu birzi,
Ozoliņa mekledama;
Nav neviena ozoliņa
Dreijatāmi lapiņām.
Es izgāju puišu rindu,
Sev ražena mekledama;
Nav neviena tēva dēla,
Kas tīk man prātiņam.

# 9667.00
Es izslaucu baltu kazu
Melnā kriju vācelē;
Sieru sēju, puišiem devu,
Lai tie mani izprecē.

# 9668.00
Es izvilku zelta stīgu
Caur sudraba ozoliņu;
Es izkrāpu puisišam
Visgudro valodiņu.

# 9668.01
Es izvilku zīda diegu
No peleka akmentiņa;
Tā izvilku puišu domas
Pa matiņu galiņiem.

# 9668.02
Es izvilku zelta šņori
Caur resno ozoliņu;
Tā izvilkšu puišam prātu
Pa matiņa galiņiem.

# 9669.00
Es jau alus gan nedzeršu,
Ja nedosi brandavīna;
Es pie kalpa gan neiešu,
Ja nejems saimenieks.

# 9670.00
Es jau pate gan zinaju,
Dzērajs mans arajiņš:
Apkārt skrien man maļot,
Priekša mirkst velejot.

# 9671.00
Es jums lūdzu, šitie puiši,
Priekš man's zirgu nejūdziet:
Man jūdz zirgu Briņģniešu
Diženie tēvu dēli.

# 9672.00
Es klausos, es klausos,
Kas mežā čaukstinaja,
Vaj bij vilki, vaj bij lāči,
Vaj nerātni tēva dēli.

# 9673.00
Es lustiga, es vēliga
Par visām meitiņām;
Lustigam, vēligam,
Tam bij mani bildināt.

# 9674.00
Es māmiņas viena meita,
Viena dēla līgaviņa;
Liksim mantu pie mantiņas,
Būsim lieli bajāriņi.

# 9675.00
Es māsiņa, tu māsiņa,
Vēl mēs reizi bārsimies:
Es domaju, tu domaji
Uz ta viena tēva dēla.

# 9676.00
Es māsiņa, tu māsiņa,
Mums abām bāleliņi;
Mitosim bāleliņus,
Būs abām arajiņi.

# 9677.00
Es mātei viena meita,
Es ta visu daiļakā.
Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidišu,
Kamēr savu sagaidišu,
Dižanaju tēva dēlu.

# 9678.00
Es mātei viena meita,
Bet jau liela nebēdniece;
Es apgāzu tautu dēlu
Ar visām kamanām.

# 9679.00
Es mātei viena meita,
Maz par rīksti lecinata;
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij garu pātadziņu.

# 9680.00
Es māmiņai viena meita,
Raibitēsi vien staigaju;
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai sudraba jostu joza.

# 9681.00
Es maldama apgriezos
Vienu roku, otru roku;
Nevareju atgriezties
No netikla tēva dēla.

# 9681.01
Piekūst manim viena roka,
Es otrā apgriezos;
Atgriezties nevareju
No nelieša tēva dēla.

# 9682.00
Es meita kā puķe (liepa),
Kā zelta roze,
To vien nezinu,
Kam puiši negrib.

# 9683.00
Es meitiņa kā liepiņa,
Kā Vāczemes kaņepite;
Būs dažām tautiņām
Kumeliņus svīdināt.

# 9684.00
Es meitiņa kā liepiņa,
Simtiem manu brūtganiņu:
Vienu laižu, otru redzu,
Trešo dzirdu atnākam.

# 9685.00
Es meitiņa kā puķite,
Kā Vāczemes magonite;
Kunga dēlu vien gaidiju,
No Vāczemes pā(r)nākam.

# 9686.00
Es meitiņe, kā puķeite,
Kā Vāczemes moguņeite;
Tā da manim puikys gāja,
Kā da Reigys namnikam.

# 9687.00
Es meitiņa kā puķite,
Kā Vāczemes magonite;
Tam vajaga puišam būt,
Kas nāk mani bildināt.

# 9688.00
Es meitiņa kā puķite,
Kā Vāczemes magonite;
Tam puisitim mani ņemt,
Kam vazdiķu cepurite.

# 9688.01
Es uzaugu daiļa meita,
Vazdikos raudzidama,
Tam puišelim mani ņemt,
Kam vaizdiku cepurite.

# 9689.00
Es meitiņa ļoti daiļa,
Man deviņi brūtganiņi;
Būt' es bijse maizes klaips,
Sen būt' mani apēduši.

# 9690.00
Es meitiņa ši novada,
Ne šo puišu līgaviņa;
Vedis mani par novadu
Rakstitām kamanām,
Rakstitām kamanām,
Dūli bēri kumeliņi.

# 9691.00
Es meklešu tādu vīru,
Kam sieniņa nevajaga,
Skroderiti, vēveriti, -
Tam sieniņa nevajaga.

# 9692.00
Es neāvu baltas kājas
N-iešos dzīvodama;
Āra kunga tiesiņā,
Tur aug mans arajiņš.

# 9693.00
Es neāvu baltu kāju
Maleniešu puišu dēļ;
Es zinaju, Malenieši
Neņems mana vaiņadziņa.

# 9694.00
Es neāvu (neautu) baltu kāju
Tirzmaliešu puišu dēļ;
Piebaldzēnu jauni puiši
Noņems manu vainaciņu.

# 9695.00
Es neāvu baltas kājas
Šāi tiesā dzīvodama;
Še nav tāda tēva dēla
Pēc manam prātiņam,
Citam bija kleinas kājas,
Citam kupris mugurā.

# 9696.00
Es neāvu baltas kājas,
Šāi ciemā dzīvodama,
Es jau pate gan zinaju,
Te nav mana arajiņa.

# 9696.01
Es neāvu baltu kāju,
Šāi zemē dzīvojot,
Še nav mana arajiņa,
Kas redz daiļi staigajot.

# 9696.02
Es neāvu baltas kājas,
Tāi ciemā dzīvodama,
Še nav mana arajiņa,
Kas pēc manis lūkojās.

# 9696.03
Es neautu Rikterē
Zilu zeķu kājiņā,
Te nav mana arajiņa,
Kas var mani nolūkot.

# 9696.04
Es nepirku skaistas rotas,
Ne es daiļa taisijos,
Še nav mana arajiņa,
Kas redz daiļi staigajot.

# 9696.05
Es šito puišu dēļ
Baltu kāju neautum, -
Lai redz mans arajiņš,
Mani skaistu staigajot.

# 9696.06
Gan es avu (āvu) baltas kājas,
Gan gludenu galvu glaudu, -
Te nav mana arajiņa,
Kas uz mani raudzijās.

# 9696.07
Kam es baltas kājas āvu,
Kam es gludu galvu pinu?
Te nav mana arajiņa,
Kas redz daiļi staigajot.

# 9696.08
Kam man nesti dailu rotu,
Kam man daili izvesties?
Tāli manis arajiņš,
Neredz daili staigajot.

# 9696.09
Ne es glīši kāju āvu,
Ne dariju vainadziņu,
Es jau pate gan zinaju,
Te nav mana arajiņa.

# 9696.10
Ne es daili kājas āvu,
Ne vainaku darinaju,
Es jau pate gan zinaju,
Te nav mans arajiņš.
Tāļu, tāļu ta vietiņa,
Kur aug mans arajiņš;
Liepu koki, diļļu dārzi,
Tur aug mans arajiņš.

# 9696.11
Neražana es staigaju,
Sav' galviņu nesukaju,
Es jau pate gan zinaju,
Te nav manis arajiņš.

# 9696.12
Tīšam gāju melnu kreklu,
Tīšam mutes nemazgaju:
Te nav mana arajiņa,
Kas redz daiļi staigajot.

# 9697.00
Es neautu baltas kājas,
Es nebristu purvajā;
Es neietu pie atraikņa,
Kad es puiša nedabutu.

# 9698.00
Es neautu baltu kāju
N-iešu puišu dēļ,
Kad nebūtu lielu radu
Un bagatu bāleliņu.

# 9698.01
Es apavu baltas kājas,
Brāliņos laizdamies;
Neba dēļ šito puišu
Savas baltas kājas aušu.

# 9698.02
Es neautu baltu kāju
Odzeniešu puišu dēļ;
Savu lielu radu dēļ,
Savu baltu bāleliņu.

# 9698.03
Es što puišu dēļ,
Baltu kāju neautum;
Goda dēļ, slavas dēļ,
Dēļ saviem brāliņiem.

# 9699.00
Es nebēgtu sīva vīra,
Ne aķila kumeliņa;
Sīvs vīriņis, balta maize,
Labs aķilis kumeliņis.

# 9700.00
Es nebiju cūku ganis,
Ne atraikņa līgaviņa;
Avetiņu ganiņš biju,
Jauna puiša līgaviņa.

# 9701.00
Es nebristu pār upiti,
Līdz svārciņus uzlociju;
Es neietu tautiņās,
Līdz es labi apdomaju.

# 9701.01
Es nekāpu laiviņāje
Nesaspraustu villainiti;
Es negāju tautiņāsi,
Līdz es labi apdomaju.

# 9702.00
Es nedevu nevienam
Jabrauc savas kamaniņas;
Kas grib mani pašu ņemt,
Lai brauc manas kamaniņas.

# 9703.00
Es nedevu puišam mutes,
Puišam mute smurgulaina,
Tadēļ mute smurgulaina,
Pieci gadi nemazgata.

# 9704.00
Es nedzeru salda alus,
Ne ta sūra brandevīna;
Es neiešu ne pie kalpa,
Ne pie slikta tēva dēla.

# 9705.00
Es neiešu auzu malt,
Auzām gara sēnaliņa;
Es neiešu taitiņās,
Tautām bārga māmaļiņa.

# 9706.00
Es neiešu nāburgos,
Brāļa gaiļi maltu cels;
Iešu tālu tautiņās,
Lai ceļ dēla māmuliņa.

# 9707.00
Es neiešu ne pie kalpa,
Ne pie slinka tēva dēla;
Man vajag kunga dēla,
Kunga laba kumeliņa.

# 9708.00
Es neiešu, nesteigšos
Tautietim roku dot;
Gan panākšu sievas dienas,
Sievu gaužas asariņas.

# 9709.00
Es neiešu no māminas
Tālu tālu tautinās,
Par ežinu pārteceš'
Tīrumina galiņā.

# 9710.00
Es neiešu pārnovadu,
Savu puišu nevainošu;
Tādi puiši pārnovadu,
Tādi pašu novadā.

# 9710.01
Nejājiet, novadnieki,
Es neiešu pa novadu;
Tādi puiši pa novadu,
Tādi pašu novadā.

# 9711.00
Es neiešu par upiti
Strautā smelti ūdentiņa;
Es neiešu pārnovadis
Savus puišus niecināt.

# 9711.01
Nejājiet, novadnieki,
Es neiešu pā(r)novadi,
Es neiešu pā(r)novadi
Savus puišus niecināt.

# 9712.00
Es neiešu pie atraikņa,
Lai bez vīra nodzīvoju:
Atraikns mani peltin pēla,
Teic veco līgaviņu.

# 9712.01
Es neietu pie atraitņa,
Pie atraitņa grūta dzīve:
Atraitns savu veco teica,
Mani jaunu nicinaja.

# 9712.02
Es saciju māsiņai:
Nedod roku atraitņam,
Atraitns tevi pērtin pēra [?],
Teic veco līgaviņu.

# 9712.03
Lai tas gāja, kas man teica,
Pie atraikņa laba dzīve;
Atraits mani peltin pēla,
Teic veco līgaviņu.

# 9712.04
Nedod, Dievs, mūžiņā
Ar atraitni satikties;
Atraitns teica pirmo sievu,
Niecen' manu augumiņu.

# 9712.05
Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Ar atraitni sasatikt:
Atraitns mani peltin pēla,
Teic veco līgaviņu.

# 9712.06
Nedod mani, māmuļite,
Kam jau bijse līgaviņa:
Veco teica teicamo,
Mani jaunu niecinaja.

# 9712.07
Pie atraitņa es negāju,
Kad es puisi nedabē:
Atraitns mani rūdinaja
Pēc pirmās līgaviņas.

# 9713.00
Es neiešu pie atraikņa,
Tur nav mīļa dzīvošana:
Atraikniša mīlestiba
Pie pirmās līgaviņas.

# 9713.01
Kas to saka, tas melo,
Pie atraitņa mīļa dzīve:
Atraitniša mīlestiba
Pie pirmās līgaviņas.

# 9714.00
Es neiešu pie bagata,
Ne pie vāja nabadziņa;
Tādas vietas taujajos,
Kādi mani brāleliņi.

# 9715.00
Es neiešu pie bajāra,
Ne pie visa nabadziņa:
Bajaram daudz darbiņa,
Nabagam maz maizites.
Ieš' pie tāda viduveja,
Būs darbiņš, būs maizite.

# 9716.00
Es neiešu purā dzert,
Purā daudz kukainišu;
Es neiešu pie atraitņa,
Tur ir daudz bārenišu.

# 9716.01
Es neiešu purā dzert,
Purā sīki kukainiši;
Es neiešu pie atraitņa
Pabērnišu maldināt.

# 9716.02
Purvā dzerti es neiešu,
Purvā sīki kukainiši;
Pie atraitņa es neiešu
Drauga bērnu raudināt.

# 9716.03
Purā dzartu es naišu,
Purā ryugti kukaineiši;
Aiz atraiša es naīšu
Bārineišu ryudynātu.

# 9717.00
Es neiešu šoruden,
Ne ar vindu vindajama;
Citu gadu nepalikšu,
Ne ar ķēdi ķēdejama.

# 9717.01
Es neiešu šorudeni,
Kaut deviņi sajājuši;
Citu gadu nepalikšu,
Ne ķēdēs ķēdejama.
Pušu raušu vara ķēdes,
Projam iešu dziedadama.

# 9717.02
Es neiešu šoruden,
Ne ar saiti novedama;
Citruden nepalikšu,
Ne pie sola piesienama.

# 9718.00
Es neiešu šoruden,
Nepostišu bāleliņa:
Es savam bāliņam
Pusdzīvites turetaja.

# 9719.00
Es neiešu tautiņās,
Kamēr brālis sievu ņems.
Ko māršiņa man iedos,
To es došu māsicai.

# 9720.00
Es neiešu tautiņās,
Kamēr brālis sievu ņems;
Tad dabušu no māršiņas
Vizuļotu vainaciņu.

# 9721.00
Es neiešu tautiņās
Par deviņas vasariņas:
Nulei mana roze zied
Devitā lapiņā.

# 9722.00
Es neietu ar brāliti
Mazu zemes gabaliņu;
Tautietim līdza ietu,
Kaut tas ietu Vāczemē.

# 9722.01
Ar bāliņu es neietu
Vienu lauka gabaliņu;
Ar tautieti līdzi ietu,
Kad tas ietu Vāczemē.

# 9722.02
Es negāju ar brāliņu
Mazu zemes gabaliņu;
Ar tautieti līdzi gāju
Simtu jūdžu tālumā.

# 9723.00
Es neietu auzu malt,
Auzai gara sēnaliņa;
Es neietu pie kalpiņa,
Kalpam dzedra valodiņa.

# 9723.01
Auzas skara, kalpa vīrs,
Tie vienā mēriņā:
Auzai gara sēnaliņa,
Kalpam dzedra valodiņa.

# 9723.02
Es neietu auzas malt,
Ne kalpam roku dot:
Auzai liela sēneliņa,
Kalpam vērga dzīvošana.

# 9723.03
Kalpiņš bija ar auziņu
Abi vienu vieglumiņu:
Kalpam bieza valodiņa,
Auzai bieza sēnaliņa.

# 9723.04
Laba būtu auzu maize,
Kam ne gara sēnaliņa;
Laba būtu kalponite,
Kam ne bārga valodiņa.

# 9724.00
Es neietu, kad man vestu,
Ūzsenieku pagastā:
Ūzsenieku pulka puišu,
Tie viļ manu vainadziņu.

# 9725.00
Es neietu, kur dod māte,
Ja prātam nepatīk;
Tur es iešu, kur patika,
Lai liedz visi bāleliņi.

# 9726.00
Es neietu maz bagata
Pie bagata tēva dēla,
Ik vārdiņa galiņāi:
Maz bagata līgaviņa!

# 9727.00
Es neietu maz bagata (nebagata)
Pie bagata tēva dēla,
Lai tas mani visu mūžu
Kā atslēgu čirkstinaja.

# 9728.00
Es neietu Ēdolē,
Kad ar' mani vešus vestu:
Ēdolnieku puiseniem
Bērni brēca pabeņķē.

# 9729.00
Es neietu Limbažos,
Kaut es vīru nedabuš',
Limbažnieki veci puiši,
Pieres kauli sarepejuš'.

# 9730.00
Es neietu N-niekos,
Kaut ir manim zeltu dotu:
Tur maizite kā zemite,
Kā burlaki arajiņi.

# 9730.01
Lai es iešu, kur iedama,
Drogāi viena nepalikšu:
Tej maizite kā ērcišas,
Kā dunduri arajiņi.

# 9731.00
Es neietu neztraucās [?netrauktos]
Teicamāi vietiņāi;
Gan Dievs manim laiku dos,
Gan Laimei labi ļaudis.

# 9731.01
Nesteidzos, netraucos
Teicamāje vietiņāi,
Gan Dievam laika bija,
Gan Dēkliņi labu ļaužu;
Man Dēkliņa pataupija
Patīkamu tēva dēlu.

# 9732.00
Es neietu, netrauktos
Teicamā sētiņā:
Teicamā sētiņā
Daudz darbiņa, maz maizites.

# 9732.01
Es negāju, nesteidzos
Teicamāi vietiņā;
Teicamāi vietiņāi
Soļus skaita staigajot.

# 9733.00
Es neietu par novadu,
Kārkla vīzes cīkstināt;
Labaks pašu novadā
Kurpitēs vien staigāt.

# 9734.00
Es neietu pār novadu,
Kaut ar naudu man apbērtu;
Nei tur auga mieži, rudzi,
Nei raženi tēva dēli.

# 9735.00
Es neietu pār novadu,
Kaut ir mani striķī vestu;
Pārnovadu puiseniem
Šnorēm zemes izmēritas.

# 9736.00
Es neietu pārnovadis
Smilšu kalnus putināt;
Kas kaiš pašu novadā
Līdzenāi zemitē.

# 9736.01
Es neietu Piltenē,
Ūdentiņa lejiņē;
Kas kaiteja Ēdolē,
Smiltaiņē kalniņē.

# 9737.00
Es neietu pie atraitņa,
Ja ar' vīra neredzetu;
Silti sāni izguleti,
Mīļi vārdi izrunati.

# 9737.01
Pie atraikņa es neiešu,
Mūžam vīra neredzejse:
Viņa gulta pieguleta,
Mīļi vārdi izrunati.

# 9738.00
Es neietu pie atraitņa,
Kad es vīra nedabujse;
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzentiņi.

# 9738.01
Dievs nedod atraitņam
Noņemt manu vaiņadziņu;
Atraitņam smaga roka,
Div' laulati gredzeniņi.

# 9738.02
Es mameņu meiļi lyudžu,
Nadod manis atraišam:
Atraišam smoga ruka,
Diu laulāti gredzeņeņ'.

# 9738.03
Es neiemu pie atraikņa,
Tur nav mīļa dzīvošana:
Atraikņam cieta roka,
Divreiz mīti gredzentiņi.

# 9738.04
Es piesaku tev, māsiņa,
Pie atraiša gan neej:
Atraišam salta roka,
Div' laulati gredzeniņi.

# 9738.05
Esi gudra, man' māsiņa,
Nedod rokas atraitņam:
Atraitņam grūta roka,
Divkārt mīti gredzeniņi.

# 9738.06
Jaunas meitas, netraucat
Atraitim roku dot:
Atraitim smaga roka,
Dui laulati gredzeniņi.

# 9738.07
Lai es iešu, pie ka iešu,
Pie atraitņa es neiešu:
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīts gredzentiņš.

# 9738.08
Lai piesaku, kam piesaku,
Tev, meitiņa, visvairak:
Ej celiņu, kur iedama,
Pie atraitņa vien neej,
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīts gredzeniņš.

# 9738.09
Nedod, Dievs, neliec, Laime,
Ar atraitni saderēt:
Atraitņam smaga roka,
Divreiz mīti gredzentiņi.

# 9738.10
Pie atraikņa es neiešu,
Kad es puiša nedabušu:
Atraiknim smaga roka,
Div' laulati gredzentiņi.

# 9739.00
Es neietu pie atraitņa,
Kaut es vīra nedabutu;
Atraitņam smaga roka,
Sīva, dzedra valodiņa.

# 9740.00
Es neietu pie netikļa,
Novadiņu raudzidama;
Eim' pie laba kalpa puiša,
Pirku pati novadiņu.

# 9740.01
Es neiešu tīrumā
Pie nelieša lūkoties;
Ieš' pie laba kalpa puiša,
Pirkš' par naudu tīrumiņu.

# 9741.00
Es neietu pie zvejnieka,
Ne pie liela dravenieka;
Lūzt ierklitis, trūkst dzenitis,
Zūd man maizes arajiņš.

# 9741.01
Es neietu pie zvejnieku,
Pie otraju dravenieku:
Trūkst dzenitis, grimst laiviņa,
Trūkst maizites arajinis.

# 9741.02
Pie zvejnieka es negāju,
Ne pie bišu dravenieka:
Slīkst laiviņa, lūzt draviņa,
Nav man maizes devejiņa.

# 9742.00
Es neietu pie ta puiša,
Kad es vīra neredzejse;
Liela galva, platas acis,
Kā Vāczemes kumeļam.

# 9742.01
Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut ar' sievas nedabutu:
Resnas kājas, plata galva,
Ka tam Liešu kleperam.

# 9743.00
Es neietu pie ta puiša,
Kad es vīra neredzetu;
Tas apdzēra savus miežus,
Līdumā turedams.

# 9743.01
Es naītu pi tā puiša,
Kaut man Divs ar sodeitu:
Tis sadzera savas bondas,
Teirumā stāvādamas.

# 9744.00
Es neietu pie ta puiša,
Kad es vīra neredzetu:
Uz aciem cepur' nesa,
Zemē vien raudzijās.

# 9745.00
Es neietu pie ta puiša,
Kam dzeltani gari mati;
Kam dzeltani gari mati,
Tam ir bārga valodiņa.

# 9746.00
Es neietu pie ta puiša,
Kam dzelteni gari mati;
Tas bij liels dzērajiņš,
Otru kārtu netiklits.

# 9747.00
Es neietu pie ta puiša,
Kam dzelteni matu gali;
Kam dzelteni matu gali,
Tas asaru dzērajiņš.

# 9747.01
Es neiešu pie ta puiša,
Kam dzeltani gari mati;
Kam dzeltani gari mati,
Tas asru dzērajiņš.

# 9747.02
Es naīšu pi tā puiša,
Kur sorkoni motu goli;
Kur sorkoni motu goli,
Tys osoru dzārājeņš.

# 9747.03
Nadōd mani, māmuliņa,
Kam dzaltani geri moti;
Kam dzaltani geri moti,
Tis osoru dzerājiņš.

# 9748.00
Es neietu pie ta puiša,
Kam dzelteni matu gali;
Kam dzelteni matu gali,
Tas kuļ savu līgaviņu.

# 9748.01
Es neiešu pie ta puiša,
Kam dzelteni matu gali;
Tas kuls savu līgaviņu,
Paltā pīcku mērcedams.

# 9748.02
Es neietu pie ta puiša,
Kam sarkani matu gali;
Tas kuļ savu līgaviņu,
Aiz matiem turedams.

# 9748.03
Pie tā puisa as nejiešu,
Kam sarkeni vaigu geli;
Tas per savu ligeviņu,
Doņās picku mārcādams.

# 9749.00
Es neietu pie ta puiša,
Kam nav sava kumeliņa:
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Kājam teku baznicā.

# 9749.01
Es neietu pie ta puiša,
Kam nav labs kumeliņš;
Man netīk svētu rītu
Kājām iet baznicā.

# 9749.02
Nedod, Dievis, tād' araju,
Kam nav sava kumeliņa:
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Kājām teku baznicā.

# 9749.03
Pie ta puiša es neiešu,
Kam nav sava kumeliņa,
Ko tas mani vizinās
Ik svētdienas baznicā.

# 9750.00
Es neietu pie ta puiša,
Kam sarkani vaigu gali;
Kam sarkani vaigu gali,
Tas asaru dzērajiņš.

# 9750.01
Nedod mani, māmuliņ,
Kam sarkani vaigu gali;
Kam sarkani vaigu gali,
Tas asaru dzērajiņš.

# 9751.00
Es neietu pie ta puiša,
Kam uz acu cepurite,
Tas būs savi līgaviņi
Asariņu dzērejiņis.

# 9752.00
Es neietu pie ta puiša,
Kas ar bisi vazajās:
Bisei stobra slaucitajs,
Ne man maizes devejiņš.

# 9753.00
Es neietu pie ta puiša,
Kas pīpeja tabaciņu:
Visas bandas izpīpeja
Sūrajā tabakā.

# 9753.01
Bandenieki brāleliņi,
Kur likāt banda naudu?
Banda nauda izkūpeja
Sūrijā tabakā.

# 9753.02
Jauni puiši bandinieki,
Kur palika jūsu bandas?
Jūsu bandas izkūpeja
Sūrajā tabakā.

# 9754.00
Es neietu pie ta puiša,
Lai es vīra nedabutu:
Trim asim garumā,
Vēders šķūņa lielumā.

# 9754.01
Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut es sievas neredzejs:
Īsas kājas, šķībi gurni,
Vēders šķūņa lielumā.

# 9755.00
Es neietu rugajos,
Rugajs manas kājas bada;
Es neietu tās tautās,
Kur brāliši nevēleja.

# 9756.00
Es neietu rugajā,
Rugajs manas kājas bada;
Es neietu tautiņās,
Tautām sīva māmuļite.

# 9756.01
Es neiešu rugainē,
Rugainē kājas bada;
Es neiešu tautiņās,
Tautās bārga māmuliņa.

# 9757.00
Es neietu tāi vietā,
Kur bāliņš sievu ņēma:
Grūti mani maldinaja,
Atdošiņas dēvedami.

# 9758.00
Es neietu tāi ciemāja,
Kad man zelta zirgu dotu:
Tāi ciemāi slinki puiši,
Netikuši saimenieki.

# 9759.00
Es neietu tautiņās,
Līdz brālitis sievu ņēma:
Bij man ari ta sagšiņa,
Ko sedz mārša māmiņai.

# 9760.00
Es neietu tautu lūgt,
Ne tautām vārtu vērt;
Aties tautas nelūdzamas,
Gan būs vārtu vērejiņas.

# 9760.01
Ni es tautu lūdzin lūdzu,
Ni teceju vārtu vērti;
Atjās tautas nelūdzamas,
Atvērs vārtus neveramus.

# 9761.00
Es neietu uz Kurzemi,
Ne ar vindu vindejama:
Augsti zirgi, zemi vārti,
Lauzis manu vaiņaciņu.

# 9762.00
Es neietu uz Kurzemi,
Ne ar vindu vindejama:
Kurzemē bargi kungi,
Kā strupuli arajiņi.

# 9762.01
Es neietu, kaut ar' vestu,
Vangalniešu pagastē:
Vangalniešos bārgi kungi,
Un tie puiši dzērejiņi.

# 9762.02
Es neietu Vidzemē,
Ne ar naudu noberama:
Vidzemē grūti kungi,
Kā sprūdziņi arajiņi.

# 9763.00
Es neietu uz Vidzemi,
Ne ar vindu vindejama:
Vidzemē mālu zeme,
Kā sprunguli arajiņi.

# 9763.01
Es neietu Dunalkāi,
Dunalkāi dudinaja;
Dunalkāi krama kalni,
Dumpuriši arajiņi.

# 9763.02
Es neietu ne lūdzama
Stūrinieku novadā:
Kūtri zirgi, mālu zeme,
Kā dunduri arajiņi.

# 9763.03
Es neietu pār novadu
Sav' novadu nicināt;
Pār novadu māla zeme,
Kā strumpali arajiņi.

# 9763.04
Es neietu savu laiku,
Kalneniešu precejama:
Kūtri zirgi, mālu zeme,
Kā stumburi arajiņi.

# 9763.05
Es neietu tās tautās,
Kaut ar' vīra neredzejse:
Pliena kalni, māla zeme,
Kā sprungali arajiņi.

# 9763.06
Es neņemtu tev', Jāniti,
Kaut es vīra neredzejsi:
Līka ķēve, mālu zeme,
Kā sprunguls arajiņš.

# 9763.07
Krotinieku meita biju,
Ne šo puišu līgaviņa:
Krotiniekos mālu kalni,
Kā strumpuļi arajiņi.

# 9763.08
Nava lāga, nava lāga
Šitajos puisenos:
Māla zeme, līka ķēve,
Kā sprunguli arajiņi.

# 9763.09
Pāri iešu par Ventiņu,
Šāi pusē nepalikšu:
Šāi pusē rāva zeme,
Dumduriši arajiņi.

# 9763.10
Projam iešu, nedzīvošu
Šiņī suņu zemitē:
Kūtri zirgi, mālu zeme,
Ka sprunguli arajiņi.

# 9763.11
Uz Turaidu es neietu,
Kad lai mani valgā vestu:
Kūtri zirgi, māla kalni,
Kā sprunguļi arajiņi.

# 9763.12
Uz Vēreni es neiešu,
Zādzenē nepalikšu,
Zādzenē mālu kalni,
Kā sprunguli arajiņi.
Uz Lauberi, uz Lauberi
Mans vizuļu vainadziņš!

# 9764.00
Es neietu uz Kurzemi,
Ne ar vindu vindejama:
Kurzemē strupi puiši,
Pie zirgiemi trepes slien.

# 9765.00
Es neesmu lauka irbe,
Vanagami noķerama;
Es neesmu ta meitiņa,
Puisišam pieviļama.

# 9766.00
Es negāju krogā dzert,
Ne tirgā rādities;
Kas grib mani lūkoties,
Lai nāk brāļa sētiņā.

# 9766.01
Es negāju krogā dzert,
Ne tirgū rādities;
Kas gribeja, lai lūko
Bāleliņa druviņā.

# 9767.00
Es negāju rugajā,
Rugajs manas kājas bada;
Es negāju pie atraitņa,
Atrains gauži rūdinaja.

# 9768.00
Es negribu daiļa vīra,
Ne pelainu maizi ēst;
Ieš' pie ļaužu izvainota,
Ēdiš' maizi tīridama.

# 9769.00
Es negribu kautnekāda
Pie vaiņaka pieķerama;
Negrib manis tēvs, māmiņa
Kautnekādu znotu saukt.

# 9770.00
Es negribu lielu vīru,
Lielu vīru vēji loka;
Mazu gribu, bet raženu,
Kam vējiņis pāri pūta.

# 9770.01
Es neņemtu lielu sievu,
Vējiņam vēcināt;
Mazu ņemšu, bet raženu,
Kur vējiņis pāri pūš.

# 9770.02
Kam es ņemšu lielu sievu,
Vējiņam purināt?
Ņemšu mazu, bet raženu,
Lai vējiņis pāri pūta.

# 9771.00
Es negribu liela vīra
Ne savam sirdēstam:
Viss mans gada vērpumiņis
Liela vīra ūzitēi.

# 9772.00
Es negribu purā brist,
Baltas zeķes kajiņā;
Es neiešu pie atraitņa,
Jauns puiss mani bildinaja.

# 9773.00
Es negribu šādu tādu
Ap seviem runajot;
Lai runaja viens par tiesu,
Lai bildina bāleniņu.

# 9774.00
Es negribu tāda vīra,
Kā vērsiša baurojam;
Es gribeja tāda vīra,
Kā avina lēkajam.

# 9775.00
Es negribu tādu vīru,
Kas kā bullis raudzijās;
Dziedataju, runataju,
Ar meitām dancotaju.

# 9776.00
Es negribu tādu vīru,
Kāds vecai māsiņai:
Suņi arkli izvazajši
Pa tiem lauku tīrumiem.

# 9777.00
Es neguļu jauna meita
Bez rulleta paladziņa,
Lai tas mans arajiņš
Labus zirgus ēdinaja.

# 9778.00
Es nelauztu alkšņa rīksti,
Kad es bērza nedabutu:
Es neietu pie atraitņa,
Kad es puiša nedabutu.

# 9778.01
Alkšņa rīksti es negriezu,
Kad es bērza nedabuju;
Pie atraitņa es neiešu,
Kad es puiša nedabušu.

# 9778.02
Alkšņa rīksti es nelauztu,
Kad es bērza nedabutu;
Pie atraikņa es neietu,
Kad es puisi nedabutu.
Atraiknim smaga roka,
Div' laulati gredzentiņi.

# 9778.03
Es negrieztu elkšņa rīksti,
Kad es bērza nedabutu;
Es neietu pie atraikņa,
Kad es puiša nedabutu.

# 9778.04
Es negrieztu elkšņa rīksti,
Kad es bērza nedabutu;
Es neietu pie kalpiņa,
Kad es vīra nedabutu.

# 9778.05
Es nelaužu elkšņa rīkstes,
Ja es bērza nedabuju;
Es neņemtu vecas meitas,
Ja es jaunas nedabutu.

# 9778.06
Es nogriezu alkšņa rīksti,
Kad es bērzu nedabuju;
Es nogāju pie atraitņa,
Kad es puiša nedabuju.

# 9779.00
Es nelauztu liepas zaru,
Es bij' pate liepainite;
Ozoliņa zaru lauzu,
Tas ar mani ienaidā.

# 9779.01
Es nelauzu liepai zaru,
Pate augu kā liepiņa;
Ozolam, tam nolauzu
Visas zaru pazarites.

# 9779.02
Liepas zaru es nelauzu,
Pati liepa i būdama;
Ozoliņa zaru lauzu,
Tas bij manis naidinieks.

# 9779.03
Ozolam zarus lauzu,
Tas bij manis naidenieks;
Liepiņai, tai nelauzu,
Liepiņ' pate i būdama.

# 9780.00
Es nelauzu liepas zaru,
Es jau pati liepa biju;
Ozoliņa zaru lauzu,
Man vajaga arajiņa.

# 9780.01
Es nelauztu ievas zaru,
Jo es pate kā ieviņa;
Nolauzos ozoliņu,
Man vajaga arajiņa.

# 9780.02
Es nelauztu ievas ziedu,
Lai es pate kā ieviņa;
Laužu jaunu ozoliņu,
Man vajaga arajiņa.

# 9780.03
Ozolami galu lauzu,
Man nebija arajiņš;
Ievai ziedus es nerāvu,
Pate ziedu kā ieviņa.

# 9780.04
Ozolam zaru laužu,
Vaj vajaga, nevajaga;
Kam bij man liepai lauzt,
Pate liepa ij būdama.

# 9780.05
Ozoliņa zarus laužu,
Kur iedama, tecedama;
Ko man bija liepu lauzt,
Pate liepiņ' i būdama.

# 9780.06
Ozoliņa zaru laužu,
Ozoliņa vajadzeja;
Kam bij man liepu lauzt,
Pate liepiņ' i būdama.

# 9780.07
Ozuliņu zoru laužu,
Ozuliņu vajadzēje;
Ku man bej lipu laust,
Poša lipiņa beudama.

# 9781.00
Es nelauzu ošam zaru,
Es nemetu ūdenī;
Es negāju pie atraitņa,
Pabērnišu rūdināt.

# 9782.00
Es nenieku nebēdaju,
Kad neņēme Raņķenieki;
Vedis mani pārnovada
Rakstitām kamanām,
Rakstitām kamanām,
Ābolainu kumeliņu.

# 9783.00
Es neņemtu oša malkas
Preti bērza pagaliti;
Es neņemtu piecu brāļu
Preti vienu tautu dēlu.

# 9784.00
Es neņemtu pūru kaudzi
Pret ražanu tēva dēlu;
Tam gadam pūru kaudze,
Visu mūžu tēva dēlis.

# 9785.00
Es neņemtu ta puisiša,
Kas kuļ savu kumeliņu:
Kas kuļ savu kumeliņu,
Tas kuļ savu līgaviņu.

# 9785.01
Ganidama nolūkoju,
Arajs kūla kumeliņu.
Pie ta puiša es neiešu,
Tas kuls savu līgaviņu.

# 9785.02
Ganidama nolūkoju,
Kurš puisitis zirgu kūla;
Kurš puisitis zirgu kūla,
Tas kuļ savu līgaviņu.

# 9785.03
Ganīdama nuloukāju,
Cīma puišu tikumiņa:
Kurs puisītis zirgu deida,
Tis deid' savu ļaudaviņu;
Kurs puisītis zirgu glauda,
Tis glaud' savu ļaudaviņu.

# 9785.04
Ganidama noraugos,
Kurš puisitis zirgu kuļ,
Kurš puisitis zirgu kuļ,
Tas kuļ savu līgaviņu;
Kurš puisitis zirgu glauda,
Tas glaud' savu līgaviņu.

# 9785.05
Kalniņā stāvedama,
Puišu godu nolūkoju:
Kurš puisitis zirgu kūla,
Tas kuls savu līgaviņu.

# 9785.06
Kurš puisitis zirgu kūla,
Tas kuļ savu līgaviņu;
Kurš puisitis zirgu glauda,
Tas glaud' savu līgaviņu.

# 9785.07
Kurš puisitis zirgu kūla,
Tas kuļ savu līgaviņu;
Labak sēdu bāliņos,
Ne kā tāda līgaviņa.

# 9785.08
Kurš puisitis zirgu kūla,
Tas kuļ savu līgaviņu,
Tas kuļ savu līgaviņu
Ik rītiņus, vakariņus.

# 9785.09
Nosavēru ganidama
Jaunu puišu tikumā:
Kurš puisits zirgu kūle,
Tas kuļ savu līgaviņ'.

# 9785.10
Pilla zaļa birztaliņa
Jaunu puišu piejājuse.
Eita, meitas, skataties,
Kurš puisitis zirgu pēra,
Kurš puisitis zirgu pēra,
Tas pērs savu līgaviņu.

# 9786.00
Es neņemtu vecu vīru
Ne savam sirdēstam:
Kauns man bija līdza vesti,
Žēl mājās atstājot.

# 9787.00
Es neraugu pluškutaiņu,
Rasiņā nomirkušu:
No rasiņas saule lēca,
No plušķiša bajārinis.

# 9788.00
Es neraugu, tautu dēls,
Tavas greizas cepurites;
Es raudziju darba tava,
Tava gudra padomiņa.

# 9788.01
Es neraugu, tautu dēls,
Tava daila augumiņa;
Es skatos padomiņu,
Vaj darbiņi tīrumā.

# 9788.02
Es, tautieti, neraudziju
Tava skaidra augumiņa;
Darbu tavu vien raudziju,
Tavu labu tikumiņu.

# 9789.00
Es nezinu, kalabad
Man mazai tautas jāj;
Vaj pēc manas labas dabas,
Vaj pēc skaidra augumiņa.

# 9790.00
Es nezinu, kas man kait,
Es nevaru līgsma būt.
Vaj būs mani māmulite
Tautiešam ievēlejse?

# 9791.00
Es nezinu, kas man vainas,
Kad man puiši nemīleja;
Māku šūt, māk' adit,
Māk' pie puišiem klāt gulēt.

# 9792.00
Es nezinu, kas man vainas,
Mīļais mutes man nedeva;
Gan taisiju siena vietu,
Gan klāj' baltu paladziņu.

# 9793.00
Es nezinu, kas par vainu,
Ka man's puiši neprecē;
Divas tīnes labu drēbu,
Trešā smalku paladziņu.

# 9794.00
Es nezinu, kas par vainu,
Ka man' puiši neprecē;
Man galviņa nosirmejse,
Kā āziša muguriņa.

# 9795.00
Es nezinu, kas par vainu,
Kapēc puiši man' nemīl.
Man bij zīlites,
Man bij podziņas,
Man bij sārkana
Matauklit'.

# 9796.00
Es nezinu, kas tas ir,
Man nejāja precinieki.
- To darija melnas kannas,
Neslaucita istabiņa.

# 9797.00
Es nezinu, kur lec saule,
Kur norieti vakarā;
Es nezinu, kur aiziešu,
Kur mūžiņu nodzīvošu.

# 9797.01
Zin', Dievini, kur lec saule,
Kur noieti vakarāi;
Zin', Dievini, kur ved tautas,
Kur mūžinu nodzīvošu,
Vaj Poļosi, vaj Leišosi,
Vaj še pati Kurzemē.

# 9798.00
Es nesišu sausu malku,
Es sakuršu uguntiņu;
Dieviņam ziedus došu,
Dievs dos manim arajiņu.

# 9799.00
Es nesmeltu paltitēi,
Tur nav tīra ūdentiņa;
Pie atraikņa es neiešu,
Tur nav mīļa dzīvošana.

# 9800.00
Es neteicu to puisiti,
Kas ar naudu lielijās;
To puisiti, to es teicu,
Kas brauc daiļu kumeliņu.

# 9800.01
Pie ta puiša es neiešu,
Kas ar naudu lielijās;
Pie ta iešu, tas man tika,
Kas brauc darba kumeliņu.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv