2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. ( 9287 - 13175)
2.4.7.1. Meitu dziesmas. ( 9287 - 11010)
# 9401.00
Bitit, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka āboliņš;
Man ielīka zemes kārta,
Ar tautieti runajot.
# 9416.02
Kam bij man purvā brist,
Purvā man kājas mirka?
Kam bij man tautās iet,
Tautās bārga māmuliņa?
# 9416.03
Man netika purā brist,
Baltas kājas apāvuse;
Man netika tautās iet,
Dzirdu sīvu vīra māti.
# 9417.00
Brist purā, vaj nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vaj neiet,
Laba dzīve bāliņos?
# 9417.01
Kam bij man purvā brist,
Baltas zeķes kājiņā?
Kam bij man tautās iet,
Laba dzīve bāliņos?
# 9418.00
Brist purā, vaj nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vaj neiet,
Man māmiņa gauži raud?
# 9419.00
Brist purvā, vaj nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vaj neiet,
Tautas gauži raudinaja?
# 9420.00
Brist purvā, baj nebrist,
Baltas zeķes kājiņā?
Iet tautās, vaj neiet,
Vaj vienai padzīvot?
Pie tautieša grūta dzīve,
Trīs biķeres rociņā,
Vienā medus, otrā alus,
Trešā gaudas asariņas.
Salds bij medus, salds bij alus,
Rūktas manas asariņas.
# 9421.00
Brist purā, vaj nebrist,
Purā man kājas mirka?
Iet tautās, vaj neiet,
Tautās grūta dzīvošana.
# 9421.01
Kā bij man purā brist,
Purā man kājas mirka?
Kā bij man tautās iet,
Tautās sūra dzīvošana.
# 9422.00
Brist purā, vaj nebrist,
Purā manas kājas mirka?
Iet tautās, vaj neiet,
Tautās mani niecinaja?
# 9423.00
Brūvē, māte, saldu alu,
Pielej mazu vērpeliti;
Saaicini ciema puišus,
Lai tie mani nolūko.
# 9423.01
Brūvē, māte, saldu alu
Divas mazas vērpeliņas;
Saaican' ciema puišus,
Lai nāk saldu alu dzērt,
Lai nāk saldu alu dzērt,
Lai nāk meitas lūkoties.
Izdzēruši saldu alu,
Paliek meitas nelūkotas.
# 9423.02
Buļļa pieres sanākuši,
Izdzer manu alutiņu,
Izdzer manu alutiņu,
Neviens mani neredzeja.
# 9423.03
Es iemērcu div' graudiņi
Savas mīļas labibiņas,
Izbrūveju salda alus
Vienu mazu vērpeliti.
Saaicinu ciema puišus,
Lai nāk manis lūkoties.
Izdzer alu, iet projam,
Neviens mani nebildina.
# 9423.04
Es salūdzu jaunus puišus
Salda alus nodzerties.
Tie izdzēra saldu alu,
Manis pašas neredzeja,
Vaj ta jauna, vaj ta smuka,
Salda alus brūveriene.
# 9423.05
Pabrūveju salda alus
Mazu, mazu vērpeliti,
Saaicinu ciema puišus,
Lai tie mani lūkojās.
Stulbi tapa piedzēruši,
Manis pašas neredzeja.
# 9423.06
Padarīju solda ola
Vienu mozu ankureit';
Es sasaucu ciema zānus
Solda ola nōdzerties,
Solda ola nōdzerties,
Mani pošas loukōties.
Soldu olu izdzeruši,
Mani pošas naredzeja,
Mani pošas naredzeja,
Vaj bej mallna, vaj palāka.
Nabej mallna, na palāka,
Sorkanbollta kā mogōna.
Jāneiti dzirrdījōs,
Pieterī rādījōs,
Laidanē palaižōs
Pa lobiem ļautiņiem.
# 9423.07
Saldu alu izbrūveju
Divas mazas pušmucites;
Tur sanāca ciema puiši
Salda alus nodzerties,
Salda alus nodzerties,
Manis pašas lūkoties.
Saldu alu izdzēruši,
Manis pašas neredzeja,
Vaj bij rude, vaj peleķe,
Vaj sudraba valkataja.
Nebij rude, ne peleķe,
Bij sudraba valkataja.
# 9423.08
Cep, māmiņa, pūra maizi,
Brūvē saldu alutiņu,
Saaicini ciema puišus,
Lai nāk manis lūkoties.
# 9424.00
Būt' agraki zinajuse,
Ka nelietis lūkojās,
Es būt savu vainadziņu
Vēl košaku darinajse.
# 9425.00
Būtu Dievu izlūguse,
Es būt kalpa līgaviņa;
Man rociņas nenosaltu,
Kungam galdus bērzedam.
# 9426.00
Būtu Dievu izlūguse,
Būt saimnieka līgaviņa;
Saimnieks brauc sirmu zirgu,
Rakstitām kamanām.
# 9427.00
Būt' zinajse to vietiņu,
Kur guļ mans arajiņš,
Es aiznestu paladziņu,
Palikt' pate klātgulam.
# 9428.00
Dabu bite saldu ziedu
I siliņa maliņā;
Vaj es vien nadabušu
Labu ļaužu dzīvodama?
# 9428.01
Dabu bite saldu ziedu
I siliņa maliņā;
Vaj man vieni māmuliņa
Labu ļaužu nedabuja?
# 9428.02
Dabūt bij, dabūt bij,
Kadēļ bij nedabūt?
Dabūt bij bāliņam
Labu ļaužu līgaviņu.
# 9429.00
Daiļa auga daiļajam,
Ne kādam neliešam;
Daiļi savas kājas āvu,
Daiļi liku vainadziņu.
# 9430.00
Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam neliešam;
Ja kādam neliešam
Aug neliete maliņā.
# 9431.00
Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam nelietim;
Ja kādam nelietim
Birst asaras skatoties.
# 9432.00
Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam neliešam;
Ne kādam neliešam
Daiļ' augumu maldināt.
# 9433.00
Daila augu dailiešam,
Ne kādam neliešam;
Ne kādam neliešam
Noņemt manu vainadziņu.
# 9434.00
Daiļa augu daiļajam,
Ne kādam netiklim;
Daiļas manas kājas, rokas,
Daiļu ņēmu arajiņu.
# 9434.01
Daiļi augu, itin daiļi,
Kas sliņķim daiļu dos?
Daiļas manas kājas, rokas,
Daiļu puisi lūkojos.
# 9435.00
Daila augu dailajam,
Ne kādam netiklam;
Uzaugdama appuškoju
Dailajam cepuriti.
# 9435.01
Daiļa augu dailišam,
Ne kādam neliešam;
Es dailiša cepuriti
Ganidama aizpuškavu.
# 9436.00
Dancaj' bēris kumeliņis
Uz novada robežiem,
Gribej' mani ielustēt,
Lai es sēdu mugurā.
Es bij' gudra, nesēdeju
Tam atraiša kumeļam.
Labak mani ūdens nesa,
Ne atraiša kumeliņis.
# 9437.00
Danco runcis sola virsu,
Precē mani ciema puiši;
Precē mani ciema puiši,
Man pūriņš piedarits:
Stopiņš cimdu, stopiņš zeķu,
Zara kanna vilnanišu.
# 9438.00
Danco, runci, sola virsu,
Precēs mani ciema puiši?
Citas meitas aizpēlušas,
Ka es aust nemākot.
# 9439.00
Danco, runci, uz akmeņa,
Vedis mani šoruden?
Es tev došu cimdu pāru
Par akmeņa dancojumu.
# 9439.01
Danco, kaķi, uz akmeņa,
Vedis mani šoruden?
Ja, kaķiti, tiesa būs,
Doš' tevim cindu pāru.
# 9439.02
Donncoj' kačis iz akmiņa:
Vezs man' tautys šurudiņ.
Ka man' tautys izvedeis,
Doš' kačam cymdu pāri;
Bet, jo maņa navedeis,
Jemšu kači nusiteišu.
# 9439.03
Donncoi, kačeit, uz akmiņa,
Maņ' vezs tautas šurudiņ.
Kačam devu cymdu pāri
Par akmiņa donncājumu.
# 9439.04
Guli, runci, uz akmeņa,
Lai ved meitas šoruden.
Dos meitiņas cimdu pāri
Par akmeņa gulejumu.
# 9439.05
Zīlē, runci, uz akmeņa,
Vaj vezs mani šoruden.
Ja tu labi izzīlesi,
Es tev dārgi aizmaksašu.
# 9439.06
Tupi, runci, uz akmini,
Lai ved mani šoruden;
Es tev došu gaļu ēst,
Uz astiti prievitiņu.
# 9440.00
Danco, runci, uz akmeņa,
Man' vedis šoruden;
Dancos mani bāleliņi
Tautu galda galiņā.
# 9440.01
Bungā, runci, uz akmiņa,
Vedis mani šoruden;
Bungās mani bāleliņi
Tautu galda galiņā.
# 9468.00
Dižans puisis lielijās
Drīz dabut līgaviņas.
Dievs dod jāt, nedabut,
Manis sliktas pasateikt.
# 9469.00
Dižans puisis melnu muti
Aiz krūmiem raudzijās.
Kad man būtu kniepadata,
Es tev acis izbaditu.
# 9470.00
Dižans puisis, slaida roka,
Iznesiga valodiņa.
Pie ta ietu, tas man tika,
Kaut māmiņa tam devusi.
# 9471.00
Dižens puisis ceļu gāja,
Cepur' nesa rociņā.
Nes, puisiti, bikses savas,
Es tev ceļa negriezišu.
# 9471.01
Vīzigs puisis ceļu gāja,
Rokā nesa cepuriti.
Nes, puisiti, savas bikses,
Tu jau manis nedabusi.
# 9472.00
Dižu brāļu māsa biju,
Ilgi sēdu vaiņagā:
Sliktam brāļi man nedeva,
Labam drīzi nevēleja.
# 9473.00
Div' baloži pelcī dzēra,
Abi dzēra, neizdzēra;
Div' nelieši mani grib,
Abi grib, nedabuja.
# 9474.00
Duj' nelieši dalijās
Gar to manu augumiņu.
Viens gribeja mani pašu,
Otris manu greznu pūru.
Kur es iešu bez pūriņa,
Kur pūriņis bez manim?
# 9474.01
Duj' reženi tēva dēli
Manis dēļ ienaidā.
Viens grib manu dailu pūru,
Otris dailu augumiņu.
Kur tu liksi dailu pūru
Bez ta daila augumiņa?
# 9474.02
Div' tautieši dalijās
Gar to manu augumiņu.
Viens grib manu dižu pūru,
Otris skaidru augumiņu.
Kur liks mani bez pūriņa,
Kur pūriņu bez manim?
# 9475.00
Div' nelieši tēva dēli
Gar manim dalijās.
Viens grib manu graznu pūru,
Otris skaidru augumiņu.
Kas grib manu graznu pūru,
Tas asaru lējejiņš;
Kas grib skaidru augumiņu,
Tas maizites devejiņš.
# 9475.01
Ne lūdzama es neiešu
Grāvenieku novadā,
Manā pašas novadā
Div' gar mani dalijās.
Viens grib manu greznu pūru,
Otris daiļu augumiņu.
Kas grib manu greznu pūru,
Tas asaru dzērejiņš;
Kas grib daiļu augumiņu,
Tas maizites arajiņš.
# 9476.00
Divi tādi pumpainiši
Ap manim glaudijās.
Viens grib manu lielu pūru,
Otris daiļu augumiņu.
Kurš grib manu lielu pūru,
Tam es knipi parādišu;
Kurš grib daiļu augumiņu,
Pie ta iešu dziedadama.
# 9476.01
Nenākat, novadnieki,
Es neiešu par novadu,
Jau te pašu novadā
Divi puiši dalijās.
Viens grib manu dižu pūru,
Otris skaidru augumiņu.
Kas grib manu dižu pūru,
Tam es pigu parādišu;
Kas grib manu augumiņu,
Tam es sniegšu sav' rociņu,
Tam es sniegšu sav' rociņu,
Sav' zeltitu gredzentiņu.
# 9476.02
Šovasar(u) es valkaju
Divu rindu vaiņadziņu;
Šovasar(u) div' puiseni
Gar man' vienu dalijās.
Viens grib manu dailu pūru,
Otris manu augumiņu.
Kas grib manu dailu pūru,
Tam es knipi parādiju;
Kas grib manu augumiņu,
Tam es savu roku sniedzu,
Tam es savu roku sniedzu,
Savas rokas gredzentiņu.
# 9477.00
Div' svecites dedzinaju, -
Kura manim gaiši deg?
Div' tautieši lūkojās, -
Kurš patika prātiņam?
# 9478.00
Divas vien mēs māsiņas
Kā dzeltenas cielaviņas;
Tapat tautas aizvedis
Bez saulites vakarā.
# 9479.00
Dod, Dieviņ, dod, Dieviņ,
Ko es tevi mīļi lūdzu:
Dod, Dieviņ, man maiziti,
Pa prātam arajiņu.
# 9480.00
Dod, Dieviņ(i), ko dodams,
Dod ar bārdu arajiņu!
Es gulešu zem bārdiņas,
Kā zem lūša kažociņa.
# 9480.01
Diveņ, dodi nupeļneit
Ar bārdeņu orājeņu;
Pazagulu zam bārdeņis,
Kai zam lāēu kažuēeņa.
# 9480.02
Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Man ar bārdu arajiņu;
Zem bārdiņas tā guleju,
Kā zem mātes villainites.
# 9480.03
Labak man vecs vīriņš,
Ne kā jauns knēvelits;
Pasagulu zem bārzdiņas,
Kā zem lūša kažociņa.
# 9481.00
Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod ar godu arajiņu,
Lai kauniņa man nebij
No citām māsiņām.
# 9482.00
Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod man gudru arajiņu;
Visa mana dzīvošana
Arajiņa padomā.
# 9483.00
Dod, Dieviņi, ko dodamis,
Dod man labu arajiņu;
Kad tu labu man nedevi,
Dod acim neredzamu.
# 9484.00
Dod, Dieviņi, ko dodams,
Dod man labu arajinu,
Lai es savu nēzdaudziņu
Maizitē neapēdu.
# 9484.01
Dodat, brāļi, kur dodami,
Dodat maizes vietiņā,
Lai es savas villainites
Par maiziti neizdevu.
# 9485.00
Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu arajiņu;
Tis nebija vienas dienas,
Tis visam mūdiņam.
# 9486.00
Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu mūža draugu;
Ja dod' vecu, dod bagatu,
Ja dod' jaunu, dod diženu.
# 9486.01
Vēl', Dieviņ, lem, Laimiņ,
Man jel labu arajiņu;
Ja dod' jaunu, dod raženu,
Ja dod' vecu, dod bagatu.
# 9487.00
Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man labu mūža draugu,
Lai es savus baltus vaigus
Asarām nemazgaju.
# 9488.00
Dod, Dieviņ, ko dadams,
Dod man vienu mūža draugu,
Uz ko varu palaisties,
Uz ko varu cereties.
# 9488.01
Vēl', Dieviņi, vēledamis,
Vēl' man labu mūža draugu,
Kur es savas acis lieku,
Visu mūžu dzīvojot.
# 9489.00
Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod man vīru zābakos:
Kad pietrūka piena spaiņu,
Kāšu vīra zābakos.
# 9512.02
Dod, māmeņ, kam dodama,
Nadod maņa dzārājam:
Dzārājeņa ļaudaveņa
Ik vokora gauži raud.
# 9513.00
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani dzērajam:
Dzērajiņa līgaviņa
Pa asaru upi brien.
Dzērajs nodzer savu naudu,
Nodzer savu kumeliņu,
Nodzer savu kumeliņu,
Nodzer sievas krājumiņu.
# 9514.00
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani ģēģeram:
Citi vīri sienu pļāve,
Ģēģers pūte eglienā.
# 9515.00
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod manis Igauņam:
Igauns saka: kurrad, kurradi,
Es kurradi nemāceju.
# 9516.00
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Juritim:
Kad atnāca pavasaris,
Visi valki "juri, juri"!
# 9517.00
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Jurišam:
Cik ganiņi vilkam kliedza,
Tik Juriti daudzinaja.
# 9517.01
Dod, Dieviņ, ko dodams,
Nedod Andra arajiņa.
Vilks uz kazas, - tik gans kliedza:
Ūjā, Andriņ, kur nes' kazu?
# 9517.02
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani Jurišam;
Kuri gani vilkam kliedza:
Urrā, Juri, nenes jēra!
# 9517.03
Dod, māmeņ, kam dodama,
Nadod maņa Juireisam:
Uz Jureiša goni kļīdze,
Uz Jureiša piguļniki.
# 9556.00
Dod, māmiņa, kur dodama,
Ūz Ventiņas, tur dodama:
Tur var miegu izgulēt,
Tur dārbiņu padarit.
# 9557.00
Dod, māmiņa, kur dodama,
Aiz Ventiņas vien nedodi:
Aiziedama, pāriedama,
Ventas krauļus nosēdeju.
# 9558.00
Dod, mameņ, kur dodama,
Nadod mani aiz azara:
Aiz azara augsti kolni,
Solti vēji garynava.
# 9559.00
Dod, mameņ, kam dodami,
Nadodi mani aiz azara:
Vējeņš peuta, nīdres šolca,
Gauži mon reudinov.
# 9560.00
Dod, māmiņa, kur dodama,
Nedod mane kaimiņos:
Siltu nešu kukuliti,
Gaužas riešu asariņas.
# 9560.01
Dod, māmeņ, kur dodama,
Nadod mani par pogolmu:
Syltu maizeiti atnešu,
Saujī gaudys osareņis.
# 9560.02
Nedod mani, māmuliņ,
Par tīrumu tautiņās:
Siltu nesu kukuliti,
Karstas bira asariņas.
# 9561.00
Do, māmiņa, kur dodama,
Nedo mani caur siliņu:
Smilktes manas kājas grauza,
Skujas bira vainakā.
# 9562.00
Dod, māmiņ, man pie vēveru,
Pie vēvera laba dzīv':
Spoles vieni paspolešu,
Paladziņu izvelešu.
# 9563.00
Dod, māmiņa, mani tur,
Kur deviņas ietaliņas:
Devitāi rītiņā
Guni kuršu namiņā.
# 9564.00
Dod, māmiņa, muižā mani,
Muižā laba dzīvošana:
Stikla logi, vara vārti,
Paši tek neverami.
# 9564.01
Dod, māmiņa kalniņā,
Kalnā laba dzīvošana:
Kalnā triji vara vārti,
Verās paši, neverami.
# 9565.00
Dod, māmiņa, tādam mani,
Kas ar baltu zirgu brauc;
Tu jau pate gan zinaji,
Slikts ar baltu nebraukaja.
# 9565.01
Nedod mani, māmuliņa,
Baltas ķēves jājejam,
Tu jau gane labi zini,
Ne labs jāja baltu ķēvi.
# 9566.00
Dodiet, brāļi, man rūmites
Šim mazam laiciņam,
Kamēr manis arejiņis
Kumeliņu audzinaja.
# 9567.00
Dodat man, dodat man,
Kas jums lieti nedereja:
Dodat man sila zemi,
Kalpa puisi arajiņu.
# 9568.00
Dodiet mani leimanim,
Es leimaņa meita biju;
Es nemāku darbinieku
Izvadit, sagaidit.
# 9569.00
Domā man i, Laimiņ,
Ja tu vari sadomāt:
Labus zirgus, lab' araju,
Labus lielus tīrumiņus.
# 9569.01
Domaj, Dievs, gādaj, Laime,
Ei par mani bāreniti:
Labus zirgus, lab' areju,
Labus lielus tīrumiņus.
# 9570.00
Domadama vien staigaju,
Vaj ir visi gabaliņi:
Vaj ir zeķes, vaj ir cimdi,
Vaj baltās villainites.
# 9571.00
Domajat, bāleniņi,
Ko ar mani darisiet.
Domajat šoruden
Vaiņagāi paturēt?
# 9572.00
Domaj' dienu, domaj' nakti,
Kā pievilku tautu dēlu:
Pie baznicas roku devu,
Ganos siera gabaliņu.
# 9573.00
Drīz' es biju, drīza meita,
Manim drīz gadijās;
Kas lēnaki taujajās,
Tam lēnaki gadijās.
# 9574.00
Dziedadama vien staigaju,
Zinu savu arajiņu.
Tur ar mans arajiņš
Sudrabiņa kalniņā
Duli bēru kumeliņu,
Galvā cauņu cepurite.
# 9575.00
Dziedadama vien staigaju,
Šiem puišiem tītidama,
Zinajos neesot
Šiem puišiem līgaviņa.
# 9576.00
Dziedu, dziedu, gavileju,
Uz novadu stāvedama.
No novada pārnovadus
Nedrīkst mani bildināt.
# 9577.00
Dzīdātum reitu agri,
Kad galveņa nasāpātu;
Zadynotu, kad varātu
Tautys munys bāļeļeņus.
# 9578.00
Dzeguzite dievredzite
Mana mūža licejiņa;
Es apriebu ganidama,
Viņa skrēja tautiņās.
# 9579.00
Dzēru alu, delvereju,
Šito puišu nebēdaju:
Es jau zinu, šitie puiši
Neņems manu vainadziņu.
# 9580.00
Dzenies manis, tautas dēls,
Kā vanags ierbi dzen;
Es meitiņa kā lapsite
Ķeršos svārku stērbelē.
# 9581.00
Dzīrās kungi mani likt
Puišu dēļ cietumā.
Liekat mani, neliekat,
Puišiem ceļu negriezišu,
Sviediš' puikas laipiņā,
Sēžu pāri dziedadama.
# 9581.01
Kungs dzīrās puišu dēļ
Meitas likt cietumā.
Liekat, kungi, neliekat,
Puišiem vaļas es neļaušu,
Puišiem vaļas es neļaušu,
Augumiņu nicināt.
# 9582.00
Dzīrās mani tautu dēls
Ar burim burināt.
Tev, tautieti, grēki mani,
Dievam mana dvēselite.
# 9583.00
Dzīvo tālu tu, tautieti,
Ne tik tuvu nāburgos!
Tevis dēļ novalkaju
Vislabos gabaliņus.
# 9584.00
Dzeržu rogu trubējut,
Naredz' roga pyutējeņa;
Ka redzātu pyutējeņu,
Mož byut muns orājeņs.
# 9585.00
Duraks beju, paklauseju
Jauna puiša volodeņu.
Cik sītā yudiņs stāv,
Tik pi puiša pravda stāv.
# 9586.00
Iešu, iešu, ka neiešu
I pie maza arajiņa;
Tapat krita veleniņa,
Kā lielam arajam.
# 9587.00
Iešu prom dziedadama
Usminieku novadā;
Usminiekos mans prātiņš,
Mans maizites pelnitajs.
# 9588.00
Iesim abas mēs māsiņas
Liepienā šūpoties;
Kam aizlūza liepas zars,
Tai atraitnis arajiņš.
# 9588.01
Bērziņš auga purmalā
Deviņām galotnēm;
Iesim mēs trīs māsiņas
Bērziņā šūpoties.
Kurai lūdza galotnite,
Ta atraitņa līgaviņa.
Jaunakai māsiņai,
Tai nolūza galotnite,
Tai nolūza galotnite,
Ta atraitņa līgaviņa.
# 9588.02
Bērziņš auga purmalē
Deviņām galotnēm.
Tu, māsiņa, es, māsiņa,
Iesim abas šūpoties.
Kurai lūza galotnite,
Tai atraiknis arajiņš.
Māsiņ, mana jaunakā,
Tev nolūza galotnite,
Tev nolūza galotnite,
Tev atraiknis arajiņš.
# 9588.03
Bērziņš auga uz akmeņa
Zeltitām lapiņām.
Mēs bijām div' māsiņas,
Tur gājām šūpoties.
Kurai lūza galotnite,
Ta atraitņa līgaviņa.
Es jaunaja, man nolūza,
Es atraitņa līgaviņa.
# 9588.04
Iesim abas mēs māsiņas
Bērziņā šūpoties;
Kurai lūza galotnite,
Ta atraitņa līgaviņa.
# 9588.05
Iesim visas ciemu meitas
Bērzanē līgoties.
Kurai lūza, kurai krita,
Ta atraiša līgaviņa;
Kura viegli līgojās,
To pārvešu bāliņam.
# 9588.06
Eima abi brāleliņi
Vērijā šūpoties;
Kuram lūza virsunite,
Tam atraitne līgaviņa.
# 9588.07
Mēs bijam div' māsiņas,
Iesim abas līgoties;
Kurai lūza galotnite,
Ta atraitņa līgaviņa.
# 9588.08
Mēs bijām duj' māsiņas,
Eim' bērzē šūpaties.
Kurē lokne locijās,
Ta jaunam puisenam;
Kurē lūza galotnite,
Ta atraiša līgaviņa.
# 9588.09
Purā auga viens bērziņis
Ar dujāmi galotnēm.
Mēs bijam duj' māsiņas,
Gājam abas šūpoties.
Kura liegi šūpojāsi,
Jauna puiša līgaviņa;
Kura lauza galotniti,
Ta atraiša līgaviņa.
# 9589.00
Ietin iešu, nepalikšu
N...nieku novadā,
Lai palika N...nieki
Kā baloži ģuģojam.
# 9590.00
Ietin iešu par novadu,
Kā es biju solijēs;
Par novadu daiļi puiši,
Lēta kunga klausišana.
# 9590.01
Aiz siliņa, aiz siliņa,
Aiz siliņa tautiņās!
Aiz siliņa jauni puiši,
Tīra smalka kviešu maize.
# 9590.02
Tautās iešu, nepalikšu
Savas zemes bāliņos;
Tautiņās jauni zirgi,
Jauni puiši arajiņi.
# 9591.00
Ietin iešu pār novadu,
Dzirciemēi nepalikšu;
Es ievelšu Dzirciemē
Rudpeleku akmentiņu.
# 9592.00
Ietin iešu pie ta puiša,
Ko teic lielu dzērajiņu,
Gan pātega pā(r)vedis
No krodziņa sētiņā.
# 9592.01
Droši gāju pie ta puiša,
Ko teic lielu dzērajiņu;
Kad tas ies krogā dzert,
Gan pātega pārvedis.
# 9593.00
Ietin iešu šoruden(i)
Vaj pie jauna, vaj pie veca;
Ja pie jauna, pie ražena,
Ja pie veca, pie bagata.
# 9594.00
Ietin iešu tautiņās,
Būs tautām pieminēt:
Pirtī dzīšu tēv' ar māti,
Ārā citus bāleniņus.
# 9595.00
Ietin (Kad es) iešu tautiņās,
Minēs manu gājumiņu:
Pušu šķiršu tautas zemi,
Pušu tautas istabiņu.
