2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.6. Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc. ( 8282 - 9286)
2.4.6.3. Laime mūža licēja; grūts mūžs, ļauna diena. ( 9157 - 9286)
# 9201.00
Kam, Laimite, man vēleji
Tik raibotu mūža ceļu?
Vaj tu mani nevareji
Kunga krēslā sēdināt?
# 9202.00
Kaut es būtu zinajuse,
Kuru ceļu Laime iet,
Es sēdetu raudadama
Ta celiņa maliņā.
# 9203.00
Kaut es savu mūža Laimi
Celiņā satikuse,
Es tai krautu olu vezmu,
Ledus kalnu kāpinatu.
# 9203.01
Ai, Laimiņa raganiņa,
Būt' es tevi redzejusi,
Es tev liktu pilnu nastu
Sīku mazu akmentiņu.
# 9203.02
Dievs dod man satikties
Ceļā dēla māmuliti,
Es tai liktu olu nastu,
Pret kalniņu tecinatu.
# 9203.03
Ja redzetu es Laimiti,
Grūta mūža licejiņu,
Es tai krautu pilnu nastu
Sīku, mazu akmeņtiņu.
# 9203.04
Kad es savu Dēkli, Laimu
Ceļmalā satikšos,
Tad es kraušu pilnu nastu
Sīkus, mazus akmentiņus,
Lai viņai grūti nest,
Kā man grūti mūžiņā,
Kā man grūti mūžiņā
Par visām māsiņām.
# 9203.05
Kaut, Dieviņ, man panākt
Savu Laimi celiņā,
Es tai krautu pilnu nastu
Sīku, mazu akmentiņu.
# 9203.06
Kaut es būtu sav' Laimiņu
Uz celiņa satikuse,
Tad es krautu olu vezmu,
Pret kalniņu vizinatu,
Kam ta man nevēleja
Mūža maizes devejiņ'.
# 9203.07
Kaut satiktu sav' Laimiņu
Jele ceļa galiņā,
Kraut' akmiņu vezumiņu,
Apkārt kalnu tecinatu.
# 9204.00
Ko būs darit Dieviņam,
Ka upite neteceja;
Es būt' savu ļaunu dienu
Upitē slīcinajse.
# 9205.00
Ku tei muna Laima dora,
Illgi sed vokorā?
Voi jei munu gryutu dinu
Viglumā darynā?
# 9206.00
Kur, Dēkliņa, tu sēdeji,
Kad es dzimu māmiņai?
Man vienai sērs mūžiņš
Par visām māsiņām.
# 9207.00
Kur, Dēkliņ, tu sēdeji,
Kad es dzimu māmiņai?
Vaj sēdeji uz akmeņa,
Vaj ūdeņa maliņā?
# 9208.00
Kur, Laimiņa, tu sēdeji,
Kad tu manu mūžu lēmi?
Vaj tu biji iesēdies (iesēdusies)
Gauž' asaru paltiņā?
# 9208.01
Kur, Laimiņa, tu sēdeji,
Kad es dzimu māmiņai?
Vaj sēdeji laimes krēslā,
Vaj asaru lāmiņā?
# 9209.00
Lobujam loba dina,
Vaj snig snigi, vaj lej leiti;
Slymujam slyma dina
Syltujā sauleitē.
# 9210.00
Labak būtu negājuse,
Labu ļaužu nevīluse,
Būt' zināse ļaunu dienu
Ar seviemi līdz eimot.
# 9211.00
Labak lusti lustejos,
Ne kā bēdu bēdajos.
Ja es lusti lustejos,
Tad Laimite priecajās;
Ja es bēdu bēdajos,
Tad Laimite gauži raud.
# 9212.00
Laidus' ir man' Laimiņa
Šāi baltā saulitē,
Daļas vien nelaidusi
Ni vienā vietiņā.
# 9213.00
Laime gāja laimedama,
Meitām vietu taisidama;
Citai taisa siena vietu,
Citai zelta, sudrabiņa.
Kam pataisa siena vietu,
Tai pataisa labu mūžu;
Kurai zelta, sudrabiņa,
Tai gaudajas asariņas.
# 9213.01
Laima gāja laimodama,
Sievām vietu taisidama.
Kurai taisa sienā vietu,
Tai gaužas asariņas.
# 9213.02
Laima nāca laimodama,
Sievām vietu taisidama.
Citām taisa rudzu salmu,
Citām zaļa āboliņa.
Kurai taisa rudzu salmu,
Tai mūziņu vieglinaja;
Kurai taisa zaļ' ābola,
Tai mūziņu grūtinaja.
# 9214.00
Laime gāja par pagalmu
Ar Dieviņu runadama:
Tai meitai mazs pūriņš,
Tai vajag viegla mūža.
# 9215.00
Laime līda līdumiņu,
Ne visiem līdzi līda,
Citam līda šovasar,
Citam citu vasariņu.
# 9217.00
Laime manu mūžu vēl,
Ielejā stāvedama,
Lai es slīkstu asarās,
Kā ieleja ūdenī.
# 9218.00
Laimiņa, Laimiņa,
Neteci kājām,
Ņem manu kumeļu
Sudraba kāpšļiem,
Tu jāsi pār zemi
Spiguļodama.
# 9219.00
Laimiņ mūža licejiņa,
Uz teviem gauži raudu;
Ka jau laba nelikuse,
Kau šitāda nelikuse.
# 9220.00
Ļaudis manu Laimu teica
Ūdenī nogrimušu.
Lai ta būtu nogrimuse
Līdz ar manu grūtu mūžu.
# 9221.00
Ļaudis manu mūžu lēma,
Šķiet Laimiņu nelemam;
Man Laimiņa nolēmusi,
Kādu pati gribedama.
# 9222.00
Ļaudis manu mūžu lika,
Šķiet Laimiņu nelikušu;
Man Laimiņa nolikusi
Dzimstamā stundiņā.
# 9222.01
Ļoudis mun laimu lyka,
Škiet Laimiņu nalykušu;
Mun Laimiņa nōlykuisa
Dzamstumā (Dzamstōšā) stuindiņā.
# 9222.02
Slimi ļaudis, labi ļaudis,
Man mūžiņa nelieciet,
Man Laimiņa nolikusi
Pirmajā stundiņā.
# 9223.00
Ļaudis saka manu Laimi
Ūdenī noslīkušu;
Mana Laime kalniņā,
Sēd sudraba krēsliņā.
# 9223.01
Ļaudis manu Dēklu, Laimu
Ūdenēi slīcinaja;
Mana Dēkla pār ūdeni
Sēd sudraba laiviņāi.
# 9223.02
Ļaudis saka, mana Laime
Ūdenī noslīkuse;
Mana Laime kalniņā
Sēd sidraba krēsliņā.
# 9223.03
Tie ļautiņi man sacija,
Man Laimites neesot,
Man' Laimite noslīkuse
Asariņu pelķitē.
Man' Laimite kalniņā
Sēž zeltāja krēsliņā.
# 9223.04
Visi ļaudis tā sacija,
Mana Laime noslīkuse;
Mana Laime kūtī guļ
Sudrabiņa spilveņos.
# 9223.05
Visi ļaudis to vien teica,
Mana Laime noslīkuse;
Mana Laime kalnā sēd
Zeltitā krēsliņā.
# 9223.06
Visi saka, visi saka,
Mana Laime noslīkuse;
Mana Laime kalniņā,
Sēd sudraba krēsliņā.
# 9223.07
Visi soka, visi soka,
Muna Laime nusļeikuse;
Muna Laime kaļņeņā,
Sed sudobra kresļeņā.
# 9223.08
Citi ļaudis tā sacij':
Tev laimite noslīkusi.
Man laimite kalniņā,
Sēž sudrab' soliņā,
Sēž sudrab' soliņā,
Man vietiņu domadam'.
# 9224.00
Ļaudis zina manu Laimi,
Es ļaudim nezinaju.
Gadu bija mana Laime
Ar ļaudim runajusi.
# 9225.00
Ļaudis teica manu Dēkli
Ūdenī noslīkušu.
Mana Dēkle, mana Laima
Iet pa ceļu runadamas,
Iet pa ceļu runadamas,
Man vietiņas mekledamas,
Man vietiņas mekledamas
Labāi ļaužu sētiņāi.
# 9226.00
Ļaudis teica manu Dēklu
Ūdenī noslīkušu;
Mana Dēkla kalniņā
Zied kā balta ābelite.
# 9226.01
Visi saka, visi saka,
Mana Laime noslīkuse;
Mana Laime kalniņā
Zied kā roze dārziņā.
# 9227.00
Ļaudis teica manu Laimi
Ūdenī noslīkušu;
Mana Laime kalniņā
Sudrabiņu vēdinaja.
# 9227.01
Ļaudis teica manu Laimi
Ūdenā noslīkušu;
Nu vēl pate es redzeju
Līdz pusei sudrabotu.
# 9227.02
Visi saka, man' Laimiņa
Ūdenī noslīkuse;
Man' Laimiņa kalniņā
Sudrabiņa kurpitēm.
# 9227.03
Citi ļaudis tā sacija:
Tev Laimite noslīkusi!
Es redzeju sav' Laimiti,
Zeltu laipu laipojot.
# 9228.00
Ļauni ļaudis manu Laimi
Ūdenī slīcinaja;
Man' Laimiņa žāvejās
Zelta kārkļu krūmiņā.
# 9229.00
Ļauna diena priecajās
Jemt man visus bāleliņus.
Ai, lūdzama, ļauna diena,
Pamet vienu bāleliņu,
Kur vareju sērsti iet
Jele retu svētu rītu.
# 9230.00
Ļauna diena priecajās,
Redzej' mani panīkušu;
Man' Dieviņš atspaidija
Ar sidraba atspaidiem.
# 9231.00
Ļaunu ļaužu lieli ceļi
Ar rozēm magonēm;
Mans celiņš nazaļoja
Ar to zaļu maura zāli.
# 9232.00
Lietus lija, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Tautas rāja, nenorāja,
Kā norāja ļauna diena.
# 9232.01
Leiteņš leja, nanuleju,
Kā numērku raseņā;
Tautas rāja, nanurāja,
Kā nurāja ļauna dina.
# 9232.02
Lija lietus, nenoliju,
Kā nomirku rasiņā;
Rāja tautas, nenorāja,
Kā norāja ļauna diena.
# 9233.00
Līču loču straujupite
Man' laiviņu vizinaja;
Iet laiviņa līku teku,
Līks mans mūža gabaliņš.
# 9234.00
Līcen līka bērza laipa,
Bēdigam staigajot.
Lai ta līka, ka nelūza,
Ka negrima dibenā.
# 9235.00
Likuse man Laimiņa,
Laba mūža nelikuse.
Likuse man Laimiņa
Treju durvu virināt:
Vienas kungu, otras tautu,
Trešas savu bāleliņu.
# 9236.00
Lūdzu Dievu, lūdzu Laimu,
Abus divus mīļi lūdzu:
No Dieviņa veselibu,
No Laimiņas labu mūžu.
# 9237.00
Māsiņ manu jaunako,
Tevi sauca vecako:
Ļauna diena, ne labā,
Tevi vecu padarija.
# 9238.00
Man Laimiņa kroni pina
Zem zaļā ozoliņa.
Nopinuse, novijuse,
Liec manā galviņā.
# 9239.00
Man' Laimiņa noteceja
No kalniņa lejiņē;
Nobāl mani sārkan' vaigi
Līdz ar rožu vaiņedziņu.
# 9240.00
Mana Dēkle, mana Laime
Iet pa ceļu runadamas.
Gana labi norunajšas:
Maizitēje man dzīvot.
# 9241.00
Man ļautiņi apsasmēja,
Slimu mūžu dzīvojot.
Vaj ar naudu es nopirku,
Vaj no Dieva prasijos.
# 9241.01
Man ļauteņi apsasmeje,
Slymu meužu dzeivājut.
Ni ar naudu es nupērku,
Ni nu Diva prasejos.
# 9242.00
Manubēd Dievs ar Laimu
Iet lielā ienaidā:
Dievs man lika vieglu mūžu,
Laima liedz raudadama.
# 9243.00
Midzeņš mani apmāce
Un utora ļauna dina.
Migu guļu, to izguļu,
Ļaunas dinas navareju.
# 9244.00
Mēs bijam trīs māsiņas,
Trīs laipiņas laipojam.
Videjai grūts mūžiņš,
Laipa grima dibenā.
# 9245.00
Nāc, Laimite, aplūkot,
Kāda mana dzīvošana:
Visi vietas pabalstiņi
Asarām nobiruši.
# 9246.00
Ne visiem Laima taisa
Labu vietu maliņā;
Citai Dievs, Laima taisa,
Citai taisa Veļu māte.
# 9271.00
Svāta Māra maizi cepe
Uz deveņu lipa lopu.
Dod, Māreņ, tās maizeitis,
Lai naveita maņ sirsneņa,
Lai naveita maņ sirsneņa
Par deveņis vasareņis.
# 9272.00
Tev, Laimiņ, nepabrist
Manu gaudu asariņu;
Tu teicies lietā likt,
No māmiņas atšķīrusi.
# 9273.00
Tec kājām tu, Laimiņa,
Kam kraujies vezumā?
Lai vizina tās meitiņas,
Kam tu lēmi labu mūžu.
# 9274.00
Cik kājiņas neiespēru
Asariņu paltiņā,
Kaut Laimiņa neķērusi
Aiz baltās vilnainites.
# 9275.00
Trīs meitiņas sasēdušas
Vienā liepu soliņā.
Sak', Laimiņa, gar iedama,
Kurai būs grūts mūžiņš?
-Tai vidai māsiņai,
Tai jau būs grūts mūžiņš,
Tai jau bija vaigu gali
Asarās nobālejši.
# 9276.00
Uz Laimiņas mūžu raudu,
Ne uz savas māmuliņas:
Laime mūža licejiņa,
Māte kāra šūpuliti.
# 9276.01
Uz Laimiņas es raudaju,
Ne uz savas māmuliņas:
Laima mūža licejiņa,
Māmuliņa aukletaja.
# 9276.02
Uz Laimiņas gauži raudu,
Ne uz savas māmuliņas:
Man Laimiņa mūžu lika,
Neliek mana māmuliņa.
# 9277.00
Vārgot mun kā vārgam,
Ka navā labu ļaužu.
Kad tos vārgus izvārgoju,
Tad panāču labus ļaudis.
# 9278.00
Vārgot man vārguļam,
Vārgot Laime nolikuse.
Kad tos vārgus izvārgošu,
Kozin labu ieraudzišu.
# 9278.01
Vārgot mun ij jaunam,
Vārgot mun ij vecam;
Kad tos vārgus izvārgošu,
Koz' jel labu ieraudzišu.
# 9279.00
Vaj es savu grūtu mūžu
Raudadama atraudašu?
Lai raudaja Laime mana,
Kas man tādu nolikuse.
# 9280.00
Vaj Laimiņa man nolēme
Grūtu mūžu dzīvojot?
Ciema ļaudis, ļauni ļaudis,
Tie man dara grūtu mūžu.
# 9281.00
Vaj pelekas villainites
Veledama izvelesi?
Es gribeju sav' mūžiņu
Bez sirdēstu nodzīvot.
# 9283.00
Vītols auga pagalmā
Apaļām lapiņām,
Apakšā avotiņš
Ar salto ūdentiņu.
Laime sauca jaunas meitas
Pie avota mazgaties:
Nākat meitas mazgaties,
Še autiņš slaucities.
# 9284.01
Celies, mana mūža māte,
No puriem, avotiem,
Palīdz manu grūtu mūžu
Vieglumā darināt.
# 9285.00
Celies, mana Dēkle, Laima,
No ūdeņa, no akmeņa,
Nu es biju tā vaijata,
Ka vairs lieti nedereju.
# 9285.01
Celies Dēkle, celies Laime
No ūdeņa uz akmini,
Gan tu biji gulejuse,
Līdz es lieti nedereju.
# 9286.00
Celies, mana Laimes māte,
No purviem, ezariem,
Tu bij' ilgi gulejusi,
Es bij' gauži raudajusi.
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme. ( 9287 - 13175)
2.4.7.1. Meitu dziesmas. ( 9287 - 11010)
# 9287.00
Abi divi mēs raudam
Ar to tautu neveikliti:
Viņš raud, mani gribedams,
Es pie viņa neiedama.
# 9287.01
Raudam abi, tautu dēl,
Viens otrā vērdamies:
Tu raud', mani nejemdams,
Es pie tevim neiedama.
# 9287.02
Raudi, raudi tu, tautieti,
Tu raudaji, es raudaju:
Tu raud' manis gribedams,
Es pie tevim neiedama.
# 9288.00
Vai, vai, tautieti,
Tavu viltus sirdi!
Tu manu godiņu
Kā puķi norāvi.
# 9289.00
Ai, Dieviņi, ai Dieviņi,
Jau dzeltana bērza lapa;
Jau paliku pērn ruden,
Vēl palikšu šoruden.
# 9289.01
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Jau bērziem baltas lapas;
Jau paliku pēr(n) rudeni,
Vēl palikšu šo rudeni.
# 9289.02
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Jau bērziemi baltas lapas;
Jau paliku pērnruden(i),
Vēl palikšu šoruden(i).
Citu gadu nepalikšu
Ne ķēdēm ķēdejama.
# 9289.03
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Jau dzeltani bērzu gali;
Jau paliku pērnruden,
Vēl palikšu šoruden.
Pērn paliku pūra dēļ,
Šogad brālis kāzojās.
Vēl gribās padzīvot
Ar jauno brāļa sievu.
# 9289.04
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Jau dzeltenas bērzu birzis;
Jau paliku pērnruden,
Vēl palikšu šoruden.
Pērn preceja zirgu zagļi,
Šogad krampju lauzejiņi;
Citu gadu, tad precēs
Mans īstais brūtganiņš.
# 9289.05
Es paliku pērn rudeni,
Vēl palikšu šo rudeni;
Citu gadu nepalikšu,
Kaut māmiņa saitē sietu.
# 9290.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Mājā auga arajits;
Par bāliņu vien pasaucu,
Lai neviens nezinaja.
Lai neviens nezinaja,
Lai netaisa valodiņu.
# 9291.00
Vai, Dievini, debess tēvis,
Ko sapnos es redzeju:
Redzej' savu arajiņu
Zābakos staigajam.
# 9292.00
Ai, Dieviņ, es negribu
Melnu galvu arajiņu;
Dzeltaniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
# 9293.00
Ai, Dieviņi, es negribu
Zābacaiņa arajiņa;
Pieder baltas diega zeķes
Pie mīdzekņa [?] pastalām.
# 9294.00
Voi, Diveņ, ir pi mani
Pazeļteita ābuļneica;
Ir uz tās ābuļneicas
Četri zalta ābuļteņi.
Divi pate es apežu,
Div' nusyutu briugonam.
Briugons maņ atsyutē
Piraksteitu grāmateņu.
Puslapeņis izskaitēju,
To i gauži nuraudāju.
Vel tymā grāmotā
Jāriž gaudas asareņas.
# 9295.00
A, Dieviņu, kad atietu
Patīkamis tēva dēlis,
Es aizietu, māmiņai
Labas dienas nedevusi.
# 9296.00
Ai, Dieviņ, kad es kļūtu
Kalpa puiša līgaviņa!
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķiti darinaja;
Daža laba saiminiece
Raud kulites lāpidama.
# 9297.00
Vai, Dieviņu, ko darišu,
Grib atraitnis mani jemt?
Sviežu savu gredzentinu
Sīkāi kārklu krūmināi,
Maucu savu vainadzinu
Zaļas niedres galināi.
Laižos pate upitēi
Rauduvišu pulcināi,
Labak upes rauduvite,
Ne atraiša līgavina.
# 9297.01
Oi, Diveņ, ratavoj,
Sokās mani atraits jemt.
Karu savu vainoēeņu
Zaļis nīdris gaļeņā,
Lācu poša azarā
Raudivešu pulēeņā,
Lobāk byušu raudivete,
Na atraiša ļaudaveņa;
Na atraiša ļaudaveņa,
Na pabērņu māmuļeņa,
Na pabērņu māmuļeņa,
Gauda vārda dzērdātāja.
# 9298.00
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Jau bērziem baltas lapas!
Nāks rudenis, aukstas naktis,
Grūt' vienai pārgulēt.
# 9299.00
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Nu bez vīra es palikšu:
Rudens, rudens jau atnācis,
Mani vienu tas atstājis.
# 9300.00
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Ši vasara nelaimiga:
Visas savas zīda drānas
Šo vasaru novalkaju.
Vaj tie puiši stulbi bija,
Ka tie mani neredzeja.
# 9301.00
Vai, Dieviņ, kur es iešu,
Nevienam nevajaga:
Nevajaga tautiešam,
Ne īstam bāliņam.
# 9302.00
Vai, Dieviņ, labi būtu,
Kaut ar kalpu saderejse,
Nebūt' mani sārti vaigi
Asarām nobālejši.
# 9303.00
Ai, Dieviņi, man ir laime
Par visāmi meitiņām:
Div' puisiši pa novadu,
Trešais pašu novadā,
Ceturtais sētiņā
Ik dieniņas bildinaja.
# 9304.00
Ai, Dieviņ, nu es būšu
Kara vīra līgaviņ':
Man māmiņa ielikusi
Pūrā plintes atslēdziņ'.
# 9305.00
Vai, Dieviņ, nu es būšu
Pusvācieša līgaviņa:
Man vīzites sasasita
Ar Vācieša kurpitēm.
# 9306.00
A, Dieviņu, tas man tika,
Tālu auga arajiņš:
Ne rociņas noguleja,
Ne nomauca gredzentiņu.
# 9307.00
Ai, kaimiņu māmulite,
Kaut es tava vedekliņa,
Es azaidu izvāritu
Lauka grāvja maliņā.
# 9308.00
Ai, kaimiņu, māmulite,
Kaut es tava vedekliņa,
Es kājiņas tev noautu,
Tev gultiņu uztaisitu.
# 9309.00
Ai, Laimiņ, ai, māmiņ,
Ko jūs abas domajiet?
Vaj bij man visu mūžu
Valkāt zīļu vainadziņu?
# 9310.00
Ai, Laimiņ, ko darišu,
Bāliņš grib mani dot,
Bāliņš grib mani dot
Pie dzēraja tēva dēla,
Pie dzēraja tēva dēla,
Citu meitu brūtganiņa.
# 9312.00
Ai, Laimiņa, netur' dusmu
Uz ta mana augumiņa,
Neļauj man ilg' sēdēt
Sīkā zīļu vaiņagā.
# 9312.01
Mīļa Mārja, goda sieva,
Godā manu augumiņu,
Neliek' manim ilg' stāvēt
Sīkā spangu vaiņagā.
# 9312.02
Necel, Laima, ienaidiņa
Uz ta mana augumiņa;
Neliec man ilg' nesāt
Smalku zīļu vainadziņu.
# 9313.00
Ei, Laimite, parād' man
Manu miežu arajiņu,
Tam barošu kumeliņu
Tīrajāmi auziņām.
# 9314.00
Vai, lepnais tēva dēls,
Kur tu jemsi līgaviņu?
Skrej tu elles dibenā,
Jem no vella mamzelēm.
# 9315.00
Ai, lūdzama Laimes māte,
Dod man krietnu arajiņu;
Nāks rudenis, nāks ziemiņa,
Piešķir mīļu silditaju.
# 9316.00
Aju, manu arajiņu,
Tu jau tālu, es jau tālu,
Daža laba straujupite
Mūs' vidū vizenaja.
# 9317.00
Aija, manu brūtganiņu,
Zaļa bērza galiņā;
Cik gribeju mutes dot,
Vējiņš bērzu kustinaja.
# 9318.00
Vai, manu brūtganiņ,
Zaļa bērza virsaunē;
Cik vējiņš palocija,
Tik es gauži noraudaju.
# 9318.01
Ik vējinis grūti pūta,
Ik es žēli noraudaju:
Mans maizites arajinis
Bierzēi bērzu galiņāi.
# 9318.02
Zaļa bērza virsonite
Šūpo manu arajiņu;
Cik vējiņš palīgoja,
Tik es gauži noraudaju.
# 9319.00
Vai, manu dieniņu,
Pierite niez!
Kur ņemšu tautieti
Kauneties?
# 9320.00
Vai, manu mīļu draugu,
Par Daugavu aizgājušu!
Kas nu man vīzes pīs,
Pie kājiņas mēridams?
# 9321.00
Ai, mazais puišķeniņ,
Tu jau mani sen mīleji,
Dienu stāvi prātiņā,
Nakti redzu sapinā.
# 9322.00
Ai, nāburga stilbakāja,
Ko ar mani tinajies?
Man nenāce ciema puiši,
Priekš tev dēvedam'.
# 9323.00
Ai, peleku akmentiņu,
Bij man tevi ritināt!
Ai, diženu tēva dēlu,
Bij man tevi nicināt!
# 9324.00
Ai, puisit kņēvelit,
Ne es tava līgaviņa;
Bij' augusi, bij' briedusi,
Bij' prātiņu saņēmusi.
# 9325.00
Ei, puisit knēvelit,
Ne es tava līgaviņa;
Pilna meita, pilns pūriņš,
Pilna puiša līgaviņa.
# 9325.01
Ai, puisiti knēveliti,
Ko ap mani knakstijies?
Es meitiņa saaugusi,
Pilna puiša līgaviņa.
# 9326.00
Ei, puisiti grēveliti,
Ne es tava līgaviņa;
Cita māte maliņā
Gudri dēlu audzinaja.
# 9327.00
Ai, skaistais tēva dēls,
Tu par velti lūkojies;
Citam došu sav' rociņu,
Savu zīļu vainadziņu.
# 9328.00
Ai, tautieti, žēl man tevis,
Redz' tev' melnu staigajot.
Kauns man ļaužu, bail māmiņas,
Es būt' baltu izvelejsi.
# 9329.00
Ai, tautieti, žēl man tevis,
Redz' tev' vārgi dzīvojot.
Kauns man ļaužu, bail māmiņas,
Es tev dotu padomiņu.
# 9329.01
Žēl man bija tautu dēla,
Redzej' grūti dzīvojam.
Es žēlotu, ka varejis,
Kaut ļautiņi neredzetu.
# 9330.00
Ak, tu Dievs, debess tēvs,
Atved Krievus šāi zemē;
Es pirmā pate būtu
Kara vīra līgaviņa.
# 9331.00
Ai, tu kalpa sēnaliti,
Ka gar mani glaudijies?
Saimenieka meita biju,
Es kalpiņa negribeju.
# 9332.00
Ak, tu krupi, skroderiti,
Tu jau manis nedabusi;
Tu kā krupis nolēkasi,
Es kā roze noziedešu.
# 9333.00
Vai, tu šķelmi, kalpa puisi,
Tu man kaunu padariji:
Tu bāliņu svaini sauci,
Galda galā sēdedams.
# 9334.00
Ak, tu tautu nelietiti,
Tavu jauku valodiņu!
Iztrūkosi no miedziņa,
Šķiet' bāliņu runajam.
# 9335.00
Ai, tu tautu neveikliti,
Tavu lielu netikumu:
Divi stundas kājas āvi,
Trešo jūdzi kumeliņu.
# 9335.01
Es neietu pie ta puiša,
Kaut es vīra neredzejse:
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
# 9335.02
Es puisiti nolūkoju
Vienā kāju āvumā:
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
# 9335.03
Es redzeju no tālienes,
Kur nelieša tēva dēls:
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
# 9335.04
Jūs, meitiņas, nezinat,
Kāda vaina puisišam:
Piecas stundas kājas āva,
Sestā roku dusinaja.
# 9335.05
Neteiciet, neteiciet,
Nava lieta, nava lieta:
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
# 9335.06
Plānā skalu lipidama,
Nolūkoju tautu dēlu:
Divi stundas kājas āva:
Trešo rokas dusinaja.
# 9335.07
Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nezinaja?
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
# 9335.08
Puisits saka uz puisiša:
Nevar meitu nolūkāt.
Es puisiti nolūkaju
Vienā kāju āvumā:
Pieci stundas kājas āva,
Sesto jūdza kumeliņu,
Septito grožus lika,
Kamēr saule vakarā.
# 9335.09
Šij devita vosaeriņa,
Toutiets maeni lukōjās;
As toutieti nōlukōju,
Par ustabu pāeriedama:
Divi stuinndas kājas ova,
Trešō lyka capuirīti.
# 9335.10
Sen dzirdeju, nu redzeju
To teicamu tēva dēlu:
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
# 9335.11
Tautas dēlis knēvelitis
Nav vērts mana bāleliņa:
Pieci stundas kājas āva,
Sesto jūdza kumeliņu.
Līdz izbrauca aiz vārtiem,
Saule jūdzi patecejse.
# 9335.12
Tautiets mani lūkojāsi,
Ši devita vasariņa;
Es tautieti nolūkoju
Par istabu pāriedama:
Divi stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
# 9335.13
Visi ļaudis to vien teica:
Tāis mājās čakli puiši!
Nu atnācu, nu redzeju
Tencinatus tēva dēlus:
Divas stundas kājas āva,
Trešo jūdza kumeliņu.
# 9336.00
Ai, upit, ai upit,
Līgo vienu pilnumiņu,
Lai nenāca sveši ļaudis
Uz māmiņu valodām.
# 9337.00
Aiz Daugavas, aiz Daugavas,
Māmiņ, mans arajiņš:
Tur aizskrēja trīs dzeguzes,
Ceturtā glodenite.
# 9338.00
Aiz Daugavas jauni zēni,
Tie man labi iemīleja;
Par Daugavu pārsajīru
Skangaliņu laiviņā.
# 9339.00
Aiz ko manim linu kreklis
Rūsi meta pūriņā?
Vaj redzēt paredzeja,
Ka nav laba valkataja?
# 9340.00
Aiz ko man sirds sāpeja,
Aiz ko mani vaigi bāla?
Sirds sāpeja drauga dēļ,
Vaigi bāla asarām.
# 9341.00
Aiz (Par) ko mani māte pēra,
Pa nātrēm valkadama?
Es izgāzu piena spanni,
Ar puišiem kūvedama.
# 9342.00
Aiz ko mani māte pēra,
Pa nātrēm viļadama?
Es noplēsu klaipam sānus,
Brūtganiņu mielodama.
# 9343.00
Oisa, oisa! nosakliedžu,
Brāļa alus padzērusi.
Bij' dzērusi, nedzērusi,
Tīšam tautas kaitinaju.
# 9344.00
Aizupnieki bāleliņi,
Ceļat mani par upiti:
Man puķites, man rozites
Aiz upites jaravē.
# 9345.00
Elkšņa rīksti es negriezu,
Ja bērziņa nedabuju;
Pie kalpiņa es neiešu,
Ja neņem saimenieks.
# 9346.00
Apavos baltas kājas,
Kalna malu vien staigaju;
Lejā iet negribeju
Tautiešam rokas dot.
# 9347.00
Apaļš kalns, zaļa maura
Tautu dēla sētiņē;
Tur būs labi kad āziešu,
Villainites vēsināt.
# 9348.00
Apaut' ir man kājiņa
I bez auklu vijejiņa;
Sasiluse man galviņa
I bez cauņu cepurites.
# 9348.01
Brīva bija man galviņa
Bez svešās māmuliņas;
Apautas man kājiņas
I bez vīžu pinejiņa.
# 9348.02
Es to daudzi nebēdaju,
Ka man' puiši nepreceja.
Apaut' ir man kājiņa
Ij bez auklu vijejiņa;
Sasilusi man galviņa
Ij bez cauņu cepurites.
# 9348.03
Sasilusi man galviņa
Ir bez salmu cepurites;
Man kājiņas ir apautas
Ir bez auklu vijejiņa.
# 9349.00
Apaut' ir man kājiņa
I bez auklu vijejiņa;
Es maizites paēduse
I bez sava arajiņa.
# 9349.01
Es krekliņu pavalkajse
I bez Rigas apaklites;
Es maizites paēduse
I bez vīra arajiņa.
# 9349.02
Man govtiņas paēdušas
I bez kāda āboliņa;
Es maizites paēdusi
I bez vīra arajiņa.
# 9349.03
Man jostiņa ap vēderu
I bez Rigas dzīpuriņu;
Es maizites paēdusi
I bez sava arajiņa.
# 9349.04
Man svārciņi zemi slauka
Šu bez Rigas vadmaliņas;
Es maizites paēduse
Šu bez vīra arajiņa.
# 9350.00
Apkārt griežu lielu riņķi
Ap atraitņa kamanām:
Atraitniša kamaniņas
Pilnas gaužu asariņu.
# 9351.00
Apkārt kalnu ar līkumu
Es tautieti pavadiju,
Lai māmiņa neredzeja,
Lai ta gauži neraudaja.
# 9352.00
Apkārt kalnu ar līkumu
Tautu dēlu pavadiju.
Ja, ļautiņi, redzejat,
Nesakat māmiņai.
# 9352.01
Apleik kolnu ar leikumu
Tautu dālu pavadeju.
Jius, māseņis redzejit,
Nasokit māmeņai.
# 9353.00
Apkārt kalnu ar līkumu
Tautu dēlu pavadiju,
Lai neredz bāleliņi,
Lai nesaka cerejot.
# 9353.01
Apleik kolnu, apleik kolnu,
Tautu dālu vadeidama,
Lai māmeņa nairauga,
Lai nasoka cerējamu.
# 9354.00
Apkārt kalnu ar līkumu
Tautas dēlu pavadiju.
Šķiroties piesaciju:
Ej projam, nāc atkal.
# 9355.00
Apkārt kalnu saule gāja,
Garas dienas gribedama;
Apkārt kalnu tautas jāja,
Gaida mani uzaugam.
# 9356.00
Apkārt kalnu saule tek
Gara ceļa gribedama;
Tā es teku līkumiem,
Labu ļaužu gribedama.
# 9357.00
Apsēdos, atpūtos
Straujupites maliņā,
Ar kājāmi gainejos
No tiem ciema puiseniem.
# 9358.00
Atstāj nost, kalpa puisi,
Ko gar mani lakstojies?
Māte mani novēleja
Saimenieka dēliņam.
# 9359.00
Ar zīliti ziņu laidu
Savam linu arajam,
Lai tas nāca šorudeni,
Lai ilgaki negaidija.
# 9360.00
Ar varēm, mani brāļi,
Man's projam nedodiet;
Ta nebija viena diena,
Ta bij visa mūža diena.
# 9361.00
Atraišami roku sniedzu,
Uz akmeņa stāvedama;
Puisišami roku sniedzu,
Mīļus vārdus runadama.
# 9362.00
Atrauj jods stundas draugu,
Kad man nava mūža drauga,
Kad man nava mūža drauga,
Kas dod gudru padomiņu.
# 9363.00
Atsēdos bez darbiņa
Uz peleka akmentiņa:
Nu vēl māte kājas āva
Manam linu arajam.
# 9363.01
Atsasādu be dārbeņa,
Nava lynu orājeņa;
Niuļen māte kājis ava
Munam lynu orājam.
# 9364.00
Atsēdos kalniņā
Kā lielā griķu guba.
Kur ellē ciema puiši,
Kad tie manis neredzeja?
# 9365.00
Atsasādu lajeņā
Zamajā kresļeņā.
Kuras tautas mani jeme,
Lai da zemei klanējās.
# 9366.00
Audz, audz, eglite,
Celiņa malā;
Kad mani vedis,
Tad tevi lauzis.
# 9367.00
Audzi, audzi tu, puisiti,
Sprogainiem matiņiem;
Ja Laimiņa nolikusi,
Es tās sprogas plucinašu.
# 9368.00
Audz, bērziņi, zems un kuplis,
Iešu tevī slotu griezt;
Audz, tautieti, lēns un gudris,
Būšu tava līgaviņa.
# 9369.00
Audz, nātrite, nezilini,
Es būs tava ravetaja;
Audz, tautieti, nerāj mani,
Es būs tava līgaviņa.
# 9370.00
Audzē, Dievs, labus miežus
Tautu dēla tīrumā,
Man galviņu nogulejši
Dzeltanie vizuliši.
# 9386.00
Baltu galdu es tureju,
Tīru manu istabiņu:
Varbūt man gadisies
Kaimiņos arajiņš.
# 9387.00
Baltu puķu guni kūru
Ezeriņa maliņā;
Ne ta dega, ne izdzisa,
Puišus vien karinaja.
# 9388.00
Bandenieka rudzu lauks
Viļņo ceļa maliņā.
Ja Dieviņis laimi dos,
Es ēdišu to maiziti.
# 9388.01
Es redzeju tautiņāse
Kā ūdeni rudzu lauku;
Kad būs man Dievs vēlejis,
Es ēdišu to maiziti.
# 9388.02
No tālienes es redzeju,
Vējš vilņoja rudzu lauku.
Ja būs Dēkla, Dievs vēlejis,
Es ēdišu to maiziti.
# 9389.00
Baznicā zem altara
Sleižu kreklu šūdinaju;
Rigā iešu zem karoga
Sev araja lūkoties.
# 9390.00
Bieži gāju baznicā,
Lai man puiši uzskatija.
Skatit gan uzskatija,
Precēt vien nepreceja.
# 9391.00
Bēda diža, ne tik maģa:
Puiši saka, ka nejems.
Es āziešu pie atraiša,
Pie dižaja naudenieka.
# 9391.01
Puiši saka, neņems mani,
Es ar' nieku nebēdaju:
Es aiziešu pie atraitņa,
Pie lielaja naudenieka.
# 9392.00
Bērziņam(i) lapas bira,
Lakstigalai lēkajot;
Birst asaras tautiešam,
Mani jaunu lūkojot.
# 9392.01
Bērziņam lapas sprāga,
Lakstigalai tricinot;
Tautiešam raudas nāca,
Redz man' jaunu staigajot.
# 9392.02
Birst kārklam zelta rasa,
Strazdiņam uzlecot;
Birst tautām asariņas,
Mani jaunu lūkojot.
# 9392.03
Kārkļam bira zelta ziedi,
Kad uzlēca lakstigala;
Meitām bira asariņas,
Kad ierauga daiļus puišus,
Kad ierauga daiļus puišus,
Pa celiņu staigajam.
# 9392.04
Strazdiņš lēca lagzdu krūmu,
Lagzdiem bira zelta rasa;
Tā birst puiša asariņas,
Mani jaunu nedabuja.
# 9393.00
Bērzonē bērzi auga,
Ļaudonē ozoliņi.
Man tie bērzi tā nemīl,
Kā Ļaudones ozoliņi.
# 9394.00
Bija man balta mute,
Pasarkani vaigu gali;
Kas no sīvas baidijās,
Lai no manis vairijās.
# 9395.00
Bij man balta snātenite,
Vēl baltaku balinaju;
Jau man nāca labi ļaudis,
Vēl labakus taujajos.
# 9396.00
Bija man, bija man,
Vēl vajdzeja, vēl vajdzeja:
Bija man novadiņš,
Vēl vajdzeja arajiņu.
# 9397.00
Bija man kaimiņos
Vīra pūslis cerejams.
Cik iedama govu slaukt,
Tik ar pienu padzirdiju;
Cik cepdama kviešu maizi,
Tik izcepu kukuliti.
# 9397.01
Bej maņ taidys veira pyuslis
Kaimiņūs audzējut;
Kod īdama guvu slauktu,
Tod ar pinu padzirdēju.
# 9397.02
Bij man viens vīra pūslis
Kaimiņos audzejams.
Cik es gāju govu slaukt,
Tik ar pienu padzirdiju;
Cik es cepu kviešu maizi,
Tik izcepu kukuliti.
# 9397.03
Bij man vīra bumbuliņš
Kaimiņos audzejams,
Cik es gāju govu slaukt,
Tik ar pienu padzirdiju.
# 9397.04
Brūtgan, manu brūtganiņ,
Pate tevi audzinaju.
Cik es gāju govu slaukt,
Tik ar pienu padzirdiju;
Cik es cepu kviešu maizi,
Tik izcepu kukuliti.
# 9397.05
Brūtgan, manu brūtganiņu,
Pate tevi audzinaju:
Cik es cepu suņam maizi,
Tik izcepu kukuliti;
Cik vāriju teļam putru,
Tik es tevi padzirdiju.
# 9397.06
Miķit, manu ķinderiti,
Es tev' lielu izaudzeju:
Cik es gāju kazas slaukt,
Tik ar pienu dzirdinaju;
Cik es cepu suņam maizi,
Tik tev cepu kukuliti.
# 9397.07
Vīriņ, manu pundurit,
Pat' es tevi audzinaju,
Kad es gāju govu slaukt,
Tad ar pienu padzirdiju.
# 9397.08
Vīriņ, manu vīruliti,
Pat' es tevi audzinaju:
Savu nakti rijā gāju,
Savu nakti pieguļā;
Kad es gāju govis slaukt,
Saldu pienu padzirdiju.
# 9397.09
Vīru, manu vīrelit,
Pate tevi audzinaju:
Cik es gāju govu slaukt,
Tik ar pienu padzirdiju;
Cik variju teļam putru,
Tik es tevi stribenaju:
Cik suņiem maizi cepu,
Tik es tevi pabaroju.
# 9397.10
Vīru, manu vīreniti,
Pati tevi audzinaju:
Pie baznicas sieru devu,
Ganidama gabaliņu.
# 9397.11
Cep, māmiņa, kviešu maizi,
Izcep man kukuliti:
Man bij tāds vīra knauķis
Nāburgos audzejams.
# 9397.12
Cep, māmeņ, kvišu maizi,
Izcep man kukuļeti:
Beja man kaimiņūs
Veira peuslis audzējams.
# 9398.00
Bij man būt puisišam,
Pelekam vanagam,
Es nospērtu migliņā
Jaunas meitas vainadziņu.
# 9399.00
Bij maniem lindrakiem
Deviņ' paltes pakaļā;
Lai lūkoja tautu dēls
Deviņ' danču kumeliņu.
# 9400.00
Bitei spārni nodiluši,
Puķitēs ložņajot;
Puišam mati nosirmojši,
Pēc manim tīkojot.
