09001 - 09200



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.6. Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc. ( 8282 - 9286)
2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība. ( 8282 - 9080)

# 9001.00
Utis kož, galva niez:
Bagatie aprunaja.
Pagaidiet, bagatie,
Lai galviņu izsukaju.

# 9001.01
Galva niez, utes kož:
Labi ļaudis aprunā.
Laidiet vaļu, labi ļaudis,
Lai es galvu izsukaju.

# 9002.00
Utis kož, galva niez:
Ļaudis mani aprunā.
Sukaj' galvu, mazgaj' muti,
Trūkst ļaudim valodiņas.

# 9003.00
Utis rēja, blusas koda:
Vāciets mani aprunaja.
Svied' Vācietim dižas vīzes
Ar vecām tupelēm.

# 9004.00
Vaino ļaudis to meitiņu,
Es sedloju kumeliņu.
Vaj tie liedza, sev liegdami,
Vaj man laba nevēleja?

# 9005.00
Vainā ļaudis to meitiņu,
Es segloju kumeliņu;
Vēl es pats palīdzeju,
Kumeliņu seglodams.

# 9006.00
Vaino ļaudis to meitiņu,
Man ausim dziržejot.
Zinaj' savu līgaviņu,
Pats līdzej' niecināt.

# 9006.01
Niecin' ļaudis to meitiņu,
Es līdzeju niecināt,
Es līdzeju niecināt
Sev zinamu līgaviņu.

# 9006.02
Vainā ļaudis to meitiņu,
Es vēl labi palīdzeju,
Es vēl labi palīdzeju,
Zinaj' savu līgaviņu.

# 9007.00
Vainā mani purva pūce,
Vainā lauka cīrulitis.
Ko pūcite man padara,
Ko man lauka cīrulitis?

# 9008.00
Vaino mani purva pūce,
Vaino lauka cīrulitis;
Vaino mani tie ļautiņi,
Kas bij paši vainojami.

# 9008.01
Naivo bites sila ziedu,
Naivo lauka āboliņu;
Naivo mani tie ļautiņi,
Kas bij paši naivojami.

# 9009.00
Vaino mani purva pūce,
Vaino sila cielaviņa;
Tik vien mani nevainoja,
Ka tas peļu vainadziņis.

# 9010.00
Vainaciņ cekuliņ,
Kur bij mani tevi likt?
Nestāv vaira galviņā
Aiz ļautiņu valodām.

# 9011.00
Vainadziņu nesadama,
Valodiņu nedēdaju:
Caurs ir mans vainadziņš,
Cauri bira valodiņas.

# 9011.01
Es nenieka nebēdaju
Par to ļaužu valodiņu:
Cauris manis vaiņadziņis,
Cauri bira valodiņa.

# 9011.02
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieku nebēdaju:
Caurs bij manis vaiņadziņš,
Cauri laida valodiņas.

# 9011.03
Kamēr nesu vaiņadziņu,
Valodiņas nebaidos:
Cauris manis vaiņadziņis,
Caur' birst ļaužu valodiņas.

# 9011.04
Vaiņudzeņu nosādama,
Nazabeidu volodeņu:
Caurois muns vaiņudzeņš,
Cauri byra volodeņis.

# 9011.05
Valodiņu nebēdaju,
Vainadziņu nesadama:
Cauris manis vainadziņis,
Cauri bira valodiņas.

# 9011.06
Cauri gāju, nebēdaju,
Caur ļautiņu valodām:
Cauris manis vainadziņis,
Cauri laida valodiņas.

# 9012.00
Vaiņag manu vizuliņ,
Stipri stāvi galviņā,
Stipras ļaužu valodiņas,
Noraus tevi kājminās.

# 9013.00
Vaj bij mani māmulite
Liepu slotu appēruse?
Kā no liepas lūku plēsa,
Tā no manis valodiņu.

# 9013.01
Runā ļaudis no manim,
Kā no liepas lūkus plēš.
Vaj bij māte mani mazu
Liepu slotu nopēruse?

# 9014.00
Vaj es vien meita biju,
Vaj man vien vainadziņš?
Vaj es viena panesišu
Visu ļaužu valodiņas?

# 9014.01
Voj as vien meita biju
Voj mun vien vaiņa]eciņš?
Voj as viena paenesīšu
Vysas ļoužu volōediņas.

# 9015.00
Vaj tamdēļ Dievs norāja,
Ka ļautiņi niec'nē?
Laimiņ' ved', Dieviš cēl'
Laba vīr' kumeļā.

# 9016.00
Vaj tadēļ nedziedaju,
Ka ganiju sētmalā?
Vaj tadēļ nedzīvoju,
Ka ļautiņi niecinaja?

# 9017.00
Vaj tie visi slikti augļi,
Ko nelieša tārpi grauž?
Vaj tie visi slikti ļaudis,
Ko nelieši niecinaja?

# 9018.00
Vakarāi kājas āvu
Straujupites maliņāi,
Pāri bristi taisijos,
Izbēgt ļaužu valodām.

# 9019.00
Valkā pats, tautu dēls,
Savu mantu, bagatibu,
Es pie tevis nelaužos,
Neņem manis valodās.

# 9020.00
Valod', mana valodiņa,
Kāda mana valodiņa!
Ar tautām(i) runadama,
Aprunaju bāleliņus.

# 9021.00
Valod', mana valodiņa,
Ko es biju runajusi!
Šodien kauna nevareju
Vakarejās valodiņas.

# 9022.00
Valodiņu tiltu gāju,
Brāliņosi dzīvodama.
Paldies, ļaudis, par valodu,
Jel kājiņas neapmirks.

# 9022.01
Valodiņa tiltu grīda,
Kad es augu bāliņos.
Paldies tautu valodām,
Jel kājiņas nesamirka.

# 9023.00
Valodiņu tiltu grīžu,
Bāliņos dzīvodama.
Ko tiltā nesagrīžu,
To saminu kājiņām.

# 9023.01
Bāliņosi dzīvodama,
Valodiņu tiltu grīžu.
Ko tiltāi nevareju,
To saviju vainakā.

# 9023.02
Volodeņu tylltu greidu,
Brāļeņūs dzeivādama;
Kā tylltā nasagreidu,
Tu pameiņu kājeņām.

# 9024.00
Valodniece, valodniece,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Ko ar mani norunaja,
Steidz citiem pastāstit.

# 9024.01
Volodņeica, volodņeica,
Bāļeņ, tova ļaudaveņa:
Ku ar mani nurunāja,
Tu utrami atrunāja.

# 9025.00
Valodnese pakrituse
Liela ceļa maliņā,
Valodiņas nesadama
No ciemiņa ciemiņā.

# 9025.01
Volodņeica pakritusa
Ļela ēeļa maļeņā,
Volodeņas nosādama
Nu cimeņa da cimeņa.

# 9026.00
Valodnese, valodnese,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Cik iedama ciemiņā,
Mani nesa kukuļam.

# 9027.00
Var man' ļaudis aprunāt,
Nevar manis pabarot;
Sava roka, sava kāja,
Ta galviņu pabaroja.

# 9027.01
Runāj' ļaudis, ku runāj',
Vys da maņa darunāj'.
Var maņ ļaudis aprunāt,
Navar mana pabarāt;
Sovys ruceņis, kājeņis
Sovu gāļveņu barā.

# 9028.00
Vasku bārzda Rigā brauca
Ar sudraba ratiņiem;
Tas nebija vasku bārzda,
Tas bij meitu brāķerits.

# 9029.00
Viens man teica, otris liedza
Ciemā daiļu zelteniti.
Vaj tas liedza savas vērti [?],
Vaj man laba nevēleja?

# 9029.01
Cits man teica, cits vainaja
Ciemā vienu zeltainiti.
Vaj tas liedza, sav taupija,
Vaj man labu nevēleja?

# 9029.02
Cit' man teica, cita liedza
Tāi ciemā arajiņu.
Cit' man liedza sevis dēļ,
Cita labu nevēleja.

# 9030.00
Vienu vietu, vienu vietu,
Peļamās dzeltainites;
Lai nāk viena teicamā,
Ko var viena padarit?

# 9031.00
Vēja lauzta ābelite
Baltu ziedu noziedeja;
Ļaužu pelta ta meitiņa
Labu godu sagaidija.

# 9031.01
Bolltīm zīdīm nazīdēje
Vēja lausta ābuļņeica;
Lobu gudu nadzeivāja
Nycynāta mātis meita.

# 9031.02
Baltu ziedu noziedeja
Vēja lauzta ābelite;
Labu godu sagaidija
Vainajama mātes meita.

# 9031.03
Vēja lauzta ābelnica
Guļ celiņa maliņā;
Daža pelta bārenite,
Ta godiņu sagaidija.

# 9031.04
Vēja lauzta ābeltiņa
Daiļi zieda kalniņā;
Smejamā mātes meita
Daiļu godu nopelnija.

# 9032.00
Vēja lauzta ābelite
Baltu ziedu noziedeja;
Ļaužu smieta ta meitiņa
Kļūst maizites vietiņā.

# 9033.00
Vēja lauzta ābeltiņa
Baltu ziedu noziedeja;
Nicinama mātes meita
Labu ļaužu sagaidija.

# 9034.00
Vēja lauzta ābeltiņa
Baltu ziedu noziedejse;
Peramā [?] mātes meita
Labu mūžu nodzīvojse.

# 9035.00
Vēja lauzta ābelite
Zied baltiem ziediņiem;
Ļaužu pelta ta meitiņa
Dabuj' labu (gudru) arajiņu.

# 9036.00
Vēja lauzta ābelite
Tāpat balti noziedeja;
Ļaužu pelta ta meitina,
Tāpat jāja precinieki.

# 9037.00
Vēja lauzta ta priedite,
Ilgi guļ ceļmalā;
Ļaužu pelta ta meitiņa,
Ilgi sēd vaiņagā.

# 9037.01
Vēja lauzti tie kociņi,
Kas guļ ceļa maliņā;
Ļaužu peltas tās meitiņas,
Kas sēd ilgi vaiņagā.

# 9038.00
Vēja lauzta ta priedite,
Kam skaliņi gaiši deg;
Puišu smieta ta meitiņa,
Nakti miega neguleja.

# 9039.00
Vēja lauzta ta priedite,
Kas guļ ceļa maliņā;
Ļaužu pelta ta meitiņa
Staigā gauži raudadama.

# 9040.00
Vēja lauzta ta priedite,
Tai skaliņi gaiši deg;
Ļaužu pelta ta meitiņa,
Tai laimiņa dzīvojot.

# 9041.00
Vēja lauzta ta priedite,
Tai skaliņi gaiši deg;
Ļaužu smieta ta meitiņa,
Ta būs mana līgaviņa.

# 9042.00
Vējiņš loka smuidru bērzu,
Ļaudis manu augumiņu.
Dievs dod tiemi nolocit
Visu viņu tikumiņu.

# 9043.00
Vēl', Dieviņi, tu man labu,
Ļaudis laba nevēleja,
Ļaudis laba nevēlaja
Ar savāmi valodām.

# 9044.00
Vīla mani tautu dēls
Šādu garu vasariņu;
Kad pievilt nevareja,
Tad pasteidza niecināt.

# 9045.00
Villaniņa, ne magone,
Ko vējiņa purinaja;
Brāļu māsa, ne kalpone,
Ko ļautiņi niecinaja.

# 9046.00
Vilciņš savu kažociņu
Zem eglites purinaja;
Māmiņ, tavu auklejumu
Sveši ļaudis nicinaja.

# 9047.00
Visapkārt melni alkšņi,
Vidū zaļš ozoliņš;
Visapkārt ļaužu mēles,
Vidū mans augumiņš.

# 9048.00
Visi ļaudis tā sacija:
Kas dos lietu no nelietas?
Dievs dos lietu no nelietas,
Paliks lieta nelietā.

# 9049.00
Visi ļaudis tā sacija:
Kas dos lietu no nelietas?
Es izaugu tāda meita
Kā Vāczemes kaņepite.

# 9049.01
Visi saka, visi saka:
Kas dos lietu no nelietas?
Dievs dos lietu no nelietas,
I ļaudim žēl palika.

# 9050.00
Visi mani pēlajiņi
Palejāi gauži raud:
Man Laimiņa krēslu cēla
Pašā kalna galiņā.

# 9051.00
Visi mina pura zāli,
Lai ta grima dibinā;
Visi manu augumiņu
Šādu, tādu nicinaja.

# 9052.00
Visi vēji vēdinaja
Augsta kalna ābeliti;
Visi vērgi nicinaja
Labas mātes auklejumu.

# 9053.00
Cauri bridu caur upiti
Caur to pašu dziļumiņu;
Cauri gāju caur tautāmi,
Caur tām ļaužu valodām.

# 9054.00
Cauru vīju vainadziņu,
Cauru liku galviņā;
Kad pacēlu vainadziņu,
Izbirst ļaužu valodiņas.

# 9055.00
Ciema puiši bāleliņi,
Nu man's vaira nepeliet,
Jau manāi galviņā
Saderetsi vainadziņš.

# 9056.00
Ciešu zirgu netekot,
Zobentiņu nemēdzot,
Ļaužu valod'i neciešu
Ap seviemi runajot.

# 9057.00
Cieta ola, rudakmeņa
Tautu dēla dvēselite,
Kad tas manu augumiņu
Pirmes teica, pēc vainaja.

# 9058.00
Cieti pinu sav' galviņu,
Stāv' ielēcu ūdenī.
Labak manim vilnits nesa,
Ne nelietis niecinaja.

# 9058.01
Cieši pinu savu galvu,
Stāvu lēcu ūdenī.
Labak mani vilnits kūla,
Ne kā ļaužu valodiņas.

# 9059.00
Cieši tinu linu kreklus,
Smagi liku pūriņā.
Lai noguļ pēlajiņš,
Kā tie mani linu krekli.

# 9060.00
Ceļ akmeni uz akmeņa,
Panes zeme nesamā;
Liek valodu uz valodas,
Panes manis augumiņš.

# 9061.00
Cel, Dieviņi, pēlejami
Veleniņus uz krūtēm,
Ko tas manu augumiņu,
Neredzejis, nicinaja.

# 9062.00
Cel, Dieviņi, tu gan vari,
Godā manu augumiņu,
Nu es biju tā vainota,
Ka es lieti nedereju.

# 9063.00
Cel, Dieviņi, tu gan vari,
Godā manu augumiņu,
Viens netiklis tēva dēls
Gaužam mani nicinaja.

# 9064.00
Ceļa malas ābolam
Dižanie ziedi bira;
Peļamai mātes meitai
Diženie viesi jāja.

# 9065.00
Ceļa malas āboliņ,
Iesim abi vienu vietu;
Tevi ļaudis kājām mina,
Mani ņēma valodās.

# 9065.01
Aunies kājas, nāc man līdz,
Ceļa malas āboliņ:
Tevi mina kājiņām,
Es ļautiņu valodās.

# 9065.02
Sarkanajis āboliņi,
Meties draugs ar manim:
Tevi mina kājiņām,
Es ļautiņu valodās.

# 9065.03
Ceļa malas āboliņ,
Iesim abi vienu vietu:
Tevi mina kājiņām,
Es ļautiņu valodās.

# 9065.04
Ceļa malas āboliņ,
Iesim abi vienu vietu:
Tevi mina kājiņām,
Mani ļaužu valodām.

# 9065.05
Ceļa malas āboliņ,
Iesim abi vienu ceļu:
Tevi mina kājiņām,
Mani ļaužu valodas.

# 9065.06
Ceļa malas āboliņ,
Iesim abi vienu ceļu:
Tevi mina kājiņām,
Mani ņēma valodās.

# 9065.07
Ceļa malas āboliņ,
Mums abiem viens mūžiņš:
Tevi mina kājiņām,
Mani ļaužu valodām.

# 9065.08
Ēeļa molys dābuļeņ,
Takam obi vīnu vitu:
Tevi ļauds kājām myna,
Mani ņese volodām.

# 9066.00
Ceļa malas āboliņ(i),
Kam ziediņu nedarini?
-Ko bij man darināt,
Visi mina kājiņām.

# 9067.00
Ceļa mala dāboliņš
Deviņām lapiņām;
Ļaužu pelta ta meitiņa
Dabu laba arajiņa.

# 9068.00
Ceļa malas āboliņš
Visupirms noziedeja;
Peļamā mātes meita
Visupirms godiņā.

# 9069.00
Ceļa malas bērziņam
Viskuplie žagariņi;
Nopeltā mātes meita
Vislabā līgaviņa.

# 9070.00
Ceļat krēslu, lai es sēžu,
Vaicajat, ko es nācu.
Es atnācu ašķu sieta,
Sijāt ļaužu valodiņu.

# 9071.00
Ceļat mani pār upiti,
Izvainotu mātes meitu,
Lai palika šīj pusē
Visas ļaužu valodiņas.

# 9072.00
Ceļaties, ko guliet,
Valodiņu cēlajiņi!
Kad darbiņu darisiet?
Kad ap mani runasiet?

# 9072.01
Ceļaties, ko guliet,
Man' auguma pēlajiņi!
Kad jūs miegu gulesiet,
Kad ap mani runasiet?

# 9072.02
Ceļaties, ko guliet,
Man' auguma pēlajiņi!
Kad kājiņas apausiet?
Kad ap mani runasiet?

# 9072.03
Celīs stāvu, kā tu guli,
Muns volodu nosātojs!
Kod tu sovas kājas ausi?
Kod tu mani aprunāsi?

# 9072.04
Ēeļites, kā guļit,
Volodeņu cālājeņi!
Kod essit, kod dzersit,
Kod ap mani runāsit.

# 9072.05
Celitesi, nagulit,
Jius, volodu runātāji!
Kod jius sovys kājis ausit?
Kod jius mani aprunāsit?

# 9073.00
Celies agri, gulsties vēli,
Man' auguma pēlejiņš,
Lai vareji man' appelti
Un darbiņu padarit.

# 9074.00
Cepur', mana cepurite,
Stāv' manā galviņā:
Vainadziņš nestāveja
Aiz tautiņu valodām.

# 9075.00
Cerē mani, tautu dēls,
Es nevaru tev's cerēt,
Es nevaru tev's cerēt
Aiz ļautiņu valodām.

# 9075.01
Cerē mani, tautu dēls,
Es jau tevis (tevi) necereju:
Es jau tevi ceredama
Aiz valodu nevareju.

# 9076.00
Cerej manis, tautu dēls,
Lai ļautiņi nenoprot;
Ne pie manis roku liec,
Ne ar' labu vārdu saki.

# 9077.00
Cīksti, cīksti, ļauna diena,
Vārtu stabu galiņā;
Tā cīkst puiša dvēselite,
Kas meitiņas niecinaja.

# 9078.00
Cikam dzīva šā saulē,
Es negribu pasalaist
Ni miegam, ni darbam,
Ni ļaudiem valodām.

# 9079.00
Citam teicu to meitiņu,
Pašam tika prātiņam;
Ar gudribu citam teicu,
Ko tas manim atsacija.

# 9080.00
Citi ļaudis mani teica,
Citi mani nicinaja.
Ai, māmiņa mīļa, balta,
Apsedz manu augumiņu,
Apsedz manu augumiņu
No ļautiņu valodām.

2.4.6.2. Ļauni ļaudis, nelabvēļi, skauģi, burvji, naidnieki; Dieva un Laimes palīgs. ( 9081 - 9156)

# 9081.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Labais mina kājiņām.
Min, Dieviņ, pašu labu
Ar savām kājiņām.

# 9082.00
Vai, greizaju cilveciņ,
Ko vez mani greiļojies?
Greižu koku tiltu taisu,
Tur tav bija pārejot (pāri iet),
Tur tav bija pārejot,
Tur tav bija kaklu lauzt.

# 9083.00
Vai, manu grūtu mūžu,
Kā es tevi pārdzīvošu!
Asariņu palti bridu
Kā ūdeņa raudaviņa.

# 9084.00
Atsarauties, skauģa bērni,
Samīs mana[?] kumelins,
Samīs mana kumelins
Pakaltamis kājinamis,
Pakaltamis kājinamis,
Sudrabina pakavinas,
Sudrabina pakavinas
Tēraudina naglinamis.

# 9085.00
Ar Dieviņu vien dzīvoju
Ienaidnieku starpiņā.
Ienaidnieki slikta vēl,
Dieviņš labi palīdzeja.

# 9085.01
Dieviņš manim vēl dzīvot,
Ļauni ļaudis nevēleja.
Ar Dieviņu vien dzīvoju
Ļaunu ļaužu vidiņā.

# 9086.00
Bur, buriti, mani pašu,
Nebur manu kumeliņu;
Lai palika kumeliņis,
Ko aizvest smiltiņās.

# 9087.00
Bur man buri, skauž man skauģi,
Nevar manis izpostit;
Bija manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā.

# 9088.00
Bur man burvji, zog man zagļi,
Nevar man's izpostit.
Burvam devu apšu sulu,
Zagļam augstas karatavas.

# 9088.01
Bur man buris, zug man zaglis,
Navar mani izpusteit.
Buram devu apšu sulys,
Zagļam augstys korotivis.

# 9089.00
Bur man burvji, zog man zagļi,
Nevar mani izpostit:
Dievs man deva to zāliti,
Kur sirsniņa nesāpeja.

# 9090.00
Bur man buri, zug man zagļi,
Navor mane izpustet.
Pitreuks teve, buri, zagli,
Na tu mani izpustesi.

# 9091.00
Bura bēni, skauģa bēni
Grūda mani ūdenī;
Pats Dievins roku sniedza,
Vilka mani malinā.

# 9092.00
Dieviņš brauca tumšu nakti,
Es Dieviņa ormanitis.
Dieviņš manim iešķiņķoja
Seši zari zobentiņu.
Es vareju vellam durt,
Akmentiņus saskaldit,
Akmentiņus saskaldit,
Uguntiņu sakurstit,
Lai sildāsi tie ļautiņi,
Kas man labu nevēleja.

# 9093.00
Diezgan man tīr' ūdeņa,
Diezgan dūņu dibenā;
Diezgan man labu ļaužu,
Diezgan ļauna vēletaju.

# 9094.00
Dievs dod mūsu naidniekam
Simtu govu ganos laist,
Simtu govu ganos laist,
Vienu pašu sētā dzīt,
Vienu pašu sētā dzīt,
I tās kūtie neiedzīt.

# 9095.00
Iešu, iešu pie to tautu,
Būt' man simtu liedzejiņu.
Cits man liedza sevis dēļ,
Cits man laba nevēleja.

# 9096.00
Ej, Dieviņ, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās;
Nelaid manim to celiņu,
Kur tie ļauni ļaudis iet.

# 9097.00
Ej, Dieviņ, tu pa priekšu,
Tev asaks zobentiņš,
Saticies celiņā,
Nocērt manu ienaidnieku.

# 9097.01
Tev, Dieviņ, slaida roka,
Tev asais zobeniņš,
Nocirt manu ienaidnieku,
Kur satieci celiņā.

# 9098.00
Es visiem ļautiņiem
Lielu lielā ienaidniece;
Es Dievam rokas meita,
Biķeriša mazgataja.

# 9099.00
Gan man bija košu dziesmu,
Gan bij žēlu asariņu;
Gan man bija labu ļaužu,
Gan bij ļauna vēletaju.

# 9100.00
Gana man Dieviņš deve,
Gana Dievs palīdzeja;
Gana bija ļaunu ļaužu,
Kas atņēme labumiņu.

# 9101.00
Izkureju zelta pirti
Sudrabiņa skaidiņām,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.

# 9102.00
Kad naudiņas man pietrūka,
Kad labā kumeliņa?
Dievis manim naudu deva,
Laime labu kumeliņu.

# 9103.00
Ko, skauģiti, man darisi,
Ko manam kumeļam?
Pats es dzimu svētu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu.

# 9104.00
Ko tu, skauģi, tam darisi,
Kam jau bijis, tam jau būs:
Tam bij rudzi, tam bij mieži,
Tam bij labi kumeliņi.

# 9105.00
Krīt', skujiņa, ūdenī,
Gul' ūdeņa dibenā;
Ne tu viena tur guleji,
Tur guļ mana ļauna diena.

# 9106.00
Kurš kociņis ziemu zeļ,
Tas vasaru nelapoja;
Kas otram ļaunu vēl,
Tas pats labu neredzeja.

# 9107.00
Labak man daudzi draugu,
Ne kā daudzi ienaidnieku:
Draugs draugam roku deva,
Ienaidnieki zobentiņu.

# 9108.00
Ļaudis man bedri raka,
Gaidē mani iekrītam;
Dieviņš laipu man pārmeta,
Es teciņus pārteceju.

# 9109.00
Ļaudis manim kapu raka,
Es kapāi negulešu;
Lai guļ kapa dibenāi
Mana kapa racejiņi.

# 9110.00
Ļaudis man kapu raka,
Man kapā rozes zied;
Es, kapā sēdedama,
Pinu rožu vaiņadziņu.

# 9110.01
Ļaudis man kapu raka,
Es kapā rozes sēju.
Es noviju vainadziņu
No kapiņa rozitēm,
Ne tas mirka rasiņā,
Ne bāleja saulitē.

# 9111.00
Ļaudis man ļaunu vēl,
Dievs man ļauna nevēleja,
Dievs man ļauna nevēleja,
Redz man' taisni dzīvojot.

# 9111.01
Visi man ļaunu vēl,
Lai es ilgi nedzīvoju;
Dievs man ļaunu nevēleja,
Redz man' taisni dzīvojot.

# 9112.00
Ļaudis manim ļaunu vēl,
Dievs man ļauna nevēleja;
Cik man ļaudis ļauna vēl,
Tik man Dievs palīdzeja.

# 9113.00
Ļaudis man nevēleja
Nātru krūmu sētmalā;
Man Dieviņis uzaudzeja
Rožu krūmu istabā.

# 9114.00
Ļaudis man nevēleja
Ne ūdeņa, ne akmeņa;
Dieviņš man novēleja
Dižu kungu novadiņu.

# 9115.00
Ļaudis manim nevēleja
Ne ūdeņa, ne akmeņa:
Ne ūdeņa nodzerties,
Ne akmeņa apsēsties.

# 9115.01
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis labu nevēleja:
Ne ūdeņa nodzerties,
Ne akmeņa nosēsties.

# 9116.00
Ļaudis mani nevēleja
Laimigam dēliņam;
Sen manā rociņā
Laimes dēla gredzeniņš.

# 9117.00
Ļaudis prieka nevareja,
Es nevaru žēlabiņu:
Redzu savu sudrabiņu
Daudz tekot lejiņā.

# 9117.01
Ko bij man labam būt,
Ko bij otra bildināt?
Daudzi teki lejiņā
Mana sīka sudrabiņa.

# 9118.00
Ļauni ļaudis, ļauna diena
Stūma mani lejiņā;
Dieviņš ņēma pie rociņas,
Veda mani kalniņā.

# 9118.01
Es negāju to celiņu,
Kur negāja ļauni ļaudis.
Ļauni ļaudis, ļauna diena,
Tie ved mani lejiņā;
Ņem, Dieviņ, tu pie rokas,
Uzved mani kalniņā.

# 9118.02
Labi ļaudis kalnā kāpa,
Mani grūda lejiņā.
Manis Dievs, mana Laime,
Vadi mani kalniņā.

# 9118.03
Ļaudis mani lejā stūma
Ar savām valodām;
Dieviņš ņēma pie rociņas,
Veda mani kalniņā.

# 9119.00
Līdzi, līdzi, labi ļaudis,
Otram ļauna nedariet;
I saulite līdzi tek,
Vaj ir kalns, vaj ieleja.

# 9120.00
Ne to dienu Dievs sodija,
Kad otram ļaunu vēl,
Soda Dievs mūžiņāi,
Soda mūža galiņāi.

# 9121.00
No akmeņa malku šķēlu,
Straumē kūru uguntiņu,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.

# 9121.01
Straumitē guni kūru
Ar sudraba skaidiņām,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.

# 9121.02
Uz akmeņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņu,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.

# 9121.03
Uz akmeņ' malk' ciert',
Stroutē kur' ug'ntiņ',
Le silldes tie ļoutiņ',
Kas man lab' nevēle.

# 9122.00
Papriekš gāja labi ļaudis,
Atstāj' mani pakaļā;
Man Dieviņš palīdzeja,
No pakaļas staigajot.

# 9123.00
Pie Dieviņa gaust es gāju,
Ron' Dieviņu apgulušu.
Pacelies, mīļš Dieviņis,
Strāpē manus ienaidniekus.

# 9124.00
Pura bērza slotu griezu
Glumajām lapiņām,
Lai perās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.

# 9125.00
Rikšiem bēri es palaidu
Pa to zāļu atmatiņu.
Skauģu bērni sasēduši
Mana ceļa maliņā.
Atstājiet skauģu bērni,
Samīs manis kumeliņis.

# 9126.00
Sak', saulite, vējiņam,
Nebraukt ziedu ūdenī;
Sak', Dieviņ, ļautiņiem,
Nemīt mazu kājiņām.

# 9127.00
Sasakūru kaulu guni,
Sadzirkstiju pagalites,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.

# 9128.00
Sazakūru kaulu guni
Vidū jūras uz akmeņa,
Lai tas gāja sildities,
Mana kaula grauzejiņš.

# 9128.01
Pie jūriņas uz akmeņa
Sakūr' kaula uguntiņu.
Sildies, mans ienaidnieks,
Manu kaulu grauzejiņš.

# 9129.00
Žēl manama cieminama,
Kad Dievinis man līdzeja:
Iet saimite dziedadama,
Kumelinis dancodams.

# 9130.00
Šķiet, saulite netekot
Miglajā rītiņā;
Šķiet, Dieviņis neredzot,
Ko man dara ļauni ļaudis.

# 9130.01
Šķit' sauliti netekot
Miglainā rītiņā;
Šķit' Dieviņu neredzot,
Kas otram žēl darija.

# 9131.00
Skaudējiņi buru bārni
Aiz lodziņa klausējās,
Navareja klātyn tikt
Pi tās Diva dāvaniņis.

# 9132.00
Skauģis man kapu raka
Diža ceļa maliņā.
Pats, skauģiti, iekritisi,
Tumšu nakti staigadams.

# 9133.00
Skauģis manim nevēleja
Arta ieta druviņā;
Es, skauģitim tītidamis,
Ar apkaltu linus sēju.

# 9133.01
Skauģis manim nevēleja
Arkli nest druviņā;
Es, skauģam spītedams,
Arj' ar kaltu kumeliņu.

# 9134.00
Skauģis manim nevēleja
Nātru kaulu žogmalā;
Dieviņš manim novēleja
Visu labu dzīvojot.

# 9135.00
Skauģis man nevēleja
Nātru krūma sētmalī;
Dieviņš man atvēleja
Visus skauģa tīrumiņus.

# 9136.00
Skauģits man nevēleja
Ne dziedāt, gavilēt;
Es dziedaju, gavileju,
Skauģam sirdi ēdinaju.

# 9137.00
Skauģis manim nevēleja
Ne ūdeņa, ne akmeņa;
Dieviņš mana novēleja
Visu lietu Dievsingan.

# 9138.00
Skauž man skauži, bur man burvi
Gribej' mani izpostit,
Kā to būs izpostit,
Kam Dieviņš palīdzeja.

# 9139.00
Sper, pērkon, sausu koku,
Liec zaļami salapot;
Sodi, Dievs, ļaunus ļaudis,
Dod labiem padzīvot.

# 9140.00
Ta ir mana Kārta, Laima,
Kas ceļ mani kalniņā,
Gan ir man tādu ļaužu,
Lejiņā stūmejiņu.

# 9141.00
Tā sacija skaudejiņa:
Tev dubļajs pagalmiņš!
Lai Dievs dod man dubļaju,
Tev ar mauru saaugušu.

# 9142.00
Tāi krēslāi nesēdešu,
Kur sēd mani ienaidnieki;
Apjozišu zobentiņu,
Tad sēdešu tāi krēslāi.

# 9143.00
Tais', Dieviņ, dzelzu sētu
Apkārt manu dzīvošanu:
Burvis būra, skauģis skauda,
Nevēloņa nevēleja.

# 9144.00
Vēl', Dievinu, tu man laba,
Ļaudis laba man nevēl:
Ļaudis vēl bez maizites,
Bez kumeļa arajina.

# 9145.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēleja,
Ļaudis laba nevēleja
Ne vienā vietiņā.

# 9146.00
Vēl' Dieviņi, tu man labu,
Ļaudis laba nevēleja,
Ļaudis laba nevēleja,
Vaiņadziņu valkajot.

# 9147.00
Vēl', Dieviņi, tu man labu,
Ļaudis laba nevēleja;
Ļaudis manim nevēleja
Nātru krūma sētmalē.

# 9148.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis labu nevēleja;
Ļaudis man nevēleja
Ne zemiti staigajot.

# 9149.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēleja:
Nevēl labu zirgu jāt,
Ne maizites druviņā.

# 9150.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēleja:
Nevēl man tīras maizes,
Ne ar' laba arajiņa.

# 9151.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis labu nivēleja;
Vēl', Dieviņ, maizes vietu,
Mūžam labu arajiņu.

# 9152.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaud's man laba nevēleja,
Ļaud's man laba nevēleja
No lielām žēlabām,
Redz man labu valkajot,
Ar godiņu dzīvojot.

# 9153.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaud's man labu nevēleja;
Ļaudis mani sen vēleja
Apakš zaļu veleniņu.

# 9154.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaud's man laba nevēleja;
Ļaud's man vēl tukšu pūru,
Bez maizites arajiņu.

# 9155.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Vēl' ar labu labumiņu;
Ja nevēl labumiņ',
Vēl ar zaļu veleniņ'.

# 9156.00
Visi ļaudis priecajās,
Kad es slīku ūdenī;
Visi gauži noraudaja,
Kad izlīdu maliņā.

2.4.6.3. Laime mūža licēja; grūts mūžs, ļauna diena. ( 9157 - 9286)

# 9157.00
Oi, Diveņ, oi, Diveņ,
Ku tu mani padareji?
Ka ļaudini dina ausa,
Man satyma vakareņis.

# 9158.00
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Nu pavārgu, nu pavārgu,
Nu pavārgu no maizites,
No labā kumeliņa.
Pavārguse Laime mana,
Pavārguse māmuliņa.
Ko (Ka), Laimiņa, tu pavārgi,
Pate mūža licejiņa?

# 9159.00
Ai, Dēklite, mīļa, balta,
Kādu mūžu man nolēmi:
Es nevaru, kaut gribetu,
Čakla būte darbiņā;
Visi ļaudis mani sauca:
Čampa, ciema zeltainite.

# 9160.00
Ai, Laimiņ, licejiņ,
Kam tu man tā noliki:
Maz' augumu, cietu galvu,
Netikušas rokas, kājas.

# 9161.00
Ai, ļaunā ļauna diena,
Kam tu mani vienu rāj?
Rāj tu citus citu dienu,
Lai tie man nesmejās.

# 9162.00
Aiji, manu vieglu sirdi,
Ka tik grūti nosapūti?
Vaj paredzi ļaunu dienu,
Vaj nelabu rājejiņu?

# 9163.00
Ak, tu Laimes dzeguzit,
Tu taisnibas nedariji:
Citam dodi tu par daudz,
Citam maizes nav ko ēst.

# 9164.00
Apsēdos, noraudos
Pie peleka akmentiņa,
Lai paliek ļauna diena
Pie peleka akmentiņa.

# 9165.00
Asariņu pelti bridu
Ezeriņa dziļumā;
Pārbriduse es atradu
Zelta pirti kurinam.

# 9166.00
Asariņu palti bridu,
Kā dziļo ezeriņu;
Ļaunas dienas neizbridu,
Kur jau biju iebriduse.

# 9167.00
Asariņu palti bridu,
Kā dziļaju ezeriņu;
Man' Laimiņa noslīkusi
Aiz manām asarām.

# 9168.00
Bēdigam cilvekam
Zemit' rīb staigajot;
I zemite tā nerīb,
Kā bēdnieka dvēselite.

# 9169.00
Bēdu, manu lielu bēdu,
Kas to bēdu piebēdās?
Mūžu, manu grūtu mūžu,
Kas to mūžu nodzīvos?

# 9170.00
Bēgu dienu, bēgu nakti,
Laimes likta neizbēgu;
Kādu mūžu Laime lika,
Tāds bij man dzīvojot.

# 9171.00
Bij Laimiņa nebijuse,
Man mūdiņu nelikuse!
Asariņu palti bridu,
Kā dūņainu ezeriņu.

# 9172.00
Dar', Dieviņ, ko nedar',
Dar' visiem līdzibiņu:
Kam dar' grūti uzaugot,
Tam dar' viegļi dzīvojot.

# 9172.01
Ai, Laimiņa, mūža māte,
Apsa-pate-domajies,
Ja bij grūti uzaugot,
Liec vieglaki dzīvojot.

# 9173.00
Daudz dieniņu mūžiņā,
Cita laba, cita slikta;
Cita ēsta, cita dzerta,
Cita gauži noraudata.

# 9173.01
Daudzi dienu mūdiņā,
Kā būs kuru nodzīvot:
Citu ēst, citu dzērt,
Citu gauži noraudāt.

# 9174.00
Divi dienas mūžiņā,
Viena laba, otra slima;
Abi divi jadzīvo,
I labā, i slimā.

# 9175.00
Dod, Dieviņ, lielai augt,
Dod lielai nedzīvot!
Dod manam augumam
Grūtu dienu neredzēt!

# 9176.00
Dod, Dieviņi, veselibu,
Nepiekusu dzievadama,
Kā piekusu guledama,
Ļauni dieni vārdzinama.

# 9177.00
Ēst manim gružu maizi,
Iekam Dievs tīru deva;
Dzīvot man slimu mūžu,
Iekam Dievs labu deva.

# 9178.00
Ej, Laimiņ, kur iedama,
Nāc pie manis pāriedama,
Palīdz manu grūtu mūžu
Vieglumā darināt.

# 9179.00
Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es no tavas pakaliņas,
Es no tavas pakaliņas
Pa taviemi pēdiņiem.

# 9180.00
Ej, Laimiņa, tu pa priekšu,
Es tavās pēdiņās;
Nelaid mani to celiņu,
Kur aizgāja ļauna diena.

# 9181.00
Es ar Laimu sazabāru
Pošā dzeives videņā:
Jei man sulē zalta kruni
Sudabreņa lapeņām.

# 9182.00
Es bij' bēdu redzejusi,
Es otram nevēleju;
Es bij' savus baltus vaigus
Asarās mazgajusi.

# 9182.01
Es otram nesasmēju,
Es bij' bēdas redzejuse,
Es bij' savas vilnanites
Asarās mazgajuse.

# 9183.00
Es iecēlu liepa galdu
Miežu, rudzu klētiņā.
Tur sēdeja mīļa Māre,
Ar Dieviņu runadama.

# 9184.00
Es Laimai krāslu ēeļu,
Jei iz tā nasasāda.
Ej, Laimeņ, sovu ēeļu,
Pots sedēju kresļeņā.

# 9185.00
Es, Laimiņ, negribeju
Tava zelta, sudrabiņa,
Kad manā mūdiņā
Savi dubļu bridejiņi.

# 9186.00
Es nebristu bridinama,
Neraudatu raudinama:
Lai brien manis kumeliņš,
Lai raud mana ļauna diena.

# 9187.00
Es pametu nedzērusi
Laimes lietu biķeriti,
Kam Laimiņa man aizmirsa
Labu mūžu nelēmusi.

# 9188.00
Es redzeju savu Laimi
Niedru poru laipojam;
Kaut varetu klāt pietapt,
Es iegrūstu ūdenī.

# 9188.01
Es redzeju sav' nelaimi
Līdz pusei ūdenī;
Kaut es būtu datikuse,
Es dziļaki pabīditu.

# 9188.02
Mana Dēkla, mana Laima
Uz ūdeni līgojās;
Kad varetu klāt pietikte,
Es iegrūstu ūdenī.

# 9189.00
Es redzeju sav' Laimiņu
Līdz pusiti ūdenī.
Kaut ta visa noslīkusi
Aiz manām asarām!

# 9189.01
Es redzēju savu Laimi
Da pusei iudinē.
Ka byut vysa nusļeikuse
Par munām osorām!

# 9189.02
As redzeju sov' Laimiņu
Lidz puisai odenī.
Kou' but' vysa nōeslīkuisa
Aiz munām osorām!

# 9189.03
Es redzeju savu Laimi
Līdz pusei ūdenī.
Kaut ta visa noslīkusi,
Grūtu mūžu nolēmusi!

# 9190.00
Es savai Laimiņai
Mūžam laba nevēleju,
Kam ta manu mūžu lēma
Uz asaru avotiņu.

# 9191.00
Es savai Laimiņai
Nedod' tīra ūdentiņa:
Lai dzer vīnu, lai dzer medu,
Kad tik man vieglis mūžs.

# 9191.01
Es sovai Laimeņai
Nalik' dzert iudisneņa,
Lai dzer olu, lai dzer madu:
Jei man lyka lobu myužu.

# 9192.00
Es savai Laimiņai
Raudadama žēlojos,
Kam ta mani jaunu lika
Tik lielās bēdiņās.

# 9193.00
Es šķitos sav' mūžiņu
Bez bēdiņu nodzīvot;
Es guleju šūpulī,
Bēda kāju galiņā.

# 9193.01
Sakās mani māmulite
Bez sirdsēstu lolojuse;
Pats guleju šūpulēje,
Sirdsēstiņis pagalvā.

# 9194.00
Gana man labu ļaužu
Labajā dieniņā;
Atnāk viena grūta diena,
Nav ne īsta bāleliņa.

# 9194.01
Gan man bija labu ļaužu
Labajā dieniņā;
Grūtajā dieniņā
Nebij savas māmuļites.

# 9195.00
Gribej' mani labi ļaudis
Laipā mest, pāri iet.
Metat manu ļaunu dienu,
Eitat pāri vaidedami.

# 9195.01
Gribej' mani labi ļaudis
Mest savām laipiņām.
Meties, mana ļauna diena,
Labu ļaužu laipiņām.

# 9196.00
Ir Laimiņa man likuse,
Laba mūža nelikuse:
Tecedama sviedrus slauku,
Stāvedama asariņas.

# 9197.00
Jāšus jāt, braukšus braukt,
Kājiņāmi netecēt;
Lai tek mana ļauna diena,
Kas kumeļa nebaroja.

# 9197.01
Pirku zirgu, devu naudu,
Neteceju kājiņām;
Lai tek mana ļauna diena,
Kas naudiņas nevalkaja.

# 9198.00
Ka, sirsniņ, grūti pūti?
Ka, Laimiņ, gauži raudi?
Sirdis pūta - grūts mūžiņš,
Raud Laimiņa nolikusi.

# 9198.01
Kā, sirsneņ, gryuši pyut?
Kā, Laimeņ, gauži raudi?
Sirds pyute - gryuts dzeivāt,
Raud Laimeņa nulykuse.

# 9199.00
Kad vēl biju es jauniņa,
Es staigaju dziedadama;
Nu grūtā dieniņā
Asariņas slaucidama.

# 9200.00
Kam, Dieviņ, mani devi,
Kad nedevi labu mūžu?
Citu dienu pavadiju
Dziedadams, raudadams.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv