08801 - 09000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.6. Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc. ( 8282 - 9286)
2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība. ( 8282 - 9080)

# 8801.00
Peļ man' pieci pēlajiņi,
Teic deviņi teicejiņi.
Lai vēl pēla otri pieci,
Es staigaju dziedadama.

# 8802.00
Peļ man' pieci pēlejiņi,
Teic deviņi teicejiņi.
Nedoš' krekla pēlejam,
Ne villaines teicejam.

# 8802.01
Pēla mani pēlajiņi,
Teica mani teicejiņi.
Pēlajam kreklu došu,
Teicejam villainiti.

# 8803.00
Peļ man' pieci pēlejiņi,
Teic deviņi teicejiņi.
Paldies saku pēlejam,
Vels sirdī teicejam.

# 8803.01
Peliet mani, niciniet,
Es teicama negribeju;
Paldies saku pēlajam,
Velns sirdī teicejam.

# 8804.00
Peļādiņa zemastite,
Kam tu mani aizrunaji?
Man sajāja precinieki,
Tu pārskrēji pār pagalmu.

# 8805.00
Peļamā dzeltanite
Sēd ar mani laiviņā;
Visu ļaižu teicamā
Tek gar malu raudadama.

# 8805.01
Peļamā mātes meita,
Sēd' pie manis laiviņā;
Lei ta ļaužu teicamā
Iet gar malu raudadama.

# 8806.00
Peļat, ļaudis, ko variet,
Laimi manu nenopelsat;
Mana laime slēpusēs
Manā rožu dārziņā.

# 8807.00
Peļat mani, neteicat
Pret tautām, bāleliņi;
Sakat mani niknu, bārgu,
Māmuliņas neklausot.

# 8807.01
Peļat mani, bāleliņi,
Peļat, tautas satikdami;
Sakat mani ļoti bārgu,
Neklausigu māmiņai.
Tiesa bija, bārga biju,
Māmiņai gan klausiju.

# 8807.02
Peļat mani, bāleliņi,
Pret tautām, neteicat;
Sakat mani šādu, tādu,
Mātes vārdu neklausot.

# 8808.00
Peļat mani, neteicat,
Es teicama negribeju.
Pēlejam kreklu devu,
Teicejam ļaunus vārdus.

# 8809.00
Peliet mani, pēlajiņi,
Peliet mani no vietiņas;
Sakiet mani sīvu, bārgu,
Ka darbiņa nemāceju.

# 8809.01
Man' auguma pēlejiņi,
Peliet mani no vietiņas:
Sakiet sīvu, sakiet bārgu,
Sakiet darbu nemākot.

# 8810.00
Pyrma zyla gaisma ausa,
Tod sārkona sauļe ļeēe;
Pyrma mani izpeļēja,
Tod sadlāja kumēļeņu.

# 8811.00
Pirmajām tautiņām
Laime vārtu vērejiņa;
Jau otrām, trešajām
Atver ļaužu valodiņas.

# 8812.00
Pirmak tautas izpaļaja,
Tad segloja kumeliņu.
Nedodati, bāleliņi,
Aiz pirmā pēlumiņa.

# 8813.00
Pirmak tautas mani pēla,
Pēc jāj mani bildināt.
Paldies, tautas, par pēlumu,
Lai iet mana ļauna diena.

# 8813.01
Pirmak tautas izpaļoja,
Tad segloja kumeliņu.
Paldies, tautas, par pēlumu,
Lai iet mana ļauna diena.

# 8814.00
Pirmak tout's vainej' mani,
Pēc sedlē kumeliņ'.
Jāj ellē, jāj porē,
Ne pie man' vainejamas.

# 8815.00
Priekšā man labi ļaudis,
Pakaļā aprunaja;
Priekšā manim tiltu taisa,
Pakaļā izārdija.

# 8815.01
Priekšā manim labi ļaudis,
Priekšā manim labu vēl;
Priekšā manim tiltu taisa,
No pakaļas izārdija.

# 8815.02
Priekšā man saule lēca,
Pakaļā norieteja;
Priekšā man labi ļaudis,
Pakaļā aprunaja.

# 8815.03
Priekšā man tiltu taisa,
No pakaļas izārdija;
Priekšā man labi ļaudis,
No pakaļas aprunaja.

# 8816.00
Precej' mani, derej' mani
Lielu ciemu dēlu māte;
Nevar manis saderēt,
Sāka mani nicināt.

# 8817.00
Projam gāju, nesaklausu,
Ko runaja pakaļā,
Zinu savu augumiņu
Tos valodu nenesot.

# 8818.00
Pūš vējiņis (vējiņi, vējiņš), runā ļaudis
Ap to manu augumiņu;
Balta biju vēja pūsta,
Daiļa ļaužu aprunata.

# 8818.01
Kalnā mani vēji pūta,
Lejā ļaudis aprunaja;
Balta biju vēja pūsta,
Gudra ļaužu aprunata.

# 8818.02
Pyuš vējeņš, runoi ļauds
Ap to munu augumeņu;
Bollta beju vēja pyusta,
Gudra ļaužu runājama.

# 8818.03
Pūta mani visi vēji,
Balta biju vēja pūsta;
Vainā mani visi ļaudis,
Daiļa ļaužu novainota.

# 8818.04
Pūta mani visi vēji,
Runā mani visi ļaudis;
Balta biju vēja pūsta,
Gudra ļaužu norunata.

# 8818.05
Pūta vēji, runaj' ļaudis
Ap to manu augumiņu;
Balta biju vēja pūsta,
Daiļa ļaužu aprunata.

# 8818.06
Pūtiet mani, visi vēji,
Runajiet, visi ļaudis,
Balta būšu vēja pūsta,
Gudra ļaužu aprunata.

# 8818.07
Vējeņš mani bolltu pyute,
Ļaudis mani aprunā;
Bollta beju vēja pyusta,
Gudra ļaužu aprunāta.

# 8818.08
Vis' uz maņa vēji pyute,
Vis' uz maņa ļauds runāja;
Bollta beju vēja pyusta,
Skaista ļaužu aprunāta.

# 8819.00
Pūš vējiņis, runā ļaudis,
Tie man gauži rūdinaja;
Asariņu straumi bridu
Kā dziļo ezeriņu.

# 8820.00
Pūsti, guli, ozoliņi,
Liela ceļa maliņā;
Tā sapuva tas puisitis,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8820.01
Izpraulejis ozoliņš
Gul celiņa maliņā;
Tā gulēs tas puisitis,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8821.00
Pūt, vējiņi, dienu, nakti,
Tev galviņa nesāpeja;
Man galviņa daudz sāpeja,
Daudz runaja valodiņas.

# 8822.00
Pūt, vējiņi, kā tev tīk,
Es krūmiņa ēniņā;
Runaj't, ļaudis, kā jums tīk,
Es savos bāliņos.

# 8823.00
Pūt, vējiņ, kā tev tika,
Es ozola ēniņā;
Runaj't, ļaudis, kā jums tika,
Es jau biju sadereta.

# 8824.00
Pūš, vējiņ, cik tev tīk,
Es krūmiņu ēniņē;
Runaj't, ļaudis, cik jums tīk,
Es savā godiņē.

# 8825.00
Pūš, vējiņ, cik tev tīk,
Es vītal' ēniņē;
Runē, ļaud's, cik jums tīk,
Es neniek' nebēdē.

# 8826.00
Pūt (Ai), vējiņ, nesapūt
Visu gružu ezerā;
Ai, ļautiņi, neturiet
Manis vienas valodās.

# 8826.01
Nepūšat, visi vēji,
Baltus ziedus ezerā;
Neņemat, visi ļaudis,
Mani vienu valodās.

# 8826.02
Nepūtiet, visi vēji,
Zilu ziedu ataugā;
Neņemiet, visi ļaudis,
Bārenites valodās.

# 8826.03
Vis' vēj', nepūšat,
Meije zied's ezerē;
Vis' ļaud's, neņemat
Sērdieniņ' valodās.

# 8827.00
Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuru dienu neraudaju?
Kuru dienu labi ļaudis
Neņem mani valodās?

# 8827.01
Kura bija ta dieniņa,
Kad es žēli neraudaju?
Kuru dienu niekvaloži
Garam mani nerunaja?

# 8827.02
Roudāt roudu ik dieniņas,
Kuiru dienu naroudēju?
Kuiru dienu loebi ļoud's
Maen natur volōdām?

# 8827.03
Raudāt raudu ik dieniņas,
To dieniņu neraudaju,
Kuru dienu labi ļaudis
Man' neņēma valodās.

# 8827.04
Raudāt raužu kuru dinu,
Kuru dinu naraudāju?
Kuru dinu lobi ļauds
Nadzer munu asareņu?
Nadzer munu asareņu,
Namyn maņa kājeņām?

# 8828.00
Riebt es riebu ļautiņiem,
Ka es redzu, ka neredzu?
Riebu, labu valkadama,
Ar godim dzīvodama.

# 8828.01
Riebu, riebu tautiņām,
Rieb' vienadi, rieb' otradi:
Riebu, labu valkadama,
Rieb', ar godu dzīvodama.

# 8829.00
Riekstu, riekstu, ogu, ogu
Tāi celiņa maliņā;
Znotu, znotu tai māmiņai,
Ko ļautiņi nicinaja.

# 8830.00
Reti, reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Reti, reti tie puisiši,
Kas meitiņu nebrāķē.

# 8831.00
Ribu rabu rīta rasa
Pa ozola lapiņām;
Tā rībeja ļaužu mēles
Pa manimi runadamas.

# 8832.00
Rigā iešu es, māmiņa,
No tās Rigas Vāczemē,
Kam to manu augumiņu
Vidzemē niecinaja.

# 8833.00
Rīta rasa noskaloja
Rožu ziedam puteklišus;
Es aizmirsu ļaunu vārdu,
Labu vārdu dzirdedama.

# 8834.00
Riti, riti, rīta rasa,
Par ābeļu lapiņām;
Tā rit manis augumiņis
Par ļautiņu valodām.

# 8834.01
Peldi, peldi, rīta rasa,
Ap manāmi kājiņām;
Tā peldeja ļaužu mēles
Ap to manu augumiņu.

# 8834.02
Peldi, peldi, rīta rasa,
Pa ozola lapiņām;
Tā peld mans augumiņš
Pa ļautiņu valodām.

# 8834.03
Peldi, peldi, rīta rasa,
Pa zālites galiņiem;
Tā peld manis augumiņš
Pa ļautiņu valodām.

# 8834.04
Pili, pili, rauduvite,
No ūdeņa ūdenē;
Tā pil mans augumiņis
Pa ļautiņu valodām.

# 8834.05
Plūsti, plūsti, rīta rasa,
Pa manāmi kājiņām;
Tā plūst manis vainadziņis
Pa ļautiņu valodām.

# 8834.06
Rit, rit rīta rasa
Pa ābeļa lapiņām;
Tā norit mans mūžiņš
Pa ļautiņu valodām.

# 8834.07
Riti, riti, rīta rasa,
Pa ozola lapiņām;
Tā rit manis augumiņis
Pa ļautiņu valodām.

# 8834.08
Rit, rit, rudakmen (akmentiņ),
Pa kumeļ' kājiņām;
Tā rit mans augumiņš
Par tam ļaužu valodām.

# 8835.00
Riti, riti, rīta rasa,
Pa ābeļu lapiņām;
Tā rit ļaužu valodiņas
Pa manām kājiņām.

# 8835.01
Trīcēt trīc apses lapa,
Ne vējiņa vēdinama;
Tā trīc ļaužu valodiņa
Par manāmi kājiņām.

# 8836.00
Riti, riti, rīta rasa,
Par ābeļu lapiņām;
Tā rit manas asariņas
Par ļautiņu valodām.

# 8837.00
Riti, riti, rīta rasa,
Par manām kājiņām;
Lai rit ļaužu valodiņas
Garām manu augumiņu.

# 8838.00
Rite, rite, rīt' rase,
Pa manām kājiņām;
Tā norite tie ļautiņi,
Kas jem' mani valodē.

# 8838.01
Riti, riti, rīta rasa,
Par manām kājiņām;
Lai norit tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.

# 8839.00
Ruden govis viršus ēd,
Pavasari zaļu zāli;
Ruden puiši meitas teic,
Pavasari niecenaja.

# 8840.00
Runā ļaudis ap manim
Aplokainas valodiņas,
Šķita mani neprotot
Šās aploku valodiņas.

# 8841.00
Runā ļaudis, ko runā,
Mani ņēma valodās;
Es ļaudim rīta rasa,
Es miglina vakarā.

# 8841.01
Runā ļaudis, ko runaja,
Vis' līdz manis darunaja.
Vaj es ļaudim rīta rasa,
Vaj migliņa vakarā?

# 8841.02
Runāj' ļaudiš, ku runāj',
Vys' da manis darunāj'.
Voj as ļaudim reita rosa,
Voj migleņa vokorā.

# 8842.00
Runā ļaudis, ko runā,
Mani vienu aprunā.
Vaj tik vien meitas bija,
Kā es viena māmiņai?

# 8843.00
Runaj' ļaudis, ko runaja,
Mani ņēma valodās.
Kad es būtu balta maize,
Sen būt' mani apēduši.

# 8843.01
Visi ļaudis, visi ļaudis
Uz manim, uz manim;
Kad es būtu maizes gals,
Jau būt' mani apēduši.

# 8844.00
Runaj' ļaudis, ko runaja,
Mani jēma valudās;
Trūkst purāi ūdentiņa,
Dzer tie manas asariņas.

# 8844.01
Runē ļouds, ko runē,
Jēm' man' val'dās;
Trūkst porē rāv's ūdens,
Dzēr' man's as'riņ's.

# 8844.02
Runaj't, ļaudis, kā jums tīk,
Ņemat mani valodās;
Trūkst purvā ūdentiņis,
Dzerat manas asariņas.

# 8845.00
Runaj' ļaudis, ko runaja,
Mani ņēma valodās.
Vaj bij mani māmulite
Valodāmi auklejuse?

# 8846.00
Runaj' ļaudis, ko runaja,
Mani ņēma valodās.
Vaj tad mani māmuliņa
Samazgās mazgajuse?
Vaj ūdeņa tai nebija
Tekošā upitē,
Tekošā upitē,
Tīrajā avotā?

# 8847.00
Runaj' ļaudis no manim,
Kā no liepas lūkus plēsa;
Eim' pa ļaužu valodām,
Kā pa ledu sklidedama.

# 8848.00
Runaj' ļaudis šorpu, torpu,
Neviens labi nezinaja;
Dēkla, Laima gan zinaja,
Tās nenieka nesacija.

# 8849.00
Runaj' ļaudis uz manime,
Ir dzirdot, nedzirdot.
Kas runaja, man dzirdot,
Tam es pate atbildeju;
Kas runaja nedzirdot,
Atbild mana ļauna diena.

# 8849.01
Runā ļaud's, man dzirdot,
Runā, man nedzirdot.
Ko runaja nedzirdot,
To lai paši patureja.

# 8850.00
Runā ļaudis uz manim,
Uz manim upe tek.
Tec, upite, jo straujaki,
Aiznes ļaužu valodiņas.

# 8851.00
Runā ļaudis valodiņu,
Vaj tie mani aprunaja?
Aprunaja sila priedi,
Vērī dētu ozoliņu.

# 8851.01
Runaj' ļaudis volodiņu,
Na ti mani aprunava;
Aprunava syla pridi,
Drivā dātu ozoļiņu.

# 8851.02
Runā ļouds volōediņu,
Na ti maeni aprunāja;
Aprunāja syla prīedu,
Vējā loustu ōzōeliņu.

# 8852.00
Runajiet jūs, ļautiņi,
I uz Dievu domajiet;
Jūs to manu augumiņu
Kā katliņu skandiniet.
Skandin', Dievs, ļaužu mēles
Pašā elles dibenā.

# 8853.00
Runajiet jūs, ļautiņi,
Cik valodu turedami,
Nu ir mans augumiņš
Valodiņu nesejiņš.

# 8853.01
Runājit jius, ļauteņi,
Cik volodu gribādami;
Jius volodu runātāji,
Es volodu nesējeņa.

# 8853.02
Runājit jeus, ļauteņi,
Cik volodu turādami,
Neu ir munys augumeņis
Volodeņu nesējeņis.

# 8853.03
Runajiet nu, ļautiņi,
Cik valodu turedami,
Nu ir (bij) mans augumiņš
Valodiņu nesejiņš.

# 8853.04
Celieties, ko guliet,
Valodiņu cēlajiņi,
Nu ir manis augumiņš
Valodiņu nesejiņš.

# 8854.00
Runajiet, labi ļaudis,
I uz Dievu domajiet;
Asariņu palti bridu,
Kā dziļo ezeriņu.

# 8854.01
Būt' ļautiņi runajuši,
Būt' uz Dievu domajuši;
Asariņu palti bridu,
Kā dziļo ezeriņu.

# 8854.02
Beut' ļautiņi runavuši,
Bet uz Diva dumavuši;
Asariņu paļti brydu,
Kā dziļu ezeriņu.

# 8854.03
Rodeniet (Runājiet), loebi ļouds,
Ij uz Dievu dōmājiet;
Osaeriņu paellti brydu,
Kā dziļō ezeriņu.

# 8855.00
Runajiet, labi ļaudis,
Jel uz Dievu domajiet,
Jau zemite līcin līka,
Kājas mirka asarās.

# 8856.00
Runajiet, labi ļaudis,
Ko vien laba zinadami;
Ka vēl labi neziniet,
Man pašai vaicajiet.

# 8856.01
Runajieti nu, ļautiņi,
Ko kurš katris zinajiet:
Ja vēl ko neziniet,
No man's pašas paprasiet.

# 8857.00
Runaj't, ļaudis, ko gribat,
Es preti nerunašu:
Pacietiga man sirsniņa,
Panesigs augumiņš.

# 8858.00
Runaj't, ļaudis, kā jums tīk,
Es nenieka nebēdaju:
Zinu savu drošu sirdi,
Savu skaidru augumiņu.

# 8859.00
Runaj't, ļaudis, ko gribat,
Ko jūs manim darisat?
Tāda biju, kā augusi,
Kā māmiņa auklejusi.

# 8860.00
Runaj't, ļaudis, ko gribat,
Ko no manis dabusat?
Bēdas, gaužas asariņas,
To no manis dabusat.

# 8861.00
Runajat nu, ļautiņi,
Nu panesu valodiņu;
Nu vēl mana galva nes
Smalku zīļu vainadziņu.

# 8862.00
Salnas ēsta ābelite
Zied celiņa maliņā;
Ļaužu pelta ta meitiņa,
Nes ar godu vaiņadziņu.

# 8862.01
Solnys āsta ābuļņeica
Zid pureņa maļeņā;
Ļaužu pālta tej meiteņa,
Nas ar gudu vainaēeņu.

# 8863.00
Salnas kosta bērza lapa
Vairak dzelta, ne zaļuja;
Ļaužu pelta ta meitiņa,
Vairak raud ne runaja.

# 8864.00
Salnas rauta ta puķite,
Nelaiž ziedu vējiņā;
Ļaužu pelta ta meitiņa,
Raudadama vien staigaja.

# 8865.00
Salti pūta ziemas vēji
Par baznicas cekuliņu;
Salti, ļaudis, palieciet,
Ap manim runadami.

# 8866.00
Salts ūdens avotā,
Salts avota maliņā;
Dod, Dieviņ, tā nosalt
Mun' auguma pālajam.

# 8866.01
Sālts iudiņs olutā,
Sālts oluta maļeņā;
Sālts ļaužu volodeņis
Ap manim runājut.

# 8866.02
Solts odens olutā,
Solts oluta dibeņā;
Lai apsola ļauzu meles,
Ap manīm runajut.

# 8867.00
Sarkanais āboliņš
Visupirms noziedeja;
Peļamā mātes meita
Visupirms godiņā.

# 8868.00
Sarkans alus kanniņā,
Luste man tevi dzert;
Novainata mātes meita,
Luste man tevi ņemt.

# 8869.00
Sasatikās div' labieši,
Steidza mani aprunāt.
Vaj bijat, div' labieši,
Ar Laimiņu runajuši?

# 8870.00
Saule brida pa mākoni,
Es pa ļaužu valodām;
Izbrien saule no mākoņa,
Es no ļaužu valodām.

# 8871.00
Saulitē balinaju
Savu linu paladziņu;
Dod, Dieviņ, tā balēt
Man' auguma pēlejam.

# 8872.00
Saulit' spīd, lietus lija,
Ļaudis mani aprunaja;
Saulit' lietu nožāveja,
Vējš pūš ļaužu valodiņas.

# 8873.00
Sausa egle locijās,
Zaļajā vērdamās;
Neveiklitis mani rāja,
Labajā vērdamies.

# 8874.00
Saveriet nu, puisiši,
Savas mēles diedziņā:
Ne meitām goda trūka,
Ne daiļā augumiņa.

# 8875.00
Savu redzu dzeltainiti,
Tik citam nesaciju,
Lai netika nedereta
Svešu ļaužu valudās.

# 8876.00
Šādi, tādi ērkšķu krūmi
Plosa manas villainites;
Šādi, tādi netikuši
Vaino manu augumiņu.

# 8877.00
Šauta irbe nosvilpās
Tīrumiņa galiņā;
Pelta meita noraudaja
Ik rītiņus, vakariņus.

# 8878.00
Še ir mani pēlejiņi,
Še es pate peļamā;
Vairak kauna pēlejiem,
Ne manam augumam.

# 8878.01
Itin tuvu piesēdos
Sav' auguma pēlajam;
Vairak kauna pēlajam,
Ne manam augumam.

# 8878.02
Preti gāju, nebēdaju,
Sav' auguma pēlajam;
Vairak kauna pēlajam,
Ne kā man peļamai.

# 8879.00
Žēlo, Dievis, to puķiti,
Ta (Kas) novīta saulitēi;
Žēlo, Dievis, mani jaunu
No ļautiņu valodām.

# 8882.00
Šķitu savu pēlajiņu
Sudrabiņu valkajot;
Ieraudzijse, nobijos,
Kā līduma krāvajiņu.

# 8882.01
Redzu, redzu no tālienes
Sav' auguma pēlajiņu,
Lūk, kur stāv purmalē
Kā līduma krāvejiņš.

# 8883.00
Šogad, tautas, nejājiet,
Ne slavites nedariet:
Jauna pate, mazs pūriņis,
Nedos manis māmulite.

# 8884.00
Šogad, tautas, nenāciet,
Ne slavites nedariet:
Tukšu pūru nevedišu,
Sev kauniņu nedarišu.

# 8885.00
Šo rudeni, šo rudeni
Trūks ļaudim(i) valodiņas:
Šo rudeni tautu dēlis
Noņems manu vainadziņu.

# 8886.00
Šovasar man nesāt
Triju rindu vaiņadziņu:
Duj' rindiņas sīku zīļu,
Trešo ļaužu valodiņu.

# 8887.00
Šūn, bitite, ver, Laimiņa,
Man vietiņu maliņā,
Es nevaru še dzīvot
Aiz tām ļaužu valodām.

# 8888.00
Šūpo, Dievis, to sirsniņu
Asā dadžu krūmiņā,
Kas man cēla tik jaunai
Nezinamas valodiņas.

# 8889.00
Šūpojies, līgojies,
Mans auguma pēlajiņš,
Kā šūpoja, kā līgoja
Mani mazu māmuliņa.

# 8890.00
Žurei mani pura dzērve,
Žurei āru laksteigola;
Vai, Diveņ, nazynāju,
Kuru žuru klausetīs.

# 8891.00
Šur daudzana, tur daudzana
Manu linu arajiņu;
Nu vēl māte kājas āva
Manam linu arajam.

# 8892.00
Šurpu, turpu daudzinaja
Manu miežu arajiņu;
Man uzauga tāi vietā,
Brāļi ceļa nezinaja.

# 8892.01
Ļaudis manu arajiņu
Tuvu, tāļu daudzinaja;
Man izauga maliņā,
Brāļa ceļa galiņā.

# 8892.02
Man piemeta bāleliņi
Šo vietiņu, to vietiņu;
Es aizgāju tāi vietā,
Brāļi ceļa nezinaja.

# 8892.03
Šur cerē, tur cerē
Brāļi manu arajiņu;
Es aiziešu tāi vietā,
Brāļi ceļa nezinās.

# 8893.00
Šurpu, turpu vējiņš loka
Eglit' ceļa maliņā;
Šurpu, turpu ļaud's runā
Ierunatu valodiņu.

# 8894.00
Šurpu, turpu vējiņš loka
Eglit' ceļa maliņā;
Tā lai loka ļauna diena
Man' auguma pēlajiņu.

# 8894.01
Loki, loki, vēja māte,
Priedit' sila maliņā;
Tā lai loka ļauna diena
Man' auguma pēlejiņu.

# 8894.02
Vējiņš loka, vējiņš šauba
Eglit' ceļa maliņā;
Tā lai loka, tā lai šauba
Man' auguma pēlejiņu.

# 8895.00
Šurpu, turpu vējiņš loka
Krūzaino magoniti;
Šurpu, turpu ļaud's runaja
Ap to manu augumiņu.

# 8895.01
Šurpu, turpu vējiņš loka
Liela bērza galotniti;
Šurpu, turpu ļaud's runaja
Ap to manu augumiņu.

# 8895.02
Šurpu, turpu vējiņš loka
Smalku linu tīrumiņu;
Šurpu, turpu runā ļaudis
Ap to manu augumiņu.

# 8895.03
Vējiņš loka šurpu, turpu
Eglit' ceļa maliņā;
Ļaud's runaja šurpu, turpu
Ap to manu augumiņu.

# 8896.00
Šurpu, turpu vējiņš loka
Sausas egles galotniti;
Šurpu, turpu ļaudis teica
Manu miežu arajiņu.

# 8896.01
Šurpu, turpu vējiņš svaida
Smalku linu zēģeliti;
Šurpu, turpu ļaudis saka
Manu miežu arajiņu.
Ne tas manis arajiņis,
Ko ļautiņi daudzinaja,
Tas būs manis arajiņis,
Kas stāv klusu maliņā.

# 8897.00
Šurpu, turpu vējiņš loka
Smalka lina tīrumiņu;
Šurpu, turpu ļaud's runaja
Nezinamas valodiņas.

# 8898.00
Sēd blakam, tautu meita,
Dod rociņu paslepen,
Te jau bija tie ļautiņi,
Kas man tevi nevēleja.

# 8899.00
Zelta zvaigzne grozijās
Pie zilām debesim,
Tā grozās mans prātiņš
Pa ļautiņu valodām,
Pa ļautiņu valodām,
Līdz iziešu tautiņās.

# 8900.00
Sīkas nātres apaugušas
Apkārt zaļu ozoliņu;
Ļauni ļaudis apstājuši
Manu smuidru augumiņu.

# 8900.01
Bij' augusi zaļa zāle
Ap resno ozoliņu;
Bij ļautiņi runajuši
Apkārt manu augumiņu.

# 8900.02
Sīvi nātri apauguši
Laukā smuidru ozoliņu;
Grimi ļaudis apņēmuši
Manu skaistu augumiņu.

# 8901.00
Sīkas olas, rudakmenis,
Gul' uz puiša dvēseliti,
Kam tas manu augumiņu
Pirmis teica, pēc vainoja.

# 8902.00
Sīki, mazi puiseniņi,
Visi meitu brāķetaji;
Ne tie zina meitu prātu,
Ne ar' meitu tikumiņu.

# 8902.01
Sīkas, mazas meitenites,
Visas puišu brāķetajas;
Ne tās zina puišu sirdi,
Ne ar' puišu padomiņu.

# 8903.00
Zīle spiedza kārkliņos
Sakaltušu deguniņu;
Tā lai kalst tie puisiši,
Kas meitiņas nicinaja.

# 8904.00
Sijajiet, niekajiet
Manu daiļu augumiņu,
Zeltiņš bira sijajot,
Sudrabiņš niekajot.

# 8905.00
Zili melni dūmi kūp
Viņā meža maliņā;
Tur deg puišu dvēselites,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8906.00
Sirsniņ manu, cietejiņ,
Galviņ manu, nesejiņ,
Tu pacieti, tu panesi
Visas ļaužu valodiņas.

# 8907.00
Skaidra tek Daugaviņa,
Daži gruži dibinā;
Skaista auga man māsiņa,
Pa paļām dzīvodama.

# 8908.00
Skaisti dzied purgailiši
Vaskainām (Dzeltainām) kājiņām;
Ellē kliedza tie puisiši,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8908.01
Melni gaiļi purā vēkše
Vaskotām kājiņām;
Tā vēkšēs ellē puiši,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8909.00
Skuju dēļ lakstigala
Eglainē nedziedaja;
Ļaužu dēļ nedrīksteju
Puškot savu augumiņu.

# 8910.00
Skuju dēļ lakstigala
Eglienā nedziedaja;
Valodām mūs' māsiņa
Nedzievoja tautiņās.

# 8911.00
Slavenais tēva dēls
Kumeliņu nojādija;
Peļamā mātes meita
Sētā viesus sagaidija.

# 8912.00
Slavit' man izgājuse
Pa visām maliņām,
Ka es biju bārusēs
Ar bāliņa līgaviņu.

# 8913.00
Slēpies, mana pēlaviņa,
Asāi dadža krūmiņā,
Drīz es tev gariem iešu,
Kā rozite ziededama.

# 8914.00
Smalkais zīļu vainadziņ,
Kur bij man tevi likt?
Nesāt vairs nedrīksteju
Aiz tām ļaužu valodām.

# 8915.00
Smalku skrošu zaķišam
Par miezišu ēdumiņu;
Sūra rutka tautiešam
Par valodu cēlumiņu.

# 8916.00
Sper, pērkoni, tautu dēlu
Caur ūdeni uz akmini;
Kam tas manu augumiņu
Pirmak teica, pēc vainoja.

# 8917.00
Speru kāju, veru duris,
Dzird' par sevi runajot;
Es vēl otra neticetu,
Būt' es pati nedzirdejsi.

# 8918.00
Spīdi spoži, nemiglo,
Manis spangu vaiņadziņš.
Ka tas spoži uzspīdeja,
Pils bij ļaužu valodām.

# 8919.00
Spītedama tautietimi,
Garam gāju dziedadama;
Kam tas mani daudz preceja,
Tais' ļaudimi valodiņas.

# 8920.00
Spirdzin', Dieviņ, to zāliti,
Kas novīta saulitē;
Godā, Dieviņ, to meitiņu,
Kas ļautiņu valodās.

# 8920.01
Vārdzyn' [?], Divs, tu zāleiti,
Kur' sauleitē nuveituse;
Žāloi, Divs, tus bērneņu,
Kuri ļaužu volodos.

# 8921.00
Stājieties, grūtas dzirnas,
Gan bijat tecejušas;
Stājieties, labi ļaudis,
Gan bijat runajuši.

# 8922.00
Stājieties, grūtas dzirnas,
Nevar' vairs kustināt;
Stājieties, labi ļaudis,
Nevar' vairs valodām.

# 8922.01
Stājitīs, gryutys zērnys,
Navar' vaira ryutynāt;
Stājitīs, lobi ļauds,
Navar' vaira volodām.

# 8923.00
Stāvej' mans vainadziņš
Trim rindām galviņā;
Tā stāv manis augumiņš
Triju ļaužu valodās.

# 8924.00
Stāv' kalnā, stāv' lejā,
Visur mani vējš locija:
Kalnā mani vējš locija,
Lejā ļaužu valodiņas.

# 8924.01
Iem' kalnā, iem' lejā,
Visur mani nicinaja:
Kalnā pūta lieli vēji,
Lejā ļaudis aprunaja.

# 8924.02
Kāp' kalnāi, kāp' lejāi,
Visur mani vēji loka,
Visur mani vēji loka,
Visur ļaužu valodiņas.

# 8924.03
Stāv' kalnāji, stāv' lejāji,
Visur matus purinaja:
Vējš kalnāji purinaja,
Lejā ļaužu valodiņas.
Skaidri mani mati bija,
Ko vējiņš purinaja;
Skaidris mans augumiņš,
Ko ļautiņi aprunaja.

# 8924.04
Vaj kalnā, vaj lejā,
Nekur miera man nebij:
Kalnā mani vēji pūta,
Lejā ļaužu valodiņas.

# 8925.00
Staigaj viegli, runaj gudri,
Ļaužu pelta tautu meita;
Visi ļaudis tevi pēla,
Es segloju kumeliņu.

# 8926.00
Strauja, strauja upe tek,
Jo ta strauja, jo olaiņa;
Dzīveniece ta meitiņa,
Jo dzīvoja, jo vainoja.

# 8927.00
Sūra mana māsenica,
Kā sūraja sūrenite;
Labak teicu, ne kā pēļu,
Lai tai drīza gadijās.

# 8928.00
Sunitim maizi devu,
Ne tam tautu dēliņam:
Sunits mājas apsargaja,
Tautiets laida valodās.

# 8929.00
Sviežu olu upitē,
Upe olu nepanesa;
Kā bij man tik jaunai
Panest ļaužu valodiņas?

# 8929.01
Šautru metu upitē,
Upe šautru nepanesa;
Kā bij manim tik jaunai
Panest ļaužu valodiņas?

# 8929.02
Upē metu zvirgzdu sauju,
Visi grima dibinā;
Kā bij man tik jaunam
Panest ļaužu nievajumu?

# 8929.03
Upitē olu sviedu,
Upe olu nepanesa;
Kā būs man tik jaunai
Panest ļaužu valodiņas?

# 8929.04
Upitēi ziedi bira,
Upit' ziedus nepanesa;
Ka bij man japanes
Visas ļaužu valodiņas?

# 8930.00
Sviežu šautru ezerā,
Noskatos, kā līgoja;
Dievs dod tā nolīgot
Man' auguma pēlejam.

# 8931.00
Tā dzīvot meitiņām,
Kā baltām aitiņām:
Svīnās aitas balta villa,
Nāk meitai slima slava.

# 8931.01
Meitiņām tā dzīvot,
Kā baltām aitiņām:
Drīz aitām vilnu cirpa,
Drīz meitām nikna slava.

# 8932.00
Ta, māmiņa, tava vaina,
Ka es ļaužu valodās:
Kam mazgaji mani mazu
Neskaidrāja ūdenī.

# 8933.00
Tāda biju uzauguse,
Kā Laimiņa nolikuse;
Es neiešu ļaužu dēļ
Vējiņā vētities.

# 8933.01
Tāda biju, kā augusi,
Kā māmiņa auklejusi;
Es nevaru ļaužu dēļ
Vējiņā vētities.

# 8934.00
Tād' es biju izslaveta,
Nikam lietas nedereju;
Man Laimiņa vietu taisa,
Maliņā stāvedama.

# 8934.01
Neraud jel visai gauži,
Peļamā mātes meita,
Tev Laimite vietu taisa
Citas zemes maliņā.

# 8935.00
Tādu labu rudzu zemi
Palaiduši atmatā;
Tādu labu ļaužu bērnu
Ieņēmuši valodās.

# 8936.00
Tālu gāju tālumā,
Nesamešu tuvumā:
Tuvumā metusēs,
Valodām nevareju.

# 8937.00
Tāļi, tāļi es redzēju
Driķu drivu nuveituš';
Lai nuveist tys puiseits,
Kurs maiteņis necināj'.

# 8938.00
Tāļi, tāļi noziedeja
Mana mēļu linu druva;
Tāļu ļaudis daudzinaja
Manu linu arajiņu.

# 8938.01
Tāļ, tāļ noziedē
Loukē mēļ' lin' druv';
Vēl jo tāļ pasludē
Mans maizites arajiņs.

# 8939.00
Tālu, tālu tu, tautieti,
Tu no manis, es no tevis;
Daži vēji mūs' starpā,
Dažas ļaužu valodiņas.

# 8939.01
Tāļu, tāļu tu, tautieti,
Tu no manis, es no tevis;
Dažs krūmiņis mums starpā,
Dažas ļaužu valodiņas.

# 8940.00
Tāļu jāja tautu dēls,
Mani gauži vainodams;
Aizjāj tāļu, nedabun,
Nāk pie manis atpakaļ.

# 8940.01
Tautiets, mani vaiņodams,
Tāļu jāja lūkoties.
Tāļu jāja, nedabuja,
Jāj pie manis atpakaļ.
Jāj projam, es neiešu,
Izvaiņota mātes meita.

# 8941.00
Taisnu ceļu es staigaju,
Taisnas pēdas pakaļā;
Ne man kauna priekšā bija,
Ne valodu pakaļā.

# 8942.00
Tautas jāja dubļu ceļu
Pakaļ mani, vaiņadami.
Jājat, tautas, sausu ceļu,
Ņemat savu teicamo.

# 8943.00
Tautas jāja, mārša pēla,
Pie vārtiem stāvedama;
Tautas jāja, neklausija,
Māršai kaunu padarija.

# 8944.00
Tautas manu augumiņu
Pirms izteica, pēc vainaja.
Jājat, tautas, meklejat,
Kur jūs tādu atrassit,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas meidziņa neguleja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega neguleja.

# 8945.00
Tautiets mani izvainoja,
Jāja citu lūkoties.
Dievs dod jāti, nedabuti,
Mani pašu bildināt.

# 8945.01
Tautas dēlis garam jāja,
Nedev' manim " Dievs palīdz".
Dievs dod jāti, nedabuti,
Jāj pie manis nabadziņ'.

# 8946.00
Tautiets sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, klāt sēdēt!
Pie bāliņa es sēdeju,
Lai ļautiņi nerunā.

# 8947.00
Te bij saule, te pazuda
Melnajosi debešos.
Dod, Dieviņi, tā pazust
Man' auguma pēlejam.

# 8948.00
Teica māte savu meitu,
Pēla manu līgaviņu.
Kam, māmiņa, tā dariji,
Tava viena, tava otra.

# 8949.00
Teica mani teicejiņi,
Pēla mani pēlejiņi;
Neieteica teicejiņi,
Neizpēla pēlejiņi.

# 8949.01
Teic man' trīs teicejiņi,
Pēla pieci vainotaji;
Ne tie trīs man' izteiks,
Ne tie pieci izvainos.

# 8950.00
Teica mani trīs teiceji,
Vainaj' pieci vainataji.
Tāda biju triju teikta,
Tāda piecu izvainata.

# 8951.00
Teicamais tēva dēls
Jāj no ciema ciemiņā;
Peļamā mātes meita
Sētā viesu sagaidija.

# 8952.00
Teicamaja, peļamaja
Liela ceļa maliņā.
Ņem, brāliti, peļamaju,
Lai paliek teicamaja.

# 8953.00
Teicamo zirgu pirku,
Peļamo sievu ņēmu.
Vaj varēs teicamais
Peļamo vizināt?

# 8954.00
Teicamo zirgu pirku,
Peltu ņēmu līgaviņu.
Kūtris bija teiktais zirgs,
Laba pelta līgaviņa.

# 8955.00
Teicamo zirgu pirku,
Peltu ņēmu līgaviņu.
Tik no teikta kumeliņa,
Kā no peltas līgaviņas.

# 8956.00
Teiciet mani sīvu, bārgu,
Neteicieti netikušu:
Sīvu, bārgu tautas ņēma,
Netikušu niecinaja.

# 8957.00
Tečus teke sveša māte,
Redz tautieti atjājam,
Gribej' mani izvainēt,
Mūžam vērgu paturēt.

# 8958.00
Tec, saulite, nebrien dubļu,
Diezgan dubļu bridejiņu;
Sūt', māmiņa, nepel manis,
Diezgan manu pēlajiņu.

# 8958.01
Ai, saulite, nebrien dubļu,
Gana dubļu bridejiņu;
Ai, māmiņa, nevēl' ļauna,
Gana ļauna vēletaju.

# 8959.00
Tec, upite, citu taku,
Pilli krauļi ievas zied;
Jājat, tautas, citu ceļu,
Mūs' meitiņas izvainotas.

# 8960.00
Tīk jums, ļaudis, teiciet mani,
Ja netīk, nieciniet,
Balta būšu vēja pūsta,
Laba ļaužu niecinata.

# 8961.00
Tīk, puisiti, ņem tu mani,
Ja netīk, neniecini;
Es neiešu tevis dēļ
Dreijāt savu augumiņu.

# 8962.00
Tīrajam ūdeņam
Daudzi gružu dibinā;
Dailujām meitiņām
Daudzi lieku valodiņu.

# 8963.00
Tīrs ūdens avotā,
Tīrs avota dibinā;
Tīrs i manis augumiņis
No tām ļaužu valodām.

# 8963.01
Skaidra, skaidra ūdentiņa
No skaidrā avotiņa;
Skaidra mana dvēselite
No tām ļaužu valodām.

# 8964.00
Tīšu, tīšu tas puisits
To meitiņu nicinaja,
Lai ļautiņi nezinaja,
Ka ta viņa līgaviņa.

# 8965.00
Tik ar Dievu satikties
Man' auguma pēlejam,
Cik saulite sasatika
Ar mēnesi tecedama.

# 8966.00
Tik sastilt, tik sarimt
Man' auguma pēlajam,
Cik sastila straujupite,
Dienu, nakti tecedama.

# 8967.00
Tik spīdēt, tik vizēt
Man' auguma pēlajam,
Cik saulite nakti spīd,
Mēnesnica dienavidu.

# 8968.00
Tik tam sāpju, tik nelaimes,
Cik zīlišu vaiņagā,
Kas sak' manu vaiņadziņu
Bez godiņa valkajam.

# 8968.01
Tik bēdiņu, tik kaitiņu,
Cik zīlišu vainagā,
Kas sak' mani valkajam
Bez godiņa vainadziņu.

# 8969.00
Cik upē neiekritu,
Lejiņā skatoties;
Cik tautās neaizgāju,
Ļaužu mēles klausoties.

# 8970.00
Tik vien ļauna es vēleju
Sav' auguma pēlajam:
Kā zālei nolīgot,
Kā lapai nodrebēt,
Kā lapai nodrebēt,
Kā rasai nopilēt.

# 8970.01
Tiešam laba nevēleju
Sav' auguma pēlejam,
Trīs vārdiņi vien saciju
Aiz lieliem žēlumiem:
Kā upite noteceja,
Kā saulite nolīgoja,
Kā lapiņa nodrebeja
Sausa koka galiņā.

# 8971.00
Tikam biju tēva meita,
Kamēr linu krekliņā;
Jož' jostiņu, liek' raibiti,
Krīt' ļautiņu valodās.

# 8972.00
Tikpat tek straujupite,
I piemesta žagariņu;
Tikpat man jadzīvo
I ļaudiem runajot.

# 8973.00
Tici, tici, bāleliņi,
Es jums melus nemelošu:
Ši devanta vasariņa,
Tautu dēlu drudzis krata.
Lai vēl krata divdeviņas,
Ko viņš mani niecinaja.

# 8974.00
To es teicu tautiešam,
To savam bāliņam:
Ātrak meitas nevaino,
Līdz pašam līgaviņa.

# 8975.00
Traucej' salnas ābeltiņu,
Lai ziediņi neziedeja;
Meitu ļaudis izpaļaja,
Lai nejāja precenieki.

# 8976.00
Trauc' pie laika ceļu griezt
Dižvalodas cilvekam,
Lai tas mani neielieki
Tās ļautiņu valodās.

# 8977.00
Trīs gadiņi ozols puva
Gaujas krasta maliņā;
Tā lai puva tie puisiši,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8978.00
Trīs man teica, viens man liedza
Ciemā vienu dzelteniti.
Klausu vienu liedzejiņu,
Ne kā trijus teicejiņus.

# 8979.00
Trīs reiz pļāvu to pļaviņu,
Smalka siena gribedama;
Trīs reiz pēlu to puisiti,
Sevim vīru taupidama.

# 8980.00
Čīkstedama, vaidedama
Gaisā skrēja cielaviņa;
Tā čīksteja, tā vaideja
Man' auguma pēlajiņi.

# 8980.01
Bezdeliga gaisā skrēja
Čīkstedama, vaidedama;
Tā lai čīkst, tā lai vaid
Man' auguma pēlajiņi.

# 8981.00
Čīkstedama, vaidedama
Gaisā skrēja cielaviņa;
Tā čīksteja tas puisitis,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8981.01
Ķīvitiņa gaisā skrēja
Čīkstedama, vaidedama;
Lai nočīkst tie puisiši,
Kas meitiņas nicinaja.

# 8981.02
Ķiviteite gaisā skrē
Ēirkstādama, vaidādama;
Lai tai nuēirkst tās meitiņas,
Kotras puikas nycynāja.

# 8981.03
Cilaveņa gludgalvete
Skrin pa gaisu peikstādama;
Lai nupeikst tī puiši,
Kuri mani nycynova.

# 8982.00
Čīksti, čīksti, ošu gulta,
Man vienam guledam;
Tā lai čīkst tie ļautiņi,
Kas man liedza to puisiti.

# 8983.00
Čīku, čīku, dzirnutiņas,
Pa manām rociņām;
Tā čīkst ļaužu valodiņas
Pa manām kājiņām.

# 8984.00
Tu puisiti, es meitiņa,
Abi ļaužu valodā;
Mani sauca puišu bābu,
Tevi meitu brāķeriti.

# 8985.00
Tu, puisiti, es, meitiņa,
Abi ļaužu valodās.
Mitosim gredzeniņus,
Šķirsim ļaužu valodiņas.

# 8986.00
Tu, sieviņa, žagatiņa,
Vilka, lāča apēdama:
Ko no viena sadzirdeji,
To otram izplukšeji.

# 8986.01
Mēlit' mana, mutit' mana
Vilka, lāca apēdama:
Ko no viena dzirdedama,
To otram pasaciju.

# 8987.00
Tupeniti, rāceniti,
Iesim abi vienu vietu;
Tevi cepa, tevi ēda,
Mani nesa kukuļam.

# 8988.00
Uguns dzelzi mīkstu taisa,
Liets akmini slapinaja;
Ļaužu mēles slapstijās
Apar manu augumiņu.

# 8988.01
Ūdens, akmins slapju tur'
Uguns, saule izkaltē;
Ļaužu mēles, valodiņas
Izšķir mūsu mīlestib'.

# 8989.00
Ūdens teka caur zemiti,
Es caur ļaužu valodām.
Pusvasaras, uz Jāņiem
Trūkst ūdeņa zemitei;
Nojem tautas vaiņadzinu,
Trūkst ļaudima valodinu.

# 8989.01
Caur zemiti upe tek,
Es caur ļaužu valodām.
Aties Jāņi, pusvasaras,
Trūks ūdeņa upitē;
Dieviņ, zini, kad pietrūkšu
Es no ļaužu valodām.

# 8990.00
Upe, upe, meita, meita,
Abas vienu dailumiņu:
Upe nesa sīkas olas,
Meita ļaužu valodiņas.

# 8990.01
Ai, upite visnesite,
Ai meitiņa cietsirdite!
Upe nese visus šandrus,
Meita ļaužu valodiņas.

# 8990.02
Tek upite, tek meitiņa,
Abas vienu vieglumiņu:
Cik upite gružu nesa,
Tik meitiņa valodiņu.

# 8991.00
Uz manim oši līka,
Uz manim ozoliņi,
Uz manim ļaud's runaja
Nezinamas valodiņas.

# 8992.00
Uz ta mana vainadziņa
Siekiem ļaužu valodiņu;
Es par to nebēdaju,
Būt' pūriem mērijuši.

# 8993.00
Uzteic ļaudis mani pašu,
Vaino manu līgaviņu.
Ko tiem laba es iztapu,
Ko līgava sariebuse?

# 8994.00
Uzteicama negribeju,
Brāķedama nebēdaju;
Balta biju vēja pūsta,
Gudra ļaužu aprunata.

# 8995.00
Uzcel, Dievs, pēlajam
Uz krūtim veleniņu,
Kas manam augumam
Liekas cēla valodiņas.

# 8995.01
Cel, Dieviņ, tiem ļaudim
Uz krūtim veleniņu,
Kas ceļ man tik jaunai
Nezinamas valodiņas.

# 8995.02
Ceļ, Diveņ, cālājam
Uz jā kriušu veļeneņu,
Kas paceļa maņ jaunai
Narunātu voludeņu.

# 8996.00
Utes, blusas mani rēja
Svešu ļaužu istabā;
Tās nebija utes, blusas,
Tās bij ļaužu valodiņas.

# 8997.00
Utis kož, galva niez:
Bagatie aprunaja.
Dievs dod tev, bagatais,
Ar utiem Rigā braukt.

# 8998.00
Utis koda, galva niez:
Bagatie aprunaja.
Dod, Dieviņi, bagatiem
Kā utei vazaties.

# 8998.01
Galva niez, utes ēd:
Bagats mani aprunaja.
Dievs dod tev, bagatam,
Kā utei nolaipot.

# 8998.02
Utes koda, galva niez:
Bagatie aprunaja.
Lai Dievs dod bagatiem
Kā utēm vazaties.

# 8999.00
Utis kode, galva niez:
Bagatie aprunā.
Lai runaja, cik gribeja,
Es galviņu pakasiju.

# 9000.00
Utis kož, galva niez:
Bagatie aprunaja.
Ņem, māmiņa, susekliti,
Sukā ļaužu valodiņas.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv