08401 - 08600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.6. Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc. ( 8282 - 9286)
2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība. ( 8282 - 9080)

# 8401.00
Es izbridu staigu puru
Ar kurpēm, silainēm;
Nevar Dievs, nevar velns
Izbrist ļaužu valodiņas.

# 8401.01
Es izkūlu kunga rijas
Ar vītola spriguļiem;
Nevar Dievs, nevar velns
Izbrist ļaužu valodiņu.

# 8402.00
Es jau būtu pērnruden
Nāburg'puiša līgaviņa,
Mājas puiši izpļukšeja,
Ka es rupju dzīji vērpu.

# 8402.01
Dancui, skuķi, pa kazacki,
Vedis tevi šoruden.
- Es jau būtu pēr aizvesta,
Citas mani aprunaja,
Citas mani aprunaja,
Ka es rupju dziju vērpu,
Ka es rupju dziju vērpu,
Ka nelāgus kreklus aužu.

# 8402.02
Es būt' vīru dabujuse,
Lai būt' šāds, lai būt' tāds,
Ciema aušas saaušajšas,
Ka es rupju dziju vērpju.
Ko jūs, aušas aušajat,
Gan ar vāli savelēs.

# 8402.03
Es būt' vīru dabujusi
Pērrudeni, šorudeni,
Cita melša pavelsusi,
Ka es sliktu putru vāru,
Ka es sliktu putru vāru,
Kunkuļotu dzivi vērpju.

# 8402.04
Es būt' vīru dabujusi
Pērn' gadiņu, aizpērnaju,
Cita melša samelsusi,
Ka es rupju dziju vērpju.
Klusi, melša, turi muti,
Sasitišu veledama.

# 8402.05
Es byutumu šo rudin
Jauna puiša ļaudaveņa,
Bābys pļukšys sapļukšāja,
Ka es rasnu dzeji sprēžu.
Tymseņč beja, naredzēju,
Kaids izļeida, taidu grīžu.
Kai nu Diva veseļeiba,
Loba gona drāda beja:
Ni ļeiteņis izmārēēja,
Ni sauļeita cauri speida.

# 8402.06
Es jau būtu pērnruden
Jauna puiša līgaviņa,
Mājas plekšis izplekšejis,
Ka es rupu dzīju vērpju.
Lai būt' rupa, ja būt' rupa,
Gan to rupu izārstešu:
Gan ar vāli savelešu,
Gan ar rulli sarullešu.

# 8402.07
Es pi veira izītuļu,
Ka na vīnys bābys pļoukšys:
Bāba pļoukša izpļoukšā,
Ka es rasnu dzeju sprēžu.

# 8402.08
Es jau būtu pērnrudeni
Tēva dēla ļaudaviņa;
Dievs sodija Braslav's Trīnu,
Ta jau mani nosmādeja,
Ta jau mani nosmādeja,
Ka es resnu dziju vērpu.
Klusu, plukšķi, valdi muti,
Gan vālite līdzinās.

# 8402.09
Es jau būtu pērrudeni
Ciema Jāņa līgaviņa,
Mājas Jānis izplukšķeja,
Ka es rupju dzīvi vērpu.
Plukšķē, plukšķē, mājas Jāni,
Gan ar vāli savelēs.

# 8402.10
Es tev saku, mans brāliti,
Neņem sievu Madaļiņu:
Madaļiņa rupji dzied,
Pumpučaiņu dziju vērpj.

# 8402.11
Jau es būtu izgājuse
Pērn, aizpērn tautiņās,
Skroders šķelms aizpaļaja:
Kunkuļainu dzīji sprēž!
Nebēdā tu, tautiet,
Gan vālite līdzinās.

# 8402.12
Jau es būtu pērn, aizpērn
Daugavieša līgaviņa,
Kaut ta plukše neplukšejse,
Ka es rupju dziju vērpu.
Klus' tu, plukše, turi muti,
Gan vālite līdzinās.

# 8402.13
Mūsu plukšķis izplukšķejis,
Ka es tāda nelietite,
Ka es tāda nelietite,
Pumpučainu dziju vērpju.
Klusi, plukšķi, neplukšķeji,
Gan ar rulli sarullēs,
Gan ar rulli sarullēs,
Gan ar vāli savelēs.

# 8402.14
Sen es būtu izpreceta,
Kaut vēveris neaizpēlis;
Vēvers šķelmis aizpaļajis,
Ka es rupju dziju vērpu.

# 8402.15
Visas acis izraudaju,
Salā lopus ganidams;
Es jou būtu pērruden
Labu vīru dabujus',
Cita plukše izplukšēsi,
Ka es rupju dzīvi vērpu;
Kāds ar' nāca, tādu laižu,
Par pubuli nebēdaju.

# 8402.16
Citas klemšas saklemsušas,
Ka es rupju dziju vērpu;
Kaut tās klemšas neklemsušas,
Man aizvestu šoruden.

# 8402.17
Citas melšas samelojšas,
Ka es rupju dziju vērpju.
Klusi, melša, nemeloji,
Gan ar vāli savelēs.

# 8402.18
Cita plukše izplukšejse,
Ka es rupju dziju vērpu.
Klusi, plukše, turi muti,
Gan vālite līdzinās.

# 8403.00
Es jau daudzi nebēdaju,
Kad man' ļaudis niecinaja;
Dziedadama vien staigaju
Ar rozišu vaiņadziņu.

# 8404.00
Es meitiņa skaidra augu,
Tevis dēļ netikuse.
Izjāj tāļu, izjāj tuvu,
Jāj pie manis vainojamas.

# 8405.00
Es meitiņu nevainoju,
Lai ta diža, lai ta maza.
Kad es ņemšu līgaviņu,
Es dabušu tīkamo.

# 8405.01
Es meitiņu nevainoju,
Kad es ņēmu līgaviņu;
Lai ta diža, lai ta maza -
Nāc' man diža, nāc' man maza.

# 8406.00
Es nebūtu to domajis,
Ko Dieviņš man vēlejis:
Pirmis ļaužu valodās,
Pēc bajāra līgaviņa.

# 8407.00
Es negāju puriņā,
Purā manim kājas mirka;
Es negāju ciemiņā,
Ciemā mani aprunaja.

# 8407.01
Brist purā, vaj nebrist?
Purā man kājas mirka;
Iet ciemā, vaj neiet?
Ciemā mani aprunaja.

# 8408.00
Es negrib' tik teicam',
Ne visai vainejam';
Kad tik līdz padzīvei
Līdzigos ļautiņos.

# 8409.00
Es nekaišu nevienam,
Nelaiž manis vainadziņš,
Kad tik manim nekaitē
Ļaunu ļaužu valodiņa.

# 8410.00
Es nesaku māsiņām,
Kur aug mana līgaviņa:
Kad pasaku māsiņām,
Tad sāk viņas niecināt.

# 8411.00
Es nezinu, ka vajaga
Man' auguma pēlejam,
Vaj vajaga sēra gunis,
Vaj zilo zēvelišu.

# 8411.01
As nazynu, kā vojaga
Mun' ouguma pālājam,
Voj vojaga sāra guins,
Voj tō zylu zēvelīšu.

# 8412.00
Es nezinu, kalabad
Ļaudis mani aprunaja;
Vienu reizi es uzsedzu
Nepuškotu villainiti.

# 8413.00
Es nezinu, kas ar mani,
Kas ar manu augumiņu:
Paši tautas mani teica,
Paši mani niecinaja.

# 8414.00
Es noviju vainadziņu
No ļautiņu valodām;
Ne tas mirka rasiņā,
Ne baleja saulitē.

# 8414.01
Es noviju vainadziņu
No tām ļaužu valodām;
Ne tas vīta saulitē,
Ne siltā istabā.

# 8414.02
Ļaunu ļaužu valodiņas
Bārenei kroni pina;
Tas rasā nesamirka,
Nedz saulē nobāleja.

# 8415.00
Es otram nesasmēju,
Ne ar otra bērniņam;
Dieviņš man nesasmēja,
Ne manam augumam.

# 8416.00
Es pa ļaužu volodeņ
Ko migleņa par raseņu:
Ļouds iz mani(m), ļouds iz mani
Dertiņ bera volodeņes.
Apbir, Diveņ, bāroveņa
Ai voskām smilteņam.

# 8417.00
Es paēdu, es padzēru
Sav' araja klētiņā;
Būt' ļautiņi zinajuši,
Valodām nevaretu.

# 8418.00
Es raudāti nedzīros,
Man raudiņa pati nāk:
Dzirdu savu augumiņu
Tuvu, tāļu niecinam.

# 8419.00
As redzeju zaļu vārnu
Gaisa vydu korājut;
Divs pakar puišu sirdi,
Kuri maitas nycynova.

# 8420.00
Es savami pēlejam
Daudz laimites nevēleju:
Naktī miega negulēt,
Dienā saules neredzēt.

# 8421.00
Es savam pēlajam
Daudzi ļauna nevēleju:
Klibu jūgt, aklu braukt,
Snauduliti vizināt.

# 8421.01
As sovam ļaundaeram
Možam loba naevēleju:
Cuku cyrpt, āezi jāt,
Snoudoliņu vyzanāt.

# 8422.00
Es savam pēlajam
Daudzi ļauna nevēleju:
Lai tam usnes uz deguna,
Ērški, dadži pakausī.

# 8422.01
Es savam pēlejam
Mūžam ļauna nevēleju:
Usnei augt uz deguna,
Asam dadžam pakausī.

# 8422.02
As sovom pālājam
Nikad loba navēlēju:
Iz pakauša usņe auga,
Iz daguna osais dodzs.

# 8423.00
Es savam pēlajam
Daudzi ļauna nevēleju:
Simtu govis ganos dzīt,
Vienu pašu mājā dzīt.

# 8424.00
Es savam pēlejam
Daudzi ļauna nevēleju:
Velns sirdē, puns pierē,
Pūte mēles galiņā.

# 8424.01
Zynu, zynu, kā vajag
Volodeņu cālājam:
Trums koklā, vāts sirdī,
Peutēl' mēles galeņā.

# 8425.00
Es savam pēlejam
Dzelzu pirti kurinaju.
Peries, manu pēlejiņ,
Asariņu garu lēju.

# 8426.00
Es savam pēlejam
Kalnā kāru šūpoliti,
Lai šūpoja, lai līgoja
Vēja māte, daskriedama.

# 8426.01
Es savam pēlajam
Vējā kāru šūpuliti.
Cik uzpūta vēja māte,
Šūpo manu pēlajiņu.

# 8427.00
Es savam pēlajam
Kalnā kāru šūpuliti.
Pūš vējiņš, kur pūzdams,
Šūpo manu pēlajiņu.

# 8427.01
Es savam pēlajam
Kalnā kāru šūpolites,
Lai šūpoja visi vēji
Man' auguma pēlajiņu.

# 8428.00
Es savam pēlajam
Labu laimi novēleju:
Rītā saules neredzēt,
Pupajā padurties.

# 8429.00
Es savam pēlejam
Meldu krēsliņ' i pacēlu;
Tāi lielā kauniņā
Atsasēda soliņā.

# 8430.00
Es savam pēlejam
Mūžam laba nevēleju:
Bij tam jāt koka zirgu,
Bērniem iet ubagiem.

# 8431.00
Es savam pēlajam
Mūžam labu nevēleju:
Dievs dod tam svina kājas,
Alvu acis aizalvotas,
Lai kājām nestaigatu,
Lai acim neredzetu.

# 8431.01
Dod, Dieviņ, pēlejam
Svina kājas, alvas acis,
Ar kājām nestaigāt,
Ar acim neredzēt.

# 8431.02
Mūžam laba nevēlešu
Sav' auguma pēlajam:
Ar acim neredzēt,
Ar kājām nestaigāt.

# 8432.00
Es savam pēlejam
Mūžam laba nevēleju:
Kā upei aiztecēt,
Kā zemei samellēt.

# 8432.01
Es gan zinu, ko vēlēt
Asariņu dzērajam:
Kā upei notecēt,
Kā zemei nomelnēt.

# 8432.02
Es tam laba nevēleju,
Sav' auguma pēlejam:
Kā upei notecēt,
Kā zālei nodzeltēt.

# 8433.00
Es savam pēlejam
Mūžam ļauna nevēleju:
Dievs dod tam (viņam) cūku cirpt,
Aveniņu svilināt.

# 8433.01
Dievs dod mūsu kaimiņam
Simtiem gadus še dzīvot;
Dievs dod viņam cūku cirpt,
Aveniņu svilināt.

# 8433.02
Es savam kaimiņam
Nekad ļauna nevēleju;
Nei vēleju cūkas cirpt,
Nei aitiņas svilināt.

# 8433.03
Es savam kaimiņam
Ni kod ļauna navēlēju:
Divs tam dos ceuku ēērpt,
Vuciniņu svylynāt.

# 8433.04
Es savami nāburgam
Mūžam ļauna nevēleju:
Cūkas cirpt, kazas cirpt,
Stravjī kurt uguntiņu.

# 8434.00
Es savami pēlejam (nāburgam)
Mūžam ļauna nevēleju:
Rudzus sēti, smilgas pļaut,
Gulēt kroga pagaldē.

# 8435.00
Es savam pēlejam
Mūžam ļauna nevēleju,
To vārdiņu vien saciju:
Rītā saules neredzēt!

# 8435.01
As sovam pālājam
Možam ļouna naevēleju;
Tō vāerdiņu vien saecīju:
Rītā saulas naradzāt.

# 8435.02
Es tam ļauna nevēlešu,
Kas peļ manu augumiņu;
To vārdiņu gan sacišu:
Tam sauliti neredzēt.

# 8436.00
Es saviem ciempuišiem
Mūžam laba nevēleju,
Kam tie savas ciemmeitiņas
Tālu, tuvu niecinā.

# 8437.00
Es saviem ciempuišiem
Mūžam laba nevēleju:
Virs akmen' malku cirst,
Strautā kurt uguntiņu.

# 8438.00
Es tam tautu dēliņam
Mūžam laba nevēleju,
Kam viņš manu augumiņu
Papriekš teice, peic vainē.

# 8439.00
Es tautieti pavadiju
Līdz pus' tēva tīrumiņ'.
Ej ar Dievu, nāc atkal,
Neklaus' ļaužu valodiņas.

# 8439.01
Apkārt kalnu ar līkumu
Tautu dēlu pavadiju.
Ej ar Dievu, nāc ap'kļami,
Neklaus' ļaužu valodiņas.

# 8439.02
Pusāriņa pavadiju
Tautu dēlu, pāreimot.
Ej ar Dievu, nāc atkal
Neklaus' ļaužu valodām.

# 8439.03
Raudadama pavadiju
Pustīruma tautu dēlu.
Ej ar Dievu, nāc atkal
Neklaus' ļaužu valodiņu.

# 8440.00
Es tautieti pavadiju
Maģu lauka gabaliņu;
Maģa mana vadišana,
Pilni lauki valodiņas.

# 8441.00
Es tev lūdzu, tautu dēlis,
Rakst' man vienu grāmatiņu,
Nu es vairi nevareju
Aiz tautiņu valodām.

# 8441.01
Ai, tautieti, dari galu,
Rakst' man vienu grāmatiņu;
Es nevaru vairs glābties
Aiz ļautiņu valodām.

# 8442.00
Es tev saku, tautu dēlis,
Tautu meitu nenicini;
Tev pašami gadisies
Visu ļaužu nicinama.

# 8443.00
Es to ļaužu valodiņu
Daudz vērāi netureju;
Citu laižu pār galviņu,
Citu minu kājiņām.

# 8444.00
Es to savu vainadziņu
Cieši liku galviņā,
Lai vējiņis pāri pūta
Visas ļaužu valodiņas.

# 8444.01
Gludu galvu saglaudiju,
Cieši liku vainadziņu,
Lai vējiņš pāri pūta
Visas ļaužu valodiņas.

# 8444.02
Es tu savu vainaciņu
Cīši lyku galviņā,
Lai vājiņis pāri peute
Vysys ļaužu volodiņis.

# 8445.00
Gana agri precejās
Slavenais tēva dēls,
Ka vareja izpaļāt
Treju kungu zeltainites.

# 8446.00
Gani labi noziedeja
Manis labis linu lauks;
Gana godu iztureja
Izvainota mātes meita.

# 8447.00
Gana labs ļaužu bērns,
Gana kupli sedzieniņi;
Ļaužu mēles, tās nelabas,
Tās nelabu pataisija.

# 8448.00
Gana malu visu rītu,
Gana tek dzirnaviņas;
Ustabiņu daiedama,
Dzird' ap sevi runajot.

# 8449.00
Gana man žēli bija,
Gana gauži noraudaju;
Dziržu savu augumiņu
Nepatiesi niecinam.

# 8450.00
Gana viegli es staigaju,
Vēl zemite līgojās;
Gana labi es dzīvoju,
Vēl ļautiņi niecinaja.

# 8450.01
Es ju lēn' gan staigē,
Bet zemit' rībēt rīb;
Es ju lab' gan dzīvē,
Ļaud's man' niecanē.

# 8450.02
Gan jau lēni es staigaju,
Ir tad zeme līgojās;
Gan jau mīļi es dzīvoju,
Ir tad tautas niecinaja.

# 8450.03
Gana lēni es staigaju,
Tāpat man zeme rīb;
Gana mīļi es dzīvoju,
Tāpat mani ļaudis nīd.

# 8450.04
Gana viegli es staigaju,
Tikpat zeme līgojās,
Gan ar godu es dzīvoju,
Tikpat mani niecinaja.

# 8451.00
Ganidama apsēdos
Uz pelekas purva cin's;
Pāri manim putni skrēja,
Pāri ļaužu valodiņas.

# 8452.00
Garam gāju tam ciemam,
Te aug mana līgaviņa,
Lai ļautiņi nezinaja,
Lai neņēma valodās.

# 8453.00
Godā mani Laime lika,
Godā māte, aukledama;
Ļaudis lika negodā
Ar savāmi valodām.

# 8454.00
Gribejās ābelei
Zilus ziedus noziedēt;
Gribejās puisitim
Apsmiet manu augumiņu.
Zied ābele baltim ziedim,
Godā manis augumiņš.

# 8455.00
Gudra, gudra irbu māte,
Neved bērnus klajumā;
Vēl gudraka meitu māte,
Neliek meitu valodās.

# 8456.00
Gulbis guļ ezerā,
Es ļautiņu valodās;
Ceļās gulbis no ezera,
Es no ļaužu valodām.

# 8456.01
Gulbis guļ ezerā,
Es iekš ļaužu valodām;
Ceļās gulbis no ezera,
Es no ļaužu valodām.

# 8456.02
Gulbis guļ ezerā,
Es iekš ļaužu valodām;
Celies, gulbi, no ezera,
Es no ļaužu valodām.

# 8456.03
Gulbis guļ ezerā,
Es guļ' ļaužu valodās;
Ceļās gulbis no ezera,
Es no ļaužu valodām.

# 8456.04
Gulbis guļ ezerā,
Es guļ' ļaužu valodās;
Celies, gulbi, no ezera,
Es no ļaužu valodām.

# 8456.05
Guilbis guļ azarā,
As guļ' ļoužu volōdās;
Celies, guilbi, nō azara,
As nō ļoužu volōdām.

# 8456.06
Guļbis guļi azarā,
As guļ ļaužu volodos;
Ēeļīs, guļdeit, nu azara,
As nu ļaužu volodām.

# 8456.07
Gulbis guļ ezerā,
Es ļautiņu valodās;
Celies, gulbi, no ezera,
Es no ļaužu valodām.

# 8456.08
Gulbis peld par ezeru,
Es par ļaužu valodām;
Izpeld gulbis no ezera,
Es no ļaužu valodām.

# 8457.00
Gulbis guļ ezerā,
Es ļautiņu valodās;
Cik gulbjam ūdens lipa,
Tik man ļaužu valodiņas.

# 8457.01
Gulbis guļ ezerā,
Es guļ' ļaužu valodās,
Cik gulbam ūdens lipa,
Tik man ļaužu valodiņas.

# 8457.02
Gulbis gul ezerā,
Es ļautiņu valodās;
Ne gulbam ūdens lipa,
Ne man ļaužu valodiņas.

# 8457.03
Gulbis gula ezarā,
Es ļautiņu valodas;
Ceļās gulbis no ezara,
Es no ļaužu valodām;
Ne gulbim ūdens lipa,
Ne man ļaužu valodiņas.

# 8457.04
Gulbis gul ezerā,
Es ļautiņu valodas.
Celies, gulbi, no ezera,
Es no ļaužu valodām;
Ne gulbim ūdens lipa,
Ne man ļaužu valodiņas.

# 8457.05
Guļbis guļ azarā,
As guļ' ļaužu volodos;
Tik pi guļba iudiņs lypa,
Tik pi manis volodeņis;
Ēeļās guļbis nu azara,
As nu ļaužu volodām.

# 8457.06
Guļdeits guļ uz azara,
Es uz ļaužu volodeņu.
Ēeļīs, guļbi, nu azara,
Es nu ļaužu volodeņu;
Cik pi guļba iudins lypa,
Tik pi manis volodeņis.

# 8457.07
Pīle peld pa ūdeni,
Es pa ļaužu valodām;
Ne pīlei ūdens lipa,
Ne man ļaužu valodiņas.

# 8457.08
Runojit jius, ļauteņi,
Cik volodu turādami,
Cik pi zosis iudiņs lypa,
Tik pi manis volodeņis.

# 8457.09
Zuse klidze eudinē,
Mārga ļaužu volodos.
Cik pi zuses eudins lypa,
Tik pi mārgas volodeņas.

# 8457.10
Zuse māve pa yudiņi,
As pa ļaužu volodām;
Ni pi zusis yudiņs lypa,
Ni pi maņa volodeņis.

# 8458.00
Gulbis peld par ezaru,
Es par ļaužu valodām;
Gulbis balts, izpeldejis,
Es bij gudra izvainota.

# 8459.00
Ilgi vaira, tautas dēls,
Mūs' māsiņas nepaļasi.
Kad tu ņemsi līgaviņu,
Mūs' māsiņa aizpaļās.

# 8460.00
Ir zemite to nenes,
Ko nes mans augumiņš:
Panes mans augumiņš
Ir zinamu, nezinamu.

# 8461.00
Irbei spārni nodiluši,
Egļu mežu lodajot;
Tā nodila ļaužu mēles,
Ap manim runajot.

# 8461.01
Irbei spārni nodiluši,
Egļu mežu lodajot;
Ļaudim mēles nodilušas,
Ap manim runajot.

# 8461.02
Irbei spārni nodiluši,
Egļu mežus lodadam;
Ļaudim mēle nenodila,
Par manim runadam.

# 8461.03
Jērbei spārni nutrusuši,
Pa eglāju ludājut;
Laudim mēļe nudyluse,
Ap manim runājut.

# 8461.04
Briežam ragi nodiluši,
Krūmus, mežus lodajot;
Tā nodila ļaudim mēles,
Gar manim runajot.

# 8461.05
Gulbim spārni nodiluši,
Jūras jūdzes mērojot;
Lai nodila ļaudim mēles,
Kas mūs divus aprunā.

# 8461.06
Gulbis peld ezerā,
Es iekš ļaužu valodiņas.
Gulbam spārni piekusuši,
Pa ezeru peldejot;
Ļaužu mēles nodilušas,
Apkārt mani runajot.

# 8461.07
Kā nošņurka maža irbes,
Pa krūmiem ložņadamas (ložņajot),
Tā nodila ļaudim mēles,
No manim runajot.

# 8461.08
Kraukļam spārni nutrusuši,
Sausys egļis lužņājut;
Ļaudim meļe nudyluse,
Ap manimi runājut.

# 8461.09
Zīlei spārni nodiluši,
Biezus krūmus lodajot;
Ļaudim mēles nodilušas,
Ap manim runajot.

# 8461.10
Zīlei spārni nodiluši,
Biezus krūmus lodajot;
Tā nodila ļaužu mēles,
Ap manim runajot.

# 8461.11
Zīles spārn' nodiluši,
Pa krūmim ložnedam;
Ļaudim mēles nodiluši,
Ap mums divim runadam.
Lai runē, kā run'dam
Man ar savu jādzīvē.

# 8461.12
Zīļam spārni nodiluši,
Biezus krūmus lodajot;
Tā nodila ļaužu mēles,
Par manim runajot.

# 8461.13
Sīļam spārni nodiluši,
Pa eglaju ložņajot;
Ļaudim mēles nodilušas,
Ap manim runajot.

# 8461.14
Sīlim spārni nodiluši
Pa eglaju lodajot;
Ļaudim mēles nenodila,
Ap manim runajot.

# 8462.00
Izkoltusa driču driva,
Kaļņeņā stāvādama;
Lai nukolst tys puiseits,
Kurs meitiņis nycynoja.

# 8463.00
Izkureju dzelzu pirti
Ar tērauda adatām,
Lai perās tie puisiši,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8463.01
Kur, Dieviņ, dzelza pirti
Ar tērauda adatām,
Lai perās tie ļautiņi,
Kas peļ manu augumiņu.

# 8464.00
Izpēļaja tautu dēlis
Treju kungu dzeltainites;
Izpēļajis dasagrieza
Pie tās pašas peļamās.

# 8465.00
Izpēl's mani, tautu dēls
Jāj' citā maliņā.
Jāja, jāja, atgriezās,
Atkal mani zedinaja.

# 8466.00
Izpurinu villainiti,
Tad tik sedzu mugurāi:
Manas baltas villainites
Pillas ļaužu valodiņu.

# 8466.01
Izpurinu villainiti,
Tad tik sedzu mugurā:
Izpurinu ļaunu dienu,
Visas ļaužu valodiņas.

# 8467.00
Izraun velns dzīvam sirdi
Pirmajam brūtganam,
Ka tas mani nepaņēma,
Slavit' vien padarija.

# 8468.00
Jau es biju paļajama,
Vēl es pati paļajos:
Jau bij raudas villainites,
Vēl veleju rāviņā.

# 8468.01
Jo tie ļaudis tā runaja,
Jo tīšam tā dariju:
Jau peleka villainite,
Vēl dūņās apmērceju.

# 8469.00
Jau es beju tai bryduse,
Kai azara raudiveite:
Brinu dubļus, brin' osorys,
Brinu ļaužu volodeņis.

# 8470.00
Jau es biju tā izpelta,
Ne kam lieti nedereju;
Vēl es gribu tā pāriet,
Ka sliedites nepazīst.

# 8471.00
Jauni puiši bāleliņi,
Nu man vaira nepeliet:
Jau manā galviņā
Sudrabiņa vaiņadziņš.

# 8472.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es daudz nebēdaju.
Es saviju vainadziņu
No tām ļaužu valodām;
Ne novīta saulitē,
Ne siltā istabā.

# 8473.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es daudzi nebēdaju,
Jo es savu vaiņadziņu
Vēl kuplaku darinaju.

# 8473.01
Es to daudzi nebēdaju,
Kad man ļaudes aprunaja;
Ceļu savu vainadziņu
Kuplumā, augstumā.

# 8473.02
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieka nebēdaju;
Valkaš' savu vaiņadziņu,
Jo raženi puškodama.

# 8474.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es daudz nebēdaju;
Pāri iešu, nebēdašu,
Ļaužu runas neklausišu.

# 8475.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieku nebēdaju;
Apkārt griezu, valkadama,
Savu zīļu vaiņadziņu.

# 8476.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieka nebēdaju;
Dzīvoj' Dievu pielūgdama,
Zemē kāju piesperdama.

# 8477.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieka nebēdaju;
Iemu puišus vainodama,
Kā auziņas braucidama.

# 8478.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieka nebēdaju;
Es pa ļaužu valodām
Kā pa ledu lidinos.

# 8479.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieka nebēdaju:
Es pacēlu vainadziņu,
Lai valodas cauri gāja.

# 8480.00
Jo tie ļaudis daudz runē,
Jo es nieku nebēdē;
Kad es tapu klajumē,
Palēkdama vien es gāju.

# 8481.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieka nebēdaju;
Minu ļaužu valodiņas
Ar savām kājiņām.

# 8482.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieka nebēdaju;
Vēl manāi gāliņāi
Ziedi ziedu galiņāi.

# 8483.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es nieka nebēdaju,
Zinu savu vainadziņu
Pa godam valkajot.

# 8484.00
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es tīši kaitinaju:
Ceļu gāju, puķit' rāvu,
Puisišam mutes devu.

# 8484.01
Celiņ' gāju, puķit' rāvu,
Puisišam mutes devu:
Tīšam daru tiem ļaudim,
Kas man' nīd dzīvodam.

# 8485.00
Jo tie meži skanēt skan,
Jo es viņus skandenaju;
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es viņus kaitenaju.

# 8486.00
Jo tie vēji lieli pūta,
Jo magone platijās;
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es daudzi nebēdaju.

# 8486.01
Jo tie vēji salti pūta,
Jo ābele balti zied;
Jo tie ļaudis daudz runaja,
Jo es daudzi nebēdaju.

# 8486.02
Ja ti vēji solti pyute,
Ju ābēļe bollta zīd;
Ju ti ļauds daudz runāva,
Ju es daudz nabādāvu.

# 8486.03
Jo ti leli vēji pyute,
Jo mogonys platējās;
Jo ti ļauds daudz runāja,
Jo as daudz nabādāju.

# 8487.00
Jo to ievu daudz lauzija,
Jo tai balti ziedi bira;
Jo to meitu niecinaja,
Jo raženas tautas jāja.

# 8488.00
Jūs, ļautiņi, runajiet,
Kaunā manis augumiņš;
Kaunā paši goda ļaudis,
Godā manis augumiņš.

# 8489.00
Kā būs man labam būt,
Kā labaju bildināt,
Mana paša īstenieki
Noliek mani novārtā.

# 8490.00
Ka tās grūtas dzirnas rūca,
Ka raud gauži malejiņa?
Dzirnas rūca tīru rudzu,
Malejiņa nicinama.

# 8491.00
Kā var sieksta siekstu velt,
Abas guļ ūdenī?
Kā var meita meitu pelt,
Abas zīļu vaiņagā?

# 8491.01
Kā var laiva laivu irt,
Abas guļ ūdenī?
Kā var meita meitu pelt,
Abas sēd vaiņagā.

# 8491.02
Kā var osis osi liekt,
Abiem saknes ūdenī?
Kā var meita meitai liegt,
Abi vara vaiņagā?

# 8491.03
Kā var sieksta siekstu velt,
Abas guļ ūdenī?
Kā var meita meitu pelt,
Abām zīļu vainadziņi?

# 8491.04
Kā var sīksta sīkstu velt,
Obām goli iudinī?
Kā var mārga mārgu pelt,
Obām zeiļu vainoēeņi.

# 8491.05
Kei var sīksta sīkstu veļt,
Obi guļ iudinī?
Kei var mārga mārgu peļt,
Obim zeiļu vaiņuceņš.

# 8491.06
Kā var sieksta siekstu velt,
Abas guļ ūdenie?
Kā var meita meitu pelt,
Abas ļaužu valodās?

# 8491.07
Siekste sieksti nevar celt,
Abas gul ūdenī;
Meita meitu nevainā,
Abas zīļu vaiņagā,
Abas zīļu vaiņagā,
Abas ļaužu valodās.

# 8491.08
Siekste sieksti neceļat,
Abas gulat ūdenī;
Meita meitu nesmejat,
Abas zīļu vaiņagā.

# 8492.00
Kad es būtu zinajuse,
Kas peļ manu augumiņu,
Es tam būtu ielaiduse
Ar akmeni mugurā.

# 8493.00
Kādi bija tie ļautiņi,
Kuri otru nicinaja?
Vaj bij Dieva labumiņa,
Vaj saulites baltumiņa?

# 8494.00
Kādu mani Dieviņš deva,
Tādu māte audzinaja;
Es neiešu ļaužu dēļ
Dreijāt savu augumiņu.

# 8495.00
Kādu velnu vārna brēc,
Kādu velnu meita kliedz?
Vārna brēc sliktu laiku,
Meita puišus apmeloja.

# 8496.00
Kājas brūk, galva niez,
Ļaudis mani aprunaja;
I galviņa neniezetu,
Kau ļautiņi nerunatu.

# 8497.00
Kaite man siliņā,
Kaite sila maliņā:
Silā mani odi ēde,
Malā ļaudis aprunaja.

# 8498.00
Kal, kalej, ko kaldams,
Kal man cauru vaiņadziņu,
Lai var' ļaužu valodiņas
Kā ar sietu izsijāt.

# 8499.00
Kalab manis vainadziņis
Šķībi stāv galviņā?
Kā tas šķībi nestāvēs,
Pilns ļautiņu valodiņu.

# 8499.01
Aiju, manu vainadziņu,
Greiži stāvi galviņā!
Kā viņš greiži nestāvēs,
Pilns bij ļaužu valodiņu.

# 8499.02
Aiz ko manis vainadziņš
Šķībi stāv galviņā?
Kā tas šķībi nestāvēs,
Pilns bij ļaužu valodiņu.

# 8499.03
Aiz ko manis vainadziņš
Šķībi stāv galviņā?
Kā tas šķībi nestāvēs,
Pilns ar ļaužu valodām.

# 8499.04
Daudz ļautiņi tā sacija,
Kā man šķībs vaiņedziņš.
Kā tas šķībi nestāvēs,
Pulns ar ļaužu valodām.

# 8499.05
Grūti, grūti man stāveja
Vaiņadziņis galviņā.
Kā viņš grūti nestāvēs,
Pilns ar ļaužu valodām.

# 8499.06
Kadēļ manis vaiņadziņis
Šķībi stāv galviņā?
Kā tas šķībi nestāvēs,
Pilns ļautiņu valodām.

# 8499.07
Kalab manis vaiņadziņis
Šķībi stāv galviņā?
Kā tas šķībi nestāvēs,
Pilns ar ļaužu valodām.

# 8499.08
Kalab manis vainadziņis
Šķībi stāv galviņā?
Kā tas šķībi nestāvēs,
Pilns bij ļaužu valodiņu.

# 8499.09
Kalab manis vainaciņis
Šķībi stāve gāliņā?
Vaj es savu vainaciņu
Pa godam nevalkaju?

# 8499.10
Kalabad tev, māsiņa,
Šķībi stāv vaiņadziņš?
- Kā tas šķībi nestāvēs,
Pilns bij ļaužu valodiņu.

# 8499.11
Kapēc manis vaiņadziņis
Šķībi stāv galviņā?
Kā tas šķībi nestāvēs,
Kad nelietis lūkojās.

# 8499.12
Mans ražanis vaiņadziņš
Šķībi stāv galviņā.
Kā viņš šķībi nestāvēs,
Pils ar ļaužu valodām.

# 8500.00
Kalabadi es, māmiņa,
Mūžam ļaužu valodās?
Kam tu mazu man' mazgaji
Netīrāi ūdenī?

# 8501.00
Kalabadi es nevaru
Sīku rožu kroni nest?
Kā bij manim nu panest
Visas ļaužu valodiņas?

# 8502.00
Kalabā meža gali
Citi īsi, citi gari?
Kalab ļaužu valodiņas
Cita ļauna, cita laba?

# 8503.00
Kalabad tu, māsiņa,
Pie manim sērst nenāc?
Vaj priedite, vaj eglite
Tavu ceļu aizkrituse?
- Nekrīt priede, nekrīt egle,
Aizkrīt ļaužu valodiņas.

# 8504.00
Koļei moza maiteņa,
Tolei linys snāteņeitēs;
Koļei ļaužu volodos,
Māvu mel villnoņeite.

# 8505.00
Kalnā mani vējš locija,
Lejā ļaužu valodiņas.
Es gribeju kalniņā
Ozolā ieķerties.

# 8506.00
Kam, brāliti, piešus kali,
Kam zābakus šūdinaji?
Es jau bija tā nopelta,
Ka vairs lieti nedereju.

# 8507.00
Kam, bāliņ, rotu pirki,
Kam vizuļu vainadziņu?
Sveša māte piestā grūda,
Astru sietu izsijaja.

# 8507.01
Kam, brālit, Rigā brauci,
Kam pirc mēļu vilnanit'?
Jau māsiņa piestā grūsta,
Astru sietu izsijata.

# 8508.00
Kam, māsiņa, nedzīvoji
Pie māmiņas bāliņos?
- Būt' dzīvojse, nevareju
Aiz ļautiņu valodām.

# 8509.00
Kam ta tāda linu druva
Ceļmalā neraveta?
Ta puisiša linu druva,
Kas meitiņas nicinaja.

# 8510.00
Kam tu liji, lietutiņi,
Kam rasiņu rasinaji?
Kam tu jāji, tautu dēls,
Kam palaidi valodiņu?

# 8510.01
Kam, lietiņi, tu paliji,
Kam rasiņu padariji?
Kam, tautiņas, jūs jājat,
Kam slaviti darijat?

# 8510.02
Kam tu liji, lietutiņi,
Kam, rasiņa, rasinaji?
Kam, tautieti, slavu laidi,
Kad nedrīksti bildināt?

# 8511.00
Kamēr meita vaiņagā,
Tikmēr ļaužu valodās;
Kad noņēma vainadziņu,
Noņem ļaužu valodiņas.

# 8511.01
Valkā meita vainadziņu,
Valkā ļaužu valodiņas;
Noņem tautas vainadziņu,
Noņem ļaužu valodiņas.

# 8511.02
Valodiņu nevareju,
Vainaciņu nesadama;
Noņems manu vainaciņu
Noņems ļaužu valodiņas.

# 8512.00
Kas, bērziņ, tev' apbēra (apbēris)
Zaļajām lapiņām?
Kas, māsiņ, tev' izveda (izvedis)
No ļautiņu valodām?

# 8513.00
Kas egliti audzinaja
Pašā pļavas vidiņā?
Kas meitiņu niecinaja,
Ka nelieša tēva dēls.

# 8514.00
Kas kurami bēdas bija,
Kas kurami jarunā,
Kad es savu vainadziņu
Maz ilgak panesaju?

# 8514.01
Dievam vaļa, ne ļaudim,
Par to manu augumiņu,
Kad ilgaki pavalkaju
Savu zīļu vainadziņu.

# 8514.02
Laimai bēda, ne ļaudim,
Par to manu augumiņu,
Kad es savu vainadziņu
Maz ilgaki pavalkaju.

# 8515.00
Kas man dotu zelta šķēres,
Mežiem galus līdzināt?
Kas man dotu ašķu sietu,
Sijāt ļaužu valodiņas.

# 8515.01
Dod manim, dod manim,
Es atnācu tapināt:
Dod manim ašķu sietu,
Sijāt ļaužu valodiņas.

# 8515.02
Dodat mana, dodat mana,
Es atnācu gribedama:
Dodat mana vara šķēres,
Meža galus līdzināt;
Dodat mana ašķu sietu,
Sijāt ļaužu valodiņas.

# 8515.03
Dodat man vara šķēres,
Meža galus līdzināt;
Dodat man astru sietu,
Sijāt ļaužu valodiņas.

# 8515.04
Kad man būtu vara šķēres,
Meža galus līdzināt;
Kad man būtu ašķu siets,
Sijāt ļaužu valodiņas!

# 8515.05
Kur es ņemšu vara šķēres,
Meža galus līdzināt?
Kur es ņemšu ašķa sietu,
Sijāt ļaužu valodiņas.

# 8515.06
Man vajaga zelta ķēdes,
Meža galus līdzināt;
Man vajaga drāšu sieta,
Sijāt ļaužu valodiņas.

# 8515.07
Meža gali, meža gali,
Citi īsi, citi gari.
Kas man dos vara šķēres,
Meža galus līdzināt?

# 8515.08
Ņem, Dieviņi, vaska šķēres,
Līdzin' meža virsunites;
Ņem, māmiņa, astru sietu,
Sijā ļaužu valodiņas.

# 8516.00
Kas manami sunišami
Ik vakarus vietu taisa?
Kas manami pēlejami
Sidrabiņa krēslu ceļ?

# 8517.00
Kas man' saka vainadziņu
Ar negodu valkajam,
Tik tam sāpju, tik nelaimu,
Kā man zīļu vaiņakā.

# 8518.00
Kas nelauž liepu slotu,
Lai lauž āra ozoliņa;
Kas še meitas nicinaja,
Lai aizjāj Vāczemē.

# 8519.00
Kas pie mana augumiņa
Nezinamu vainu liek,
Dievs dod pumpu mugurā,
Čulgas mēles galiņā.

# 8520.00
Kas piebira vējiņami,
Sausegliti līgojot?
Kas piebira ļautiņiemi,
Ap manimi runajot?

# 8521.00
Kas sak' mani neejot,
Grūta darba nedarot,
Dod, Dieviņ, tam tik grūt'
Kā manām rociņām.

# 8522.00
Kas zirniti nenorāva
Liela ceļa maliņāi;
Kas meitiņu nenicina,
Kamēr zīļu vaiņagāi.

# 8523.00
Kas ta tāda sieta mēle,
Man' auguma sijataja?
Dievs dod pašu sieta mēli
Sēnalās iesijāt.

# 8524.00
Kas ta tāda sijataja,
Man' auguma niekataja?
Sijadama, niekadama,
Iekrīt pate sēnalās.

# 8524.01
Ak tu, tava sieta mēle,
Sijā manu augumiņu;
Sijadama, niekadama,
Iekrīt pate sēnalās.

# 8524.02
Kas tie tādi sijataji,
Man' auguma vērtitaji?
Sijadami, vērtidami,
Kritis paši sēnalās.

# 8524.03
Sejoj ļauds, nikoj ļauds
Ap to munu augumeņu.
Sejādami, nikādami,
Ikrēit poši palavos.

# 8524.04
Sijā ļaudis, niekā ļaudis
Manu daiļu augumiņu.
Sijadami, niekadami,
Iekrīt paši sēnalās.

# 8524.05
Sejoj mani sveši ļauds,
Sejoj mani, nikoj mani.
Sejādami, nikādami,
Palik poši sānolos.

# 8524.06
Tu, puisiti, sieta mēle,
Mana goda sijatajs;
Manu godu sijadams,
Pats iekriti pelavās.

# 8525.00
Kas ta tāda sijataja,
Man' auguma vētitaja?
Ta jav pate izsijata,
Sēnalās atbīdita.

# 8525.01
Sijataja tautu meita
Sijā manu augumiņu;
Pate sen izsijata,
Atbīdita sēnulās.

# 8526.00
Kas tur kūp, kas tur deg
Viņā lauka galiņā?
Tur deg puiša dvēselite,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8527.00
Kas vareja priedi vērpt,
Kas ozolu šķeterēt?
Kas var manu augumiņu,
Neredzejis, nicināt?

# 8528.00
Kaunies pate, tautu meita,
Savai nieku valodai,
Ka tu manu bāleliņu,
Neredzejse, nicinaji.

# 8529.00
Kaut man simtu pēlejiņu,
Nav neviena teicejiņa,
Tur es iešu tautiņās,
Kur Laimiņa vēlejuse.

# 8530.00
Kau zemite šķīrusēs
Zem manām kājiņām,
Es būt' stāvu ielēkusi
Aiz ļautiņu valodām.

# 8531.00
Ķizu, ķizu, kaitu, kaitu
Tiem ciemiņu puiseniem!
Pirmis manis izvaiņoja,
Pēc tie gauži nožēloja.

# 8532.00
Klusu, klusu audzinaju
Ciemiņos arajiņu,
Lai ļautiņi nezinaja,
Lai neņēma valodās.

# 8533.00
Ko bij man nu darit?
Pieci prāti galviņā:
Viens man teica, otris pēla
Svešas mātes auklejumu.

# 8534.00
Ko būt ļaudis runajuši,
Ko ņēmuši valodās,
Būt' Laimiņa nelaiduse
Manu mazu augumiņu?

# 8535.00
Ko darit, japanes
Izrunata valodiņa;
Es būt' sirdi rādijuse,
Kaut varetu parādit.

# 8536.00
Ko domaji, ciema puisi,
Kas ļaus tev mani jemt?
Teiks tev' ļaudis, vainās mani,
Grozis tavu padomiņu.

# 8537.00
Ko ļaudim nedarit,
Pati pēla māmuļiņa:
Pill' istaba svešu ļaužu,
Sauca mani snauduliti.

# 8537.01
Aiz bārguma tautu māte
Mana vārda nezinaja:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Sauca mani snauduliti.

# 8537.02
Es kauniņa negribeju,
Man kauniņis gadijās:
Pill' istaba svešu ļaužu,
Sauc māmiņa snauduliņu.

# 8537.03
Kāda skauģa vēl vajaga,
Kā ta mana māmuliņa:
Pilna sēta svešu ļaužu,
"Meitiņ, mana snaudaliņa!"

# 8537.04
Kādu ļaužu nu es būšu,
Pati māte mani pēla:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Sauca mani snauduliti.

# 8537.05
Manas pašas māmuliņa
Man kauniņu padarija:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Sauca mani snauduliti.

# 8538.00
Ko, ļautiņi, dabujāt,
Ap manim runadami?
Ļaunu vārdu dabujāt,
Ne Dieviņa palīdzibu.

# 8538.01
Ko, ļautiņi, dabujat,
Ap manim runadami?
Dabujat ļaunus vārdus,
Manas gaužas asariņas.

# 8539.00
Ko, ļautiņi, dabujat,
Ap manim runadami?
Manas bēdas, manas raizes,
Manas gaužas asariņas.

# 8539.01
Ai, ļautiņi, ko dabujat,
Apkārt mani runadami?
Bēdas vien man darat,
Un gaužas asaras.

# 8539.02
Ko gribate jūs, ļautiņi,
Ko no manis runajat?
Vaj gribate sēru mūžu,
Manas gaužas asariņas?
Ja gribat, es jums došu,
Valkajate mūžiņam,
Valkajate mūžiņam,
Cits citami dāvadami,
Cits citami dāvadami
Manas gaužas asariņas.

# 8539.03
Ko jūs, ļaudis, runadami,
Ko no manis gribedami?
Vaj gribat manas bēdas,
Manas gaužas asariņas?
Ja gribat, es jums došu,
Valkajat mūžiņam,
Valkajat mūžiņam
Kā smalkaju lina kreklu.

# 8539.04
Kā jius, ļaudis, runājit,
Kā nu manis dabosit?
Vaj jius gribit munu vārgu,
Vaj gaudus asareņu?
Ka gribit, pajemit,
Vollkojit myužeņam.

# 8539.05
Ko jūs, ļaudis, runajat,
Ko no manis gribejat?
Vaj gribat manas bēdas,
Manas gaužas asariņas?
Ja gribat, es jums došu,
Valkajiet mūžiņā;
Jums mūžāi atliksies
Jūsu pašu bērniņiem.

# 8539.06
Ko, ļautiņi, dabujiet,
Apkārt mani runajot?
Bēdas manas dabūjiet,
Manas gaužas asariņas.

# 8539.07
Ko, ļautiņi, gribejat,
Ap manim runadami?
Vaj gribiet manu bēdu,
Manu gaužu asariņu?
Ja gribiet, es jums došu,
Valkajiet mūžiņam.

# 8539.08
Kā, ļauteņi, runājit,
Kā nu manis dabosit?
Voj jums vajag munu bādu,
Munu gaudu asareņu?

# 8539.09
Ko, ļautiņi, runajat,
Ko no manis gribejat?
Gribat manu sūru dienu,
Manu gaužu asariņu?

# 8539.11
Ko, ļautiņi, runajat,
Ko no manis gribejat?
Vaj gribat manas bēdas,
Manas gaužas asariņas?
Ja gribat, es jums došu,
Vartojati mūžiņā,
Vartojati mūžiņā
Par sīko sudrabiņu.

# 8539.12
Ko, ļautiņi, runajat,
Ko no manis gribejat?
Vaj gribat manas bēdas,
Manas gaužas asariņas?
Ja gribat, es jums došu,
Valkajat mūžiņam.

# 8539.13
Ko, ļautiņi, runajat,
Ko no manis gribejat?
Vaj gribat bēdu manu,
Manu gaužu asariņu?
Ja gribat, es jums došu,
Valkajati mūžiņā,
Valkajati mūžiņā,
Kā smalko linu kreklu.

# 8539.14
Ko, ļautiņi, runajiet
Nezinamas valodiņas,
Gribedami manu bēdu,
Manu gaužu asariņu.

# 8539.15
Ko tie ļaudis gribedami,
Ņēma mani valodās?
Vaj tie grib bēdu manu,
Vaj to gaužu asariņu?

# 8540.00
Ko, ļautiņi, runajiet,
Ko dieniņas kavejiet?
Būšu, būšu, neliegšos,
Ta puisiša līgaviņa.

# 8541.00
Ko, ļautiņi, runajat,
Ko dieniņu kavejat?
Vaj es nesu klēpitē,
Vaj tek līdzi kājiņām?

# 8542.00
Ko peldami nenopeļ,
Ko celdami neuzceļ!
Nopeļ labu ļaužu bērnu,
Uzteic kūtru kumeliņu.

# 8543.00
Ko, tautieti, nu daram,
Nu valoda klajumā?
Seglo savu kumeliņu,
Jāj uz manu māmuliņu.

# 8544.00
Ko tie kraukļi kraucinaja,
Ko žagatas žvadzinaja?
Valodnese pakritusi
Liela ceļa maliņā.

# 8545.00
Ko tie ļaudis man darija,
Kad es augu bāliņos!
Cits jau man šūpli kāra,
Cits noņēma vaiņedziņu.

# 8546.00
Ko tie ļaudis nedarija
Ar savāmi valodām:
Pieceļ koku, vēja lauztu,
I valodu nerunatu.

# 8546.01
Kā ti ļaudis napaceļa
Ar tu sovu volodeņu!
Celit kuku, vējam laustu,
Na runātu volodeņu.

# 8547.00
Ko tie lieli vēji pūstu,
Kad ne priežu siliņā?
Ko tie ļaudis daudz runatu,
Kad ne mana augumiņa?

# 8547.01
Ko tie pūstu, lieli vēji,
Ka mežiņi neauguši?
Ko runatu labi ļaudis,
Ka māmiņa neauklejse.

# 8547.02
Ko tie pūstu, lieli vēji,
Ka neaugtu lieli meži?
Ko runatu labi ļaudis,
Ka es liela neizaugtu.

# 8547.03
Kō tij poustu, lili vieji,
Ka mežiņi nalopātu?
Kō runātu lobi ļauds,
Ka na muna augumiņa.

# 8547.04
Ku tu, vējiņ, luēeitim,
Ka na pridis sileņā?
Ku ti ļauteņi runātu,
Ka na munu augumeņu.

# 8548.00
Ko tie teica, to tie teica,
Ko vainoja, to vainoja:
Teic netiklu tēva dēlu,
Vaino labu mātes meitu.

# 8548.01
Ko tie ļaudis teica, teica,
Ko vainoja, to vainoja:
Teic nelieti tēva dēlu,
Vainā labu mātes meitu.

# 8549.00
Ko upite nenesis,
Sausu zaru iemetot?
Ko ļautiņi nerunās
Ierunatu valodiņu?

# 8550.00
Ko vērts manis gājumiņis,
Mans pūriņa vedumiņš,
Tautiets mīļi nedzīvoja,
Ļaudis ņēma valodās.

# 8551.00
Krāva lielu vezumiņu,
Zinaj' labu vilcejiņu;
Ceļ ļautiņi valodiņas,
Zinaj' labu nesejiņu.

# 8552.00
Kreļļu kārtiņ' i pārtrūka,
Ar bāliņu dancojot;
Būt' ar svešu dancojuse,
Valodiņu nevaretu.

# 8553.00
Krīt lapiņa ūdenī,
Grimst ūdeņa dibinā;
Dod, Dieviņi, tā nogrimt
Man' auguma pēlejam.

# 8553.01
Krīt lapiņa ūdenī,
Grimst ūdeņa dibinā;
Tā Dieviņis nogremdēs
Manim ļauna vēletajus.

# 8553.02
Krīt zemē bērzu lapa,
Grimst ūdeņa dibenā;
Tā nogrima mans skauģitis,
Kas man labu nevēleja.

# 8553.03
No kociņa lapas bira,
Grimst ūdeņa dibinā;
Tā Dieviņis nogremdēs
Man valodu cēlejiņu.

# 8553.04
Peld lapiņa par upiti,
Grimst ūdeņa dibenā.
Labi, labi, nu noslīka
Mans valodu cēlejiņš.

# 8554.00
Krīt priedite uz priedites
Degušā siliņā;
Tā krīt ļaužu valodiņas
Uz to manu augumiņu.

# 8555.00
Krīt' zemē, lauz galviņu,
Mans vizuļu vainadziņš;
Tā lai lauza sav' galviņu
Mans auguma pēlajiņš.

# 8556.00
Krīt skujiņa ūdenā,
Gul ūdena dibinā;
Tā guleja tas puisitis,
Kas meitiņas niecinaja.

# 8557.00
Krūmiem auga zaļa zāle
Ap resno ozoliņu;
Pulkiem ļaudis aprunaja
Manu smuidru augumiņu.

# 8558.00
Kupla liepa, zemu zari,
Aiz vējiņa nevareja;
Smuka meita, daiļa rota,
Valodām nevareja.

# 8559.00
Kupla roze platijās
Liela ceļa maliņā;
Tai meitai laba laime,
Kas ļautiņu valodās.

# 8560.00
Kur dursies straujupite,
Dienu nakti tecedama,
Dod, Dieviņ, tur durties
Man' auguma pēlajam.

# 8561.00
Kur gulbitis mazgatos,
Ja nelītu lietutiņš?
Ko ļautiņi tad runatu,
Kad es būtu nedzimuse?

# 8562.00
Kur kājiņa nemetās
Celmainā(i) līdumā?
Kur vainiņas nedabuja,
Kad gribeja niecināt?

# 8562.01
Kas kājeņu nanusyta
Calmojā leidumā?
Kas vaineitis nadabā,
Ka gribē nycynāt?

# 8562.02
Kur kājiņas nenosita
Celmainā(i) līdumā?
Kur paļiņas nedabuja,
Kur gribeja nicināt?

# 8562.03
Kur kājiņu nanōsitu
Calmōjā līdumā?
Kur poļiņu nadoebija,
Ka gribeja nycanāt?

# 8562.04
Kur kājiņu nenosita
Celmainā(i) līdumā?
Kur vainiņu neatrada,
Kad gribeja niecināt.

# 8562.05
Kur vainiņu nepierāda,
Kad gribeja niecināt?
Kur kājiņu neatsita
Celmojā līdumā?

# 8563.00
Kur palike balti sniegi,
Kur skaistie augumiņi?
Saule ēde baltu sniegu,
Ļaudis skaistu augumiņu.

# 8564.00
Kur tecesi, dēla māte,
Ašķu sietis rociņā?
Vaj sijasi ceļa smiltis,
Vaj dēlam līgaviņu?
Tai bij ari meitai būt,
Kas caur āšķi izteceja.

# 8564.01
Kur tu iesi, dēla māte,
Ašķa sietu sijadama?
- Mekleš' tādu jaunuviti,
Ko caur sietu izsijāt.
Ta būs smilgas garumiņu,
Adatiņas resnumiņu.

# 8565.00
Kur tu skriesi, vāverite,
Visi meži līgojās?
Kur tu iesi, tautu meita,
Visi tevi nicinaja?

# 8566.00
Kur upite tecejuse,
Tur teceja dažu dienu;
Kur slavite slavejuse,
Tur slaveja dažu dienu.

# 8567.00
Kur, upite, tu teceji,
Sānīs tek Daugaviņa.
Kur, māsiņa, tu neiesi,
Kaimiņos pēlejiņi.

# 8568.00
Kur cēlās liela migla,
Ka avota lejiņā?
Kur cēlās laba slava,
Ka no īsta bāleliņa.

# 8569.00
Kur cēlās liela migla,
Ne avota lejiņā?
Kur ņem ļaudis valodiņas,
Ne no mana augumiņa?

# 8569.01
Kur saulite miglu ņēma,
Ne avota lejiņā?
Kur ņem ļaudis valodiņu,
Ne no mana augumiņa?

# 8569.02
Kur cēlās liela migla,
Ka no purva, ezeriņa?
Kur cēlās ļaudim runas,
Ka no mana augumiņa?

# 8570.00
Kura priede, kura egle
Bez zariem izauguse?
Kura meitiņ' i uzauga
Bez tām ļaužu valodām?

# 8570.01
Kura priede siliņā
Bez zariem izauguse?
Kura meita tautiņās
Bez paļām izgājuse?

# 8570.02
Kura prida, kura egļa
Bez skujeņu siļeņā?
Kura māseņa izgāja
Bez volodu tauteņos?

# 8571.00
Kura smilga kupla auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kura meita daiļa auga,
Ta ļautiņu valudās.

# 8572.00
Kuru dienu nedziedaju,
Kuru gauži neraudaju?
Kuru dienu sveši ļaudis
Neņem mani valodās?

# 8573.00
Laba biju labinama,
Niecinama nedereju,
Niecinama nedereju
Ne savai māmiņai.

# 8574.00
Labāk būtu, labāk būtu,
Kaut nāvite nokavusi,
Nedzirdetu ļauna vārda,
Ne darbiņa niecenot.

# 8575.00
Labāk būtu māmuliņa
Smag' akmini cilajuse,
Ne kā mani auklejuse
Priekš ļautiņu valodām.

# 8576.00
Labak māte mani mazu
Ūdenī iemetuse,
Ne kā lielu audzejuse
Priekš ļautiņu valodām.

# 8576.01
Būt' māmiņa mani mazu
Upitē iemetusi!
Kam bij man lielai augt,
Stāvēt ļaužu valodās?

# 8577.00
Labak maizi suņam devu,
Ne kā ciema puisenam:
Sunits man govis gana,
Puisits cēla valodiņu.

# 8578.00
Labak manim daudz pēlaju,
Ne kā daudz teicejiņu:
Aiz pēlaja pūru daru,
Aiz teiceja nevareju.

# 8579.00
Lobāk mani peļtiņ peļa,
Na kā mani teiciņ teiēe:
eļamu tāļi vede,
Teicamu kaimiņūs.

# 8580.00
Labak mani sniegs apsniga,
Ne kā ļaudis aprunaja:
Sniegs apsniga, vējš nopūta,
Es ļautiņu valodās.

# 8580.01
Labak mani līts nolija,
Ne kā ļaudis runajuši:
Līts nolija, vējš nopūta,
Valodiņu nenopūta.

# 8581.00
Labak manu augumiņu
Būt' zemite rūdejuse,
Ne kā ļaudis runajuši
Pa visām maliņām.

# 8581.01
Lobāk munu augumeņu
Byut' zemēte ryudejuse,
Na ļauteņi runovuši
Pa vysām maļeņām.

# 8582.00
Labak puiša zelta nauda
Lai sadega ugunī,
Ne kā manu augumiņu
Ieliek ļaužu valodās.

# 8582.01
Smuks puisitis ieteceja
Gulamāi laiciņā.
Mazu brīdi paguleja,
Sāk ar naudu lielities.
"Še, meitiņa, zelta nauda,
Dod man savu vainadziņu!"
Labak redzu tavu naudu
Zil' uguni sadegot,
Ne kā savu vainadziņu
Lieku ļaužu valodās.

# 8583.00
Labi ļaudis apnikuši,
Gar manim runajot;
Nograuzuši akmeņam
Triju gadu augumiņu.

# 8584.00
Labs ar labu sasatika,
Steidza mani aprunāt;
Būt' maizites gabaliņš,
Būtu mani apēduši.

# 8585.00
Labs ar labu satikās,
Steidza mani aprunāt.
Vēl nebija labajam
Mūža kreklis mugurā.

# 8585.01
Divi labi satikuši,
Steidza mani aprunāt.
Ne vienam, ne otram
Mūža kreklis mugurā.

# 8585.02
Labs ar labu sasatika,
Steidz nabagu aprunāt.
Vēl nevaida ne katram
Mūža krekla mugurā.

# 8586.00
Lai guļ mans pēlajiņš,
Kā guļ mani linu krekli,
Kā guļ mani linu krekli
Mana pūra dibenā.

# 8587.00
Lai man simts pēlejiņu,
Lai neviena teicejiņa,
Es būš' ņemt to meitiņu,
Kura tika prātiņam.

# 8588.00
Lai sapuva apšu lapa,
Kam ta mani nobaidija;
Lai tā pūst ļaužu mēles,
Kam tie mani aprunaja.

# 8589.00
Laimit, mūža licejiņa,
Kādu mūžu tu man liki?
Vaj tu liki pa ļaudim(i),
Vaj pa ļaužu valodām.

# 8589.01
Laimeņ, myuža liēējeņ,
Kaidu myužu maņ nulyki?
Vaj nulyki pa ļaudim,
Vaj pa ļaužu volodām?

# 8590.00
Laiž ārā, laiž ārā,
Iekšā mani aprunaja!
Lai zied mani balti mati
Apakš spangu vaiņadziņa [?].

# 8591.00
Ļaudim mēles apdilušas,
Ap manimi runajot.
Ko, ļautiņi, runajat,
Ko no manis gribejat?
Kaunā jūsu valodiņa,
Godā manis augumiņš.

# 8592.00
Ļaudis bija vējiņā,
Es vējiņa maliņā;
Ļaudis bija dziesmitēs,
Es ļautiņu valodās.

# 8593.00
Ļaudis kāra šūpoliti,
Man augoti bāliņos;
Es pakāru tautiņās
Par Laimiņas likumiņu.

# 8593.01
Ko, ļautiņi, jūs gribieti
No ta mana augumiņa?
Citi cirta birzie līksti,
Citi kāra šūpuliti;
To pakāru tautiņās
Par Laimiņas likumiņu.

# 8594.00
Ļaudis man daudzinaja
Sētā miežu arajiņu.
Es negribu tuvumā,
Ne savā sētiņā.

# 8595.00
Ļaudis man šūpli kāra
Ar savām valodām.
Karat, ļaudis, šūpet mani,
Man nevaid šūpetajs.

# 8596.00
Ļaudis man šūpli kāra
Ar savām valodām.
Pakarat manas bēdas,
Manas gaužas asariņas.

# 8596.01
Ļaudis kāra šūpuliti,
Man augot bāliņos.
Šūpojiet manas bēdas,
Manas gaužas asariņas.

# 8596.02
Ļaudis mani šūplī [?] kāra
Ar savām valodām.
Šūpojat, uzkāruši,
Manas gaužas asariņas.

# 8596.03
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēleja,
Ļaudis laba nevēleja
Ar savām valodām.
Ļaudis manim pakāruši
Nezinamu šūpuliti.
Šūpojiet bēdas manas,
Manas gaužas asriņas.
Manas gaužas asriņas,
Tās zemē neriteja,
Tās rit zelta biķerī,
Lai dzer ļauna vēletaji.

# 8597.00
Ļaud's man teica, ļaud's man liedza
Kaimiņos arajiņu.
Man nebija šos kungos,
Ne vēl še kaimiņos.

# 8598.00
Ļaudis manim tiltu taisa
Ar savām valodām;
Priekšā manim uztaisija,
Pakaļā noārdija.

# 8599.00
Ļaudis manu vainu cēla,
Es par vainu nebēdaju;
Dižu metu pār galviņu,
Mazu minu kājiņām.

# 8599.01
Jo tie ļaudis daudzinaja,
Jo es nieka nebēdaju;
Mazu minu kājiņām.

# 8600.00
Ļauds maņ ēeļe volodiņis,
Es paēeļu vainaciņu,
Lai vējiņis cauri peute
Vysys ļaužu volodiņis.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv