08201 - 08400



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.5. Darbs, sevišķi sieviešu māju un rokas darbi. ( 6650 - 8281)
2.4.5.9. Maltuve. ( 7924 - 8281)

# 8201.00
Sijā, mana māmuliņa,
Lai es maļu maļamo,
Jau bāliņa līgaviņa
Gauži raud sijadama.

# 8202.00
Sijajam, niekajam
Jaunu meitu malumiņu:
Zeltis bira sijajot,
Sudrabiņis niekajot.

# 8203.00
Sijataja nicinaja
Rupu manu malumiņu;
Dievs dod tev, sijataja,
Sēnalās nosagriezt.

# 8203.01
Sijātāja nicināja
Rupu munu maluimiņu.
Ka tu pete, sijātāja,
Sasgriestōs sānulās!

# 8204.00
Siju, siju, nieku, nieku
Pie bāliņa maltuvē:
Sijadama zeltu radu,
Niekadama sudrabiņu.

# 8204.01
Sejājam, nikājam
Jaunu meitu molumeņu:
Sejādama zaltu rodu,
Nikādama sudabreņu.

# 8205.00
Zinu, zinu labu meitu,
Pasacišu bāliņam:
Auzu sieku samalusi,
Nevar vairs rociņām.

# 8206.00
Skanēt skan man maļot,
Skanēt skan sijajot:
Zīles skan man maļot,
Gredzeniņi sijajot.

# 8206.01
Trīcej' man, skanej' man
Bāleliņa maltuvē:
Trīcej' kronis man maļot,
Skan gredzeni sijajot.

# 8207.00
Slēdz, māmiņa, maltuviti
Ar sudraba atslēdziņu,
Vakar tautas lielijās
Zagti vienu malejiņu.

# 8208.00
Slinka meita bēdajāsi,
Kas rītā malti ies;
Dod, Dieviņi, mums to malt,
Es samalšu dziedadama.

# 8209.00
Smalki (Smalku) malu, bīdeleju
Bālinam kara maizi,
Lai viņš man atstellē
Leišu meitu vainadzinu.

# 8209.01
Sīki metu, smalki malu
Bālinam kara maizi,
Lai ta bija garda ēst,
Viegla nest mugurā;
Bālins man atstelleja
Leišu meitu vainadzinu.

# 8210.00
Smalki malu, bīdeleju
Bālinam ceļa maizi,
Lai tas mani piemineja,
Kur ēzdams launadziņu.

# 8210.01
Smalki malu, bīdeleju
Bāliņam ceļa maizi;
Kur ēzdamis launadziņu,
Tur viņš mani piemineja.

# 8210.02
Smalki malu, bīdeleju
Bāliņam ceļa maizi,
Lai tas mani nenicina,
Kuru krogu dabraukdams.

# 8211.00
Smalki malu, bīdeleju
Bāliņam ceļa maizi,
Lai tas mani piemineja,
Leišu meitas mielodams.

# 8212.00
Smalki malu, bīdeleju
Brāliņam ceļa maizi,
Lai tas mani piemineja,
Svešu zemi staigadams.

# 8212.01
Smalķi molu, piļavavu
Brāleņam ceļa maizi,
Lai tys mani pimineja,
Garu ceļu važodams.

# 8213.00
Smalki milti man maļot,
Rupji bira sijajot;
Jau es pati nodomaju,
Būš' dzēraja līgaviņa.

# 8214.00
Smalki milti man maļot,
Rupji tika sijajot;
Lēnas tautas man atjāja,
Bargas tika dzīvojot.

# 8215.00
Smalku māļu malejiņa,
Nāc ar mani kambarī,
Lai sēdeja istabā
Putraimiņu braucejiņa.

# 8216.00
Snaudaļ' mana māsa bija,
Snaudaļ' mana līgaviņa;
Kad tās abas maltu gāja,
Dzirnus šķīla uguntiņu.

# 8217.00
Snaudaļiņa, miegaļiņa
Mana otra malejiņa,
Ne ta droši dzirnas vilka,
Ne dziedāt palīdzeja.

# 8218.00
Spoži, spoži saule spīd
Baltā sniega kupenā;
Tā spīd mans dzirn' akminis
Viena rīta malumā.

# 8219.00
Sprēdiet manu kodeliņu,
Kas sēdiet istabā,
Es būš' jūsu dzirnaviņas
Ik rītiņa ritināt.

# 8220.00
Stājās laiva Daugavā,
Piekusuši stūrmaniši;
Stājās dzirnus maltuvē,
Piekusušas malejiņas.

# 8221.00
Stājies pate, māmuliņa,
Pie lielo dzirnaviņu,
Kam atdevi tautiņām
Lielako malejiņu.

# 8222.00
Sudrabiņa grīda bija
Bāleliņa maltuvē;
Kad staigaju, tad rībeja,
Kad runaju, tad skaneja.

# 8223.00
Sudrabota man māsiņa,
Pazeltita līgaviņa,
Ni grib viena, ni otara
Dzirnaviņu ritināt.

# 8224.00
Sūri, sūri, grūti grūti
Kukuliti ritināt;
Nava sūri, nava grūti
Kukuliti lupināt.

# 8225.00
Sūta mani kviešu malt,
Sūt' sudraba balināt.
Labak eju kviešu malt,
Ne sudraba balināt:
Kviešus maldam i dabuju
Tīru rudzu arajiņu;
Sudrabāi sēdedama,
Kļuvu ļaužu valodās.

# 8226.00
Tā sacija jauni rudzi,
Maltuvē ieiedami:
Kur ta mana malejiņa?
Nepušķatas dzirnaviņas.

# 8226.01
Rudzu grauds noraudaja,
Dzirnavā tecedams:
Kur bij mana malejiņa?
Dzirnaviņa nepuškota.

# 8227.00
Tam pašam vecam būt,
Kas man' vecu vecinaja:
Man galviņa apputejsi,
Griķu miltus sijajot.

# 8228.00
Tautas kala treju dzirnu,
Dzirdej' mani saderot.
Kaliet, tautas, kaut deviņu,
Es pie vienu ritinašu.

# 8228.01
Toutas kola treju dzyrnu,
Dzirdē maeni sadarōt.
Kaeliet, toutas, kot deviņu,
As pie vienu rytanāšu.

# 8228.02
Tautas, mani saredzejšas,
Steidzās kalt dzirnaviņas.
Kaliet, tautas, piecu, sešu,
Ar vienām ritinašu.

# 8229.00
Tautas kala vara dzirnus,
Redzej' mani uzaugot.
Diltin dila vara dzirnus,
Man varite augtin aug.

# 8230.00
Tautiets, mani precedams,
Sak', sudraba dziernutiņas.
Lai bij vara, lai sudraba,
Netek pašas nevelkamas.

# 8231.00
Tautu dēlis lielijās
Tēraudiņa dzirnus kalt.
Kad tērauda dzirnaviņas,
Jem tērauda malejiņu.

# 8231.01
Tā sacija sveša māte:
Man bij dzelža dzirnaviņas.
Kad tev dzelža dzirnaviņas,
Ņem tērauda malejiņu.

# 8232.00
Tisa, tisa, namalovu,
Brāļam treju dzērnaveņu.
Ka atvede vedekleņu,
Vysu treju rytynova.

# 8233.00
Tev, bāliņi, trejas dzirnus,
Kuras manas maļamās?
Ņem, māsiņa, videjās,
Tās tek viegli, tās ņem smalki.

# 8234.00
Tev, māmiņa, smalka maize,
Tev ir jaunas malejiņas?
- Ēd maiziti, ja tev tīk (tika),
Netaujā malejiņas.

# 8234.01
Tev, māemiņ, smolka maiza,
Tev bij jounas maelējiņas?
- Ād maizīti, ja tev tyka,
Nataoujā maelejiņas.

# 8235.00
Tekat viegli, maļat smalki,
Manas mazas dzirnaviņas!
Ar tautieti lielijos,
Pūru malti rītiņā.

# 8236.00
Teciet viegli, ņemiet smalki,
Manas mazas dzirnutiņas;
Dariet kaunu melderam,
Lielajām sudmalām.

# 8237.00
Tekat viegli, ņemat smalki,
Manas mazas dzirnatiņas,
Nedarat man kauniņa,
Jaunajai malejai.

# 8237.01
Tekat viegli, maļat smalki,
Manas mazas dzirnaviņas;
Es bij' jauna malejiņa,
Es kauniņa negribeju.

# 8238.00
Tīri rudzi, grūtas dzirnas,
Bēga mana malejiņa.
Ne ta mana darba bēga,
Bēga sava netikuma.

# 8239.00
Tīri rudzi man maļami,
Vēl tīraki tīrumā;
Dod, Dieviņ, veselibu
Tīru rudzu arajam.

# 8240.00
Tīru rudzu malejam
Pilna priekša sudrabiņa;
Tabaciņa malejam
S..ds tup milna galiņā.

# 8241.00
Tīru rudzu malejiņa,
Nāc pie mana bāleliņa!
Stāv manam bāliņam
Tīri rudzi nemaļami.

# 8242.00
Tīšu gāju maltuvēi,
Lai galviņa pieputeja,
Lai galviņa pieputeja,
Lai šķiet tautas malejiņu.

# 8243.00
To māliti samaluši,
Kur mēs citu dabusim?
Ņemsim Laimas atslēdziņu,
Iesim Dieva klētiņā.

# 8243.01
To maļamu samalām,
Kur mēs cita dabusam?
Iesim Dieva klētiņā,
Tur mēs cita dabusam.

# 8244.00
Trīcēt trīc, man maļot,
Skanēt skan sijajot:
Vara grīdiņ' i pagrīsta
Bāleliņa maltuvē.

# 8244.01
Bāļeļeņa malltiveitē
Vara grēideņa prolyuza;
Ka sejāju, to skanēja,
Ka nikāju, to ducēja.

# 8245.00
Čīkstedamas dzirnas tek,
Rauda pati malejiņa:
Zaļi rudzi dzirnavām,
Sveša māte malejai.

# 8246.00
Čīkstēt čīkst grūtas dzirnas,
Raudāt raud malejiņ'.
Dzirnas čīkst: zaļi rudzi;
Raud maleja nicinama.

# 8247.00
Tu, māsiņ, nemāceji
Drauga saimes maldenāt,
Tu nebiji svešas mātes
Ne dieniņas klausijuse.

# 8248.00
Tukšas vien gludinaju
Svešas mātes dzirnaviņas,
Lai tās man drīzi dila,
Lai vareju viegli (viena) malt.

# 8249.00
Tumsā gāju mālu malt,
Tumsā Dievs palīdzeja;
Tumsā sēd mīļa Māra
Dzirnav' galda galiņā.

# 8250.00
Tumsā malu, neredzeju,
Kas ielīda maltuvē,
Vaj ielīda miltu zaglis,
Vaj otrā malejiņa.

# 8250.01
Tumsā malu, neredzeju,
Kas ienāca maltuvē,
Vaj ienāca miltu zaglis,
Vaj man otris malejiņš.

# 8250.02
Tymsā molu, naeredzēju,
Kas paelida paedzirrnē,
Voj paelida milltu zaglis,
Voj ōtora maelējiņa.

# 8250.03
Tumsā malu, nerdzeju,
Kas iegāja maltavē,
Vaj iegāja miltu zaglis,
Vaj man otris malejiņš,
Neiegāja miltu zaglis,
Ne man otris malejiņš,
Ieiet dēla māmuliņa,
Baltu mici turedama.

# 8251.00
Tumsā malu, neredzeju,
Kas ienāce maltuvē,
Vaj ienāce meitu zaglis,
Vaj ar' otris malejiņš.

# 8252.00
Tumsā malu, neredzeju,
Kas ienāca maltuvē,
Vaj ienāca miltu zaglis,
Vaj meitiņu precinieks.

# 8253.00
Tumsā malu, neredzeju,
Kas ienāca maltuvē,
Vaj ienāca miltu zaglis,
Vaj zags otru malejiņu.

# 8253.01
Timsā malu, neredzēju,
Kas ielida malltuivē,
Vaj ielida milltu zaglis,
Vaj ar' pašu melējiņu.

# 8254.00
Vaj tās tautu dzirnaviņas
Ūdenī gulejušas?
Piekusušas, nosvīdušas
Divas jaunas malejiņas.

# 8255.00
Vara greibeņ' i pagreižu
Jaunu meitu molltivē;
Reibet reib staigājut,
Skaņ duravys izejut.

# 8256.00
Varit manu, i varit,
Bij varite bāliņos:
Es vareju viena malt
Pret divāmi malejām.

# 8257.00
Vedekliņa, malt iedama,
Līdzi mani aicinaja;
Es neiešu, vedekliņ,
Par dēliņa auklejumu.

# 8258.00
Vedekliņa rupi mala,
Man kauniņu daridama;
Pašai kauns gadijās,
Bāleliņus mielojot.

# 8259.00
Viegli tek dzelzu vāģi
Pāram bēru kumeliņu;
Viegli iet dzirnaviņas
Pāram jaunu malejiņu.

# 8259.01
Tekat viegli, dzelza rati,
Pāra bēru kumeliņu;
Tekat viegli, dzirnaviņas,
Pāra jaunu malejiņu.

# 8260.00
Vieglu rociņ' i tureju
Pie lielo dzirnaviņu,
Nedariju sev grūtumu,
Ne otram malejam.

# 8260.01
Cieši savu roku liku
Pie grūtām dzirnavām;
Sev kaunina nedariju,
Grūt' otram malejam.

# 8261.00
Viena mala malejiņa,
Trīs balstiņas atskaneja:
Dzirnav's rūca, milniņš klaudz,
Dziedaj' (P..rda) pati malejiņa.

# 8262.00
Viena malu bāliņos,
Atkal viena tautiņās:
Maz' atstāju sav' māsiņu,
Maz' atradu māsiciņu.

# 8263.00
Velc, māsiņa, velkamo
Brāļa grūtas dzirnaviņas,
Lai tas tek tekamo,
Tautu dēla kumeliņš.

# 8264.00
Vecais puisis, āža daba,
Ieteceja maltuvē.
Vaj tu gribi smalka mala,
Vaj tās pašas malejiņas?

# 8265.00
Visas zina ciema meitas,
Ka man vieglas dzirnaviņas;
Vienai būs, ne visām,
Manas vieglas dzirnaviņas.

# 8266.00
Visas tautas garam jāja,
Mani vecu dēvedami;
Man galviņa pieputejsi,
Kviešu miltus sijajot.

# 8267.00
Visi mala, visi mala,
Man neviena sijataja;
Ņemiet mani, es būš' iet,
Es visiem izsijašu.

# 8268.00
Visi saka, visi saka:
Bīdeleta ta maizite.
Manas rokas bīdeleja,
Bāleliņa dzirnaviņas.

# 8268.01
Tā sacija sveši ļaudis:
Bīdeleta kviešu maize.
Manas rokas bīdeleja,
Brāļa asas dzirnaviņas.

# 8269.00
Visu rītu es spēleju
Ar rudaju akmeniti,
Saspēleju rudzu sieku
Pa vienām saujiņām.

# 8270.00
Visu rītu griķus malu,
Visas manas gūžas sāp.
Kur ta otra salamniece [?],
Ka nenāk palīgā?

# 8271.00
Visu rītu malu, malu,
Siekam kaudzes nenomalu.
Kur nomalšu siekam kaudzi,
Pūķits milas galiņā.

# 8272.00
Visu rītu mīļa Māra
Ar manim ienaidā:
Es iegāju maltuvē,
Labrītiņu nedevuse.

# 8273.00
Visu rītu smalki malu,
Uz gaisumu puspušam,
Uz gaisumu puspušam,
Atmiedziņa gribedama.

# 8274.00
Cielaviņa goda sieva,
Ta negāja maltuvē:
Negrib savu cekuliņu
Ar miltiem putināt.

# 8275.00
Ciemā gāju es, māmiņa,
Sav' rociņu pūtināt;
Ciema meitas pielikušas
Pie grūtām dzirnavām.

# 8276.00
Ciemā gāju māļa malt,
Tur i mani patureja.
Bāleniņa vaina bija,
Ka nekala dzirnaviņu.

# 8277.00
Cel, māmiņ, meitas malt,
Lai guļ mana līgaviņa;
Ne mūžam meitas mala,
Mūžam mala līgaviņa.

# 8277.01
Sūt', bāliņ, meitas malt,
Nesūt' savu līgaviņu;
Tam gadam meitas mala,
Visu mūžu līgaviņa.

# 8277.02
Sūt', māmiņa, meitas malti,
Lei guļ mana līgaviņa;
Tavas meitas laikam bija,
Man līgava mūžiņam.

# 8278.00
Celies, mana līgaviņa,
Necelies raudadama;
Es tev došu griķus malt,
Rieksta čaulas dzirnaviņas.

# 8279.00
Celies, mana līgaviņa,
Necelies vaidedama;
Es tev došu griķus malt,
Māsiņai tīrus rudzus.

# 8280.00
Celies, mana māmuliņa,
Ne es tevi maltu cēlu;
Celies māliš' i izgrābtu,
Malejiņu līdzinātu.

# 8281.00
Citas meitas tirgū gāja,
Es bāliņa maltuvē;
Gan paņems, kas gribēs,
No bāliņa maltuvites.

2.4.6. Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc. ( 8282 - 9286)
2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība. ( 8282 - 9080)

# 8282.00
Adatiņa izteceja
No sarkana dzīpariņa;
Dievs dod manim iztecēt
No ļautiņu valodām.

# 8282.01
Adatiņa izslīdeja
No tievā dzīpariņa;
Dod, Dieviņ, izslīdēt
No tām ļaužu valodām.

# 8282.02
Apgāzēs vācelite,
Izteceja kamoltiņi;
Dod, Dieviņ, iztecēt
No ļautiņu valodām.

# 8282.03
Izteceja adatiņa
No dzeltena dzīpariņa;
Izteceja mūs' māsiņa
No ļautiņu valodām.

# 8282.04
Izteceja odaetiņa
Nō tievā dzīpaeriņa;
Dōd, Dieviņi, iztacāt
Nō tām ļoužu volōdām.

# 8282.05
Man izlīda adatiņa
No dzeltena dzīpariņa;
Tā es pate izlīdišu
No ļautiņu valudām.

# 8282.06
No adatas izteceja
Sarkans zīžu dzīpariņš;
Tā bij man iztecēt
No ļautiņu valodām.

# 8283.00
Āboliņa vecainite
Smildziņām saauguse;
Lielu radu brāļa māsa
Paliek ļaužu valodās.

# 8284.00
Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Jaunajām meitiņām
Daudz valodu dzīvojot.

# 8284.01
Oryskam bērzeņam
Daudz ir smolku žagareņu;
Mozujam bērņeņam
Daudz ir seiku volodeņu.

# 8285.00
Āžam zobi nomizuši,
Blīgžņu mizu mizojot;
Puišam mēle nodiluse,
Ap meitām runajot.

# 8286.00
Ai, bāliņ, ai bāliņ,
Nevar vairs valodām.
- Ej, māsiņa, droši pāri,
Min valodas kājiņām.

# 8286.01
Ai, brāliņi, ai, brāliņi,
Nevareju valodām.
- Dzīvo vien, man' māsiņa,
Min valodas kājiņām.

# 8286.02
Dzeivātum brāļeņūs,
Aiz voludu navarēju.
- Dzeivoj, muna māseņa,
Miņ voludas kājeņām.

# 8286.03
Es dzīvoju pie brāliņa,
Valodām nevareju.
- Dzīvo, mana i māsiņa,
Min valodas kājiņām.

# 8286.04
Mana balta māmuļite,
Valodām vairs nevaru.
- Ej, meitiņa, tec, meitiņa,
Min valodas kājiņām.

# 8286.05
Caur sieniņu es dzirdeju,
Ļaudis mani aprunaja.
- Ej, meitiņa, tec, meitiņa,
Min valodas kājiņām.

# 8287.00
Ai bāliņa līgaviņa,
Nenes mani kukuļam;
Bāliņam tīri kvieši,
Izcep kviešu kukuliti.

# 8288.00
Oi, Diveņ, oi, Laimeņ,
Kuru ceļu nyu es īšu?
Pa visim ēeļeņim
Staigoj' muni pālājeņi.

# 8288.01
Brīdi stāvu domadams,
Kuru celiņu es iešu;
Pa viesiem celiņiem
Staigā mani pēlejiņi.

# 8289.00
Vai, Dieviņi, es nevaru
Panest ļaužu valodiņas!
Laidišos upitē,
Lai līdzeja vilnis nest.

# 8290.00
Voi, Diveņ, kas par ļaudim,
Ka vins utru nycynoj'!
Gon sauļeite bollta, skaista,
Tej ni vina nanycyna.

# 8291.00
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Ļaudis mani aprunaja;
Es gul' ļaužu valodās
Tā kā dūņu ezerā.

# 8292.00
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Ļaudis mani neieredz!
Tīšos linu palagā,
Līdiš' Dieva zemitē.
Žēlo mani, mīļš Dieviņš,
Es jau biju tā vainata,
Es jau biju tā vainata,
Ka vairs nieka nedereju,
Ka vairs nieka nedereju
Ne īstiem brālišiem.

# 8293.00
Vai, Dieviņ, kur palikšu,
Lielu, mazu vainojama!
Laidišos upitē
Raudavišu pulciņā,
Labak upes raudavite,
Ne kā ļaužu vainojama.

# 8294.00
Ai, Dieviņ, mīļa Māra,
Valodām vairs nevaru,
Valodām vairs nevaru
Valkāt savu vainadaiņu.

# 8295.00
Ai, Dieviņ, nevar' vairs
Aiz ļautiņu valodām!
Lec saulite, aust gaismiņa,
Aug valodas augamo.

# 8296.00
Ai, Dieviņ, nevar' vairs
Bez ta sava arajiņa:
Rokas darba nepanesa,
Augums ļaužu valodiņas.

# 8296.01
Oi, Diveņ, Divam žāl,
Jaunam gryuta dzeivāšona:
Rukys dorba napaņese,
Augums ļaužu volodās.

# 8296.02
Gan gribeju, nevareju
Bez araja nodzīvot:
Rokas darba nepanesa,
Galva ļaužu valodiņas.

# 8297.00
Ai, Dieviņu, nu nokrita
Mans lielais sirdsēstiņš:
To meitiņu godā liku,
Ko ļautiņi niecinaja.

# 8298.00
Ai, Laimiņ goda sieva,
Godē manu augumiņu,
Iemet manu pēlajiņu
Melnajā dūņiņā.

# 8299.00
Ai, Laimite, Laimes māte,
Godā manu augumiņu;
Es jau biju tā izpelta,
Kā caur sietu izsijata.

# 8300.00
Ai, Laimiņa, pacel krēslu,
Pavārguse mātes meita;
Jau ta bija pavārguse,
Vēl tur' ļaudis valodās.

# 8300.01
Pavārgusi mātes meita
Sēdās ceļa maliņā.
Tec, Laimiņa, pacel krēslu
Ir vārguļa bērniņam.

# 8300.02
Cel, Dieviņ, zīļu krēslu
Pavārgušai mātes meitai;
Jau ta pate pavārguse,
Vēl ļautiņi nicinaja.

# 8301.00
Ai, Laimiņ, pieņem mani,
Ai, Dieviņ, nevar' vairs
Aiz ta viena grūtumiņa:
Aiz tām ļaužu valodām.

# 8302.00
Ai, ļautiņi, nelaidiet
Pa vējam valodiņu;
Dievis zina, vai es būšu
Ta puisiša līgaviņa.

# 8303.00
Ai, lietiņi, nelīst' vairs,
Zemit' vairs nepanes;
Ai, ļautiņi, nerunajt,
Augumiņš vairs nenes.

# 8304.00
Vai, māmiņa, vai māmiņa,
Grūt' nest ļaužu valodiņas;
Ļaudis mani uzkāruši
Valodām šūpoliti.

# 8305.00
Vai, māsiņa, mīļa, balta,
Tu bij tāļi, es jo tāļi;
Pūš vējiņš, runā ļaudis
Mums diviemi starpiņā.

# 8306.00
Aiji, mana vedekliņa,
Tavu gudru padomiņu:
Sētā mani peltin pēla,
Teicien teica brāliņam.

# 8307.00
Aija, manu augumiņu
Valodiņu nesejiņu!
Citu zinam' i panesa,
Citu ir nezinamu.

# 8308.00
Ai, nāburgu māmuliņa,
Ko es tevim ļauna daru?
No malām tautas nāca,
Tu priekšā pēlajiņa.

# 8308.01
Ai, nāburgu puiseniņi,
Kādu ļaunu jums dariju?
Cik jāj mani precinieki,
Jūs pirmie pēlajiņi.

# 8308.02
Ciema sieva, nāburdzite,
Ko es tevim vainas daru?
No tālienes tautas jāja,
Tu teceji manis pelt.

# 8309.00
Ai, rociņas, ai kājiņas,
Kam augat netikušas!
Roku dēļ, kāju dēļ
Niecin' visu augumiņu.

# 8310.00
Ai, zemite, zaļa zāle,
Vēl tu mani pāri nesi;
Sen es būtu pagrimuse
Pa ļautiņu valodām.

# 8310.01
Vai, Dieviņ, es nevaru
Par ļautiņu valodām!
Senis būtu pagrimusi,
Kad zemite nenesusi.

# 8310.02
Vai, zemite, zaļa zāle,
Kā tu mani pāri nesi!
Es domaju, ka es grimtu
No tām ļaužu valodām.

# 8310.03
Ai, zemite, zaļa zāle,
Vēl tu mani pāri nesi;
Es šķiet' vaira nenesam
Aiz ļautiņu valodām.

# 8310.04
Ai, zemite, zaļa zāle,
Vēl tu mani pāri nesi;
Jau es būtu gulejusi
Zem zaļāmi velenām.

# 8310.05
Ai, zemite, zaļa zāle,
Vēl tu mani pāri nesi,
Vēl tu mani pāri nesi
Par zaļāme velenām,
Par zaļāme velenām,
Par ļautiņu valodām.

# 8310.06
Ai zemites zaļa zāle,
Kam tu mani pāri nesa [?]?
Es vair rimti nevareju
Aiz ļautiņu valudām.

# 8311.00
Ai, skaistais vainaciņ,
Kur bij man tevi likt?
Nestāv vaira galviņā
Aiz tām ļaužu valodām.

# 8311.01
Skaistais puķu vaiņaeciņ,
Kur bij mun tevi lykt?
Nastāv vaira gaelviņā
Aiz tām ļaužu volōdām.

# 8312.00
Ai, vaiņaga vijejiņa,
Vij man retu vaiņadziņu,
Lai vējiņš cauri pūta
Visas ļaužu valodiņas.

# 8312.01
Vainaciņu vijejiņa,
Vij man retu vainaciņu,
Lei vareju cauri tikt
Caur tām ļaužu valodām.

# 8313.00
Ei, vecais brūtganiņš,
Kam tu mani aprunaji?
Kā no tropa bites līda,
Tā no tevis ļauni vārdi.

# 8314.00
Aiz kalniņa lejiņā
Nokaltuse driķu druva;
Tā sakalta meitu mēle,
Par puišiem runajot.

# 8315.00
Aiz ko man nasagrib
Ni dzīdāt, gavylāt?
Dzēržu sovu augumeņu
Tāli, tyvu nycynamu.

# 8316.00
Aiz ko mans vainadziņš
Iekrīt cūku silitē?
Kā silē nekritis,
Pilns no ļaužu valodām.

# 8317.00
Aiz ta sila gabaliņa,
Tur aug mana ļaudaviņa.
Kaut ļautiņi zinajuši,
Valodiņas nedarit'[?].

# 8318.00
Aiz tautieša aizteceju,
Kā aiz zaļa ozoliņa,
Tautiets manu kaunu sedza
Pret tām ļaužu valodām.

# 8319.00
Ap manim ļaud's runaja,
Kā ap rudzu tīrumiņu.
Dod sist vilni man, Dieviņ,
Kā rudzišu tīrumam.

# 8320.00
Ap maniem ļaudis laida,
Locidami, valodiņas,
Šķiet man visas neprotamas
Atlocitas valodiņas.

# 8321.00
Apāvos kurpitēs,
Rakstitās zeķites,
Lai tie mani pēlajiņi
Stāvu lēca ūdenī.

# 8321.01
Apsaavu kurpetēs,
Raibajos zeķetēs,
Lai ti muni skaudējeņi
Dzeivi lēce iudinī.

# 8321.02
As apmauču balltas zeķes
Pi mallnāmi kuirpītem;
Nu grib muini pālājiņi
Stāvu lākt odenī.

# 8321.03
Jau es beju pavārguse,
Apsaāvu kurrpetēs;
Grib ti muni skaudzejeņi
Dzeivi ļākt iudinī.

# 8321.04
Sasamauču kurpitēs,
Baltās diegu zeķitēs;
Nu grib mani pēlajiņi
Stāvu lēkti ūdenī.

# 8322.00
Apdziest mana uguntiņa,
Tautu durvis daejot;
Tā dziest ļaužu valodiņas,
Ap manim runajot.

# 8322.01
Apdzisa man guntiņa,
Tautu durvim pieejot;
Ne ta man guntiņ' dzisa,
Dzisa ļaužu valodiņa.

# 8322.02
Apdzysa muna guņteņa
Divijā stunndeitī;
Na tei muna guņa dzysa,
Dzysa ļaužu volodeņa.

# 8323.00
Apsagāza vācelite,
Izteceja kamoliņi;
Izrunaja valodiņu,
Nevar vaira salasit.

# 8324.00
Apkārt kalnu ar līkumu
Gāj' pie savas līgaviņas,
Lai ļautiņi neredzeja,
Lai necēla valodiņas.

# 8324.01
Apkārt jāju ar līkumu,
Kur bij mana līgaviņa,
Lai ļautiņi nezinaja,
Lai tie manim neaizliedza,
Lai tie manim neaizliedza
Sen lūkotu līgaviņu.

# 8325.00
Apkārt kalnu ar līkumu,
Tautu dēlu vadidama,
Lai ļautiņi neredzeja,
Lai nesaka cerejam.

# 8325.01
Apkārt kalnu aizvadiju
Es pats savu mīļako,
Lai ļautiņi nezinaja,
Ka ta mana cerejama.

# 8325.02
Apkārt kalnu, apkārt mežu,
Tautu dēlu vadidama,
Lai ļautiņi nezinatu,
Ka tas mans arajiņš.

# 8325.03
Apkārt kalnu ar līkumu
Tautu dēlu pavadiju,
Lai neredz tēvs, māmiņa,
Lai nesaka cerejot.

# 8326.00
Apar mani ļaudis rēja,
Apar manu kumelin';
Vaj es vie(n) vīrins biju?
Vaj man vie(n) kumelins?

# 8327.00
Apstājies, straujupite,
Gan tu biji tecejusi;
Stājaties, labi ļaudis,
Gan bijat runajuši,
Gan bijat runajuši,
Ap to manu augumiņu.

# 8328.00
Ar bititi aizsūtiju
Mīļajam grāmatiņu;
Ar ļaudim nevareju,
Ļaudis cēla valodiņas.

# 8328.01
Es ar sauli aizsūtiju
Mīļajam grāmatiņu;
Ar ļaudiem nesūtiju,
Ļaudiem daudzi valodiņu.

# 8329.00
Ar Dieviņu, veci puiši,
Man' auguma smējejiņi!
Man atnāca jauns puisitis,
Ieš' projam dziedadama.

# 8330.00
Ar vysim sadarēju,
Ar vysim loba beju;
Ar tu vīn nasadarēju,
Kas paceļe volodeņu.

# 8331.00
Asariņu palti brižu
Kā dziļo ezeriņu:
To man dara ļauni ļaudis
Ar savāmi valodām.

# 8332.00
Atsaroda, kas paēeļe
Sylā zaļu veļēņeņu;
Atsaroda, kas pajeme
Peļamu dzāltaņeiti.

# 8333.00
Atsasēdu ganidama
Aiz peleka akmentiņa,
Lai vējiņš pāri pūta
Visas ļaužu valodiņas.

# 8333.01
Atsasēdu uz tiltiņa
Es ar savu arajiņu,
Lai pārpūta ziemas vēji
Visas ļaužu valodiņas.

# 8333.02
Pie cintiņas galvu liku,
Pie peleka akmentiņa;
Pāri pūta visi vēji,
Pāri ļaužu valodiņas.

# 8334.00
Atsasēdu ganidama
Uz peleka akmentiņa;
Lai nosēd pālajiņš,
Kā peleks akmentiņš.

# 8335.00
Atsasēdos ganidama
Uz peleka akmentiņa;
Lai tā klust ļaužu mēles,
Kā peleks akmentiņš.

# 8336.00
Atasēdu, noraudaju
Uz peleka akmentiņa;
Lai noguli kā akmens
Tie, kas mani aprunaja.

# 8337.00
Atsasādu soliņā
Preteim sovu pālājeņu;
Vairāk kauna pālājam,
Na munam augumam.

# 8338.00
Attek meitu brāķeritis
Pa lielo tīrumiņu.
Tā iet meitas brāķedams,
Kā lācs auzas braucidams.

# 8339.00
Atsavēre duraviņas,
Visai manas neveramas;
Izsacēle valodiņas,
Visai manas nerunatas.

# 8340.00
Audzin augu es, meitiņa,
Dieviņš zin, kam es augu;
Vaj es augu tautiešam,
Vaj ar' smilkšu kalniņam.
Jau to manu augumiņu
Valodām nonesaja.

# 8341.00
Aug meitiņa bez vaiņaga, -
Bez ļautiņu valodām.
Uzliek māte vaiņadziņu,
Uzliek ļaudis valodiņas.

# 8342.00
Auga dēli, auga meitas
Man' auguma pēlajam;
Liec, Laimiņa, tāi vietā,
Kur liek manu augumiņu.

# 8342.01
Aug manam pēlejam,
Auga dēli, auga meitas.
Liec, Laimiņ, tāi godā,
Kur i manu augumiņu.

# 8343.00
Aunies kājas, tautu meita,
Es jūdzišu kumelin',
Jau slavite sen izgājsi,
Ka tu mana līgavin'.

# 8344.00
Balta eimu, balta teku,
Kā saulite vizedama.
Va tadēļ mella iešu,
Kad ļautiņi niecinaja.

# 8345.00
Baltu, baltu izveleju
Dēlu mātes paladziņu,
Lai ta mani nenicina,
Pa ciemiem staigadama.

# 8346.00
Baltu puķu guni kūru
Ezeriņa maliņā,
Lai nāk visi sildities
Man' auguma pēlejiņi.

# 8346.01
Baltu kārklu guni kūru
Straujas upes maliņā,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.

# 8346.02
Dadzišiem guni kūru
Tekošā grāvitī,
Lai sildās tie ļautiņi,
Kas ap mani runajās.

# 8347.00
Baltu kreklu izveleju,
Melns palika valkajot;
Labu ļaužu bērniņš biju,
Slikts paliku, nicinot.

# 8348.00
Bērziņam lapas auga
Vējiņam vēdināt;
Māmiņai meitas auga,
Ļaudim auga valodiņas.

# 8348.01
Bērziņam lapas plauka,
Ko vējam vēdināt;
Māmiņai meitas auga,
Ko ļaudim nicināt.

# 8349.00
Bērziņam smīdri zari,
Nenes manu vainadziņu;
Kā būs man tik jaunai
Panest ļaužu valodiņas!

# 8350.00
Bija man labi ļaudis
Valodiņas sacēluši;
Cik man savi bāleliņi
Ūdenī neiegrūda.

# 8350.01
Mun ļautiņi izrunāja
Tik nalobu volōdiņu;
Sokās meni brāleliņi
Stāvu laisti odeniē.

# 8351.00
Bij manam vainakam
Viena puse novītuse;
Vēl ir otra novītis
Aiz tām ļaužu valodām.

# 8352.00
Bāleliņi, bāleliņi,
Rāj tu savu līgaviņu!
Cik ta gāja ciemiņā,
Mani nesa kukulī (kukuļam).

# 8353.00
Bāliņ, tava līgaviņa
Valodiņu nesejiņa;
Ceļā tura kumeliņu,
Ciemā nesa valodiņas.

# 8354.00
Bāliņš ņēma līgaviņu,
Māsiņ' laba liedzejiņa;
Kā, māsiņ, tev netīk,
Kad es liedzu arajiņu.

# 8355.00
Braucat, ļaudis, uz Kuldigu,
Savas mēles metināt;
Trīs podiņi dzelzu lika,
Ceturto tēraudiņa.

# 8356.00
Būs tādam vējiņam
Manus matus vēcināt;
Būs tādam netikļam
Niecen't manu augemiņu!

# 8357.00
Būt' māmiņa gulejuse,
Ne kā mani lolojuse,
Nebūt' man sierdēstiņi,
Ne ļaudim valodiņa.

# 8358.00
Dancot grib kumeliņš,
Zelta pieši kājiņā;
Raudāt grib pēlajiņš,
Redz man' ļaužu godiņā.

# 8358.01
Donncōt gryb kuimeļam,
Zalta pieši kājiņā;
Roudāt gryb pālājam,
Radz maen' ļoužu kāertiņā.

# 8359.00
Dar', tautieti, ko tu dari,
Dari galu šoruden:
Es jau vaira nevareju
Aiz ļautiņu valudām.

# 8360.00
Daru labu, daru ļaunu,
Tāpat mani niecinaja;
Labak daru visu ļaunu,
Lai no tiesas niecinaja.

# 8361.00
Daža laba kaņepite
Paliek dārza maliņā;
Daža laba mātes meita
Paliek ļaužu valodās.

# 8361.01
Doža loba koņepīta
Peliek dārza meliņā;
Doža loba mātas meita
Peliek ļaužu voludās.

# 8361.02
Daža laba labibiņa
Paliek druvas maliņā;
Daža laba tautu meita
Paliek ļaužu valodās.

# 8361.03
Daža laba oša lapa
Iekrīt lagzda krūmiņā;
Daža laba mātes meita
Iekrīt ļaužu valodās.

# 8361.04
Gon ir kupla kaņapeite,
Palik dorza maļeņā;
Gon gudeiga mātis meita,
Palik ļaužu volodās.

# 8362.00
Diva dēļ dzeivātuļu,
Ļaužu dēļ navarēju,
Ļaužu dēļ navarēju
Aiz najauku volodeņu.

# 8363.00
Dievam dieniņ' i aizgāja,
Ar Laimiņu runajot:
Kur liksim to meitiņu,
Ko ļautiņi nicinaja?

# 8364.00
Dievs dod apsei nodrebēt,
Ka ta mani sabaideja;
Dievs dod algu tautiešam
Par valodu cēlumiņu.

# 8364.01
Dievs dod, apse, tev novīst,
Kam tu mani nobaideji;
Dievs dod algu tev, tautiet,
Par tavām valodām.

# 8364.02
Dievs dod apsei nelapot,
Ka ta mani sabiedeja;
Dievs dod algu tautiešam,
Ka tas mani izpaļaja.

# 8365.00
Dievs dod manam pēlejam
Zelta zobus, vara mēli,
Piecus grašus kabatā,
Maizes kuli mugurā.

# 8366.00
Dievs dod tam neredzēt
Rīta saules uzlecot,
Kas manam augumam
Nezinamu vainu lika.

# 8366.01
Dievs dod tev izputēt.
Rīta saules neredzēt,
Kas tu manu augumiņu,
Neredzejs, niecinaji.

# 8367.00
Dievs dod tautu dēliņam
Kumeļā nosēdēt,
Kam tas manu augumiņu,
Neredzejis, niecinaja.

# 8368.00
Dievs sodija tautu dēlu
Devitāja ugunī,
Kam preceja, neieņēma,
Atstāj' ļaužu valodās.

# 8369.00
Dēkliņa, Laimiņa,
Nesaki nieka,
Lai mani ļautiņi
Paniecinaja.

# 8370.00
Dēlu māte ciemā gāja,
Sietu nesa padusē,
Sijadama, niekodama
Manu mazu augumiņu.

# 8371.00
Dižen' augu brāliņos,
Dižen' sevi darinos;
Sliktas tautas, nejājiet,
Ne slavites nedariet.

# 8372.00
Diža zāle, maza rasa
Apakš kupla ozoliņa;
Diža slava, mazs tikumis
Bajāriņa meitiņām.

# 8372.01
Apakš kupla ozoliņa
Liela zāle, maza rasa;
Saimenieka meitiņai
Liela slava, mazs tikums.

# 8373.00
Div' upites blakam tek,
Viena otru šļākadamas;
Div' meitiņas ceļu gāja,
Viena otru vainodamas.

# 8374.00
Dod, Dieviņ, labas dienas
Ļaudis laba nevēleja,
Ļaudis laba nevēleja,
Tautas mani niecinaja.

# 8375.00
Dod, Dieviņi, lielai augt,
Nesariebt kaimiņiem:
No tālienes tautas nāce,
Kaimiņos pēlajiņi.

# 8376.00
Dod, Dieviņ, man izaugt,
Dod man tāļu nolīgot,
Lai es savu pēlajiņu
Ne acim neredzeju.

# 8377.00
Dod, Dieviņi, man tautieti,
Ietin gribu līdzi iet:
Vairs nevaru es panesti
No ļaudimi valodiņas.

# 8378.00
Draugam pēlu to meitiņu,
Pats segloju kumeliņu.
Kā bij mani draugam teikti
To zinamu mātes meitu?

# 8379.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebinaja;
Lai tā dreb tie ļautiņi,
Kas man' gauži niecinaja.

# 8379.01
Vējiņš pūta apsitē,
Apse lapu drebinaja;
Dieviņ, devi tā drebēt
Valodiņu cēlejam.

# 8380.00
Driģenīšu, driģenīšu
Mun' ouguma pālājam,
Kam tys munu ouguimiņu,
Naeredzejs, nycanāja.

# 8381.00
Droši bridu to upiti,
Kur oliņas dibinā;
Droši ņēmu to meitiņu,
Ko ļautiņi niecinaja.

# 8381.01
Droši bridu par upiti,
Kur oliņas dibinā;
Droši ņēmu to meitiņu,
Kura ļaužu valodās.

# 8381.02
Es izbridu to upiti,
Kur guļ oļi dibinā;
Es paņēmu to meitiņu,
Kas ļautiņu valodās.

# 8382.00
Dziedadama, trikodama,
Gāju brāļu druviņā,
Par galviņu mētadama
Visas ļaužu valodiņas.

# 8383.00
Dzērumā, trakumā
Loku savu kumeliņu;
Ļaužu mēles klausidams,
Kuļu savu līgaviņu.

# 8383.01
Dzārumā, trokumā
Lōku sovu kuimeliņu;
Ļoužu melas kluāsīdams,
Kuļu sovu ligaeviņu.

# 8384.00
Ienesto upe nesa,
Ierieto suņi rēja;
Ierunatu valodiņu
Visi ļautiņ'i runaja.

# 8385.00
Ietin iešu, māmulite,
Vairs rudeņa negaidišu;
Es, rudeni gaididama,
Tikšu ļaužu valodās.

# 8386.00
Eglit' auga ar bērziņu
Vienā celma galiņā;
Es uzaugu ar tautieti
Vienā kunga novadā.
Būt' ļautiņi to zinajši,
Valodām nedzīvotu.

# 8387.00
Eima obi, bāleleņ,
Es nadreikstu, tu nadreiksti:
Tev jir bailes tumšas nakts,
Manim ļaužu volodeņu.

# 8388.00
Eita, māršas, ciemiņā,
Peliet mani, niciniet,
Lai es varu ilg' sēdēt,
Lielu pūriņ' i darit.

# 8389.00
Ej, godiga mātes meita,
Tu ar godu, es ar godu,
Lai palika negodā
Valodiņas cēlejiņi.

# 8390.00
Ej, māsiņ, i pie kalpa,
Ja tev kalps gadijās;
Labak kalpa kamanās,
Ne ļautiņu valodās.

# 8391.00
Ej projam, ej garam,
Es ar tevi nerunašu;
Es, ar tevi runadama,
Topu ļaužu valodās.

# 8392.00
Ej ar Dievu tu, Jāniti,
Lai es tevi pavadiju;
Jau es tevi sen zinaju
Valodiņas nesataju.

# 8393.00
Ej citur, tautu dēls,
Ņem citur līgaviņu:
Tavi radi mani pēle
Pa visām maliņām.

# 8394.00
Ellē dzied melni gaiļi
Vaskaiņām kājiņām;
Tā dziedās tie puisiši,
Kas peļ meitu augumiņu.

# 8395.00
Es apsēdu raudadama
Straujupites maliņā;
Labak mani upe nesa,
Ne ļautiņu valodiņas.

# 8396.00
Es ar' ietu uz māsiņu,
I māsiņa mīļi lūdza,
Jau ļaudim tāda slava,
Ka dievera līgaviņa.

# 8397.00
Es bij tāda nebēdniece,
Ne par ko nebēdaju,
Ne par Dievu, ne par velnu,
Ne par ļaužu valodām.

# 8398.00
Es gribeju, nevareju
Sīkakmeņu kroni nest;
Es gribeju, nevareju
Izbēgt ļaužu valodām.

# 8399.00
Es izaugu (uzaugu) ar tautieti,
Eža vien robežā.
Būt' ļautiņi zinajuši,
Valodām nevaretu.

# 8399.01
Es ar savu arajiņu
Kopā augu kaimiņos.
Būt' ļautiņi zinajuši,
Būt' ņēmuši valodās.

# 8399.02
Es izaugu ar tautieti
Tūvejos kaimiņos.
Būt' ļautiņi zinajuši,
Valodām izšķīruši.

# 8399.03
Liepa auga ar ozolu,
Eža vien starpiņā;
Es uzaugu ar tautieti
Vienā tēva istabā.
Būt' ļautiņi zinajuši.
Valodiņas izrunatu.

# 8400.00
As izaugu šūs kungūs
Pa tām ļaužu volādām;
Cytu kungu maleņā
Slavanā leigaveņa.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv