2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.5. Darbs, sevišķi sieviešu māju un rokas darbi. ( 6650 - 8281)
2.4.5.8. Dažādi darbi, sevišķi drēbes, apģērbu darinot. ( 6942 - 7923)
2.4.5.8.7. Auž, šuj, raksta kreklus. ( 7345 - 7403)
# 7401.00
Tautu meita kreklus šuva,
Pie stimbana mēridama:
Gari mani bāleliņi
Kā stimbani saauguši.
# 7402.00
Vīra tēvam kreklu šuvu,
Pie stumbura piemēriju,
Lai sakalta vīra tēvs
Kā vecais stumburiņš;
Savas pašas mīļajam
Pie zaļaja ozoliņa,
Lai tas auga, lai zaļoja
Kā zaļais ozoliņš.
# 7403.00
Cieti tinu linu kreklu,
Smagi laidu pūriņā,
Kamēr man gadijās
Pa prātam valkatajs.
# 7403.01
Lai guļ mani linu krekli
Ozoliņa pūriņā,
Kamēr manim gadisies
Pa prātam arajiņš.
# 7410.01
Sit, māmiņa, auž, māmiņa,
Manas baltas villainites:
Es runaju ar tautieti,
Solij' vairs negaidit.
# 7411.00
Aud, māmiņa, trejas raibas,
Tev trejadas meitas bija.
Pirmajai diži raibu,
To ved tāļu tautiņās;
Videjai sīki raibu,
To tepat kaimiņos;
Pastaritei zīda raibu,
Ved vagares dēliņam.
# 7411.01
Māmiņai trīs meitiņas,
Trīs sagšiņas pūriņā.
Parād' man, māmuliņ,
Kuru dosi pirmajai.
-Skaista, balta, sīki raksti,
To es došu pirmajai,
To es došu pirmajai,
Ta ies tāļi tautiņās.
-Parād' man, māmuliņ,
Kuru dosi videjai.
-Skaista, balta, vizuļota,
To es došu videjai,
To es došu videjai,
Ta ies jūras maliņā.
-Parād' man, māmuliņ,
Kuru dosi pastarei.
-Skaista, balta, lieli raksti,
To es došu pastarei,
To es došu pastarei,
Ta ies tuvu kaimiņos.
# 7411.02
Māmeņai treis meiteņis,
Treis vyllnaņis pyureņā.
Pavaicāvu nu māmeņis:
Kuru dosi pyrmojai?
-Bollta, skaista, seicim rokstim,
Tu atdošu pyrmojai.
-Pavaicāvu nu māmeņis:
Kuru dusi utrejai?
-Bollta, skaista, ļelim rokstim,
Tu atdošu utrejai.
-Pavaicāvu nu māmeņis:
Kuru dosi trešejai?
-Bollta, skaista, vyzuļota,
Tu atdošu trešejai.
# 7411.03
Tev, māmiņa, trīs meitiņas,
Aud trejadas villanites.
Pirmai audi platu raibu,
Vedis tālu tautiņās;
Otrai audi sīku raibu,
Paliks pašu novadā;
Tai trešai dzījpāriņus,
Ta vagares līgaviņa.
# 7411.04
Tev, māmiņa, trīs meitiņas,
Auž trejadas villainites.
Pirmai meitai gari pušķi (plati raksti),
To ved tautas pa novadu;
Viduvei, tai borstite,
Ta atraiša līgaviņa;
Pastaritei sīki raksti,
Ta brāliša līgaviņa [?].
# 7418.00
Aud, māmiņa, villainites,
Vienu sev, otru man;
Tavu abas godasim,
Lai stāv mana pūriņā.
# 7418.01
Aud, māmiņa, villainites,
Vienu sev, otru man;
Ar to tavu segsimies,
Liksim manu pūriņā.
# 7419.00
Bollta vuška jiuris māve,
Ni jei ēērpta, ni mozgāta;
Muna māmeņa apēērpa,
Maņ izaude vyllnaņeiti.
# 7420.00
Bija man, bija man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Bija man piecas sagšas,
Vēl deviņu vajadzeja.
# 7421.00
Bija man, bija man,
Vēl vairaki vajadzeja:
Vēl vajaga tēvam krekla,
Mātei baltas villainites.
# 7422.00
Divas esam mēs māsiņas,
Viena liela, otra maza;
Nevar mūsu māmuliņa
Kopā austi vilnainišu.
# 7423.00
Dzenits kala sausu koku,
Es rakstiju villainiti;
Vairak mana rakstijuma,
Ne dzeniša kalumiņa.
# 7424.00
Iev' ar sievu runajās,
Kalniņāi stāvedamas;
Ievai bija balti ziedi,
Ievai baltas villanites.
# 7424.01
Ievužiņa, Anužiņa,
Abas lielas lielijās:
Ieviņai balti ziedi,
Ažai baltas vilnanites.
# 7424.02
Es ar sievu strīdejos
Zem kuplā ievas krūma:
Ieva grib baltus ziedus,
Sieva baltas villainites.
# 7425.00
Es izšuvu villatniti
Deviņiemi dzīpariem;
Trīs vasaras tautu dēlu
Asarām raudinaju.
# 7426.00
Es peic lin nebēdei,
Man liniņ nevajag,
Man deviņ vīr mās,
Tie grib vis villainit.
# 7427.00
Es šķitu sētplaci
Apsnigušu:
Ta tautu meitiņa
Villaines klāsta.
# 7428.00
Izaud man, māmuliņa,
Baltu puķu villainiti,
Kam tu mani pavēleji
Pureniņa dēliņam.
# 7429.00
Izaud man, māmuliņa,
Deviņ' greidu villainiti:
Man atjāja tautu dēls
Deviņ' danču kumeliņu.
# 7430.00
Kad es gribu, tad es aužu
Sauļu virsu [?] villainiti;
Kad es gribu, tad paņemu
Jaunu puisi arajiņu.
# 7431.00
Kam, māsiņa, tu rakstiji
Savas baltas villainites?
-Tas, brāliti, mans godiņis,
Ka es biju rakstitaja.
# 7431.01
Kalabad tev, māsiņa,
Platu rakstu villainite?
-Tālabada, mans brāliti,
Ka es pati rakstitaja.
# 7432.00
Ko padari, bāleliņ,
Ka neeju druviņā,
Sēdu tēva istabā,
Loku savas vilnanites.-
Trīs lociņi izlociju,
Pie lodziņa sēdedama,
Kamēr jāja lēnas tautas
Pār lielo tīrumiņu.
# 7445.00
Purā metu siena kaudzi,
Tai pārkaru nevajaga;
Ganam audu villaniņu,
Tai ieloku nevajaga.
# 7446.00
Puško, mārša, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas;
Es puškošu pavasari
Ar ābeles ziediņiem.
# 7446.01
Puško, māte, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas;
Es puškošu pavasarā
Ar ābeļu baltiem ziediem,
Ar ābeļu baltiem ziediem,
Ar sārkanu ābeliņu.
# 7447.00
Puško, māte, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas;
Kuras zemes tautas jāja,
Tā puškošu vilnainites.
# 7448.00
Puške, māt, sov's sagš's,
Le stāv man's nepuškat's:
Man azgā dui bāliņ'
Rigē pierkt dzīpariņ's.
# 7449.00
Puško, māte, savas sagšas,
Lai stāv manas nepuškotas;
Tavas segšu mugurā,
Savas likšu pūriņā.
# 7450.00
Raksta māte, raksta meita,
Nerakstitas villainites;
Es rakstit nemāceju,
Man rakstitas villainites.
# 7450.01
Roksta māte, roksta meita,
Naraksteitys vyllnāņetis;
Es rakstet namāēējut,
Man rakstetys vyllnāņetis.
# 7451.00
Rakstamies mēs, māsiņas,
Vienu rakstu villainiti,
Varbūt abas novedis
Viena kunga maliņā.
# 7452.00
Rakstiem aužu vilnainiti,
Kupliem galiem jostu pinu.
Kad pasedžu vilnainiti,
Tautu dēli lūkojās;
Kad apjožu es jostiņu,
Tautas nāca sētiņā.
# 7453.00
Rakst', māsiņa, lielu rakstu
Jele vienu vilnaniti,
Ko tu segsi, aizgājuse
Lielajos dieveros.
# 7454.00
Raksti, māte, savas sagšas,
Gan es savas norakstišu,
Gan es savas norakstišu,
Kumeliņu ganidama.
# 7455.00
Rīta dēļ, ne vakara,
Apsegloju kumeliņu;
Sevis dēļ, ne tautiņu,
Aužu baltas vilnainites.
# 7456.00
Ruden zied viršņu kalni,
Pavasari dāboliņa;
Ruden māte sagšas auda,
Pavasari vilnainites.
# 7457.00
Sācien vien es iesāku
Sedzeniņus darināt,
Tautas vaļiņ' i nelika
Pa galam darināt.
# 7474.02
Man māmiņa izaudusi
Dancojamu lindruciņu;
Zīdu vien apmetusi,
Sudrabiņu ataudusi.
Dancodama sitinaju
Tautu dēlu stērbelēm.
Tautu dēls man vaicaja,
Cik gabalu lindrukā.
Citām pieci, citām seši,
Man deviņi gabaliņi.
Parād' man, tautu dēls,
Cik tev bēru kumeliņu.
Viena pati kumpa ķēve
Pašā staļļa dubenā.
# 7475.00
Plucin', meitiņ,
Auniņ' vill',
Tad dāb's svārciņ's
Li paš' zem'.
# 7500.00
Ai, Gaujiņa, Gaujas māte,
Nelaid pāri dzeltenišu!
Kas tavos līcišos
Audekliņus balinās?
# 7501.00
Aiz ko manas villainites
Nesaspērās velejot?
Sirmi vien, bēri vien
Tautu dēla kumeliņi.
# 7502.00
Aiz upites velejās
Divi ciema zeltenites:
Zelta baļļa, zelta vāle,
Sudrabiņa veletava.
# 7503.00
Ap galviņu vālit' griežu
Vilnainites veledama;
Tā griezišu tautu dēlu
Pa savami prātiņam.
# 7504.00
Apkārt galvu vāli griežu,
Villainites veledama;
Apkārt roku matus tinu,
Tautu dēlu valdidama.
# 7505.00
Baltas, baltas ūdens putas,
Vēl jo baltas vilnainites;
Baltas, baltas vilnainites,
Vēl baltaka veletaja.
# 7506.00
Divi baltas vilnanites
Ezerā plīveneja;
Tās bij meitu māmiņai
Velejot palikušas.
# 7506.01
Skaista, balta villainite
Ezerāi plivineja;
Vai ta bija palikuse,
Māmiņai velejot?
# 7506.02
Skaista, balta villainite
Uz ezara plivinaja;
Meitu māte plivinaja,
Uz ezara veledama.
# 7507.00
Dod, Dieviņi, šodien sauli,
Šodien saules vajadzeja:
Šodien mana māmuļiņa
Velē baltas vilnainites.
# 7507.01
Do, Dievi, šodie saules,
Šodie saules man vajag,
Šodie mana māmuļina
Dzīparinus darinaja.
# 7507.02
Dod, Dieviņi, šodien saules,
Šodien saules man vajaga,
Šodien mana māmuliņa
Villanites balinaja.
# 7507.03
Nedod, Dieviņ, šodien lietu,
Šodien lietus nevajaga,
Šodien mana māmuļite
Mazgā baltas villainites.
# 7508.00
Ievas zied, māmuļiņa,
Velē manas vilnainites,
Lai zied manas vilnainites,
Kā ieviņas līcitī.
# 7508.01
Ievas zied līcitī,
Velē, māte, vilnanites;
Tev, ieviņ, balti ziedi,
Man baltakas vilnanites.
# 7508.02
Ģvys zīd, ivys zīd,
Veļej, māt, vyllnāņeti,
Lai es tā i nuzidēju,
Kā iveņa dārzeņā.
# 7509.00
Es atradu tautu meitu
Strautē sagšas velejam.
Velē balti, pušķo grazni,
Segs' manām māsiņām.
# 7510.00
Es šķitos šāi vietā
Kāju autu nevelēt;
Atsaradu velejot
Pāri baltu villanišu.
# 7511.00
Es tev saku, tautu meita,
Piektdien drānas nevelē;
Piektdien drānas veledama,
Velē zuti vēdarā.
# 7512.00
Es tev saku, tautu meita,
Piektdien drānas nevelē;
Piektdien manam bāliņam
Vedis jaunu līgaviņu.
# 7513.00
Gana baltu es veleju
Bāliņam linu kreklu;
Bāliņš saka tautu meitu
Vēl baltaku velejot.
# 7514.00
Gulbis skrēja par ezeru,
Balts krekliņis mugurā.
Pavaicaju gulbišam:
Kas krekliņu tev veleja?
--Liepas plēsta man vālite,
Leišu meita veletaja.
# 7515.00
Jau es pate paredzeju,
Dzērajs būs arajiņš:
Drīzi mirku rasiņā,
Drīzi drēbes veledama.
# 7515.01
Drīži mirku rasiņā,
Drīži drēbes veledama.
Vaj man Dievs nolicis
Dzērajiņu arajiņu?
# 7515.02
Jau es pate zinaju,
Dzērajs manis arajiņš:
Līdzi gāju drūviņā,
Tūdaļ slapu rasiņā.
# 7536.05
Tev, māsiņ, laba dzīve
Ezeriņa maliņā:
Pate guli dienavidu,
Vilņi kreklus izmazgaja.
# 7537.00
Velē balti, tautu meita,
Tad dabusi bāleliņu;
Ja tu balti nevelesi,
Tad dabusi atraitniti.
# 7538.00
Velē balši, tautu meita,
Tev upite lejiņā;
Ja tu balši nevelesi,
Neņems mani bāleliņi.
# 7539.00
Velē balti, tautu meita,
Tev upite lejiņā;
Ja tu balti nevelesi,
Nevedišu bāliņam.
# 7539.01
Velē balti, tautu meita,
Tev upite garam tek;
Ja tu balti nevelesi,
Nevedišu bāliņam.
# 7540.00
Velē balši, tautu meita,
Tev upite lejiņā;
Kā es balši izveleju
Dūnaiņā purviņā.
# 7541.00
Velē baltu, ko velē,
Velē baltu brāļa kreklu;
Kur satika, kur panāca:
Baltu brāļu māsa nāk.
# 7542.00
Velē, māsa, ko velē,
Velē baltu brāļa kreklu;
Būs māsai liels godiņš,
Sēd tas galda galiņā.
# 7543.00
Velē, māsa, ko velē,
Velē baltu brāļa kreklu;
Kuras tautas garam jāja:
Še aug balta veletaja.
# 7543.01
Mazgā, māte, ko mazgā,
Mazgā balti brāļa kreklus;
Tautas saka pajādamas:
Tai māmiņai daiļas meitas,
Tai māmiņai daiļas meitas,
Redz kur balti bāleliņi.
# 7544.00
Velē, māsa, ko velē,
Velē baltus brāļu kreklus;
Pret tautām liela slava,
Balti tavi bāleliņi.
# 7544.01
Mazgā, māsa, ko mazgaji,
Mazgā balti brāļu kreklus;
Sak' tautiņas sajādamas:
Tai māsai balti brāļi.
# 7545.00
Velē māte, velē meita,
Velē mana līgaviņa;
Vārna akla palikusi
No ta liela baltumiņa.
# 7545.01
Velē mana pašas meita,
Velē mana kalponite;
Vārnai acis izpuvušas,
Uz drēbēm skatoties.
# 7546.00
Villanites veledama,
Iesviež' vāli Daugavā;
I es pati aizlīgošu
Villanišu veletaja.
# 7547.00
Visu dienu tautu meita
Pie upites velejās,
Šķita baltu izvelēt
Peleko villainiti.
# 7547.01
Ik dieniņas velejās
Pelekā raudavite,
Nevar baltu izvelēt
Peleko villainišu.
2.4.5.8.13. Pūrs un pūra darināšana. ( 7548 - 7923)
# 7573.00
Avitiņa berulite,
Līdzi pūru pielocit;
Kad pūriņu pielocis,
Iesim abi tautiņās.
# 7574.00
Balta puķe ezerā
Ziedus vien purinaja;
Viena meita māmiņai,
Pūru vien darinaja.
# 7575.00
Bēda man, liela bēda,
Kas to bēdu nobēdās?
Tēvs nopirka lielu pūru,
Kas to pilnu piedaris?
# 7575.01
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Vaidēt vaid māmuliņa:
Lielu pūriņ' i pašuve,
Kad to pilnu piedarit?
# 7575.02
Bēda liela, bēda liela,
Kas to bēdu nobēdās?
Tēvs taisija lielu pūru,
Kas to pilnu piedaris?
Bij man aitas, bij man vilna,
Nav māmiņas, kas darija.
Pūrā liku raudadama
Baltas vilnas kodeliņu.
# 7575.03
Bēdu, manu lielu bēdu,
Kas to bēdu piebēdās?
Tēvs nopirka lielu pūru,
Kas to pūru pielocis?
Pīšu vīzes, vīšu auklas,
Likšu pūra dibenā.
Kas prasis cimdu pāru,
Tam iedošu vīžu pāru;
Kas prasis prievietiņus,
Tam iedošu auklu pāru.
# 7576.00
Bij manā pūriņā
Trīs māmiņu darijums:
Tēva mātes, mātes mātes,
Manas pašas māmuliņas.
# 7577.00
Bitit' krāja saldu medu
Egļu koka stropiņā;
Meitiņ' baltas villainites
Zelta pūra dibinā.