2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.5. Darbs, sevišķi sieviešu māju un rokas darbi. ( 6650 - 8281)
2.4.5.8. Dažādi darbi, sevišķi drēbes, apģērbu darinot. ( 6942 - 7923)
2.4.5.8.4. Adīšana, rakstīšana, šūšana, vispār. ( 7144 - 7202)
# 7201.00
Celies agri, lakstigala,
Dzīsim govis dābolā.
Tu ganisi, es rakstišu
Tautām zīda nēzdodziņu,
Vidū likšu sav' sirsniņu,
Visapkārt mīļus vārdus.
# 7201.01
Aun kājiņas, lakstigala,
Dzīsim govis ābolā;
Tu ganisi, es rakstišu
Brālišam nēzdaudziņu.
# 7202.00
Cūkactiņas, avinragi,
Tie meitām lēti raksti.
- Visi raksti gana lēti,
Pašas, sliņķes, nemāceja.
2.4.5.8.5. Ada cimdus, zeķes. ( 7203 - 7319)
# 7203.00
Adam cimdus, adam zeķes
Mēs paš's divas ietaļiņas:
Bārga mūsu māsitiņa,
Dosim drīzi tautiņās.
# 7204.00
Adi, adi, tautas meita,
Man būs tavis adumiņš,
Visgraznie balti cimdi
Būs manā rociņā.
# 7205.00
Ad', māsiņ, raib's cimd's,
Ir ražan' valkataj',
Ir ražan' valkataj'
Tautiņās uzauguš'.
# 7206.00
Adi, mana meitiņa,
Apraukdama,
Tevima zeķite
Kā šlāpmicite.
# 7207.00
Adi cimdus, aditaja,
Raksti cimdus, rakstitaja,
Vedis tautas aditaju,
Rakstitaju kunga dēls.
# 7208.00
Adi cimdus, tautu meita,
Neaud baltu vilnanišu;
Jau tu pati gana zini,
Daudz ir manu bāleliņu.
# 7209.00
Adi cimdus, tautu meita,
Pa manai rociņai,
Es tev pirkšu cepuriti
Pa tavai galviņai.
# 7209.01
Aedi cymdus, toutu meita,
Pa munai rōeciņai,
As tev pirkšu vaiņaeciņu
Pa tovai gaelviņai.
# 7209.02
Adi cimdus, tautu meita,
Pa manai rociņai.
Tad es tev šūdinašu
Pa galviņu cepuriti.
# 7210.00
Adit adu raibus cimdus,
Kam tie būs, kam nebūs?
Vaj būs krusta nesejam,
Vaj kapiņa racejam.
# 7211.00
Adit adu raibus cimdus,
Ne, brālit, tevis dēļ,
Adu tautu miglačam,
Asariņu dzērajam.
# 7211.01
Adu cimdus pierkstainišus,
Neb es adu brālišam,
Adu tautu rudačam,
Kas dzer manas asariņas.
# 7212.00
Adit adu raibus cimdus,
Ne jel došu bāliņam,
Došu tautu miglačam,
Kas māmiņu bildinā.
# 7213.00
Adit adu raibus cimdus,
Ne tos adu bāliņam,
Adu tautu dēliņam
Par vaiņaga ņēmumiņu.
# 7213.01
Es adiju raibus cimdus,
Zem ozola sēdedama,
Adu tautas snauduļam,
Kas noņēma vainadziņu.
# 7214.00
Adit adu raibus cimdus,
Ne tos došu bāliņam,
Došu tautu miglačam,
Kas atjāja svētu rītu.
# 7214.01
Adit adu raibus cimdus,
Kam tos došu, kam nedošu?
Došu tautu dēliņam,
Tas atjāja svētu rītu.
# 7214.02
Aedit odu raibus cimdus,
Na tōs dōšu bāeliņam,
Dōšu toutu miglačam,
Kas dujās svātu rītu.
# 7214.03
Adu cimdus, košus rakstus,
Kas tos deva brālišam?
Tie būs tautas rudačam,
Kas atjāja svētu rītu.
# 7215.00
Adit adu raibus cimdus,
Ne tos došu bāliņam,
Tos es došu tautiešam
Par kumeļa seglojumu.
# 7215.01
Adit adu raibus cimdus,
Ne, bāliņ, tev adiju,
Adu tautu melnačam
Par kumeļa jūgumiņu.
# 7216.00
Adu cimdus, adu zeķes,
Bet nezinu, kur dališu,
Vaj dališu tautiņās,
Vaj baltā smiltienā.
# 7216.01
Adu cimdus, košus rakstus,
To zin Dievis, kur dališu,
Vaj dališu tautiņās,
Vaj baltāja smilktienā.
Ja dališu tautiņās,
Tur es pate izdališu;
Ja baltāja smilktenā.
Dalis mana māmulite,
Dalis mana māmulite,
Asariņas slaucidama.
# 7217.00
Adu cimdus, adu zeķes,
Draugs adija paradinus.
Kas no mana adijuma,
Kad es pati nemāceju?
# 7218.00
Adu cimdus, adu zeķes,
Neb es adu brālitim:
Brālitim cimdi, zeķes
Tautu meitas pūriņā.
# 7218.01
Adit adu raibus cimdus
Ne, brāliņ, tev adiju:
Tev, brāliņ, cimdi, zeķes
Tautu meitu pūriņā.
# 7219.00
Adu cimdus, adu zeķes,
Neb es adu bāliņam,
Adu tautu dēliņam,
Kas mūžam maizi deva.
# 7319.00
Citas meitas man vaicaja,
Kam es adu raibas zeķes.
Vilkam adu raibas zeķes,
Vilkam zeķes noplīsušas,
Vilkam zeķes noplīsušas,
Ciemu starpas lampajot.
2.4.5.8.6. Aušana vispār. ( 7320 - 7344)
# 7320.00
Apsamešu audekliņu
Daugaviņas garumiņu;
Jau audām div' māsiņas,
Vēl palika trešajai.
# 7330.00
Garaudekļa audejiņa
Saujā naudas turetaja, līgo!
# 7331.00
Izmākušas tās meitiņas,
Kas ūdeņa maliņā;
Izmākušas laivu iet,
Audekliņu nemāceja.
# 7331.01
Izmākušas tās meitiņas,
Kas upites maliņā;
Izmākušas laivu iert,
Audekliņa nemāceja,
Audekliņa nemāceja,
Tas teceja čokarēje.
- Lai teceja, ja teceja,
Gan māliņa iztaisis.
# 7331.02
Izmākušas tās meitiņas,
Kas Ventiņas maliņā;
Izmākušas laivu dzīt,
Sešu nīšu audekliņu.
# 7342.00
Skrīvers raksta grāmatiņu,
Es nītiju audekliņu.
Šķiries, manis audekliņš,
Kā skrīvera grāmatiņa.
# 7343.00
Smalki vērpu mazumiņu,
Vairumiņa gribedama.
Kas no mana vairumiņa,
Mazgi vien audeklā.
# 7343.01
Vērpu, vērpu, smalcinaju,
Smalku kreklu gribedama.
Aiz ta liela smalkumiņa
Mazgi vien audeklā.
# 7344.00
Vienu roku, otru roku
Pie grūtām dzirnavām;
Pie smalkā audekliņa
Ar abām rociņām.
2.4.5.8.7. Auž, šuj, raksta kreklus. ( 7345 - 7403)
# 7345.00
Aud, māmiņa, man krekliņu
Ezeriņa platumiņ':
Es redzeju tautu dēlu
Ozoliņa resnumiņ'.
# 7345.01
Aud, māmeņ, lynu kraklus
Ezereņa plotumeņu:
Es redzēju tautu dālu
Ozuļeņa rasnumeņu.
# 7346.00
Bija, bija, manim bija
Trīsdesmit linu kreklu;
Cimdu, zeķu, to nevaida,
To nemāku timerēt.
# 7346.01
Piecpadsmit linu kreklu
Ar tiem Poļu lastaugiem;
Cimdu, zeķu, to nevaida,
To negribas timerēt.
# 7347.00
Brālis manim linus sēja
Neartāja druviņā;
Es brālim kreklu šuvu
Nevelkamu mugurā.
# 7348.00
Brāļu māsa kreklu šuva,
Pie ozola mēridama;
Ta sacija mēridama:
Dabuš' vīru kā ozolu.
# 7348.01
Ganidama kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama.
Tā saciju mēridama:
Dod, Dieviņi, kā ozolu.
# 7349.00
Daran' daiļu, balin' baltu
Manu linu arajiņu:
Kā gulbiši man krekliņi
Dziļāi pūra dibināi.
# 7350.00
Es pašuvu garu kreklu,
Pie stumbura stāvedama.
Ja nebūs valkataja,
Lai valkā stumburits.
# 7351.00
Es savam arajam
Garu kreklu šūdinaju,
Lai tam auga mieži, rudzi
Arajiņa garumā.
# 7352.00
Es savam bālinam
Kāšim griezu linu krekl';
Savam miežu arajam
Rigā pirku boditē.
# 7353.00
Es savam mīļajam
Vaskodama kreklus šuvu;
Dilt ne dila valkajot,
Skan vālite velejot.
# 7354.00
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama:
Es redzeju tautu dēlu
Ozoliņa garumiņu.
# 7355.00
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama:
Lai aug manis arajiņis
Ozoliņa garumiņu.
# 7355.01
Arajami kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama:
Lai aug lanis arajiņis
Kā smuidrais ozoliņis.
# 7355.02
Es savami mīļakami
Slēža kreklu šūdinaju,
Slēža kreklu šūdinaju,
Pie ozola mērodama:
Lai aug manis arajiņis
Ozoliņa garumā.
# 7355.03
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama:
Lai aug manis arajiņis
Ozoliņa garumā.
# 7355.04
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama:
Lai izauga māmiņai
Tādi dēli kā ozoli.
# 7355.05
Ganos šuvu pūra kreklu,
Pie ozola mērodama:
Lai būt' krekla valkatajs
Kā zaļais ozoliņš.
# 7355.06
Šuj, māmiņa, man krekliņu,
Pie ozola mēridama;
Lai es augu tiev' un gara,
Ozoliņa garumā.
# 7355.07
Tautas meita kreklu šuva,
Pie ozola mēredama:
Lai būt' tai arajiņis
Ozoliņa resnumā.
# 7356.00
Ganos gāju, kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama:
Svešai mātei tādi dēli
Kā ozoli saauguši.
# 7356.01
Ganos gāju (Ganidama), kreklu šuvu,
Pie stumbura mēridama:
Svešai mātei tādi dēli
Kā stumburi saauguši.
# 7356.02
Ganōs gāju, kraklu šuvu,
Pie stymbāna mērīdama:
Dālu (Svešai) māetai tāedi deli,
Kā stymbāeni saouguši.
# 7356.03
Šuvu kreklu ganidama,
Pie stumbura mēridama:
Tautu dēli saauguši
Kā stumbeni vērijā.
# 7356.04
Tautiešam kreklu šuvu,
Pie ozola mēridama:
Svešai mātei tādi dēli
Kā ozoli saauguši.
# 7357.00
Gonūs gāju, kraklu šyvu,
Pi stubura mēredama:
Taids vacis tys stuburs,
Kai vacis tautu dāls.
# 7358.00
Ganos gāju, kreklu šūvu,
Pie stumbena mēridama;
I man ar gadijās
Kā stumbens arajiņš.
# 7359.00
Ganos gāju, kreklu šūvu,
Pie celmiņa mēridama;
Nezinaju, neredzeju,
Garš tautieša augumiņš.
# 7360.00
Ganos šuvu pūra kreklu,
Nesēdeju krūmmalē,
Lai rasiņa neiebira,
Lai ieloki nepeleja.
# 7361.00
Kopā augam mēs māsiņas,
Vienu kopu dzīvojam:
Kopā audam linu kreklus,
Kopā dreļļu paladziņus;
Vienai bija nītes, strelles,
Otrai zelta atspolite.
# 7362.00
Kur tu augi, tautu dēlis,
Ka es tevi neredzeju?
Ganos tavu kreklu šuvu,
Gar ozolu mērodama.
# 7363.00
Kur tu augi, tautu dēls,
Kad es tevi neredzeju?
Kā zinaju kreklu šūt,
Kā rakstit nēzdaudziņu?
# 7365.00
Maza mana līgaviņa,
Šķiltavās kreklus auda;
Man pašam lieli prieki,
Ļaudim lieli brīnumiņi.
# 7365.01
Maza mana līgaviņa,
Pūru mala rītiņā,
Pūru mala rītiņā,
Šķiltavās kreklus auda.
# 7365.02
Maza, maza, bet atžiga
Kalpa vīra līgviņa:
Šķiltavās kreklus auda,
Uz laipiņas velejās.
# 7366.00
Maza, maza meitenite
Zīda kreklu šūdinaja;
Pateceja zem karoga,
Dabuj' tāda valkataja.
# 7367.00
Vietelviešu kreklus šuvu,
Precēs mani Vietelvieši.
Trīs sieniņas vien savilku,
Trīs dzītiņas vien pārtrūka.
Ticiet mani, neticiet,
Dievvārdiņa neminešu.
# 7368.00
Pa zirgam loku liecu,
Pa labam vilcejam;
Pa puišam kreklu šuvu,
Pa labam nesejam.
# 7368.01
Pa zyrgam luku liču,
Pa lobam vilēējam;
Pa puišam kraklu ševu [?],
Pa lobam ņesējam.
# 7369.00
Pirmajami dieverami
Šilkiem kreklu šūdinaju;
Jau otrami, jau trešami
Ne ar vīli nevīleju.
# 7370.00
Pirmo šuvu pūra kreklu,
Pie ozola mērodama,
Domadama tautu dēlu
Ozoliņa garumā.
# 7371.00
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimite:
Man nolūza zeltadata,
Zīda kreklu vīlejot.
# 7372.00
Šūn, māmiņa, man krekliņu,
Liec pusiti tēraudiņa,
Lai tas man guni meta,
Svešu zemi staigajot.
# 7372.01
Šūn, māmiņa, man krekliņu,
Liec tēraudu vīlitēs,
Akmiņota tautu zeme,
Guni šķīla staigajot.
# 7373.00
Šūn, māmiņa, man krekliņu
Līdz kājiņu galiņiem,
Lai neredz sveši ļaudis,
Manu ziedu nobirstam.
# 7374.00
Šuj, māmiņa, man krekliņu,
Negriez lielu kakla vietu,
Lai nebāza ciema puiši
Saltas rokas azotē.
# 7374.01
Es tev lūdzu, māmaliņ,
Nešuj gara kaklenieka,
Lai nebāza ciema puiši
Man rociņu azotē.
# 7374.02
Šūn, māmiņ, mun krekliņu,
Nešūn garas krūšu vietas,
Lai nevar ciema puikas
Roku bāzt azotē.
# 7375.00
Šuj, māmiņa, man krekliņu
No uguns dzirkstelēm,
Lai sadega puišiem nagi,
Kas bāž rokas azotē.
# 7375.01
Šuj, māmiņa, man krekliņu
No uguņa dzirkstelēm,
Lai sadega puišiem nagi,
Gar manim ķerstoties.
# 7375.02
Šuj, māmiņa, man krekliņu
No uguņu dzirkstelēm,
Lai sadega puišiem nagi,
Kas gar mani ķerstijās.
# 7376.00
Šuj, māmiņa, man krekliņu
No uguņa dzirkstelites,
Lai deg nagi tautu meitai,
Manu kreklu mazgajot.
# 7376.01
Es pašuvu brālim kreklus
No ugunes dzirkstelites,
Lai sadega meitām rokas,
Brāļa kreklus mazgajot.
# 7376.02
Es pašuvu brāļam kreklu
No uguņa dzirkstelites,
Lai tai tautu spīgacei
Nagi dega mazgajot.
# 7376.03
Es savam brālitim
Dzirkstelišu kreklu šuvu,
Lai tai tautu mellacei
Rokas dega mazgajot.
# 7376.04
Šuj, māmiņa, man krekliņu
No ugunes dzirkstelites;
Tautu meitai nagi dega,
Man krekliņu mazgajot.
# 7377.00
Šuj, māmiņa, man kreklišus
No uguns dzirkstelites:
Sprādzin sprāga valodiņa,
Ar tautām runadama.
# 7378.00
Šuj, māmiņa, man krekliņu,
Šuj raženi rakstidama.
Vedis mani caur ciemiņu
Pašā ciema galiņā;
Ciemiņā daudz meitiņu,
Nāks rakstiņu raudzities.
# 7379.00
Šuj, māmiņ, man krekliņ'
Sīkajām siksniņām;
Trīs gadiņ' tautu dēls
Zobiem plēse raudadams.
# 7380.00
Šūn, māmiņ, man krekliņus,
Vienu Krievu, otru Leišu:
Dievis zina, kur noiešu,
Vaj Krievos, vaj Leišos.
# 7381.00
Šuj, māmiņa, piecus kreklus,
Raksti vienu villainiti:
Tautietim pieci brāļi,
Viena veca māmuliņa.
# 7381.01
Es vaicaju māmiņai,
Cik rakstišu villainišu.
- Šuj, meitiņa, pieci krekli,
Raksti vienu villainiti:
Tautās pieci dieveriši,
Viena veca māmulite.
# 7382.00
Šūn, māmiņa, smalku kreklu
Ar īsām piedurknēm,
Lai domaja ciema puiši:
Redz kur smalka šuvejiņa!
# 7383.00
Šuj, māsiņa, man krekliņu,
Šuj ražanu rakstidama,
Lai raugās tautu meita,
Manu kreklu šūdinot.