06801 - 07000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.5. Darbs, sevišķi sieviešu māju un rokas darbi. ( 6650 - 8281)
2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas. ( 6687 - 6822)

# 6801.00
Snaudaļa, snaudaļa
Sprēdaļu vērpa,
Sprēdaļu vērpa,
Niskandinaja.

# 6802.00
Snauž mana māsiņa,
Snauž līgaviņa.
Vaj rāšu māsiņu,
Vaj līgaviņu?
Līgavu, to rāšu
Pēc savu prātu,
Lai rājās māsiņu
Cits tautu dēliņš.

# 6802.01
Snaud' mana māsiņa,
Snaud' līgaviņa.
Kuru zinu mācit,
Kuru nemācit?
Mācišu līgavu
Pēc sava prāta,
Lai māca māsiņu
Cits tēva dēlis.

# 6803.00
Snaužot meitiņ' i palēcu
Liela ceļa maliņā;
Tās neteicu ne kalpam,
Ne savam bāliņam.

# 6804.00
Sudrabots gailis dzied
Zeltupites maliņā,
Lai ceļās tās meitiņas,
Sudrabiņa vērpejiņas.

# 6805.00
Tava vaina, māmaliņ,
Kam man' agri nepiecēli;
Es būt' māli samaluse,
Agrak ietu druviņā.

# 6806.00
Tu, māsiņa, villu vērpi,
Kā miedziņš tev nenāca?
Man, māsiņa, miedziņš nāca,
Kad aitiņu ieraudziju.

# 6807.00
Vārpsta skēja pie gultiņas,
Vērpejiņu modināt.
Jau otrā nedēliņa,
Vēl pirmā kodaļiņa.

# 6808.00
Vaļa, vaļa, liela vaļa
Ezermalas meitiņām;
Ik rītiņa liela migla,
Vaļa miega izgulēt.

# 6809.00
Vēl nav meitām
Gulama laika,
Nu tik sietiņš
Pusnaktes līgo,
Pusnaktes līgo,
Puslaunadziņa (t.i. pusnaktī).

# 6810.00
Vērpejiņa, vērpejiņa,
Ta gaidija gaiļu laiku;
Līdz gailitis nodziedaja,
Spole rūc ratiņā.

# 6811.00
Vilniņu vērpdamai
Miedziņš nāca;
Vērp pate, māmiņa,
Laiž mani gulēt.

# 6812.00
Visapkārt gaiļi dzied,
Visur zeme līgojās;
Manis māte nevareja
No miedziņa modināt.

# 6813.00
Vistiņai auzas devu,
Gailim auzu sēnaliņas,
Kam tas mani agri cēla,
Grūtas dzirnas ritināt.

# 6814.00
Vysu reitu gaileits dzīd,
Sovu golvu dauzeidams,
Ni ēeļās brāļa siva,
Ni tei muna ļaudaveņa.

# 6815.00
Cel, māmiņa, agri meitas,
Dod darbiņu, ko dodama;
Grib meitiņas graznu pūru,
Grib raženu mugurā.

# 6816.00
Cel, māmiņa, govju ganu,
Piecel govju slaucejiņu;
Lakstigala mežā dzied,
Pieceļ miežu arajiņu.

# 6817.00
Cel, māmiņa, govu gani,
Cel dēliņu arajiņu,
Lakstigala tricinaja
Triju vagu galiņā.

# 6817.01
Laksteigola tricynāva
Treju vogu gaļeņā;
Ceļ, māmeņ, guvu gani,
Ceļ deļeņu orājeņu.

# 6817.02
Ceļ, māmeņa, guvu gonu,
Ceļ deļeņu orājeņu:
Laksteigola aiztricē
Zaļis bērzis gaļeņā.

# 6818.00
Celies agri, guli sebu,
Sadereta mātes meita:
Visas tautu žogmalites
Gaida tevi ziedojam.

# 6819.00
Celies, māsiņa,
Cel mani līdz;
Tu audi dvieļus,
Es tīšu saives;
Tu iesi tautās,
Es panākstos.

# 6819.01
Celies, māsiņa,
Cel mani līdz.
Tu vērpsi liniņus,
Es pakuliņas;
Tu audis' dvieļus,
Es tīšu saives;
Tu iesi tautās,
Es panākstos;
Tu iesi šogad,
Es citu gad';
Maģās māsiņas
Pēc cita gada.

# 6819.02
Celies agri, vecā māsa,
Piecel mani celdamās;
Celies agri dvieļus aust,
Piecel mani saives tīt.

# 6820.00
Celies, māte, piecel meitas,
Lai pūriņu darinaja;
Kas zin, tautas ko domaja,
Augumā raudzidami.

# 6821.00
Citas meitas gaiļa klausa,
Es klausiju māmuliņas;
Citas meitas malti gāja,
Es iegāju, samaluse.

# 6821.01
Cytys meitys gaiļa klausej',
Aš klaušeju māmuļeņis;
Cytys meitys molltu gāja,
Aš atgāju, samoluse.

# 6821.02
Citi puiši gaiļa klausa,
Es klausiju māmuliņas;
Citi puiši mežā brauca,
Es no meža atpakaļ.

# 6822.00
Citu rītu gaiļi dzied,
Citu rītu nedziedaja;
Citu rītu māte ceļ,
Citu pate piecēlos.

2.4.5.3. Darbs mēness gaismā, skalu trūkuma dēļ. ( 6823 - 6837)

# 6823.00
Spīdi, gaiša mēnesnica,
Garam manu glāzu logu,
Ne man skalu, ne svecišu,
Ko man pūra darināt.

# 6823.01
Spīdi gaiši, mēnesnit,
Jaunu meitu istabā:
Ni tām sveču, ni tām skalu,
Ko pūriņu darināt.

# 6824.00
Spīd' gaiš', mēnestiņ,
Caur glāžu log';
Ne mums skaliņ',
Ne plēsejiņ'.

# 6825.00
Teci gaiši, mēnestiņ,
Gar bāliņa glāžu logu:
Brāļu māsa pūru dara
Mēnestiņa gaišumā.

# 6825.01
Spīdi, spodra mēnesnica,
Pa lodziņu istabā:
Tautu meita pūru šuva
Mēnesnicas gaišumā.

# 6826.00
Teci gaiši, mēnestiņ(i),
Gar bāliņa glāžu logu;
Sīva mārša, bārgs bāliņis,
Neļauj skalu dedzināt.

# 6827.00
Teci gaiši, mēnestiņi,
Garam manu glāžu logu:
Balti lini man vērpami,
Nava skalu plēsejiņa.

# 6827.01
Teci gaiši, mēnesniņ,
Geram munu glāžu lōgu;
Belli lini mun vārpemi,
Navā skalu plāsājiņa.

# 6828.00
Teci gaiši, mēnestiņ,
Garam manu glāžu logu,
Ne man skalu plēsejiņa,
Ne man sveču lējejiņa.

# 6829.00
Teci gaiši, mēnestiņ,
Garam manu glāžu logu,
Ka es varu raibes aust
Mēnestiņa gaišumā.

# 6830.00
Teci gaiši, mēnesnica,
Garam manu glāžu logu;
Kungi karā aizveduši
Manu skalu plēsajiņu.

# 6830.01
Teci, spoža mēnesnica,
Garam manu glāžu logu;
Ne man skalu plēsejiņa,
Ne svecišu lējejiņa:
Kara kungi noveduši
Manu skalu plēsejiņu.

# 6831.00
Teci gaiši, mēnestiņi,
Garam (Garām) manu glāžu logu;
Mazi mani bāleliņi,
Nava skalu plēsejiņi.

# 6832.00
Teci gaiša, mēnesnica,
Garam manu glāžu logu,
Nav man skalu, ne svecišu,
Nav gaismiņas istabā.

# 6833.00
Teci gaiši, mēnesnica,
Garam manu glāžu logu,
Ne man bija arajiņa,
Ne skaliņu plēsajiņa.

# 6834.00
Teci gaiši, mēnesnica,
Garam manu glāžu logu;
Ne man bija vasku sveču,
Ne skaliņu plēsejiņa.

# 6834.01
Spīdi gaiši, mēnesnica,
Gar maniem lodziņiem;
Nav man vasku, ne svecišu,
Ne skaliņu plēsajiņa.

# 6835.00
Teci gaiši, mēnestiņi,
Garam manu glāžu logu;
Ne man skalu plēsejiņa,
Ne liniņu arajiņa.

# 6835.01
Spīdi gaiši, mēnestiņ,
Garam manu glāžu logu;
Nav man skalu šķēlejiņa,
Ne ar malkas vedejiņa;
Manam skalu šķēlejam
Šorīt māte kājas āve.

# 6835.02
Teci gaiši, mēnestiņi,
Gar to manu glāžu logu,
Manam skalu plēsejam
Nulei māte kājas āva.

# 6835.03
Teci gaiši, mēnestiņi,
Gar to manu glāžu logu;
Ne man linu arajiņa,
Ne skaliņu plēsejiņa.

# 6835.04
Tec', gaišais mēnesiti,
Garam manu glāžu logu;
Ne man sveču, ne man skalu,
Ne man skalu plēsejiņa;
Nu vēl māte kājas āva
Manam skalu plēsejam.

# 6835.05
Teci gaiši, mēnestiņi,
Garam manu glāžu logu;
Ne man skalu plēsejiņa,
Ne liniņu arajiņa.
Nule māte kājas āva
Manam skalu plēsejam,
Manam skalu plēsejam,
Manam linu arajam.

# 6836.00
Teci gaiši, mēnesnica,
Garam manu glāžu logu,
Ne man skalu plēsejiņa,
Ne malciņas cirtejiņa.

# 6836.01
Teci gaiša, mēņesņeica,
Garu munu stykla logu,
Ni man skolu plāsājiņa,
Ni mežā brauēejiņa.

# 6837.00
Teci gaiši, mēnestiņi,
Garam manu glāžu logu,
Ne man skalu plēsejiņa,
Ne uguns kūrejiņa.

2.4.5.4. Svētdienas un svētu vakaru nesvētīšana nevaļas dēļ. ( 6838 - 6848)

# 6838.00
Kas to manu pūru ņēma,
Tas lai manus grēkus ņem:
Ne svētiju svētdieniņas,
Ne sestdienas vakariņu.

# 6839.00
Ne baltāi dieniņā
Es pūriņu piedariju:
Svētdienāi piedariju,
Ceturtdienas vakarā.

# 6840.00
Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Ļaudis gāja baznicā,
Meita sēd rakstidama.

# 6841.00
Piedod, Dieviņ, meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Meita savu lielu pūru
Svētdienām piedarija,
Svētdienām piedarija,
Darba dienu izdalija.

# 6842.00
Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Meita šuva slēšu kreklu,
Zam altara sēdedama.

# 6842.01
Piedod, Dievis, manus grēkus,
Es svētdien grēkojos:
Es adiju raibus cimdus,
Zem altara sēdedama.

# 6842.02
Piedod, Dievs, meitu grēkus,
Meitas lielas grēcenieces:
Zem altara stāvedamas,
Raksta baltas villainites.

# 6843.00
Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meita liela grēceniece:
Ne svētija svētdieniņas,
Ne saulites noejot.

# 6843.01
Ai, dārgā dvēselite,
Kā Dievam atbildesi?
Nij svētiji svētdieniņas,
Nij saulites norietam.

# 6844.00
Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meita liela grēciniece:
Ne ta svin svētu dienu,
Ne ar' piektu vakariņu.

# 6844.01
Piedod, Dievs, meitai grēkus,
Meita liela grēciniece:
Ne svētija svētas dienas,
Ne sestdienas vakarin'.

# 6845.00
Piedod, Dievs, meitas grēkus,
Meita liela grēceniece:
Nesvētija svētas dienas,
Darba dienas launadziņa.

# 6846.00
Svētijiet, jaunas meitas,
Kamēr saule norieteja,
Kamēr saule nosapēra
Sudrabiņa pirtiņā.

# 6847.00
Svētijiet, jaunas meitas,
Cetortdienas vakariņu:
Mīļa Māra piedzimusi
Cetortdienas vakarā.

# 6847.01
Nevērpjat, jaunas meitas,
Šodien bluķu vakarā:
Šodien bluķu vakarā
Mīļa Māra radijās.

# 6847.02
Svētijiet, jaunas meitas,
Ceturtdienas vakariņu:
Ceturtdienas vakarā
Mīļa Māra piedzimuse.

# 6847.03
Vērpiet, meitas, kad vērpdamas,
Cetortdien nevērpiet:
Svēta Māra piedzimusi
Cetortdienas vakarā.

# 6848.00
Visas dienas bāliņam,
Kura diena māsiņai?
Svētdieniņa māsiņai,
Ceturtdienas vakariņš.

# 6848.01
Tev, brāliti, visas dienas,
Kura diena man pieder?
Tev, māsiņa, svētas dienas,
Visi svēti vakariņi.

# 6848.02
Visas dienas brāliņam,
Kura diena māsiņai?
Tev, māsiņa, svētdieniņa,
I piektdienas vakariņš.

2.4.5.5. Darba tikums, šķirība. ( 6849 - 6901)

# 6849.00
Agri brāļu gaiļi dzied,
Bet es agri necēlos;
Zinaj' savu tikumiņu,
Drīz darbiņu padariju.

# 6850.00
Ai, dzīvite, ai, dzīvite!
Pie dzīvites vajadzeja
Vieglu roku, vieglu kāju,
Laba gudra padomiņa.

# 6851.00
Ai, rociņas, man' rociņas,
Grūta darba ieradušas;
Ne tās bēga kunga riju,
Ne grūto dzirnaviņu.

# 6852.00
Auga man gari lini,
Mirka balti ezerā;
Rībēt rīb man aužot,
Skan vālite velejot.

# 6853.00
Acis darba izbijās,
Rokas darba nebijās,
Rokas darba nebijās,
Zinajās padarot.

# 6854.00
Dievs man deva, Dievs man deva,
Dievs rokā neiedeva,
Dievs rokā neiedeva,
Iekam pate nepelniju.

# 6855.00
Divi rokas, divi kājas,
Tie bij mani četri kalpi;
Kad tie četri piekusis,
Nevienam nemīlešu.

# 6855.01
Divi rukas, divi kājas,
Ti maņ beja ēetri kollpi;
Kai ti četri nakollpāja,
Nikam loba nadarēju.

# 6856.00
Drīz es gāju, drīz dariju,
Drīz es otru aicinaju;
Drīzajam, veiklajam
Nākt ar mani ietaļām.

# 6856.01
Drīzajam, veiklajam
Iet ar mani ietaļās:
Drīz es gāju, drīz dariju,
Drīz lēno nicinaju.

# 6856.02
Kūtrajam, lēnajam
Ar maniem nedzīvot:
Drīzi gāju, drīz dariju,
Drīz lēno nicinaju.

# 6857.00
Iedomaju, bāliņam
Ko es biju darijuse:
Izkūluse maltu gāju,
Samaluse druviņā.

# 6858.00
Es bij' meita, man bij vara,
Es vareju lielities:
Podu villas dienāi vērpu,
Vēl apmetu audeklinu.

# 6859.00
Es jau sen nodomaju
Visu mūžu naska būt;
Ja es čakli nestrādašu,
Tad es vīra nedabušu.

# 6860.00
Es meitiņa kā liepiņa,
Es meitiņas vārdu nesu,
Kultu gāju rijiņā,
Pļautu gāju tīrumā.

# 6861.00
Es nedziežu caur zobim,
Ne tik gari pavilkdama;
Es nedaru lēna darba,
Ne tik ilgi domadama.

# 6862.00
Es sovīm bāļeņīm
Agri gāju dērveņī:
Dērvā maņ sauļe ļēce,
Dērvā maņ nuritē.

# 6863.00
Es, tautieti, nebēdaju,
Audz ozola garumiņu,
Zinaj' savu tikumiņu,
Gan es tevi appuškošu.

# 6863.01
Audz, tautieti, ja tev tika,
Ozoliņa garumiņu;
Lai es biju sīka, maza,
Gan es tevi appuškošu.

# 6863.02
Ja tev tīk, tautu dēlis,
Audz ozola garumā;
Maza biju, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu,
Gan es tevi appuškošu,
Gan māmiņu aptecešu.

# 6864.00
Es, tautiet, nebēdaju
Tavu garu augumiņu;
Sēj man labu linu druvu,
Gan es tevi appuškošu.

# 6865.00
Es uzaugu māmiņā
Skaidru darbu daritaja.
Dienu gāju druviņā,
Nakti riju kuldinaju.
Kad es iešu tautiņā,
Es būš' tautu priekšgājeja,
Ļaudim dārbu devejiņa,
Mātei gultas taisitaja.

# 6866.00
Gāju kultu, gāju maltu,
Es varites nežēloju;
Tāpat guļu zem zemites,
Ir varites žēlodama.

# 6867.00
Kad sēdeju, tad rakstiju,
Kad staigaju, tad adiju,
Izdzīdama, sadzīdama,
Tad vīzites pentereju.

# 6868.00
Kāda mana māte bija,
Tād' es meita pakaļā:
Drīz runites runataja,
Drīz darbiņa daritaja.

# 6869.00
Klaudz milniņš man maļot,
Skan vālite velejot;
Smalki milti man maļot,
Baltas drēbes velejot.

# 6870.00
Kūpin kūpa, bet nedega
Laiska kurts uguntiņš;
Kad es kūru, tad man dega,
Ritenē griezdamies.

# 6871.00
Laba tēva meita biju,
Labi sevi turejos;
Netureju melna galda,
Ne gružainas istabiņas.

# 6871.01
Koša tēva meita biju,
Koši sevi turejos;
Netureju melnu galdu,
Ne gružainu istabiņu.

# 6872.00
Laba tēva meita biju,
Labi sevi turejos:
Tēva biju labā roka,
Māmiņai audejiņa.

# 6873.00
Līdzi kalni, līdzi lejas
Tekošami kumeļam;
Visi darbi līdzi gāja
Tikušai meitiņai.

# 6873.01
Līdza kalni, līdza lejas
Tekošam(i) kumeļami;
Izmākuši mātes meiti
Visi darbi līdza gāja.

# 6873.02
Līdza kalni, līdza lejas
Tekošam kumeļam;
Visi darbi līdza gāja
Izmākuši mātes meiti.

# 6873.03
Tekošam kumeļam
Līdza kalni, līdza lejas;
Tikušai mātes meitai
Visi darbi līdza gāja.

# 6874.00
Mēs bijām div' māsiņas,
Simtām tādas nedabusi,
Pie vērpšanas, pie aušanas,
Pie villaines rakstišanas.

# 6874.01
Mēs bijām div' māsiņas,
Simtiem tādu nedabuja,
Uz vērpšanu, uz aušanu,
Uz villaiņu rakstišanu.

# 6874.02
Nākat piecas Ridzenieces
Pretim vienu Kabilnieci
Pie vērpšanas, pie aušanas,
Pie villaiņu rakstišanas.

# 6875.00
Nebēdā, bāleniņ,
Ies māsiņa gabalā,
Nesēdēs maliņā,
Vakariņa gaididama.

# 6876.00
Nebēdā, māmuliņa,
Mani vienu turedama,
Nokūlusi malti gāju,
Samalusi druviņā.

# 6876.01
Nebēdā, māmuļiņa,
Ka es tevi viena meita;
Izkūlusi, samalusi,
Vēl aiziešu druviņā.

# 6876.02
Nasabeist, māmuļiņ,
Ka es tev vina beju;
Nukiuluse molltu gāju,
Samoluse driviņā.

# 6877.00
Neteic manis, māmulite,
Es teicama negribeju;
Lai teic mani sveša māte,
Būs tev luste klausities.

# 6878.00
Neteic mani, māmulite,
Pa ciemiem staigadama,
Mana paša kājas, rokas
Izteiks manu tikumiņu.

# 6879.00
Neteic mani, māmulite,
Pa ciemiem staigadama;
Pats darbiņš mani teiks,
Pats gudrais padomiņš.

# 6880.00
Netiklaji lini auga,
Netiklaji avetiņas;
Kaut Dieviņis man audzetu,
Es mācetu pataisit.

# 6881.00
Pašas, pašas mēs māsiņas
Rijā kultu, mājā maltu,
Nedodam kalponēm
Savas baltas villainites.

# 6882.00
Pate biju jauna meita,
Pate veca māmuliņa,
Pate savu pagalmiņu
Dziedadama pārteceju.

# 6882.01
Pate biju jauna meita,
Pate veca māmaliņa,
Rītā agri pārteceja
Par to sētas pagalmiņu.

# 6882.02
Pati mana māmuliņa,
Pati jauna, pati veca,
Pati savu pagalmiņu
Dziedadama pārteceja.

# 6883.00
Pirksti, pirksti, nagi, nagi,
Tie man' skaistu darinaja,
Tie man' skaistu darinaja,
Tie slavenu sludinaja.

# 6883.01
Pirsti, pirsti, nogi, nogi,
Tie maen' dailu dailanāja,
Tie maen' dailu dailanāja,
Tie dižanu daranāja.

# 6884.00
Šūtin šuva, pītin pina
Mans mazajs augumiņš;
Dižajam, lielajam
Aziet diena grozoties.

# 6885.00
Skaista meita, daila meita,
Ta bij puišu vīlejiņa;
Kas bij kāda nedižena,
Ta darbiņa daritaja.

# 6885.01
Smuka meita, daiļa meita,
Jaunu puišu vīlejiņa;
Dūmaļiņa, kvēpaļiņa
Grūta darba daritaja.

# 6886.00
Smalki, māsiņ, i maļam,
Balši drēbes velejam,
Lai mums ļaudis nesasmēja,
Lai apkārt nerunaja.

# 6887.00
Smalki, māsiņ, i maļam,
Balši drēbes velejam,
Lai redzetu, dēlu māte
Kādu paļiņ' i metis.

# 6887.01
Smalki maļam mēs māsiņas,
Balti drēbes velejam;
Būs redzets tautiņās,
Kādu paļu nicinās.

# 6888.00
Smalki, māsiņ, i maļam,
Balši drēbes velejam,
Negrib mūsu māmuliņa
Neraženi dzīvojam.

# 6889.00
Sokās manai māmiņai,
Man meitiņai vēl vairak:
Vakarā vilnu prēdu,
Rītā sedzu villeniņu.

# 6889.01
Drīzi man vajadzeja,
Drīz pasteidza māmuliņa:
Vakarā vilnu vērpa,
Rītā sedza villainiti.

# 6889.02
Māmuliņa žigla bija,
Es meitiņa slinka, slinka;
Vakarā vilnu sprēda,
Rītā sagša mugurā.

# 6889.03
Sadomniece, sadomniece
Mana veca māmuliņa:
Vakarā villu kārse,
Rītā sedze villainiti.

# 6889.04
Sokās manai māmuliņai,
Man meitiņai nesokās;
Vakarā villu vērpa,
Rītā sedza villaniti.

# 6890.00
Spodriteji, tikliteji
Gudras mātes padomiņš:
Vaj sētāje, vaj laukāje,
Kā bitite tecedama.

# 6891.00
Tai māmiņai trīs meitiņas,
Visas labas strādinieces:
Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetinaja.

# 6892.00
Tēvam bija sešas meitas,
Visas sešas amatā:
Divas grūda, divas mala,
Divas smalkas šuvejiņas.

# 6893.00
Teic, māmiņ, darbu manu,
Neteic mana augumiņa;
Darba mana neredzeja,
Kā redz manu augumiņu.

# 6894.00
Teic, māmiņa, darbu manu,
Neteic manu augumiņu;
Kas no mana augumiņa,
Kad darbiņa nemāceju?

# 6894.01
Teic, māemiņ, dorbu munu,
Naeteic munu ouguimiņu;
Kas nō muna ouguimiņa,
Ka daerbiņa nadaeriju?

# 6894.02
Teiē, mameņi, meitys dorbu,
Nateiē meitys augumeņa;
Kas nu meitys augumeņa,
Ka dardeņa namāēēje.

# 6895.00
Teic, māmiņ, darbu manu,
Neteic mana augumiņa;
Tautas mana darba rauga,
Neraug' mana augumiņa.

# 6896.00
Tecedama maizit' šāvu,
Lai skrien cepļa dibinā;
Stāvedama bērnu zīdu,
Lai darbiņa nekaveju.

# 6897.00
Tikušai meitai
Dievs palīdzeja:
No viena liniņa
Deviņi šķiedri,
No viena šķiedriša
Deviņas spoles,
No vienas spolites
Deviņas sienas,
No vienas sienites
Deviņi dvieļi.

# 6898.00
Tikušam dēliņam
Vērsis vilka vezumiņu;
Kaut kādam netiklam
Nevelk bēris kumeliņis.

# 6899.00
Trīcej' man, skanej' man,
Kad es augu bāliņos:
Trīc milniņš, man maļot,
Skan vālite, velejot.

# 6900.00
Vaj bij māte aukledama
To prātiņu iedevusi:
To darbiņu daridama,
Jau es citu iegādaju.

# 6901.00
Visiem līdzi, visiem līdzi,
Vaj bij kalps, vaj bāliņš:
Dien' ar brāli druviņā,
Nakt' ar kalpu būdiņā.

2.4.5.6. Slinkums, kūtrība, nešķirība. ( 6902 - 6929)

# 6902.00
Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur es tāda gan palikšu!
Nešķirās man darbiņi,
Ne celiņa staigašana.

# 6903.00
Vai, meitiņa, vai, meitiņa,
Tev jaieti čiganos:
Ne tu māki cimdu rakstu,
Ne trinita audekliņu.

# 6904.00
Ai, rociņas, ai, kājiņas,
Kam augāt netikušas!
Roku dēļ, kāju dēļ
Nicin' visu augumiņu.

# 6905.00
Aiz kalniņa kavejos,
Gaidu sauli noejot;
Kad pāriešu sētiņā,
Sūtis māte govu slaukt.

# 6905.01
Aiz kalniņa pastāveju,
Pagaidiju vakariņa,
Lai nesūta sveša māte
Govu slaukt laidarā.

# 6906.00
Bez darbiņa ganos gāju,
Bez darbiņa sētiņā.
Sacij' mana vīra māte:
Ak tu liela miega pūce.

# 6907.00
Eim' kalnāi, eim' lejāi,
Lētumiņu mekledama;
Mana paša netikums
Līdza vien vazajās.

# 6908.00
Es būt laba malejiņa,
Būt' man krietnis malditajs:
Es būt' laba audejiņa,
Būt paminu cilatajs.

# 6909.00
Es to daudzi nebēdaju,
Ka māmiņa nebēdaja;
Vilna stāv pūriņā,
Ciemā teku villainites.

# 6910.00
Grūt' man bija kalnā kāpt,
Lēt' lejā noejot;
Grūt' man bija pašai iet,
Lēti otru maldināt.

# 6911.00
Gulu miegu, patrelleju,
Man pūriņš piedarits:
Cimdus ada Laimes māte,
Kvēpi raksta villaniti.

# 6912.00
Kalab mani vīriņš rāja,
Vaj darbiņa nemāceju?
Vaj spoliti nepievērpu
Par trijām nedeļām?
Vaj audekla nenoaudu
Par trijiem gadiņiem.

# 6912.01
Aiz ko mani vīriņš kūla,
Aiz matiem turedams?
I par gadu nenoaužu
Vienas pašas villainites.

# 6912.02
Kadēļ mani vīriņš pēra,
Vaj es darba nedariju?
Par gadiņu es savērpu
Trīs mārciņas pakuliņu.

# 6913.00
Kaunies kaunu, vaļeniece,
Vaļā vieni dzīvodama:
Vairak čīksti, vairak vaidi,
Ne kā darba strādataja.

# 6914.00
Laiska mani laisku sauca,
Pati laiska pēdejā,
Laiskas kurpes kājinā,
Laisku ziedu vaiņadzins.

# 6915.00
Maģķenit palaidos
Vienu godu slinkumā;
Trīs gadiņi nevareju
Maizitēi atgūties.

# 6916.00
Māt' ar meitu sasabāra,
Kur ta vilna palikuse.
Citu sprogu vējš aiznesa,
Cita peļu midzenī.

# 6917.00
Māte, māte, meita, meita,
Vaj jums kauna vairs nebija?
Pilna groza baltas villas,
Ciemā tek villainites.

# 6917.01
Māte, māte, meita, meita,
Vaj kauniņa jums nevaid?
Pilli grozi baltas villas,
Ciemā tek villainišu.

# 6917.02
Kauna, mana liela kauna,
No citām meitiņām:
Balta villa pūriņā,
Ciemā teku villanites.

# 6917.03
Tāda māte, tāda meita,
Abas divas netikušas:
Dzīva vilna pūriņā,
Ciemā tek villainišu.

# 6918.00
Mēlit' mana gan vīzeja,
Bet nadziņi nevīzeja;
Būt' nadziņi vīzejuši,
Nebūt' kauna redzejusi.

# 6918.01
Mēlit' mani gan vizeja,
Bet nadziņi nevizeja;
Būt' nadziņi vizejuši,
Būt' labakis mugurā.

# 6918.02
Vizēt viz man mēlite,
Ne nadziņi tā vizeja;
Būt' nadziņi vizejuši,
Būt' daiļaks pūriņā.

# 6919.00
Paldies devu bāliņam
Par to lielu istabiņu:
Visu rītu nostaigaju
Kodeliņas mekledama.

# 6920.00
Pazinu, pazinu
Algadža darbu:
Div' blaku blakam,
Čokara vidū.

# 6921.00
Slinkum, slinkum,
Laid mani vaļā!
Nācis saimnieks,
Mūs abus kūlis,
Tev sitis,
Man sāpēs.

# 6922.00
Strādā, puisi bandenieks,
Kam māmiņa loni deva;
Kam man manas baltas rokas
Rugajiem sabadit?
Aizgājuse druviņā,
Lienu rudzu gubiņā.

# 6923.00
Teicu Dieva devuminu,
Paužu savu netikumu:
Koši, balti man linini
Pūst Daugavas malināi.

# 6924.00
Teicu Dieva devumiņu,
Peļu savu netikumu:
Balta vilna pūriņā,
Ciemā teku villanites.

# 6924.01
Teicu Diva davumiņu,
Peļu savu natykumu:
Bollta vyllna gruziņā,
Cimā taku vyllnāņeišu.

# 6925.00
Teicu Dieva devumiņu,
Peļu savu netikumu:
Govis māva neslaucamas,
Teleniņi nedzirdami.

# 6926.00
Trīs māsiņas trīs gadskārti
Cimdu pāru adijušas;
Kad gājušas tautiņās,
Pa valdziņu dalijušas.

# 6927.00
Vīriņš mani rātin rāja,
Ka es slinka sieva biju.
Vaj es, šelmi, nesavērpu
Uz duj gadis vienu spoli;
Tāi trešā gadinā
Es apmešu audeklinu;
Cetortā gadinā
Vīram bikses mugurā.

# 6928.00
Caur sētiņu upe tek,
Man gotiņas nidzērušas:
Veca māte nespējniece,
Slinkas meitas nivīžoja.

# 6929.00
Citas sievas auda meta,
Ko ta mana sieva dara?
Mana sieva mušas kava,
Ap sienām staigadama.

2.4.5.7. Darba grūtums un daudzums, nevaļa, kavēkļi. ( 6930 - 6941)

# 6930.00
Ai, darbiņ, ai, darbiņ,
Kad es tevi padarišu!
Šuveklitis, adeklitis,
Ierakstita vilnanite.

# 6931.00
Daudz darba, daudz darba
Sestdienas dienā:
Bij maize jacep,
Bij kaza jakauj;
Bij āda javed
Ģērmaņa nagā.

# 6932.00
Ej, prom, ciema sieva,
Nekavē darbu manu;
Es jau tevi sen zinaju
Runataju cilveciņu.

# 6932.01
Ej pa ceļu, ciema gaška,
Lai es tevi pavadiju;
Jau es tevi sen zinaju
Runatnieka cilveciņu.

# 6933.00
Nāc, Dieviņ, pats palīdzi
Grūta darba padzīvāt;
Tev, Dieviņ, spēks, varite,
Tev gudrais padomiņš.

# 6934.00
Nevar vairs, nevar vairs
Ne rociņas vēdināt:
Visi brāļa lieli darbi
Uz manām rociņām.

# 6935.00
Paldies devu Dieviņam,
Tas darbiņš nodzīvots;
Dieviņ, līdzi rociņām
Citu darbu padzīvot.

# 6936.00
Paldies saku Dieviņam
Par darbiņa līdzejumu;
Nu es iešu sētiņā
Kājas, rokas pūtināt.

# 6936.01
Paldies saku Dieviņami,
Tas darbiņš padarits;
Citu jaunu iesākdami,
Lūgsim Dievu palīgā.

# 6937.00
Saka mani neejam,
Saka dubļu nebrienam;
Ik vakara es pārgāju
Kā ezara raudavite.

# 6938.00
Saulit' balta, tu redzeji,
Cik es grūti pelnijos:
Nokūluse, samaluse,
Steidzos drīzi druviņā.

# 6939.00
Tec, brāliti, tec, māsiņa,
Palīdzat vezmu vilkt:
Ko viens pats nejaudaja,
To pulkā padarija.

# 6940.00
Ūdentiņš, akmentiņš
Manas varas vilcejiņi:
Ūdens, drānu velejot,
Akmens, mali ritinot.

# 6941.00
Ūdentiņš, akmentiņš
Manas varas vilcejiņš (vilcejiņi):
Ūdens tāļu avotā,
Akmens brāļa maltuvē.

# 6941.01
Divi bija, divi bija
Manas varas vilcejiņi:
Ūdens tāļu lejiņā,
Smagas dzirnus maltuvē.

# 6941.02
Dziļš ūdens, grūtas dzirnas
Manas varas vilcejiņi:
Dziļš ūdens avotā,
Grūtas dzirnas kambarī.

# 6941.03
Ierastam te dzīvot,
Neieradis nevareja:
Ūdens tāļu lejiņā,
Grūtad dzirnas maltuvē.

# 6941.04
Ūdentiņš, akmentiņš,
Manas varas vilcejiņš:
Grūts akmins maltuvē,
Tāls ūdens avotā.

# 6941.05
Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie varites vilcejiņi:
Ūdens tāļu lejiņā,
Akmens, grūtas dzirnaviņas.

2.4.5.8. Dažādi darbi, sevišķi drēbes, apģērbu darinot. ( 6942 - 7923)
2.4.5.8.1. Vakarēšana, suprags. Kopvērpšana muižā. ( 6942 - 6967)

# 6942.00
Āžam sienu pametusi,
Pati gāju vakarēt;
Āzits manim Dievu lūdza
Ar visāmi kaziņām.

# 6943.00
Eite meitys, vakarātu,
Vedit mani mozāku:
Jius sprēdit, jius ryucit,
As gunteņis dedzējeņa.

# 6944.00
Eita, meitas, vakarēt,
Vediet manu līgaviņu,
Lai ta šuva linu kreklus,
Līdz zemei rakstidama.

# 6945.00
Gulēti, gulēti,
Vecā kārta,
Lai sēd jauni,
Lai vakarē:
Dzīpari nesprēsti,
Nešķetereti,
Deviņi dieveri
Nepuškoti,
Desmita mācija
Nedarinata.

# 6946.00
Ik vakara vakarēt
Iz citām māsiņām;
Cita man rakstus sāka,
Cita deva dzīpuriņus.

# 6947.00
Kāda te nebija,
Tāds te ienāca:
Ar līkām kājām,
Ķesele sānos.

# 6948.00
Labak pirku sveču podu,
Ne kā skalu vezumiņu:
Ne man dūmu istabā,
Ne skangalu mēslainē.

# 6948.01
Labak pirku vaska sveci,
Ne kā skala gabaliņu:
Ne tai dūmu istabā,
Ne oglišu apakšā.

# 6949.00
Māte gāja vakarot
Ar savām meitiņām;
Adiklitis, rakstinitis,
Rīkšu sauja padusē.

# 6949.01
Māte gāja vakarēt
Ar vysām maiteņām;
Seiki roksti ruceņā,
Smālka reiste pazusē.

# 6950.00
Māte, māte, sukā vilnu,
Puiši meitu kutinaja,
Puiši meitu kutinaja,
Sev draudziņa gribedami.

# 6951.00
Meitas, manas meitenites
Ilgi sēd vakarā;
Es viņām skalus plēšu,
Viņas man cimdus ada.

# 6952.00
Nāciet, meitas, pie manim
Ik vakaru vakaros:
Ne man dūmu istabā,
Ne skangalu pabeņķī.

# 6953.00
Nāciet, meitas, pie manim
Vakariņu vakarot:
Man skaliņi gaiši deg,
Dēļiem griesta istabiņa.

# 6954.00
Nāciet, meitas, pie manim
Vakariņu vakarēt:
Pie man deg vaska sveces,
Dēļu griesta istabiņa.

# 6955.00
Nākat, meitas, pie manim
Vakariņu vakarot:
Silta mana istabiņa,
Liepas malku kurinata.

# 6955.01
Nākat, visas ciema meitas,
Vakarā vakarot:
Silta mana istabiņa,
Liepas malku kurinata;
Ja ne silta liepas malku,
Kurinašu ozoliņa.

# 6956.00
Nāciet, meitas, pie manim
Vakariņu vakarot,
Vakariņu vakarot,
Jaukas dziesmas padziedāt.

# 6957.00
Pa lodziņu savēros,
Kādu darbu meitas dara:
Vilnu kārš, vilnu prēš,
Gana lētu darbu dara.

# 6958.00
Plēsiet skalus, bāleliņi,
Nāks māsiņas vakarēt;
Citam cimdi, citam zeķes
Par skaliņu plēsumiņu.

# 6959.00
Še nāciet, jaunas meitas,
Vakariņu vakarēt,
Še skaliņi gaiši dega,
Jauni puiši plēsejiņi.

# 6959.01
Nāciet visas, ciema meitas,
Uz manim vakarā,
Man skaliņi gaiši dega,
Man brāliņi plēsejiņi.

# 6960.00
Še nāciet, ciema meitas,
Vakariņa vakarēt,
Še skaliņi gaiši dega,
Še bij silta istabiņa.

# 6961.00
Še nāciet, ciema meitas,
Vakariņu vakarēt,
Še skaliņi gaiši dega,
Še dūmiņi nekūpeja.

# 6962.00
Vakarēt aizteceja
Mana jauna līgaviņa,
Pajēmuse skalu šauvu,
Baltas vilnas kodeļiņu.

# 6963.00
Vakarēt nogājuse
Mana jauna ļaudaviņa;
Vakarēt nogājuse,
Ciema suņu lādināt.

# 6964.00
Smalki vērpu kunga linus
Pa vienai šķiedriņai;
Pa vienai šķiedriņai
Kā margot apmargoju.

# 6965.00
Vērpiet, meitas, kunga linus,
Kunga linu pakuliņas;
Jūsu pašu pakuliņas
Peles vilka midzenī.

# 6965.01
Sprēdiet, meitas, savus linus,
Savu linu pakaliņas;
Kunga linus, pakaliņas
Lai velk peles midzenī.

# 6965.02
Spēšam, meitas, rūcam, meitas,
Visas kunga pakuliņas;
Mūsu pašu pakuliņas
Lai velk peles midzenī.

# 6965.03
Vērpiet, meitas, grūdiet, meitas,
Kunga dotas pakaliņas;
Mūsu pašu pakaliņas
Peles vilka midzenī.

# 6966.00
Vērpiet, meitas, kunga linus
Pa vienai šķiesniņai;
Jūs jau pašas gan ziniet,
Kungi rupa nenesā.

# 6966.01
Smalki vērpu kunga linus,
Smalki kunga pakuliņas;
Es jau pate labi zinu,
Kundziņš rupja nevalkaja.

# 6967.00
Vērpiet, meitas, kunga linus
Pa vienai šķipsniņai;
Audis Rigas vēveriši,
Grāmatā vērdamies.

2.4.5.8.2. Vērpšana. ( 6968 - 7120)

# 6968.00
Vai manu, vai manu,
Jau vīrs mājā!
Pakušu, pakušu
Pie pakulu kodaļas.

# 6969.00
Aiz ko Rigas dreimaniši
Dārgu tura kļava koku?
Vidzemnieku dzeltanites
Visas vērpa ratiņos.

# 6970.00
Atsasēdu bez darbiņa,
Man nav linu arajiņa;
Nule māte kājas āva
Manam linu arajam.

# 6971.00
Dod, Dieviņ, sātu, gausu
Vecas mātes ratenī,
Citu vērpt, citu aust,
Citu laist tautiņās.

# 6972.00
Ērkulitis ceļu tek,
Vērpejiņu mekledams;
Ieraudzijis vērpejiņu,
Krīt ērkulis ceļmalā.

# 6973.00
Ērkulitis ceļu tek,
Vērpejiņu mekledams;
Krīt', ērkuli, ceļmalā,
Tautas veda vērpejiņu.

# 6973.01
Vārpste tek pa celiņu,
Vērpajiņas mekledama;
Krīt', vārpstite, ceļmalā,
Tau' aizveda vērpajiņu.

# 6974.00
E tu seši ratin' tek,
Kā vakar's vēsmitē!
Piecas meitas, sestā māte,
Kur' vieglaki ritinaj'?
Māmin' māk smalki vērpt,
Ta vieglaki ritinaj'.

# 6975.00
Es tev lūdzu, dreimanit,
Tais' man vieglu ratenit',
Es bij' vaļas cilveciņš,
Man vienadi jatecina.

# 6976.00
Gana vērpu, gana vērpu,
Nepanācu māmuliņas:
Māmuliņa smalki vērpa,
Garus laida pavedienus.

# 6977.00
Kā, māsiņ, tev veicās,
Kā man vis neveicās?
Tev spolite kaudzi met,
Man nav spoles dibinā.

# 6978.00
Kad ieraugu kodaliņu:
Urā, vilks, urā, vilks!
Kad ieraugu jaunu puisi:
Ak, tu Dievs, ak, tu Dievs!

# 6979.00
Kad es biju jauna meita,
Diegus vien šķetereju;
Kad izgāju tautiņās,
Diegu motka rociņā.

# 6980.00
Kadēļ mans ratenits
Šķeterēt šķetereja?
Vaj tadēļ šķetereja,
Ka tautām darinaju?

# 6981.00
Kas gribeja daiļas sievas,
Jāj Kabiles novadēi:
Kabilēi smalki vērpa,
Garu meta audekliņu.

# 6982.00
Kas tev bēdas, ciema puisi,
Par manām pakulām?
Man caunite linus vērpa,
Vāverite pakuliņas.

# 6982.01
Dzilna manus linus vērpa,
Vāverite pakuliņas;
Pat' aizgāju uz krodziņu
Ar jauniem puisišiem.

# 6983.00
Kas tev bēdas, ciema puisi,
Par manām pakulām?
Rigā man linus vērpa,
Vāczemē pakuliņas.

# 6984.00
Ko ta mana māte dara,
Istabāi sēdedama?
Vilniņ' kāsa, vilniņ' vērpa,
Man sagšiņas darinaja.

# 6984.01
Man vaicaja ciema meitas,
Ko māmiņa darba dara.
Vilnu vērpa, vilnu kāsa,
Man sagšiņas darinaja.

# 6985.00
Kodeliņ, kodeliņ,
Es tev' rītu svilinašu:
Tevis dēļ māte kūla
I rītāi, vakarā.

# 6986.00
Kodeliņ, kodeliņ,
Ka (Kad) es tevi neredzetu!
Tevis dēļ māte kūla
I rītā, vakarā.

# 6987.00
Kodeliņa, kodeliņa,
Kad es tevi nosprēdišu?
Tad es tevi nosprēdišu,
Kad krāsnī iemetišu.

# 6988.00
Kodeliņ, kodeliņ,
Tu nodegsi šovakar!
Tev māmiņa piesējusi
Bez saulites vakarā.

# 6988.01
Prēdies, mana kodeļiņa,
Tu nodegsi šovakar:
Tevi sēja māmuliņa
Bez saulites vakarā.

# 6989.00
Kodeliņa meitas pēra
Aiz ausim turedama;
Ratiņš kliedza, ratiņš brēca:
Nenosit vērpejiņas.

# 6990.00
Krīt zemē, lec augšā
Mana linu kodeliņa:
Kā tai bija nedancot,
Piedzēruse sprēdejiņa.

# 6991.00
Kul, māmiņa, ja tev tika,
Trīsreiz mani dieniņā,
Uz puišiem mans prātiņš,
Ne uz villas ērkuliti.

# 6991.01
Šaut, māmiņa cik tev tīk,
Trīs reiziņas dieniņā,
Man prātiņš uz puišiem,
Ne uz vilnas ērkuliti.

# 6991.02
Uz puišiem mans prātiņš,
Ne uz villas ērkuliti;
Kur tie puiši pulkiem gāja,
Tur ta mana dvēselite.

# 6991.03
Uz puišiem mans prātiņš,
Ne uz linu ērkuliti;
Pa trīs gadi es pievērpu
Vienu spoli linu dzivas.

# 6992.00
Kunkuļainu dzīji vērpu,
Māmuļiņas neklausiju;
Uz pubuļa stāvedama,
Rigas pili ieraudziju.

# 6992.01
Kur liksim to māsiņu,
Ta nemāk smalki vērpt;
Uz pubuļa stāvedama,
Ieraudziju Rigas pili.

# 6993.00
Kur, liniņi, jūs paliktu,
Ja meitiņas neuzaugtu?
Kas jūs plūktu, kas jūs vērptu,
Kas jūs daiļi darinatu?

# 6994.00
Ļaudaveņ napraškeņ,
Munu lynu namaitāji;
Ni tu māki tīva sprēst,
A ni loba izveļet.
Māk māseņa tīvu sprēst,
Māk i bolltu izveļet.

# 6994.01
Ļaunu munu ļaudaveņ,
Lynu munu namaitāji,
Ka namāki smolka sprēst,
Namāk' bollta balynāt.

# 6995.00
Lielas meitas linus vērpe,
Mēs mazās pakuliņas;
Lielas meitas kreklus aude,
Mēs mazās paladziņus;
Lielas meitas tautās gāja,
Mēs mazās panākšņos.

# 6996.00
Liniņam vainu devu,
Ne savām rociņām;
Gan māceju smalki vērpt,
Gan ar balti izmazgāt.

# 6997.00
Linu šaujiņ' i savērpu
Pa vienai šķepsniņai;
Smalku kreklu i vajaga,
Jaiet sērsti tautiņās.

# 6998.00
Linus vērpu matu vīz',
Pakaliņas linu vīz';
Vējiņš manus paladziņus
Kā smildziņas vēdinaja.

# 6998.01
Smalki vērpu maz liniņu,
Vairumiņu gribedama;
Vējiņš manus paladziņus
Kā smaldziņas plivineja.

# 6999.00
Madaliņa liela sieva,
Pubuļotu dziju vērpa.
Uz pubuļa uzkāpuse,
Rigas pili ieraudziju.

# 6999.01
Šļuka bruka mana sieva
Bubuļainu dziju vērpa;
Uz bubuļa stāvedams
Rigas pili ieraudziju.

# 7000.00
Madaliņa villu kārse,
Ābelēi sēdedama.
Es tev lūdzu, Madaliņa,
Dod man vienu kodeliņu.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv