06601 - 06800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.4. Tikumi un netikumi, iedzimta daba. ( 6508 - 6649)
2.4.4.2. Meitu gods, tiklība. ( 6527 - 6649)
2.4.4.2.1. Meita tura godu, sargā vaiņagu, netura godu, zaudē vaiņagu. ( 6527 - 6617)

# 6601.00
Tēvs, māmiņa sirdēstos,
Ka es ilgi vaiņagā.
Nedēdā, tēvs, māmiņa,
Es jums kaunu nedarišu;
Sardziš' savu augumiņu,
Kā ugunis dzirksteliti.

# 6602.00
Tēvs, māmiņa sirdēstos.
Kamēr meita vaiņagā.
Nebēdajat, tēvs, māmiņa,
Jums kauniņa nedarišu,
Gan es savu vainadziņu
Ar godiņu novalkašu.

# 6602.01
Bāleliņi bēdajās,
Māsiņ' ilgi vaiņagā.
Nebēdajat, bāleliņi,
Es jums kauna nedarišu;
Vaj es savu vaiņadziņu
Ar godiņu nenesaju?

# 6602.02
Samisusi upe tek,
Samisusi Daugaviņa;
Samisuši man' brāliši,
Ka es ilgi vaiņakā.
Nesamisat jūs, brāliši,
Ka es ilgi vaiņakā;
Nesamisat jūs, brāliši,
Es jums kauna nedarišu;
Ar godiņu es nesašu
Savu zīļu vaiņaciņu.
Savu laiku ieva zied,
Savu laiku ābelite,
Savu laiku es nesašu
Godam savu vaiņaciņu.

# 6603.00
To Dieviņu vien es lūdzu,
Guldamās, celdamās:
Dod, Dieviņi, novalkāt
Ar godiņu vainadziņu!

# 6604.00
Tur', eglite, skujas savas,
Tu vairs citas nedabusi;
Tur', meitiņa, godu savu,
Tu vairs citu nedabusi.

# 6604.01
Priede, priede, turi skujas,
Tu vairs citas nedabusi;
Meita, meita, turi godu,
Tu vairs citu nedabusi.

# 6605.00
Turat godu, bāleliņi,
Māsa godu netureja:
Māsa kāra šūpuliti
Bāleliņa istabā.

# 6606.00
Vaj tās visas meitas bija,
Kas nes zīļu vaiņadziņu?
Cita nesa pa godam,
Cita godu atmetuse.
Citai laupa kundziņš godu,
Citai kunga sulainitis.
Kurai laupa kundziņš godu,
Ta atraitņa līgaviņa;
Kurai kunga sulainitis,
Ta ūdeņa nesejiņa.

# 6607.00
Vaj (Ne) tie visi sēklas mieži,
Kas pret vēju izvētiti?
Vaj (Ne) tās visas goda meitas,
Kas valkaja vaiņadziņu?

# 6608.00
Viena pate man māsiņa,
Kā zīlite zariņā;
Kaut ta pate nesajuse
Ar godiņu vainadziņu!

# 6608.01
Vīna poša man māseņa,
Jau slavete maļeņā:
I tej poša nanosāva
Ar gudeņu vainoēeņa.

# 6608.02
Viena pate man māsiņa,
Kā zīlite zariņā;
Ir (I) ta pate nevalkaja
Ar godiņu vainadziņu.

# 6609.00
Viju puķu, šuvu zīļu
Māsiņai vaiņadziņu;
Neder puķu, neder zīļu,
Kad ar godu nedzīvo.

# 6610.00
Cērt, bāliņ, man galviņu
Ar aso zobentiņu,
Ja es sava vaiņadziņa
Ar godiņu nevalkaju.

# 6611.00
Cērt, meitiņ, puisim pliķi,
Nedod savu villainiti;
Kad tu dosi villainiti,
Paspēlesi vaiņadziņu.

# 6612.00
Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidišu?
Es godiņu notureju
Pakaļ kroga kaņepēs.

# 6612.01
Cytas meitas gudu gaida,
Kaida guda es gaidēju?
Es gudēju sovu gudu
Zam egļešu gulādama.

# 6612.02
Cytas meitas gudu gaida,
Kaida guda tu gaidēji?
Tu gudeņu nugudēji
Sova tāva pyuneitē.

# 6613.00
Citas meitas goda gaida,
Kāda goda es gaidiju?
Mans godiņis paglabatis
Zem zaļo veleniņu.

# 6614.00
Citas meitas govis slauca,
Es ar puisi kaņepēs;
Citas meitas pienu nesa,
Es iznesu rauduliti.

# 6615.00
Citas meitas govis slauca,
Es nevaru locities;
Vaj būš' vellu piegulejse
Ar nelieša tēva dēlu.

# 6616.00
Citas meitas lopus kopa,
Man tie lopi nemīleja;
Ta bij mana lopu kūts,
Kad ar puisi apguļos.

# 6617.00
Citas meitas puķes lasa,
Man puķišu nevajaga;
Citas meitas kroņus pina,
Man kronitis šūpulī.

2.4.4.2.2. Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību. ( 6618 - 6629)

# 6618.00
Ai, Laimiņa, goda sieva,
Godā manu augumiņu;
Kā godaji maz' esošu,
Godā lielu uzaugušu.

# 6618.01
Ei, Laimiņ, gōda sieva,
Gōede munu ouguimiņu;
Kā gōedeji moz' asōsu,
Gōede lielu isougušu.

# 6619.00
Izauguse ta meitiņa,
Ka ta gaida, ka negaida?
No Laimiņas goda gaida,
No māmiņas villainites.

# 6620.00
Ja Laimiņa godu slēpa,
Slēp, zemite, augumiņu!
Ne ļaudim jarunā,
Ne kungiem jatiesā.

# 6620.01
Ja Laimīte gōdu slāp,
Slāp, zemīt, ouguimiņu;
Nij kungiem jāetiesā,
Nij ļoudiem jārunā.

# 6621.00
Krustu krustam puķes auga
Mīļas Māras dārziņā.
Kura meita godu tura,
Tai pin puķu vaiņadziņu.

# 6621.01
Goda puķit' i ziedeja
Mīļas Māras dārziņā;
Kura meita goda gaida,
Lai vij goda vainadziņu.

# 6621.02
Godigāmi meitiņāmi,
Tām Laimiņa kronus pin;
Kas bij kāda negodiga,
Tai no ērkšķiem darinaja.

# 6621.03
Katra meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina;
Tīra zelta darinaja,
Sudrabiņa liedinaja.

# 6621.04
Krusta puķe krustim auga
Mīļas Māras dārziņā.
Kura meita godu tura,
Tai nopina vaiņadziņu;
Kura godu netureja,
Ne zariņa nenolauza.

# 6621.05
Krust' krustinis rozes zied
Mīļas Māras dārziņā.
Kura meita godu tura,
Tai Māriņa kroni pin;
Kura godu netureja,
Tai pin ērkšķu žagariņu.

# 6621.06
Kura mārga guda gaida,
Tai Laimeņa kruni kaļ;
Kura guda nagaidē,
Tai izlyka dodža lopu.

# 6621.07
Kura meita goda gaida,
Tai Laimiņa krēslu cēla;
Kura goda negaidija,
Tai pacēla dadža krēslu.

# 6621.08
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pin (pina);
Kura goda negaidija,
Tai uzmeta dadža lapu.

# 6621.09
Kura meita goda gaida,
Tai Laimiņa kroni pin (pina);
Tai Laimiņa kroni pin (pina)
Tīra zelta, sudrabiņa;
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķu pazarēm,
Tai no ērkšķu pazarēm
Un no dadžu lapiņām.

# 6621.10
Kura meita godu tura,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pin,
Vairak zelta, ne sudraba.
Kura godu netureja,
Tai Laimite kroni pin
No sīkām dadž' lapām,
No ērkšķišu pazarēm.

# 6621.11
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin;
Tīri zelta darinaja,
Sudrabiņa pildidama.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķa darinaja,
Tai no ērkšķa darinaja,
Dadžu lapām pildidama.

# 6621.12
Mīļa Māra kroni pina
No trim rožu piezariem;
Mīļa Māra kroni pina
No asiem ērkšķišiem.
Kura meita godu gaida,
Tai uzlika rožu kroni;
Kura godu negaidija,
Tai no asiem ērkšķišiem.

# 6621.13
Ta meitiņa godu tur',
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pin,
Sudrabā mērcedama;
Dieva zirgi, Laimes rati,
Saules meita preciniece.

# 6621.14
Ta meitiņa godu tura,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa;
Divas saujas zelta lika,
Trešo sīka sudrabiņa.
Kura godu netureja,
Tai no ērkšķu pazarēm,
Tai no ērkšķu pazarēm
Un no dadžu lapiņām;
Divas saujas ērkšķu lika,
Trešo sīku dadžu lapu,
Lai ērkšķoja, lai dadžoja,
Līdz novīta vaiņagā.

# 6621.15
Cytām meitām kruni lyka,
Tev izlyka dodža lopu,
Tev izlyka dodža lopu,
Zērnāješu vaiņuceņu.

# 6622.00
Laim' ar Laimi runajās:
Ko ar meitu darisam?
Meita godu paslēpusi,
Vēl valkaja vainadziņu.

# 6622.01
Saka Laime uz Laimiņas:
Ko, māsiņa, darisim?
Meita godu paslēpusi,
Valkā zīļu vainadziņu.

# 6622.02
Svāta Māra gauži raud,
Pi oltora stāvādama:
Mārga gudu paslāpuse,
Iet ar zeiļu vaiņuēeņu.

# 6623.00
Māra sauca, Māra brēca:
Kur meitiņa kroni lika?
Meita kroni saplēsuse,
Ar puišiem dancojot.

# 6624.00
Mīļa Māra man apjoza
Trim kārtāmi zelta jostu;
Apjozdama tā sacija:
Audzi liela, stāv godā.

# 6625.00
Mīļa Māra man iedeva
Skudru austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Tur' godā, valkadama,
Tur' godā, valkadama,
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Žau sudraba bērziņā.

# 6626.00
Mīļa Māra meitu dēļ
Sēd lielāja sierdēstāi,
Kad tās visas sanesatu
Godā savus vaiņadziņus.

# 6627.00
Mīļa Māra meitu dēļ,
Sēd lielā sirdēstā:
Cita meita tura godu,
Cita godu netureja,
Cita godu saminuse
Pa savām kājiņām.

# 6628.00
Mīļa Māra rotā
Pa nama jumtu,
Meitiņu godiņu
Lūkodama:
Vaj skaidras istabas,
Vaj skaidri trauki.
Gan skaidras istabas,
Gan skaidri trauki.

# 6629.00
Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēd,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņas meklejot.

# 6629.01
Kur bijusi Laime mana?
Nosvīduši kumeliņi.
Man vietiņas taujajusi
Cit' āriņu maliņā.

# 6629.02
Nedomā tu, meitiņa,
Laima tevi aizmirsuse:
Laima svīdē kumeliņu,
Tev vietiņu gādadama.

# 6629.03
Piekusuši, nosvīduši
Manas Laimes kumeliņi,
Man vietiņu taujadami
Pa visām maliņām.

# 6629.04
Sēdi, meita, gaidi godu,
Vaj ta tava Laime sēž?
Laimes zirgi nosvīduši,
Tev vietiņas meklejot.

# 6629.05
Sēd', meitiņa, nebēdā,
Tava Laime nesēdeja:
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņu taujajot.

# 6629.06
Sēdi, meita, vaiņagā,
Neba tava Laime sēd,
Laime bērus nosviedreja,
Tev vietiņu mekledama.

# 6629.07
Sed, sed, peļamā,
Laime tava nasedeja,
Laimis zirgi nusveiduši,
Tev viteņis meklējut.

# 6629.08
Sēdi, sēdi tu, meitiņa,
Laime (Laima) tava nesēdeja;
Laimei (Laimai) zirgi nosvīduši,
Tev vietiņu meklejot.

# 6629.09
Sēdi, sēdi tu, meitiņa,
Nesēd tava Dēkļa, Laime.
Ik dieniņas Dēkļa jāje,
Tev vietiņas mekledama;
Ik vakarus nosedloja
Nosvīdušu kumeliņu.

# 6629.10
Visi ļaudis tā sacija,
Mana Laime noslīkuse.
Laimei zirgi nosvīduši,
Man vietiņas meklejot.

2.4.4.2.3. Droša sirds, skarba daba. ( 6630 - 6649)

# 6630.00
Ai, (Vai), Dieviņi, kur palikšu,
Tikai bārga uzauguse:
Kāju speru, zeme rīb,
Vārdu saku, meži skan.

# 6630.01
Vai, Dieviņi, kur es iešu
Tikai bārga uzauguse:
Speru kāju, zeme rīb,
Saku vārdu, meži skan.

# 6630.02
Oi, Diveņ, kur eš ļeisšu,
Tāda borga izauguse:
Speru kāju, zeme reib,
Soku vārdu, meži skaņ.

# 6630.03
Vai, Dieviņ, kur nu iešu,
Visai barga izaugusi:
Meži skan runajot,
Zeme rīb staigajot.

# 6630.04
Ai, Dieviņ(i), kur palikšu,
Tāda bārga uzauguse:
Saku vārdu, meži skan,
Speru kāju, zeme rīb.

# 6630.05
Ai, tu manu skaļu balsi,
Ai, tu manu lielu sirdi:
Saku vārdu, meži skan,
Speru kāju, sili rīb.

# 6630.06
Bārga biju, neliedzos,
Aiz visām māsiņām:
Saku vārdu, meži skan,
Spēru kāju, zeme rīb.

# 6630.07
Es bij' meita, man bij vara,
Es vareju lielities:
Situ kāju, zeme rīb,
Saku vārdu, meži trīc.

# 6630.08
Gan pazinu, neredzejis,
Kura bārga mātes meita:
Kāju spēra, zeme rīb,
Vārdu saka, meži skan.

# 6630.09
Kur es iešu, kur palikšu,
Tāda bārga uzauguse:
Speru kāju, zeme rīb,
Saku vārdu, meži skan.

# 6630.10
Saka mani lēnu, labu,
Ka es daudz nerunaju;
Saku vārdu, purvi skan,
Kāju spēru, zeme dimd.

# 6630.11
Visi saka, visi saka:
Špetna, špetna ta meitiņa,
Vārdu saka, meži skan,
Soli spēra, zeme rīb.

# 6631.00
Ai, lielā kunga rija,
Kāds velns tevi nokūlis;
Ai, lielā brāļu māsa,
Kāds velns tevi norājis!
Kulies pati, kunga rija,
Tev nebija kūlejiņa;
Rājies pati, brāļa māsa,
Tev nebija rājejiņa.

# 6632.00
Ai, lielā bārgumiņu,
Kur man bija tevi likt?
Sviežu rīta rasiņā,
Par pagalmu staigajot.

# 6633.00
Es uzaugu sīva, dzedra,
Kā nātrite žogmalēi;
Dažu labu tēva dēlu
Kā nātrite zeldinaju.

# 6634.00
Kur es viena bārga augu,
Lēni mani bāleliņi?
Ta māmiņa man' aukleja,
Kas tos manus bāleliņus.

# 6634.01
Kur es viena lēna augu,
Droši mani bāleliņi?
Tāpat māte man' aukleja,
Kā drošos bāleliņus.

# 6635.00
Droša tēva meita biju,
Droši gāju nāburgos,
Suņiem kokus mētadama,
Puišiem knipas rādidama.

# 6635.01
Droša tēva meita biju,
Droši gāju nāburgos,
Kokim suņus spēledama,
Knipim puišus mētadama.

# 6635.02
Droša tēva meita biju,
Droši gāju ciemiņā;
Sun' ar kaulu nospēleju,
Puis' ar knipi noknipoju.

# 6636.00
Droša tēva meita biju,
Droši sevi turejos:
Pret kungiem, pret ļaudim
Skaldit skaldu valodiņu.

# 6637.00
Dzīrās mani tā locit,
Kā vējiņis smilgu loka;
Es nebiju tā augusi,
Kā smildziņa dzedziedā.

# 6638.00
Lēnu mani lēninaja
Par visām māsiņām.
Kad aiziešu tautiņās,
Rādiš' savu lēnumiņu:
Klētī grīdu izspārdišu,
Ar tautieti rādamās.

# 6639.00
Miegs man nāca saulitē,
Ko darišu vakarē?
Sīva augu brālišos,
Ko darišu tautiņās?

# 6640.00
Ne upite vien tek strauja,
Strauja tek Daugaviņa;
Ne es viena bārga biju,
Bārgi mani bāleliņi.

# 6640.01
Vaj upite vien tek strauji?
Strauji tek Daugaviņa;
Vaj es vien bārga biju?
Bārgi mani bāleliņi.

# 6640.02
Vaj upite vien tek strauji,
Strauji tek Daugaviņa;
Vaj es viena lēna būšu,
Strauji mani bāleliņi.

# 6641.00
Nebēdaju šo dieniņu,
Vēl i citu nebēdaju,
Vēl i tad nebēdaju,
Kad guleju šūpolī.

# 6642.00
Nasabeidu bidejama,
Ni mežā, teirumā;
Divs man dava drušu prātu,
Laima gudru podumeņu.

# 6643.00
Nebijos biededama,
Ne ceļā traucejama;
Es nebiju tik tramiga
Kā ezera raudavite.

# 6644.00
Nebijosi biedejama,
Ne ceļāi traucejama,
Zinaj' savu drošu sirdi
Kā asaju zobentiņu.

# 6645.00
No tālienes es pazinu,
Kurja stalta mātes meita:
Kad ta gāja, zeme rīb,
Akmens šķīla uguntiņu.

# 6646.00
Puisišam man bij būt,
Ne meitiņ' dzeltainit';
Es mācetu daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu māti.

# 6646.01
Bij man būt puisišam,
Ne meitiņai zeltenei;
Es mācetu daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu māti.

# 6646.02
Labak būtu puisits audzis,
Ne meitiņa malejiņa;
Es mācetu daiļi jāt,
Mīļi lūgt meitu māti.

# 6646.03
Labak man puikam būt,
Ne meitai zeltenei;
Es mācetu daiļi jāt,
Meitu māti pierunāt.

# 6646.04
Puisīšam mun bij but,
Na meitiņai maelejai;
As maeceju staellši jāt,
Logties miļi meitu māetes.

# 6647.00
Sauca mani sinepiti,
Vēl man bija nātrai būt,
Vēl man bija zeldināt
Dadžu labu tēva dēlu.

# 6648.00
Viena augu, droša augu,
Baltajam bāliņam;
Dziedadama puķit' ravu
Taut' āriņu maliņā.

# 6648.01
Tautu meita droša auga
Baltajos bāliņos:
Dziedadama puķit' rāva
Tautu druvas maliņā.

# 6649.00
Visi mani lepnas sauce,
Kad es daudzi nerunaju;
Es aiz sava skarbumiņa
Runāt daudzi nevareju.

2.4.5. Darbs, sevišķi sieviešu māju un rokas darbi. ( 6650 - 8281)
2.4.5.1. Mācība darbā. ( 6650 - 6686)

# 6650.00
Es redzeju ciema meitas
Skaistu darbiņ' i darot;
Kam, māmiņ, man' aukleji,
Kad es tāda nedariju?

# 6651.00
Es savam bāliņam
Paš' audzeju līgaviņu:
Izmāciju ganidama
Skaistajā darbiņā.
Visi bija linu krekli
Rakstitiemi aprakstiem;
Apkaklišu stūrišiemi
Sīki šūti ielociņi;
Visi bija nēzdodziņi
Zaļu zīdu šķetinati,
Ap malām taisni šūta
Rinda zelta biķerišu.

# 6652.00
Izmākušas ciema meitas
Vainā mani nemākušu.
Mācat mani jūs, māsiņas,
Jele ganu vadidamas.

# 6653.00
Izmākuse, ieraduse,
Tad vēl gāju tautiņās.
Drīz māceju pate ieti,
Drīz ar' otru drīzināt.

# 6654.00
Izmākusi, paaugusi,
Tad es iešu tautiņās,
Lai nevar dēlu māte
Darba dēļ niecināt.

# 6655.00
Izmākusi, sapratusi,
Tad es gāju tautiņās,
Lai nesaka vīra māte,
Nemācita vedekliņa.

# 6656.00
Izmāciju lāci dieti,
Vilka bērnus stabulēt,
Ļaužu bērnus nevareju
Darbiņā(i) izmācit.

# 6657.00
Kas no liepas kuplumiņa,
Kad ziediņi neziedeja?
Kas no meitas daiļumiņa,
Kad darbiņa nemāceja.

# 6657.01
Kas no manu skaistu acu,
Smuidra, gara augumiņa,
Ka darbiņa nedariju,
Kā tās citas mātes meitas?

# 6657.02
Kas no rudzu augumiņa,
Kad nav lāga briedumiņa?
Kas no manas skaistas pieres,
Kad es darba nedariju,
Kad es darba nedariju
Līdz citām māsiņām?

# 6658.00
Māku dzīdāt, māku doncāt,
Sīna pļaut namācēju.
Tāvs vuicēja sīnu pļaut,
Māte puišus kairināt.

# 6659.00
Māku, māku, ko es māku,
Vēl es visu nemāceju:
Vēl nemāku raibu cimdu,
Ne trinita audekliņa.

# 6660.00
Māte savas meitas māca,
Es aiz loga klausijos.
Man, māmiņa, tas mākslitis,
Ne tavām(i) meitiņām.

# 6661.00
Māci, māci, sveša māte,
Vaj mācit nedrīksteji?
Vaj tadēļ nedrīksteji,
Ka nebiji auklejuse?

# 6662.00
Māci mani, māmuliņ,
Šūstit, lāpit:
Rītu mani vedis
Ielāpu dēlam.

# 6663.00
Māc' mani, māmiņ.
Sīkajiem rakstiem;
Sit manus pirkstiņus
Ar akmentiņu,
Dur manas actiņas
Ar adatiņu.

# 6664.00
Māci mani, māmuliņa,
Kuru darbu es nemāku,
Lai nevar sveša māte
Darba dēļ niecināt.

# 6665.00
Māci mani, māmulite,
Kura darba nemāceju;
Mācis mani sveša māte,
Tūdaļ mani nicinās.

# 6666.00
Māci mani, māmuliņa,
Kura darba nemāceju;
Sveša māte mācidama,
Ciemā nesa valodiņas.

# 6666.01
Izmāc' mani, māmuliņa,
Visadā(i) darbiņā;
Mācis mani sveša māte,
Ciemā nesis valodiņas.

# 6666.02
Māci mani, māmuliņa,
Visadā darbiņā;
Sveša māte mācidama,
Ciemā nesa valodiņas.

# 6666.03
Māci mani, māmuliņa,
Lai nemāca sveša māte;
Sveša māte mācidama,
Ciemā nesa valodiņas.

# 6667.00
Māci mani, māmuliņa,
Lai nemāca sveša māte;
Svēša māte mācidama,
Dos mātei sliktu slavu.

# 6667.01
Māci mani, māmuļite,
Visadāi darbiņāi;
Kad mācisi sveša māte,
Dos māmiņi ļaunus vārdus.

# 6668.00
Māci mani, māmuliņa,
Māci labā darbiņā:
Sīki šūt, smalki vērpt,
Sev ražanu taisities.

# 6669.00
Māci mani, māmuliņa,
Smalki vērpt ratiņā:
Man jaiet(i) Vāczemē
Zīda diegu šķeterēt.

# 6670.00
Māci (Pamāc') mani, māmuliņa,
Četru nīšu audekliņu,
Lai kauniņa man nebija
Pret citām ietaļām.

# 6671.00
Māci mani, māmuliņ,
Visadā darbiņā:
Govis slaukt, linus plūkt,
Linu kreklus balināt.

# 6672.00
Māci mani, māmuliņa,
Visadā darbiņā;
Izmācijse darbiņā,
Māci pūru piedarit.

# 6673.00
Māci mani, māmuļite,
Visadāi darbiņāi:
Māci mani raibes aust,
Seši celi sagšas griezt.

# 6674.00
Māci mani, māmulite,
Visadā darbiņā:
Māci vērpt, māci aust,
Māci nītes darināt.

# 6674.01
Māci mani, māmuliņa,
Kuru darbu nemāceju:
Māci mani šūt, rakstit,
Sešu nīšu audekliņu.

# 6674.02
Pamāc mani, māmuļeņi,
Kāda dārba namāēēju:
Jostu aust namāēēju,
Ostoiņ' ņeisu paladzeņu.

# 6675.00
Māci mani, māmuļiņa,
Visadāi darbiņāi:
Māci vērpt, māci aust,
Māci zīdu šķeterēt.

# 6675.01
Māci mani, māmulite,
Kādu darbu nemāceju:
Māci mani villu vērpt,
Māci diegu šķeterēt.

# 6676.00
Māci mani, māmuliņ,
Visadam darbiņam;
Izmācijse darbiņam,
Māci gudru padomiņu.

# 6677.00
Māci mani, māmuliņa,
Visados darbiņos;
Izmācijse darbiņos,
Dod labos ļautiņos.

# 6677.01
Māci mani, māmuliņa,
Māci mani darbiņā;
Darbiņā mācijusi,
Dod labiem ļautiņiem.

# 6677.02
Celies, māte, piecel meitu,
Māc' labā darbiņā;
Izmācijse darbiņā,
Dod labiem ļautiņiem.

# 6678.00
Meitas, manas meitenites,
Šūt gribeja, nemāceja.
Ta māmiņa pašas vaina,
Kam ta viņas nemācija.

# 6679.00
Meitens, mans meiteniņš,
Šūt gribeja, nemāceja.
Rigā pirkšu adatiņu,
Māciš' savu meiteniti.

# 6680.00
Ne ļaunam māte māca,
Ne ļaunami svešā māte:
Darbiņam māte māca,
Darbiņam svešā māte.

# 6681.00
Nebēdā, māmuliņa,
Ka darbiņa nemāceju:
Skaista piere, laba mēle, -
Drīz dabuju arajiņu.

# 6682.00
Paldies saku māmiņai,
Lai ta dzird, lai nedzird,
Kad ta mani maz' esot,
Uz darbiem radinajse.

# 6683.00
Rakst', māsiņ, villainiti,
Mani mazu mācidama;
Tu nogāji tautiņās,
Kas man' mazu pamācija?

# 6684.00
Vācu, Vācu mans tētiņš,
Zeminieka māmuļite:
Māte manim darbu māca,
Tēvs māc' mani trallināt.

# 6685.00
Celies, māte, piecel meitas,
Māci meitas darbiņam;
Kaszin tautas ko domaja,
Rudenim atejot.

# 6686.00
Celies māte, piecel meitu,
Māci meitu darbiņam:
Kozin tautas ko domaja,
Augumā raudzidamas.

2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas. ( 6687 - 6822)

# 6687.00
Agri māmiņ i piecēla
Savas mazas malejiņas:
Tīri rudzi, grūtas dzirnas,
Lei patapu ritenaja.

# 6688.00
Agri mani māte cēla,
Vieglu māli solidama;
Uzlikusi rudzu sieku,
Ar ūdeni salējusi.

# 6689.00
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Ka tu man nepalīdzi!
- Celies agri, gulies vēlu,
Es tev gribu palīdzēt.

# 6689.01
Laiska saka guledama:
Man Dieviņis nepalīdz.
Celies, laiska, strādā darbu,
Gan Dieviņis palīdzēs.

# 6689.02
Palīdz man tu, Dieviņ,
Kadēļ man nepalīdz'?
- Celies agri, gulsties vēlu,
I Dieviņš palīdzēs.

# 6689.03
Paļeidz man, Diveņ,
Kā tu man napaļeidz?
- Ēelis agri, gulstīs veli,
As tev byušu paļeidzet.

# 6690.00
Vai, māte, vai, māte,
Snauž tavas meitas!
Kam agri necēli,
Nebudinaji?

# 6691.00
Ai, manu maigu miegu,
Kur nu būs tevi likt?
Par pagalmu tecedama,
Metu rīta rasiņā.

# 6691.01
Miegu, manu lielu miegu,
Kur bi man tevi likt?
Pa pagalmu tecedama,
Metu rīta rasiņā.
Ej, miedzi, kammarī
Saiminieces gultinā:
Saimniecei liela vaļa,
Tai bi tevi midzināt.

# 6692.00
Aiju, manu maigu miegu,
Nejūt' ganu izdzenam;
Lakstigala suņus sauca,
Savus ganus vadidama.

# 6692.01
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Tavu ilgu gulejumu!
Lagzdigala suņus sauca,
Savus ganus pavadijsi.

# 6693.00
Ai, miedziņ, ai, miedziņ,
Nevar tevi izgulēt!
Guļu dienu, guļu nakti,
Snaužu stāvu stāvedama.

# 6693.01
Ai jel, manu dižu miegu,
Nevareju izgulēt;
Gan guleju līdz dieniņu,
Nevareju izgulēt.

# 6693.02
Ai, miedziņ, ai, miedziņ,
Nevar meitas izgulēt:
Gulej' dienu, gulej' nakti,
Snauda stāvu stāvedamas.

# 6693.03
Aijā, manu lielu miegu,
Kad es tevi izgulešu?
Gulu dienu, gulu nakti,
Snaužu stāvu stāvedama.

# 6694.00
Aiz upites laba dzīve
Laiskajāmi meitiņām:
Ik rītiņa migla kāpa,
Neredz saules uzlecam.

# 6694.01
Ezeriešu meitas gul
Līdz lielam launagam:
Iz ezera liela migla,
Neredz saules uzlecot.

# 6694.02
Gaujmalī laba dzīve,
Tur migliņa ilgi stāv;
Var miedziņu izgulēt,
Var darbiņus padarit.

# 6694.03
Kas kait man nedzievāt
Ezeriņa maliņāi:
Ezeriņis miglu laida,
Gul', līdz saule launagāi.

# 6694.04
Uz azara lab' dzeivāt
Lānejām meiteņām:
Cik reiteņa mygla syta,
Naredz sauļes izlācut.

# 6694.05
Uz Lubānu lab' dzīvot
Laiskajām dzeltanām:
Rītā agri miglu cēla,
Augstu saule nolīgoja.

# 6695.00
Aus', gaismiņa, rāmi, rāmi,
Lai rītiņis kavejās:
Ilgu miegu noguleju,
Nav darbiņis padarits.

# 6696.00
Aust', gaismiņa, lēni, lēni,
Lec, saulite, stāvedama:
Man miedziņš negulets,
Maz darbiņa padarits.

# 6697.00
Bitite kliedza:
Siliņi deg!
Nekliedz bitite,
Nedeg siliņi,
Meitiņa dedzina
Kodaliņu.

# 6698.00
Darba dēļ sveša māte
Nevar mani nicināt;
Lai nicina miega dēļ,
Ta nevaru izgulēt.

# 6698.01
Dorba daļ sveša māte
Navar mani nycynāt;
Miga daļ nycynāja,
Tā navaru izguļet.

# 6699.00
Dievs, pasargi mūsu meitas,
Ko darija ciema meitas:
Iedur galvu kodeļā,
Atpakaļi ratiņš tek.

# 6699.01
Ej, māmiņa, apraudzit,
Ko dar' tava vedekliņa:
Klēpī galvu iebāzuse,
Ratiņš tek atpakaļ.

# 6699.02
Kadēļ mani vīriņš kūla?
Aiz labiem darbiņiem:
Ratiņš tek atpakaļ,
Galvu dūru kodeļā.

# 6699.03
Māsiņ, tavu ražumiņu
Vaj bij cūkas apēdušas:
Pret sauliti ratiņ' griezi,
Galvu dūri kodaļā.

# 6699.04
Mana sieva villu vērpa,
Ratiņš tek(a) atpakaļ;
Ciema cūkas apēdušas
Manas sievas tikumiņu.

# 6699.05
Nadod, Divs, sātys meitu,
Kādys beja cimys meitys:
Atpakaļ ratiņš tak,
Golvu greude kudeļā.

# 6699.06
Nedod, Dievs, to darit,
Ko darija ciema meitas:
Atpakaļi ratens tek,
Galvu grūda kodeļā.

# 6699.07
Pasarg', Dievs, mūsu meitas,
Kā darija ciema meitas:
Atpakaļ ratiņš tek,
Galvu grūda kodeļā.

# 6699.08
Snaudulite, snaudulite,
Bāliņ, tava līgaviņa:
Atpakaļ ratiņš gāja,
Galvu grūde kodeļā.

# 6699.09
Tā darija māju meitas,
Tā darija ciema meitas:
Iedur galvu kodeļā,
Ratens tek atpakaļ.

# 6699.10
Vaj bij cūkas apedušas
Mūsu meitu tikumiņu:
Atpakaļ ratiņš tek,
Galvu dūra kodeļā.

# 6699.11
Veraties, ciema puiši,
Kā tās mūsu meitas sprēž:
Atpaļ ratens tek,
Galvu bāž kodeļā.

# 6699.12
Ciema cūkas apēdušas
Mūsu meitu tikumiņu:
Cik gribeja smalki vērpt,
Ratiņš tek atpakaļ.

# 6700.00
Divi bija, divi bija,
Kas launaga neguleja:
Viena bija sila bite,
Otra liela brāļu māsa.

# 6700.01
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņu neguleja?
Bitit' miegu neguleja,
Otra meitu māmulite.
Bitit' vasku šūdinaja,
Māte meitu lominaja [?].

# 6701.00
Divi bija, divi bija,
Kas miedziņa neguleja:
Bitit' koka serditē,
Rudzits sniega apakšā.

# 6702.00
Divi bija, divi bija,
Kas miedziņa neguleja:
Viena, saule neguleja,
Otra stauja Daugaviņa.

# 6702.01
Divi bija, divi bija,
Kas miedziņu neguleja:
Viena, saule neguleja,
Otris, jūras ūdentiņš.

# 6702.02
Divi bija, divi bija,
Kas nakt' miegu neguleja:
Mēnestiņš, ūdentiņš,
Tie nakt' miegu neguleja.

# 6702.03
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa neguleja?
Ūdens miega neguleja,
Otra, saule debesīs.

# 6702.04
Divi vien, divi vien,
Kas miedziņa neguleja:
Saule, mēness i neguļ,
Dienu, nakti tecedami.

# 6702.05
Divi vien, divi vien,
Kas miedziņa neguleja:
Ūdens miega neguleja,
Saule gaisu tecedama.

# 6702.06
Divi vīn, divi vīn,
Kas midzeņa naguļēje:
Vīna, sauļe naguļēje,
Utrys, jiuru yudisņeņš.

# 6703.00
Divi bija, divi bija,
Kas miedzina neguleja:
Vējis pūš, ūdens tek,
Abi miega neguleja.

# 6704.00
Divi bija, divi bija,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa neguleja:
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega neguleja.

# 6704.01
Brālits jāja apkārt jūru,
Smuku sievu mekledams,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņu neguleja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miegu neguleja.

# 6704.02
Domajam, gādajam,
Kur mēs tādu dabosam,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa neguleja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega neguleja.

# 6704.03
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņu neguleja?
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miegu neguleja.

# 6704.04
Kas naede, kas nadzera,
Kas midzeņa naguļēja?
Vējs naede, vējs nadzera,
Iudiņs miga naguļēja.

# 6704.05
Kaut zinatu tādu sievu,
Kas neēda, neguleja.
- Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega neguleja.

# 6705.00
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa neguleja?
Bite miega neguleja,
Otra, ceļa māmulite.

# 6706.00
Divi divi, kas tie divi,
Kas miedziņu neguleja?
Tie jau bija sen zinami,
Kas miedziņu neguleja:
Puisits miegu neguleja,
Uz meitiņu domadamis;
Meitiņ' miegu neguleja,
Puisim cimdus adidama.

# 6706.01
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa neguleja?
Puisits miega neguleja,
Uz meitiņu domadams;
Meitiņ' miega neguleja,
Puisim cimdus adidama.

# 6706.02
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa neguleja?
Puisits miega neguleja,
Uz meitiņu domadams;
Meitiņ' miega neguleja,
Cimdu pāri adidama.
Kuru pāri noadija,
To iedeva puisenam.

# 6707.00
Divi, divi, kas tie divi,
Kas nakts miegu neguleja?
Kaimiņ' puisis, mūsu meita,
Tie nakts miegu neguleja.
Puisis taisa pumpu gultu,
Meita auži rožu deķi.
Sak' puisitis taisidams:
Tev, meitiņa, pusgultiņas;
Sak' meitiņa, deķ' auzdama:
Tev, puisiti, pusdeķiša.

# 6707.01
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa neguleja?
Alškas Līze, Jankas Dāvis,
Tie miedziņa neguleja.
Jankas Dāvis dreijā gultu,
Līze raksta paladziņu.

# 6707.02
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa neguleja?
Mūsu Grieta, muižas Ancs,
Tie miedziņa neguleja.
Grieta miega neguleja,
Pirkstaniekus adidama,
Pirkstaniekus adidama,
Uz Anciti domadama;
Ancis miega neguleja,
Gultai galdus zāģedamis,
Gultai galdus zāģedamis,
Uz Grietiņu domadamis.

# 6708.00
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Ar to kaula deguniņu,
Piecel kalpu, kalponiti,
Mana darba daritajus.

# 6708.01
Dzied', gailiti, rītā agri,
Ar to kaula deguniņu,
Piecel kalpus, kalponites,
Manas maizes ēdajiņus.

# 6708.02
Padzīdi, munu gaiļeit',
Ar tu kaula daguneņu,
Piceļ kollpus, kollpyneitis,
Munas maises ādājeņus.

# 6709.00
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Garam sienu lēkadams,
Lai cēlās tās meitiņas,
Kas ceļamas necēlās.

# 6709.01
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Ap istabu tecedams,
Lai ceļās ta meitiņa,
Kas ceļama neceļās.

# 6709.02
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Gar sieniņu lēkadams,
Lai ceļās ta meitiņa,
Kas ceļās neceļama (t.i., kam nav cēleja).

# 6709.03
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Kājām laktu mīdidams,
Lai ceļās ta meitiņa,
Kas ceļama necēlās.

# 6709.04
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Sienā kājas kapadams,
Lai ceļās tās meitiņas,
Kas ceļamas neceļās.

# 6709.05
Dzied', gailiti, brēc, gailiti,
Gar sieniņu lēkadams,
Lai ceļās tie ļautiņi,
Kas ceļami necēlās.

# 6709.06
Dzīd', gaiļeit, reitā agri,
Ap ustobu tacādams,
Lai ēeļās tei meitiņa,
Kur' ēeļama nasaēeļ.

# 6709.07
Dzied', gailiti, sit spārniņus,
Pa laktiņu lēkadams,
Lai ceļās tās meitiņas,
Kas ceļamas neceļās.

# 6709.08
Dzīd gailets, treic gailets,
Pa ustubu staigādams,
Lai ceļās tej māseņa,
Kur' ceļama nasaēele.

# 6709.09
Ko, gailiti, tu dziedaji,
Cinī kājas kapadams?
- Lai ceļās ta meitiņa,
Kas ceļama neceļās.

# 6709.10
Gailits laktu saspārdija,
Visu rītu dziedadams,
Lai ceļās ta meitiņa,
Kas ceļama neceļās.

# 6709.11
Kur, gailiti, tu teceji,
Zelta pieši kājiņā?
Es teceju meitu celt,
Kas ceļamas neceļās.

# 6709.12
Sudrabeti gaiļi dzied,
Kājām laktu spārdidami,
Lai ceļās tie ļautiņi,
Kas ceļami neceļās.

# 6709.13
Tec, gailiti, dziedadams
Visapkārt istabai,
Lai ceļās ta meitiņa,
Kur' ceļama necēlās.

# 6709.14
Visu rītu gaiļi dzied,
Kājām laktu spārdidami:
Tās meitiņas augšā cēla,
Kas cēlās neceļamas.

# 6710.00
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Garam sienu lēkadams,
Lai ceļās meitas malt
Rītā males kambariņā.

# 6711.00
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Rītā vairs nedziedasi,
Kam tu mani agri cēli
Rasiņā bridināt.

# 6712.00
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Rītā vairs nedziedasi:
Meitas tevi nolādēs,
Vanags tevi apēdis.

# 6712.01
Ķikurigu tu, gailiti,
Kam tik agri padziedaji?
Meitas tevi nolādēs,
Vanags tevi apēdis.

# 6712.02
Citu rītu tu, gailiti,
Vairs tik agri nedziedā:
Meitas tevi nolādēs,
Vanags tevi saplēsis.

# 6713.00
Ej, māte, gulēt,
Neraugi meitas;
Vēl nav meitām
Gulams laiks.

# 6714.00
Es būt' vīru sen dabujsi,
Pērnruden, šoruden: -
Gulej' dienu, gulej' nakti,
Snaud' kājās stāvedama.

# 6715.00
Es gan miega neguletu,
Kad varetu bez iztikt;
Es strādatu dienu, nakti,
Ij tad darba man netrūktu.

# 6716.00
Es jums saku, jaunas meitas,
Nesnaužat vakarā:
Tautu dēlis aiz lodziņa
Stili sēd kumeļā.

# 6716.01
Es saciju māsiņām:
Nesnaužat vakarā!
Jūs, māsiņas, nezinati,
Kas aiz loga raudzijās;
Es redzeju aiz vārtiema
Stāvim stili kumeliņu.

# 6716.02
Lūgšus lūdzu māsiņām,
Lai nesnauda vakarāi:
Es redzeju aiz vārtiem
Stāvam bērus kumeliņus.

# 6716.03
Lūgtin lūdzu, jaunas meitas,
Nesnaužati vakarā:
Ikvakari jauni puiši
Iet gar logu lūkoties.

# 6717.00
Es nidošu gailišami
Vienu auzu sēnaliņu,
Kam no rīta agri cēla,
Kam tas mani maldinaja.

# 6718.00
Es neietu tuvumā,
Brāļa gaiļi malti cēla;
Iešu labi tāļumā,
Lai ceļ dēla māmuliņa.

# 6719.00
Es negribu palaisties,
Kamēr dzīva dzīvodama,
Ne miegam, ne darbam,
Ne ļaudiem valodām.

# 6720.00
Es nerātu miega dēļ
Savu jaunu līgaviņu;
Kad miedziņu izgulēs,
Tad darbiņu padaris.

# 6721.00
Gana agri es cēlos,
Mīļš Dieviņš vēl jo agri.
Ko, Dieviņi, tu cēlies,
Ko tev agri vajadzeja?
- Ko, meitiņa, tu daritu,
Kad es agri neceltos?
Es tev doru vērejinis,
Es padomu devejinis.

# 6722.00
Gulēt iešu, ne pie darba,
Lai ļautiņi nicinā:
Lai man vaļas bāliņos
Visu miegu izgulēt.

# 6722.01
Gulēt iešu, ne pie darba,
Lai ļautiņi niecinaja,
Lai man vaļas šo vasaru
Pie māmiņas izgulēt.

# 6723.00
Gulēt iešu, ne pie darba,
Lai ļautiņi niecinaja,
Lai man vaļas pie māmiņas
Palikt šādu vasariņu.

# 6724.00
Gulēt gāja miega māte,
Gulēt mani aicinaja.
Guli pate, miega māte,
Šauri tavi paladziņi.

# 6725.00
Gulēt gāju, neaizgāju,
Daudz darbiņus sacereju:
Sacereju sev pūriņu
Šūtu vien, nerakstitu.

# 6726.00
Gulēt ir man jaiet,
Rītā agri jasaceļ;
Kviešu mālas man jamaļ,
Astru sietu jasijā.

# 6727.00
Gulēt irba, gulēt sloka,
Gulēt skrēja vanadziņš;
Gulēt gāja meitu māte
Ar savām meitiņām.

# 6728.00
Guli, guli, miega cūka,
Ja tad tevim miedziņš nāk;
Es negulu, man nenāk,
Gaidu savu arajiņu.

# 6729.00
Guli, guli, meža meita,
Līdz saulite azaidā:
Lieli meži, platas lapas,
Neredz sauli uzlecam.

# 6729.01
Guli, guli, meža meita,
Līdz lielami launagam:
Augsti kalni, lieli meži,
Neredz saules uzlecot.

# 6729.02
Guli, guli, meža meita,
Saule labu gabaliņu:
Mežam bija platas lapas,
Saule cauri nespīdeja.

# 6729.03
Nejājiet, lauka puiši,
Meža meitas ilgi guļ:
Kupli koki, platas lapas,
Neredz sauli uzlecam.

# 6730.00
Guli, guli, netiklit,
Istabiņas dibenā;
Zirgi sili klaudzinaja,
Iemaviņus zvārdzinaja.

# 6730.01
Gul, puiseit natikļet,
Ustabeņas dybynā,
Zirgi siles klabynāva,
Na imausi skanndynāva.

# 6731.00
Guli, guli, saimenieks,
Saule lēca kājgalī;
Zviedz kumelis nearams,
Mauj gosniņa neslaucama.

# 6732.00
Guli, guli, saimeniece,
Visa tava saime gul;
Neklab tavi rijas ārdi,
Nerūc tavas dzirnaviņas.

# 6732.01
Guli, guli, saiminiece,
Tavi darbi nedariti:
Neklaudz tavi pēlu [?] vārti,
Nerūc tavas dzirnaviņas.

# 6732.02
Guli, guli, saimeniece,
Visa tava saime gul;
Nečīkst tavas rijas durvis,
Nerūc tavas dzirnutiņas.
Buks ar kazu kaudzi met
Viņā lauka galiņā;
Suns ar kaķi sviestu sit,
Viens otram nedodami.

# 6732.03
Guli, guli, saiminiks,
Vysa tova saime guļ;
Ni čeikst tavi kula vārti,
Ni ryuc tovys dzērnaveņis.

# 6732.04
Guli, guli, saimeniece,
Visi tavi ļaudis gul;
Nerūc tavas dzirnaviņas,
Nedz ar tavi ļaudis dzied.

# 6733.00
Guli, guli, saimeniece,
Visas tavas meitas guļ;
Visas tavas nama duris
Vakarinu vērumin'.

# 6734.00
Guli, guli, saimeniece,
Tavi darbi padariti:
Cūka dārzu izraveja,
Kaza šķina kāpostiņus.

# 6734.01
Guli, guli, saimiņeica,
Towi dorbi padareiti:
Kačeits maizi sameiēēja,
Gaileits dārzu izreveja.

# 6734.02
Guli, mana līgaviņa,
Visi darbi padariti:
Cūka raka rācentiņus,
Kaza šķina kāpostiņus,
Vista lokus izraveja,
Gailis cirte žagariņus,
Suns sakūra uguntiņu,
Kaķis sviestu saķerneja.

# 6735.00
Guli, guli, tēva dēls,
Saule lēca kājgalī;
Talab tavs kumeliņš
Pavasari skujas ēda.

# 6735.01
Guli, guli, tautu meita,
Līdz labami launagam;
Talab tavas raibas govis
Ik pausaras skujas ēd.

# 6736.00
Jau gulejsi, atmodos,
Tos lielos launadziņus,
Atronos pietrūkstot
Mātes dotu gabaliņu.

# 6737.00
Jau miegs namē,
Nāk istabē.
Liks vaļu, ļaus vaļu,
Pie kurja nāks.
Ūjā, ūjā!
Pie manis nāk.

# 6738.00
Kad es būtu cēlusies,
Kad māmiņa mani cēla,
Es būt' savu rīta māli
Līdz gaismiņai samalusi.

# 6739.00
Kad man saldais miedziņš nāca,
Tad uz beņķi izstiepos;
Kad man cimdu pāriņš trūka,
Tad pa ciemu patekaju.

# 6740.00
Kam sariebi, māmuliņa,
Manis agri neceldama:
Dien' dariju rīta darbu,
Dienas darbi kavejās.

# 6741.00
Kas no miega gulejuma?
Roku vieni noguleju.
Būt' darbiņu darijuse,
Pasavērtu darbiņā.

# 6742.00
Kas tautām to pateica,
Kad es snaudu stāvedama?
Paši brāļi pateikuši,
Mūža vērgu gribedami.

# 6743.00
Kaunu, manu lielu kaunu,
Stāvedama nosnaudos;
Par kauniņu nebēdatu,
Būt' slaviņa neizgājse.

# 6744.00
Ķikurigu (Čikurigu) tu, gailiti,
Kam tik agri padziedaji?
Vēl ir mūsu ciemu meitas
Cietu miegu aizmigušas.

# 6745.00
Ķikariga tu, gailiti,
Kam tik agri padziedaji?
Tevis dēļ mun agri cēla
Grūt' dzirnavas ritināt.

# 6746.00
Kulies pati, kunga rija,
Ka nevaid kūlejiņu;
Celies pati, brāļu māsa,
Ka nevaid cēlajiņa.

# 6747.00
Kur es iešu, kur ne iešu,
Rītā agri cēlusies?
Ne man govu laidarā,
Ne māmiņas istabā.

# 6748.00
Ku, gailiti, tu teceji
Rītā agri rasinā?
Es teceju meitu celtu,
Meitas guļ gubenī.

# 6749.00
Kur, gailiti, tu tecesi
Medainām kājiņām?
Teku ciema meitas celt
No rītiņa rasiņā.

# 6750.00
Kur tecesi tu, gailiti,
No rītiņa rasiņā?
Teku ciema meitas celt,
Nāk gaismiņa līgodama.

# 6751.00
Kur tu teci, kur tu teci,
Gailiti manu,
No rītiņa, no rītiņa
Agrumā?
- Teku ciema, teku ciema
Meitas celt
No rītiņa, no rītiņa
Rasiņā.
Noteceju, noteceju
Sētiņā,
Trīs reizites, trīs reizites
Padziedaju:
Celies mana, celies mana
Līgaviņa,
Tev nevaj'ga, tev nevaj'ga
Cēlajiņa.

# 6752.00
Kur tu teci, mans gailit,
Rītā agri atcacēls [?]?
Teku ciema meitu celt,
Ka tās ilgi aizsagul.

# 6753.00
Ļaun maniemi, māmulite,
Visu miegu izgulēt;
Kad es iešu tautiņās,
Kraun man pilnu vezumiņu.

# 6754.00
Lūdzama, māmiņa,
Laid meitas gulēt,
Jau tavas meitiņas
Snaustin snauda.

# 6755.00
Lūdzu Dievu, lai aug lini,
Paldies saku, kad neauga:
Gulu miegu, mīļu vīru -
Viss mans ziemas ērkulitis.

# 6756.00
Māmiņa mīļā,
Laid meitas gulēt,
Sietiņš līgo
Launaga laikā.

# 6756.01
Laiks bij meitām
Gulēt iet,
Sietiņš riteja
Launaga laikā.

# 6756.02
Lūdzama, māmiņa,
Laid meitas gulēt,
Sietiņš ritina
Launaga laikā.

# 6757.00
Māte mani agri cēla
Par visāmi māsiņām;
Līdz gaismiņu appuškoju
Piecas raibas villainitis.

# 6758.00
Māte meitu bārdzinaja,
Kam tik ilgi noguleja;
Celies, manu Indriķiti,
Tev nevaj'ga cēlejiņa.

# 6759.00
Mana mīļa māmulite,
Miega Mača mani prec;
Laid, māmiņa, aizkrāsnē,
Es Mačam atsacišu.

# 6759.01
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Miega Mača mani prec;
Laid, māmiņa, aizkrāsnē,
Es Mačam atsacišu.

# 6759.02
Miedziņš manis aicinaja,
Lai es ietu aizkrāsnē;
Es tev lūdzu, māmuliņ,
Laiž Mačam atsacit.

# 6760.00
Mana mīļa māmuļite,
Miega Mačus mani prec;
Laid, māmiņa, aizkrāsnē,
Lai ar Maču sadereju.

# 6761.00
Miedziņā palaižos,
Kā labā darbiņā.
Mieg' atražu pūriņā,
Ne baltās villanites.

# 6761.01
Miedziņam pasalaižu,
Ne labam darbiņam;
Miega pūriņ' i pavāžu,
Ne baltos villnanišu.

# 6762.00
Miedzins mana labs vīrinis,
Ik vakara gultu taisa;
Es miedzina neklausiju,
Appuškoju villainiti.

# 6763.00
Miedziņš mani aicinaja,
Gultiņā tupedams;
Ej, miedziņi, viens gulēt,
Nelaiž mani māmulite.

# 6764.00
Miedziņš mani aicinaja
Tumšajā kaktiņā;
Vaj tu, aklis, neredzeji,
Nav man krekla mugurā.

# 6764.01
Midzeņš mani aicynāja,
Uz sligšņeiša tupādams;
As migam atsaēēju:
Navā krakla mugorā.

# 6764.02
Miedziņš mani karinaja,
Uz sliegsniša tupedams;
Es miegam pavaicaju,
Vaj ir kreklis mugurā.

# 6765.00
Miedziņš mani kairinaja,
Sliegsnitī sēdedams;
Es miegam atbildeju:
Gana laika vakarā.

# 6766.00
Miedziņš mani kaitinaja,
Uz sliegsniša tupedams;
Ņem, māmiņa, bērza rīksti,
Dzen miedziņu žagaros.

# 6766.01
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Miega Mačus mani prec;
Ņem, māmiņa, bērza rīksti,
Dzen Mačiņu aizkrāsnē.

# 6766.02
Midzeņš mani kairynawa,
Iz sligsņeša sādādams;
Jem, māmeņ, smālku reiksti,
Dzen midzeņu aizceplē.

# 6766.03
Miedziņš mani kaitinaja,
Uz acim tupedams;
Ņem, māmiņa, smalkas rīkstes,
Dzen miedziņu žagaros.

# 6766.04
Miedziņš mani karinaja,
Uz kodeļas tupedams;
Ņem, māmiņa, smalku (asu) rīksti,
Dzen miedziņu žagaros.

# 6766.05
Miedziņš maeni sumanāja,
Uz sliegsnīša tupādams;
Ņam, māemiņ, smolku rīkstu,
Tranc miedziņu žogorūs.

# 6766.06
Miedziņš nāca, miedziņš nāca
Jaunajām(i) meitiņām;
Ņem, māmiņa, bērza rīksti,
Dzen miedziņu žagaros.

# 6766.07
Miedziņš nāce, miedziņš nāce,
Kas miegam vaļu ļāva?
Ņem, māmiņa, smalku rīksti,
Dzen miedziņu pagultēi.

# 6766.08
Miedziņš tupa uz sliegsniša,
Griba mani karināt;
Ņem, māmiņ, bērza rīksti,
Dzen miedziņu aizkrāsnē.

# 6766.09
Miegs man nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mani māmulite;
Ņem māmiņa bērza rīksti,
Dzen miedziņu žagaros.

# 6767.00
Miedziņš mani labinaja
Un pie sevis aicinaja;
Kad es viņu mīlinašu,
Tad viņš mani žūžinās.

# 6768.00
Miedziņš mani suminaja,
Uz sliegsniša sēdedams;
Ej, miedziņ, aizkrāsnē
Pie vecās māmuliņas.

# 6768.01
Miedziņš līde istabā
Zilu zaļu mēteliti;
Lien, miedziņ, aizkrāsnē,
Apsedz manu māmaļiņu.

# 6769.00
Miedziņš nāk, gulēt gribu,
Māmiņ' vaļas man neļāva;
Māmiņ saka nelaizdama:
Vaj pūriņš piedarits?

# 6769.01
Miegs man nāca, gulēt ietu,
Māte vaļas man neļāva;
Ta sacija nelaizdama:
Vajag pūru piedarit.

# 6770.00
Miedziņš nāca, gulēt gribu,
Māte vaļas man neļāva.
Ta sacija neļaudama:
Tev, meitiņa, daudz vajaga,
Vajag daiļa pavalkāt,
Daiļa likt pūriņā.

# 6770.01
Nenāc man jel, miedziņi,
Man jaunam daudz vajag:
Vajag koša panesāt,
Koša likt pūriņā.

# 6771.00
Miedziņš nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mani māmuļite;
Būs māmiņa pamanijse
Tukšu pūru klētiņā.

# 6772.00
Miedziņš nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mana māmulite.
Sak' māmiņa nelaizdama:
Vaj miedziņš pūru loka?

# 6773.00
Miedziņš nāca, gulēt gribu,
Nelaiž mani māmuliņa.
Sak' māmiņa nelaizdama:
Tev, meitiņa, daudz vajaga,
Vajag cimdu, vajag zeķu,
Vajag baltu villainišu.

# 6774.00
Miega dēļ, darba dēļ
Es sirdēsta netureju:
Dienu darbu nodariju,
Nakti miegu izguleju.

# 6775.00
Miega dēļ, darba dēļ
Nevar manis nicināt;
Ja nicina, lai nicina
Aiz mazā augumiņa.

# 6776.00
Miega Mača mani prec,
Pie draugiem staigadams;
Ej projam, miega Mača,
Meklē miega līgaviņu.

# 6777.00
Miegs man nāca, darbs mīleja,
Abi mana piedereja;
Kad miedziņu izgulešu,
Tad darbiņu padarišu.

# 6778.00
Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man labu nedarija:
Miegs darija tukšu pūru,
Ne baltās villainites.

# 6779.00
Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarija;
Ne ar miegu laba biju,
Ne ar bārgu valodiņu,
Ar darbiņu laba biju,
Ar jauko valodiņu.

# 6780.00
Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man labu nedarija:
Miegs man dara tukšu pūru,
Bez ieloka (ieloku) villainiti.

# 6780.01
Miega, meitas, neraudiet,
Miegs jums laba nedarija:
Miegs jums dara tukšu pūru,
Bez ieloka villaniti.

# 6780.02
Miegs man nāca ik vakara,
Miegs man laba nedarija:
Miegs man dara tukšu pūru,
Bez ieloka villainites.

# 6780.03
Migs maņ nāēa, migs maņ nāēa,
Migs maņ loba nadareja:
Migs maņ dora tukšu pyuru,
Dez iluku vyllnāņeiti.

# 6780.04
Miegs mun nāece, miegs mun nāece,
Tas mun loba naderīja,
Tas mun dara tušku puru,
Beš ielōku villnāeniti.

# 6780.05
Miegu manu labu draugu,
Tu man laba nedariji:
Tu man dari tukšu pūru,
Bez atloka villaniti.

# 6781.00
Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarija:
Miegs man dara tukšu pūru,
Lielu kaunu tautiņās.

# 6781.01
Miega, meitas, neraudat,
Miegs jums laba nedarija:
Miegs jums dara tukšu pūru,
Lielu kaunu tautiņās.

# 6781.02
Miegs man nāca, miegs man nāca,
Miegs man laba nedarija:
Miegs man dara lielu kaunu,
Tukšu pūru tautiņās.

# 6781.03
Ne miegam, ne kaunam,
Ne katram nelaižos:
Miegs man dara lielu kaunu,
Tukšu pūru tautiņās.

# 6782.00
Miegs nāca, miegs nāca,
Ūjā, ūjā!
Liks vaļu, liks vaļu,
Kur galvu griezis [?].
Tepati lidina
Ērkuļa galā.

# 6783.00
Nakti miega neguleju,
Vilnainites locidama:
Tautiets Dievu nomineja,
Sakās, vaira negaidit.

# 6784.00
Nāc, gaismiņa, lēni, lēni,
Aust', rītiņu kavedama,
Es bij' ilgi gulejusi,
Rīta darbi nedariti.

# 6785.00
Nesnaužam mēs, māsiņas,
Ne snaudule māmuļiņa;
Ne snauzdama māmuļiņa
Mums pūriņu pielocija.

# 6785.01
Nesnaužat jūs, meitiņas,
Nesnauž jūsu māmuliņa;
Vaj snauzdama māmuliņa
Jums pūriņu piedarija?

# 6786.00
Nevienam nelaižos
Šai baltā saulitē,
Ne miegam, laiskumam,
Ne ļaudiem niecināt.

# 6787.00
Necel mani, māmulite,
Tāi pirmā gailitī;
Gailitim maza galva,
Drīz miedziņu izguleja.

# 6788.00
Noraunam gaiļam galvu,
Samaļam dzirnavās,
Kam tas mums agri cēla
Pie grūtām dzirnavām.

# 6789.00
Paldies saku māmiņai
Par agraju cēlumiņu,
Lai kaunā nepaliku
Svešu ļaužu istabā.

# 6789.01
Celies agri, māmuļite,
Piecel mani celdamās,
Lai kaunā nepaliku
Tauta dēla sētiņā.

# 6790.00
Paldies saku māmiņai
Par to agru cēlumiņu;
Citas meitas gailis cēla,
Es klausiju māmuliti.

# 6791.00
Pacel mani, māmuliņa,
I ne ilgi gulejušu:
Gribu skaiški pastaigāt,
Vēl ielikt pūriņā.

# 6792.00
Pirc, brāliti, zelta gaili,
Pirc sudraba lakstigalu:
Gailits cēla malejiņu,
Lakstigala pieguļniekus.

# 6793.00
Putin', vēji, gaiļa spalvas
Pa krūmiņu galiņiem,
Kam tas mani agri cēla
Pie grūtaju dzirnavtiņu.

# 6794.00
Rājus' i man' i māmiņa,
Miega mana nerājuse;
Rāt bij man pašai miegu,
Sev darbiņa gribedama.

# 6795.00
Rītā agri cēlusēs,
Treju doru virinaju:
Govu staļļa, aitu staļļa,
Trešās jaunu malejiņu.

# 6796.00
Rītā agri cēlusies,
Trīs darbiņus padariju:
Slaucu govis, vadij' ganus,
Kūr' uguni namiņā.

# 6796.01
Rītā agri cāluisās,
Trīs daerbiņi padaerīju:
Izslouc' gōevs, izdzan' gonus,
Iekuir' guini naemiņā.

# 6797.00
Satinu dižu lielu
Pakulu ērkuli,
Iemetu miedziņu
Ūdeņa spannēi.

# 6797.01
Šovakar es ietinu
Lielu dižu ērkuliti;
Es iemetu sav' miedziņu
Skaidrūdeņa spannitī.

# 6798.00
Sīki, tīri sila rudzi,
Mazi mani malejiņi,
Agri cēlu, mīļi lūdzu,
Lei tie smalki ritinaja.

# 6799.00
Sijadama, vērtidama,
Gaiļam devu norietiņ',
Lai tas mani agri cēla,
Grūtu dzirnu ritināt.

# 6800.00
Snaudaļa māte,
Snaudaļa meita,
Ne katra pūriņa
Nedarinaja.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv