2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.3. Apģērbs un rota. ( 5573 - 6507)
2.4.3.3. Gredzens. ( 6225 - 6421)
# 6409.00
Trīs gadiņi savalkaja
Tautiets manu gredzeniņu;
Ceturtāi gadiņāi
Pats nopirka, tad atdeva.
# 6410.00
Trīs gadiņi savalkaju
Tautu dotu gredzentiņu;
Ceturtāi gadiņāi
Metu upes dibināi.
# 6411.00
Trīs gadiņi tautu dēls
Valkā manu gredzentiņu.
Vaj valkaja miledams,
Vaj ienaidu turedams?
# 6411.01
Tautiets manu gredzentiņu
Kabatāi vien nēsaja;
Vaj nēsaja mīledams,
Vaj ienaidu turedams?
# 6411.02
Treis gadiņi tautu dāls
Volkāj' munu gredzeniņu;
Voi vollkāja carādams,
Voi inaidu turādams?
# 6412.00
Trīs vasaras tautu dēls
Mauce munu gredzeniņu;
Ceturtā vasarā
Noņem puķu vaineciņu.
# 6413.00
Tu, m itiņi, nazināji,
Kādas dōmas es dōmāju:
Es dōmāju tevi ņemt,
Pirkt tev zalta gredzeniņu.
-Tuški, puis, tavi dōmi,
Caura tava capureite;
Dōmā, puis, citas dōmas,
Lāpi savu capureiti.
# 6414.00
Tu, puisiti, teļa putra,
Tu meitiņas nepazini,
Tu nomauci kazai ragu
Par meitiņas gredzentiņu.
# 6415.00
Vaj, tautiet, tev nav kauna
Dot man vara gredzentiņu?
Ne es aru, ne eceju,
Es tev devu sudrabiņa.
# 6416.00
Valkā gudri, tautu meita,
Manu pirktu gredzeniņu (gredzentiņu);
Kad vaicaja tēvs, māmiņa,
Sak', pirkuši bāleliņi;
Kad vaicaja balēliņi,
Sak', zemē pacēlusi (pacēluse).
# 6416.01
Nesasaki, tautu meita,
Manu dotu gredzeniņu,
Sakies pate atradusi,
Istabiņu slaucidama.
# 6416.02
Še rociņa, tautu meita,
Še mans zelta gredzeniņš.
Ja vaicaja tēvs, māmiņa,
Sak', zemē saņēmuse,
Sak', zemē saņēmuse,
Pagalmiņu slaucidama;
Ja vaicaja bāleliņi,
Saki, deva tautu dēls.
# 6416.03
Še rociņa, tautu meita,
Še sidraba gredzentiņš;
Ja vaicaja tēvs, māmiņa,
Sak', zemēi dabujuse (dabujusi).
# 6416.04
Valkā gudri, tautu meita,
Manu dotu gredzeniņu.
Ja vaicaja tēvs, māmiņa,
Sak', zemēi dabujuse (dabujusi).
# 6416.05
Valkā gudri, tautu meita,
Manu pirktu gredzentiņu;
Kad vaicaja tēvs, māmiņa,
Sak', zemē dabujusi,
Sak', zemē dabujusi,
Pagalmiņu slaucidama.
# 6417.00
Vēl bij man meitai būt,
Vēl valkāt gredzentiņu;
Kad drīkstetu, nu mācetu
Ciema puišus kaitināt.
# 6418.00
Velti, velti tu, puisiti,
Uz manim lūkojies;
Kur tu tautu neveikliti
Tiks' pie mana gredzentiņa!
# 6419.00
Visi ļaudis tā runaja,
Ka es augu sadereta.
Še rociņa, raugaities,
Vaj dereti gredzeniņi.
# 6420.00
Caunitei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Jauni puiši bandenieki, -
Nava zelta zabaciņu.
# 6421.00
Ceļa vīr, ceļa vīr,
Atdod manu gredzentiņu!
-Paga, paga, Rigas meita,
Lai aizjūdzu kumeliņu.
2.4.3.4. Puķes un puķu dārzs. ( 6422 - 6507)
# 6422.00
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Šogad sēra vasariņa!
Ne puķiņas laukē aug,
Ne roziņas dārziņē.
# 6424.00
Vai, Dieviņi, šovasar
Sālats auga ezerā!
Vaj tadēļ mūs' māsiņa
Ar nelieti saderēs?
# 6425.00
Ai, ezera iztaciņa,
Tavu skaistu pureniņu!
Vienu ziediņ' i norāvu,
Pilna sauja sudrabiņa.
# 6426.00
Ai, ezera izteciņa,
Tavu skaistu pureniņu!
Vienu ziediņ' i norāvu,
Treju tautu karinaju.
# 6427.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Kādu mērķi roze rāda:
Tek par sētu ziededama
Dēlu mātes dārziņā.
# 6427.01
Vai, Dieviņi, to darišu,
Pate roze mērķi rāda:
Iet par viju ziededama
Viņas sētas dārziņā.
# 6427.02
Ai, Dieviņ, kō derišu,
Pete rooeze ceļu rāda:
Iet par viju ziedādama
Uotras sātas dāerziņā.
# 6427.03
Vai, māmiņa, vai māmiņa,
Roze pate mērķi rāda:
Lien caur sētu ziededama
Otra kunga tiesiņā.
# 6427.04
Aija, manu sūru dienu,
Kādu mērķi roze rāda:
Iet par sētu ziededama
Bandenieka klētiņā.
# 6427.05
Diezin, diezin, kas par godu,
Šogad rozes varen zied:
Iet par sētu ziededamas
Bandenieka klētiņā.
# 6427.06
Es gan redzu, es gan redzu,
Kādu mērķi roze rāda:
Tek par sētu ziededama
Citē kungu novadē.
Vaj būs man pašē iet
Cite kungu novadē?
# 6427.07
Es gan redzu, es gan redzu,
Rozes manim mērķi rāda:
Rozes auga caur žodziņu,
Aug otrāi setiņā.
# 6427.08
Es nezinu, kas nu būs,
Pate roze mērķi rāda:
Par sētiņu galvu kāra
Tautu dēla druviņā.
# 6427.09
Kalab manas baltas rozes
Caur sētiņu cauri auga?
Vaj būs manim pašai iet
Par novadu tautiņās?
# 6427.10
Manas rozes, magonites
Par žodziņu pārlīkušas;
Tā aiziešu dziedadama
Kaletnieku novadā.
# 6427.11
Pate roze mērķi rāda,
Še māsiņa nedzīvos:
Iet par viju ziededama
Bandenieka līdumā.
# 6427.12
Protu, protu, redzu, redzu,
Man jaiet par novadu:
Manas rozes, magonites
Par žodziņu pāraugušas.
# 6427.13
Puķit' mana magonite
Caur žodziņu iztecejse;
Tā es pate iztecešu
Cita kunga novadā.
# 6427.14
Raugaties, bāleliņi,
Kādu mērķi roze rāda:
Iet par sētu ziededama
Otras sētas dārziņā.
# 6427.15
Veraties, bāleliņi,
Pate roze mērķi rāda:
Caur sētiņu ziedus laida
Otra kunga tiesiņā.
# 6427.16
Visi mani rožu koki
Par riķiem iztecejši;
Tā es pate iztecešu
Cita kunga novadā.
# 6428.00
Vai, meitiņas, vai, māsiņas,
Es šorīt nobijos:
Vaj bij briedis, vaj bij lācis
Manā rožu dārziņā?
Nebij briedis, nebij lācis,
Tas tautieša kumeliņš,
Tas tautieša kumeliņš,
Pērnā spalva mugurā.
# 6429.00
Ai, rozit, magonit,
Kam no rīta noziedeji?
Dienas vidū tautas jāja,
Tev ziediņi nobiruši.
# 6429.01
Ai, rozit, magonit,
Kam tik agri noziedeji?
Uz vakaru tautas jāja,
Tu no rīta noziedeji.
# 6429.02
Puķe, puķe, roze, roze,
Sen tu mani kaitinaji:
Tautas jāja rītiņā,
Tu ziedeji vakarā.
# 6429.03
Puķa, puķa, rooeza, rooeza,
Tu mun kounu padaeriji:
Dienavidō toutas jāja,
Tu nō rīta nōeziedeji.
# 6429.04
Puče, puče, rāža, rāža,
Tu man kaunu padarēji:
Tautas brauce reiteņī,
Tu pazidi vokorā.
# 6429.05
Puķe, puķe, roze, roze,
Tu man kaunu padariji:
Tu no rīta noziedeji,
Vakarā tautas jāja.
# 6430.00
Ai, tu liela rīta rasa,
Kam tu mani aizkaveji?
Es būt' savu rožu dārzu
Bez saulites izravejsi.
# 6431.00
Aiz Daugavas melni meži
Sudrabiņa vijiņām;
Tur aug viena zelta roze,
Dimantiņa magonite.
# 6432.00
Aiz kalniņa rozes sēju,
Lai neredz ciema puiši.
Rozitēm platas lapas,
Nāk par kalnu ziededamas.
# 6442.00
Es dēstiju baltu rozi
Vienā dārza stūritī,
Asajo kadiķanu
Pašā dārza vidiņā.
# 6443.00
Es guleju dienas vidu
Savā rožu dārziņā.
Kliņģerišu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu,
Rūteniti, samteniti,
Tās paliku pagalvī;
Magonites plata lapa,
Ta bij manis apsedziņis.
# 6443.01
Neviens ta nezinaja,
Kur guleju dienas vidu:
Savā rožu dārziņā
Zem rozišu lapiņām.
Magonišu sagšu sedzu,
Rožu klāju paladziņu,
Kliņģerites, dievkociņus,
Tos paliku pagalvī.
# 6444.00
Es neiešu tautiņās
Par deviņas vasariņas:
Nu vēl mana roze plauka
Devitā lapiņā.
# 6444.01
Nule gribu meita būt,
Nule sevi darināt:
Nule mana roze zied
Devitā lapiņā.
# 6445.00
Es piesēju kumeliņu
Pie meitiņas rožu dārza;
Kumelinis dancodams
Ielec rožu dārziņā.
# 6445.01
Ai, meitiņas, ai, māsiņas,
Es jums tīši nedariju:
Man ielēca kumeliņš
Jūsu rožu dārziņā.
# 6445.02
Es piesēju kumeliņu
Pie mietiņu rožu dārza;
Dancotajs kumeliņš
Ielec rožu dārziņā.
Piedodieti, jaunas mietas,
Netīšam gadijās.
Es jums došu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.
# 6445.03
Meitas, dusmu neturiet,
Es to tīši nedariju:
Kumeliņis dancodams
Ielec rožu dārziņā.
# 6445.04
Pagaidiet, ceļa vīri,
Man notika nelaimite:
Man ieskrēja kumeliņš
Meitu rožu dārziņā.
# 6445.05
Piedodat (Piedodiet), jaunas meitas,
Man notika nelaimite:
Man ielēca kumeliņš
Jūsu rožu dārziņā.
# 6445.06
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimite:
Man ielēca kumeliņš
Meitu rožu dārziņā.
Piedodiet jūs, māsiņas,
Par kumeļa lēkumiņu,
Rītā došu kumeliņu,
Rožu dārzu noecēt.
# 6445.07
Saulit' mazu gabaliņu,
Man notika nelaimite:
Man ielēca kumeliņš
Meitu rožu dārziņā,
Visas rozes aplauzija
Kā priedites siliņā.
Lai tās rozes, kur tās rozes,
Kur ta viena pazarite,
Kur ta viena pazarite
No staltās magonites!
# 6446.00
Es savāi pagalmāi
Četras rozes audzinaju.
Vienu došu bāliņam,
Otru tautu dēliņam;
Divas pati paturešu,
Tās likš' pūra dibinā.
# 6447.00
Kad es biju jauna meita,
Es trejadi kupčojos:
Sēju rozes, magonites,
Sēju āra biškrēsliņus;
Par roziti ortu ņēmu,
Par magoni pusdāldera,
Par to āra biškrēsliņu
Trīs dālderi piecu mārku.
# 6447.01
Sēju rozes, sēj magones,
Sēju āra biškrēsliņu.
Par roziti ortu ņēmu,
Par magoni pusdaldera,
Par to āra biškrēsliņu
Trīs dalderi piecu mārku.
# 6448.00
Kadēļ man rozes zied
Vairak bālas ne sarkanas?
Šogad tautas gariem jāja,
Citu gadu iekšāi jās.
# 6449.00
Kalabad šovasar(u)
Koši rozes neziedeja?
Vaj bij rožu ravetaja
Ar tautām(i) saderejse?
# 6449.01
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kāda bija ši vasara,
Kāda bija ši vasara,
Kad rozites neziedeja!-
Pate rožu ravetaja
Ar tautām sadereja.
# 6449.02
Aiz ko rozes šovasar
Tik sarkanas neziedeja?
Jau ta rožu sējejiņa
Ar tautām sadereja.
# 6449.03
Kadēļ manas rozes zied
Vairak bālas, ne sarkanas?
Vaj es rožu dēstitaja
Būš' nelieša līgaviņa.
# 6449.05
Kalabad šovasaru
Nezied rozes, ne magones?
Vaj būs māte iesolijse
Tautām rožu ravetaju?
# 6449.06
Kam tās manas raibas rozes
Vairs tik jauki neziedeja?
Pate rožu sējejiņa
Tautām roku izdevuse.
# 6449.07
Kas šo gadu par gadiņu,
It neviena roz' nezied!
Pate rožu dēstitaja
Neliešami atdodās.
# 6450.00
Kalabade tāi dārzē
Viena pate roze auga?
Voi ta bija nolūkojse
Vienu meitu māmiņiņē.
# 6451.00
Kalniņā rozes sēju,
Lejiņā magonites;
Vecā māsa kā magone,
Es jaunā kā rozite.
# 6452.00
Kam, māmiņa, rozes sēji,
Tev nav rožu ravetajas;
Sēj, māmiņa, magonites,
Gan kalpones noravēs.
# 6453.00
Kam, māmiņa, rozes sēji
Tiki lielu gabaliņu?
Trīs rozites vien bij sēt,
Trīs meitiņas nesejiņas.
# 6453.01
Ai, māmiņa, ai māmiņa,
Kam tik daudzi rožu sēt?
Trīs rozites vien bij sēt,
Trīs meitiņas šķinejiņas.
# 6453.02
Kam, māmiņa, rozes sēji
Tādu lielu gabaliņu?
Sēj māmiņa, trīs rozites,
Trīs meitiņas valkatajas.
# 6454.00
Kas ta tāda puķe zied
Jaunu meitu dārziņā?
Vaj ta roze, vaj magone,
Vaj ta skaista mātes meita?
# 6455.00
Kas tos manus rožu krūmus
Krust' krustiem sakrustija?
Vaj tie lieti, vaj tie vēji,
Vaj tie paši puišu blēži?
Ni tie lieti, ni tie vēji,
Tie bij paši puišu blēži.
# 6456.00
Ko māsiņas, runasim,
Pavasari tikušās?
Vaj tev dīga rožu sēklas?
Man izpuva palejiņas.
# 6457.00
Krustām šķērsām rozes sēju
Par bāliņa pagalmiņu.
Vaj būs mana brāļa sieva
Rožu ceļa staigataja,
Kā es pati brāļa māsa
Rožu kroņa valkataja.
# 6458.00
Krustu metu, brīnejos
Savam rožu dārziņam:
Visapkārti rozes zied,
Vidū zelta magonite.
# 6459.00
Līdz pusei es iebridu
Baltā puķu ezerā,
Baltai puķei roku devu
Kā savai līgavai.
# 6460.00
Līdz pusiti es iebridu
Baltāi puķu ezerāi,
To puķiti mekledama,
Kam dzeltani ziedi zied.
# 6461.00
Līdz pusiti es iebridu
Baltu (Baltā) rožu dārziņā;
Man pašai balti vaigi,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
# 6461.01
Līdz pusiti es iebridu
Baltu puķu ezerā:
Līdz pusiti balta puķe,
Sarkans rožu vainadziņš.
# 6462.00
Līgoties līgojās
Balta puķe ezerā;
Ne ta slīka, ne ta grima,
Puišus vieni karinaja.
# 6463.00
Māmuliņ, māmuliņ,
Tavu kuplu rožu dārzu!
-Man nebija rožu dārza,
Man bij divi magonites.
# 6464.00
Meitas manu cepuriti
Iemet rožu dārziņā.
Nesakait manas vainas,
Ja rozēm zari lūza.
# 6479.06
Puķit' auga, krūmu rieta,
Šķiet man ilgi dzīvojot;
Audz, puķite, neriet' krūmu,
Ši pēdiga vasariņa,
Ši pēdiga vasariņa,
Vainadziņu valkajot.
# 6479.07
Zied puķite, krumu riet,
Šķiet man ilgu dzīvošanu.
Nezied', puķe, nerieš krūma,
Nav man ilgas dzīvošanas,
Ši vasara pēdigā
Būs man, kroni nesajot.
# 6480.00
Pusi dārza rožu sēju,
Pusi sīku magonišu;
Pus' mūžiņa nodzīvoju
Bez maizites arajiņa.
# 6482.00
Rāžys sēju kaļņeņā,
Poša bāgu ļejeņā;
Ka man tā izbēgt
Nu tauteņu brāļeņūs.
# 6483.00
Sorkon' raibas rōezas zied
Dougaeviņas maeliņā;
Sorkan' bollta toutu meita
Raibu rōžu ravātāja.
# 6484.00
Sarkanite, marenite,
Tās bij pašas ietaliņas:
Viena zied migliņā,
Otra rīta rasiņā.
# 6485.00
Savam rožu dārziņam
Vara stabus liedinaju,
Vara stabus liedinaju,
Sudrabiņa viju viju.
Pate stāvu dārziņā,
Rožu kronis galviņā.
Kurš puisitis garam gāja,
Tas pacēla cepuriti.
Kurš puisitis man patika,
To es labi sveicinaju;
Kurš man labi nepatika,
Ne virsū neskatos.
# 6486.00
Šādi koki, tādi koki
Mūs' nāburga dārziņā;
Manas māsas dārziņā
Apzeltitas rozes zied.
# 6487.00
Sēj, māmiņa, vienu rozi,
Viena meita valkataja.
Rozei zied zaru zari,
Nevar viena novalkāt.
# 6488.00
Sēju rozes, magonites,
Nevieniņa neziedeja:
Ir puķite paredzeja,
Ka es ilgi nedzīvošu.
# 6489.00
Sēju rozes, tās neauga,
Magonites neziedeja.
Paliks mani šis rudenis
Ar puišiem ienaidā.
# 6489.01
Pāriet man ši vasara
Ar puišiem ienaidā:
Sēju rozes, tās neauga,
Magonites neziedeja.
# 6490.00
Sīkaliņa rozes sēja
Avotiņa lejiņā;
Sīka bija rožu sēkla,
Vēl sīkaka sējejiņa.
# 6491.00
Silta saule, karsta saule,
Man rozites jaravē;
Izkūst mana zelta josta,
Div' sudraba gredzeniņi.
# 6491.01
Silta saule, karsta saule,
Man rozites ravejot;
Man izkusa zelta josta,
Div' sudraba gredzentiņi.
# 6491.02
Sylta sauļe debesīs,
Man ruzeitis jārevei;
Izkeust man zalta justa,
Divi zalta gredziņeņi.
# 6491.04
Silta saule, karsta saule,
Nāk man rožu ravešana;
Izkūst mani vaska cimdi,
Divi zelta gradzentiņi.
# 6491.05
Silta saule, karsta saule,
Man auziņas ravejot;
Man izkusa zelta sakta,
Div' subraba gredzentiņi.
# 6491.06
Silta saule, karsta saule,
Man liniņi ravejami;
Man izkusa zelta josta,
Divi zelta gredzeniņi.
Brauc, bāliņi, Jelgavā,
Pirc man citu zelta jostu,
Pirc man citu zelta jostu,
Citus zelta gredzeniņus.
# 6492.00
Skaista meita puškojās
Ar ābeļa ziediņiem,
Nevīžoja rozes sēt,
Ne magoņu izravēt.
# 6493.00
Skaisti zied līca roze
Dzeltaniem ziediņiem;
Tur sajāja sveši ļaudis,
To ziediņu raudzities.
# 6494.00
Stād', māsiņa, klinģerites
Gar tām dobes maliņām,
Lai es sēju magonites
Pa vidiņu vidiņiem.
# 6495.00
Steidzu, beidzu rožu dārzu
Bez rasiņas izravēt,
Ka varetu vainadziņu
Bez valodu iznesāt.
# 6496.00
Steidzu, beidzu rožu dārzu
Bez rasiņas izravēt,
Lai varetu sav' mūžiņu
Bez asaru nodzīvot.
# 6496.01
Es šķitos rožu dārzu
Bez rasiņas izravēt;
Es šķitos sav' mūdiņu
Bez bēdām nodzīvot.
# 6496.02
As škytōs rōžu dārzu
Beš raesiņas izravāt;
As škytōs sov' modiņu
Beš bādām nōedzīvōt.
# 6496.03
Ka maņ sovu rāžu dārzu
Bez raseņis izravet;
Ka maņ sovu laika dzeivi
Bez osoru nudzeivāt.
# 6496.04
Kas varē rutu dārzu
Dez raseņas izravēt;
Kas varē savu meužu
Dez osoru nudzeivāt.
# 6496.05
Steidzu, beidzu rožu dārzu
Pirms saulites izravēt,
Lai es varu tautiņās
Bez asaru nodzīvot.
# 6496.06
Steidzu rozes izravēt,
Lai rasiņas nedabuja;
Kam mūžiņu nodzīvot
Bez gaudo asariņu.
# 6517.00
Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām saucamies;
Kas ļautiņi nezinaja,
Šķiet mūs vienas māmulites.
# 6518.00
Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām saucamies;
Ļaudim lieli brīnumiņi,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
# 6518.01
Mēs māseņis nabejām,
Māseņis sauēemīs;
Ļaudim ļeli breinumeņi,
Ka mēs meiļi dzeivāvām.
# 6519.00
Mēs māsiņas nebijām,
Māsiņām(i) saucamies;
Mīl Dievam, žēl ļaudiem,
Ka mēs mīļi dzīvojam.
# 6520.00
Mēs māsiņas nebijām,
Mēs māsiņas saucamies.
Vaj tadeļ saucamies,
Ka mēs mīļi dzīvojam?
# 6520.01
Mēs nāburgu zeltainites
Māsiņāmi saucamies.
Vaj māsiņas mēs bijām?
Pašas mīļi dzīvojam.
# 6521.00
Meitinas māsinas
Bitišu draudze:
Kur viena nosmeta,
Tur visas līdza.
# 6522.00
No pēdām vien pazinu
Jaunu meitu gājumiņu:
Īsa pēda, īsi soļi,
Rindiņā staigajušas.
# 6523.00
Pieci, seši sīļa bērni
Vienā koka zariņā;
Piecas, sešas mātes meitas
Aug vienā sētiņā.
# 6524.00
Tā dzīvot meitiņām,
Kā baltām aitiņām:
Ne nīsties, ne bārties,
Ne turēt ienaidiņ'.
# 6524.01
Meitiņām(i) tā dzīvot,
Kā baltām(i) aitiņām:
Nenīsties, nebārties,
Ienaidiņa neturēt.
# 6524.02
Meitiņām tā dzīvot,
Kā baltām aitiņām:
Ne kauties, ne bārties,
Ne aplam lamaties.
Puisišiem tā dzivāt,
Kā raibiem sunišiem:
Tiem kauties, tiem bārties,
Nekaunigi lamaties.
# 6525.00
Visapkārt rozes zied,
Vidū zaļa palejiņa;
Visapkārt meitas sēd,
Vidū meitu māmulite.
# 6525.01
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule lidenaja;
Visapkārt meitas stāv,
Vidū meitu māmuļiņa.
# 6527.00
Ai, aso zobeniņ,
Kam karā nedieneji?
Ai, smuidrais augumiņ,
Kam ar godu nedzīvoji?
# 6528.00
Ai, godiga mātes meita,
Glabā savu augumiņu!
- Ai, godigs tēva dēls,
Palīdz pats paglabāt.
- Ai, godiga mātes meita,
Kā es tevim palīdzešu?
- Ai, godigs tēva dēls,
Nenāc nakti klāt gulēt.
- Ai, godiga mātes meita,
Kur bij manim tad gulēt?
- Tu gul' zirgu stallitī,
Es gotiņu laidarā.
Rītā agri cēlušies,
Tad mēs abi tiksimies,
Tu zirgiem auzas devi,
Es govim āboliņu.
# 6528.01
Ai, daiļā mātes meita,
Sargi savu augumiņu.
- Ai, daiļais tēva dēls,
Palīdz pats pasargāt.
- Ai, daiļā mātes meita,
Nāc pie manis klāt gulēt.
- Ai, daiļais tēva dēls,
Es pie tevis negulešu;
Tu gul' zirgu stallitī,
Es telišu laidarā;
Rītā mazu gaisumiņu,
Tad mēs abi tiksimies:
Es ieš' siena telitēm,
Tu barosi kumeliņu. -
Es piesienu siena nastu,
Viņš lūdz vietas uztaisit.
Es uztaisu siena cisas,
Viņš lūdz baltu paladziņu.
Uzklāj' baltu paladziņu,
Viņš lūdz mani klāt gulēt.
Līdz ar viņu daguļos,
Kā lapiņa drebedama.
Stundu laika neguleju,
Sāk ar mani knakstities,
Sāk ar mani knakstities,
Sāk ar naudu lielities:
Še, meitiņa, zelta nauda,
Še vēl cita sidrabiņa!
Labak redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegot,
Ne kā savu augumiņu
Negodā noliekot.
# 6529.00
Ai, lielaja brāļu māsa,
Kam godiņu netureji?
Kam tu kāri šūpuliti,
Vaiņadziņu valkadama?
# 6530.00
Aiju, manu vainadziņu,
Kur bij man tevi likt?
Kauns bij man galvā likt,
Žēl zemē nosviežot.
Kaut zemite pāršķrtos,
Būt' ir pate iekrituse,
Lai neredz tie ļautiņi,
Kas apsmēja godu manu!
# 6531.00
Ei, skaistais vainadziņis,
Nekrīt salmu gubenēi,
Ej ar godu tautiņās,
Krīti tautu klētiņāi.
# 6532.00
Apgāzās vācelite,
Izteceja kamolitis;
Tā iztek meitu gods,
Kad ar godu nedzīvoja.
# 6532.01
Izteceja adatiņa
No sarkana dzīpuriņa;
Tā iztek meitu gods,
Kad ar godu nedzīvo.
# 6533.00
Ar Dievu, ar Tēvu,
Nu gribu dzīvot,
Gribu savu vaiņagu
Pa godam valkāt.
# 6534.00
Ar godiņu, ar godiņu
Jauni puiši, jauni puiši!
Es negribu bez godiņa
Valkāt savu vainadziņu.
# 6535.00
Ar godiņu, jaunas meitas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu;
Zelt', sudrabu gan dabus,
Goda vairs nedabus.
# 6535.01
Ar godiņu, jaunas meitas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu;
Zelta, sudrab' i dabuja,
Goda sava nedabuja.
# 6535.02
Ar godiņu, jaunas meitas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu;
Es nevaru goda pirkt
Ne ar pūru zelta naudas.
# 6535.03
Ar gudeņu, jaunas meitas,
Na ar zaltu, sudabreņu;
Zalta, sudobra dabāji,
Guda sova nadabāji.
# 6535.04
Ar gōediņu, jounas meitas,
Na ar zaltu, sudraebiņu;
Zalta, sudrab' ij daebiji,
Sova gōda nadaebiji.
# 6535.05
Ar godiņu, jauni puiši,
Ar godiņu, jaunas meitas;
Naudu, mantu gan panāks,
Mūžam goda nepanāks.
# 6535.06
Ej, meitiņa, ar godiņu,
Ne ar zeltu, sudrabiņu;
Sudrabiņu naudu pirka,
Godu pirkti nevareja.
# 6535.07
Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojat:
Ne ar zeltu, sudrabiņu
Jums godiņis nopirkams.
# 6535.08
Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņ' dzīvojiet!
Dabus zeltu, sudrabiņ',
Godu vairs nedabusiet.
# 6535.09
Labak, meitas, ar godiņu,
Ne zeltā, sudrabā;
Mēs godiņu nepirksim
Ne par zeltu, sudrabiņu.
# 6536.00
Audz godā, man' māsiņa,
Valkā vara vaiņadziņu;
Brāļi tevi mīļi gaida
Ar godiņu izaugam.
# 6537.00
Audz, māsiņa, ar godiņu,
Nes ar godu vaiņaciņu,
Lai met brāļi goda naudu
Tautu galda galiņā.
# 6538.00
Brālis mani lūdzen lūdza:
Māsiņ, kaunu man nedar'!
Es tev kauna nedarišu,
Lūdz, brāliti, vaj nelūdz.
# 6538.01
Māsi, kauna vien nedari,
Vainadziņu nēsadama!
- Nebīsties, bāleniņ,
No man's kauna neredzesi.
# 6539.00
Būt' māmiņa to zinajsi,
Ka izaugu netiklite,
Būt' māmiņa mani mazu
Ūdenī iemetusi.
# 6539.01
Meitiņ, mana dzirkstelit,
Kam es tevi uzaudzeju!
Būt' es to zinajusi,
Būt' upē iemetusi.
# 6540.00
Dažu labu tumšu nakti
Bez miedziņa nosēdeju,
Savu smuidru augumiņu
No kauniņa vairidama.
# 6541.00
Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesiga valodiņa,
Tas noņēma meitiņām
Bez godiņa vainadziņu.
# 6542.00
Dzīvo, meita, ar godiņu,
Nes ar godu vaiņadziņu,
Lai tas tevim nenokrite,
Bāliņosi dzīvojot.
Ja nokrite, lai nokrite
Pie tautieša kājiņām.
# 6543.00
Es bij' viena goda meita,
Es pie goda turejos:
Es kroniti pazaudeju
Sava tēva gubenī.
# 6544.00
Es nedevu nevienam
Jabrauc savas kamaniņas;
Kas grib mani pašu ņemt,
Lai brauc manas kamaniņas.
# 6546.00
Gana kauna bāliņam,
Gan citām māsiņām:
Pedelite nevalkaja
Ar godiņu vaiņadziņa.
# 6547.00
Glabaj' savu vaiņadziņu
Kā sirsniņu azotē,
Jau redzeju dažu labu
Bez godiņa noņemam.
# 6547.01
Glabaj' savu vainadziņu,
Kā sirsniņu azotē,
Dzirdej' dažai mātes meitai
Ar negodu noņemam.
# 6547.02
Sargaj' savu vainadziņu,
Kā uguņa dzirksteliti,
Dzirdu ciema meitiņām
Bez godiņa noņemam.
# 6547.03
Vainaciņa tā sorgovu,
Kā guntiņis dzērksteļiņis:
Es dzērdeju na vīnai
Bez gudiņa nujamut.
# 6547.04
Vainadziņu vien glabaju,
Kā sirsniņu azotī,
Gan jau biju dzirdejusi
Ar negodu noņemam,
Ar negodu noņemam
Dažai labai mātes meitai.
# 6547.05
Cieti spiedu galviņāi
Savu zīļu vainadziņu,
Jau dzirdeju dažu labu
Bez godiņa noņemot.
# 6548.00
Glaužu savus sirmus matus,
Lieku ziedu vaiņadziņu;
Labak veca ar godiņu,
Ne kā jauna bez godiņa.
# 6549.00
Goda ļaudis mani gaida
Negodā uzaugam.
Es, uzaudzis, top' godā,
Goda ļaudis negodā.
# 6550.00
Godā tēvs, godā māte,
Godā visi brāleliņi;
Es māsiņa, negodniece,
Negodāi palikuse.
# 6551.00
Grib puisitis ar negodu
Nojemt manu vaiņadziņu.
Ja tev tika, jem ar godu,
Ar negodu nedabusi.
# 6552.00
Izlīst reiz pilnais bļodiņš,
To mūžam nesasmels;
Pazūd reiz meitai godiņš,
To mūžam nedabus.
# 6553.00
Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojiet;
Godam nāca goda viesi,
Slavej' savi bāleliņi.
# 6554.00
Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojiet,
Ja gribiet pasēdēt
Goda galda galiņā.
# 6555.00
Kalab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Talab, talab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas krogū gāj',
Man tas bērniņš jašūpo.
- Kalab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Talab, talab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas tirgū gāj' ,
Man tas bērniņš jašūpo.
- Kalab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Talab, talab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas dancot gāj',
Man tas bērniņš jašūpo.
- Kalab, meitiņ, raudi tu,
Raudi tu tik gauži?
- Talab, talab raužu es,
Raužu es tik gauži:
Citas meitas puiši mīl,
Man' tie puiši vairs nemil.
# 6556.00
Kam, saulite, spodra lēci,
Kad tik (tu) spodra neteceji?
Kam, meitiņa (māsiņa), skaista augi,
Kad ar godu nedzīvoji?
# 6556.01
Kam, bērziņi, kuplis augi,
Ka tu kupli nezaļo?
Kam, māsiņa, daiļi augi,
Ka ar godu nedzīvo?
# 6556.02
Kam, sauļet, spodra ļēci,
Ka tu spodra naritēji?
Kam, māseņ, skaista augi,
Ka ar gudu nadzeivāji.
# 6556.03
Kam saulite spoži lēca,
Ka ta spoži nespīdeja?
Kam meitiņa daiļi auga,
Ka godiņa netureja?
# 6556.04
Kam, saulite, spoži lēci,
Kad tik spoži neteceji?
Kam, meitiņa, daiļa augi,
Kad godiņu netureji?
# 6556.05
Kam, saulite, spodra lēci,
Kad tu spodra nerieteji?
Kam, meitiņa, skaista augi,
Kad ar godu nedzīvoji,
Kad ar godu nevalkaji
Savu zīļu vainadziņu.
# 6556.06
Kam, saulite, spodra lēci,
Kad tik spodra neteceji?
Kam, māsiņa, daila augi,
Kad ar godu nedzīvoji?
Kam pakāri šūpuliti
Sav' brāliša istabā?
Būt' kāruse tautiņās,
Pie brāliša sērst nākdama.
# 6556.07
Spoža, spoža saule lēca,
Kam tik spoži nespīdeja?
Dižens auga mans bāliņš,
Kam ar godu nedzīvoja?
# 6557.00
Kas godiga meitenite,
Godam laida valodiņu;
Kas bij kāda negodiga,
Vārdi ari negodigi.
# 6558.00
Kas nu dzērvis gara kokla,
Ka zeiļeišu nanosāja?
Kas nu mārgys skaistu ocu,
Ka ar gudu nadzeivāja?
# 6559.00
Kas no manu skaistu acu,
No daiļā augumiņa,
Kad ar godu nevalkoju
Savu zīļu vainaciņu?
# 6560.00
Kas par vaiņu kumēļam,
Ka pa ēeļu nateēeje?
Kas par vaiņu meitiņām,
Ka ar gudu nadzeivava?
# 6561.00
Ko darit tam puišam,
Kas meitiņu godu slēp?
Gunī degt, nesadegt,
Ūdenī nenoslīkt.
# 6562.00
Ko, puisiti, tu domā,
Man celiņa negriezdams?
Grib' tu manu godu slēpt,
Darit kaunu bāliņiem (bāliņam)?
# 6562.01
Ko, puisiti, tu domaji,
Man celiņa negriezdams?
Tu grib' manu godu slēpt,
Bāliņam nezinot.
# 6562.02
Kō, puisīti, tu dōmāji,
Mun celiņa nagriezdams?
Voj tu gribi gōdu slāpt,
Daerit kounu bāeliņiem?
# 6563.00
Krīt zemē skanedams,
Zelta lapu vainadziņ,
Kad ar godu nevalkaja
Lielu radu brāļu māsa.
# 6564.00
Kungi manu vainadziņu
Grib par dārgu naudu pirkt.
Ne, kundziņi, nepārdošu
Ne par simtu dālderišu;
Pārdoš' miežu arajam
Par to vienu linautiņu.
# 6565.00
Kur pietika man neiet,
Kur pie puiša negulēt,
Tikai vien neatstāju
Sava puķu vainadziņa.
# 6566.00
Labak lecu ūdenī,
Ne radiem kaunu daru,
Labak manu augumiņu
Lai sit vilnis maliņā.
# 6567.00
Labak man sirmi mati
Zem vizuļu vainadziņa,
Ne kā man zelta mice
Bez godiņa galviņā.
# 6567.01
Labak man sirmi mati,
Sarkans rožu vainadziņš,
Ne kā man balta mice,
Ar nelieti dzīvojot.
# 6568.00
Labak redzu zelta naudu
Ugunī sadegot,
Ne kā savu augumiņu
Negodā paliekot.
# 6568.01
Labak redzu zelta naudu
Ugunāi sadegam,
Ne kā savu vainadziņu
Bez godiņa noņemam.
# 6568.02
Lai sadega zelta nauda
Ar zilām ugunim,
Ne es savu vaiņadziņu
Bezlaikā novalkaju.
# 6568.03
Sirmi zirgi, jauns puisitis
Aicin' mani vizināt.
Es pie viņa dasēdos,
Kā lapiņa drebedama.
Necik tāļu nepaveda,
Sāk viņš mani murdzināt,
Sāk viņš mani murdzināt,
Sāk ar naudu lielities:
Še, meitiņ, zelta nauda,
Ir vēl cita sudrabiņa!
Labak redzu zelta naudu
Zil' uguni sadegot,
Ne kā savu augumiņu
Negodā paliekot.
# 6569.00
Lai sapuva oša laiva,
Kad nav laba īrejiņa;
Lai sapela tautu meita,
Kam godā nedzīvoja.
# 6570.00
Lai smejās, kas gribeja,
Man ar godu dzīvojot.
Glaužu savus sirmus matus,
Lieku zīļu vaiņadziņu.
# 6570.01
Glaužu savus sirmus matus,
Lieku vecu vaiņadzin';
Neviens smiet man nevar,
A godinu novalkaj'.
# 6570.02
Lai es veca meita biju,
Viju margu vainadziņu,
Glaužu savus sirmus matus,
Lieku margu vainadziņu.
Neviens smiet nevareja,
Man ar godu valkajot.
# 6570.03
Lai runaja, kam patīk,
Man ar godu dzīvojot;
Lai stāv mani brūni mati
Zem vizuļu vaiņadziņa.
# 6571.00
Līgsmojitīs jius, māseņis,
Es navaru ligsmātīs:
Man izgaisa zalta krunis,
Vysys munys lust' diņeņis.
Divs lai redz tev, puiset,
Par kauņeņa darejumu:
Kam tu mani pirunāvi,
Kam nujēmi vainoēeņu.
# 6577.00
Meitiņām māsiņām
Slidas kurpes kājiņā;
Slīd uz priekšu, aizslīd šķērsu,
Nevar vaira saturēt.
# 6578.00
Meitiņām māsiņām,
Tām ar godu jadzīvo;
Ja ar godu nedzīvos,
Valkās ilgi vainadziņu.
# 6579.00
Meitinām tā dzīgot,
Kā baltām aitinām:
Svīni aita baltu villu,
Svīni meita vainadzinu.
# 6579.01
Meitiņām tā dzīvot,
Kā baltām aitiņām:
Svīnās aitām balta villa,
Svīnās meitu augumiņš.
# 6580.00
Meitu godu tā valdiju,
Kā uguni šaujiņā;
Kad es tiku sieviņā,
Tad palaidu vējiņā.
# 6581.00
Nebēdaju cita bēdas,
Kad tik savas nobēdaju,
Kad tik savu vaiņadziņu
Ar godiņu savalkaju.
# 6581.01
Otra bēdas nebēdaju,
Ka man savas atbēdāt,
Ka man savu vainadziņu
Ar godiņu novalkāt.
# 6581.02
Nabādāvu cyta bādys,
Ka man savu izbādāt,
Ka man savu vainoēeņu
Ar gudeņu iznosāt.
# 6582.00
Nes, māsiņa, ar godiņu
I mazo vainadziņu;
I lielais nepieder,
Bez godiņa valkajot.
# 6583.00
Pa vārtiem izteceja
Negrožots kumeliņš;
Tā iztek meitu gods,
Kad ar godu nedzīvoja.
# 6584.00
Pieder man sirmi mati
Zem vizuļu vaiņadziņa;
I dzeltani nepieder,
Kad ar godu nedzīvoja.
# 6585.00
Prot', meitiņa, pate kaunu,
Puiss par kaunu nebēdaja;
Puiss uzkāpa kumeļā,
Iznes savu augumiņu.
# 6585.01
Glabā, meita, pate godu,
Puiss par godu nebēdaja;
Puiss pacēla cepuriti,
Sēd kumeļa mugurāi.
# 6585.02
Glabā, meitiņ, pati godu,
Puiss par godu nebēdā,
Puiss par godu nebēdā,
Puišam cauņu cepurite.
# 6585.03
Sedz, meitiņa, pate godu,
Puiss par godu nebēdaja;
Puiss uzlēca kumeļā,
Aiznes savu augumiņu.
# 6586.00
Pūš vējiņis, grib nolauzt
Porāi bērza galokniti;
Grib netiklis ar negodu
Noņemt manu vaiņadziņu.
Ja tev tīk, ņem ar godu,
Ar negodu nedabusi.
# 6586.01
Līgodams, vējš nolauza
Pora bērzes galotniti;
Grib netiklis ar negodu
Noņemt manu vainadziņu.
# 6587.00
Puiši rauga meitu godu,
Sava goda nezinaja;
Būt' zinajši savu godu,
Stāvu lēktu ūdenī.
# 6587.01
Puiši, puiši, suņi, suņi,
Meitu goda ēdajiņi;
Kaut zinatu savu godu,
Stāvu lēktu ūdenī.
# 6587.02
Puiši rauga meitu godu,
Savu godu nezinaja;
Kad zinatu savu godu,
Stāvu lēktu ūdenī.
# 6587.04
Puiši rauga meitu godu,
Sava vis nezinaja;
Kaut būt' savu zinajuši,
Stāvu lēktu ūdenī.
# 6587.05
Puiši zina meitu paļas,
Savu paļu nezinaja;
Ka(d) zinatu savas paļas,
Stāvu lēktu ūdenī.
# 6588.00
Puiši savu godu slēpa
Apakš platas cepurites;
Kur, māsiņas, mēs slēpsim?
Šaurs bij zīļu vainadziņš.
# 6589.00
Puiši teica meitu godu,
Paši savu nezinaja.
Raibs runcitis puišu godu
Aiz astites spīdzinaja.
# 6590.00
Puiši teica meitu godu,
Savu godu nezinaja;
Savu godu saminuši
Ar savām kājiņām.
# 6591.00
Puiss puišam godu deva,
Nosaņēma cepuriti;
Meitas savu godu nesa
Zem balto vilnainiti.
# 6592.00
Puisits nesa pieci kauni
Zem plānās cepurites;
Meita nevar viena nest
Zem vizuļu vaiņadziņa.
# 6592.01
Puisis nesa pieci kauni
Apakš savas cepurites;
Es nevaru vienu nest
Apakš sava vaiņadziņa.
# 6592.02
Bēdz, meitiņa, pate kauna,
Puiss par kaunu nebēdaja.
Puisits nese pieci kauni
Zem plānās cepurites;
Meita viena nevar nest
Zem vizuļu vainaciņa.
# 6593.00
Ziemu cirsts lazdu krūms
Vasar' vairs nelapoja;
Meita godu pazaudejse,
Mūžam vaira nedabuja.
# 6594.00
Sēd', meitiņa, gaidi goda,
Gan panāksi sievas dienas,
Gan panāksi sievas dienas,
Gan tautieša rudzu klēti.
# 6595.00
Sēd', meitiņa, gaidi godu
No baltā bāleliņa;
Labak godu gaidijusi,
Ne kauniņu redzejusi.
# 6595.01
Ilgi sēd', godu gaid'
Baltajos bāliņos.
Labak godiņš gaidijams,
Ne kā kauniņš redzejams.
# 6595.02
Ilgi sēdu, godu gaidu,
Bāliņos dzīvodama;
Labak goda gaidijuse,
Ne kā kauna redzejuse.
# 6596.00
Smuka meitiņ, daiļa meitiņ,
Ar puišiem netinies:
Ar puišiem tīdamies,
Savu godu pazaudesi;
Tu staigasi raudadama,
Savas rokas žņaudzidama,
Vecas mātes lūgdamās,
Pirtei malku mekledama.
# 6597.00
Smukais puisis, daiļais puisis
Vīla mani gubenī,
Solij' manim vasku kurpes,
Solij' zelta gredzentiņu.
Valkā savas vasku kurpes,
Savu zelta gredzentiņu,
Ne kā mans vainadziņš
Paliek salmu gubenī.
# 6598.00
Solij' man tautu dēls
Sieku sīka sudrabiņa.
Es nevaru godu pirkt
Ne par zelta vezumiņu.
# 6598.01
Man tautietis, pievildams,
Solij' zelta gredzentiņu.
Es nevaru godu pirkt
Ne ar zelta vezumiņu.
# 6598.02
Tautu dēls, guledams,
Sola sieku zelta naudas.
Es nevaru kaunu slēpt
Apakš sieka zelta naudas.
# 6599.00
Tēvs, māmiņa bēdajās,
Ka es ilgi vaiņagā.
Nebēdā, tēvs, māmiņa,
Es jums kaunu nedarišu,
Es nekāršu šūpoliti,
Vaiņadziņu valkadama.
# 6599.01
Bāleliņis sierdēstāi,
Līdz es zīļu vaiņagāi.
Nebēdaji, bāleliņi,
Es tev kauna nedarišu;
Es nekāršu šūpuliti,
Pie tevim dzievadama.
# 6599.02
Es savai māmiņai
Mūžam kauna nedarišu:
Es nekāršu šūpuliša,
Vainadziņu valkadama.
# 6599.03
Manis dēļ tēvs, māmiņa
Sēd lielos sirdsēstos.
Nebēdajat, tēvs, māmiņa,
Es jums kaunu nedarišu:
Es nekāršu šūpuliti,
Vainadziņu valkadama.
# 6599.04
Nebēdāi, bāleliņi,
Es tev kaunu nedarišu,
Es nekāršu šūpuliti,
Tautiņāsi negājusi.
# 6599.05
Samisuse upe tek,
Samisuse Daugaviņa;
Noskumuši man' brāliši,
Kad staigaju vaiņagā.
Nebēdajat jūs, brāliši,
Es jums kauna nedarišu,
Es nekāršu šupuliti
Sava brāļa istabā;
Kāršu tautu klētiņā,
Pie brāliša sērst iedama.
# 6600.00
Tēvs, māmiņa bēdajās,
Kad es zīļu vaiņagā.
Nebēda, tēvs, māmiņa,
Es jums kaunu nedarišu:
Ar tautieti nerunašu,
Kad māmiņa neredzēs.
