05201 - 05400



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.3. Bāriņi, sērdieņi. ( 3905 - 5259)
2.3.9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās. ( 5074 - 5259)

# 5201.00
Riekšavām zvaigznes meta
Sidrabiņu noriņā:
Tur aizveda bāreniti
Pusnaktī tautiņās.

# 5202.00
Rej suniši, raud bērniņi,
Redz pamāti pārvedot.
Neraudieti jūs, bērniņi,
Neba mātes vaļa būs,
Būs tēvami pātadziņa,
Kas pamāti savaldis.

# 5203.00
Reti, reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti, reti tie puisiši,
Kas preceja bārenites.

# 5204.00
Saimenieka meitiņām
Kājām gāja precenieki;
Es nabaga kalponite,
Man jāj kaltu kumeliņu.

# 5204.01
Saiminieku meitiņām
Kājām nāca precinieki;
Man nabaga bārenei
Atjāj bēru kumeliņu.
Zelta pieši noskaneja,
No kumeļa nolecot,
Zīda svārki nočauksteja,
Istabā ienākot.

# 5205.00
Saimenieka paša meita
Gul ar runci aizkrāsnē;
Es nabaga sērdienite
Ar puišiem pelūdē.

# 5206.00
Sak' sauliti netekam
Miglojāi rītiņāi;
Sak' tautiņas nejājam,
Kad es augu sērdienite.
Tek saulite vizedama,
Jāj tautiņas dziedadamas.

# 5207.00
Saka tautas uz tautām:
Precesim bāreniti,
Bārenite ieradusi
Grūtajiemi darbiņiem.

# 5208.00
Škirites puri, meži
Dolites teirumeņi,
Tautas vede bārineiti
Nu gaudus asareņu.

# 5209.00
Šodien veda sērdieniti
Ar jaunām pastalām:
Tai nebija tēva, mātes,
Kas kurpites pataisija.

# 5210.00
Ziedi koši, rāvas puķe,
Appuškošu cepuriti.
Audz tikuse, sērdienite,
Būsi mana līgaviņa.

# 5211.00
Sēju auzas līdumā,
Vaj tās auga, vaj neauga;
Bāreniti bildinaju,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.

# 5212.00
Sēju rudzus, sēju miežus
Līdz citam rudenim.
Aug man rudzi, aug man mieži,-
Nu nezinu, kuru ņemt:
Vaj ņemt gudru bāreniti,
Vaj bagatu mātes meitu.
Labak ņēmu bāreniti,
Lai paliek bagatā.

# 5212.01
Sēju rudzus, sēju miežus,
Sēju auzas vairumā.
Aug man rudzi, aug man mieži,
Aug man auzas vairumā,
Aug man auzas vairumā,
Stallī bēris kumeliņš,
Stallī bēris kumeliņš,-
Nezinama līgaviņa.
Vaj būs ņemti bāreniti,
Vaj bagatu mātes meitu?
Labak ņemšu bāreniti,
Lai palika bagatā.

# 5213.00
Sērdienite man' māsiņa,
Tev laimiņa gadijās:
Div' tautiņas pārnovadus,
Trešais pašu novadā.

# 5214.00
Sērdienīte ta māsiņa,
Jāsim, brāļi, panākstos,
Metisim dalderīšus,
Cits citam tītidami.

# 5215.00
Sērdienīte ta māsiņa,
Jāsim, brāļi, panākstos,
Dzersim tādu uzdziriņu,
Kā māsiņa pieminē.

# 5216.00
Sērdienīte ta meitiņa,
To es ņemšu mīledams;
Ne tai vaid pirktu svārku,
Ne lielā sudrabiņa.

# 5216.01
Sērdienīte ta meitiņa,
To paņēmu mīledams;
Ne tai bija pirkti svārki,
Ne lielaja sudrabiņa,
Nu tai pirkšu pirktus svārkus,
Nu sudrabu kaldinašu.

# 5217.00
Sērdienitis gaudojās,
Kur būs ņemti līgaviņu.
Ņem, sērdieni, sērdieniti,
Ne bagātu mātes meitu.

# 5218.00
Sērdiens auga tautu dēls,
Ne tam tēva, ne māmiņas;
Viņa sedlu villainite
Ar diedziņu appuškota.

# 5219.00
Zemenei visa zeme,
Dzērvenei sūneklits;
Mātes meitai visi puiši,
Kalponei arajiņš.

# 5220.00
Sila zeme man arama,
Kalponite precejama;
Kas man deva līča zemi,
Kas bagatu mātes meitu!

# 5220.01
Kas man deva labu zemi,
Kas bagatu mātes meitu!
Sila zeme man arama,
Sērdienite lūkojama.

# 5220.02
Man arama celmu zeme,
Sērdienite lūkojama.
Dievs man deva tīru zemi,
Kungs bagatu mātes meitu.

# 5220.03
Padzīdāju, patrailāju,
Syla zemi acādams;
Kas maņ deve āru zemi,
Kas bogātu ļaudaveņu!

# 5220.04
Sila zeme man arot,
Bārenite precejot;
Kas man dos āra zemi,
Kas bagatu mātes meitu!

# 5221.00
Simtu jūdzu tautas jāju
Bārenites mekledami:
Ne tai tēva, ne māmiņas,
To var droši maldināt.

# 5221.01
Saka tautas uz tautām:
To jemsim bāreniti;
Ne tai tēva, ne tai mātes,
To var grūši maldināt.

# 5222.00
Zirgs zirgā, loks lokā
Tālinām tautiņām:
Bāreniti vadajot
No tām ļauzu valodām.

# 5223.00
Sirmi, bēri kumeliņi,
Tie teicami kumeliņi;
Sērdienites, kalponites,
Tās teicamas līgaviņas.

# 5223.01
Bēri, bēri, raudi, raudi,
Tie tekoši kumeliņi;
Sērdienites, kalponites,
Tās tikušas līgaviņas.

# 5224.00
Skataties, bagatie,
Kur ved tautas bāreniti:
Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam.

# 5224.01
Pazaveri, bārenite,
Kur jāj tavi precenieki:
Līdz zemei zelta pušķi
Bērajiem kumeļiem.

# 5224.02
Raugaties, pēlajiņi,
Kur aizveda peļamo:
Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam.

# 5224.03
Skataies, mātes meitas,
Kā jāj tautas bārenei:
Da zemienes zīda deķi
Bērajiem kumeļiem.

# 5224.04
Tāpat veda bāreniti,
Kā bagatu tēva meitu:
Līdz zemei zelta puški
Bērajiemi kumeļiem.

# 5225.00
Sniga sniegi, lija lieti (lietus),
Man ejot tautiņās;
Kā nesniga, kā nelija,
Bārenite audzinata.

# 5226.00
Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Par visām(i) atmatām;
Nakti veda sērdieniti,
Tai nebija sudrabiņa.

# 5226.01
Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu līgaviņu,
Nakti vedu līgaviņu,
Tai nebija sudrabiņa.

# 5226.02
Spīdi gaiši, mēnestiņi,
Nakti vedu sērdieniti,
Tai nebija sudrabiņa
Ne eiduka dižumiņa.

# 5226.03
Spīdi gaiši, mēnestiņ,
Nakti veda sērdieniti,
Tai nebija zelta naudas,
Ne spoža sudrabiņa.

# 5226.04
Spīd' gaiš', mēnestiņ,
Šonakt ved sērdienit',
Šonakt ved sērdienit',
Tai nevaid sudrabit.

# 5226.05
Teci gaiši, mēnestiņš,
Man jaiet tautiņās;
Es meitiņa sērdienite,
Man nebija sudrabiņa.

# 5226.06
Teci gaiši, mēnestiņi,
Nakti veda sērdieniti,
Tai nebija sudrabiņa,
Tai nebija liekas rotas.

# 5226.07
Teci gaiši, mēnestiņ(i),
Par visām(i) atmatām:
Nakti veda sērdieniti,
Tai nebija sudrabiņa.

# 5227.00
Stāvet, tauteņi, aiz vārteņ,
Nava vītes pogolmā;
Bāriņeite jostes aude
Treijdeveņ dzeipureņ.

# 5228.00
Sudrabota zīle dzieda
Vārtu staba galinā,
Redz sērdieni ievedama[?]
Bajarina sētinā.

# 5229.00
Sveša māte mani pele,
Pi vārtiņu stāvādama;
Jāja taitas naraudzija
Svešas mātes pālumiņu.

# 5230.00
Svīda zirgi, lūza rati
Tālajām tautiņām,
Kaļš izveda bāreniti
No gaudām asarām.

# 5231.00
Tā sacija sveši ļaudis,
Kumeliņu seglodami:
Bārenite ta meitiņa,
Tās mēs lēti dabusim.

# 5231.01
Soka tautas iz tautām:
Joudzam dreizi kumeliņus,
Bāreneite tei meitiņa,
Tās mes dreizi dabujam.

# 5231.02
Tautas saka uz tautām:
Bildinam bāreniti.
Ne tai tēva, ne māmiņas,
To mēs lēti dabusim.

# 5232.00
Tāpat tek sirmi zirgi,
Kā bērie kumeliņi;
Tāpat veda bāreniti,
Kā bagatu mātes meitu.

# 5232.01
Tāpat tak sirmi zirgi,
Kā tek bēri kuimeliņi;
Tāpat ved bāerenīti,
Kā bagātu māetes meitu.

# 5233.00
Tautas veda bāreniti,
Visus mežus puškodami:
Priedei sagša, eglei sagša,
Paeglitei vilnanite.

# 5233.01
Eita, ļaudis, lūkoties,
Tautas veda bāreniti.
Priedei sagša, eglei sagša,
Paeglei villainite,
Mazajam kārkliņam
Pa pārim paķelišu.

# 5233.02
Tautas veda mūs' māsiņu,
Meža galus puškodami,
Ozolā dvēri [?] kāra,
Liepu [?] mēļu villaniti.

# 5234.00
Tēvs, māmiņa man vēleja
Sērdieniti lūkoties:
Sērdienei košs darbiņš,
Koša, rāma valodiņa.

# 5235.00
Tēvs, māmiņa man neļāva
Sērdienites bildināt.
Sērdienei košs darbiņš,
Rāma, jauka valodiņa.

# 5235.01
Man māmiņa nevēleja
Sērdieniti bildināt.
Ko, māmiņa, es darišu,
Tīk manam prātiņam;
Sērdienitei košs darbiņis,
Koša skaidra valodiņa.

# 5236.00
Tēvs, māmiņa nevēleja
Sērdieniti man pārvest.
Pasraugies, tēvs, māmiņa,
Kāds darbiņš sērdienei.

# 5237.00
Tekat, bērni, vārtus vērt,
Tēvam veda līgaviņu,
Tēvam veda līgaviņu,
Bērniem gaužas asariņas.

# 5237.01
Bērni tek vārtus vērt,
Cerē māti pārvedam.
Nepārved māmuliņas,
Tēvam ved līgaviņu,
Tēvam ved līgaviņu,
Bērniem gaužas asariņas.

# 5237.02
Gauži, gauži noraudāja
Tie mazie sērdieniņi:
Tēvam sievu gan pārveda,
Ne bērniem māmuliņu.

# 5238.00
Tec ārā, bārenite,
Tev sajāja precenieki:
Zīda deķi, zelta segli,
Sudrabiņa iemauktiņi.

# 5239.00
Teci gaiši, mēnestiņi,
Nakti veda sērdieniti;
Sērdienites villainite
Ar diegiem izpuškota.

# 5240.00
Tec, upīte, negriezies
Niedoliņa krūmiņa;
Ej, māsiņa, nesliedzies,
Sērdienits tautu dēls.

# 5241.00
Tiši tautas sajūguši
Melnus vien kumeliņus,
Šķita mani bāreniti
Melna suņa vilnainiti.

# 5242.00
Traucu raut magoniti,
Lai rozite noziedeja;
Traucu ņemt sērdieniti,
Lai pagaida mātes meita.

# 5243.00
Trīci, trīci, apšu lapa,
Tāi mazā vējiņā;
Tā trīceja sērdienite
No bajāra bildinata.

# 5243.01
Drebēt dreba apšu lapa,
Maza vēja drebinata;
Tā drebeja sērdienite,
Dižu tautu bildinata.

# 5243.02
Puri, puri, apšu lapa,
Lēnajā vējiņā;
Tā pureja sērdienite,
Bajāram bildinot.

# 5243.03
Trīcēt trīc apšu lapa,
Barga vēja purinata;
Tā trīceja sērdienite,
Bajāram bildinot.

# 5244.00
Tu, tautieti, liela rada,
Es nabaga bārenite;
Tu var' mani raudināt,
Kuru dienu gribedams.

# 5244.01
Tu, toutiet, lielu rodu,
As noboga bāerenīta;
Tu vaer maeni rudanāt,
Kuiru dienu grybādams.

# 5245.00
Upē laipu nemetat,
Ne dziļā ezerā;
Bāra bērnus nevedat
Lielajos dieveros:
Kur bāritis kreklus ņems,
Dot lieliem dieveriem?

# 5246.00
Vadaties nu, māsiņas,
Cita citu tautiņās,
Ne jums tēva, ne māmiņas,
Ne jums īsta bāleliņa.

# 5247.00
Vaj pats Dievs izslaveja
Tik slavenu bāreniti:
Šita pate piektā reize,
Kumeliņu seglojam.

# 5248.00
Vaj tadēļ augstu[? zemu] saule,
Kad aiz zaļa ozoliņa?
Vaj tadēļ kalpa sieva,
Kad paliku bārenite.

# 5249.00
Vedat, tautas, sērdieniti,
Bet jūs viņu godajat:
Paceļat zīda krēslu,
Noņemat vaiņadziņu.

# 5250.00
Visas tautu ceļmalites
Zied sudraba ziediņiem:
Šodien veda sērdieniti
Pie maizites arajiņa.

# 5251.00
Visas upes klusu teka,
Strautiņš teka dziedadams;
Visas meitas klusu veda,
Sērdieniti raudadamu.

# 5252.00
Visi lasa bērzlapites,
Kas to raus, rudmiesiti?
Visi ņēma mātes meitas,
Kas ņems mani sērdieniti.

# 5253.00
Visi mani bālelini
Ņem bagatas līgavinas;
Es apņēmu sērdieniti,
Lai Dievinis man līdzeja.

# 5254.00
Visi mani bāleliņi
Ņem Vāciešu līgaviņas;
Ir es ari tās māmiņas,
Es apņēmu kalpa meitu.

# 5255.00
Visi cēla mātes meitu,
Kas cels mani sērdieniti?
Dieviņš mani pats iecēla
Bajariņa kamanās.

# 5256.00
Ciemā daiļa sērdienite,
Ne pie viena ta negāja.
Eim' stallī, sedloj' bēri,
Jāš' tīšām apraudzit,
Jāš' tīšam apraudzit,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Nāk meitiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
- Ko, meitiņa, tu raudaji,
Ko slauciji asariņas ?
- Kā, puisiti, neraudašu,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva ne māmiņas,
Ne īstaju bāleliņu.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs, māmulite,
Man ir tēvs, māmulite,
Man bagati bāleliņi,
Man bagati bāleliņi,
Zelte sprādžu kalditaji.
- Jāj projam tu, pusiti,
Pie sevim es neiešu:
Sīvi tavi tēvs, māmiņa,
Lepni tavi bāleliņi.
Es gaidišu sērdieniti
Pie sevim atjājam;
Kad atjās sērdienitis,
Tad es iešu dziedadama,
Tad es iešu dziedadama,
Raibus cimdus adidama.
Tad mēs mīļi dzīvosim
Abi divi sērdieniši.

# 5256.01
Sen dzirdeju tautiņās
Augam daiļu zeltainiti,
Augam daiļu zeltainiti,
Ne pie viena neejot.
Tīšam jāju proves dēļ,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk zeltaine raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Daiļā ciema zeltainite ?
- Kā es gauži neraudašu,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Ne bagatu bāleliņu.
- Nāc pie manis, zeltainite,
Man ir tēvs, māmuļite,
Man ir tēvs, māmuļite,
Ir bagati bāleliņi.

# 5256.02
Sen dzirdēju ciemiņā
Augam vienu sērdieniti,
Augam vienu sērdieniti,
Ne pie viena neejot.
Svētu rītu itin agri
Segloj' savu kumeliņu,
Segloj' savu kumeliņu,
Jāšu tīšu apraudzit.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
- Tēvs, māmiņa, nomiruši,
Brāļi tālu aizjājuši.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Es būš' tavs tēvs, māmiņa,
Es būš' tavs tēvs, māmiņa,
Tavs īstais bāleliņš.
- Ko es iešu sērdienite
Pie bajāra tēva dēla,
Tas var mani raudināt,
Naudas, mantas prasidams.

# 5256.03
Sen redzeju ciemiņos
Augam dailu sērdieniti,
Augam dailu sērdieniti,
Ne pie viena neejam.
Tīši gāju apraudzit,
Vaj pie manis ta nenāks.
Ne pie vārtu nepiegāju,
Iznāk dailā zeltenite,
Iznāk dailā zeltenite,
Žēli, žēli raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
- Kā es gauži neraudašu,
Nei man tēva, nei māmiņas,
Nei man tēva nei māmiņas,
Nei īstenu bālenišu.
- Nāc pie manis, tautu meita (sērdienite),
Man iraid tēvs, māmiņa,
Man iraid tēvs, māmiņa,
Ir īsteni bāleniši.

# 5256.04
Ciemā auga zeltainite,
Ne pie viena ta negāja.
Tīšam jāju provedams,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Nāk meitiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Ko tik žēli žēlojies ?
- Kā es žēli neraudašu,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Nav man tēva, ne māmiņas,
Ne īstaja bāleliņa.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Es būš' tavis tēvs, māmiņa,
Es būš' tavis tēvs, māmiņa,
Ir īstajis bāleliņš.
Es kumeļu apsedlošu,
Tu gultiņu pataisisi.

# 5256.05
Ciemā daiļa sērdienite,
Ne pie viena ta negāja.
Tīšam jāšu pie sērdienes,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk sērdiene raudadama.
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Daiļā ciema zeltenite ?
- Kā es gauži neraudašu ?
Man nav tēva, māmulites.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs, māmulite.
- Ne, puisiti, es neiešu,
Lepnis tavs tēvs, māmiņa.
Es gaidišu sērdieniti,
Tad es iešu dziedadama.

# 5257.00
Cieši, tautas, sajūdzati
Bārenites kumeliņu:
Bārenite smagi vest,
Pilna gaudu asariņu.

# 5258.00
Cieti, brāļi, sedlojat
Sērdienites kumeliņu:
Sērdienites kumeliņis
Dziļ' asaru peļķi brida.

# 5259.00
Celes māseņa svātdines reitā,
Lyudze jei Diveņa, prasēja māmeņas,
Ka ju svēteitu uz jaunu myuža.
Rāda byut' ceļtīs dēļ sova bārna,
Bollti gaļdeņi samidze kaulus,
Dzaltonas smilksteņas acis aizbēra,
Zaļa zāeite caur kriutim izauga.

2.4. Jaunekļu gadi. ( 5260 - 13233)
2.4.1. Jaunības, jaunekļu dzīves un līgsmas dabas cildināšana. ( 5260 - 5293)

# 5260.00
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Par meitiņu viegla dzīve!
Dzīvo bites vieglumiņu,
Ābeļziedu baltumiņu.

# 5261.00
Vai, mans jaunums,
Vai, vieglumiņš!
Es lēkšus pārlecu
Pār Daugaviņu.

# 5262.00
Byut bēdos numyruse
Ka prāteņa na ļusteiga;
Es nazynu, ku daret
Ļusteigam prāteņam.

# 5263.00
Gana viegli es staigaju,
Man zemite rībēt rīb;
Gan lustigi es dzīvoju,
Man sirsniņa raudāt raud.

# 5264.00
Kas kait man nedzīvot
Apaļai meitiņai!
Kur aizgāju, tur dzīvoju (paliku),
Kur pakritu, tur guleju.

# 5264.01
Ak tu Dievs, debess tēvs,
Par meitiņu laba dzīve!
Kur aizgāja, tur dzīvoja,
Kur nokrita, tur guleja.

# 5264.02
Kas kaiš man nedzīvot
Apaļam puisišam (cilvekam)!
Kur es gāju, tur paliku,
Kur pakritu, tur guleju.

# 5264.03
Kas kaiš manim nedzīvoti
Apaļami puisenam!
Kur es gāju, tur es dzēru,
Kur pakritu, tur guleju.
Nav man savas līgaviņas,
Kas ar mani raizetos.

# 5264.04
Kas kait man nedzīvot,
Vainadziņa nevalkāt!
Kur aizgāju, tur dzīvoju,
Kur pakritu, pārguleju.

# 5264.05
Kas man vainas dzeivājuti,
Vaiņaciņu vollkājut!
Kur gribēju, tur nugāju,
Kur guluse, pagulēju.

# 5264.06
Kas man vainas nedzīvot,
Vainadziņa nevalkāt!
Kur gribeju tur nogāju,
Kur krituse, paguleju.

# 5265.00
Kas kait man nedzīvot
Apaļai meitiņai!
Ne kundziņi tiesu prasa,
Ne bērniņi garoziņas.

# 5265.01
Kas kait man nedzīvot
Apaļai meitiņai!
Ne bērniņi maizes prasa,
Ne vīriņš balta krekla.

# 5265.02
Kas kait man nedzīvot
Apaļam meitiņam!
Ne kundziņ' ties' pras',
Ne bērniņ' garaze.

# 5265.03
Kas kait man nedzīvot
Apaļam puisišam!
Ne kundziņš tiesu prasa,
Ne bērniņi garoziņu.

# 5265.04
Kas kait man nedzīvot
Zaļozola muižināi!
Ne kundzinis tiesu prasa,
Ne bērnini launadzinu.

# 5265.05
Kas kaiš manim nedzīvot,
Vainadziņu nevalkāt!
Nei man kungi tiesas prasa,
Nei kalpones villainites.

# 5265.06
Meitai labi, meitai labi,
Ne tai vīra, ne bērniņu;
Ne kundziņi tiesas prasa,
Ne bērniņi garoziņu.

# 5266.00
Kas kait man nedzīvot
Apaļai meitiņai!
Ne man vīra, ne man bērnu,
Pat' apaļa barojos.

# 5266.01
Biju, biju, atkal iešu
Audarjāņa [?] zemitē;
Ne man vīra, ne bērniņu,
Pat' apaļa barojos.

# 5266.02
Jau es beju, atkaļ īšu
Apaļpuļu zemeitē;
Ni man sivys, ni bērņiņa,
Apals puiss baravos.

# 5267.00
Kas kait man nedzīvot,
Vainaciņa nevalkāt?
Lai stāv mani brūni mati
Zem vizuļu vainaciņa.

# 5268.00
Kas kaiš man nedzīvot,
Vaiņadziņa nevalkāt?
Vēl vareju pāra gadu
Ciema puišus kairināt.

# 5268.01
Kas kait manim nedzīvot
Vēl iekš zīļu vainadziņa?
Varu dažu tēva dēlu
Asarām rūdināt.

# 5269.00
Kas kait man veselam
Lustigam nedzīvot;
Kas kait man mākušam
Nemākušu pamācit.

# 5270.00
Kas kaiteja ozolam,
Kas jaunam puisenam!
Ozols auga bez atvases,
Jauns puisens bez sirdsēstu.

# 5270.01
Kas kaiteja liepiņām,
Kas jaunām meitiņām!
Liepas auga bez atlasa,
Jaunas meitas bez sirdēstu.

# 5271.00
Kas kaiteja puiseniem
Lustigiem nedzīvot!
Līčos auga mieži, rudzi,
Stallī bēri kumeliņi.

# 5271.01
Kas kaiteja nedzīvot
Apaļam puisišam!
Līčos auga rudzi, mieži,
Gar malām apeniši.

# 5272.00
Kas man tika tik jaunam
Tik bēdigi dzīvojot?
Gan atnāca tās dieniņas,
Kad bēdigi jādzīvo.

# 5273.00
Kas pielēca man jaunam
Tik bēdigi dzīvojot?
Lustigam, vēligam
Mīt bēdiņas kājiņām.

# 5274.00
Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur es ari gadijos;
Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur lustiga dzīvošana.

# 5275.00
Kur vasaru saule lēca,
Tur lec ziemu mēnestiņš;
Kur meitiņas pulkiem gāja,
Tur rozites uzziedeja.

# 5276.00
Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Vecajam tāda luste
Kā suņam gubenī.

# 5277.00
Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Cik gribeja mutes dot,
Tikreiz "bim bam" noskaneja.

# 5278.00
Luste, luste jaunajam!
Kas vecam lustes dos?
Tik vecam lustes bij,
Ka pie cepļa sildities.

# 5278.01
Jaunām meitām tāda luste,
Ka ar puišiem bučoties;
Vecām meitām tāda luste,
Ka gar mūri aizkrāsnē.

# 5278.02
Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Tik vien lustes vecajam,
Kad uzkāpa krāsmalā.

# 5278.03
Luste, luste jaunajiem!
Kāda luste vecajiem?
Tāda luste vecajiem:
No cepliša aizceplē.

# 5279.00
Luste mana, laba luste,
Nev pēdeja vasariņa!
Vēl es citu vasariņu
Dažu labu kaitinašu.

# 5280.00
Lustit mana, vēlit mana,
Kur bij man tevi likt?
Vaj uz galvas uzstādit,
Vaj zem kājām samīdit?

# 5281.00
Na vīnam es pateiču
Jaunō meitu dzeivošan';
Smolku, sīku vītu taisa,
Rāžu kloja paladzeņ'.

# 5282.00
Nedod, Dievs, man bēdiņu,
Es nemāku bēdaties;
Dod, Dieviņ, vistai bēdas,
Ta māceja bēdaties.

# 5283.00
Nedod, Dievs, man bēdiņu,
Es nemāku bēdaties;
Vēja mātei vien pasaki,
Lai iepūta ūdenī.

# 5284.00
Nesēroju, neguģoju,
Kad man nieka nekaiteja;
Sērodama, guģodama
Drīz Dieviņu kaitinaju.

# 5285.00
Netīšam es iegāju
Jaunu meitu istabā.
Zīlēm plāni pakaisiti,
Pakaroti griestu gali.

# 5286.00
No Laimiņas pavaicaju,
Kam labaka dzīvošana.
- Meitiņām māsiņām,
Tām labaka dzīvošana.

# 5286.01
Laimiņai pavaicaju,
Kāda dzīve man labaka.
- Meitai zīļu vaiņagā
Vislabaka dzīvošana.

# 5286.02
Nu Laimeņis pavaicāju,
Kuru myužu lab dzeivāt.
- Meiteņām lab dzeivāt,
Nosāt puču vaiņuceņu.

# 5286.03
Pavaicāvu nu Laimeņes,
Kai lobāk dzeivājuti.
- Mārgām loba dzeivāšona,
Nosāt zeiļu vaiņuēeņu.

# 5286.04
Pavaicaju Laimiņai,
Kā labaka dzīvošana.
- Meitiņām laba dzīve,
Valkāt zīļu vainaciņu.

# 5286.05
Uz Laimiņas pajautaju,
Kā labaka dzīvošana.
- Meitām laba dzīvošana,
Valkāt puķu vaiņadziņu.

# 5287.00
Nu es jauna, nu lustiga,
Nu vēligi padzīvoju;
Dieviņš zina, mūžiņā
Kādi ļaudis gadijās.

# 5288.00
Paļdīs devu Laimeņai,
Ka ļusteigu mani laide;
Ka ļusteigas nalaiduse,
Numertum bēdeņos.

# 5289.00
Prāteņ munu lusteigu,
Kur man beja tevi likt?
Vārdu soku, meži skaņ,
Soli speru, zeme reib.

# 5290.00
Puišam laba dzīgošen',
Puišam laba nomiršen',
Kā olina ievēlās
Savā kapa dibinā.
Nau sievinas, nau bērinu
Asarinu raudataju;
Draugi, radi pavadija,
Tie asaru neraudaja.

# 5291.00
Vilkam laba gūrešana,
Nij tam vāģu, nij ragavu;
Meitām laba dzīvošana,
Kungi tiesas neprasija.

# 5292.00
Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne ragavu;
Puišam labi, puišam labi,
Ne tam sievas, ne bērniņu.

# 5293.00
Vilkam labi, vilkam labi,
Ne tam vāģu, ne regavu,
Paņēmies āža ragu,
Iet pa silu strumpedams.
Puišam labi, puišam labi,
Ne tam sievas, ne bērniņu,
Paņēmies naudas maku,
Iet uz krogu ziņģedams.

2.4.2. Augums. ( 5294 - 5572)
2.4.2.1. Slaiks un garš, sīks un mazs, zems un druknis, ete. augums. ( 5294 - 5368)

# 5294.00
Vai, vai, tautu meita,
Tavu smuidru augumiņu!
Tu ar savu augumiņu
Puišiem dari traku galvu.

# 5295.00
Ai, Laimiņa licejiņa,
Kam tu mani mazu liki!
Visi mani matu gali
Rasiņā nomirkuši.

# 5295.01
Liec, Laimiņ, nelikuse
Man tik mazu augumiņu:
Visi mani matu gali
Rasiņā mazgajās.

# 5296.00
Vai, māsiņ, vai, māsiņ,
Kur tu tāda strupa augi?
Tēvs, brāliņis gari vīri,
Tu kā cepļa stumburits.

# 5297.00
Aiz ko man līkas kājas,
Aiz ko kupris mugurā?
Man pārsita vecais brāls,
Līdumā ecejot.

# 5298.00
Aiz ko sīka, aiz ko maza,
Aiz ko liela neizaugu?
Teicāa māte ielikusi
Sīkolišu šūpulī.

# 5299.00
Audziet, mani bāleliņi,
Ozoliņa garumiņu;
Man' auguma neraugat,
Es tautiņu malejiņa.

# 5300.00
Augu tieva, augu gara,
Līdz bāliņa neizaugu;
Kaut izaugtu līdz bāliņa,
Tad turetu tēva zemi.

# 5300.01
Augu diža, augu gara,
Bāleliņu nepāraugu;
Būt' bāliņu pārauguse,
Dabut' tēva novadiņu.

# 5301.00
Bij man smuidris augumiņš,
Bij rotiņa darinata;
Labi ļaudis pa malām
Piešus vien balinaja.

# 5302.00
Brāļi mani kā ozoli,
Es māsiņa sīkaliņa;
Vaj tadēļ sīkaliņa,
Ka sidraba nesejiņa.

# 5303.00
Brāļi mani lieli vīri,
Es māsiņa mazakā.
Šūniet man augstas kurpes,
Pirkat platu vainadziņu;
Aušu kurpes, likš' vainagu,
Būšu jūsu garumiņu.

# 5303.01
Brāļi mani lieli, lieli,
Es māsiņa sīka, maza.
Maukšu kurpes, likš' vaiņagu,
Būšu brāļu lielumā.

# 5303.02
Lieli mani bāleliņi,
Es māsiņa maza, maza.
Šūniet man augstas kurpes,
Lai brāļiem līdzi stāvu.

# 5304.00
Brāļi mani lieli vīri,
Es māsiņa sīka, maza,
Es māsiņa sīka, maza,
Sīku rakstu rakstitaja.

# 5305.00
Daiļa mana rota bija,
Smuidris mans augumiņš.
Rotu pati darinaju,
Laima smuidru augumiņu.

# 5306.00
Dievins manu auguminu
Višai garu audzinaja,
Es apliku lindracinus
Kā stumbiena galinā.

# 5307.00
Dēli auga kā ozoli
Augsta kalna galiņā;
Meitenites lejiņā
Kā niedrites šūpojās.

# 5308.00
Diža, cēla, smuidra liepa,
Kad tai lapas izplaukušas;
Vēl cēlaka tautu meita,
Kad tai gadu divdesmit.

# 5309.00
Divas vien mēs māsiņas,
Abas vienu augumiņu.
Pirc (Pērc), māmiņa zīda kleitu,
To mēs abas valkasim.

# 5310.00
Es apāvu baltas kājas
Avotiņa lejiņē,
Lai nekādi nelietiši
Neredz manu augumiņu.

# 5311.00
Es domaju gara augt,
Garu griezu villainiti;
Pēc pašai žēl nācās,
Pusciņš mirka rāviņā.

# 5311.01
Es cereju diža augt,
Dižas audu villainites;
Nu pašam gana žēl,
Puški mirka rasiņā.

# 5312.00
Es izaugu liela meita
Līdz mežiņa galiņiem;
Kad uzliku vaiņaciņu,-
Pāri meža galiņiem.

# 5313.00
Es izaugu līdz mežiem,
Pār mežiem vaiņadziņš.
Perc, brāliti, vara (zelta) šķēres,
Mežiem galus līdzināt.

# 5313.01
Es uzaugu tieva, gara
Līdza meža galiņiem,
Dodat man vara šķēres,
Meža galus līdzināt.

# 5313.02
Pus mežiņa es uzaugu,
Meža galu vainadziņš.
Dodat man vara šķēres,
Mežam galus līdzināt.

# 5314.00
Es izaugu šmuidra, gara,
Brāļam kauna daridama;
Viens solitis, div' soliši
Par bāliņa pagalmiņu.

# 5315.00
Es izaugu tieva, gara
Uz trejām robežām;
Ziedej' mans augumins
Par deviņ' kungu valst'.

# 5316.00
Es māmiņai smīdris augu,
Daiļis manis kumeliņš.
Jūdzi tek tautu meita
Pakaļ mani, raudadama.

# 5317.00
Es, puķit, tevis dēļ
Šonakt miegu neguleju.
Smīdra gara, koša balta,
Ražans linšu vaiņadzinis.

# 5318.00
Es snīdra, es gara,
Es laba loka,
Es lēkšus pārlēcu
Par Daugaviņu.

# 5319.00
Es uzaugu liela meita
No tās mazas māmuļites:
Tecedama birzi loku,
Stāvedama zvaigznes skaitu.

# 5319.01
Diži dēli uzauguši
No vecās māmuliņas:
Tecedami birzi loka,
Stāvedami zvaigznes skaita.

# 5319.02
Es izaugu diža meita
No tās mazas māmuļites,
Gāju mežus šķirstidama,
Koku galus locidama.

# 5320.00
Es cereju diža augt,
Es uzaugu dupurits.
Šķiraties, smīdri ļaudis,
Lai dupuris grozijās.

# 5321.00
Gana man ša auguma,
Gan ša paša veiklumiņa;
Lai aug manas citas māsas,
Lai ņem manu veiklumiņu.

# 5322.00
Gana man ša auguma,
Gana ša tikumiņa,
Apkaliet, bāleliņi,
Sīkajo sudrabiņu.

# 5322.01
Gana man ša auguma,
Gana gudra padomiņa,
Apkaliet, bāleliņi,
Ar sīko sudrabiņu.

# 5322.02
Gana man ša auguma,
Ša gudrā padomiņa;
Tikai vien, bāleliņi,
Apkaliet sudrabā.

# 5322.03
Diezgan man augumiņa,
Diezgan labu tikumiņu;
Apkaliet, bāleliņi,
Sīkajiem sudrabiem.

# 5322.04
Diezgan man ša auguma,
Ša gudrā padomiņa;
Ja bagati bāleliņi,
Lai apkaļ sidrabā.

# 5323.00
Godajiet, bāleliņi,
Manu mazu augumiņu:
Šūniet man augstas kurpes,
Pirciet augstu vaiņadziņu.

# 5324.00
Godam dzimu, godam augu,
Godam gribu padzīvot;
Godam manis augumiņš,
Vaj ir liels, vaj ir mazs.

# 5324.01
Gōdam dzymu, gōdam ougu,
Gōdam grybu paedzīvōt;
Gōdam muns ouguimiņš,
Voj ir liols, voj ir moģis.

# 5325.00
Godam manim linu krekli,
Godam linu paladziņi;
Godā manis augumiņš,
Vaj bij liels, vaj bij mazs.

# 5325.01
Gudam aužu lynu kraklu,
Gudam lynu paladzeņu;
Gudam muns augumeņš,
Voj bej ļels, voj bej mozs.

# 5326.00
Izauga mātei
Brīnuma meita:
Kad stāvus stāveja,
Kā priede, egle;
Kad sēdus sēdeja,
Kā siena kaudze;
Kad gulus guleja,
Kā dīķa dambis.

# 5326.01
Es bij' meita, man bij vara,
Brakšķej' zeme staigajot;
Nedrīkst puisis klāt man nākt,
Ne maukt manu gredzeniņu.
Kad sēdus sēdeju,
Kā siena kaudze;
Kad gulu guleju,
Kā dīķa dambis.

# 5326.02
Es viena mātei,
Bet laba rimta:
Kad stāvu stāveju,
Kā siena kaudze;
Kad gulu guleju,
Kā dīķa dambis.

# 5326.03
Uzaugu liela,
Sabriedu resna,
Kad sēdu sēdus,
Kā siena guba;
Kad gulu guļus,
Kā dīķa dambis.

# 5326.04
Uzaugu māmiņai
Briediga meita:
Kad gulu guleju,
Kā dīķa dambis;
Kad stāvus stāveju,
Kā siena kaudze;
Kad sēdus sēdeju,
Kā laba pierte.

# 5327.00
Izaugu diža,
Sabriedu resna,
Dažam puišam
Žēl padariju.

# 5328.00
Izaugu liela,
Sabriedu resna,
Ļaudim brīnumi,
Man pašai prieks.

# 5328.01
Es izaugu liela, gara
Nu briedišu liela, resna,
Man pašai lieli prieki,
Ļaudim lieli brīnumiņi.

# 5329.00
Kā ziernitis mans tēvinis,
Kā pupina māmulite;
Ekur stalti zēni aug
No tās mazas māmulites.

# 5330.00
Kā vareju, tā dzīvoju
Ar to maģu augumiņu:
Ar pakāpu dzirnas griezu,
Stāvu audu audekliņu.

# 5331.00
Kalab diža neuzaugu,
Paliek' maza pumpurite?
Pērkat, brāļi, novadiņu,
Pumpuritei grozities.

# 5331.01
Tēviņ, manu tēvuliti,
Perc man lielu novadiņu,
Es uzaugu dupurits,
Lai es varu grozities.

# 5332.00
Kniepē mani, māmuliņa,
Ar smalkām kniepitēm,
Lai es augu tieva, gara,
Kā Vāczemes kaņapite.

# 5333.00
Ko bij man tam darit,
Mazs bij manis augumiņš:
Kur ļaudim kājas mirka,
Tur mirkst man villainites.

# 5333.01
Mozu munu mozumeņu,
Seiku munu seikumeņu:
Kur ļaudim kājas mērka,
Tī maņ mērka vyllnāneite.

# 5334.00
Ko lielais labu dara
Preti mani mazako?
To smalkumu i samalu,
To baltumu izveleju.

# 5334.01
Ko ta dara prāvakā
Preti mani mazako?
To i mālit' i samalu,
To i baltu izveleju.

# 5335.00
Labak augu zema, resna,
Ne kā augu tieva, gara:
Tievu, garu vējiņš loka
Par pagalmu staigajot.

# 5336.00
Māte auda platas sagšas,
Cerej' mani diž' augam;
Villainite zemi slauka,
Māte slauka asariņas.

# 5336.01
Platas audu villainites,
Cerē diža izaugusi;
Villainites zemi slauka,
Birst man gaužas asariņas.

# 5337.00
Man's māmiņa neielaida
Dzīpuriņu klētiņā:
Redzej' mani gar' augamu,
Garus puškus puškojam.

# 5338.00
Mans mazaiš augumins
Ne pa vienu nebēdaja,
Ne pa kungu, ne pa darbu,
Ne pa ļaužu valodām.

# 5339.00
Maza biju, balta gāju
Bāleliņa druviņā.
Vaj tadēļ melna iešu,
Ka (Kad) man mazs augumiņš?

# 5339.01
Balta gāju sienu grābt
Baltābola pļaviņā.
Vaj tadēļ melna iešu,
Kad man mazis augumiņš?

# 5339.02
Maza biju, balta gāju
Par bāliņa pagalmiņu.
Vaj tadēļ melna iešu,
Ka (Kad) man mazs augumiņš?

# 5339.03
Maza biju, balta gāju
Par bāliņa tīrumiņu.
Vaj tadēļ melna iešu,
Ka (Kad) man mazis augumiņš?

# 5339.04
Maza biju, balta gāju
Pa to klaju atmatiņu.
Vaj tadēļ melna iešu,
Kad man sīkis augumiņis.

# 5340.00
Maziņš mans augumiņš,
Dobra mana valodiņa;
Mazajam cilvekam
Pieder dobra valodiņa.

# 5340.01
Lai man mazs augumiņš,
Man ērdava valodiņa;
Jo ērdava valodiņa
Der mazam augumam.

# 5341.00
Maziņš mans augumiņš,
Ēdra mana valodiņa.
Šķir, Dieviņi, man celiņu,
Ēdru manu valodiņu.

# 5342.00
Maziņš mans augumiņš,
Prāva mana valodiņa;
Valodiņa palīdzeja
Mazajam augumam.

# 5342.01
Maza biju maķenit,
Ērdi laidu valodinu;
Valodina palīdzeja
Mazajam augumam.

# 5342.02
Mazs bij mans augumiņš,
Skaidra mana valodiņa;
Mazajam augumam
Palīdz gudra valodiņa.

# 5342.03
Mozys muns augumeņš,
Ļela muna volūdeņa;
Volūdeņa paļeidzēja
Mozojam augumem.

# 5343.00
Meitas manim kungam gauda,
Nezinaju kalabad.
Talabadu kungam gauda,
Ka man maģis auguminis.

# 5344.00
Niedres garumu izaugu,
Magonites daiļumiņu;
Es vareju tautu dēlu
Ir dzirdot nicināt.

# 5345.00
Ņem mani, tautieti,
Neraugi mazu:
Cels mani kurpites,
Cels vaiņadziņis.

# 5346.00
Neniecan', māmuliņ,
Manu mazu augumiņ':
Tā dižam, tā mazam
Zemē dārbs, ne augš'.

# 5347.00
Piemiņai es uzaugu
Savai vecai māmiņai:
Slīkst zemite staigajot,
Skan debeši runajot.

# 5348.00
Šņorē mani, māmuliņa,
Ar sudraba šņoritēm,
Lai es augu tieva, gara,
Amatnieka līgaviņa.

# 5348.01
Šņorē mani, māmuliņa,
Sudrabiņa šņoritēm,
Lai es augu tieva, gara,
Bandenieka līgaviņa.

# 5348.02
Šņorē mani, māmuliņa,
Smalkajām šņoritēm,
Lai es augu tieva, gara,
Kara vīra līgaviņa.

# 5348.03
Apjoz mani, māmuliņa,
Sidrabiņa jostiņām,
Lai es augu tieva, gara,
Stūrmaniša līgaviņa.

# 5348.04
Audze mani, māmuliņa,
Zelta šņori šņoredama,
Lai es augu tiev' un gara,
Bajāriņa dēliņam.

# 5348.05
Kniepē mani, māmuliņa,
Smalkajām kniepitēm,
Lai es augu tieva, gara,
Muižas kunga līgaviņa.

# 5348.06
Māte mani mazu tina
Sidrabiņa šņoritēm,
Lai es augu tieva, gara,
Spēlmaniša līgaviņa.

# 5348.07
Māte mani šņorēm sēja,
Lai es labi tieva augu,
Lai es labi tieva augu
Staltam tēva dēliņam.
Par novadu mani veda
Saimenieku dēliņam.

# 5348.08
Sasien mani, māmuliņa,
Ar sudraba pinekliņu,
Lai es augu tieva, gara,
Kā Vācieša līgaviņa.

# 5348.09
Šņōerē muini, māmuļiņa,
Ar sudraba šņōeritem,
Lei as augu šmuidra, gera,
Ametnieka deliņam.

# 5348.10
Sņurej mani, māmuļeņa,
Ar sudobra šņureitem,
Lai as augu šmuidra, gara,
Muižys kunga deļeņam.

# 5349.00
Sīka man i rotiņa,
Sīk' es pati nesajiņa.
Manis Dievs, mana Laime
Pa manim darinaja.

# 5350.00
Sīka, maza man māsiņa,
Vaj bititei rada bija?
Vaj bij rada, vaj ne rada,
Pašai sīkis augumiņš.

# 5351.00
Sīka, maza man māsiņa,
Vaj bititei radu bija?
Viena šauja sudrabiņa,
I ta paša nepanesa.

# 5352.00
Sīkas, mazas man māsiņas,
Kā auziņas saaugušas;
Apkārt galdu sasēdušas,
Kā bitites vīvinaja.

# 5353.00
Sīkas, mazas man māsiņas,
Kā auziņas saaugušas.
Citai pirku pa zīlitei,
Citai visu vaiņadziņu.

# 5354.00
Sīkum' manu sīkumiņu,
Un vēl otru, mazumiņu!
Ziemu sniega nepabridu,
Vasar' zaļa dāboliņa.

# 5354.01
Ai, Dieviņ, ko darišu
Ar mazo augumiņu?
Ziemu sniega nepabridu,
Pavasar āboliņa.

# 5355.00
Skaista, slaika ta priedite,
Kaut es ari tāda būtu!
Būt' man spēks strādajot,
Būtu solis tekajot.

# 5356.00
Smieklā, brāļi, nelieciet,
Ja man mazs augumiņš;
Visu darbiņu darišu
Ar citām māsiņām.

# 5357.00
Smieklā, ļaudis, nelieciet,
Ka man mazs augumiņš;
Es ar savu augumiņu
Sen pieviju vijamo.

# 5358.00
Snīdra augu, gara augu
Līdz ar savu bāleliņu,
Lai stāv manis vaiņadziņis
Līdz ar brāļa cepuriti.

# 5358.01
Es izaugu smuidra, gara
Līdz ar savu bāleliņu;
Spīdej' mans vaiņadziņš
Līdz ar brāļa cepuriti.

# 5359.00
Smuidra auga ta liepiņa
Lielupites maliņā;
Vēl smuidraka ta meitiņa,
Māmuliņas audzinata.

# 5360.00
Smidra, gara es uzaugu
Uz novada robežām.
Novadnieku puiseniem
Sirdi vien ēdinaju.

# 5361.00
Smuidra, gara uzauguse,-
Kas man' garu audzinaja?
Laime garu audzinaja,
Māte kuplu darinaja.

# 5362.00
Smīdras priedes mežē auga,
Vēl smīdrakas laukmalē;
Smīdri puiši pārnovad',
Smīdri pašu novadē.

# 5363.00
Ta, bāliņ, tava vaina,
Ka es liela neuzaugu:
Kam tu mani agri cēli,
Guldij' savu ļaudaviņu.

# 5364.00
Ta, māmiņ, tava vaina,
Ka es liela neizaugu:
Kam tu mani agri cēli,
Aukstu rasu bridinaji.

# 5364.01
Kam vareju vainu rast,
Ka es liela neizaugu?
Māmiņai vainu radu,
Kam ta mani agri cēla,
Kam ta mani agri cēla,
Kam rasiņu bridinaja.

# 5365.00
Tik es raudu uz Laimiņas,
Tik uz savas māmuliņas:
Laimiņ' lika gar' augumu,
Māmiņ' īsas vilnainites.

# 5365.01
Aizriebuse man Laimiņa,
Aizriebuse māmuliņa:
Laime lika maz' augumu,
Māte īsas vilnanites.

# 5365.02
Laime, Laime, māte, māte,
Ko jūs abas domajat?
Laime lika gar' augumu,
Māte īsas villainites.

# 5365.03
Laime man gan dar' žēl,
Vēl māmiņa jo vairak:
Laime lika maz' augumu,
Māte īsas vilnanites.

# 5365.04
Tik es raužu uz Laimiņas,
Tik uz savas māmuliņas:
Jau man mazs augumiņš,
Vēl man īsas villainites.

# 5366.00
Visas meitas man apsmēja,
Ka man mazs augumiņš.
Vaj meitiņas manis dēļ
Nav pūriņa piedarij'šas?

# 5367.00
Visi ļaudis tā sacija,
Ka es liela neaugot.
Es uzaugu tieva, gara,
Tad vēl briedu resnumā.

# 5368.00
Citas māsas kā liepiņas,
Kā ozoli brāleliņi.
Vaj man vienu māmuliņa
Sīku, mazu auklejusi?

2.4.2.2. Seja, vaiga sārtums, acis, skaistums un daiļums vispār. ( 5369 - 5495)

# 5369.00
Ailu, ailu, māmulite,
Tu man' daiļu audzinaji!
Pieci, seši tēva dēli
Kumeliņus kaldinaja,
Kumeliņus kaldinaja
Mani jāte lūkoties.

# 5370.00
Oi, oi, meitiņa,
Tavu gludu galviņu!
Tev pieder galviņa,
Man glāsišana.
Oi, oi, meitiņa,
Tavu baltu mutiti!
Tev pieder mutite,
Man bučošana.
Oi, oi, meitiņa,
Tavu smuku pupišu!
Tev pieder pupiši,
Man lūkošana.

# 5371.00
Ai, dailaja ciema meita,
Dailis tavis auguminis!
Dailis tavis auguminis,
Prieks man tevi uzskatit.

# 5372.00
Ai, Dieviņi, es nezinu,
Kadēļ puiši mani mīl;
Ne es biju augstas kārtas,
Ne bagāta tēva meita.
Tadēļ puiši mani mīl,
Dēļ ta skaista augumiņa.

# 5373.00
Ak, tu meža ābelite,
Tavu skaistu āboliņu (ziedēšanu)!
Vai, pirtnieka māmuliņa,
Tavu skaistu dzeltainiti.

# 5374.00
Aiz kalniņa noziedeja
Trīs diženas magonites (ābelites);
Ciemiņā nodzīvoja
Trīs diženas mātes meitas.

# 5375.00
Aiz upites balta meita,-
Kas to baltu balinaja?
Vaj tu pate balta augi,
Vaj upite balinaja?

# 5376.00
Aug man divi bāleliņi
Zireņ' ziedu baltumiņu,
Zireņ' ziedu baltumiņu,
Zobeniņa asumiņu.

# 5377.00
Augu balta, augu gara,
Sarkans rožu vainadziņis;
Tautu dēlu dvēselite
Kā oglite kvēlojās.

# 5378.00
Augu liepas kuplumiņu,
Magonišu daiļumiņu,
Tad vareju tautas dēlus
Simtu jūdzu kaitināt.

# 5379.00
Augu liepas kuplumiņu,
Magoniņas daiļumiņu,
Tautām dusmas daridama,
Māmiņai žēlabiņas.

# 5379.01
Augu tieva, augu gara,
Kā niedrite ezerā,
Tautām dusmas daridama,
Mātei lielas žēlabiņas.

# 5380.00
Augu niedres garumiņu,
Magonites daiļumiņu,
Lai varetu niecināt
Patīkamu tēva dēlu.

# 5381.00
Augu niedres garumiņu,
Magonites smukumiņu.
Dažam tautu dēliņam
Birst asaras skatoties.

# 5381.01
Aija, manu skaistumiņu,
Dābol' ziedu baltumiņu!
Cik dažam puisišam
Birst asaras raugoties.

# 5381.02
Augu ņiedras garumiņu,
Magoniņas skaistumiņu,
Mati, mani brūni mati
Sudrabiņa stīdziņām,
Visas manas uzactiņas
Sudrabiņa vizinaja.
Dažam tēva dēliņam
Birst asaras raugoties.

# 5382.00
Augu niedres garumiņu,
Magonites graznumiņu,
Vēl nebiju tautiešam
Pēc prātiņa uzauguse.

# 5383.00
Augums ira, māmuliņa,-
Vaj auguma vien būs gana?
Vajadzēs augumam
Piecu baltu villanišu.

# 5383.01
Augums bija tev, māsiņ,
Ne augumu vien pietiek:
Vajadzeja augumam
Pāris baltu villainišu.

# 5383.02
Augums ira, kas auguma,
Ka(d) nav laba padomiņa:
Vajag ari augumam
Dižan' kuplas villanites.

# 5383.03
Augums beja maņ, mameņ,
Na auguma vīn vajag:
Vajag munam augumeņam
Dižan kupla sedzineņa.

# 5384.00
Balti bija miežu milti,
Ko līdz balti,- sēnalaiņi;
Smukas, baltas bajār' meitas,
Ko līdz baltas,- netikušas.

# 5385.00
Baltu āvu, baltu sedzu,
Balts ir mans augumiņš;
Sazilejši, samelnejši
Sudrabiņa nesejiņi.

# 5385.01
Zila bija, mella bija
Sudrabiņa valkataja;
Es sarkana kā brūklite
Baltajāi villainē.

# 5386.00
Baltu sēju paladziņu,
Lai saulite vaigu n'ēda;
Nava vairs tiki skaisti
Saules ēsti vaigu gali.

# 5387.00
Barojās siveniņš,
Serus vien kustinaja;
Daiļojās mātes meita,
Pierit' vien balinaja.

# 5388.00
Bērziņ, tavu kuplumiņu
Līdz pašai zemitei;
Māsiņ, tavu daiļumiņu
Līdz pašam vecumam.

# 5388.01
Kuplis, kuplis bērziņš auga
Līdz pašai zemitei;
Skaista, skaista es meitiņa,
Līdz pašam vecumam.

# 5389.00
Bērziņam platas lapas,
Zemei labas, ne bērzam;
Tautām labis, ne māmiņai,
Mans raženis augumiņis.

# 5390.00
Bērziņš auga uz akmiņa
Apaļām lapiņām;
Bāliņam māsas auga
Apaļiem vaidziņiem.

# 5390.01
Še nevaid tādu koku
Apaļām lapiņām;
Trīs māsiņas bāliņam
Apaļiem vaidziņiem.

# 5390.02
Trīs bērziņi ceļmalā
Apaļām lapiņām;
Māmiņai trīs meitiņas
Apaļiem vaidziņiem.

# 5391.00
Brāļi mani kā ozoli,
Māršas manas kā liepiņas,
Es jau pate brāļu māsa
Kā rozite dārziņā.

# 5392.00
Brāļi mani kā pureņi,
Es māsiņa kā magona;
Kā magona iesēdos
Pureniņu vidiņā.

# 5392.01
Brāļi mani pureniņi,
Es māsiņa magonite;
Iesasēdu es magona
Pureniņu vidiņā.

# 5393.00
Brīnumiemi roze zied,
Brīnumiemi magonite,
Par brīnumu es izaugu
Skaista (Viena) meita māmiņai.

# 5394.00
Daiļa biju mātes meita,
Daiļa gāju nāburgos.
Nāburdziņu dēliņiem
Sirdis vien kaitināju.

# 5395.00
Diženās, raženās,
Abas gāja vienu vietu.
Kam, Laimiņa, mani laidi
Nediženu, neraženu?

# 5396.00
Div' priedītes silāi auga,
Abas vienu garumiņu;
Div' meitiņas ciemāi auga,
Abas vienu daiļumiņu.

# 5397.00
Dod, Laimiņa, tā ziedēt,
Kā zied lazda gavenie:
Nej plūc meitas, nej ēd tārpi
Tai ziediņu vēsumā.

# 5398.00
Dod, māmiņa, muižā mani,
Muižā laba dzīvošana:
Audzin' pupus, balsin' vaigus,
Staigā gūžas goridam'.

# 5399.00
Ekur (Redz kur) kupli ozoliņi
No zemites izauguši;
Ekur daiļi bāleliņi
No tās vecas māmuliņas.

# 5400.00
Ekur (Redz kur) skaista tautu meita
Sēd ābeļu dārziņā:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkans rožu vainadziņš.

# 5400.01
Ekur (Redz kur) skaista zeltenite
Sēd ābeļu dārziņā:
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Sarkans rožu vainadziņš.

# 5400.02
Edz kur meita kā liepiņa,
Baltajām rociņām,
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Sarkans rožu vainadziņš.

# 5400.03
Lai bij daiļa, kas bij daiļa,
Daiļa rožu ravetaja:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkans rožu vainadziņš.

# 5400.04
Parād' man, bāleliņ,
Kura tava līgaviņa.
- Aiz upites līcitī
Ta bij mana līgaviņa:
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Sarkans rožu vaiņadziņš.

# 5400.05
Redz kur daiļa meita sēd
Ābelišu dārziņā:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkans rožu vaiņaciņš
Piederēt piederēja
Pie šmuidrā augumiņa.

# 5400.06
Skaista, skaista meitenite
Siliņā ogas lasa;
Melnas kurpes kājiņā,
Pērļu vaiņags galviņā.

# 5400.07
Smuka meita, daiļa meita
Sēž ābeļu dārziņā:
Baltas zeķes, melnas kurpes,
Sarkans rožu vaiņadziņš.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv