2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.3. Bāriņi, sērdieņi. ( 3905 - 5259)
2.3.8. Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli). ( 4957 - 5073)
# 5001.00
Kalabad es nevaru
Caur bajāra sētu iet?
Pate dzinu simtu govu,
Brālits simtu kumeliņu;
Mīļa Māra pakaļ dzina
Simtu baltu avetiņu.
# 5002.00
Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie istabas duraviņu?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Bārenites vedejiņi.
# 5002.01
Kā ti zirgi, kā ti roti
Pi bazņeicys duraveņu?
Diva zirgi, Laimis roti,
Bāriņeitis vedējeņi.
# 5003.00
Kas bārinai kājus ava,
Kas gaļveņu sasukava?
Svāta Māra kājus ava,
Laime golvu sasukava.
# 5004.00
Kas bāreni godinaja,
Kas bāreni slavinaja?
Dieviņš godu godinaja,
Laimit' slavu slavinaja.
# 5016.00
Kur tu iesi, mīļa Māra,
Ar divām vācelēm?
-Vienāi bija šķīru auti [?],
Otrāi sēru vaiņadziņis [?].
Še, sērdiene, šķiru auti,
Lai stāv sēru vaiņadziņis,
Lai stāv sēru vaiņadziņis,
Priekš bajāra meitiņām.
# 5017.00
Kur tu iesi, svēta Māre,
Ašu šauja rociņā?
-Tautas veda bāreniti,
Liepu galdi nemazgati.
# 5018.00
Kur tu teci, svēta Māra,
Pilla sauja zīda diegu?
-Sērdienei pūru šūt,
Kam nevaid māmulite.
# 5018.01
Kur tu iesi, mīļā Māre,
Zīda kleitim mugurā,
Zīda kleitim mugurā,
Pilna sauja zīda diegu?
-Iet sērdienei pūru kraut,
Kam ne tēva, ne māmiņas.
# 5018.02
Kur tu tek, svēta Mār',
Zīda svārku uzjemdams,
Zīda svārku uzjemdams,
Pill' sauj' zīd' dieg'?
-Tek' sērdien' apraudzit,
Sērdieņam pūru kraut,
Sērdieņam pūru kraut,
Tam nevaid māmalit'.
# 5019.00
Kur tu teci, svēta Māre,
Zīda svārkus saņēmuse?
-Es teceju laidarēju,
Sērdienei tiesu šķirt,
Sērdienei tiesu šķirt,
Kam nav tiesu šķīrejiņa.
# 5019.01
Kur, Laimite, tu tecesi,
Zīda svārkus pacēluse?
-Es tecešu laidarā,
Sērdienitei tiesu spriest.
# 5019.02
Kur tu tek, svēt' Mār'
Ar āboļ' atslēgām?
-Sērdienišam tiesu dot,
Kam neviens devajiņš.
# 5019.03
Kur tu tek, svēt' Mār',
Zīd' svārk' uzjemdam'?
-Tek' goliņs laidarā,
Sērdieņam daļ' dot.
# 5020.00
Labs labam krēslu cēla,
Kas man cēla bāreņam?
Man pacēla mīļa Māre
Savas meitas šuvumiņu.
# 5021.00
Labs labam krēslu cēla,
Kas pacēla bāraiņam?
Dievs pacēla bāraiņam,
I bāraiņa bērniņiem.
# 5021.01
Dižs dižam krēslu cēla,
Kas pacēla sērdienim?
Dieviņš cēla sērdienim,-
Sēd visā mūžiņā.
# 5021.02
Liels lielam krēslu ceļ,
Dievs ceļ man bārišam.
# 5022.00
Lai bij radi, kam bij radi,
Bārenitei lieli radi:
Dieviņš tēvs, Laima māte,
Dieva dēli bāleliņi.
# 5023.00
Laime man galdu klāja,
Es nabaga sērdienite;
Dieviņš man klāt stāveja,
Kad pie galda piesēdos.
# 5024.00
Laime mana gauži raud,
Pie baznicas stāvedama:
Redzej' mani bāreniti
Ar atraitni laulajot.
# 5024.01
Laime muna gauži raud,
Pi bazņeicys stāvādama:
Redzēj' mani bāriņeiti
Ar bārini laulājut.
# 5025.00
Laima sēd ābelē,
Bārenite pazarē,
Laima saka uz bārenes:
Vij, bārene, vainadziņu!
- Ei, Laimiņ licejiņ,
Kas ņems manu vainadziņu?
- Ei, bārene, nebēdā,
Tautas ņems vainadziņu.
- Ei, Laimiņ, licejiņ,
Man nevaida gatavibas.
- Ei, bārene, nebēdā,
Es tev došu gatavibu:
Es tev došu simtu govu,
Simtu baltu vilnainišu,
Tavam miežu arajam
Simtu bēru kumeliņu.
# 5026.00
Laime sēd ābelē,
Bārenite pazarē.
Saka Laime uz bāreni:
Vij, bārene vaiņaciņu!
- Ei, Laimiņa licejiņa,
Kam vajaga vaiņaciņa?
- Vij, bārene, nevaicā,-
Tautas ņems vaiņaciņu.
- Ei, Laimiņa licejiņa,
Ko dos tautas par vaiņaku?
- Ei, bārene, nevaicā,-
Tautas kārs šūpoliti.
- Ei, Laimiņa licejiņa,
Es nemāku žužināt.
- Ei, bārene, nebēdā,
Vaj tu viena žužinaji?
Mīļa Māra, Madaliena,
Abas divas žužinaja.
# 5026.01
Kupla liepiņ', ta uzauga
Liela ceļa maliņā.
Laime sēd liepiņā,
Bārenite pazarā.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Dod' man vienu pazariti!
- Ei, meitiņ bārenit,
Kur tu liksi, norāvusi?
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Savīšos vaiņadziņ'.
- Ej, meitiņ bārenit,
Tu to ilgi nenesaji.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Kas ņems manu vaiņadziņ'?
- Ei, meitiņ bārenit,
Tautas ņēme vaiņadziņ'.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Ko tautiņas man iedeve?
- Ei, meitiņ bārenit,
Es tev kāršu šūpulit'.
- Ei, Laimiņ laidejiņ,
Es nemāku žužināt.
- Ir labakas mātes meitas,
Visas līdzi žužina.
# 5027.00
Laime sēd liepiņā,
Bārenite ziedus lasa.
Saka Laime, sēdedama:
Kam, bāren, ziedus lasi?
- Es, Laimiņa, ziedus lasu
Vainadziņu šūdināt.
Saka Laime, sēdedama:
Nelas' daudzi, bārenite,
Nelas' daudzi, bārenite,
Neba ilgi tu nesasi:
Sieš' es tev baltautiņu,
Likšu cauņu cepuriti.
# 5028.00
Laima sveci dedzinaja
Pašā ceļa maliņā:
Tumsā veda sērdieniti,
Lai neklūp kumeliņš.
# 5028.01
Tumsos veda sērdieniti,
Lai tai kluptu kumelins;
Laimit' sveci dedzinaja
Pašā ceļa malinā.
# 5029.00
Laim' uz Laimas vaicajās:
Kur dosim bāreniti?
- Dosim maizes vietiņā,
Lai neraudi dzīvojot.
# 5030.00
Laimes māte durvis vēra,
Kad man kāra šūpuliti.
Ta vēleja manu mūžu
Dzeņa spalvas raibumiņu:
Man bez tēva, māmuļiņas
Augt lielam, diženam,
Svešas mātes dubļus brist,
Kunga riju kuldināt.
# 5031.00
Līdz', Dieviņu, līdz', Dieviņu,
Man sērdienu bērniņam
Aizklausit svešu māti,
Panest viņas ļaunus vārdus.
# 5031.01
Līdz', Dieviņ, līdz', Dieviņ,
Man nabaga sērdieņam:
Līdz', Dieviņ, dubļus brist,
Panest ļaužu valodas.
# 5031.02
Līdz', Dieviņi, līdz', Dieviņi,
Man sērdienu bērniņame
Izbrist dubļus, panest ļaunu,
No Dieviņa lab' redzēt.
# 5032.00
Māra gāja baznicāi,
Mani līdza aicinaja.
Māra joza zelta jostu,
Man apjoza sudrabiņa.
Saka Māra apjozdama:
Tev nav tēva, māmuliņas.
Izdzirdeju tos vārdiņus,
Birst man gaužas asariņas.
Kur bij man noslauciti
Savas gaužas asariņas?
Pate Māra man iedeva
Savu zīda nēzdaudziņu.
Kur bij man izmazgāti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādija
Zelt' avotu lejiņā.
Kur bij man izkaltēti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādija
Zelta kārti kalniņā.
Kur bij man sarullēti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra parādija
Zelta rulles klētiņā.
Kur bij man paglabāti
Māras dotu nēzdaudziņu?
Pate Māra pasacija:
Liec pūriņa dibinā!
Kad tu iesi tautiņās,
Dod savam arajam,
Dod savam arajam
Svētu rītu slaucities.
# 5032.02
Svāta Māra tērgā gāja,
Mani ļeidza vadynāja.
Sev apjoze zalta jostu,
Maņ apjoze sudabreņa.
Apjozuse pasacēja:
Nosoi skaiški, bārineit!-
- Pavaicāsim pi Māreņis:
Kur skolāsim zeižauteņis?
- Deveņūs azarūs,
Dasmytā upeitē.
- Pavaicāsim pi Māreņis:
Kur kaltesim zeižauteņis?
-Deveņūs ozulūs,
Dasmytā sauleitē [?].
- Pavaicāsim pi Māreņis:
Kur kāčāsim zeižauteņis?
- Pi bazneicas zalt' kāčalkys,
Tī kāčāsim zeižauteņis.
- Pavaicāsim pi Māreņis:
Kur liksim zeižauteņis?
- Lic sovā pyureņā
Zam bolltu vyllnāneišu.
- Pavaicāsim pi Māreņis:
Kam dosim, zeižauteņis?
- Mozejam bāļeišam
Par gunteņis pyutumeņu.
# 5032.03
Svāta Māra tērgā gāja,
Manis ļeidza aicynāja.
Sev apseja zalta jostu,
Maņ apseja sudabreņa.
Tai saēēja apsejuse:
Nosoi gudri, bāriņeit!
Kai izdzērdu tos vārdeņus,
Maņ pabyra asareņas.-
- Pavaicāju uz Māreņu:
Kur mozgāt zeižauteņu?
- Deveņos upeitēs,
Dasmytā azarā.
- Pavaicāju uz Māreņu:
Kur kaļtet zeižauteņu?
- Deveņos ļipeņos,
Dasmytā ozulā.
- Pavaicāju uz Māreņu:
Kur ruļļet zeižauteņu?
- Zam bazņeicas zalta ruļļes,
Tī ruļļet zeižauteņu.
- Pavaicāju uz Māreņu:
Kur nulikt zeižauteņu?
- Lic pyureņa dybynā,
Myužam bādas naredzesi.
# 5033.00
Māriņ' gāje baznicā,
Mani līdzi aicinaja.
Pati joze zeltu jostu,
Man apjoze sudrabiņ'.
Sacij' pati apjozdama:
Tev nav tēva, ne māmiņas.
Es dzirdeju to vārdiņ',
Birst man gaužas asariņas.
Māra deve zīžautiņu
Asariņas noslaucit.
Noslauciju asariņas,
Iemet' nātru krūmiņā.
Garam gāje jauni puiši,
Cepur' nese šaujiņā.
- Kas tur spīd, kas tur mirdz
Tanī nātru krūmiņā?
- Mīļas Māras zīžautiņš,
Bāra bērna asariņas.-
Mīļai Mārai pavaicaju:
Kur es viņu izmazgašu?
Mīļa Māra pasacij':
Zeltā [?] upē lejiņā.
Mīļai Mārai pavaicaju:
Kur es viņu izžāvešu?
Mīļa Māra pasacij':
Zeltā rožu dārziņā.
Mīļai Mārai pavaicaju:
Kur es viņu paglabaš'?
Mīļa Māra pasacij':
Savā zeltā lāditē,
Aiz deviņām atslēgām.
# 5034.00
Mātes meita kalniņā
Sudrabiņu žvadzinaja;
Bārenite lejiņā
Rieta gaužas asariņas.
Neraud gauži, bārenite,
Tev Laimiņa priekšā nāk
Ar goviem, ar vēršiem,
Ar bēriem kumeļiem.
# 5035.00
Man bij viena zelta roz',
Kur mēs to stādisim?
Tur mēs to stādisim,
Pašā kalna galiņā.
Tur uzauga garas rozes
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pār [?] tiem rožu zariņiem.
Es atradu Dieva dēl'
Kumeliņu seglojot.
- Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Voi redzej' tēv ar māt'?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Bāluliņam kāzas dzer.
Es nogāju Vāczemē
Pār [?] tiem jūras līcišiem.
-Labrīt, labrīt, tēvs ar māt',
Kur jūs mani maz' atstājat?
Es uzaugu liela meit',
Šūpulit' es vien atrad',
Šūpulit' es vien atrad'
Kur es maziņš līgojos.
# 5035.01
Bij man viena balta puķe,
Kur bij manim to stādit?
Liela kalna galiņā
Baltajās smiltiņās.
Tur ta auga, tur zaļoja
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa puķites zariņiem.
- Labrītiņu, tēvs un māte,
Kam jūs mani maz' atstājat?
Kam jūs mani maz' atstājat
Svešu ļaužu rociņā,
Svešu ļaužu rociņā,
Svešu ļaužu kopšanā?
Nemāceju kāju aut,
Ne galviņu izsukāt;
Sveša māte kāj' neāva,
Ne galviņas izsukaja.
# 5035.02
Bij man viena balta puķe,
Nezinaju, kur stādit.
Zinu vienu smilšu kalnu,
Tur stādiju baltu puķi.
Es uzkāpu debesīs
Pa puķites zariņiem.
Tur redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
- Labudien, Dieva dēls,
Vaj redzeji tēv' un māti?
- Tavis tēvs, māmuliņa
Vāczemē kāzas dzer.
# 5035.03
Man bej vīna Turku pupa
Bolltu ružu dārziņā.
Jei izauga lela gara
Da pošam debešam.
Es izkopu debesīs
Pa pupiņis zariņīm;
Nu Diviņa pavaicāvu,
Kur palyka tāvs ar māti.
- Tāvs ar māti Vāczemē
Sauļis meitai kāzys dzer.
# 5036.00
Man māmiņa nozuduse,
Baltas avis ganidama.
Duzodama, mekledama,
Ieteceju niedrajā.
Ietecejse niedrajā
Ieraug' zelta avotiņu.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs Laimites mazgajās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klātu aicinaja.
Ta kas klātu aicinaja,
Ta iedeva zīdautiņu.
Iedodama tā sacija:
Mazgā rīta rasiņā;
Izmazgajse rasiņā,
Kaltē rožu dārziņā;
Izkaltejse, sarullejse,
Liec pūriņa dibinā.
Kad iedama tautiņās,
Sedz zem baltas vilnanites,
Asariņas noslaucit
Tautu galda galiņā.
# 5036.01
Es izdzinu miglāi goves,
Man pazuda māmuļite.
Teku, teku, nepanācu,
Sauc' ar balsu, nedzierdeja.
Tecedama uzteceju
Trīs zeltitus avotiņus.
Vienāi dzēra raibas goves,
Otrāi bēri kumeliņi,
Tāi trešāi avotāi
Velē divas veletajas.
Viena bija svēta Māra,
Otra mana māmuļite.
Svēta Māra klāt aicina,
Māmuļite projam sūta.
Svēta Māra pieaicina,
Iedod zīda nēzdaudziņu.
Iedodama tā sacija:
Klausi svešu māmuļiti,
Klausi svešu māmuļiti,
Asariņas slaucidama.
# 5036.02
Es staigaju, es mekleju,
Man pazuda māmuliņa.
Staigadama, mekledama,
Ieteceju niedrajā.
Tur atradu niedrajā
Trīs sidraba avotiņus.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi;
Trešajā avotā
Trīs Laimiņas mazgajās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klātu aicinaja.
Ta kas klātu aicinaja,
Ta iedeva zīdautiņu.
Iedodama tā sacija:
Mazgā rīta rasiņā;
Izmazgajse rasiņā,
Kaltē rožu dārziņā;
Izkaltejse, sarullejse,
Liec pūriņa dibinā.
Kad iedama tautiņās,
Sedz zem baltas vilnanites,
Asariņas noslaucit
Tautu galda galiņā.
# 5036.03
Lustitēm es nocirtu
Tēvam zaļu ozoliņu.
Lustitēm gan nocirtu,
Dažu dienu noraudaju:
Nīdej' mani tēvs, māmiņa
Pēc ta zaļa ozoliņa.
Nīdamais es iekāpu
Dieva dēlu laiviņā,
Ar laiviņu ielaidos
Lielā zelta niedrajā.
Vidū zelta niedrajā
Trīs Laimiņas mazgajās.
Divas mani projam raida,
Trešā klātu aicinaja.
Ta kas klātu aicinaja,
Ta iedeva zīžautiņu.
Iedodama pasacija:
Mazgā rīta rasiņā,
Izmazgajse rasiņā,
Žauj' sidraba birziņā;
Izžāvejse birziņā,
Liec savāi pūriņā.
Nāks rudenis, tautas jās,
Liec savāi galviņā.
Sveši ļaudis brīnesies,
Kur bāritis tādu ņēma.
# 5036.04
Man pazuda māmuliņa,
Baltas govis ganidama.
Tacedama, mekledama,
Ietek' niedru purviņā.
Tur tāi niedru purviņā
Trīs sudraba avotiņi.
Pie ta viena avotiņa
Trīs jumpravas mazgajās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klāt aicinaja.
Ta kas klāt aicinaja,
Ta iedeve zīžautiņu.
Ta dodama piesacija:
Liec pūriņa dibenā;
Kad iedama tautiņās,
Dod savam bāliņam,
Dod savam bāliņam
Asariņas janoslauka.
# 5036.05
Man pazuda māmulite,
Miglā ganus vadidama.
Izlociju niedru purvu,
Māmulites mekledama.
Aiz ta lielā niedru purva
Trīs sudraba avotiņi;
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā baltas avitiņas,
Trešajā avotā
Divi baltas velejās.
Viena bija mīļa Māra,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māra klāt aicina,
Māmulite nost raidija.
Mīļa Māra man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Še, sērdiene, nēzdodziņš!
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Slauki gaužas asariņas,
Noslaucijse asariņas,
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Žauj bērziņa galiņā;
Izžaudejse, sarullejse,
Liec pūriņa dibinā.
Kad vedis tautiņās,
Slauki gaužas asariņas.
# 5036.06
Man pazuda māmulite,
Miglā ganus vadijot.
Visu dienu sastaigaju,
Māmuliti mekledama.
Aiz zaļās birstalites
Div' sieviņas velejās.
Viena bija mīļa Māra,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māra klāti sauca,
Māmulite nost raidija.
Mīļa Māra klāt piesauca:
Še, sērdiene, nēzdodziņu,
Še, sērdiene, nēzdodziņu,
Slauki savas asariņas.
Kad tu viņu saslauciji,
Mazgā rīta rasiņā;
Kad tu viņu izmazgaji,
Žau sudraba bērziņā;
Kad tu viņu izžāveji,
Rullē zelta rullitē;
Kad tu viņu sarulleji,
Liec savā pūriņā:
Ja tautiņas tevi rāj,
Slauki savas asariņas.
# 5036.07
Man pazuda māmulite,
Rītāi ganu vadidama.
Teku šurpu, teku turpu,
Māmuliti mekledams.
Avotiņa lejiņā
Atrod' baltas veletajas.
Viena bija mīļa Māra,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māra klāt aicina,
Māmulite nost raidija.
Mīļa Māra tā sacija:
Še, sērdieni, nēzdaudzinis,
Še, sērdieni, nēzdaudzinis,
Slauki savas asariņas.
- Kad es viņu saslaucišu,
Kur es viņu izmazgašu?
- Mazgā rīta rasiņā;
Mazgā rīta rasiņā,
Žaun sudraba bērziņā;
Žaun sudraba bērziņā,
Tin dzītara rullitēi.
# 5036.08
Man pazud' māmalit',
Rīt' gan' vadedam'.
Es aizgāj' upmalē,
Māmalit' mekledam'.
Es atrad' upmalē
Māt' ar Mār' velejam.
Māt' man' klāt aican',
Māriņš sak', lai nenāk'.
Māriņš man iedeve
Zaļ' zīd' nēzdodziņ'.
# 5036.09
Man pazuda māmulite
Svētu rītu migliņā.
Niedres purvī nolociju,
Māmulites mekledams.
Aiz to zaļu niedres purvi
Trīs sudaba avotiņi;
Vienā dzēra raibas goves,
Otrā bēri kumeliņi,
Tā trešā avotā
Velej' baltas veletajas.
Viena bija mīļa Māra,
Otra mana māmulite.
Mīļa Māra aicinaja,
Māmuliņa nost raidija,
Lai actiņas neredzeje.
- Nāc, sērdiene, nebēdaji,
Došu zīda nēzdodziņu,
Došu zīda nēzdodziņu
Asariņas noslaucit.
- Kur es viņu izskalošu,
Kad es viņu savalkašu?
Skalo rītu rasiņā,
Žau sudraba bērziņā.
# 5036.10
Mana mīļa māmuliņa
Par kalniņu pārteceja.
Gana saucu, nedzirdeja,
Gana teku, nepanācu;
Tikai vien atsacija:
Nāc, meitiņa, pakaļā!
Tecedama ieteceju
Zaļajā niedrajā.
Iekš ta zaļa niedrajiņa
Divi zelta avotiņi;
Pie tiem zelta avotiem
Trīs jumpravas mazgajās.
Divas prasa: Kur tu teci?
Trešā sauca: Nāku šurpu!
Kas man' klāt aicinaja,
Ta būs mana māmuliņa.
# 5036.11
Nodziest manis uguntiņis,
Pazūd mana māmuliņa.
Māmuliņu mekledama,
Ieteceju niedrajā.
Pa niedraju tecedama,
Uzgāj' zelta avotiņu.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs jumpravas mazgajās.
Divas saka: Kur tu iesi?
Trešā klātu aicinaja.
Kura klātu aicinaja,
Ta iedeve zīdautiņu,
Ta iedeve zīdautiņu,
Izrakstitu, nemazgatu.
Ai, mīļā jumpraviņa,
Kur es viņu izmazgašu?
- Zelta upe lejiņā,
Tur tu viņu izmazgasi.
- Ai, mīļā jumpraviņa,
Kur es viņu izkaltešu?
- Zelta kārts kalniņā,
Tur tu viņu izkaltesi.
- Ai, mīļā jumpraviņa,
Kur es viņu sarullešu?
- Zelta rullis kalniņā,
Tur tu viņu sarullesi.
- Ai, mīļā jumpraviņa,
Kur es viņu paglabašu?
- Liec savā pūriņā,
Pašā pūra dibinā;
Dod savam mīļakam
Pašā pirmā vakarā
Par rociņu saldejumu,
Par kumeļa sedlojumu.
# 5036.12
Šorīt bija liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Teku, teku, neuzteku,
Sauc' ar balsu, nesasaucu.
Tecedama es uzteku
Trīs sudraba avotiņus.
Vienā dzēra raibas goves,
Otrā bēri kumeliņi,
Tāi trešā avotā
Velē divi veletajas.
Māra sauca: Nāc, meitiņa!
Māte saka, lai neiet.
Māra sauca: Nāc, meitiņa,
Es doš' zīda nēzdaudziņu,
Es doš' zīda nēzdaudziņu,
Asariņu noslaucit.
# 5037.00
Man pazuda māmulite
Miglaiņā rītiņā.
Izlociju divas birzes,
Māmulites neatradu.
Trešajā birztiņā
Sudrabiņa upe tek.
Tāi sudraba upitē
Divas baltas velejās.
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte saka: ej projam!
Laima saka: nāc šurpan!
Mīļa Laima man iedeva
Sarkan' zīda nēzdaudziņu.
Iedodama ta sacija:
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Še, bāraine, nēzdaudziņš,
Noslauk' gaužas asariņas.
Noslaucijse asariņas
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Kar sudraba bērziņā.
Tur atjāja Dieva dēli
Ik rītiņus mazgaties,
Ik rītiņus mazgaties,
Nēzdaugā slaucities.
Tie sacija cits uz citu:
Ko dosim bārainei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus,
Tas trešais labu zemi,
Labu zemes arajiņu.-
- Šķiraties puri, meži,
Nu ved tautas bārainiti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
No pakaļas pūriņš nāca
Ar deviņi bāleliņi.
# 5037.01
Atjāj pieci Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus;
Es nabaga bārenite,
Pieliek mani par ganiņu.
Tā sacija, pielikdami:
Neaplauzi zelta zarus!-
Nolauzuse zelta zaru,
Noteceju lejiņā.
Sauc Māriņa, met ar roku:
Nāc, bārene, kalniņā,
Nāc, bārene, kalniņā,
Došu zīda nēzdodziņu,
Došu zīda nēzdodziņu,
Ko asaru noslaucit.
Noslaucijse asariņas,
Mazgā zelta rasiņā;
Izmazgajse rasiņā
Žauj sudraba bērziņā.-
Ak, mēs pieci Dieva dēli,
Ko vēlesim bārenei?
Viens vēlam rudzus, miežus,
Otris bērus kumeliņus,
Trešais vēlam govis, vēršus,
Ceturtais baltas aitas,
Piektais vēlam bārainei
Labu mūžu nodzīvot.
# 5037.02
Man pazuda māmuļite,
Miglā ganus vadidama.
Izlauziju ņiedru purvu,
Māmuļites mekledama.
Aiz ta liela ņiedru purva
Trīs sudraba ezeriņi.
Vienā dzēre raibas govis,
Otrā bēri kumeliņi;
Tāi trešā ezerā
Velē divi veletajas.
Viena bija māsa mana,
Otra mana māmuļite.
Tā sacija māsa mana:
Še, sērdiene, nēzdaudziņš,
Še, sērdiene, nēzdaudziņš,
Nosaslauki asariņas.
Noslaucijsi asariņas,
Mazgā rīta rasiņā;
Izmazgajsi rasiņā,
Žauj sudraba bērziņā.
# 5037.03
Man pazuda māmulite
Miglaiņā rītiņā.
Bērzu birzi izlociju
Pa vienam žuburam,
Birzes vidū ieraudziju,
Divas baltas mazgajās;
Viena mana māte bija,
Otra mana mīļa Laima.
Māte teica: Ej projam!
Mīļa Laima: Atnāc šurp!
Mīļa Laima man iedeva
Baltu zīžu nēzdodziņu.
Iedodama, ta sacija:
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Kar sudraba birziņā.
Ik rītiņus tur atjāja
Dieva dēli slaucities.
Slaucidamies tā sacija:
Ko dosim bārenei?
Viens mēs dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tam trešam nav ko dot,
Tas dos zemes arajiņu.-
Šķiraties krūmi, meži,
Nu ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.
# 5037.04
Man pazuda (pagaisa) raibuliņa
Miglainā (Miglotā) rītiņā.
Izstaigaju niedru purvi,
Raibuliņas mekledama.
Niedru purva maliņā
Trīs sudraba avotiņi.
Pirmā dzēra govis, vērši,
Otrā bēri kumeliņi,
Tāi trešā avotā
Div' meitiņas velejās.
Oša beņķis, liepu vāle,
Velē zīda nēzdaudziņus.
Tās sacija, veledamas:
Kur mēs viņus kaltesim?
Tāi kokā kaltesim,
Kur deviņi vēji pūš,
Kur deviņi vēji pūš,
Kur deviņas saules spīd.
Tur jāj divi Dieva dēli
Ik rītiņa slaucities.
Slaucidamies tā sacija:
Kādu laimi vēlesim?
Kādu laimi vēlesim
Tai nabaga bārenei?
Tādu laimi vēlesim:
Bārenei tautās iet,
Bārenei tautās iet,
Simtiem dzīt govis, vēršus,
Simtiem dzīt govis, vēršus,
Simtiem bērus kumeliņus.
# 5037.05
Miglainā rītiņā
Man pazuda māmuliņa.
Izlociju niedoliņus,
Māmuliņas mekledama.
Tai niedoļu galiņā
Māt' ar Māru velejās.
Māte saka: Ej projam!
Māra klāt aicinaja,
Māra klāt aicinaja,
Šķiņķoj' zīda nēzdodziņu:
Še, sērdiene, nēzdodziņš,
Noslauk' gaužas asariņas,
Noslauk' gaužas asariņas,
Aiznes Māras baznicā.
Tur aizies Dieva dēls
Svētu rītu slaucities.
Slaucidamies, tas sacija:
Kam tas zīda nēzdodziņš?
- Māras zīda nēzdodziņš,
Sērdieniņa asariņas.
- Kas man bija, to es došu
Tam nabaga sērdieņam:
Simtiem došu raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.-
- Verat vārtus līdz galami,
Sērdieņami laime nāk:
Simtiem dzina raibas govis,
Simtiem bērus kumeliņus.
# 5037.06
Migleinē rītiņē
Man pazud līgaviņ.
Es izbrid niedrs pur,
Līgaviņ mekledams.
Aiz to liel niedrs pur
Trīs sudraba avotiņ.
Vienē dzēr raibs govs,
Otrē balts avitiņš;
Tāi trešē avotē
Div balt mazgajas.
Vien bij mīļa Mār
Otr man līgaviņ.
Mīļa Mār man iedev,
Sarkan zīd nēzdodziņ;
Apkārt bij mīļ vārd,
Vidē bij man sirsiņ.
Mazgej pļavs lāmiņē,
Lik uz dzelz ecešiem;
Ņēm no dzelz ecešiem,
Lik uz zelt vadzišiem.
Tur sanāc Diev dēl
Ik rītiņs slaucities,
Ik rītiņs slaucities
Mārs dotē nēzdogē.
# 5037.07
No rītiņa liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Niedru purvu tecedama,
Uztek' triju avotiņu.
Vienā dzēra govis, vērši,
Otrā bēri kumeliņi;
Tāi trešajā avotāi
Divi baltas mazgajās.
Viena bija mīļa Māra,
Otra mana māmuļite.
Māmiņ' mani projam sūta,
Mīļa Māra klāt aicina.
Mīļa Māra man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgā rīta rasiņā;
Mazgā rīta rasiņā,
Rullē zelta rullitī;
Rullē zelta rullitī,
Žau niedrites galiņā.
Tur atjās Dieva dēli
Ik rītiņa mazgaties,
Ik rītiņa mazgaties,
Nezdogā slaucities.
Slaucidamies tie runaja:
Ko mēs dosim sērdienei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tas trešais novēlesim
Labas laimes dzīvojam.
# 5037.08
No rītiņa migliņā
Man pazuda līgaviņa,
Niedru purvu izbradaju,
Līgaviņu mekledams.
Niedru purvu bradadams,
Uzbrien' trijus avotiņus.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā baltas avitiņas;
Pie ta treša avotiņa
Divas baltas mazgajās.
Viena bija māsa mana,
Otra mana līgaviņa.
Māsiņ' mani projam raida,
Līgaviņa klāt aicina.
Līgaviņa man iedeva
Zilu zīdes nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgā rīta rasiņā,
Mazgā rīta rasiņā,
Žāvē liepu zariņā,
Žāvē liepu zariņā,
Rullē zelta rullitī.
# 5038.00
Man vaicaja mīļa Māra
Ar'i daudz bārenišu.
Ne zemite nepanestu,
Būt vienāi vietiņā.
# 5038.01
Mīļš Dieviņis man vaicaja,
Daudz sērdieņu šaī saulēi.
Kad saietu vienāi vietāi,
Ne zemite nepanestu.
# 5038.02
Mīļa Mārja man vaicaja,
Cik bijam sērdienites.
Kad sagājam pulciņā,
Ne zemite nepanesa.
# 5039.00
Mazai man tēvs nomira,
Mazai mira māmuliņa,-
Kur bij man prātu ņemt,
Kur gudraju padomiņu?
Dieviņš man prātu deva,
Laimit' gudru padomiņu.
# 5040.00
Mēs bijam trīs māsiņas,
Visas trīs bārenites;
Mums Laimiņa sagšas auda,
Baltu vilnu lasidama.
Kad iesim baznicā,
Visas trīs segsimies.
Dieva dēli ieraudzija,
Saka, saules jumpraviņas.
Laima saka stāvedama:
Visas trīs bārenites.
# 5041.00
Nāc, Dievini, mīļa Māra
Sērdieniša godinos;
Tie dižaji bajārini,
Tie bij lepni, tie nenāca.
# 5042.00
Nāc, Diveņ, nāc, Laimeņ,
Bārineiša gudeņā:
Ni jam tāva, ni māmeņis,
Kam gudeņa gudynāt.
Pasaver tu, Laimeņ,
Poš par lugu ustobā,
Kaidu jam gudu taisa
Par tu jā gājumeņu.
# 5043.00
Neaugat, līki koki,
Liela ceļa maliņāi,
Garam brauca sērdienite,
Mīļa Māra vaditaja.
# 5044.00
Nekliedziet, gulbja bērni,
Gana dziļi ezeriņi;
Neraudat, bāreniši,
Jūsu tēvs debesīs.
# 5045.00
Ņem, bāliņ(i), bāreniti,
Bārenite liela rada:
Dieviņš tēvs, Laime māte,
Dieva dēli bāleliņi.
# 5045.01
Ņem, bāliņi, bāreniti,
Bārenitei lieli radi:
Dievis tēvs, Laime māte,
Dieva dēli bāleliņi.
# 5045.02
Ņam, bāeliņ, bāerenītu,
Bāerenīta lielu rodu:
Dievis tāvis, Laima māeta,
Dieva dēli bāeleliņi.
# 5046.00
Nesēroju, neguģoju,
Ne es viena sērdienite:
Slīktin slīka Māras zeme,
Sērdienišu [?] staigajot.
# 5047.00
Nevienam(i) nesaciju
Savu lielu žēlabiņu;
Dieviņam, tam pasaku,
Tas nesaka nevienam.
# 5047.01
Es nesaku nevienam
Savu lielu žēlabiņu,
Laimiņai vien pasaku,
Ta otram nesacija.
# 5048.00
No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdieniti:
Pakaļ nāca mīļa Māra,
Dzīpariņus mētadama.
# 5049.00
Nosvīdusi Laima brauca,
Nosvīduši kumeliņ',
Man nabaga bārišam
Rūmes vietu mekledam'.
# 5050.00
Pati Laimiņ' i locija
Bārenei villainiti;
Divi puškus zelta lika,
Trešu lika sidrabiņ'.
# 5051.00
Pilna Dieva uztabiņa
Bārenišu piegājuse;
Gribej' Dieva uztabiņu
Asarām slīcināt.
# 5052.00
Pūš, vējiņ, rāmi, rāmi,
Māra nāca par Daugavu:
Pilna laiva sērdienišu,
Pilna sauja asariņu.
# 5053.00
Pūt, vējiņ, rāmi, rāmi,
Māre nāk par Daugavu;
Pilna laiva sērdieniņu,
Pilna sauja sudrabiņa.
# 5054.00
Rads radiņu godinaja,
Kas godina sērdieniti?
Mīļa Māra, goda sieva,
Ta godina sērdieniti.
# 5055.00
Saka mani bāreniti,
Es nebiju bārenite:
Dieviņš tēvs, Laime māte,
Dieva dēli bāleliņi.
# 5055.01
Visi saka, visi saka:
Bārenite, bārenite!
Vaj tadēļ bārenite,
Ka nav tēva, māmuļiņas?
Dievis tēvs, Laima māte,
Dieva dēli bāleniņi.
# 5057.00
Satāp [?] mani div' viļneiši,
Iz Daugovas veļējut,
Ģsvīž vālis Daugovā,
Ģceļ pošu laiveņā.
Ģcāluši laiveņā,
Nuvad mani uz Vāczemi.
Nuvaduši uz Vāczemi,
Dalik mani klauseitos,
Dalik mani klauseitos,
Ku dzīdāja škālas bārni.
Treis dineņas sasaklaušu
Ni āduse, ni dzāruse;
Caturtā dineņā
Ģdod maņi vīnu zērni.
Es tā zērņa naapežu,
Tu isēju dērveņī.
Tys izauga kuplys, gars,
Da pošīm dabasīm;
Es izkāpu pi Diveņa
Pa zērneiša zareņīm.
Lobs reiteņš, Diva dāls!
Kur guļ muna māmuļeņa?
- Tī guļ tova māmuļeņa,
Zam Diveņa noma durs,
Zam Diveņa noma durs,
Zam zaļu veļēneņu.
- Ceļīs, munu māmuļeņ,
Es paceļšu veļēneņu.
- Es, bērneņ, nasaceļšu,
Cikom sauļe debesīs.
Dužādama, raudādama,
Ģtecēju nīdreitēs.
Nu tos nīdru šmuigu garu
Iztak zalta oluteņš.
Pi tā zalta oluteņa
Treis jumprovas mozgājās.
Divi soka: kur tu īsi?
Trešā klātu aicynā.
Kura klātu aicynā,
Tei ideve zeižauteņu.
-Ša, māseņ, zeižauteņš,
Nuslauk sovas asareņas!
- Nuslaucēju asareņas,
Ša, māseņ, atpakaļ.
- Jam ar Divu, nosoi pate
Par māmeņas žēļeibām.
# 5058.00
Žēli raud sērdienite
Viena pati kamburī.
Vaicā viņu Dēkla, Laime:
Ko tu raudi, sērdienite?
- Kā es žēli neraudašu,
Nav neviena līdzetaja,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleniņa.
- Ej, sērdiene, nebēdā,
Es tev gribu palīdzēt,
Es tev gribu palīdzēt
Visu mūžu dzīvojot.
# 5059.00
Žēlo, Dievs, žēlo, Laime,
Man nebija žēlotaja!
Visi mani žēlotaji
Guļ zem zaļas veleniņas.
# 5059.01
Godaj' mani, Dievs un Laime,
Man nav savu godataju,
Visi mani godataji
Guļ vēsā zemitē:
Guļ man tēvs, guļ māmiņa,
Guļ vecaki bāleliņi.
# 5059.02
Redz', Dieviņ, tu pats mani,
Man nav viena redzetaja:
Tēvs, māmiņa apakš zemes,
Karā balti bāleniņi.
# 5059.03
Žēlo mani, mīļš Dieviņš,
Man navaid žēlotaja:
Tēvs, māmiņa apakš zemes,
Aiz ūdeņa bāleliņi.
# 5059.04
Žēlo mani, mīļš Dieviņ(i),
Man nevaid žēlotaja!
Visi mani žēlotaji
Guļ zem zaļas veleniņas.
# 5059.05
Žēlo mani, mīļš Dieviņis,
Man nevaid žēlotaja!
Visi mani žēlotaji
Pie Dieviņa aizgājuši.
# 5059.06
Oi, Diveņ, oi, Laimeņ,
Navā man žālotāju;
Visi muni žālotāji
Guļ zam zaļu veleneņu.
# 5059.07
Žāloi mani tu, Diveņ,
Navā maņ žālātāju,
Jau ti muni žālātāji
Guļ zam zaļu veļeneņu.-
Celīs, munu māmuļeņ,
Es paceļšu veļeneņu.
Nasaceļšu es, bērneņ,
Koļeņ sauļe debesīs.
# 5060.00
Šķiratiesi, melli meži,
Ārdaties, posta sēti [?],
Dieviņš jāja, Laime brauca
Sērdienei panākstos.
# 5061.00
Šodien saule gaisojās,
Sērdienei kāzas dzēra
Saule vilka zīda svārkus,
Līdz zemiti locidama;
Mīļa Māra sagšu sedza,
Līdz zemiti puškodama;
Dieva dēli zirgus jūdza
Sudrabiņa ratiņos;
Mēnestiņis līdza brauca,
Ieiet līdza baznicā.
# 5062.00
Sērdienite kronu pina
Baltābola kalniņāi.
Tur atnāca mīļa Māra (mīļš Dieviņis)
Ar divim eņģeļim.
Kur tu liksi, sērdienite,
Puķu kroni nopinuse?
Nav man tēva, ne māmiņas,
Kas man zelta liedinās?
# 5063.00
Sērdienite ta meitiņa,
Dadzī kūra uguntiņu.
Dod, Dieviņi, lem, Laimiņa,
Tai malciņas cirtejiņu.
# 5097.00
Ej, māmiņa, atcel vārtus,
Tev trijadi viesi nāce:
Nāk tautiņas, ved sērdieni,
Mīļš Dieviņš pakaļ nāce.
# 5098.00
Es bārenis tautu dēls,
Man bārene līgaviņa;
Lai Dieviņš palīdzeja
Bāreņam dzīvojot.
# 5099.00
Es bij' stalts tēva dēls,
Man bij stalts kumeliņš,
Nezin', kur atradišu
Tādu staltu līgaviņu.
Aiz upites kalniņāi
Stalta auga sērdienite,
Stalta auga sērdienite
Ar basām kājiņām.
# 5100.00
Es izvilku liepas koku
No rāvaiņa ūdentiņa:
Es izņēmu sērdieniti
No ļautiņu valodām.
# 5101.00
Es mātei viena meita,
Es nabaga sērdienite;
Bajārs man garam gāja,
Ar kājiņu sveicinaja.
# 5102.00
Es nabaga sērdienite
Ganu ceļa maliņā.
Garam jāja tautu dēlis,
Noņem manu vaiņadziņu,
Noņem manu vaiņadziņu,
Uzliek smilgas galiņā[?].
# 5103.00
Es neietu sērdienite
Pie bajāra tēva dēla,
Ik rītiņus, vakariņus:
Man sērdiene līgaviņa.
# 5104.00
Es neietu to celiņu,
Kur bajāra dēliņš gāja;
Purvu bridu, niedres lauzu,
No bajāra vairijos.
Nebij' purvu pusbriduse,
Satikos bajariņu.
Bajārs mani bildinaja,
Birst man žēlas asariņas.
- Neraud' žēli, sērdienite,
Neb' es tev mantas prasu,
Patīk man tavs darbiņš,
Tavs raženis augumiņš,
Tavs raženis augumiņš,
Tavs labais tikumiņš.
# 5104.01
Es neietu to celiņu,
Kur bajāra dēliņš gāja;
Poru bridu, niedres lauzu,
Negribeju satikties.
Nebij' pusi es bridusi,
Satikos bajāriņu,
Satikos bajāriņu,
Birst man gaužas asariņas.
- Neraud' gauži, sērdienite,
Neb' es tavu mantu raugu,
Tīk man tavas kājas, rokas,
Tavs ražens augumiņš.
# 5105.00
Es nelēktu no laipiņas
Rakstitāi laiviņā;
Es neietu sērdienite
Pie bajara tēva dēla.
# 5105.01
Es nekāptu no laipiņas
Sausa koka laiviņā;
Es neietu nebagata
Pie bagata tēva dēla.
# 5106.00
Es neteicu tēva dēlu,
Nevainoju sērdieniti,
Es nezinu, kur man būs
Mans maizites arajiņš.
# 5107.00
Es paņēmu bāreniti,
Darbiņā raudzidams,
Man naudiņa, man mantiba,
Man mīliga dzīvošana.
# 5109.00
Gādā, Dievis, gādā, Laima,
Man nabaga bārenei
Labus zirgus, lab' araju,
Labi lielus tīrumiņus.
# 5110.00
Garām gāju pūru lauku,
Rudzu lauku mekledams;
Garām gāju mātes meitu,
Sērdieniti lūkodams.
# 5110.01
Pāri bridu baltābolam,
Sarkanaju gaididams;
Garam laidu sērdieniti,
Mātes meitu gaididams.
# 5111.00
Garam jāja tautu dēls,
Neredz mani sērdieniti.
Gan tu lūgsi Dievu pēc,
Kaut dabutu sērdieniti,
# 5112.00
Gauži raud bārenite,
Ar tautām noiedama?
Kādu tēvu, māmuliņu
Tu atstāji pakaļā?
# 5113.00
Gauži raud bārenite,
Pie vārtiem stāvedama:
Tēvs, māmiņa zem zemēm,
Brāļi goda nedarija.
# 5114.00
Grib bāliņš sievu ņemt,
Nevar meitu sataujāt.
Ņem, bāliņ, bāreniti,
Netaujā mātes meitas:
Bārenite uzaugdama,
Visu darbu ieradusi,
Ieradusi riju kult,
I māliti ritināt.
# 5115.00
Grūti pļauti kviešu maize,
Viegli nesti kabatā;
Grūti ņemti grūtdieniti,
Viegli celti kamanās.
# 5116.00
Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud tie bērniņi,
Redz pamāti atvedot.
# 5116.05
Gryuši pyute syla pride,
Smolka ļeita pidzāruse;
Gauži raud ti bērņeņi,
Redz pamāti atvadut.
Voi byus maizis devējeņa,
Voi ar kāju sperējeņa,
Nabyus maizis devējeņa,
Byus ar kāju sperējeņa.
# 5116.06
Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Žēli rauda tie bērniņi,
Redz pamāti pārvedam.
Neraudate jūs, bērniņi,
Būs pamāte kā māmiņa.
# 5117.00
Grūti pūta sila priede,
Smalka lietus pielijuse:
Žēli raud sērdienite,
No bajāra bildinama.
# 5117.01
Grūti pūta sila priede,
Smalku lietu pielijusi:
Žēli rauda sērdienite,
Bajāram bildinot.
- Neraud žēli, sērdienite,
Neb' es tavu mantu raugu;
Patīk manim tavs darbiņis,
Tavs raženis augumiņis.
# 5118.00
Gulot glaudu sav' galviņu
Pie peleka akmentiņa;
Pāri pūta auksti vēji,
Garām jāja lepnas tautas.
# 5118.01
Pie akmiņa galvu liku
Es nabaga grūtdienite;
Pāri pūta lieli vēji,
Garam jāja lepnas tautas.
# 5119.00
Jāju dienu, jāju nakti,
Smukmeitiņu lūkoties.
Uzjāj' vienu avotiņu,
Smukmeitiņa mazgajās.
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Padzird' manu kumeliņu;
Padzird' manu kumeliņu,
Būsi mana līgaviņa.
- Vai, Dieviņ, nava tiesa,
Kas ņems mani bārainiti?
- Ja es tevim prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam.
- Ni man cimdu, ni man zeķu,
Ni man baltu villainišu.
- Būs tev cimdi, būs tev zeķes,
Būs tev baltas villainites.
- Ni man govu, ni man vēršu,
Ni man bēru kumeliņu.
- Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs tev bēri kumeliņi.-
Līcin līca vara tilti,
Kur bāraini pāri veda.
# 5119.01
Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Jāju dienu, jāju nakti,
Sev līgavas mekledams.
Pulkiem redzu tautu meitu,
Bet prātam nipatīk.
Uzjāj' mazu avotiņu,
Smuks skuķitis mazgajās.
Labdien, ciema dzeltenite,
Padzird' manu kumeliņu,
Padzird' manu kumeliņu
Tīr' avota ūdentiņu.
Saki, ciema dzeltenite,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur tev tēvs, māmuliņa,
Kur īstais bāleliņš?
- Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īstā bāleliņa:
Tēvs, māmiņa nomiruši,
Bāliņš tālu Vāczemē.
- Saki, ciema dzeltenite,
Kas tev' daili derinaja?
- Manas pašas padomiņis,
Mīļa Laima palīdzeja.
- Saki, ciema dzeltenite,
Vaj es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam!
- Tu bagatis tēva dēls,
Es nabaga sērdienite.
- Es niraugu mantas tavas,
Raugu tavu tikumiņu.
- Bergi tev tēvs, māmiņa,
Tie jau mani niecinās.
- Manis tēvis, māmuliņa,
Tie ar tevi nidzīvos;
Pats es tevi lūkojos,
Paši divi dzīvosim.
# 5119.02
Jātnieciņa dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Lejā dziļu avotiņu.
Pie ta dziļa avotiņa
Smuk' meitiņa mazgajās.
Labdien, ciema zeltenite,
Padzird' manu kumeliņu.
Saki, ciema zeltenite,
Vaj es tavam prātam tīku?
Ja es tavam prātam tīku,
Sniedz rociņu, saderam.
- Tu bagatis tēva dēlis,
Es nabaga bārenite.
- Es neraugu mantas tavas,
Es raug' tavu tikumiņu.
Es raug' tavu tikumiņu,
Tavu gudru padomiņu.
# 5120.00
Jau es slapja nomirkusi,
Vēl man' stumj ūdenī;
Jau es pati bārenite,
Vēl atraitņa līgaviņa.
# 5121.00
Jo baltaja ieva ziede,
Jo melnajas ogas auga;
Jo es biju sērdienite,
Jo man dailas tautas jāja.
# 5122.00
Kā raženi noziedeja
Vējā lauzta ābelite!
Kā Dieviņis godā cēla
To nabaga sērdieniti!
# 5123.00
Kad tu biji ozoliņis,
Kam tu augi lejiņā?
Kad tu biji tēva dēls,
Kam tu ņēmi bāreniti?
# 5123.01
Kad tu biji vītoliņis,
Kam aug' dārza maliņā?
Kad tu biji dižens puisis,
Kam bāreni bildinaji?
# 5124.00
Kāda koka ta laiviņa,
Tek a manu kumeliņu?
Kādu ļaužu ta meitiņa,
Sēd pie mana bāleliņa?
Oša koka ta laiviņa,
Sērdienite ta meitiņa.
# 5125.00
Kāds tu biji, bāleliņi,
Tādu ņemi līgaviņu;
Ja tu biji pats sērdienis,
Ņem sērdieni līgaviņu.
# 5126.00
Kājām tautas atnākušas,
Bāreniti dēvedamas.
Lai bārene, ja bārene,
Jūdziet labu kumeliņu.
# 5127.00
Kalabadi, kalabadi
Sālats auga ezerā?
Kalabadi sērdienite
Aug bajāra līgaviņa?
# 5128.00
Kalnā teku raudzities,
Kā ved tautas bāreniti.
Tāpat ved bāreniti,
Kā bagatu mātes meitu.
# 5129.00
Kam, Dieviņ, man noliki
Asarās nodzīvot?
Jau es biju bārenite,
Vēl atraikņa līgaviņa,
Vēl atraikņa līgaviņa,
Pabērnišu māmuliņa.
# 5130.00
Kam, tautieti, purvā bridi
Pakaļ man bārenei?
Vaj neredzi sausa ceļa,
Kur aizgāja mātes meita?
# 5130.01
Ir bagats dubļus brida
Pakaļ mani kalponiti;
Vaj neredzi sausa ceļa,
Kur aizgāja sudrabota?
# 5130.02
Kam, puisiti, dubļus bridi
Līdz manim bāreniti?
Tu var' iet sausu ceļu,
Ņemt bagatu brāļa māsu.
# 5130.03
Kam, tautieti, purvā bridi
Man pakaļ, bārenei?
Vaj nebija sausa ceļa,
Vaj bagatas mātes meitas?
# 5130.04
Kam. tautieti, purvā bridi
Pakaļ man bārenei?
Āru malu ij aizgāja
Bagatā mātes meita.
# 5130.05
Kam, tautieti, purvu bridi
Uz maniem, bāreniti?
Kam nejāji sausu ceļu
Uz bagatu mātes meitu?
# 5130.06
Ko, tautieti, dubļus brien
Pakaļ mani sērdieniti?
Ej par kalnu sausu ceļu,
Tur nogāja sudrabotas.
# 5131.00
Kam tu augi, balta puķe,
Purvienā, rāvienā?
Kam tu gāji, sērdienite,
Pie netikļa tēva dēla?
# 5132.00
Kam tu augi, pura bērzs,
Āra bērza vietiņā?
Kam tu nāci, bārenite,
Lielajos dieveros?
# 5133.00
Kas iemauktus činčinaja
Viņa meža maliņā?
Bajars veda sērdieniti
Pa deviņi novadiņi.
# 5134.00
Kas cereja sērdieņam
Tik lustigus bāleliņus?
Ar zobeni vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.
# 5135.00
Ko, Dieviņi, tev sariebu,
Ka tu manim grūt dariji?
Jau uzaugu pie pamātes,
Vēl ieveda pabērnos.
# 5136.00
Ko tie tautu melli zirgi
Pret kalniņu grūti velk?
Sērdieniņa vaiņadziņš
Pills ar ļaužu valodām.
# 5137.00
Ko, upite, tu dariji?
Strautiņš tek dziedadams;
Ko dariji, mātes meita?
Sērdieniti tautās veda.
# 5138.00
Koši zied papuvite
Dzelteniem ziediņiem;
Kā ta koši neziedēs,
Pāri vesta sērdienite.
# 5139.00
Kuris Dievs bāreniti
Tik slavenu slavinaja?
Tai sajāja treju tautu
Vienu vārtu vērumiņu.
# 5140.00
Kuris Dievis bāreniti
Tik slavenu slavinaja?
Tās tautiņas neaizjāja,
Citas loka kumeliņu.
# 5141.00
Kuris Dievis bāreniti
Tik slavenu slavinaja?
Treju tautu sajājuši,
Vēl deviņu dzīrušies.
# 5142.00
Labak dzeru miežu alu,
Ne kā sūru brandaviņu;
Labak ņemu bāreniti,
Ne bagatu mātes meitu:
Bārenite iejūkuse
Grūtajam darbiņam,
Mātes meita iejūkuse
No kambara kambarī.
# 5142.01
Ņem, bāliņ, bāreniti,
Ne bagatu mātes meitu:
Bārenite ieraduse
Grūtu darbiņ' i darit.
# 5143.00
Labak dzēru miežu alu,
Ne kā rudzu brandavīnu;
Labak ņēmu bāreniti (kalponiti),
Ne kā laisku mātes meitu.
# 5143.01
Labak ņēmu kalpa meitu,
Ne kā slinku mātes meitu;
Kalpa meita nabadzite,
Ta darbiņu daritaja.
# 5144.00
Labi, labi Dieviņš dara,
No lāčauzas tīru maizi;
Labi, labi Dieviņš dara,
No bāraines saiminieci.
# 5145.00
Labis manis kumeliņis,
Bez iemauktiem ceļu tek;
Gudra mana līgaviņa,
Bez māmiņas izaugusi.
# 5146.00
Lai es biju bārenite,
Lai man viena vilnainite,
Ij tad vēl negribeju
Sliktu ļaužu bildinam'.
# 5146.01
Lai es augu bārenite,
Lai nesaju snāteniti,
Vēl ar' tad nesaļāvu
Nelietai zēdināt.
# 5147.00
Lai es biju bārenite,
Lai man viena villainite,
Ne no krēsla necēlos,
Sliktu ļaužu bildinama.
# 5148.00
Lai es biju (augu) bārenite,
Lai man viena villainite,
Vēl i tad, bāleliņi,
Kalpam manis nedodiet.
# 5149.00
Ļaudim lieli brīnumiņi,
Liepa auga tīrumā;
Vēl lielaki brīnumiņi,
Bagats bāri bildinaja.
# 5150.00
Lieli vēji nolauzuši
Pura bērza galotniti;
Lielas tautas noņēmušas
Bārenites vaiņadziņu.
# 5151.00
Līdz zemei zīda pušķi
Bērajam kumeļam;
Lien ārā, bārenit,
Tevi gāja raudzities.
# 5151.01
Ej ārā, bārenite,
Tautas tevi raudzijās.
Sirmajam kumeļam
Līdz zemei zīda puški.
# 5152.00
Līgodamis vējš nolauza
Purva bērza galotniti;
Mīledamis es pajēmu
To nabaga sērdieniti.
# 5160.00
Nedrebeji, liela apse,
Maza vēja drebinama;
Nebīsties, sērdienite,
Lepnu tautu bildinata.
# 5161.00
Nejājiet, lepnas tautas,
Es nabaga sērdienite;
Kur es ņemšu kreklus segt
Deviņiem dieveriem.
# 5162.00
Ņem, bagats, bagato,
Liec naudiņu pie naudiņas,
Neņem manis bārenites,
Nedzer manu asariņu.
# 5163.00
Ņem, tautieti, drīz tu mani,
Neļauj ilgi man vārgot,
Svešs tētiņš, sveša māte
Kā zarota ābelite.
# 5164.00
Ņemtin ņemšu līgaviņu,
Bet nezinu, kādu ņemt,
Vaj ņemt gudru sērdieniti,
Vaj bagatu mātes meitu.
Labaks gudru sērdieniti,
Ne bagatu mātes meitu.
Sirmiem zirgiem ceļā braucu,
Sētā gudra līgaviņa.
# 5165.00
Ņemtin ņemšu, ņemtin ņemšu
To meitiņu sērdieniti:
Žēl man tapa raugoties,
Ka ta dziļi dubļus brida.
# 5165.01
Žēlodams es apņēmu
To nabaga sērdieniti:
Žēl man bija raugoties,
Kad ta dziļus dubļus brida.
# 5166.00
Neņem mani ciema puiši,
Sērdieniti dēvedami.
Kad es iešu, tāpat būs,
Kā bajāra meitiņām:
Krustim kāršu linu dvieļus,
Vizēs zīļu vainadziņš;
Vēl tautieša māsiņām
Sudrabotu sagšu segšu,
Sudrabotu sagšu segšu,
Zelta puškiem puškodama,
Lai māršiņas piemineja,
Visu mūžu dzīvodamas.
# 5172.00
Nepūšati, lieli vēji,
Man paldziņis apsegā;
Nejājati, lielas tautas,
Es ļaudim niecinata.
# 5173.00
Nepūšat(i), lieli vēji,
Man paldziņis apsegā;
Nejājat(i), lepnas tautas,
Es nabaga sērdienite.
# 5174.00
Netīšam es iejāju
Meitu mātes sētiņā.
Pavaicaju māmiņai,
Kas bij rijas kūlejiņš.
Māmiņ' man atbildeja:
Sērdienite kūlejiņa.
Pavaicaju māmiņai:
Ko tās tavas meitas dara?
- Manas meitas pūru loka,
Puško baltas villainites.
Pavaicaju māmiņai:
Kas sērdienes pūru loka?
- Sērdienite pate loka,
Nakti miega neguleja.
- Nāc ārā, sērdienite,
Sēd' manās kamanās.
# 5175.00
Nu palaida bolkys vežu,
Tās bej lobys ustobai;
Bārineiti sivu jemu,
Tej bej loba saimineica.
# 5176.00
No tālienes jau pazinu,
Kur ved tautas bāreniti:
Blakam tek sirmi zirgi,
Zīda puški līdz zemei.
# 5177.00
No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdieniti:
Rāmi tek sirmi zirgi,
Noskumuši bāleliņi.
# 5177.01
No tālienes jau pazinu,
Kur aizveda sērdieniti:
Lēni tek sirmi zirgi,
Gauži raud sērdienite.
# 5178.00
No tālienes jau pazinu
Sērdienites vedejiņus:
Soļiem teka sirmi zirgi,
Sēri dzieda vedejiņi.
# 5178.01
Kalnā kāpu skatities,
Kur ved tautas bāreniti.
Blakam teki kumeliņi,
Skaisti dzied vedejiņi.
# 5178.02
No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdieniti:
Rāmi tek kumeliņi,
Koši dzied vedejiņi.
# 5179.00
Pa kam var pazeit avīšu kuku?
Bollti zīdēja, sorkonas ogas.
Pa kam var pazeit bāriņi māseņu?
Lejā sedēja, gauži raudāja.
Naraudi, māseņ, nav tovas māmeņas,
Tova māmeņa aiz treju atslāgu.
Vīna atslāga zaļa zāļeite,
Otra atslāga dzaltonas smilkteņis,
Treša atslāga ozula galdeņi.
Ozula galdeņim kauļeņi samigti.
Izlyudzi, māseņ, nu Diva vēja,
Kab tu zāļeiti vējš rozpurynātu,
Kab tās smikteņas vējš roznosātu,
Ozula gaļdeņus kab rozškuveitu.
Tulaik jej atīs tova māmeņa
Uz tova gobeņa.
# 5179.01
Pa kam var pazeit avīšas, upines?
Bollti zīdņi, sorkonas ogas.
Pa kam var pazeit bāriņi pulkā?
Augšāk sedēja, uz zemi vēres.
Ko tu, bāriņe, tik augši sādīs,
Tik augši sādīs, uz zemi vērīs?
Varbyut tu gribi māmeņu redzet?
Tāļi tāļumā tova māmeņa,
Guļ tova māmeņa aiz treju atslāgu.
Vīna atslāga bollti bērzeņi,
Otra atslāga zaļa zāļeite,
Treša atslāga dzaltonas smiļkteņas.
Prosi tu, bāriņa, nu Diva vēja,
Lai bolltus bērzeņus izraustēja,
Lai zaļu zāļeiti iznosāja,
Dzaltonas smiļkteņas izputynāja.
Prosi tu, bāriņa, nu Diva vēja,
Lai tovu māmeņu paceļ kājos.
Prosi tu, bāriņa, svēteibeņas.
- Svetēju tevi, bērneņu milu,
Dzievāt slovonai, igādāt maņi.
# 5180.00
Pa kam var pazeit avīkšu kuku?
Bollti zīdeņi, sorkonas ogas.
Pa kam var pazeit bāriņi pulkā?
Zemļi sedēja, gauži raudāja,
Gauži raudāja sovas draudzeites.
Nava maņ tāva, kam goda ēalt,
Nava maņ mātes, kam pyura likt,
Nava maņ māsas, kam galvas sukāt,
Nava maņ brāļa, kam ļeidza braukt.
Tovys tāteita tāļi tāļumā,
Tāļi tāļuma, zamas dziļumā,
Zamas dziļumā zam treju atslāgu.
Pyrmais atslāgs ozula goldi.
Ozula goldi placus samidza,
Placus samidza uz vysa myuža.
Otrais atslāgs zaļa zāļeita.
Trešais atslāgs dzaltonas smiļktes.
Dzaltonas smiļktes acis samidza,
Acis samidza uz vysa myuža
Tova māmeņa tāļi tāļumā,
Tāļi tāļumā, zamas dziļumā,
Zamas dziļumā zam treju atslāgu.
Pyrmais atslāgs ozula goldi.
Ozula goldi placus samidza,
Placus samidza uz vysa myuža.
Otrais atslāgs zaļa zāļeita.
Trešais atslāgs dzaltonas smiļktes.
Dzaltonas smiļktes acis samidza,
Acis samidza uz vysa myuža
Tova māseņa tautos nugāja,
Tautos nugāja osoru lītu;
Na uz diņeņas, na uz ņedeļas,
Tautos nugāja uz vysa myuža.
Tovys bāļeņis karā nugāja,
Karā nugāja osoru lītu
Na uz diņeņas, na uz ņedeļas
Zubins uz kokla [?], bļisa uz placa.
# 5181.00
Pabērniņi, pabērniņi,
Bēgat laiku pagultē:
Atvedis svešu māti
Ar visiemi žagariem.
