04801 - 05000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.3. Bāriņi, sērdieņi. ( 3905 - 5259)
2.3.6. Valodas, paļas, nicināšana. ( 4778 - 4853)

# 4801.00
Kur iedama, sveša māte
Sietu nese padusē;
Kuru ciemu daiedama,
Sijā manu augumiņu.

# 4801.01
Sveša māte, sieta ( sietu) mēle,
Sietu nesa padusē;
Kuru ciemu daiedama,
Sijā manu augumiņu.

# 4801.02
Sveša māte sietu nesa,
Patikuse padusē.
Kuru durvi piegājuse,
Sijā manu augumiņu.

# 4801.03
Sveša māte ciemā gāja,
Sietu nesa padusē;
Kuru ciemu daiedama,
Sijā manu augumiņu.

# 4801.04
Sveša māeta ciemā gāja,
Sietu nesa pazuisē.
Kuirā ciemā ieiedama,
Sijā munu ouguimiņu.

# 4801.05
Vīra māte, vella māte,
Nēsā sietu padusē.
Kurā ciemā ieiedama,
Sijā manu augumiņu.

# 4802.00
Kur es iešu, kur palikšu,
Ļaudis mani neierauga!
Tīšos linu palagos,
Līdiš' Dieva zemitē.

# 4803.00
Kur es iešu, kur palikšu,
Neviens manis neierauga!
Laidišos ezerā
Raudaviņu pulciņā.

# 4803.01
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Ļaudis mani neieredz!
Laidišos ezerā
Lielā gulbju pulciņā.

# 4804.00
Kur es iešu, kur palikšu,
Neviens mani neierauga!
Pie eglites pieztājosi,
Ir ta mani nostu dzina.

# 4804.01
Vai, Dieviņi, kur es iešu,
Neviens mani neierauga!
Piestājos pie kociņa,
I tas mani nosti stūma.

# 4804.02
Oi, Dieviņ, kur nu iešu,
Naviens maeni naierouga!
Pie priedītas dasaspiežu,
IJ tij maeni nōstu groda.

# 4804.03
Ai, Dieviņi, kur nu iešu,
Neviens mani neieredz!
I eglite nosti dzina,
Bāreniti dēvedama.

# 4804.04
Vai, Dieviņi, kur palikšu,
Neviens mani neieredz!
Dasasēdos pie eglites,
I eglite nosti dzina.

# 4804.05
Ok, Diveņ, kur es ļeišos,
Nikas mani nairedzēja!
Pasastāvu zam agļeites,
Tei agļeita motus plēsa.

# 4804.06
Kur es iešu, kur palikšu,
Neviens manis neierauga!
Dasastāju pie eglites,
I eglite nosti dzina.

# 4805.00
Kur ņemt' gulbis, ko peldēt,
Ja nelītu lietutiņš?
Kur ņemt' ļaudis, ko runāt,
Ja nebūtu sērdienites?

# 4806.00
Kur saulite miglu ņēma,
Kā avota lejiņā;
Kur ļautiņi runas ņēma,
Kā no manis sērdienites.

# 4806.01
Kur migliņa rasu ņēma,
Ne purvā rāvienā;
Kur ņēm' ļaudis valodiņas,
Ne no manis sērdienites.

# 4806.02
Kur saulite miglu ņēma,
Kā no upes avotiņa;
Kur ņem ļaudis valodiņas,
Kā no manis sērdienites.

# 4806.03
Kur saulite miglu ņēma?
Kur ņem ļaudis valodiņas?
Ņem no lielim meža purvjiem,
Ņem no manis sērdienites.

# 4806.04
Kur vakaris miglu ņēma,
Kā avota lejiņā;
Kur ņem ļaudis valodiņas,
Kā no manis sērdienites.

# 4806.05
Kur cēlās liela migla,
Kā no lejas avotiņa;
Kur cēlās ļaužu runas,
Kā no manis grūtdienites.

# 4807.00
Kuru dienu nedziedaju?
Kuru gauži neraudaju?
Kuru dienu sveša māte
Uz manim nerunaja?

# 4808.00
Labi ļaudis kājām spēra,
Es iekritu smiltienā.
Min, Dieviņ, pats labo
Ar savām kājiņām.

# 4809.00
Labi ļaudis, neņemat
Sērdieniti valodās;
Sērdienite Dievam gauda,
Saujā slauka asariņas.

# 4810.00
Labi ļaudis, neņemat
Sērdieniti valodās;
Sērdienites asariņas
Iet pie Dieva sūdzeties.

# 4811.00
Labi ļaudis, neņemiet
Sērdienites valodās;
Sērdienites asariņas
Maksā zelta gabaliņu.

# 4812.00
Lai bij grūti, kam bij grūti,
Bārenitei grūti bija:
Šādi tādi sila seski
Bāreniti raudinaja.

# 4813.00
Lauz zariņu pie zariņa,
Galotniti nelaužat;
Sērdieņam grūtdieņam,
Tam valodas netaisat.

# 4814.00
Lielu koku rasa bira
Mazajos kociņos;
Lielu ļaužu valodiņas
Bāriņos, atraitnēs.

# 4815.00
Līdzi, līdzi, labi ļaudis,
Nedar' žēl(i) bāriņam,
Kā saulite līdzi dara
Visai zemei gaišumiņu.

# 4816.00
Līdzi, līdzi, labi ļaudis,
Otram žēl(i) nedariet,
Kā saulite līdzi tek,
Vaj ir kalni, vaj ielejas.

# 4816.01
Ar godiņu, lieli ļaudis,
Mazam pāri nedarat,
Kā saulite līdzi tek
Līdz ar kalnu, līdz ar leju.

# 4816.02
Līdzi, līdzi, lieli ļaudis,
Mazam pāri nedarat,
Kā saulite līdzi tek
Visam zemes gabalam.

# 4817.00
Līgaviņ' mātes meit',
Nedar' pār' sērdieņam!
Dievs liks tev atraitņu,
Tavus bērn's sērdieņus.

# 4818.00
Mana vaina rītā bija,
Mana vaina vakarā;
Vaj tadēļ mana vaina,
Ka es biju bārenite?

# 4818.01
Muna vaiņa reitā beja,
Muna vaiņa vokorā;
Lai tej beja muna vaiņa,
Man nav savys māmuļeņis.

# 4818.02
Mana vaina rītiņā,
Mana vaina vakarā;
Lai palika mana vaina,
Man nav tēva, māmuliņas.

# 4818.03
Manu vainu rītāi teica,
Manu vainu vakarā;
Lai paliek mana vaina,
Man nebija žēlotaja.

# 4819.00
Mana vaina,mana vaina
Rītiņā, vakarā.
Lai palika mana vaina,
Kad nemāku atbildēt.

# 4819.001
Mana vaina rītā bija,
Mana vaina vakarā;
Vaj tadēļ mana vaina,
Ka nemāku atsacit?

# 4820.00
Niecin' bite sila priedi,
Niecin' vēra ozoliņu;
Tā niecina sveša māte
Drauga bērna gājumiņu.

# 4820.001
Niecin bite pura zāli,
Niecin lauka ābuliņu;
Tā niecina sveša māte,
Māmi, tavu auklejumu.
Kur kājiņas nenosita
Celmaināje līdumā,
Kur vainiņas neatrada,
Kad gribeja niecināt.

# 4821.00
Niecinat jūs, ļautiņi,
Nu jums vaļas niecināt:
Apakš zemes tēvs, māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņi.

# 4821.01
Ja gribiet, nieciniet,
Nu ir laiks niecināt:
Zem zemišu tēvs, māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņš.

# 4821.02
Niecinajat, labi ļaudis,
Nu jūs varat niecināt:
Ne nu dzird tēvs, māmiņa,
Ne īsteni bāleliņi.

# 4821.03
Nicinat, labi ļaudis,
Nu jums vaļa nicināt:
Ap zemites tēvs, māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņš.

# 4821.04
Niciniet, nu ir vaļa,
Kuras tautas gribedamas.
Zem zemites tēvs, māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņi.

# 4821.05
Nu ir vaļas nicināt,
Kuras tautas gribedamas,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne bāliņa redzetaja:
Tēvs, māmiņa smiltainē,
Bāliņš tāļi tautiņās.

# 4821.06
Runajat nu ir vaļa,
Ap to manu augumiņu:
Tēvs ar māti gul zem zemes,
Aiz Daugavas bāleniņi.

# 4821.07
Vārdziniet, sveši ļaudis,
Nu bij laiks vārdzināt:
Nav man tēva, nav māmiņas,
Bāliņš jūras bibinā.

# 4822.00
Nesmejat jūs, ļautiņi,
Kad es emu bārenite;
Godam dzimu, godam augu,
Godam mūžu nodzīvošu.

# 4823.00
Nesasmēju bārenei,
Ar māmiņu dzīvodama;
Saule kalnu neaptek,
Kad es pate bārenite.

# 4823.01
Bagataja mātes meita,
Nesmejies bārenei!
Saule kalnu neaptek,
Var' palikt bārenite.

# 4823.02
Es nesmēju bārišam,
Pie māmiņas dzīvodama:
Saule kalnu neaptek,
Paliek' pate bārenite.

# 4823.03
Nesmejiesi, mātes meita,
Man nabaga bārenei!
Saule kalnu nepārteka,
Paliek' pate bārenite.

# 4823.04
Nesasmēju bārenei,
Kādu dienu redzedama;
Saulit' kalna neaptek,
Kad es pate bārenite.

# 4823.05
Nasasmēju bāriņam,
Ar māmeņu dzeivādama;
Sauļe kolna neaptak,
Jau es pote bārineite.

# 4823.06
Nasasmēju bāriņam,
Pi māmeņis dzeivādama;
Sauļe kolna nāpteēēje,
Kad es poša bāriņeite.

# 4823.07
Pie māmiņas dzīvodama,
Neapsmēju bārenei:
Saulit' kalnu neaptek,
Kļuvu pati bārenite.

# 4824.00
Nesasmēju bāreņam,
Bez māmiņas dzīvojot;
Dievis zina, Laime zina,
Kad es pate bārenite.

# 4825.00
Nesasmēju bārenei,
Kādu dienu redzedama;
Dieviņš zina, pate jauna,
Kā lēcās dzīvojot.

# 4826.00
Nevajaga, nevajaga
Purva bērzu darināt;
Nevajaga, nevajaga
Bārenites raudināt.

# 4826.01
Darin', tautys, ku darin',
Pura bārza nadarin';
Reudin', tautys, ku reudin',
Bārineitis nareudin'.

# 4826.02
Navajag, navajag
Pura bārzu darynāt;
Navajag, navajag
Bārineitis ryudynāt.

# 4827.00
Peļat, peļat jūs, ļautiņi,
Nu jums vaļa nopaļāt:
Nedzird vairs tēvs, māmiņa
Baltā smilšu kalniņā.

# 4828.00
Peldi, peldi, meldu zāle,
Dziļajā ūdenī;
Tā peldeja bārenite
Pa tām ļaužu valodām.

# 4829.00
Pūš vējiņš, kāds pūzdamis,
Vairak pūta ziemelitis;
Vaino ļaudis, ko vaino,
Sērdienišus vien vaino.

# 4830.00
Saka mani niknu, bārgu,
Ka es daudz nerunaju.
Man māmiņa, nomirdama,
Maz runāt pavēleja.

# 4831.00
Sērdienites vainaciņis
No ļautiņu valodām,
Ne tas mirka rasiņē,
Ne bāleja saulitē.

# 4832.00
Sveša ma.te mani sauce:
Nāc nākdama, vārguliņ!
Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Vārgu tavu auklejumu.

# 4833.00
Sveša māte mani sauca:
Rumba, rumba, rezgalite!
Tev pašai meitas auga,
Cita rumba, rezgalite.

# 4833.01
Sauca mani sveša māte:
Rumba, rumba, razbainica!
Nesauc mani, sveša māte,
Tev pašai meitas auga,
Tev pašai meitas auga,
Cita rumba, razbainica.
Cita rumba, razbainica.
Cita gaisa skrējejiņa.

# 4833.02
Sauca mani sveša māte:
Rumba, rumba, rezgalvite!
Ei, svešā māmoļiņ,
Tev pašai meitas auga,
Cita rumba, rezgalvite,
Tēva dēlu vīlejiņa.

# 4833.03
Sveša māte mani sauca:
Muca, muca, baļļa, baļļa!
Tev pašai divas meitas,
Viena muca, otra baļļa.

# 4833.04
Sveša māte mani sauca
Par rupjo rezgaliti.
Tev pašai bērni auga,
Tev būs rupji rezgališi.

# 4833.05
Sveša māte mani sauca:
Piesta, piesta, rumba, rumba!
Tev pašai meitas aug,
Lai aug piestas, lai aug rumbas.

# 4833.06
Sveša māte mani sauca:
Rulli, rulli, rezgaliti!
Tev pašai bērni aug,
Cits būs rullis, cits rezgalis.

# 4833.07
Sveša māte mani sauca:
Rumba, rumba, rezgalite!
Nesauc mani, sveša māte,
Tev pašai bērni auga,
Tev pašai bērni auga,
Cits būs rumba, cits rezgalis.

# 4833.08
Sveša māte mani sauca:
Rumba, rumba, rezgaliti!
Tev pašai bērni auga,
Dievs dod rumbas resnumiņu,
Dievs dod rumbas resnumiņu,
Pušmucites garumiņu.

# 4833.09
Sveša māte mani sauca:
Rumba, rumba, rezgaliti!
Tev pašai dēli auga,
Cits bij rumba, cits rezgalis.

# 4833.10
Sveša māte mani sauca:
Rumba, rumba, vēdzelite!
Tev pašai meitas auga,
Vaj būs rumbas, vaj vēdzeles.

# 4833.11
Svešā māte mani sauca
Rumbu, rumbu, rezgaliti;
Tu nezini, svešā māte,
Kādas rumbas tev uzauga.

# 4833.12
Vīra māte mani sauca:
Rumba, runba, dēla sieva!
Nu, nu, māte, pagaid, māte,
Tev pašai meitas aug,
Dievs dod rumbas resnumā,
Rata spieķa garumā.

# 4834.00
Sveša māte, sieta mēle,
Sijaj' manu augumiņu.
Sijadama, vētidama,
Griezies pate sēnulām!

# 4834.01
Sveša māte volodneica,
Sejāj munu volodeņu [?].
Sejādama, nikādama,
Palik pate sānoļeņa.

# 4835.00
Sveša māte, sveša māte,
Kam tu mani niecineji?
Gan tev Dievs atdaris,
Kad tu pate nezinasi.

# 4836.00
Sveša māte ciemā gāja,
Mani nesa kukuļam.
Nes maiziti, sveša māte,
Nenes manu augumiņu.

# 4836.01
Sveša māte ciema gāja,
Mani nesa kukuļam.
Ai, svešā māmuliņa,
Vaj maizites tev nebija?

# 4836.02
Sveša māte ciemā gāja,
Mani nesa kukuļam.
Vaj tu akla neredzeji
Nogriest maizes gabaliņa.

# 4836.03
Svešai mātei viesi nāca,
Cēla mani mielastam.
Cel maiziti, sveša māte,
Necel mani mielastam.

# 4837.00
Sveša māte ciemā gāja,
Sietu sita padusē;
Kuru ciemu piegājuse,
Sijā manu augumiņu.

# 4838.00
Sveša māte ciemā gāja,
Sietu nesa padusē,
Tur sijaja, tur vētija
Manu daiļu augumiņu.

# 4838.01
Mārša gāja ciemiņā,
Sietu nesa padusē,
Sijadama, niekodama
Māsiciņas augumiņu.

# 4839.00
Tie ļautiņi grēku pelna,
Kas rūdina sērdieniti;
Sērdienite Dievam gauda,
Asariņas slaucidama.

# 4839.01
Kas no Dieva grēku pelna,
Kas sērdieni nicinaja;
Sērdienits Dievam gauda,
Saujā nesa asariņas.

# 4840.00
Tik ļaudim valodiņu,
Ka ap mani bāreniti;
Pietrūks manis bārenites,
Trūks ļaudim valodiņu.

# 4840.01
Tik ļaudim valodiņa,
Kā par mani sērdieniti;
Būt' es miris, nebūt' audzis,
Kur ņemt' ļaudis valodiņu?

# 4840.02
Tik ļaudim valodiņas,
Kā par mani sērdieniti;
Būt' es maza nomiruse,
Kur ņemt' ļaudis valodiņas?

# 4841.00
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaud's man laba nevēleja,
Ļaud's man laba nevēleja,
Es nabaga sērdienite.

# 4841.01
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis labu man nevēl,
Ļaudis labu man nevēl,
Ne zemiti staigajot.

# 4842.00
Visa rasa sabirusi
Sīkajās rociņos;
Ļaužu runas sabirušas
Bārenos, atraišos.

# 4843.00
Visi mina pura zāli,
Lai ta grima dibenā;
Tā ir mani bāreniti
Visi mina kājiņām.

# 4844.00
Visi mina pura zāli,
Lai ta grima dibinā;
Tā ir mani bāreniti
Visi ņēma valodās.

# 4845.00
Visi mina purva zāli,
Lai ta grima dibinā;
Visi man ļaunu vēl,
Lai es ilgi nedzīvoju.

# 4846.00
Visi mina purva zāli,
Laj ta grima dibinā;
Visi mani raudinaja,
Bāreniti dēvedami.

# 4846.01
Visi mina purva zāli,
Lai ta grima dibinā;
Visi mani niecinaja,
Bāreniti dēvedama.
Vaj tadeļ purva zāle,
Ka aug purva maliņā?
Vaj tadēļ bārenite,
Ka klausiju svešu māti?

# 4846.02
Vysi mynu pura zāļi,
Lai jei gryma dybynā;
Vysi mani ryudynāja,
Bārineiti dāvādami.

# 4846.03
Visi mina purva zāeli,
Lei tā grima dibinā;
Visi muini raudināja,
Bāerenīti dāvādemi.

# 4847.00
Visi mina purva zāli,
Lai ta grima dibinā;
Visi pēla bāreniti,
Lai ta goda neredzeja.

# 4848.00
Visi mina pura zāli,
Lai ta grima dibenā;
Visi pēla bāreniti,
Lai ta lieti nedereja.

# 4849.00
Visi mina pura zāli,
Lai ta grima dibenā;
Visi pēla bāra bērnu,
Lai tas vīra nedabūn.

# 4850.00
Cel, Dieviņ, pēlajam
Nezinamas nelaimites,
Kas man cēla bārenei
Nezinamas valodiņas.

# 4851.00
Ceļmalā dāboliņu
Neminati kājiņām;
Ai, ļautiņi, neņemati
Bāreniti valodās.

# 4852.00
Ceļa malas āboliņu
Visi mina kājiņām;
Man' nabaga bāreniti
Visi ņēma valodā.

# 4853.00
Cik kājiņas nenositu
Celmaiņā līdumā?
Cik paļiņas nedabuju,
Svešas mātes klausidama.

2.3.7. Pūrs, mantība. (Pa lielākai daļai kāzu dziesmas.) ( 4854 - 4956)

# 4854.00
Agri māmiņ i' pagula
Zem zaļā veleniņa;
Ni pūriņš dzelžiem kalts,
Ni rakstitas vilnanites.

# 4855.00
Ai, tautiņas, neprasiet
No bārenes liela pūra;
Bārenites pūriņā
Puse gaudu asariņu.

# 4855.01
Vaj jūs traki, sveši ļaudis,
Bārenitei pūra prasa;
Bārenites pūriņā
Vairak daudu asariņu.

# 4856.00
Ai, tautiņas, neprasiet
No bārenes liela pūra:
Tēvs nomira, maz atstāja,
Kur māmiņa viena ņēma?

# 4856.01
Nav manā pūriņā
Dārgu drēbes gabaliņu:
Tēvs nomira maziņai,
Kur māmiņa viena ņēma?

# 4856.02
Nejēdzigs tautu dēls,
Man prasija bagatibas.
Mazai man tēvs nomira,
Kur māmiņa viena ņēma?

# 4857.00
Bogātē mātes meita
Pouru nese ozutē;
As naboga bāreneite,-
Div' bēreiši ritināja.

# 4858.00
Bātiņeite bej augdama,
Na bāriņa dzeivādama,
Man Laimeņa sasagusa
Na bāriņas sedziņeņu.

# 4859.00
Bārenite es augdama,
Ne bārene dzīvodama:
Kūtī gāju govu slaukt
Deviņām(i) slaucenēm.

# 4859.01
Bārenite bij' augdama,
Ne bārene dzīvodama:
Es negāju govu slaukt
Bez deviņu slauktevišu.

# 4859.02
Nevienam tāda laime,
Kāda laime sērdienai:
Gāja govu laidarē
Deviņām slauktuvām.

# 4860.00
Bārenite lielijās
Sev pūriņu piedarit;
Pusei baltas villanites,
Pusei gaudas asariņas.

# 4861.00
Bārenite man' māsiņa,
Kad tu pūru piedarisi?
- Rītā agri, vakarā,
Kad guļ sveša māmuliņa.

# 4862.00
Bārenite man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Bij tev nakti, ne dieniņu,
Sev pūriņu piedarit.

# 4863.00
Bārenite man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas pūriņu piedaris?

# 4864.00
Bārenite man' māsiņa
Cimdā naudu skandinaja,
Cimdā naudu skandinaja,
Saujā bira asariņas.

# 4865.00
Bārenite pūru šuva,
Mēnesī raudzidama.
Kādi raksti mēnesī,
Tādi raksti pūriņā.

# 4865.01
Bārenite pūru šuva,
Mēnesī raudzidama.
Kādi raksti, mēnesniti,
Bārenites pūriņā?

# 4866.00
Bārenite pūru šuva,
Mēnesī sēdedama.
Zīdu vērpa, smalki šuva
Lielajiemi rakstiņiem.

# 4867.00
Bārenite pūru šuva,
Ņiedres skalus aizdeguse.
Sirmi zirgi, zaļi loki,
Tie pūriņu kustinaja.

# 4868.00
Bāriņeiša pyureņā
Vysi raibi gabaļeņi:
Kurs raksteits, naraksteits,
Ar osorām salaisteits.

# 4869.00
Bārenites pūriņā
Trīs sudraba biķeriši:
Vienā vīns, otrā medus,
Trešā gaudas asariņas.

# 4870.00
Bārenites pūriņam
Klētī grīda ielīkusi.
Mātes meita brīnijās,
Kur ta tādu piedarijsi,
Nij tai bija aitu kūts,
Nij māmiņas daritajas.

# 4871.00
Bārenitis pats es biju,
Bāren' ņēmu līgaviņu;
Ne bārenei mātes pūra,
Ne man tēva tīrumiņa.

# 4871.01
Bārits biju es, māmiņa,
Bārit' ņēmu līgaviņu;
Ne bārei (bāritei) mātes pūra,
Ne man tēva tīrumiņa.

# 4872.00
Bajāriņa meitiņām
Gailis pūru vizinaja;
Man nabaga sērdienei
Nevelk bēris kumeliņis.

# 4872.01
Es kauniņu padariju
Saimenieku meitiņām:
Saimenieku meitiņām
Gailis pūru vizinaja;
Man pūriņu nepavilka
Divi bēri kumeliņi.

# 4872.02
Nevaid kauna, nevaid kauna
Bajariņa meitiņām:
Bajariņa meitiņām
Gailits pūru vizinaja;
Es nabaga sērdienite
Ved' ar kaltu kumeliņu.

# 4872.03
Saiminieka meitiņai
Ar gailiti pūru veda;
Kalponitei nabadzitei
Melnits vilka kūpedams.

# 4872.04
Saimenieka meitiņām
Gailīts puru vizanāja;
As noboga bāerenīta,
Navylks bārs kuimeliņš.

# 4872.05
Saimenieka meitiņām
Gailis pūru vizinaja;
Sērdienites pūru veda,
Lāci jūdza vezumāi.

# 4872.06
Saimenieku meitiņām
Gailis pūru vizinaja;
Man nabaga sērdienei
Seši bēri kumeliņi.

# 4872.07
Saiminieku meitiņām
Gailis pūru vizinaja.
Sak' gailitis dziedadamis:
Kas par vieglu vezumiņu!
Man nabaga sērdienei
Briedis pūru vizinaja.
Sak' brieditis spraukšļodamis:
Kas par smagu vezumiņu!

# 4873.00
Bajāriņa meitiņāmi
Lini zied puriņā;
Es nabaga sērdienite,
Man zied baltas villainites.

# 4873.01
Saimenieku meitiņām
Lini zied pūriņā;
Bārainites pūriņā
Zied dižani gabaliņi.

# 4873.02
Saimenieku meitiņām
Lini zied pūriņā;
Es nabaga kalponite,
Man zied smalki linu krekli.

# 4874.00
Bajāriņa meitiņām
Rigē pūru kaldinej',
Rigē puru kaldinej',
Tukšu veda tautiņēs.
Man nabaga sērdieņam
Ar viciti savicej',
Ar viciti savicej',
Pilnu veda tautiņēs.

# 4875.00
Bajāriņš pūru loca,
Iztabā sēdedams;
Es nabaga sērdienite,
Pa celiņu tecedama.

# 4876.00
Dari pūru, mātes meita,
Neraug' manis kalponites;
Kaut es ari darijuse,
Kalponites slava man.

# 4877.00
Es aizmirsu, nerunaju
Ar tautieša māmuliti:
Jūs dāvanas negaidat,
Es nabaga sērdienite.

# 4878.00
Es apsēdu raudadama
Mātes kapa maliņā.
Pras' māmiņa guledama:
Ko, meitiņa, tu raudaji?
Kā, māmiņa, neraudašu,
Brāļi tiesas man nedeva.

# 4879.00
Es māmiņas neredzeju,
Vaj bij liela, vaj bij maza;
Pūriņā vien atradu
Garas baltas villainites.

# 4879.01
Es māmiņas neredzeju,
Vaj bij liela, vaj bij maza;
Villainiņas vien atradu
Šaura pūra dibenā.

# 4880.00
Es māmiņi viena meita,
Māte pūru pielocija;
Sērdienite nabadzite
Loka pate raudadama.

# 4881.00
Es nabagu bērn' bij',
Man nabagu laim' bij:
Simtam nāk gojus, vēršus,
Simtam bērus kumeliņus.

# 4882.00
Es nabaga sērdienite,
Man bajāris parādā
Pieci podi zelta naudas,
Vaska pītu vāceliti.

# 4883.00
Es pūriņu nemitotu
Ar bajāra meitiņām:
Bajāriņa meitiņām
Lini zied pūriņā,
Es nabaga sērdienite,
Man zied linu paladziņi.

# 4884.00
Gaiši dega uguntiņa
Tumšajā kaktiņā:
Peļamā bārenite
Loka savas villanites.

# 4885.00
Grieziet ceļu, bagatie,
Bārenites pūru ved:
Ved pūriņu, dzen telites,
Jāj deviņi bāleliņi.

# 4886.00
Grieziet ceļu, bagatie,
Tautas veda bāreniti:
Simtiem dzina govis, vēršus,
Apzeltitu pūru veda.

# 4886.01
Eita, ļaudis, skataities,
Kādu veda bāreniti:
Simtiem dzina govis, vēršus,
Apzeltitu pūru veda.

# 4886.02
Griežat ceļu, bagatie,
Tautas veda bāreniti:
Apzeltitu pūru veda,
Simtu govu pakaļ dzina.

# 4886.03
Grieziet ceļu, bagatie,
Tautas veda bārainiti:
Simtiņš govu, simtiņš vēršu,
Simtiņš bēru kumeliņu.

# 4886.04
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Tautas veda bāreniti:
Pilnu ceļu lopu dzina,
Pazeltitu pūru veda.

# 4886.05
Grizit ceļu, grizit ceļu,
Tautas vede bārineiti:
Pylnu ceļu govu dzyna,
Pazeļteitu pyuru vede.

# 4886.06
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Tautas vede bāerenīti:
Pillnu ceļu lōpu dzina,
Epzeltitu puru vad.

# 4886.07
Kalnā kāpu lūkoties,
Kā ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Apzeltitu pūru veda.

# 4886.08
Raugaties, mātes meitas,
Kā ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Zelta puķe uz pūriņa,
Zelta puķe uz pūriņa,
Zīda puški līdz zemei,
Zīda puški līdz zemei
Bērajiem kumeļiem.

# 4886.09
Škirites, gari meži,
Bāriņs vad ļaudaveņu:
Pylnu ceļu lupu dzan,
Pazeļteitu pyuru vad.

# 4886.10
Šķirieties, puri, meži,
Tautas veda bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Apzeltitu pūru veda.

# 4886.11
Skataities, bagatie,
Tautas veda bāreniti:
Simtiņš govu, simtiņš vēršu,
Pate sēd sudrabā.

# 4886.12
Skataities, bāleliņi,
Kā aizveda bāreniti:
Dzelžiem kaltu pūru veda,
Simt' telišu pakaļ dzina.

# 4886.13
Skataties, mātes meitas,
Kur atveda bāreniti:
Simtiem dzina govis, vēršus,
Apzeltitu pūru veda.

# 4886.14
Celies, auka, pucē ceļu,
Tautas vede bāreniti:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Pazeltitu pūru vede.

# 4887.00
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Bārenites Laime brauc:
Simtiem dzina govis, vēršus,
Simtiem bērus kumeliņus.

# 4887.01
Griežat ceļu, rūmejat,
Bārenites Laime brauc:
Sidrabiņa pūru veda,
Simts telišu pakaļā.

# 4887.02
Griežat ceļu, rūmejat,
Sērdienei Laime nāk:
Simtiņš nāca raibu govu,
Simtiņš baltu avitiņu.

# 4888.00
Guli, guli, bārenite,
Kas pūriņu darinās?
Lai guleja mātes meita,
Tai māmiņa darinaja.

# 4888.01
Guli, guli, bāreniti,
Kas tev' daiļu darinās?
Es guleju, mātes meita,
Man' māmiņa darinās.

# 4888.02
Ko tu guli, bārenite,
Kas pūriņu tev darija?
Lai es guļu, mātes meita,
Man darija māmuliņa.

# 4889.00
Guli, guli, mātes meita,
Tev pūriņš piedarits;
Kas daris bārenei,
Kad es pate nedarišu?

# 4890.00
Jauni puiši, sirmi zirgi,
Veda mani vizināt.
Ne gabala nepaveda,
Vaicā zeltu, sudrabiņu.
Kas man deva, kur es ņēmu
Bārenite sudrabiņu?
Tēvs, māmiņa zem zemites,
Bāleliņi aiz ūdeņa.

# 4890.01
Ai, lielaja Vācu muiža,
Žēl man bija tev atstāt:
Sirmi zirgi, daiļi puiši,
Tie man viegli vizinaja.
Ik gabalu paveduši,
Vaicā zelta, sdrabiņa.
Vaj būs traki vaicadami,
Kur es ņēmu, kas man deve?
Tēvs, māmiņa apakš zemes,
Aiz ūdeņa bāleliņi,
Aiz ūdeņa bāleliņi,
Baltas jostas nesadami.

# 4890.02
Jauni zēni, sirmi zirgi,
Izlūdz mani vizināt.
Nav gabala paveduši,
Prasa zelta, sudrabiņa.
Vaj jūs gudri, prasidami,
Kur es ņemšu, kas man dos?
Tēvs un māte zem zemēm,
Bālenits aiz ūdeņa.

# 4890.03
Visi staļļi sirmu zirgu,
Pilli vadži iemauktiņu.
Sirmi zirgi, sveši ļaudis
Iejem mani kamanās.
Paveduši gabaliņu,
Vaicā sīka sudrabiņa.
Kur es jēmu, kas man deva?
Ne man tēva, ne māmiņas.
Man brāliši arajiņi,
Ne sudraba kalejiņi;
Es māsiņa darbeniece,
Ne sudraba valkataja.

# 4890.04
Redz, kur skaista mātes meita
Tek pa sila gabaliņu.
Steidzos jūgti kumeliņu,
Lai dabutu vizināt,
Lai dabutu vizināt,
Sidrabiņa bildināt.
Sāk' sudrabu bildināt;
Birst tai gaužas asariņas.
- Ne man tēva, ne man mātes,
Ne vecaka bāleliņa.

# 4890.05
Sirmi zirgi, jauni puiši
Uzņem mani vizināt.
Cik gabalu paveduši,
Prasa zelta, sidrabiņa.
Vaj jūs traki, prasidami,
Kur es ņemšu, kas man deva?
Tēvs, māmiņa apakš zemes,
Aiz jūriņas bāleliņi.

# 4890.06
Sirmi zirgi, jauni puiši,
Tie man daiļi vizinaja.
Ik gabalu paveduši,
Vaicā zelta, sudrabiņa.
Vaj jūs traki, vaicadami,
Kur es jemšu, kas man dos?
Kur es jemšu, kas man dos,
Ne man tēva, ne māmiņas?
Tēvs, māmiņa apakš zemes,
Bāleliņš aiz ūdeņa.

# 4890.07
Sērmi zyrgi, jauni puiši
Soka mani vyzynāt.
Nicik tāļi napabrauce,
Prosa zalta, sudabreņa.
Kur tik glupi, cima puiši,
Kur es jimšu sudabreņu?
Tāvs, māmeņa zam zemeitis,
Brāļi jiuru saļeņā.

# 4890.08
Sirmi zirgi, jauni puiši
Veda mani vizenāt.
Ne gabala nepaveda,
Prasa zelta, sidrabiņa.
Kur es ņemšu, nabadzite?
Nav man tēva, māmuliņas.

# 4890.09
Sērmi zyrgi, jauni puiši
Vigli mani vužynāja.
Pavaduši gabaļeņu,
Vaicoj' zalta, sudabreņa.
Voi jius gudri vaicātāji (vaicādami),
Kur es jimšu, kas maņ dos?
Ni maņ tāva, ni māmeņis,
Ni eitos bāleleņu.
Mežā tāvs, mežā māte,
Mežā muni bāleleņi:
Ozuls tāvs, lipa māte,
Veituleņi bāleleņi.

# 4890.10
Skaista balta meita teka
Gar garoji sila malu;
Līdz zemitei brūni svārki,
Baltis pērļu vaiņadziņš.
Steidzu, steidzu, jūdzu, jūdzu
Sav' bēriti kumeliņu,
Ka vareju to panākti,
Ņemt gabalu vizināt.-
- Cik gabalu vizinaja,
Vaicaj' zelta, sudrabiņa.
Kur es ņemšu, kas man deva,
Nav man tēva, māmuļites,
Nav man tēva, māmuļites,
Ni vecakā bāleliņa.
- Nāc pie manis, tautu meita,
Es būš' tavs tēvs, māmiņa,
Es būš' tavs tēvs, māmiņa,
Tavs vecakais bāleliņš.

# 4890.11
Skaista, skaista zeltenite
Tecej' sila gabaliņu.
Steidzu, steidzu, jūdzu, jūdzu
Ābolaiņu kumeliņu,
Kan pasteigt, kam aizjūgt,
Kam aizvest gabaliņu. - -
- Paveduši gabaliņu
Sāk vaicāt sudrabiņu.
Kur es ņēmu, kas man deva,
Es nabaga bārenite?
Man navā sudrabiņa
Ne vērdiņa lielumiņa.

# 4890.12
Smuks puisitis, mells zirdzinis,
Paņem mani vizināt.
Ik gabalu pavizina,
Vaicā manu bagatibu;
Sudrabiņu nevaicaja,
Zinaj' mani sērdieniti.

# 4890.13
Smuks puisits, melns zirdziņš,
Paņem mani vizināt.
Necik tālu nepabrauca,
Prasa manas bagatibas.
Ai, tu muļļi, ciema puika,
Kas bārenei bagatiba!

# 4890.14
Tautas dēli, mīledami,
Man' ik dienas vizinaja.
Ik gabalu paveduši,
Vaicaj' zelta, sudrabiņa.
Ko jūs, muļķi, vaicajat,
Kur es ņēmu, kas man deva?
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstaja bāleliņa.
Tēvs, māmiņa apakš zemes,
Aiz ūdeņa bāleliņš.

# 4891.00
Jūs, tautiņas, pūra dēļ
Kumeliņa nejūdziet;
Kas pūriņu tai darija?
Nava savas māmuliņas.

# 4892.00
Kā nav kauna tev, tautieti,
Man pūriņa vaicajot?
Man mazai māte mira, -
Kas pūriņu darinaja?

# 4893.00
Kad es ņemšu līgaviņu,
Tad es ņemšu sērdieniti:
Sērdienite sav' pūriņu
Līdz malāmi piepildija.

# 4894.00
Kas bāram pūru dara,
Kas telites audzinaja?
Dieviņš pūru darinaja,
Māra govis audzinaja.

# 4895.00
Koza, koza, na guteņa,
Sveša māte, na māmeņa;
Sveša māte, na māmeņa,
Na pyureņa licējeņa,
Pibāruse kārklu zīdu,
Teicās pyuru pilykuse.
Ka tu poša izputejse,
Kai izput kārklu zīdi!

# 4896.00
Kaunu, kaunu padariju
Bajariņa meitiņām;
Bajariņa meitiņam
Dzelžiem pūru kaldinaja,
Es nabaga sērdienite,
Man sudraba eņģitēm.

# 4897.00
Ko tie dumi bēri vilka
Pret kalniņu rēgodami?
Sērdieniņa pūru veda,
Div' sudraba biķeriem.

# 4898.00
Ko tie tautu bēri vilka
Pret kalniņu dusedami?
Sērdienites pūru vilka
Pret kalniņu dusedami.

# 4898.01
Kam tie bēri kumeliņi
Kalnu kāpa, dusedami?
Sērdienites pūru veda,
Kam nav tēva, māmulites.

# 4899.00
Ko tie tautu sirmi zirgi
Smagi vilka kalniņā?
Sērdienites pūru veda,
Asarām pielocitu.

# 4899.01
Ko tie divi sirmie zirgi
Valk tik gruši kelniņā?
Bāerenites puru vad,
Puise gaudu aseriņu.

# 4900.00
Labak manim tēvs nomira,
Ne kā mana māmuļite:
Svešs tēviņš linus sēja,
Māte loka pūriņāi.

# 4900.01
Labak man svešais tēvs,
Ne svešā māmuliņa:
Svešais tēvs linus sēj,
Māte lieki pūriņā.

# 4901.00
Līcin līka vara tilts,
Bāreniti pārvedot:
Dzina govis, dzina vēršus,
Pazeltitu pūru veda.

# 4902.00
Mātes meita nezinaja,
Kā sērdiene pūru loka.
Vienu roku dzijas velk,
Otru slauka asariņas.

# 4903.00
Nabadziņa bārišam
Šķērsu teki kumeliņi;
Bagatie brīnijās,
Kas man tādu nobaroja.

# 4904.00
Nākt, ļaudis, skatities,
Kur sērdienas pūru ved:
Kalti rati, sirmi zirgi,
Velk pret kalnu tusedami.

# 4905.00
Nava kupla ta liepiņa,
Kas aug ceļa maliņā;
Nav bagata ta meitiņa,
Ko pamate audzinaja.

# 4906.00
Neva man, neva man,
Kā citām māsiņām:
Neva man pūra kalta,
Nav vizuļu vainadziņa.

# 4907.00
Ne labāi dieniņāi
Bārenite pūru dara,
Migliņāi, rasiņāi,
Dūmojāi istabā.

# 4908.00
Ne labāmi dieniņām
Es pūriņu piedariju:
Tumšajāi kaktiņāi,
Svešas mātes pakrēslī.

# 4909.00
Nebrāķejiet, dieveriši,
Bārenites dāvaniņas,
Bārenite nabadzite,
Nav sarkanu dzīpariņu,
Nav sarkanu dzīpariņu,
Ko dāvanas izrotāt.

# 4909.01
Pateiciet, dieveriši,
Bārainites gabaliņus;
Vairak gaužu asariņu,
Ni sarkanu dzīpariņu.

# 4910.00
Nedodo Dievs tādas dienas,
Kādas dienas bāritei:
Bez maizites ganos dzina,
Bez pūriņa tautiņās.

# 4911.00
Ņem, bāliņ, ko ņemdams,
Sērdieniti vien neņem:
Sērdienei smags pūriņš,
Pilns gaužām asarām.

# 4912.00
Neraugies, mātes meita,
Bārenites pūriņā,
Bārenites pūriņā
Vairak gaudu asariņu,
Vairak gaudu asariņu,
Ne kā daiļu gabaliņu.

# 4913.00
Neskaties, mātes meita,
Bārenites pūriņā,
Bārenites pūriņā
Puse gaužu asariņu.

# 4913.01
Kā skatīs, mātis meita,
Bāriņeitis peuriņā?
Bāriņeitis peuriņā
Puse gaužu asariņu.

# 4914.00
Neskatati, sveši ļaudis,
Pēc bārines liela pūra:
Ne tai tēva devejiņa,
Ne brāliņa pircejiņa.

# 4915.00
Nesmejies, mātes meita,
Bārenites pūriņam:
Pakuliņu paladziņi,
Pakājišu villainites.

# 4916.00
No tālienes es pazinu,
Kur sērdienes pūru veda:
Rāmi nāca melni zirgi,
Noskumuši bāleliņi.

# 4916.01
Kalnā kāpu raudzities,
Kur sērdieņa pūru veda:
Sēri tek melni zirgi,
Gauži raud vedejiņš.

# 4916.02
Kalnā kāpu skatities,
Kur ved tautas sērdieniti:
Piekusuši sirmi zirgi,
Noskumuši bāleliņi.

# 4917.00
No tālienes es pazinu,
Kur ved tautas sērdieniti:
Sērdienites pūru veda
Ar deviņi kumeliņi.

# 4918.00
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja:
Bārenite grūti auga,
Daiļu pūru darinaja.

# 4919.00
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja:
Es bārite bez māminas,
Lēni pūru darinaju.

# 4920.00
Par gabalu jau redzeju,
Kur bārenes pūru veda:
Pūra vāki izrakstiti
Gaužajām asarām.

# 4921.00
Paraugies, mātes meita,
Kas bārenes pūriņā:
Bārenites pūriņā
Daiļi vien gabaliņi.

# 4922.00
Pateiciet, dieveriši,
Par bāraines gabaliņu;
Cik bēdiņu, tik asaru,
Tik gabalu pūriņā.

# 4923.00
Pie svainiša tā uzaugu,
Kā pie tēva, māmuliņas:
Svainis man linus deva,
Māsa pūru darinaja.

# 4924.00
Pūra dēļ zagt neiešu,
Kad nevaru pielocit;
Lai zog mana ļauna diena,
Kas paņēma māmuļiti.

# 4925.00
Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Nejūdzieti kumeliņus:
Bārenite darbos gāju,
Kad pūriņu piedariju?

# 4926.00
Pūra dēļ, sveši ļaudis,
Kumeliņa nejūdzat:
Kas pūriņu man darija,
Bez māmiņas dzīvojot.

# 4927.00
Pūrā liku, nevalkaju
Lonā dotus gabaliņus.
Cik pacēlu pūra vāku,
Tik asaras noslauciju;
Še guļ mani viegli soļi,
Manas gaužas asaras.

# 4928.00
Pūrā liku raudadama
Baltas vilnas kodaliņu;
Bij aitiņas, bij vilniņa,
Nav māmiņas,kas darija.

# 4929.00
Pūru manu negaidat,
Ne telišu pakaļā:
Kas bāram pūru deva,
Kas telites audzinaja?

# 4929.01
Vaj jūs traki, sveši ļaudis,
Bāram pūra prasidami!
Kas bāram pūru dara,
Kas telites audzinaja?

# 4929.02
Vaj tie traki, sveši laudis
Bārenei pūru prasa!
Kur bārenei aitu kūts,
Kur māmiņa daritaja?

# 4930.00
Pupu sieki, zirņu sieki
Mātes meitas pūru loca;
Es nabaga sērdieniš,
Man jalok' raudedam.

# 4931.00
Radu pūriņ' i atvāztu,
Vilnanites izcilatas.
Kas to vāze, kas cilaja,
Nava manas māmuliņas?

# 4932.00
Raugatiesi, bāleliņi,
Kur aizveda bāreniti;
Līktin līka vara tilti,
Kad pūriņu pāri veda.

# 4933.00
Ši devita vasariņa,
Ka paliku bārenite;
Neieliku pūriņā
Ne devita gabaliņa.

# 4934.00
Šim tiesiņa, tam tiesiņa,
Kur, māmiņa, man tiesiņa?
Man tiesiņa aizgājuse
Līdz ar manu māmuliti.

# 4935.00
Šūti krekli, nerakstiti,
Bārenites puriņā;
Sēti mieži, neeceti,
Kalpa puiša tīrumā.

# 4935.01
Lini sēti neeceti,
Savvaļnieka tīrumā;
Krekli šūti, neveleti
Bārenites pūriņā.

# 4935.02
Šyuti krakli, navalāti,
Jaunu meitu pyureņā;
Sāti lyni, naacāti
Maltanišu teirumā.

# 4935.03
Šūti krekli, nerakstiti,
Mātes meitas pūriņā;
Šūti krekli, izrakstiti,
Kalponites pūriņā.
Sēti mieži, neeceti,
Saiminieka tīrumā (līdumā);
Sēti mieži, noeceti,
Kalpa vīra tīrumā (līdumā).

# 4935.04
Sēti mieži, neeceti,
Celmajā līdumā;
Šūti krekli, nerakstiti,
Bārenites pūriņā.

# 4935.041
Sēti lini, neeceti,
Bandinieka tīrumā;
Šūti krekli, neveleti,
Tautu meitas pūriņā.

# 4935.05
Sēti mieži, neraveti,
Bandinieka tīrumā;
Šūti krekli, neveleti,
Bārenites pūriņā.

# 4936.00
Sērdienite nabadzite
Niedru pūru darinaja;
Kur tautām vēja zirgi,
Niedru pūru vizināt?

# 4937.00
Sērdienite nabadzite
Sēru pūru pielocija:
Div' kārtiņas cimdu lika,
Trešu gaudu asariņu.

# 4938.00
Sērdienite ta māsiņa,
Paladziņu pūru loka;
Tai nevaid māmuļites,
Villainišu devejiņas.

# 4938.01
Sērdienite ta meitiņa,
Paladziņa pūru loka;
Kad tai būtu tēvs, māmiņa,
Tad locitu villainites.

# 4939.00
Sērdienites pūru veda
Sešiem bēriem kumeļiem;
Visi seši vērzeleti,
Iet pret kalnu dusedami.
Mātes meitas pūru veda
Sešiem bēriem kumeļiem;
Visi seši vērzeleti,
Iet pret kalnu dancodami.

# 4940.00
Sirmi zirgi birzē tek
Basajām kājiņām.
Sērdienite pūru loka
Mēnestiņa gaišumā.

# 4941.00
Skataties, skauģa ļaudis,
Kur ved tautas bāreniti:
Simtiņš nāca raibu govu,
Simtiņš bēru kumeliņu.

# 4942.00
Strūdzenieku bāleniņi,
Pavedieti man' pūriņu:
Ne man tēva, ne man mātes,
Ne jaunā bāleniņa.

# 4943.00
Sveša māte man iedeva
Strupu ļipu teleniņu.
Dievs dos man pilnu kūti
No ta viena strupļipiša.

# 4944.00
Tautas, pūra neprasat,
Es nabaga sērdienite;
Ja gribat dižu pūru,
Tad ņemat bajāreni.

# 4945.00
Tīk jums, tautas, ņemat mani,
Pūru manu neraugat;
Sērdienite darbos gāju,
Kas pūriņu darinaja?

# 4945.01
Dēlu māte man vaicaja,
Vaj pūriņš piedarits.
Tiešam traka dēlu māte,
Man pūriņa vaicadama,
Bārenite darbos gāju,
Kas pūriņu man darija?

# 4945.02
Gribat, tautas, ņemat mani,
Pūru manu neraugat;
Sērdienite darbos gāju,
Kas pūriņu darinaja?

# 4945.03
Jemat, tautas, darba dēļ,
Pūra dēļ nejemat;
Sērdienite darbos gāju,
Kas pūriņu man locija?

# 4945.04
Ņemiet, tautas, neņemiet,
Pūra man neraugiet;
Es nabaga bārenite,
Kas pūriņu darinaja?

# 4946.00
Tīrat ceļu, bruģejat,
Nu bārites manta nāk:
Pulkiem dzina govis, vēršus,
Vezmiem veda sidrabinu.

# 4947.00
To jūs, tautas, neraugait,
Ka es esmu sērdienite;
Tāpat man pilns pūriņš,
Kā māmiņas meitiņai.

# 4948.00
Trīs dižanas rozes zied
Uz bārenes pūra vāka.
Gudrajam, lēnajam,
Tam būs tādu bildināt.

# 4949.00
Trīs diženas santa rozes
Uz bārenes pūra vāku;
Trīs diženi tēva dēli
Gaid' bāreni uzaugot.

# 4949.01
Trīs deviņas rozes zied
Uz bāriša pūra vāka;
Trīs deviņi tēva dēli
Uz bāriša lūkojās.

# 4950.00
Trīs sarkanas rozes zied
Uz bārenes pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Žēlubām nevareja.

# 4950.01
Trīs diženas samta puķes
Uz bārenes pūra vāka;
Trīs diženi tēva dēli
Gauži vien raudzijās.

# 4951.00
Uz pūriņa atsēdos,
Tad vēl gauži noraudaju:
Nav manā puriņā
Viena laba gabaliņa;
Kas man deva bārišam
Vienu labu gabaliņu!

# 4952.00
Vairak būtu, vairak būtu,
Kaut man sava māmuliņa,
Vairak būtu cimdu, zeķu,
Vairak būtu vilnainišu.

# 4953.00
Vaj tadēļ zemu saule,
Kad aiz kalna aizteceja?
Vaj tadēļ bez pūriņa,
Kad paliku bārenite?

# 4953.01
Vaj tadēļ noriet saule,
Kad aiz kalna aizvelkās?
Vaj tadēļ bārenite,
Kad bez pūra tautiņās [?].

# 4954.00
Visi kalni pakalniši
Mātes meitai pūru dara;
Kas nabaga bārenim?-
Uz vienāmi rociņām.

# 4955.00
Visi mana pūra gaida,
Vīra tēvs vie negaid';
Vīra tēvs tā sacij':
Kas bāriša pūriņā!

# 4956.00
Visi tek raudzities
Bārenites pūriņā,
Bārenites pūriņā
Daudzi skaistu raudzeklišu.

2.3.8. Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli). ( 4957 - 5073)

# 4957.00
Ai, Dieviņi, ā, Dieviņi,
Cēlusēs, cēlusēs,
Cēlusēs Dēkla, Laima,
Sērdieniti godināt.

# 4958.00
Ai, bārite, bārenite,
Nelej gaudas asariņas,
Ir šodien tava Laime
Vēra vārtus tautiņām.

# 4959.00
Ai, Dieviņ, ai, Laimiņ,
Kam tu man tā dariji:
Citi bērni saulitē,
Es saulites pakrēslī.

# 4960.00
Vai, Dieviņi, vai Laimiņa,
Kur liks' manas asariņas!
Ta nebija viena diena,
Kur es gauži neraudaju.

# 4961.00
Ai, Laimit, Laimes māte,
Apsa-pati-domajies!
Jau bij grūši uzaugot,
Dod jel viegļi dzīvojot.

# 4961.01
Ai, Laimiņ laidejiņ,
Pate apsadomajies!
Kad liec grūti uzaugot,
Liec jel viegli dzīvojot.

# 4962.00
Ai, Laimiņ licejiņ,
Kā tu man nolikuse:
Man, augot bārenei,
Būt atraitņa līgavai.

# 4962.01
Eij, Laimi ragani,
Kādu mūžu man vēleji:
Jau es augu bez māmiņas,
Vēl atraitnis arajiņš.

# 4963.00
Ai, svešā māmuliņa,
Vaj tu mana Laime biji?
Kā tu zini manu mūžu?
Kā es tava nezinaju?

# 4964.00
Ai, svešā māmuliņa,
Vai tu mana Laime biji?
Pie Dieviņa zirgi mani,
Pie Laimiņas arajiņš.

# 4965.00
Ai, svešā māmuliņa,
Vaj tu mana Laime biji?
Vaj tu zini, ka nebūs
Man maizites dzīvojot?

# 4965.01
Oi, svešā māmoļiņ,
Voj tu muna Laima biji (esi)?
Voj tu zini, ka nabus
Mun maizītas dzīvōjōt?

# 4966.00
Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpinaja?
Mīļa Māra pirti kur,
Kur sērdieņi mazgajās.

# 4967.00
Ak, Dieviņ, redz tu manis,
Man nav viena redzetaja,
Apakš zemes man' māmiņa,
Aiz ūdeņa bāleliņš.

# 4968.00
Apraug mani tu, Laimiņ,
I reitāi, vokorā,
Jau tu poša labi zini,
Na māmiņa mani rauga.

# 4969.00
Apskaitās mīļa Māra,
Ka sērdiene melna gāja.
"Kad, Māriņa, mazgašos,
Svešu māti klausidama?"
- Mazgajies, sērdienite,
Jele svētu pavakari.

# 4970.00
Bārenišu asariņas
Ik rītiņa miglu met;
Dieviņš visas tās salasa
Sudrabiņa laiviņā.

# 4971.00
Bārenite bēdajās,
Kas bāreni lietā liks.
Nebēdā, bārenite,
Laime tevi lietā liks.

# 4972.00
Bāriņa beju augdama,
Na bāriņa dzeivādama:
Maņ Laimeņa saseguse
Na bāriņes sedziņaņus.

# 4973.00
Bārenite bij augdama
Sūras dienas redzejusi,
Domā Dievs, gādā Laima
Labu mūžu dzīvojot.

# 4974.00
Bārenite man' māsiņa,
Neriet' gaudu asariņu,
Tev Laimiņa krēslu cēla,
Labi ļaud's zadinaja.

# 4975.00
Bāriņš kāpa debesīs
Pa ozola zariņiem,
Pavaicāti Dieviņam,
Kur palika tēvs, māmiņa.

# 4976.00
Balta, balta viešņa nāca
Bez saulites vakarā;
Ta nebija balta viešņa,
Ta bārenes mīļa Laima.

# 4976.01
Atiet viena balta gaška
Pa vakara pusitei;
Ta nebija balta gaška,
Ta bārenes Laime gāja.

# 4976.02
Balta, balta viešņa nāca
Bez saulites vakarā;
Ta nebija balta viešņa,
Ta bāriņas Laime bija.
"Labvakari, bārenite,
Dzirdej' tevi saderam."
- Paldies, mana zelta Laime,
Kāda mana derešana?
Ne man govu, man vēršu,
Ne baltaju villanišu.
" Ej projam, bārenite,
Es tev gribu palīdzēt:
Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs baltajas villanites;
Būs tavami arajam
Dūkanbēri kumeliņi."

# 4976.03
Balta, balta viešņa nāca,
Bez saulites vakarā.
Ta nebija balta viešņa,
Ta bārenes mīļa Laima.
- Labvakari, bārenite,
Tevi teica saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Nava man, ka vajaga:
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villainišu.
- Ej, meitiņa, neliedzies,
Es tev došu, ka vajaga:
Došu cimdus, došu zeķes,
Došu baltas villainites.
- Ne man govu, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Došu govis, došu vēršus,
Došu bērus kumeliņus.-
Eit', ļautiņi, skatities,
Kur ved tautas bāreniti:
Pulkiem dzina govis vēršus,
Pulkiem bērus kumeliņus.
Vēl pūriņš pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.-
Šķiraties, krūmi, meži,
Es dališu dāvaniņas.
Priedei sedzu baltu sagšu,
Ozolam sudrabiņa,
Baltajam bērziņam,
Tam uzsedzu paladziņu,
Mazajiem kārkliņiem
Pa pārim paķelišu.

# 4976.04
Balta, balta viešņa nāca
Pusvakara saulitē.
Ta nāk pati mīļa Laima,
Bārenišu apraudzit.

# 4976.05
Kas ta tāda balta nāca
Pusvakara saulitē?
Ta nāk pate mīļa Māra
Bārenites apraudzit.
- Labvakar, bārenite,
Dzird' es tevi saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Māra,
Nav man vēl gatavibas.
- Ej ar Dievu, bārenite,
Es tev došu gatavibu:
Simtu govu, simtu vēršu,
Simtu baltu villainišu;
Tavam miežu arajam
Simtu bēru kumeliņu,
Lai tas ara, lai eceja,
Visu mūžu dzīvodams.

# 4976.06
Kas ta tāda balta nāca
Tāi tumšā vakarā?
Mīļa Māra balta nāca,
Dzird sērdieni saderetu.
- Labvakar(i), sērdienite,
Tevi teica saderetu.
- Ko es iešu, mīļa Māra,
Maz manā(i) rociņā(i).
- Ej, sērdiene, nebēdā,
Gan es tevim palīdzešu:
Simtu došu raibu govu,
Simtu baltu avitiņu;
Lūdz tu pati mīļu Dievu,
Lai dod bērus kumeliņus.

# 4976.07
- Ko gaidiji, sērdienite,
Kad negāji tautiņās?
- Ko esiešu, mīļš Dieviņis,
Maz manāi pūriņā.
- Deri droši, sērdienite,
Gan es tevim palīdzešu:
Simtu došu raibu govu,
Simtu bēru kumeliņu;
Pielūgsimi mīļu Māru,
Ta dos baltas avitiņas. -
Kalnā kāpu skatities,
Kur ved tautas sērdieniti.
Simtu dzina raibu govu,
Simtu bēru kumeliņu;
Mīļa Māra pakaļ dzina
Simtu baltu avitiņu.

# 4976.08
Kur teceji, mīļa Māra,
Pilna sauja dzīpariņu?
Sērdienite sadereta,
Nerakstitas villanites.-
Labvakar, sērdienite,
Tevi teica saderetu.
- Nevaid tiesa, mīļa Māra,
Maz manā rociņā.
Ej projam, sērdienite,
Es tev gribu palīdzēt:
Simtu došu raibu govu,
Simtu baltu avitiņu,
Tavam maizes arajam
Simtu bēru kumeliņu.

# 4976.09
Labvakari, bārainite,
Tevi teica saderetu.
- Nava tiesa, mīļa Laima,
Kas ņems mani bārainiti?
Ne man cimdu, ne man zeķu,
Ne man baltu villanišu.
- Ej ar Dievu, bārainite,
Pati Laima tev gādās:
Būs tev cimdi, būs tev zeķes,
Būs tev baltas villanites.
- Ne man govu, ne man vēršu,
Ne man bēru kumeliņu.
- Ej ar Dievu, bārainite,
Pati Laima tev gādās:
Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs tev bēri kumeliņi. -
Nāciet, ļaudis, skataties,
Kur aizveda bāreniti:
Pulkiem dzina govu, vēršu,
Pulkiem bēru kumeliņu;
Vēl pūriņis pakaļ nāca
Ar deviņi bāleliņi.

# 4976.10
Skaista balta viešņa nāce
Pušvakara saulitē.
Ta nebija skaista viešņa,
Ta atnāce svēta Māra;
Ta atnāce svēta Māra
Bārenites apraudzit,
Padzirdusi bāreniti
Tautiņāmi saderetu.

# 4976.11
Skaista bollta višņa gāja
Pa vokora puseitei:
Atīt poša svāta Māra
Bāriņeitis apraudzeiti.
- Labvokor, bāriņeit,
Dzēržu tevi sadarātu.
- Navā tisa, meilo māte,
Navā maņ, kā vajaga.
Ej projom, bāriņeit,
Es tev devu, kā vajag:
Symtu guvu, symtu vēršu,
Symtu bolltu vylnāņeišu;
Ir patim orājam
Symtu bāru kumeļeņu.

# 4976.12
Skaista balta viešņa nāca,
Saulitei laižoties;
Ta nebija skaista viešņa,
Ta bij pati svēta Māre,
Ta bij pati svēta Māre,
Nāk bārenes apraudzit.
- Labvakar, bārenite,
Dziržu tevi saderetu.
Ko es iešu, svēta Māre,
Man nebija, ka vajag:
Ni man govu raibulišu
Ni man baltu villanišu.
- Ej projam, bārenite,
Es tev došu, ka vajag.
Segšu sagšu līdz zemei,
Došu govi raibuliti;
Doš' tavam arajam
Divi bēri kumeliņi,
Lai tas mani piemineja,
Kad ardams, ecedams:
To man deva svēta Māre,
Kad es ņēmu bāreniti.

# 4976.13
Svētu rītu ganos dzinu
Liela ceļa maliņā.
Dieviņš gāja, Māra brauca
Svētu rītu baznicā.
- Labrītiņu, sērdienite,
Tev jaiet tautiņās.
- Es neiešu, svēta Māra,
Maz manāi rociņā.
- Tev jaiet, sērdienite,
Es tev varu palīdzēt:
Es tev došu raibas govis,
Simtu baltu avitiņu;
Dieviņš tevim iešķiņķos
Simtu bēru kumeliņu.

# 4976.14
Vīna poša višņe īt
Par azari ļeigādama.
Atīt poša Laimys māte
Bāriņeitis apsavārtu.
- Labvokor, bāriņeit,
Dzēržu tevi aizdzerut.
Navā tisa, Laimys māte,
Nava vysys gataveibys.
Ej ar Divu, bāriņeit,
Došu vysu gataveibu:
Symtu guvu, symtu vušku,
Pussimteņa vyllnaņeišu,
Divi bāri kumēļeņi,
Myžam gudru orājeņu.

# 4977.00
Dieva dēli tiltu taisa,
Vara grodus pāri lika;
Pāri brauca bārainite,
Kā saulite mirdzedama.

# 4978.00
Dieva dēlis pirti dara
Apakš kupla ozoliņa.
Tur atjāja mīļš Dieviņis
Ar Māriņas kumeliņu;
Ielaiž rožu dārziņā,
Pieliek mani par ganiņu.
Pielikdamis piesacija,
Lai nerausta zelta rozes.
Es norāvu pilnu sauju,
Noteceju lejiņā.
Meklē mani mīļš Dieviņis
Ar visiemi eņģeļiem.
Satiek Māru. Vaicā Māra:
Ko mekleji, mīļš Dieviņi?
- Meklej' savu zirgu ganu,
Zelta rožu raustitaju.
- Ai, piedod, mīļš Dieviņis,
Tam nabaga sērdienim,
Ne tam tēva, ne māmiņas,
Kas piedeva padomiņu.

# 4978.01
Atjāj divi Dieva dēli,
Abiem bēri kumeliņi.
Kumeliņus nosedloja,
Salaiž Dieva dārziņā.
Es nabaga bārenite,
Daliek mani par ganiņu.
Dalikdami piesacija:
Nenolauzi zelta zaru.
Staigajoti, ložnajoti
Nosalaužu zelta zaru,
Nosalaužu zelta zaru,
Noteceju lejiņā.
Dzirdu Dievu jautajoti:
Kur palika bārenite?
Bārenite lejiņāi,
Ritin' gaužas asariņas.

# 4978.02
Dieviņš dara aplociņu
Zeltitiem zariņiem
Svētu rītu es ielaidu
Mīļas Māras kumeliņus,
Es nabages sērdienitis,
Pieliek mani par ganiņu.
Pielikdama piesacija:
Nenolauzi zelta zarus!
Es nolauzu zelta zaru,
Noteceju lejiņā.
Dieviņš mani meklēt nāce
Ar visiem eņģeļiem.

# 4978.03
Dieviņš dara zeltaploku
Stūru stūru, zaru zaru.
Atjāj Dieva mīļi dēli
Nosvīdušus kumeliņus.
Es nabaga sērdienite,
Pieliek mani ganitaju.
Pielikdami piesacija:
Nenolauž zelta zarus!
Es nolauzu zelta zarus,
Noteceju lejiņāi,
Noteceju lejiņāi,
Mīļas Māras pirtitēi.
Apsedz mani mīļa Māra
Apakš slotu lapiņām.
Meklē mani mīļš Dieviņis
Ar saviem dēliņiem.
- Piedod jele, mīļš Dieviņis,
Tai nabaga sērdienei.
Nepiedošu, nepiedošu,
Kam nolauza zelta zaru.

# 4978.04
Dievs atjāja vakarā,
Kur liks Dieva kumeliņu?
Sien sudraba aplokā
Sīku ķēžu pavadā.
Es nabaga sērdienite,
Pieliek mani par ganiņu.
Dieva dēls man aizliedza,
Ne zariņu nenolauzt.
Es nolauzu vienu zaru,
Pateceju lejiņā.
Meklē mani mani Dieva dēli
Ar visiem eņģeļiem;
Mīļa Māra mani slēpa
Zelta slošu lapiņās.

# 4978.05
Kur bijāt, Dieva dēli,
Nosvīduši kumeliņi,
Nosvīduši, apsegloti?
Dieva dēli kumeliņus
Ielaiž zelta aplokā,
Ielaiž zelta aplokā,
Daliek mani par ganiņu.
Tā pasaka dalikdami:
Nenolauz zelta zaru!
Es nolauzu trīs zariņus,
Noteceju lejiņā,
Meklē mani mīļ' Dieviņš
Ar saviem sulaiņiem.
Atrod mani mīļ' Dieviņš
Ar saviem sulaiņiem.
Daliek mani mīļ' Dieviņš
Pie savām kalponēm.
- Es tev lūdzu, mīļ' Dieviņ,
Kādu tu man loņu dosi?
- Es tev došu zelta kroni
Sudrabiņa maliņām.
- Es tev lūdzu, mīļa Laime,
Kur es viņu paglabašu?
- Vakaros guldamās,
Liec savā pagalvē;
Rītos agri celdamās
Liec savā galviņā.

# 4978.06
Kur bijuši Dieva dēli,
Nosvīduši kumeliņi?
Nosvīdušus nosegloja,
Ielaiž zelta aplokā.
Es nabaga bārainite,
Pieliek mani par ganiņu.
"Gani labi, bārainite,
Nenolauzi zelta zaru!"
Es nolauzu div' zariņi,
Ieteceju lejiņā.
Meklē mani mīļš Dieviņš
Ar pieciem eņģeļiem.
Satiek mani mīļš Dieviņis
Ar pieciem eņģeļiem.
- Ai, nabaga bārainite,
Nāc pie manim par kalponi!
- Aija, manis mīļš Dieviņš,
Ko tu man lones dosi?
- Es tev došu zelta kroni
Sudrabiņa lapiņām.
- Aija, manis mīļš Dieviņš,
Kur es viņu paglabašu?
- Vakarā guldamies,
Liec savā pūriņā;
No rītiņa celdamies,
Liec savā galviņā.

# 4978.07
Zaķis saldu alu dara
Liela ceļa maliņāi.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nosvīduši kumeliņi.
Kumeliņus noseglojši,
Ielaiž zelta aplokā.
Es nabaga sērdienite,
Lika man klāt stāvēt;
Lika man klāt stāvēt,
Lai nerāva zelta zāli.
Kad norāva zelta zāli,
Es iekritu čaugavāi [?].
Meklē mani Dieva dēli
Ar visiem sulaiņiem.
Mekledami, staigadami,
Satiek vienu vecu tēvu.
-Ko jūs, bērni meklejiet?
-Meklejam sērdieniti.
-Mīļie bērni, piedodiet
Tai nabaga sērdienei.

# 4978.08
Zaķits saldu alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Tur atjāja Dieva dēli
Nosvīdušus kumeliņus.
Nosvīdušus, norasojšus
Ielaiž zelta aplokā,
Ielaiž zelta aplokā,
Liek sērdieni ganitaju.
Pielikdami piesacija,
Lai nelauza zelta zarus.
Zelta zarus nolauzusi,
Iesviedusi Daugavā.
Dieva Dēli meklēt gāja
Ar visiemi eņģeļiem.
Mekledami satikuši
Vienu vecu, vecu tēvu.
-Bērni, mani mīļi bērni,
Sērdieniti nemocat,
Sērdienite Dievam gauda,
Saujā slauka asariņas.

# 4979.00
Dieviņš jāja, Māra brauca
Sērdieņiem panākstos.
Dieviņš deva bērus zirgus,
Māra raibas raibelites.

# 4980.00
Dod, Diveņ, bāriņam
Divu rast ceļeņī,
Divu rast ceļeņī,
Laimu ceļa gaļeņī.

# 4981.00
Dod Dieviņ, man padomu,
Man nevaida devejiņa:
Mans padoma devejiņis
Guļ zem zaļu veleniņu.

# 4982.00
Dūmi kūp ezerā;
Kas tos dūmus kūpinaja?
Dieviņš kūra uguntiņu,
Bāra bērnus sildidams.

# 4983.00
Iesim visi sērdieniši
Pie Dieviņa raudadami:
Citam trūka tēvs, māmiņa,
Citam īsti bāleliņi.

# 4984.00
Iet meitiņis vakarātu
Iet Diveņš klauseitos.
Vīna poša bāriņeite,
Tej Diveņu pimiņēje;
I tej beut' aizmērsuse,
Ka beut' tāvs, māmuļeņa.

# 4985.00
Ej, Diveņ, ej, Laimeņ,
Bāriņeiša gubeņā:
Divs tāvs, Laime māte,
Diva dāli boļeļeņi.

# 4986.00
Es, augdama sērdienite,
Necereju godā tapt;
Man Dieviņš krēslu cēla
Bajāriņa sētiņā.

# 4987.00
Es iedēstu baltu rozi
Baltā smilšu kalniņā.
Ta izauga liela gara
Līdz pašāmi debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa rozites zariņiem.
Es redzeju Dieva dēlu
Sirmu zirgu sedlojam.
- Dievs palīdzi, Dieva dēli,
Vaj redzeji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemē
Brāliņam kāzas dzer.-
Es apkalu kraukļam kājas,
Es nojāju Vāczemē.
Vāczemnieki brinejās:
Tavu melnu kumeliņu!

# 4988.00
Es iesēju lielu pupu
Baltā rožu dārziņā.
Ta izauga tieva gara
Līdz pašāmi debesim
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupas zariņiem.
Es redzeju Dieva dēlu
Siekiem bites mērojot.
Pavaicaju Dieva dēlu,
Ko dar' manis tēvs, māmiņa;
Vaj tie kūla Dieva rijas,
Vaj mēž Dieva laidariņu.
Tie nekūla, tie nemēza,
Vieglu darbu vien darija,
Vieglu darbu vien darija
Augstos saules kalniņos:
Tēvis pūta āža ragu,
Ganot Dieva kumeliņus;
Māte kāra villainites
Zeltābeļu zariņos.
Cik pakāra villainites,
Nokrīt zelta ābolits;
Es gribeju vienu ņemti,
Nebij laika, nevareju.

# 4989.00
Es iesēju zelta zirni
Lielajā tīrumā.
Tas izauga lielis garš
Līdz pašiem debešiem.
Pa tiem zirņu zariņiem
Es uzkāpu pie Dieviņa.
Es redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojot.
Labrītiņ, Dieva dēls,
Vai redzeji tēv' ar māti?
-Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Līdz viņam kalniņam,
Viņa kalna galiņā
Tur guļ tavs tēvs ar māti,
Tur guļ tavs tēvs ar māti
Zem zaļām velenām.

# 4989.01
Man bij viena Turku pupiņ',
Nezinaju, kur stādit;
Iestādiju kalniņā,
Ta izauga liela gara,
Ta izauga liela gara,
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa tiem pupu zariņiem.
Es prasiju Dieviņam,
Kur guļ mana māmuliņa.
- Augstā priežu kalniņā,
Pašā kalna galiņā.-
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Matus plūca, pliķi cirta,
Spēr' ar kāju pabeņķē.

# 4990.00
Es lustiga, es vēliga,
Svešas mātes audzinata;
Dod Dieviņ, mīļa Māra
Tik lustigu arajiņu.

# 4991.00
Es nebiju domajuse,
Ko Dieviņš man vēlejis:
Es nabaga sērdinite,
Nu bajāra līgaviņa.

# 4991.01
Es, augdama sērdienite,
Tādas laimes necereju:
Man Laimiņa nolikuse
Diženo tēva dēlu.

# 4991.02
Es nebiju domajusi,
Ko Laimiņa vēlejusi (gādajusi):
Es nabaga bārenite
Grezna puiša līgaviņa.

# 4991.03
Ne domāti nedomaju,
Ko Dieviņis man vēleja:
Pirms es biju sērdienite,
Pēc bajāra līgaviņa.

# 4991.031
Es nebiju to cerejse,
Ko bij Dēkle, Dievs vēlejis:
Pirmak augu sērdienite,
Pēc bajāra līgaviņa.
Man Dēkliņa pataupijse
Raženaju tēva dēlu.

# 4992.00
Es nebūtu domajuse,
Ko Laimiņa vēlejuse:
Man nabaga bērniņam
Kļūt labā(i) vietiņā(i).

# 4993.00
Es raudaju, es tekaju,
Man izgaisa māmuliņa.
Raudadama, tekadama,
Ieteceju niedrajā.
Tur atradu niedrajā
Trīs sudraba avotiņus.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi;
Pie trešā avotiņa
Trīs Laimiņas mazgajās.
Divas saka:Kur tu teci?
Trešā klāti aicinaja.
- Meitiņ, tava māmuliņa
Guļ zem zaļo veleniņu,
Guļ zem zaļo veleniņu,
Saules mātes aplokā.-
Es saulitei pavaicaju,
Ko dar' mana māmuliņa.
- Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevis aizejot.

# 4993.01
Apdziest mana uguntiņa,
Pazūd mana māmuliņa.
Ciemā uguni dabuju,
Māmuļiņas nedabuju.
Māmuļiņas mekledama,
Ieteceju ņiedrienē.
No ņiedrienes izteceju,-
Iztek zelta avotiņš.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs Laimiņas mazgajās.
Divi saka:Kur tu ej?
Trešā līdzi aicinaja.
Kura līdzi aicinaja,
Ta pasaka māmuļiņu:
Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Lidz viņam kalniņam!
Tur guļ tava māmuļiņa
Zam zaļās veleniņas.-
Celies, mana māmuļiņa,
Es pacēļu veleniņu.
Es stāstišu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirta, matus plēse,
Kāju spēra pabeņķē.

# 4993.02
Es mekleju, es dugoju,
Man pazuda māmuļiņa.
Dugodama, mekledama,
Ieteceju niedrajā,
Ieteceju niedrajā,
Atrod' zelta avotiņu;
Pie ta zelta avotiņa
Trīs meitiņas mazgajās.
Divi saka:Kur tu iesi?
Trešā klātu aicinaja.
Kura klātu aicinaja,
Ta pasaka māmuļiņu:
Tur guļ tava māmuļiņa
Zem Dieviņa nam' durvim,
Zem Dieviņa nam' durvim,
Baltajos palagos,
Baltajos palagos,
Mīkstajos spilvenos,
Mīkstajos spilvenos,
Eņģelišu draudzitē,
Eņģelišu draudzitē,
Ar eņģeļiem runadama.

# 4993.03
Es raudaju, es vaideju,
Man pazuda māmuliņa.
Raudadama, vaidedama,
Aizteceju niedrainē.
Tur atradu niedrainē
Trīs sudraba avotiņus.
Pie tiem trijiem avotiem
Trīs māsiņas mazgajās.
Viena saka:Kur tu iesi?
Otra klāti aicinaja;
Trešā saka:Ko tu raudi,
Tu atstāta bārenite?
- Es raudaju, es vaideju,
Man pazuda māmuliņa.
- Dobitē, lāditē,
Tur gul tava māmuliņa,
Tur gul tava māmuliņa
Baltā smilšu kalniņā.

# 4993.04
Izgaisa maņ momuļeņa,
Reita gonus vadejut.
Taku šurpu, taku turpu,
Navā munys māmuļeņis.
Ģteēēju ļipājā,
Zelta zoru iraudzēju.
Zelta zareņu lauzdama,
Treis jumpravys iraudzēju.
Vīna maņa klāto sauc [?],
Otra klātu aicynoj'.
Tej trešā tai saēēja:
Kur teēesi, bāriņeit?
Kur teēesi, bāriņeit,
As tev māti pastāsteišu:
Pošā Diva nameņā
Sed aiz golda raksteidama.

# 4993.05
Ucij, ļuļij, mozais bārns,
Atīs māte vokorā;
Ka n'atīs vokorā,
Atīs reita sauļeitē;
Ka n'atīs reita sauļetē,
Byus māmeņa numyruse.-
Radzu savu momuļeņu
Par kaļņeņu aizejut.
Sauciņ sauču, nadzerdēja,
Teciņ tecēju, nadanāču.
Tacādama iztecēju
Treis sudobra ezereņi.
Vīna dzēra raibys guvs,
Otrā sērmi kumēļeņi,
Pi tā trešā veļējās
Divi skaistys jumpraveņis.
Vīna soka: Kur tu tec?
Otra klāt aicynāva,
Tei, kur' klāt aicynāva,
Tei pasoka māmuļeņu:
Teci, teci, bārineit,
Da viņam kaļneņam,
Ti guļ tova māmuļeņa
Zam zaļus veļeneņu,
Zam zaļus veļeneņu
Vīnā kuka nameņā.-
Datecēju pi Diveņa:
Pijimsi mani bārineiti?
- Tec, tec, bārineite,
Nava laika pijamama.

# 4993.06
Sveša māte šautri sviede,
Es pabēgu bēgamo.
Es bēgdama izteceju
Zelt' avotu līgojam.
Pie ta zelta avotiņa
Trīs Laimiņas mazgajās.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešā klāti aicinaja.
Kura klāti aicinaja,
Ta pasaka māmuļiņu:
Ej, meitiņ, tec, meitiņ,
Līdz viņam kalniņam,
Tur guļ tava māmuliņa
Zem zaļām velenām,
Zem zaļām velenām,
Sešu galdu namiņā.

# 4993.07
Teku šurpu, teku turpu,
Sav' māmiņu mekledama.
Uztek zelta avotiņu,
Trīs meitiņas mazgajās.
Divas saka: Ej projam!
Trešā klātu aicinaja,
Ta pasaka raudadama:
Tur guļ tava māmuliņa
Baltu smilšu kalniņā
Apakš zaļas veleniņas.

# 4993.08
Teku šurpu, teku turpu,
Pa māmiņas pēdiņām.
Uztek' zaļu niedrajiņu,-
Trīs jumpravas mazgajās.
Divas saka: Kur tu iesi?
Trešā klāt aicinaja,
Trešā klāt aicinaja,
Ta pasaka māmuliņu:
Tur guļ tava māmuliņa
Baltāi smilšu kalniņā,
Baltāi smilšu kalniņā,
Zem Dieviņa kājiņām.-
Celies augšā, tēvs, māmiņa,
Es pacelšu veleniņu.
Es stāstišu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Cirta pliķi, plūca matus,
Spēr' ar kāju pabeņķē.

# 4994.00
Es redzei svēt' Mār'
Vidē' jūr' zēģelam,
Vidē' jūr' zēģelam,
Pill' laiv' sērdieniņ',
Pill' laiv' sērdieniņ',
Pill' laiv' asaras,
Pill' laiv' asaras,-
Bez sauv' tēv', māmalit',
Apakš zem' tēvs, māmiņ'
Āz ūdeņ' bāleliņ'.

# 4995.00
Es sovai Laimeņai
Raudādama žālājos,
Kam jei mani tik jaunu
Bēdeņos pamatuse.

# 4996.00
Es stādiju baltu puķi
Baltā smilšu kalniņā.
Ta izauga liela gara
Līdz pašām debesim.
Es uzkāpu debesīs
Pa puķites lapiņām.
Tur redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrītiņi, Dieva dēls,
Redzej' manu tēv' ar māti?
- Tavs tēviņš, māmuliņa
Sēd tumšā kaktiņā.

# 4997.00
Gaiša dega uguntiņa
Tumšajāi kaktiņā:
Bārenite pūru loka,
Mīļa Māra palīdzeja.

# 4998.00
Gaiši spīd uguntiņa
Mīļas Laimas istabā:
Mīļa Laima sērdienei
Liek sudraba vaiņadziņu.

# 4999.00
Gauži raud bārenite,
Zelta bira asariņas;
Dieva dēli, lasidami,
Kar kumeļa iemauktos.

# 5000.00
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
Cel, Dieviņ, lielu vēju,
Nes māmiņai žēlabas.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv