# 4609.00
Nebūt' mana māmulite
Tik maģai nomiruse,
Nebūt' manas villainites
Nepuškotas palikušas.
# 4610.00
Nepūšati auksti vēji,
Man nebija villainites,
Plānu deva sveša māte
Bez ieloku paladziņu.
# 4611.00
Nevienai, nevienai saimnieku meitai,
Kā man nabaga kalponei:
Rakstitas zeķites, kurpites kājā,
Balta villaine, raibi lindraciņi.
# 4611.01
Nevienai, nevienai saimnieku meitai,
Kas man nabaga kalponei:
Trīs skrīvu spalviņas, divi zelta lapiņas,
Divi mazas podziņas galiņā.
Veda mani dancot vagares dēliņi,
Gāja manas podziņas: džiņ, džiņ, džiņ!
# 4612.00
Nevienam es neteicu,
Kas ozola dobumā:
Bitit' pina zelta kroni
Sērdieņam, grūtdieņam.
# 4613.00
No tālienes es pazinu,
Kura bija sērdienite:
Pilnas acis asariņu,
Pubulaiņa villainite.
# 4614.00
No tālienes es pazinu,
Kura meita sērdienite:
Plika galva, basas kājas,
Acis pillas asariņu.
# 4614.01
Es pazinu bāreniti
Mātes meitu pulciņā:
Plika galva, basas kājas,
Pilnas acis asariņu.
# 4614.02
No tālienes es pazinu,
Kur teceja sērdienite:
Pliki lieli, basas kājas,
Pilnas acis asariņu.
# 4615.00
No tālienes es pazinu
Sērdeiniša villainites:
Visi stūri izrakstiti,
Vidū gaužas asariņas.
# 4616.00
No tālienes es pazinu,
Kura meita sērdienite:
No vaiņaga zīles bira,
No acim asariņas.
# 4617.00
No celiņa vien pazinu
Bāra bērna tecejumu:
Basas kājas, dziļi pēdi,
Pilni gaužu asariņu.
# 4617.01
Gan pazinu to sētiņu,
Kur bāraiņi bērni bij:
Basas kājas, dziļas pēdas,
Pilnas gaudu asariņu.
# 4617.02
No tālienes es pazinu
Bārenites bridumiņu:
Basas kājas, dziļas pēdas,
Pilnas gaudu asariņu.
# 4645.00
Sērdienite žēli raud,
Villainites puškodama:
Trūkst tai viena dzīpariņa,
Nav māmiņa devejiņa.
# 4646.00
Sērdienite ta meitiņa,
To paņēmu mīledams.
Ne tai bija pirkti svārki,
Ne lielā sudrabiņa;
Nu tai pirkšu pirktus svārkus,
Nu sudrabu kaldinašu.
# 4647.00
Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vaiņadziņu.
Dievs dod man godā tapt
Ar to sēru vaiņadziņu.
# 4648.00
Zemenite salda oga
Par visām odziņām;
Sērdienite laba meita
Par visām meitiņam.
# 4649.00
Sīka maza ābeltiņa
Liela ceļa maliņā;
Sīka maza es paliku,
Svešas mātes klausidama.
# 4650.00
Siltus autus, mīkstus autus
Man māmiņa kājās deva;
Nu māmiņa nomirusi,
Nav neviena devejiņa.
# 4651.00
Skaista pride, skaista egle,
Paegleite vel skaistāka;
Skaista māte, skaista meita,
Bārineite vel skaistāka:
Mātes meitai mallni svārki,
Bārineitei pazeļteiti.
# 4652.00
Skaista puķe dārzā auga,
Vēl jo skaista laukmalē;
Skaista bija mātes meita,
Vēl jo skaista sērdienite.
# 4652.01
Balta puķe dārziņā,
Jo baltaka laukmalā;
Balta bija mātes meita,
Jo baltaka sērdienite.
# 4652.02
Sārtas rozes dārziņā,
Vēl sārtakas maliņā;
Daila bija mātes meita,
Vēl dailaka bārenite.
# 4653.00
Skaista puķe kalniņā,
Vēl skaistaka lejiņā;
Skaista bija mātes meita,
Vēl skaistaka bārenite.
# 4653.01
Balta puķe kalniņā,
Vēl baltaka lejiņā;
Skaista bija mātes meita,
Vēl skaistaka bārenite.
# 4660.00
Sveša māte gauži raud,
Man svārciņus mērodama;
Kā es gauži neraudaju,
Priekš tevim tecedama.
# 4661.00
Sveša māte man solija
Garu, baltu villainiti;
Gara mēle pasolit,
Īsa roka iedodot.
# 4662.00
Sveša māte puškus skaita,
Man dodama villainiti;
Kā es soļus neskaitiju,
Priekš tevim tecedama.
# 4662.01
Sveša māte, ne māmiņa,
Raida mani tautiņās.
Villainitei puškus lika,
Ir tos lika skaitidama.
Kad tu tāda skaititaja,
Kam neskaiti soļus manus?
# 4662.02
Sveša māte puškus skaita,
Man dodama villainiti.
Kad tu tāda skaititaja,
Kā neskaiti manus soļus?
Tu nevari izskaitit
Vienas dienas tecejumu.
# 4663.00
Tādas vien bārenites,
Kā lasit salasitas;
Tādas vien vilnanites
Kā migliņa, kā rasiņa.
# 4663.01
Tādas vien bārenites,
Satekam kalniņā:
Tādas vien vilnainites
Kā migliņa, kā rasiņa.
# 4664.00
Tautu meita bārenite,
Tavu daiļu augumiņu!
Cik dažam puisišam
Birzt asaras raugoties.
# 4665.00
Tēva bērni, mātes bērni,
Man bāram nesmejat!
Jums dod tēvs, māmuļiņ',
Kas man dos bārišam?
# 4666.00
Tec teciņus, sērdienite,
Tava tiesa gan zinama:
Pakuliņu kreklus deva,
Pakājišu villanites.
# 4666.01
Tec teciņus, bārenite,
Es tev labu loni dodu:
Nokulstiņu kreklu devu,
Pakājišu villainiti.
# 4667.00
Trīs dieniņas saraudaju
Tēva kapa maliņā:
Te guļ mani dārgi svārki,
Te dižie sudrabiņi.
# 4667.01
Trīskārtiņu apteceju
Mātes kapu, raudadama:
Še guļ mani dārgi svārki,
Še lielais sudrabinis.
# 4668.00
Tumsā teku vakarā
Basajām kājiņām;
Sili manas kājas bada,
Priežu sili [? zari] vaiņadziņu.
# 4669.00
Turi, turi, sveša māte,
Manu grūtu pelnijumu.
Gan tu dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā.
# 4669.01
Nepaturi, bāleliņi,
Manu sūru gājumiņu.
Tu man dosi, vairs neņemšu,
Dieva galda galiņā.
# 4669.02
Turi, turi, sveša māte,
Manu gada gājumiņu.
Tu man dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā.
# 4669.03
Turi, turi, bāļeļeņ,
Vysu munu gājumeņu.
Gon tu dosi, es najimšu,
Diva golda gaļeņā.
# 4669.04
Valkaj' pate, sveša māte,
Manu sūru pelnijumu.
Kad tu dotu, es nejemtu
Ne viņā saulitē.
# 4670.00
Uš, cūciņa, nerušini
Tāi kalniņa maliņā:
Tur gul mana māmulite,
Cimdu, zeķu aditaja.
# 4670.01
Uš, cūciņa, nerakā
Baltābola kalniņā:
Tur gul mana māmuliņe,
Balt' villaiņu audejiņa.
# 4676.07
Viena pate roze zied
Magonišu dārziņā;
Viena pate mātes meita
Bārenišu pulciņā.
# 4677.00
Viena pati sērdienite
Mātes meitu pulciņā;
Tai vizeja vainadzinis
Kā viens zelta gabalinis.
# 4678.00
Vēja lausta ta eglite
Dzeltenāmi skujiņām;
Bārainite ta meitiņa,
Kurai bāli vaigu gali.
# 4679.00
Villain', mana villainite,
Drauga bērnam mugurā.
Grūts bij man pašai iet,
Žēl bij savas villainites.
# 4680.00
Vilteniece sveša māte,
Solit sola, bet nedeva:
Sola mani linu palgu,
Sola baltu villainiti.
Tur tu dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā (t. i. bērēs).
# 4681.00
Viršņu kalnu ganidama,
Viršņu viju vainadziņu.
Kas visām bārenēm
Vizulišus kaldinaja.
# 4682.00
Visapkārti ievas zied,
Vidē balta ābelite;
Visapkārti mātes meitas,
Vidē balta sērdenite.
# 4683.00
Visi mine purva zāli,
Lai ta grime dibinā;
Visi manu augumiņu
Šādi tādi niecinaja.
# 4684.00
Visi saka, visi saka,
Ka es laba nevalkaju.
Kur es ņēmu, kas man deva,
Ikām man Dieviņš deva.
# 4684.01
Visi soka, visi soka,
Ka as loba naredzeju.
Kur as jīmu, kas man dos,
Koleič man Diventš dos.
# 4685.00
Visi saka, visi saka,
Ka es laba nevalkaju.
Kur es ņemšu, kas man dos,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne ar' īstu bāleliņu.
# 4686.00
Cielaviņa gludgalviņa,
Tev ir gluda, man ir gluda;
Tev glaudija māmuliņa,
Man bērziņa žagariņš.
# 4687.00
Celies agri, bārenite,
Pelnij baltu vilnainiti,
Lai guleja mātes meita,
Tai iedeva nepelnitu.
# 4692.00
Aust', gaismiņa, ja ausdama,
Lec, saulite, ja lēkdama,
Tikpat mani sveša māte
I tumsā maldinaja.
# 4693.00
Bārenite man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Ja gribeji ļaužu būt,
Bez māmiņas dzīvodama.
# 4693.01
Bāriniti man' māsiņ,
Bez māmiņas palikuse,
Ja zinies ļaužu būt,
Bet miedziņu maliņā.
# 4694.00
Bārenite man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā;
Ni tev tēva, ni māmiņas,
Kas tev' agri skubinaja.
# 4695.00
Bārenite man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā;
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas tev' daiļu darinaja.
# 4696.00
Bārenite snātenite
Rīta rasas bridejiņa;
Mātes meita vilnainite
Istabāi sēdetaja.
# 4697.00
Bajars savas meitas teica,
Kas teiks mani sērdieniti?
Mana paša rokas, kājas,
Tās teic manu tikumiņu.
# 4698.00
Darba dēļ neraudaju,
Darb' atradu, kur iedama;
Tik tadēļ vien raudaju,
Bārga sveša māmaļiņa.
# 4698.01
Darba dēļ neraudaju,
Darbu biju ieradusi;
Tik tadēļ vien raudaju,
Bārga dēla māmuliņa.
# 4698.02
Es neraudu darba dēļ,
Darb' atradu, kur iedama;
Tikai vieni gauži raudu,
Bārg' atražu svešu māti.
# 4698.03
Lai iedama, kur iedama,
Darba dēļ neraudaju;
To vien gauži noraudaju,
Bārga sveša māmuliņa.
# 4699.00
Daža laba rudzu guba
Auzu gubas nevērteja;
Daža laba mātes meita
Kalponites nevērteja.
# 4700.00
Drūmi šņāce sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud bāreniši,
Svešas mātes maldinati.
# 4701.00
Dzied', gailiti, velc, gailiti,
Ar to kaula deguniņu,
Lai ceļās tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņs.
# 4702.00
Es meitiņa bārenite
Visu darbu daritaja;
Mātes meita miegulite
Žīgot dienu nožīgo.
# 4703.00
Gaida mani sveša māte
No darbiem pārejam:
Drēbju baļļu piemērkusi,
Rudzu riju piesērusi.
# 4703.01
Gana laba sveša māte,
Bija mani gaidijuse:
Rudzu krāsni piesēruse,
Drēbju baļļu piemērkuse.
# 4704.00
Gan pazinu tās māsiņas,
Kas bez mātes uzaugušas:
Lēni durvis virinaja,
Mīļi sauca svešu māti.
# 4705.00
Grūt' bij man sērdienei ( grūtdienei),
Grūt' darbos, grūt' mājās:
Darbos man sīvi kungi,
Mājās grūtas dzirnaviņas.
# 4706.00
Grūši bija man augot,
Atkal grūši dzīvojot:
Jau to manu augumiņu
Grūši vien maldinaja.
# 4707.00
Gudram bija man dzīvot,
Man nebij māmuļiņas;
Sen guleja man māmiņa
Baltā smilkšu kalniņā.
# 4708.00
Gulēt, gulēt, māmiņas meitas!
Kas mani sērdieni gulēt laidis?
Man vieta taisama, uguns raušama,
Mani suņi dzenami pa durvi laikā.
# 4709.00
Iries pati, liepu laiva,
Tev nevaid īrejiņa;
Mācies pati, sērdienite,
Tev nevaid mācitaja.
# 4710.00
Iries pate, oša laiva,
Tev nevajga irejiņa;
Celies pate, sērdienite,
Tev nevajga cēlejiņa.
# 4711.00
Ka man būtu savis tēvs,
Sava veca māmuliņa,
I man būtu klaji ceļi,
Izārdena valodiņa.
# 4711.01
Ka man beutu savs tāvs,
Sava eista māmuļeņa,
I man beut' slaida ruka,
Izņeseiga volodeņa.
# 4712.00
Kāda koka ta laiviņa,
Ta iet visai neairama?
Kādu ļaužu ta meitiņa,
Ta iet visai nesūtama?
-Ābels koka ta laiviņa,
Ta iet visai neairama;
Bārenite ta meitiņa,
Ta iet visai nesūtama.
# 4712.01
Kāda kuka tei laiveņa,
Tei īt vysu naeirama?
Kuras mātes tys bērneņš,
Tys īt vysy narēdams.
# 4713.00
Kam māmeņa, tam slaveita,
Kam maizeita, tys bogāts.
Numyra munu māmuļeņa,
Pazuda muna slaveita.
# 4714.00
Kas kait irbei netecēt,
Rauduvite rasu brida?
Kas nekait mātes meiti,
Sērdienite dubļus brida.
# 4715.00
Kas liniņu šķiedru teica,
Sērdienites tikumiņu?
Kaņepites šķiedru teica,
Mātes meitas tikumiņu.
# 4715.01
Kas kaņepes šķiedru teica,
Kas sērdienes tikumiņu?
Liniņam šķiedru teica,
Mātes meitai tikumiņu.
# 4715.02
Kas kaņepu šķiedru teica,
Kas pamātes labumiņu?
Liniņam šķiedru teica.
Savmāmiņas labumiņu.
# 4716.00
Kas mācija bāreniti
Glītajami darbiņam?
Viena māca bērza rīkste,
Otra sveša māmuliņa.
# 4716.01
Kas mācija bāreniti
Glītajā darbiņā?
Svešas mātes bārgi vārdi,
Asi bērza žagariņi.
# 4717.00
Kas pateica mani gaišu (gājušu),
Kas žēloja piekusušu!
Ne man tēva teicejiņa,
Ne māmiņas žēlotajas.
# 4717.01
Kas pateica man' darbiņu,
Kas žēloja piekusušu!
Nav bāliņa teicejiņa,
Nav māmiņas žēlotajas.
# 4717.02
Kas teiks mani dzīvojušu,
Kas žēlos piekusušu!
Ne man tēva teicejiņa,
Ne māmiņas žēlotajas.
Žēlo man, mīļš Dieviņi,
Man nevaida žēlotaja,
Visi mani žēlotaji
Gar zemiti paguluši.
# 4717.03
Kas teic mani dzīvojami,
Dievs žēlo piekusušu [?];
Ne man tēva teicejiņis,
Ne memmiņa žēlotaja.
# 4718.00
Kas redzeja vītolam
Baltus ziedus noziedam?
Kas redzeja sērdieniti
Netikušu uzaugam?
# 4719.00
Kas cereja to meitiņu
Bez māmiņas uzaugam?
Jautris miegs, ražans darbs,
Kā māmiņas meitiņai.
# 4720.00
Ko, bērniņi, darisim,
Bez tēviņa palikuši?
Celsim agri, gulsim sebu,
Jemsim paši padomiņu.
# 4721.00
Ko, bērniņi, darisim,
Sērdieniši palikuši?
kas nu cels mās rītos,
Kas dos gudru padomiņu?
Celsimies paši agri,
Dievs dos gudru padomiņu.
# 4724.00
Kulies pate, kunga rija,
Tev nebija kūlejiņa;
Skubenies, bārenite,
Tev nebija māmuliņas.
# 4725.00
Kur, bērniņi, jūs iesiet,
Bez vecaku palikuši?
Kur ņemsiet gudru vārdu,
Labu gudru padomiņu?
# 4726.00
Kur, bērniņi, mēs iesim,
Bez vecaku palikuši?
Ne mums agri cēlejiņa,
Ne padoma devejiņa.-
Gailits agri cēlejiņš,
Dievs padoma devejiņš.
# 4726.01
Kur iesim mēs, bērniņi,
Bāreniši palikuši?
Ne mums agra cēlejiņa,
Ne padoma devejiņa.-
Saulit' agra cēlejiņa,
Dievs padoma devejiņš.
# 4726.02
Nav man mana māmuliņa,
Nav padoma devejiš,
Nav padoma devejiš,
Nava agris cēlejiš.-
Dievs padoma devejiš,
Gailits agris cēlejiš.
# 4727.00
Kur es iešu, kur tecešu,
Kam vaicašu padomiņu?
Nei man tēva, nei man mātes,
Nei īstena bāleliņa.
# 4728.00
Kur es iešu, kur tecešu,
Kam vaicašu padomiņ'?
Svešs tēviņis namā sēd,
Sveša māte iztabā.
# 4729.00
Kur, gailiti, tu tecesi
No rītiņa agrumā?
- Teku celt sērdieniti,
Kam nav mātes cēlejiņas.
# 4729.01
Kur, gailiti, tu tecesi
No rītiņa rasiņā?
-Teku ciema meitas celt,
Tām nevaid cēlejiņa.
# 4729.02
Kur, gailiti, tu teceji
No rītiņa agrumā?
-Ciemā celti to māsiņu,
Kam nav savas māmuliņas.
# 4729.03
Kur teceji tu, gailiti,
Rītā agri rasiņā?
-Ciemā teku meitas celt,
Nav māmiņas cēlejiņas.
# 4729.04
Kur teceji tu, Jāniti,
Ar uguņu vāceliti? [?]
-Es tecešu meitu celt,
Kam nav tēva, māmuliņas.
# 4730.00
Kur celtos ūdentiņš,
Kad nelītu lietutiņš?
Kur bajāri saimi ņemtu,
Kad neaugtu sērdieniši?
# 4731.00
Laba, laba rupa malka,
Vēl labaki žagariņi,
Vēl labaki žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
Laba, laba mātes meita,
Vēl labaka kalponite,
Vēl labaka kalponite,
Paša rēda, paša dara.
# 4732.00
Laiska bija bārenite,
Pūru mala rītiņā;
Naiga mana līgaviņa,
Trīs rītiņus sieku mala.
# 4732.01
Kalponite netiklite
Pūru mala rītiņā;
Teicamā mātes meita
Trīs rītiņi sieku mala.
# 4733.00
Lēni, lēni dūmi kūp
Bārenišu namiņā:
Tiem nebija māmuliņas,
Kas tos drīzi drīzinaja.
# 4734.00
Lēni, lēni ozols auga,
Lēni lapas darinaja;
Es uzaugu bez māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.
# 4734.01
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Daža laba mātes meita
Lēni lasa padomiņu.
# 4734.02
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Es izaugu bez māmiņas,
Lēni ņēmu padomiņu.
# 4734.03
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Es nabaga bārenite,
Lēni lasu padomiņu.