04601 - 04800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.3. Bāriņi, sērdieņi. ( 3905 - 5259)
2.3.4. Augums, apģērbs un rota. ( 4455 - 4687)

# 4601.00
Man bez tēva, māmuliņas
Augt lielam, diženam,
Svešas mātes dubļus brist,
Kungam rijas kuldināt.

# 4602.00
Manas baltas villainites,
Cita īsa, cita gara;
Nav vairs mana māmuļite,
Kas tās līdzas līdzinās?

# 4602.01
Bārenites villainites
Cita īsa, cita gara:
Nava savas māmuļiņas,
Kas tās līdzi līdzinaja.

# 4603.00
Maza biju, balta teku
Par lielaju tīrumiņu;
Vaj tadēļ mella iešu,
Kad es augu sērdienite?

# 4604.00
Maza, maza ābelite
Zied papuves maliņā;
Maza, maza sērdienite
Līdz bajāru meitiņai.

# 4605.00
Mazam mira man māmiņa,
Atstāj' mani sērdieniti
Svešu ļaužu dubļus brist
Basajām kājiņām.

# 4606.00
Nabadziņa bērniņš biju,
Bajāriņa kalponite;
Dievs dod man nopelnit
No bajāra villainiti.

# 4607.00
Nava kuplis tas bērziņš,
Kas aug ceļa maliņā;
Nava daiļa ta meitiņa,
Ko pamāte derinaja.

# 4608.00
Neva vaļas, neva vaļas
Bārenei rotaties:
Stāvedama kājas āve,
Tecedama jostu joze.

# 4609.00
Nebūt' mana māmulite
Tik maģai nomiruse,
Nebūt' manas villainites
Nepuškotas palikušas.

# 4610.00
Nepūšati auksti vēji,
Man nebija villainites,
Plānu deva sveša māte
Bez ieloku paladziņu.

# 4611.00
Nevienai, nevienai saimnieku meitai,
Kā man nabaga kalponei:
Rakstitas zeķites, kurpites kājā,
Balta villaine, raibi lindraciņi.

# 4611.01
Nevienai, nevienai saimnieku meitai,
Kas man nabaga kalponei:
Trīs skrīvu spalviņas, divi zelta lapiņas,
Divi mazas podziņas galiņā.
Veda mani dancot vagares dēliņi,
Gāja manas podziņas: džiņ, džiņ, džiņ!

# 4612.00
Nevienam es neteicu,
Kas ozola dobumā:
Bitit' pina zelta kroni
Sērdieņam, grūtdieņam.

# 4613.00
No tālienes es pazinu,
Kura bija sērdienite:
Pilnas acis asariņu,
Pubulaiņa villainite.

# 4614.00
No tālienes es pazinu,
Kura meita sērdienite:
Plika galva, basas kājas,
Acis pillas asariņu.

# 4614.01
Es pazinu bāreniti
Mātes meitu pulciņā:
Plika galva, basas kājas,
Pilnas acis asariņu.

# 4614.02
No tālienes es pazinu,
Kur teceja sērdienite:
Pliki lieli, basas kājas,
Pilnas acis asariņu.

# 4615.00
No tālienes es pazinu
Sērdeiniša villainites:
Visi stūri izrakstiti,
Vidū gaužas asariņas.

# 4616.00
No tālienes es pazinu,
Kura meita sērdienite:
No vaiņaga zīles bira,
No acim asariņas.

# 4617.00
No celiņa vien pazinu
Bāra bērna tecejumu:
Basas kājas, dziļi pēdi,
Pilni gaužu asariņu.

# 4617.01
Gan pazinu to sētiņu,
Kur bāraiņi bērni bij:
Basas kājas, dziļas pēdas,
Pilnas gaudu asariņu.

# 4617.02
No tālienes es pazinu
Bārenites bridumiņu:
Basas kājas, dziļas pēdas,
Pilnas gaudu asariņu.

# 4617.03
Celiņāi es pazinu
Sērdienites gājumiņu:
Basas kājas, dziļas pēdas,
Pillas žēlu asariņu.

# 4618.00
Pūš vējiņi rāmi, rāmi
Vītoliņu lapiņās:
Dieviņš lēja zelta kroni
Tiem nabaga sērdienišiem.

# 4619.00
Purvā audzis tas bērziņš,
Gana kupli žagariņi;
Bārenite ta meitiņa,
Gana kuplas sedzenites.

# 4620.00
Purvā audzis tas bērziņš,
Nava kuplu žagariņu;
Bārenite ta meitiņa,
Nava kuplu vilnainišu.

# 4621.00
Puškojies, sērdienite,
Kādu ziedu dabudama:
Silu ziedus, rāvu puķes,
Sarkanaju āboliņu.

# 4621.01
Pušķojās sērdienite,
Kādu puķu dabojusi:
Ievas ziedus, Māras kārklus,
Sarkanaju āboliņu.

# 4621.02
Puškojiese, sērdienite,
Kādu puķi dabuidama;
Lai puškojas mātes meitas
Ar pillāme magonēm.

# 4622.00
Puškojies, sērdienite,
Nu tev vaļas puškoties:
Nu ziedeja zemes zāle,
Krūmi, mētras, magonites.

# 4623.00
Putniņam kažociņš,
Man bij mizu mēteliņš;
Pie priedites atspiedosi,
Pie ciniša atguļosi.

# 4624.00
Raudādama bārineite
Roksta bolltu vyllnāneiti;
Vairāk gaudu asareņu,
Na Reidzeņas dzeipareņu.

# 4625.00
Raudadama es atsadzu
Nepuškotu villainiti.
Ne vakar ta dieniņa,
Kad nomira puškotaja.

# 4626.00
Raudadama kāju spēru
Par zaļo veleniņu:
Tur guļ mana māmuļiņa,
Villainišu audejiņa.

# 4626.01
Raudādama pāri kāpu
Par zaļu veļeniņu:
Tur guļ muna māmuļiņa,
Vyllnaņeišu audejiņa.

# 4627.00
Redz, kur koši ieva zied
Ar ābeli kalniņā:
Ieva bija mātes meita,
Ābelite sērdienite.

# 4628.00
Riga trīc, Riga trīc,
Kas to Rigu trīcinaja?
Sērdienei kroni kala
Deviņiem žuburiem.

# 4629.00
Rūtenite, samtenite,
Abas sēd dārziņā:
Rūtenite mātes meita,
Samtenite bārenite.

# 4629.01
Santenite, rūtenite,
Abas zied dārziņāi:
Santenite mātes meita,
Rūtenite bārenite.

# 4630.00
Salda, salda brūklenite,
Vēl saldaka zemenite;
Skaista, skaista mātes meita,
Vēl skaistaka bārenite.

# 4631.00
Sausa priede līgojās
Pret zaļām eglitēm;
Bārenite puškojās
Līdz bajāra meitiņām.

# 4631.01
Smuidra priede līgojās
Līdz kuplām eglitēm;
Tautu meita puškojās
Līdz bajāra meitiņām.

# 4632.00
Sauciet mani sērdieniti,
Nesauciet nabadziņu:
Man veselas kājas, rokas,
Tēva, mātes vien nebija.

# 4633.00
Šķiet', vējiņš vēcinaja
Laukā sārtu magoniti:
Ta nabaga sērdienite
Ar pogaļu villainiti.

# 4634.00
Šorīt bija liela salna,
Es basām kājiņām;
Būt' māmiņa redzejuse,
Ta būt' gauži raudajuse.

# 4635.00
Ziedi, ziedi, lauka puķe,
Mani ziedi nobālejši;
Kaut man būtu tēvs, māmiņa,
Es staigatu jo ražena.

# 4636.00
Ziema nāce, ne vasara,
Nātni auti kājiņā:
Ne ta mana māmuliņa,
Ne zeķišu devejiņa.

# 4637.00
Sēj, māmiņa, man rozites,
Bārenei magonites,
Lai es augu kā rozite,
Bārenite kā magone.

# 4637.01
Sēj, māmiņa, man rozites,
Jaunai māsai magonites,
Lai es augu kā rozite,
Jaunā māsa kā magone.

# 4637.02
Sēj, māmiņa, man rozites,
Kalponei (Kalponitei) magonites,
Lai es augu kā rozite,
Kalponite kā magone.

# 4637.03
Sēj, māmiņa, rožu dārzu,
I otaru magoniņu,
Lai es augu kā rozite,
Kalponite kā magona.

# 4638.00
Sēra, sēra sērdienite,
Sēri pina vainadziņu;
Bij manam brālitim
Sēru rožu atmatiņa.

# 4639.00
Sērdienite, mātes meita
Kalnā gāja teceties.
Sērdienite uzteceja,
Mātes meita nevareja,
Mātes meita nevareja,
Pilnas krūtis sudrabiņa.

# 4640.00
Sērdienite man' māsiņa,
Kam galviņu nesukaji?
Vaj tu gaidi savu māti,
Sav' galviņas sukataju?

# 4641.00
Sērdienite man' māsiņa,
Ko lasiji lejiņā?
-Es, bāliņ, puķes lasu,
Puķes pinu vaiņagā.

# 4642.00
Sērdienite man' māsiņa
Segsim sēras villainites:
Segsim baltas, mēļiem grieztas,
Man nevaid zilumiņu.

# 4642.01
Sērdienite man' māsiņa,
Segsim baltas villainites,
Segsim baltas, segsim mēļas,
Mēs nebijām bajāriņi.

# 4643.00
Sērdienite porēi brida,
Sēru sagša mugurā:
Gana kupla, gana balta,
Pilla gaužu asariņu.

# 4644.00
Sērdienite žēli raud,
Pūra vāku pacēluse:
Villainites pūriņā
Kā palagi nepuškotas.

# 4645.00
Sērdienite žēli raud,
Villainites puškodama:
Trūkst tai viena dzīpariņa,
Nav māmiņa devejiņa.

# 4646.00
Sērdienite ta meitiņa,
To paņēmu mīledams.
Ne tai bija pirkti svārki,
Ne lielā sudrabiņa;
Nu tai pirkšu pirktus svārkus,
Nu sudrabu kaldinašu.

# 4647.00
Sēri dzimu, sēri augu,
Sēri nesu vaiņadziņu.
Dievs dod man godā tapt
Ar to sēru vaiņadziņu.

# 4648.00
Zemenite salda oga
Par visām odziņām;
Sērdienite laba meita
Par visām meitiņam.

# 4649.00
Sīka maza ābeltiņa
Liela ceļa maliņā;
Sīka maza es paliku,
Svešas mātes klausidama.

# 4650.00
Siltus autus, mīkstus autus
Man māmiņa kājās deva;
Nu māmiņa nomirusi,
Nav neviena devejiņa.

# 4651.00
Skaista pride, skaista egle,
Paegleite vel skaistāka;
Skaista māte, skaista meita,
Bārineite vel skaistāka:
Mātes meitai mallni svārki,
Bārineitei pazeļteiti.

# 4652.00
Skaista puķe dārzā auga,
Vēl jo skaista laukmalē;
Skaista bija mātes meita,
Vēl jo skaista sērdienite.

# 4652.01
Balta puķe dārziņā,
Jo baltaka laukmalā;
Balta bija mātes meita,
Jo baltaka sērdienite.

# 4652.02
Sārtas rozes dārziņā,
Vēl sārtakas maliņā;
Daila bija mātes meita,
Vēl dailaka bārenite.

# 4653.00
Skaista puķe kalniņā,
Vēl skaistaka lejiņā;
Skaista bija mātes meita,
Vēl skaistaka bārenite.

# 4653.01
Balta puķe kalniņā,
Vēl baltaka lejiņā;
Skaista bija mātes meita,
Vēl skaistaka bārenite.

# 4653.02
Bollta puče kaļņeņā,
Veļ bolltāka ļejeņā;
Skaista beja mātis meita,
Veļ skaistāka bāriņeite.

# 4653.03
Bollta puče kolnā zīd,
Vel bolltāka ļajeņī;
Bollta, bollta mātis meita,
Vel bolltāka bārineite.

# 4653.04
Daila puķe kalniņā,
Vēl dailaka lejiņā;
Daila bija mātes meita,
Vēl dailaka bārenite.

# 4653.05
Grezna puķe kalnā auga,
Vēl jo grezna lejiņā;
Grezna gāja mātes meita,
Vēl jo grezna sērdienite.

# 4653.06
Kalniņā smuka puķe,
Lejiņā vēl smukaka;
Tautas meita, ta bij smuka,
Sērdienite vēl smukaka.

# 4653.07
Koša puķe kalnā auga,
Vēl jo koša lejiņā;
Koša bija mātes meita,
Vēl jo koša sērdienite.

# 4653.08
Puika puķe kalniņā,
Jole puika lejiņā;
Puika bija mātes meita,
Jole puika sērdienite.

# 4653.09
Smuka puķe kalnā auga,
Vēl smukaka lejiņā;
Smuka bija mātes meita,
Vēl smukaka sērdienite.

# 4654.00
Skaista puķit' i ziedeja
Uz peleka akmentiņa.
Tur savija bārenite
Vedamo vainadziņu.

# 4655.00
Skaistas ogas cērmūkšai,
Jo skaistakas jirbenei;
Skaistas bija mātes meitas,
Jo skaistakas bārenites.

# 4656.00
Smuka bija mātes meita,
Vēl jo smuka sērdienite:
Sērdienei zīda kleita,
Vaska kurpes kājiņā.

# 4657.00
Snidra priede, snidra egle,
Snidra bērza galotnite;
Snidra bija mātes meita,
Vēl jo snidra bārenite.

# 4658.00
Sudrabiņu gailis dzied
Zeltupites maliņā,
Lai ceļās sērdienite
Puškot savas vilnanites.

# 4659.00
Sveša māte bārenei
Sviedin svieda villainiti.
Saņem mīļi, bārenite,
Zinies grūši pelnijuse.

# 4659.01
Sveša māte bārenei
Sviedin svieda vilnainiti.
Saņem mīļi, bārenite,
Gana grūti pelnijuse.

# 4659.02
Sveša māte bārenei
Sviedien svieda villainiti.
Saņem mīļi, bārenite,
Grūti bija pelnijusi.

# 4659.03
Sveša māte bārenei
Sviedin svieda villainiti.
Saņem mīļi, bārenite,
Savu grūtu pelnijumu.

# 4659.04
Sveša māte bāriņei
Svīdiņ svīde vyllnāneiti.
Pajem vigļi, bārineit,
Greuši beji peļnējuse.

# 4660.00
Sveša māte gauži raud,
Man svārciņus mērodama;
Kā es gauži neraudaju,
Priekš tevim tecedama.

# 4661.00
Sveša māte man solija
Garu, baltu villainiti;
Gara mēle pasolit,
Īsa roka iedodot.

# 4662.00
Sveša māte puškus skaita,
Man dodama villainiti;
Kā es soļus neskaitiju,
Priekš tevim tecedama.

# 4662.01
Sveša māte, ne māmiņa,
Raida mani tautiņās.
Villainitei puškus lika,
Ir tos lika skaitidama.
Kad tu tāda skaititaja,
Kam neskaiti soļus manus?

# 4662.02
Sveša māte puškus skaita,
Man dodama villainiti.
Kad tu tāda skaititaja,
Kā neskaiti manus soļus?
Tu nevari izskaitit
Vienas dienas tecejumu.

# 4663.00
Tādas vien bārenites,
Kā lasit salasitas;
Tādas vien vilnanites
Kā migliņa, kā rasiņa.

# 4663.01
Tādas vien bārenites,
Satekam kalniņā:
Tādas vien vilnainites
Kā migliņa, kā rasiņa.

# 4664.00
Tautu meita bārenite,
Tavu daiļu augumiņu!
Cik dažam puisišam
Birzt asaras raugoties.

# 4665.00
Tēva bērni, mātes bērni,
Man bāram nesmejat!
Jums dod tēvs, māmuļiņ',
Kas man dos bārišam?

# 4666.00
Tec teciņus, sērdienite,
Tava tiesa gan zinama:
Pakuliņu kreklus deva,
Pakājišu villanites.

# 4666.01
Tec teciņus, bārenite,
Es tev labu loni dodu:
Nokulstiņu kreklu devu,
Pakājišu villainiti.

# 4667.00
Trīs dieniņas saraudaju
Tēva kapa maliņā:
Te guļ mani dārgi svārki,
Te dižie sudrabiņi.

# 4667.01
Trīskārtiņu apteceju
Mātes kapu, raudadama:
Še guļ mani dārgi svārki,
Še lielais sudrabinis.

# 4668.00
Tumsā teku vakarā
Basajām kājiņām;
Sili manas kājas bada,
Priežu sili [? zari] vaiņadziņu.

# 4669.00
Turi, turi, sveša māte,
Manu grūtu pelnijumu.
Gan tu dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā.

# 4669.01
Nepaturi, bāleliņi,
Manu sūru gājumiņu.
Tu man dosi, vairs neņemšu,
Dieva galda galiņā.

# 4669.02
Turi, turi, sveša māte,
Manu gada gājumiņu.
Tu man dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā.

# 4669.03
Turi, turi, bāļeļeņ,
Vysu munu gājumeņu.
Gon tu dosi, es najimšu,
Diva golda gaļeņā.

# 4669.04
Valkaj' pate, sveša māte,
Manu sūru pelnijumu.
Kad tu dotu, es nejemtu
Ne viņā saulitē.

# 4670.00
Uš, cūciņa, nerušini
Tāi kalniņa maliņā:
Tur gul mana māmulite,
Cimdu, zeķu aditaja.

# 4670.01
Uš, cūciņa, nerakā
Baltābola kalniņā:
Tur gul mana māmuliņe,
Balt' villaiņu audejiņa.

# 4671.00
Vai, ļautiņi, redzejāt
Bāreniti staigajot?
Liberziedu vainadziņš,
Zelt' ieloku vilnānite.

# 4672.00
Vaj tadēļ melna iešu,
Ka es biju sērdienite?
Iešu balta kā gaigala,
Kā saulite līgojās.

# 4673.00
Vaj tadēļ ne meitiņa,
Ka nav tēva, māmaliņas?
Vaj tadēļ es nesedžu
Piecu pāru vilnānišu?

# 4674.00
Vaj tadēļi ne meitiņa,
Ka nav tēva, māmuliņas?
Vaj tadēļi es nesedzu
Rakstito villainiti?

# 4675.00
Vaj tadēļ ne meitiņa,
Kad nebija māmuliņ's?
Vaj neavu baltas kājas,
Vaj nesedzu villānit'?
Tāpat avu baltas kājas,
Tāpat sedžu villānit'.

# 4676.00
Viena pate magonite
Kliņģerišu dārziņā;
Viena pate mātes meita
Bārenišu pulciņā.

# 4676.01
Viena pate kliņģerite
Magonišu dārziņā;
Viena pate bārenite
Mātes meitu pulciņā.

# 4676.02
Viena pate kliņģerite
Magonišu dārziņā;
Viena pate mātes meita
Bārenišu pulciņā.

# 4676.03
Viena pate roze zied
Kliņģerišu dārziņā;
Viena pate mātes meita
Bārenišu pulciņā.

# 4676.04
Viena pate roze zied
Kliņģerišu dārziņā;
Viena pate bārenite
Mātes meitu pulciņā.

# 4676.05
Vīna pat ruze zīd
Klindžereišu dārzeņā;
Vīna pat bāriņeite
Mātis meitu puļēeņā.

# 4676.06
Vīna poša rāza zīd
Kliņģerešu dārzeņā;
Vīna poša mātes maita
Bārinešu pulceņā.

# 4676.07
Viena pate roze zied
Magonišu dārziņā;
Viena pate mātes meita
Bārenišu pulciņā.

# 4677.00
Viena pati sērdienite
Mātes meitu pulciņā;
Tai vizeja vainadzinis
Kā viens zelta gabalinis.

# 4678.00
Vēja lausta ta eglite
Dzeltenāmi skujiņām;
Bārainite ta meitiņa,
Kurai bāli vaigu gali.

# 4679.00
Villain', mana villainite,
Drauga bērnam mugurā.
Grūts bij man pašai iet,
Žēl bij savas villainites.

# 4680.00
Vilteniece sveša māte,
Solit sola, bet nedeva:
Sola mani linu palgu,
Sola baltu villainiti.
Tur tu dosi, es neņemšu,
Dieva galda galiņā (t. i. bērēs).

# 4681.00
Viršņu kalnu ganidama,
Viršņu viju vainadziņu.
Kas visām bārenēm
Vizulišus kaldinaja.

# 4682.00
Visapkārti ievas zied,
Vidē balta ābelite;
Visapkārti mātes meitas,
Vidē balta sērdenite.

# 4683.00
Visi mine purva zāli,
Lai ta grime dibinā;
Visi manu augumiņu
Šādi tādi niecinaja.

# 4684.00
Visi saka, visi saka,
Ka es laba nevalkaju.
Kur es ņēmu, kas man deva,
Ikām man Dieviņš deva.

# 4684.01
Visi soka, visi soka,
Ka as loba naredzeju.
Kur as jīmu, kas man dos,
Koleič man Diventš dos.

# 4685.00
Visi saka, visi saka,
Ka es laba nevalkaju.
Kur es ņemšu, kas man dos,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne ar' īstu bāleliņu.

# 4686.00
Cielaviņa gludgalviņa,
Tev ir gluda, man ir gluda;
Tev glaudija māmuliņa,
Man bērziņa žagariņš.

# 4687.00
Celies agri, bārenite,
Pelnij baltu vilnainiti,
Lai guleja mātes meita,
Tai iedeva nepelnitu.

2.3.5. Mācība, darbs, tikums slava. ( 4688 - 4777)

# 4688.00
Agri, agri dūmi kūp
Bārenites namiņā.
Ne tai tēva, ne māmiņas,
Kas to agri skubinaja?

# 4689.00
Agri, agri māte cēla,
Jo agraki sveša māte.
Māte cēla pūra šūt,
Sveša māte māļa malt.

# 4690.00
Ai, svešā māmuliņa,
Apsa-pate-domajies:
Vaj rociņas dzelžiem kaltas?
Vaj varite naudu pirkta?

# 4690.01
Sveša māt, sveša māt,
Da uz Diva padumoi:
Ni maņ rukas dzelža kolltas,
Ni vareite audziņ auga.

# 4691.00
Ar apdomu man dzīvot,
Man nevaid māmuļites:
Migliņāi, rasiņāi
Nesegt baltu villainiti.

# 4691.01
Sērdienite man' māsiņa,
Ņemies gudris padomā:
Migliņā, rasiņā
Nesedz baltu villainiti.

# 4692.00
Aust', gaismiņa, ja ausdama,
Lec, saulite, ja lēkdama,
Tikpat mani sveša māte
I tumsā maldinaja.

# 4693.00
Bārenite man' māsiņa,
Met miedziņu maliņā,
Ja gribeji ļaužu būt,
Bez māmiņas dzīvodama.

# 4693.01
Bāriniti man' māsiņ,
Bez māmiņas palikuse,
Ja zinies ļaužu būt,
Bet miedziņu maliņā.

# 4694.00
Bārenite man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā;
Ni tev tēva, ni māmiņas,
Kas tev' agri skubinaja.

# 4695.00
Bārenite man' māsiņa,
Tin miedziņu palagā;
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Kas tev' daiļu darinaja.

# 4696.00
Bārenite snātenite
Rīta rasas bridejiņa;
Mātes meita vilnainite
Istabāi sēdetaja.

# 4697.00
Bajars savas meitas teica,
Kas teiks mani sērdieniti?
Mana paša rokas, kājas,
Tās teic manu tikumiņu.

# 4698.00
Darba dēļ neraudaju,
Darb' atradu, kur iedama;
Tik tadēļ vien raudaju,
Bārga sveša māmaļiņa.

# 4698.01
Darba dēļ neraudaju,
Darbu biju ieradusi;
Tik tadēļ vien raudaju,
Bārga dēla māmuliņa.

# 4698.02
Es neraudu darba dēļ,
Darb' atradu, kur iedama;
Tikai vieni gauži raudu,
Bārg' atražu svešu māti.

# 4698.03
Lai iedama, kur iedama,
Darba dēļ neraudaju;
To vien gauži noraudaju,
Bārga sveša māmuliņa.

# 4699.00
Daža laba rudzu guba
Auzu gubas nevērteja;
Daža laba mātes meita
Kalponites nevērteja.

# 4700.00
Drūmi šņāce sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud bāreniši,
Svešas mātes maldinati.

# 4701.00
Dzied', gailiti, velc, gailiti,
Ar to kaula deguniņu,
Lai ceļās tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņs.

# 4702.00
Es meitiņa bārenite
Visu darbu daritaja;
Mātes meita miegulite
Žīgot dienu nožīgo.

# 4703.00
Gaida mani sveša māte
No darbiem pārejam:
Drēbju baļļu piemērkusi,
Rudzu riju piesērusi.

# 4703.01
Gana laba sveša māte,
Bija mani gaidijuse:
Rudzu krāsni piesēruse,
Drēbju baļļu piemērkuse.

# 4704.00
Gan pazinu tās māsiņas,
Kas bez mātes uzaugušas:
Lēni durvis virinaja,
Mīļi sauca svešu māti.

# 4705.00
Grūt' bij man sērdienei ( grūtdienei),
Grūt' darbos, grūt' mājās:
Darbos man sīvi kungi,
Mājās grūtas dzirnaviņas.

# 4706.00
Grūši bija man augot,
Atkal grūši dzīvojot:
Jau to manu augumiņu
Grūši vien maldinaja.

# 4707.00
Gudram bija man dzīvot,
Man nebij māmuļiņas;
Sen guleja man māmiņa
Baltā smilkšu kalniņā.

# 4708.00
Gulēt, gulēt, māmiņas meitas!
Kas mani sērdieni gulēt laidis?
Man vieta taisama, uguns raušama,
Mani suņi dzenami pa durvi laikā.

# 4709.00
Iries pati, liepu laiva,
Tev nevaid īrejiņa;
Mācies pati, sērdienite,
Tev nevaid mācitaja.

# 4710.00
Iries pate, oša laiva,
Tev nevajga irejiņa;
Celies pate, sērdienite,
Tev nevajga cēlejiņa.

# 4711.00
Ka man būtu savis tēvs,
Sava veca māmuliņa,
I man būtu klaji ceļi,
Izārdena valodiņa.

# 4711.01
Ka man beutu savs tāvs,
Sava eista māmuļeņa,
I man beut' slaida ruka,
Izņeseiga volodeņa.

# 4712.00
Kāda koka ta laiviņa,
Ta iet visai neairama?
Kādu ļaužu ta meitiņa,
Ta iet visai nesūtama?
-Ābels koka ta laiviņa,
Ta iet visai neairama;
Bārenite ta meitiņa,
Ta iet visai nesūtama.

# 4712.01
Kāda kuka tei laiveņa,
Tei īt vysu naeirama?
Kuras mātes tys bērneņš,
Tys īt vysy narēdams.

# 4713.00
Kam māmeņa, tam slaveita,
Kam maizeita, tys bogāts.
Numyra munu māmuļeņa,
Pazuda muna slaveita.

# 4714.00
Kas kait irbei netecēt,
Rauduvite rasu brida?
Kas nekait mātes meiti,
Sērdienite dubļus brida.

# 4715.00
Kas liniņu šķiedru teica,
Sērdienites tikumiņu?
Kaņepites šķiedru teica,
Mātes meitas tikumiņu.

# 4715.01
Kas kaņepes šķiedru teica,
Kas sērdienes tikumiņu?
Liniņam šķiedru teica,
Mātes meitai tikumiņu.

# 4715.02
Kas kaņepu šķiedru teica,
Kas pamātes labumiņu?
Liniņam šķiedru teica.
Savmāmiņas labumiņu.

# 4716.00
Kas mācija bāreniti
Glītajami darbiņam?
Viena māca bērza rīkste,
Otra sveša māmuliņa.

# 4716.01
Kas mācija bāreniti
Glītajā darbiņā?
Svešas mātes bārgi vārdi,
Asi bērza žagariņi.

# 4717.00
Kas pateica mani gaišu (gājušu),
Kas žēloja piekusušu!
Ne man tēva teicejiņa,
Ne māmiņas žēlotajas.

# 4717.01
Kas pateica man' darbiņu,
Kas žēloja piekusušu!
Nav bāliņa teicejiņa,
Nav māmiņas žēlotajas.

# 4717.02
Kas teiks mani dzīvojušu,
Kas žēlos piekusušu!
Ne man tēva teicejiņa,
Ne māmiņas žēlotajas.
Žēlo man, mīļš Dieviņi,
Man nevaida žēlotaja,
Visi mani žēlotaji
Gar zemiti paguluši.

# 4717.03
Kas teic mani dzīvojami,
Dievs žēlo piekusušu [?];
Ne man tēva teicejiņis,
Ne memmiņa žēlotaja.

# 4718.00
Kas redzeja vītolam
Baltus ziedus noziedam?
Kas redzeja sērdieniti
Netikušu uzaugam?

# 4719.00
Kas cereja to meitiņu
Bez māmiņas uzaugam?
Jautris miegs, ražans darbs,
Kā māmiņas meitiņai.

# 4720.00
Ko, bērniņi, darisim,
Bez tēviņa palikuši?
Celsim agri, gulsim sebu,
Jemsim paši padomiņu.

# 4721.00
Ko, bērniņi, darisim,
Sērdieniši palikuši?
kas nu cels mās rītos,
Kas dos gudru padomiņu?
Celsimies paši agri,
Dievs dos gudru padomiņu.

# 4722.00
Ko, māsiņas, darisim,
Bārenites palikušas?
Mātes auzta nemākam
Pūriņā ielocit.

# 4723.00
Ko, māsiņas, darisim,
Bārenites palikušas?
Ņemsim gudru padomiņu,
Klausisim svešas mātes.

# 4724.00
Kulies pate, kunga rija,
Tev nebija kūlejiņa;
Skubenies, bārenite,
Tev nebija māmuliņas.

# 4725.00
Kur, bērniņi, jūs iesiet,
Bez vecaku palikuši?
Kur ņemsiet gudru vārdu,
Labu gudru padomiņu?

# 4726.00
Kur, bērniņi, mēs iesim,
Bez vecaku palikuši?
Ne mums agri cēlejiņa,
Ne padoma devejiņa.-
Gailits agri cēlejiņš,
Dievs padoma devejiņš.

# 4726.01
Kur iesim mēs, bērniņi,
Bāreniši palikuši?
Ne mums agra cēlejiņa,
Ne padoma devejiņa.-
Saulit' agra cēlejiņa,
Dievs padoma devejiņš.

# 4726.02
Nav man mana māmuliņa,
Nav padoma devejiš,
Nav padoma devejiš,
Nava agris cēlejiš.-
Dievs padoma devejiš,
Gailits agris cēlejiš.

# 4727.00
Kur es iešu, kur tecešu,
Kam vaicašu padomiņu?
Nei man tēva, nei man mātes,
Nei īstena bāleliņa.

# 4728.00
Kur es iešu, kur tecešu,
Kam vaicašu padomiņ'?
Svešs tēviņis namā sēd,
Sveša māte iztabā.

# 4729.00
Kur, gailiti, tu tecesi
No rītiņa agrumā?
- Teku celt sērdieniti,
Kam nav mātes cēlejiņas.

# 4729.01
Kur, gailiti, tu tecesi
No rītiņa rasiņā?
-Teku ciema meitas celt,
Tām nevaid cēlejiņa.

# 4729.02
Kur, gailiti, tu teceji
No rītiņa agrumā?
-Ciemā celti to māsiņu,
Kam nav savas māmuliņas.

# 4729.03
Kur teceji tu, gailiti,
Rītā agri rasiņā?
-Ciemā teku meitas celt,
Nav māmiņas cēlejiņas.

# 4729.04
Kur teceji tu, Jāniti,
Ar uguņu vāceliti? [?]
-Es tecešu meitu celt,
Kam nav tēva, māmuliņas.

# 4730.00
Kur celtos ūdentiņš,
Kad nelītu lietutiņš?
Kur bajāri saimi ņemtu,
Kad neaugtu sērdieniši?

# 4731.00
Laba, laba rupa malka,
Vēl labaki žagariņi,
Vēl labaki žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
Laba, laba mātes meita,
Vēl labaka kalponite,
Vēl labaka kalponite,
Paša rēda, paša dara.

# 4732.00
Laiska bija bārenite,
Pūru mala rītiņā;
Naiga mana līgaviņa,
Trīs rītiņus sieku mala.

# 4732.01
Kalponite netiklite
Pūru mala rītiņā;
Teicamā mātes meita
Trīs rītiņi sieku mala.

# 4733.00
Lēni, lēni dūmi kūp
Bārenišu namiņā:
Tiem nebija māmuliņas,
Kas tos drīzi drīzinaja.

# 4734.00
Lēni, lēni ozols auga,
Lēni lapas darinaja;
Es uzaugu bez māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.

# 4734.01
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Daža laba mātes meita
Lēni lasa padomiņu.

# 4734.02
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Es izaugu bez māmiņas,
Lēni ņēmu padomiņu.

# 4734.03
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Es nabaga bārenite,
Lēni lasu padomiņu.

# 4734.04
Ozulam bīza myza,
Lēņi lopas darinā;
Es naboga bārineite,
Lēņi losu podumeņu.

# 4734.05
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Gauži auga bez māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.

# 4734.06
Uozōlam bieza myza,
Lēņi lopas daranāja;
Gouši ougu beš māemiņas,
Leņi losu padōemiņu.

# 4734.07
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
I es augu bez māmiņas,
Lēni ņēmu padomiņu.

# 4734.08
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
I es lēni prātu jēmu,
Bez māmiņas izaugdama.

# 4735.00
Lepna meita, ne bagata,
Kas ar otru nerunaja;
Es nabaga bārenite
Ceļā otru bildinaju.

# 4736.00
Lokies pate, sausa egle,
Ne vējiņš tevi loka;
Skubinies, bārenite,
Ne māmiņa skubinaja.

# 4736.01
Lukīs poša, sausa egle,
Na vējeņš tevi luka;
Skubynājīs, bāriņeits,
Na māmeņa skubynāva.

# 4737.00
Lokies pate, sausa egle,
Ne vējiņi tevi loka;
Teicies pate, bārenite,
Nav māmiņas teicejiņas.

# 4738.00
Māmiņ' mana nomiruse,
Slavit' mana pazuduse;
Kaut māmiņa dzīvojuse,
I slavite nepazustu.

# 4738.01
Māmeņ munu numyrušu,
Slavet munu pazudušu!
Ka māmeņa namyruse,
Veļ slavete napazustu.

# 4738.02
Tētiņ manu nomirušu,
Slavu manu pazudušu!
Kaut tētiņš nenomiris,
Slava mana nepazudus'.

# 4738.03
Tētiņ' manim nomirušu,
Slavit' manim pazudusi;
Nebūt' manim tēvs nomiris,
Ne slavite nepazustu.

# 4739.00
Māmit' mana nomiruse,
Slavit' mana pazuduse:
Nav māmiņas teicejiņas,
Ne tēviņa žēlotaja.

# 4740.00
Māmiņ' mana nomiruse,
Slavit' mana pazuduse.
Slavit' ronu dzīvojot,
Māmulites neatrodu.

# 4740.01
Māmeņ munu myrušu,
Slaveit' munu pazudušu!
Ar gudiņu slavi dzynu,
Meužam mātis naredzēju.

# 4740.02
Tēvu manu nomirušu,
Slavit' manu pazudušu!
Slavit' ronu dzīvodama,
Tēvu mūžam neatronu.

# 4741.00
Māmiņ' manu i pasauktu,
Kaut i mana nebijuse,
Kas rītā agri cēla,
Kas darbiņu pasacija.

# 4742.00
Māte māca savus bērnus,
Kas mācija bāreniti?
Dieviņš māca bārenito
Visadam darbiņam.

# 4743.00
Māte savas meitas teica,
Kas teiks mani sērdieniti?
Manas pašas kājas, rokas,
Tie teic tautu dēliņam.

# 4743.01
Mātes meitu visi teice,
Kas teiks mani sērdieniti?
Manas pašei kājas, rokas,
Tie teic mani sērdeniti.

# 4744.00
Māte teica sav' meitiņu,
Sieku mala rītiņā;
Kas teic mani bāreniti,
Es pūriņu ritinaju?

# 4744.01
Brāļi savu māļu teica,
Trīs rītiņi sieku maļ;
Kas teiks mani kalponiti,
Pūru malu rītiņā.

# 4744.02
Māte savas meitas teica,
Sieku mala rītiņā;
Kas teiks mani bāreniti,
Kad ar' pūru samalusi?

# 4744.03
Māte savu meitu teica:
Pūru mala rītiņā!
Kas teic mani sērdieniti,
Noputejšu vainadziņu?

# 4744.04
Saimenieka meitu teica,-
Vienu sieku samaluse;
Vienu sieku samaluse,
Staigā rokas pūšļodama.
Kas teiks mani kalponiti,
Pūru malu pa rītiņu.

# 4745.00
Mātes meita laipas meta ( met),
Baltas kājas vairidama;
Sērdienite dubļus brida ( bried),
Grib darbiņu pastrādāt.

# 4746.00
Mācies pati, sērdienite,
Tev nevaid mācitajas:
Tev māmiņa apgulusi
Baltā smilšu kalniņā.

# 4747.00
Maldin' viegli, sveša māte,
Dieva dotu malejiņu,
Ne tu biji auklejuse,
Ne kāruse šūpuliša.

# 4747.01
Mald' ar godu, dēlu māte,
Dieva dotu malejiņu,
To jau tev Dieviņš deva,
Nešūpotu, neaukletu.

# 4747.02
Malden' skaiški, dēlu māte,
Dieva dotu malejiņu,
Dieva dotu malejiņu
Apautām kājiņām.

# 4748.00
Man māmiņa piesacija,
I mirdama, dzīvodama:
Klaus', meitiņa, jauna, veca,
Nes ar godu vainadziņu.

# 4749.00
Man māmiņa piesacija,
Mūža ceļu aiziedama:
Klausi mīļi svešas mātes,
Bārenite palikuse.

# 4750.00
Man māmiņa piesacija,
Nomirdama, atstādama:
Audz, meitiņa, dar' pūriņu,
Nes ar godu vaiņadziņu.

# 4751.00
Man' māsiņa sērdienite
Uz rociņu nosnaudās,
Gribedama līdza tapt
Līdz māmiņas meitiņām.

# 4752.00
Maza, maza es iesāku
Kunga durvis virināt.
Viegli vēru kunga durvis,
Gaudas bira asariņas.

# 4753.00
Miega dēļ es raudaju,
Kad māmiņa egri cēla;
Nu būt' agri cēlusies,
Nu māmiņa vairs necēla.

# 4753.01
Miega dēļ es raudaju,
Kad māmiņa agri cēla;
Nu celtos, neraudatu,
Nav māmiņas cēlajiņas.

# 4753.02
Miega dēļ es raudaju,
Kad māmiņa agri cēla;
Nu celtos vēl agraki,
Nav vairs mīļa cēlejiņa;
Nu piecēla sveša māte,
Ļaunus vārdus vēledama.

# 4753.03
Šķitu ļaunu to dieniņu,
Kad māmiņa agri cēla;
Nu būt' agri cēlusies,
Nu nevaid cēlajiņa.

# 4753.04
Škitu ļaunu tu reiteņu,
Ka māmeņa agri ceļa;
Niu byut' roda [?] cāluses,
Niu navaida cālājeņas.

# 4753.05
Škytu ļaunu tō dieniņu,
Ka māemiņa agri cela;
Nu but' agri cāluisās,
Kou māemiņa cālājiņa.
Sveša māeta cālājiņa,
Ar borgō volōediņu.

# 4754.00
Ne miegam, slinkumam,
Ne katram neļauvos;
Neļauvos sveši māti
Bez vainiņas nicināt.

# 4755.00
Ozoļam bieza miza,
Lēņi lapas darinaja;
Bārenite man māsiņa,
Lēņi laida valodiņu.

# 4756.00
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Es izaugu bez māmiņas,
Gudru ņēmu padomiņu.

# 4757.00
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Vaj es viena nepiekusu,
Svešas mātes klausidama?

# 4758.00
Pikuse munes kājeņes, ruceņes,
Navar vairāk kustenāt.
Nadzērdeju tā vārdeņa:
Atsapeuti, bāreņeit.

# 4758.01
Voi, Diveņ, navar vaira
Ni ruceņu pacylāt!
Tā vārdeņa nadzērdēju:
Atsasest, atsapyut,
Atsasest, atsapyut,
Muna vaca māmuļeņa.

# 4759.00
Priede, egle kalnāi auga,
Paegliši lejiņāi;
Sērdienite dubļus brida,
Mātes meita istabā.

# 4760.00
Priedi, egli vēji loka,
Kas paegli lejiņā?
Visi teica mātes meitu,
Kas teiks mani sērdieniti!

# 4761.00
Rotaliņa rotas raud,
Pie klētiņas sēdedama;
Es raudaju māmuliņas,
Padomiņa devejiņas.

# 4762.00
Sīki bērza žagariņi
Paši pūta, paši dega;
Drauga bērni bāreniši
Paši tek nesūtami.

# 4763.00
Zinu, zinu, nesaciju,
Māku, māku nedariju,
Lai mācija sveša māte
Pa savam prātiņam.

# 4764.00
Sirmi zirgi, baltskariši,
Tie bij darba kumeliņi;
Sērdienites, kalponites,
Tās bij kunga klausitajas.

# 4765.00
Stirniņ' sila lēcejiņa,
Nav pieniņa devejiņa;
Sveša māte rājejiņa,
Nav padoma devejiņa.

# 4766.00
Strādig' bija ta meitiņa,
Kam nebija māmuliņas;
Kam bij' sava māmuliņa,
Tai pūriņu piedarija.

# 4767.00
Sūru dieniņ' i redzeju,
Kamēr kļuvu malejiņa:
Sveša māte kājām spēra,
Viena malti neiedama.

# 4768.00
Sveša māte agei cēle,
Vieglu darbu solidama:
Uzlikuse rudzu sieku,
Ar ūdeni salējuse.

# 4769.00
Sveša māte bāreniti
Ganos dzina, pieguļā.
Ganos gāju ziņģedama,
Pieguļā raudadama.

# 4770.00
Sveša māte, ne māmiņa,
Grūta darba devejiņa:
Ienes man rudzu sieku,
Ar ūdeni salaiztitu.
Es izmalu dziedadama,
Saujiņām mēridama.

# 4771.00
Tā sacija man' māmiņa,
Par kalniņu aiziedama:
Tā, bērniņi, dzīvojiet,
Kā ļautiņi nesasmej.

# 4772.00
Tēvu manu nomirušu,
Slavit manu pazudušu!
Cel, Dieviņi, galvu manu,
Lai es pate nepazudu.

# 4773.00
Vēji loka sila priedi,
Kas locija pora egli?
Māte māca savu meitu,
Kas mācija bāreniti?

# 4774.00
Visas meitas darbu dara,
Visas rāda māmiņai;
Es dariju, - kam rādišu?
Man nevaidi māmuliņas.

# 4774.01
Vysys maitys dorbu dora,
Vysys rāda māmeņai;
Gona skaistu es darēju,
Kam es sovu parādēju?

# 4774.02
Citas meitas darbu dara,
Citas rāda māmiņai;
I es savu padariju,-
Kam es savu parādišu?

# 4775.00
Visi mani rājejiņi,
Nav padoma devejiņi;
Mans padoma devejiņš
Sen guleja smiltiņās.

# 4776.00
Visi teica bajāriņu,
Kas teiks mani sērdieniti?
Mana paša tikumiņš,
Tas teic mani sērdieniti.

# 4777.00
Citas meitas man vaicaja,
Kā dzīvoju bez māmiņas.
Gudra galva, čaklas kājas,
Ta bij mana māmulite.

2.3.6. Valodas, paļas, nicināšana. ( 4778 - 4853)

# 4778.00
Ābelite vēja lauzta,
Neminiet(i) kājiņām;
Bārenite ta meitiņa,
Neņemiet(i) valodās.

# 4778.01
Ābelite vēja lauzta,
Neminat kājiņām;
Sērdienite ta meitiņa,
Neņemat valodās.

# 4778.02
Ābeliti, vēja lauztu,
Neminat(i) kājiņām;
Sērdienite ta meitiņa,
Neņemat(i) valodās.

# 4778.03
Ta eglite vēja lauzta,
Neminat kājiņām;
Ta meitiņa bārenite,
Neņemat valodās.

# 4778.04
Tej egļeite vēja lausta,
Naminit kājeņām;
Tej meitiņa bāriņeite,
Nasvīdit volodeņu.

# 4778.05
Vēja lauzta ābelite,
Neminat(i) kājiņām;
Sērdienite ta meitiņa,
Neņemat(i) valodās.

# 4779.00
Oryskam bērziņam
Daudzi seiku ( smālku) žagariņu;
Bāriņeišu bērniņam
Daudzi liku volodiņu.

# 4780.00
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Visi mina kājiņām!
Ņem, Dieviņ, tu labos
Zem savām rociņām.

# 4781.00
Ai, ļautiņi, ai, ļautiņi,
Pura zāles neminat!
Ai, ļautiņi, ai, ļautiņi,
Bārenites nepeļat!

# 4782.00
Ai, ļautiņi, ļaužu bērna
Kājiņām neminiet!
I tam bija tēvs, māmiņa,
Bet citāi maliņā.

# 4783.00
Ai, ļautiņi, ļaužu bērnu
Kājiņām neminiet (neminat)!
Tapat bija tēvs, māmiņa
Rociņām auklejuši.

# 4784.00
Ai, ļautiņi, neņemiet
Bāreniti valodās,
Gan asaru bārenei
Ir bez jūsu valodām.

# 4785.00
Apāvos baltas kājas,
Melnas tika staigajot;
Labu ļaužu bērniņš biju,
Slikts paliku niecinams.

# 4785.01
Baltas kājas es apāvu,
Melnas tika staigajot;
Labu ļaužu bērniņš biju,
Slikts paliku dzīvojot.

# 4785.02
Bolltas kājeņas apovu,
Mallnas tyku staigājut;
Lobu ļaužu bārns es beju,
Slykts palyku dzeivājut.

# 4785.03
Baltu krekliņ' i apvilku,
Melns palika nesajot;
Labu ļaužu bērniņš biju,
Slims paliku nicinams.

# 4785.04
Bolltu krekļeņu apvylku,
Mallns palyka nosājut;
Lobu ļaužu bērņeņš beju,
Slykts palyku dzeivādams.

# 4785.05
Es apāvu baltas kājas,
Melnas tapa staigajot;
Labu ļaužu bērniņš biju,
Tāpat mani nicinaja.

# 4786.00
Augat, bērza atvasiņas,
Jele bērna rīkstitēm;
Augat, mazi sērdieniši,
Jele ļaužu valodām.

# 4787.00
Bērziņš trauca kļava lapas,
Notrauc savas pazarites;
Sveša māte mani pēla,
Nopeļ savu auklejumu.

# 4787.01
Elksnits spēra rožu ziedu,
Nosper savu pazariti;
Sveša māte mani pēla,
Nopeļ savu auklejumu.

# 4787.02
Liepa lauza oša zaru,
Nolauž savu pazariti;
Sveša māte mani pēla,
Izpeļ savu auklejumu.

# 4787.03
Peļ ozols oša zaru,
Izpeļ savas pazarites;
Man' peldama, sveša māte
Izpeļ savu auklejumu.

# 4788.00
Ienīsto suņi rēja,
Iemesto vilnis nesa;
Tā i mani grūtdieniti,
Visi ļaudis niecinaja.

# 4788.01
Iemesto upe nesa,
Ienīsto suņi rēja;
Tā ir mani nabadziņu
Visi mina kājiņām.

# 4789.00
Es gan zinu, stipri vīri
Nemīs mani kājiņām;
I man' bija māmuliņa
Rociņām auklejuse.

# 4789.01
Es gon zinu, stipri veiri
Nameis mani kājiņām;
I man' beja māmuliņa
Rōciņām auklējuse.

# 4790.00
Es ļaudim rīta rasa,
Es migliņa vakarā;
Manī ļaudis kājas āva,
Manī rokas ( muti) nomazgaja.

# 4790.01
Ai, ļautiņi, ai, ļautiņi,
Par maniem vien runaja!
Es ļaudim rīta rasa,
Es migliņa vakarā,
Manī ļaudis kājas āva,
Manī muti nomazgaja.

# 4790.02
Es ļaudimi rītā rasa,
Es migliņa vakarā,
Ļauds kājiņas man noāva,
Ļauds mutiti nomazgaja.

# 4790.03
Es ļaudim rīta rasa,
Es migliņa vakarā,
Manim ļaudis kājas āva,
Manim rokas nomazgaja.

# 4790.04
Manī ļaudis kājas āva,
Manī rokas nomazgaja.
Es ļaudim rīta rasa,
Es migliņa ezerā.

# 4791.00
Es nabaga sērdienite
Nevienam nedereju;
Ne tēvam nedereju,
Kads nomira māmulite.

# 4792.00
Es tev teicu, mans brāliti,
Nevainaji sērdieniti:
Sērdienite gauži gauda,
Slauka žēlas asariņas.

# 4793.00
Kad man Dievs to daritu,
Ko man dara ļauni ļaudis,
Es būt' sen paguluse
Zem zaļo veleniņu.

# 4793.01
Būt' Dieviņš to vēlejis,
Ko man ļauni ļaudis vēl,
Es jau būtu sen gulejsi
Apakš zaļas veleniņas.

# 4793.02
Būt' Dieviņš to vēlejis,
Ko vēleja ļauni ļaudis,
Sen būt' mans augumiņš
Zem zaļām(i) velenām.

# 4793.03
Kad Dieviņis to daritu,
Ko man ļauni ļaudis dara,
Sen būt' manu augumiņu
Melnu zemi apbēruši.

# 4793.04
Kad Dieviņš to vēletu,
Ko tie skauģu ļaudis vēl,
Sen zemiti es nemītu,
Sen sauliti neredzetu.

# 4794.00
Kāds neauga lauka koks,
Vēji viņu purinaja;
Kāds nebija bārenits,
Ļaudis viņu aprunaja.

# 4795.00
Kam tie auga gari meži,
Ne saulei pakrēslim?
Kam es augu bārenite,
Ne ļaudiem valodai?

# 4795.01
Kam šie auga gari meži?
Aug saulites pakrēšļam;
Kam es augu bārenite?
Augu ļaužu valodām.

# 4796.00
Kas nemina to zāliti,
Kas aug ceļa maliņā;
Kas nerāja to bērniņu,
Kam nav savas māmuliņas.

# 4797.00
Kas zirniša nenorāva
Liela ceļa maliņā;
Kas bāriņa nerūdina,
Bez māmiņas dzīvojot.

# 4797.01
Kas zērņeiša nanuškyna
Lela ēeļa maļeņā;
Kas bāriņa naryudina,
Bez māmeņis dzeivājut.

# 4798.00
Ko tie pūstu lieli vēji,
Ka nebūtu garu mežu;
Ko runatu labi ļaudis,
Ka nebūtu bārenišu.

# 4799.00
Kreit raseņa nu koka
Nu ļela un nu moza;
Gauži raud bāriņeita
Nu ļela un nu moza.

# 4800.00
Kur iedama, sveša māte
Mani nesa kukuļam.
Nes, māmiņa, maizes klaipu,
Nenes mana augumiņa.

# 4800.01
Brāļa sieva ciemā gāja,
Mani nesa kukuļiem.
Ai, māršiņa, grēceniece,
Vaj maizites tev nebij?

# 4800.02
Saimeniece sērsta gāja,
Mani nesa kukulim.
Nes sarkanu akmentiņu
Savāi mēles galiņā.

# 4800.03
Sveša māte ciemā gāja,
Nesa mani kukulī.
Nes maiziti, sveša māte,
Nenes manu augumiņu.

# 4800.04
Sveša māte ciemā gāja,
Tai kukuļa nevajaga:
Ta nes manu augumiņu
Zem baltās villēnites.

# 4800.05
Svešai mātei viesi nāca,
Mani cēla mielastā.
Cel maiziti, sveša māte,
Necel manu augumiņu.

# 4800.06
Vedekliņa ciemā gāja,
Mani nese kukuļam.
Nes, vedekla, maizes galu,
Nenes mana augumiņa.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv