04401 - 04600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.3. Bāriņi, sērdieņi. ( 3905 - 5259)
2.3.2. Bāriņi un saule (mēness). ( 4344 - 4403)

# 4401.00
Tec, saulite, vakarā,
Mani mazu žēlodama,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne balto brāleliņu.

# 4402.00
Tec, saulite, vakarē,
Mani maģu žēlodam'.
Ne tu mani vien žēlos',
Tu žēlos' dažu lab',
Tu žēlos' dažu lab',
Dažu labu sērdieniņ'.

# 4402.01
Tec, saulite, vakarēja,
Žēlo mani sērdieniti;
Tu žēlosi dažu labu,
Dažu labu sērdieniti.

# 4403.00
To neviens nezinaja,
Kur raudaja bārenite;
Saulit' vien to zinaja,
Mani mazu sildidama

2.3.3. Barība. ( 4404 - 4454)

# 4404.00
Ai, Dieviņi, augstu saule,
Kad vakara sagaidišu?
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz iedeva launadziņa.

# 4405.00
Audziet, rutki, rāceniši,
Audziet, balti kāpostiņi,
Tiem nevar sveša māte
Lieku likt pelaviņu.

# 4405.01
Augat, rutki, rāceniši,
Un baltie kāpostiņi,
Tad nevarēs sveša māt'
Lieku pelus klātu likt.

# 4405.02
Kāpostiņi, kaceniņi
Kalpu bērnu ēdieniņš,
Tiem nevar sveša māte,
Lieku likt pelaviņu.

# 4405.03
Lai aug rutki, rācentiši,
Lai aug balti kāpostiņi,
Tiem nevarēs sveša māte
Pielikt lieku pelaviņu.

# 4406.00
Brokastiņas launagā,
Launadziņu vakarā,-
Būt' māmiņa tā devuse,
Nebūt' liela izauguse.

# 4407.00
Brokastiņu vajadzeja,
Kaut māmiņa devejiņa;
Sveša māte devejiņa,
Ta par mani nebēdaja.

# 4408.00
Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod jel drīzi vakariņu!
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizites iedevuse.

# 4409.00
Ej, bāriti, cūkganās,
Pelni savu garoziņu,
Ne tev tēva, ne tev mātes,
Kas tev svešs maizi dos?

# 4410.00
Es apsēdu, raudadama,
Mātes kapa maliņā.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Sveša māte maizi grieza,
Tikko nagu nenogrieza.

# 4411.00
Gan dziedaju, gavileju,
Neviens mani nedzirdeja;
Kaut dzirdetu māmuļite,
Ta iznestu launadziņu.

# 4412.00
Ganiņam visi vēji,
Neba visi kumosiņi.
Kas bij laba saimeniece,
Ta pataupa ganiņam;
Kas bij tāda bada kāse,
Tai pašai nepietika.

# 4413.00
Gara diena bez māmiņas,
Vēl jo gara bez maizites;
Bez māmiņas gan dzīvoju,
Bez maizites nevareju.

# 4413.01
Grūti, grūti bez māmiņas,
Bez maizites vēl grūtaki:
Bez māmiņas sadzīvoju,
Bez maizites nevareju.

# 4413.02
Gara dīna bez māmeņas,
Veļ garāka bez maizeitis:
Bez māmeņas var dzeivāt,
Bez maizeitis navarā.

# 4414.00
Jau saulite, jau saulite
Iz vakaru ritinaja,
Jau man ēst gribejās,
Nav māmiņas devejiņas.

# 4415.00
Jūs, ļautiņi, nezinat,
Kāda man dzīvošana:
Rītā rutki, vakarā,
Launagā rudzu putra.

# 4416.00
Kas bārenei ēsti ļāve,
Cik vēders gribejās:
Iesmeļ zupu šķīviņē,
Nogriež plānu riecentiņu.

# 4417.00
Launadziņa vajadzeja,
Ka būt' laba devejiņa;
Jau saulite ielīgoja
Launadziņa laiciņā.

# 4418.00
Lielas, garas žāgstas nāca,
Vaj bij miega, vaj ēdamas?
Kaut būt' mana māmulite,
Ta būt' viņas gan zinajse;
Ja ēdamas, dotu ēst,
Ja gulamas, laistu gulēt.

# 4419.00
Lec, saulite, rītā agri,
Dod' maizites bāriņam,
Bāriņš muti nomazgaja
Gaužajās(i) asarās.

# 4419.01
Dodit maizes bāriņam,
Bāriņš muti nomazgaja,
Bāriņš muti nomazgaja,
Gaužajās asarās.

# 4419.02
Celies agri, māmuliņa,
Dod' maiziti bārišam,
Bārits muti nomazgaja
Gaužajām asarām.

# 4420.00
Māmiņ mana, nomirdama,
Sajoz manu vēderiņu:
Daudz ļautiņu sūtitaju,
Maz maizites devejiņu.

# 4420.01
Māmiņš sak' nomirdams:
Mans bērns sērdieniņš.
Māmiņš sak' nomirdams:
Sajož savu vēdaru,
Daudz būs tav sūtantai,
Maģ būs maiz' devejiņ'.

# 4420.02
Māmuliņa, nomirdama,
Sajoz manu vēdariņu:
Daudz ir mani raiditaji,
Maz maiziņas devejiņi.

# 4420.03
Māmuliņa, nomirdama,
Manim cieti piesacija:
Savelc cieti dzīves jostu,
Daudz darbiņa tu dabusi,
Daudz darbiņa tu dabusi,
Maz maizites launagāje.

# 4421.00
Māte, māte, dod man maizes,
Es ar' biju tavs bērniņš,
Es ar' tavas kājas āvu,
Apkārt tevi rušinaju.

# 4422.00
Nedo Dievs svešu māti
Pabērnos ievedamu:
Trīsreiz pate paēduse,
Pabērniši needuši.

# 4423.00
Sasalt maņ soltumā,
Kad sauļeite nasildēja;
Numērt maņ boda laikā,
Kad māte maizis nadeva.

# 4424.00
Zīlit' cepu, zīlit' vāru,
Pušmuc' tauku tecinaju,
Lai nāk visi bāra bēri,
Kam bij sausa garozin'.

# 4425.00
Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā:
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz man deva launadziņa.

# 4425.01
Situ koku uz kociņu,
Lai krīt saule drīz zemē:
Māmuliņa iedevusi,
Maz maizites launagam.

# 4426.00
Sūra, sūra sveša māte,
Sūri mani ēdinaja:
Jau bij sūra rutku šķēle,
Vēl uzbēra sinepites.

# 4426.01
Sīva, bārga vīra māte,
Sūru dzīvi man darija:
Sūri, sūri jau rutkiņi,
Vēl piebēra sinepites.

# 4426.02
Sūra, sūra sveša māte,
Sūri mani audzinaja:
Jau tie rutki gana sūri,
Vēl piebēra sinepites.

# 4427.00
Sveša māte bāreņam
Ar nodaļu maizi deva:
Sešas dienas nedeļāi,
Sešus maizes gabaliņus.

# 4428.00
Sveša māte bārenim
Bārdamās maizi deva;
Sak' paldies, bārenit,
Gana grūši pelnijusi.

# 4429.00
Sveša māte bārenei
Pār (Par) uguni maizi deva.
Tec apkārt(i), bārenite,
Lai rociņa nesadeg (nesadega).

# 4429.01
Pār uguni sveša māte
Sniedz maizites riecentiņu;
Apkārt tek bārenite,
Lai rociņas nesadeg.

# 4429.02
Sveša māte vārgulim
Pār uguni maizi deva.
Tec apkārti, vārguliti,
Nededzini roku savu.

# 4429.03
Sveša māte bāriņam
Par guņteņu maizi d ve.
Boriņeit, apļeik teē,
Lai ruēeņa nasadag.

# 4429.04
Sveša māte, na māmeņa,
Par gunteņu maizi deve.
Sok' Diveņš: tec apļeik,
Ka ruceņa nasadagtu.

# 4429.05
Sveša māete bāerenei
Pāer par guini maizi dev'.
Tec apkārt, bāerenīt,
Lei rōeciņa nasadag.

# 4430.00
Sveša māte ieraduse
Azaidiņu vilcināt,
Azaidiņu launagāi,
Launadziņu vakarāi.

# 4431.00
Sveša māte klēti slēdza,
Man maizites nedodama.
Aizslēdz vārtus, sveša māte,
Lai neeimu druviņā.

# 4432.00
Sveša māte maizi deva,
Caur ugen' caurdodam'.
Ēd tu pate, sveša māt',
Nededzan man's nag's.

# 4433.00
Sveša māte maizi grieza,
Pie pirkstiņ' mērodam'.
Būt' māmiņa tā devuse,
Nebūt' liela izauguse.

# 4433.01
Sveša māte maizi deva,
Pie pirkstiem skaitidama.
Ja tā dotu sav' māmiņa,
Sen būt' badu nomirusi.

# 4434.00
Sveša māte maizi grieza,
Pie pirkstiņa mērodama;
Kad būt' mana paša māte,
Griezt' man pilnu riecentiņu.

# 4435.00
Sveša māte maizi grieda,
Pie pirkstiem mērodama.
Lai Dievs dod citu reiz',
Ka nogrieztu pirksta galus.

# 4436.00
Sveša māte maizi griež,
Pie pirkstiemi mēridama.
Paga, paga, sveša māte,
Gan es tev atdarišu:
Gan es tavas raibas govis
Aiz kalniņa guldinašu.

# 4437.00
Sveša māte man solija
Biezu putru vakarā.
Nebij šķīstas, nebij biezas,
Nebij šādas, nebij tādas.

# 4438.00
Sveša māte man solija
Ir launagu, palaunagu.
Ne launaga, palaunaga,
Jau saulite vakarā.

# 4439.00
Sveša māte man solija
Siltu maizi brokastam;
Sava māte jau atnesa
Pusbrokasta saulitē.

# 4440.00
Sveša māte man solija
Siltu maizi launagā.
Jau saulite vakarā,
Ne man siltas, ne man aukstas.

# 4440.01
Sveša māte man solija
Siltu maizi launagā.
Jau saulite vakarā,
Ne man silta, ne man auksta.

# 4440.02
Sveša māte man solija
Siltu maizi launagā.
Jau saulite vakarā,
Ne man siltas, ne man saltas.

# 4440.03
Sveša māte man solija
Siltu maizi launagā.
Ne man siltas, ne man aukstas,
Ne pelnainas garoziņas.

# 4440.04
Man suleja sveša māte
Syltu maizi launagā.
Jou sauleite vokorā,
Ni man syltas,ni man sāltas.

# 4441.00
Sveša māte, ne māmiņa,
Mazu deva launadziņu.
Tec, saulite, vakarē,
Mani mazu žēlodama.

# 4442.00
Sveša māte paēduse,
Tad vēl mani atmineja;
Kad es biju nosaluse,
Tad vēl sedza villainiti.

# 4443.00
Svešā māte, raganiņa,
Par uguni maizi deva;
Vienā rokāmaizi ņēmu,
Otru slauku asariņas.

# 4444.00
Svešmāte, svešmāte,
Launaga, launaga!
Kas man ši diena
Bez launadziņa.

# 4445.00
Sveša māte tā sacija,
Daudzi ēdu, maigi guļu.
Neēduse daudzi ēdu,
Piekususe maigi guļu.

# 4445.01
Saka mani sveša māte,
Daudz ēdam, maig' guļam.
Daudzi ēdu, neēdusi,
Maigi guļu, negulejsi.

# 4446.00
Sveša māte man' sacija
Daudz ēdot, daudz dzerot;
Manas pašas māmuliņa
Saujiņā pabaroja.

# 4446.01
Daudzi ēdu, daudzi dzēru,
Svešai mātei barojot;
Sava māte pabaroja,
Saujiņā turedama.

# 4446.02
Sveša māte to vien teica,
Daudz es ēdu, maz dzīvoju;
Mana veca māmuliņa
Saujā mani ēdinaja.

# 4446.03
Teica mani sveša māte
Daudz ēdami, daudz dzerami;
Manas pašas māmuliņa
Saujiņā pamieloja,
Saujiņā pamieloja,
Glāzitē padzirdija.

# 4447.00
Svešai mātei maizes žēl,
Man varites jažēlo;
Maize auga tīrumā,
Man varite neizauga.

# 4447.01
Svešai mātei maizes žāl,
Maņ vareites vaira žāl;
Maize auga teirumā,
Maņ vareite naizauga.

# 4448.00
Svešajai māmiņai
Silta maize azotē;
Būt' manai māmiņai,
Sen būt' man iedevuse.

# 4449.00
Tā sacija svešais tēvs,
Tā svešā māmuliņa:
Maizit' mana apēdama,
Darbiņš mans nedarits.

# 4450.00
Tavu lielu labumiņu,
Kas saimnieku bērniņam:
Līdz brokastim izgulejis,
Sveša maize brokastī.

# 4451.00
Tec, saulite, vakarēja,
Dod man laika vakariņ',
Sveša māte man nedeve
Priekš saulites vakariņ'.

# 4452.00
Tec, saulite, vakarēja,
Ganis tevi traucinaja,
Ganiņam gara diena
Bez maizites gabaliņa.

# 4453.00
Tec, saulite, vakarēja,
Mani mazu žēlodama:
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizites iedevuse.

# 4453.01
Ej, saulite drīz pie Dieva,
Nesēd' ilgi kalniņā:
Sveša māte ne māmiņa,
Mazu deva launadziņu.

# 4453.02
Riet, saulite, rietedama,
Žēlo mani bāreniti:
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizites iedevuse.

# 4453.03
Saulit, balta māmaļiņa,
Teci drīzi vakarā:
Sveša māte ganiņam
Maz maizites iedevuse.

# 4453.04
Tec, saulit, launagā,
No launaga vakarā:
Sveša māte, ne māmiņa,
Man maizites devejiņa.

# 4453.05
Tec,saulite, tec, saulite,
Jela drīzi vakarā:
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz iedeva launadziņa.

# 4453.06
Tec, saulite, teciņiem
Manis dēļ(i) vakarā:
Sveša māte, ne māmiņa,
Maz maizites iedevuse.

# 4454.00
Tīšam govis guldinaju
Pašē kalna galiņē,
Kam nedevi sveša māte
Sviest' ar maizi brokastē.

2.3.4. Augums, apģērbs un rota. ( 4455 - 4687)

# 4455.00
Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo veleniņu;
Pašai lika sagšas aust,
Pašai skaisti aplocit.

# 4455.01
Apsagula māmuliņa
Visu mūžu diendusā;
Pašai lika avis cirpt,
Pašai sagšas audināt.

# 4456.00
Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo veleniņu;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur baltās vilnainites.

# 4456.01
Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļām velenām;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur kuplās sedzenites.

# 4456.02
Agri, māmiņ, tu paguli
Zam zaļo veleniņu;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur kuplie sedzēniņi.

# 4456.03
Māmiņ' mana mīļvārdite
Guļ zem zaļas veleniņas;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur kuplie sedzeniņi.

# 4456.04
Mameņ muna milvārdeit
Guļ zam zaļu veļeņeņu.
Tur pagula miļi vārdi,
Tur kupļi sedziņeņi.

# 4456.05
Māmiņ manu pagulušu
Zem zaļām velenām;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur baltās villainites.

# 4456.06
Māmeņ munu pagulušu
Smolku prižu sileņā.
Tī pagula miļi vārdi,
Tī goovi gabaleņi.

# 4457.00
Ai, bāraine, bāranite,
Tavu daiļu villainišu:
Visapkārti sīki raksti,
Vidū saule ritinaja.

# 4458.00
Ai, bārene, bārenite,
Kas tev' daiļu darinaja?
- Mīļi vārdi, viegli soļi,
Tie man daiļu darinaja.

# 4458.01
Ai, bāreni, bāreniti,
Kas tev' daiļu darinaja?
- Viegli soļi, mīļi vārdi,
Tie man' daiļu darinaja.

# 4458.02
Bārenite man' māsiņa,
Kas tev' daiļu darinaja?
- Mīļi vārdi, viegli soļi,
Tie man' daiļu darinaja.

# 4459.00
Ai, bārene, bārenite,
Kas tev' dailu darinaja?
- Pirsti, pirsti, nagi, nagi,
Tie man dailu darinaja.

# 4460.00
Ai, bārene, bārenite,
Kas tev daiļu darinaja?
- Viegli soļi, mazs miedziņš,
Tie man daiļu darinaja.

# 4460.01
Balta, balta bārenite,
Kas to baltu balinaja?
Vieglas kājas, jautris miegs,
Tas to baltu balinaja.

# 4460.02
Daila bija sērdienite,
Kas to dailu dailinaja?
Kājas, rokas, mazs miedziņis,
Tie to dailu dailinaja.

# 4461.00
Ai, bārene, bārenite,
Tavu dārgu augumiņu!
Trīsreiz bēri nosvīdeju,
Gala vārda nedabuju.

# 4462.00
Ai, bārene, bārenite,
Tavu daiļu augumiņu?
Ni tev tēva, ni māmiņas,
Kas tev' daiļi audzinaja?

# 4463.00
Ai, bārene, bārenite,
Tavu daiļu vainadziņu!
Trīsreiz bēru salociju
Maltavites galiņā.

# 4464.00
Ai, daiļā bārenite,
Tavu dārgu vaiņadziņu!
Jau manim piektā reize,
Kumeliņu seglojot.

# 4465.00
Vai, eglite skujainite,
Tev sarkani skuju gali;
Vai, meitiņa sērdienite,
Tev sarkani vaigu gali.

# 4466.00
Ai, meitiņ bārenit,
Smagas tavas vilnainites,
Kam rakstiji, ganidama,
Uz akmeņa sēdedama.

# 4467.00
Ai, svešā māmuliņa,
Līdziņ' manus sedzeniņus,
Man' īstā māmuliņa
Guļ zam zaļa veleniņa.

# 4468.00
Ak, tu skuķi bāra bērns,
Tavu daiļu augumiņu!
Man nenāca nakti miegs,
Uz tevim domajot.

# 4468.01
Ai, nabaga bārenite,
Kam tik daiļa tu izaugi!
Man ne nakti miegs nenāca
Uz tevim(i) domajot.

# 4468.02
Ai, skuķiti bāra bērns,
Tavu skaistu dziedašanu;
Man nenāca nakti miegs,
Tavu dziesmu klausoties.

# 4468.03
Ak,tu krupe bārenite,
Tavu skaistu augumiņu!
Tas man stāv prātiņāje,
Ne gulēti nevareju.

# 4469.00
Ak, tu skuķi bāra bērns,
Tavu skaistu augumiņu!
Redzej' tevi staigajot,
Dzird' godigi dzīvojot.

# 4470.00
Ak,cik koši noziedeja
Papuvites magonites;
Ak, cik koši novalkaja
Sērdienite vainadziņu.

# 4471.00
Apsasedza bārenite
Loņāi dotu villainiti,
Vairak gaudu asariņu,
Ne sarkana dzīpariņa.

# 4472.00
Audzi, audzi, pura bērzs,
Apaļāmi lapiņām;
Audzi, audzi sērdienite,
Apaļiem vaidziņiem.

# 4473.00
Augat visas atmatiņas,
Dzeltenām puķitēm,
Daudz meitiņu sērdienišu,
Puķēm pina vaiņadziņu.

# 4474.00
Bagats tēvs savu meitu
Sudrabā kaldinaja;
Noņems mani bāreniti
Ij bez zelta, sudrabiņa.

# 4475.00
Bāreņam balta mute,
Ne ūdeni nomazgata:
Ik rītiņa nomazgaja
Gaužajāsi asarās.

# 4475.01
Voi-i, mani balti vaigi,
Ne ūdeņa mazgajami:
Ik rītiņa mazgajās
Gaudejās asarās.

# 4475.02
Balta, balta man mutite,
Ne ūdeni nomazgata:
Asarām nomazgaju,
Ko nelietis raudinaja.

# 4475.03
Balti, balti man vaidziņi,
Ne ūdeņa balinati:
Asarām balinati
No nelieša tēva dēla.

# 4475.04
Ne ta mana balta mute
Ūdenī nomazgata:
Ik rītiņu nomazgaju
Gaudajās asarās.

# 4476.00
Bāriņam plota golva,
Kai tam meža apeiņam:
Ni ir tāva, ni māmeņis,
Kam jās gludas gludynāt.

# 4477.00
Bārenite apsasedze
Ielokainu vilnainiti;
Mātes meita brīnejās,
Kas tai tādu darinaja.

# 4477.01
Uzsasedza bārenite
Trejieloku villainiti;
Ļaudim lieli brīnumiņi,
Kas tai tādu darinaja.

# 4477.02
Uzsasedza bārenite
Trejieloku vilnatniti;
Saka tautas, raudzidamas:
Kas tev tādu darinaja?

# 4478.00
Bārenite, bārenite,
Kas tev' daiļu darinaja?
Manas pašas rokas, kājas,
Mans daiļais augumiņš.

# 4478.01
Bārenite, bārenite,
Kas tev' baltu balinaja?
Tās bij manas kājas, rokas,
Kas man baltu baltinaja.

# 4479.00
Bārenite man' māsiņa,
Kam galviņas nesukaji?
Cīrulits pērkli taisa
Tavu matu galiņā.

# 4479.01
Ko sēroji, sērdienite,
Ka galviņu nesukaji?
Grib putniņi ligzdu griezti
Tavu matu galiņos.

# 4479.02
Ko sēroji, sērdienite,
Kam galviņu nesukaji?
Grib putniņi ligzdu griezt
Tavu matu galiņā;
Lagzdigala vien negrib,
Ta žēloja sērdieniti.

# 4479.03
Sērdienite man' māsiņa,
Kam galviņu nesukaji?
Sīki putni ligzdu dara
Tavu matu galiņā.

# 4479.04
Visi putni ligzdus taisa
Manu matu galiņā;
Cielaviņa vien netaisa,
Tai bij žēli sērdienites.

# 4480.00
Bārenite man' māsiņa,
Tev galviņa nesukata,
Triju rītu rasa stāv
Tavu matu galiņā.

# 4480.01
Bāriņeit mun' māsiņ,
Kam gaļviņis nasukāji?
Treju reitu rosa guļ
Tovu motu galiņā.

# 4480.02
Māseņ munu bāriņeiti,
Tev gaļveņa nasukāta,
Treju reitu rosa stāv
Tavu motu gaļeņā.

# 4480.03
Sērdien te man' māsiņa,
Kam galviņu nesukaji?
Daža laba rīta rasa
Tavā matu galiņā;
Daža laba rīta rasa,
Dažas ļaužu valodiņas.

# 4480.04
Sērdienite man' māsiņa,
Tev galviņa nesukata;
Daža laba rīta rasa
Tavu matu galiņā.

# 4480.05
Celies agri, man' māsiņa,
Sukā savus garus matus;
Trim rītiem rasa stāv
Tavu matu galiņā.

# 4481.00
Bārenite man' māsiņa,
Ne bārenes villainite:
Četri stūri villainei,
Visi četri sudraboti.

# 4482.00
Bārenite nabadzite
Grūti pelna villainiti:
Stāvedama kājas āva,
Tecedama jostu joza.

# 4483.00
Bārainite nabadzite
Grūti pelna villainiti:
Sviedrus slauka guldamies,
Asariņas celdamies.

# 4484.00
Bārenite nabadzite
Grūti pelna villainiti:
Tecedama sviedrus slauka,
Stāvedama asariņas.

# 4484.01
Mun' māseņa bāreneite
Greu(v)ši palna vylnāneites:
Tacādama svīdrus slauka,
Stāvādama asareņas.

# 4484.02
Sērdieņam grūtdieņam
Grūt' pelnit villainiti:
Tecedams sviedrus slauka,
Stāvedams asariņas.

# 4484.03
Sērdienei grūtdienei
Grūts mūžiņis dzīvojot:
Tecedama sviedrus slauka,
Stāvedama asariņas.

# 4484.04
Sērdienite nabadzite
Grūti pelna villainiti:
Tecedama sviedrus slauka,
Stāvedama asariņas.

# 4485.00
Bārenite nabadzite
Grūti pelna villanites:
Vienu roku dzirnus grieza,
Otru slauka asariņas.

# 4486.00
Bārenite pate biju,
Bārenites villainite:
Bij tik balta izveleta,
Bij tik kupli ielociņi.

# 4486.001
Bārenite nabadzite
Grūti pelna villaniti:
Visi gultas paladziņi
Asarām nomirkuši.

# 4486.01
Bārenite pati biju,
Bārenites vilnainite:
Ne rakstita, ne locita,
Ne tik balta izveleta.

# 4486.02
Kād' es pate bārenite,
Tādas manas villainites:
Ne locitas, ne rakstitas,
Ne tik baltas izveletas.

# 4488.00
Bārenite pati biju,
Bārenites villainites:
Cita īsa, cita gara,
Cita balti neveleta.

# 4489.00
Bārenite ta meitiņa,
Ne bārenes sedzenites:
Pušk', ieloki zemi slauka,
Vilni met staigajot.

# 4489.01
Ai, bāreni, bārenit,
Kas tev daiļu darinaja?
Pušk', ieloki zemi slauka,
Vilni meta staigajot.

# 4489.02
Bārenite ta meitiņa,
Ne bārenes sedzenite:
Zīda puški, zelt' ieloki
Zemi slauka staigajot.

# 4490.00
Bārenites bērniņš biju,
Bet jau smuka meitenite,
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzelteniem matiņiem.

# 4491.00
Bārits gāja baznicā,
Asariņas slaucidams.
Kas kājiņas tam apāva,
Kas galviņu noglaudija!

# 4492.00
Bajars jāja sirmu zirgu,
Pie ausimi turedams;
Es nabaga sērdienitis,
Man bij zelta iemauktiņi.

# 4493.00
Bajāriņa duj meitiņas
Gribej' mani slīcināt,
Kam (Ka) es līdza puškojos
Līdz bajāra meitiņām.

# 4493.01
Bajārina duj meitinas
Grib stumt mani upitē,
Kam es vilku zaļus svārkus,
Sedzu baltu villainiti.

# 4493.02
Bajāriņa duj meitiņas
Stūma mani ūdenī,
Kam es līdza puškojos
Ar bajāra meitiņām.

# 4494.00
Balta, balta ieva zied,
Vēl baltaka ābelite;
Skaista, skaista mātes meita,
Vēl skaistaka bārenite.

# 4494.01
Balta zied meža ieva,
Jo baltaka ābelnica;
Daiļa bija mātes meita,
Jo daiļaka bārenite.

# 4494.02
Balti, balti ievai ziedi,
Vēl baltaki ābelei;
Skaista, skaista mātes meita,
Vēl skaistaka bārenite.

# 4494.03
Balti bija ievai ziedi,
Vēl jo balti ābelei;
Daiļa auga mātes meita,
Vēl jo daiļa sērdienite.

# 4494.04
Bollta, bollta iva zīd,
Veļ bolltāka ābeļņeica;
Skaista auga mātis meita,
Veļ skaistoka bāriņeite.

# 4495.00
Balta, balta ieva zied,
Vēl baltaka ābelite;
Balta, balta mātes meita,
Vēl baltaka sērdienite.

# 4495.01
Balta, balta mātes meita,
Vēl jo balta sērdienite;
Balti, balti ievas ziedi,
Vēl jo balti ābelites.

# 4495.02
Balta bija mātes meita,
Vēl baltaka bārenite;
Balti ziedi ābelei,
Vēl baltaki ieviņai.

# 4495.03
Balta gāja mātes meita,
Vēl jo balta sērdienite;
Balti zied ābelite,
Vēl jo balti ieva zied.

# 4495.04
Balti, balti ieva zied,
Vēl jo balti ābelite;
Balta, balta mātes meita,
Vēl jo balta sērdienite.

# 4495.05
Balti, balti ievas ziedi,
Vēl jo balti ābelites;
Balta, balta mātes meita,
Vēl jo balta sērdienite.

# 4495.06
Balti ziedi ieviņai,
Vēl baltaki ābelei;
Balta bija mātes meita,
Vēl baltaka bārenite.

# 4495.07
Balti ziedi zemenei,
Vēl jo balti brūklenei;
Balta bija mātes meita,
Vēl jo balta sērdienite.

# 4496.00
Balta, balta man mutite,
Ne ūdenī nomazgata:
Bēdām balta nobālejsi,
Asarās nomazgata.

# 4497.00
Balta, balta ta ābele,
Kas dārziņa vidiņāi,
Vēl baltaka ta ābele,
Kas dārziņa stūritēi;
Skaista, skaista mātes meita,
Vēl skaistaka bārenite.

# 4498.00
Balta bija mātes meita,
Vēl jo balta sērdienite:
Sērdienei balti vaigi
Asarām nomirkuši.

# 4499.00
Balta eimu, balta teku,
Kā saulite vizedama;
Vaj tadeļ vella iešu,
Ka es biju sērdienite.

# 4499.01
Balta eimu, balta teku
Citu meitu pulciņā;
Vaj tadeļ melna iešu,
Kad es biju sērdienite.

# 4500.00
Balta gāja sērdienite,
Kas tos baltu balsinaja?
Pašas rokas, pašas kājas,
Pašas gudris padomiņis.

# 4500.01
Bārenite, bārenite,
Kas tev' daiļu darinaja?
- Manas pašas kājas, rokas,
Mans gudrais padomits.

# 4500.02
Balta gāja mātes meita,
Kas to baltu balinaja?
Mātes kājas, mātes rokas,
Mātes gudris padomiņš.
Balta gāja sērdienite,
Kas to baltu balinaja?
Pašas kājas, pašas rokas,
Pašas gudris padomiņš.

# 4501.00
Balta gāja tēva meita,
Vēl baltaka bārenite.
Tēva meitu baltinaja
Tēva rudzi apcirknī;
Bāreniti pašas rokas,
Pašas smuidris augumiņš.

# 4501.01
Ieva zied ar ābeli
Katra kalna galiņā.
Balti ziedi ābelei,
Vēl jo balti ieviņai.
Balta bija mātes meita,
Vēl jo balta sērdienite.
Mātes meitu balsinaja
Tēva rudzu apcirkniši;
Sērdieniti balsinaja
Viņas pašas kājas, rokas.

# 4502.00
Balta zied ābelite
Dižupites maliņāi;
Tā ziedeja sērdienite,
Pie tautām māsedama [?].

# 4503.00
Balta zied ābelite
Par visiem kociņiem;
Balta gāja sērdienite
Par visām meitiņām.

# 4504.00
Balta zied ābelite
Papuvites maliņā;
Balta nāca (tek) sērdienite
Pret bajāra meitiņām.

# 4504.01
Ieviņai balti ziedi
Līdz zemei nolīkuši;
Balta teku [?] sērdienite
Pret bajāra meitiņām.

# 4505.00
Balta zied ābelite
Papuvites maliņā;
Ta nebija ābelite,
Ta sērdienes villainite.

# 4505.01
Balti zied ābelite
Papuvites maliņā;
Ta nebija ābelite,-
Sērdienite pūru loka.

# 4506.00
Balta zied driķu druva
Aiz visām druviņām;
Skaista auga bārenite
Par visām meitiņām.

# 4506.01
Skaista zied griķu druva
Aiz visām druviņām;
Skaista auga pastarite
Aiz visām māsiņām.

# 4506.02
Skaista zīd driču derva
Par vysām derveņām;
Skaista auga pastareite
Par vysām māseņām.

# 4507.00
Balta zied griķu druva
Par visām druviņām;
Balta gāja sērdienite
Par māmiņas meitiņām.

# 4508.00
Balta zied griķu druva
Par visām druviņām;
Balta gāja sērdienite
Par visām meitiņām.

# 4508.01
Balta zied kriķu druva
Par visām druviņām;
Balta nāca mūs' māsiņa
Par visām tautiņām.

# 4508.02
Balti ziedej' ābelite
Novadiņa maliņā;
Balta gāja sērdienite
Par visām meitiņām.

# 4508.03
Ievai zied balti ziedi
Par visiemi ziediņiem;
Sērdienite balta auga
Par visāmi meitiņām.

# 4509.00
Balti bija ievas ziedi,
Sarkanbalti ābelites;
Balta bija mātes meita,
Sarkanbalta sērdienite.

# 4510.00
Būt' man bijse māmuliņa,
Kā citām(i) meitiņām,
Es būt' liepas kuplumiņu,
Ābel's ziedu baltumiņu.

# 4510.01
Būt' man ari māte bijse (bijsi),
Kā citām(i) meitiņām,
Es būt' liepas kuplumiņu,
Ābel's ziedu baltumiņu.

# 4510.02
Es nezinu, kas es būtu,
Kad man būtu māmulite:
Būtu liepas kuplumiņu,
Magonites daiļumiņu.

# 4510.03
Ja man būtu īsts tēviņis,
Kā citāmi meitiņām,
Es būt' puķu košumiņu,
Magonites daiļumiņu.

# 4510.04
Kad man būtu māmiņa,
Kā citāmi meitiņām,
Es būt' liep' kuplam',
Iev' zied graznam'.

# 4510.05
Ka man byutu sov' māmeņa,
Kai cytām māseņām,
Byut' as ivas kuplumeņa,
Obuļ zīda bolltumeņa.

# 4510.06
Kaut man būtu māmulite,
Kācitām(i) meitiņām,
Es būt' liepas kuplumiņu,
Ievas ziedu baltumiņu.

# 4511.00
Būt' ta mana māmuliņa
Vēl ilgaki dzīvojuse (dzīvojusi),
Es būt liepas kuplumiņu,
Ābeļ' ziedu baltumiņu.

# 4511.01
Kad būt' mana māmuliņa
Vēl ilgak dzīvojuse (dzīvojusi),
Es būt' liepas kuplumiņu,
Ābel's ziedu baltumiņu.

# 4511.02
Kaut man būtu tāda vaļa,
Kā man bija mazakam,
Es būt' liepas daiļumiņ',
Ābelites kuplumiņ'.

# 4511.03
Kaut māmiņa man nebūtu
Tik mazaji nomirusi,
Es būt' liepas resnumiņu ,
Ievas ziedu baltumiņu.

# 4511.04
Māte laba, māte laba,
Kaut mūžam pietikuse!
Es būt' kārkla kuplumiņu,
Ievas ziedu baltumiņu.

# 4511.05
Nebūt' man māmulite
Tik mazai nomiruse,
Es būt liepas kuplumiņu,
Magonites graznumiņu.

# 4512.00
Daiļa, daiļa roze zieda,
Vēl daiļaka magonite;
Daiļa, daiļa mātes meita,
Vēl daiļaka bārenite.

# 4512.01
Daiļi zied rožu krūmi,
Vēl daiļaki magonites;
Māmiņai daiļas meitas,
Bārenites vēl daiļakas.

# 4512.02
Gana skaisti roze zied,
Vēl skaistaki magonite;
Gana skaista mātes meita,
Vēl skaistaka kalponite.

# 4512.03
Skaistas, skaistas magonites,
Jo skaistakas jorģenites;
Skaistas, skaistas mātes meitas,
Jo skaistakas bārenites.

# 4513.00
Daiļa priede siliņā,
Jo daiļaka maliņā;
Daiļa auga mātes meita,
Jo daiļaka bārenite.

# 4514.00
Daiļi zieda rudzu puķe
Rudzu ežas maliņā;
Es ziedetu vēl daiļaki,
Kad man būtu māmulite.

# 4515.00
Divi šmīdri ozoliņi
Pašā ceļa maliņā;
Divi jaunas sērdienites
No viņiem zarus lauza,
No viņiem zarus lauza,
Pušķot savu vainadziņu.

# 4516.00
Dzeltan' ir kļava lapa,
I dzeltāsi (zālēs) nevārita;
Skaista auga bārenite
I bez tēva, māmuliņas.

# 4517.00
Dūnaiņāi poriņāi
Nozideja skaistas puķes.
Tur savija bārenite
Jāņu nakti vainadziņu.

# 4518.00
Ieraudzijis vien, pazinu,
Kura meita bārenite:
Bāli vaigi izraudati,
Bez ieloku vilnanite.

# 4519.00
Ieraudziju vien, pazinu,
Kura meita bārenite:
Bāli vaigi noraudati,
Gaužajāmi asarām.

# 4519.01
Var pazeit bāriņeiti,
Par kaļņeņu pārejut:
Bollts sejeņš izraudāts,
Osorāta vyllnaņeite.

# 4520.00
Ieraudziju vien, pazinu,
Kura meita bārenite:
Ne tik balta vilnainite,
Netik kupli ielociņi.

# 4521.00
Ieraudzijse vien, pazinu,
Kura meita bārenite:
Viena balta villainite,
Ar vīliti apvīleta.

# 4522.00
Ievas ziedi, ābel's ziedi
Lazdas ziedu nepanāca;
Daža laba mātes meita
Bārenites (Kalponites) nepanāca.

# 4522.01
Ievas ziedi, lazdas ziedi
Ābel's ziedu nepanāca;
Daža laba mātes meita
Bārenites ( Kalponites) nepanāca.

# 4522.02
Zied ieviņa, zied lazdiņa,
Ābelites nepanāca;
Daža laba mātes meita
Bārenites nepanāca.

# 4523.00
Es bārites nepazinu
Mātes meitu pulciņā:
Vēl sārtaks vainaciņš,
Vēl baltakas villainites.

# 4524.00
Es nabaga bāra bērns,
Es jau lepni nenesos:
Pusit' vilku zīda drēbu,
Pusit' smalka sudrabiņa.

# 4524.01
Es nabaga bāra bērns,
Es bagati nenešos:
Zīžu diegiem cimdus adu,
Sidrabiņa knipelēm.

# 4525.00
Es nabaga sērdienite
Pogališu poru bridu;
Izbried' pora maliņā,
Man pogaļu villainite.

# 4526.00
Es nabaga sērdienite,
Zelta zaru vainadziņš.
Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kur sērdiene tādu ņēma.
Rigā pirka, naudu deva,
Vāczemē kaldinaja.

# 4526.01
Es nabaga sērdienite,
Man sudraba dzirnaviņas.
Vaicā kungi, vaicā ļaudis:
Kur tu tādas kaldināji? -
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju.

# 4527.00
Es pazinu bāreniti
I lielā pulciņā:
Sarkans rožu vainaciņš,
Pilnas acis asariņu.

# 4528.00
Es pazinu bāreniti
Lielā meitu pulciņā:
Gluda galva, baltas kājas,
Sarkans rožu vainadziņš.

# 4529.00
Es pazinu bāreniti
Lielā meitu pulciņā:
Sīkis mazis augumiņis,
Lēna, sēra valodiņa.

# 4530.00
Es pazinu bāreniti
Mātes meitu pulciņā:
Gluda galva, bāli vaigi,
Pilnas acis asariņu.

# 4530.01
Ieraudzijis vien, pazinu
Bārenites daiļumiņu:
Gluda galva, balta mute,
Acis pilnas asariņu.

# 4530.02
Gan pazinu bāreniti
Mātes meitu pulciņā:
Nobālejši vaigu gali,
Pilnas acis asariņu.

# 4530.03
Starp visām meitiņām
Bāreniti es pazinu:
Bāli bija vaigu gali,
Asarām noraudati.

# 4531.00
Es pazinu no tālienes
Kura bija sērdienite:
Pilnas acis asariņu,
Pilnas krūtis sudrabiņa.

# 4531.01
Kur tecesi,sērdienite,
Pilnas acis asariņu,
Pilnas acis asariņu,
Pilnas krūtis sudrabiņu.

# 4532.00
Es uzaugu sērdienite
Ar vītola vainadziņu;
Nu es būšu bajāram
Pate maizes devejiņa.

# 4533.00
Gan māceja vītolinis
Pakalnā grozities;
Gan māceja sērdienite
Pēc bajāra puškoties.

# 4534.00
Gan pazinu to meitiņu,
Kas bez tēva, māmuļites:
Plika galva, basas kājas,
Nobalejši vaigu gali.
Sēri dzima, sēri auga,
Sēri nesa vaiņadziņu.

# 4535.00
Gan pazinu to sētiņu,
Kur bērniņi bāreniši:
Visi ceļi notekati
Basajām(i) kājiņām .

# 4535.01
Es pazinu to sētiņu,
Kur aug bērni sērdieniši:
Visas laipas nolaipotas
Ar basām kājiņām.

# 4535.02
Es pazinu to sētiņu
Kur bij (ir) daudzi bārenišu:
Sētmališi notekati
Basajām(i) kājiņām.

# 4535.03
Gāju viena skatities,
Te ir daudzi bārenišu:
Sētmališi sastaigati
Plikajāmi kājiņām.

# 4535.04
Visi teki notekati
Basajām kājiņām.
Sērdieniši notekajši,
Kam nav tēva, māmulites.

# 4536.00
Gan pazinu to celiņu,
Kur gājuse bārenite:
Basas kājas, slapjs celiņš,
Kur birušas asariņas.

# 4537.00
Gara priede lielijāsi
Līdz smalkāmi eglitēm;
Bārenite puškojāsi
Līdz bajāra meitiņām.

# 4538.00
Gauži raud bārenite,
Pie pūriņa stāvedama:
Nav nevienas pūriņā
Ielokainas villainites.

# 4539.00
Gauži raud bārenite,
Pie pūriņa stāvedama:
Viena pate villainite,
I tai diegu ielociņi.

# 4539.01
Bārenite gauži raud,
Pie pūriņa stāvedama:
Viena pati vilnainite,
I tai diegu ielociņi.

# 4539.02
Gauži raud sērdienite,
Pūra vāku pacēluse:
Atrod baltas villainites
Ar diedziņu appuškotas.

# 4540.00
Gauži raud sērdienite,
Pūra vāku pacēlusi:
Atradusi (Atraduse) pūriņā
Nepuškotu villainiti.

# 4540.01
Žēli raud sērdienite,
Pūra vāku atvērusi:
Sveša māte ielikusi
Nepuškotu villainiti.

# 4540.02
Sērdienite gauži raud,
Pūram vāku atvēruse:
Atraduse pūriņā
Nerakstitas villainites.
Kas tās raibas norakstija,
Nav māmiņas rakstitajas!

# 4541.00
Grezni aug lauku puķe
Arajiņa zemitē;
Grezni aug sērdienite,
Kalpa vīra līgaviņa.

# 4542.00
Grib man' glīši ģērbjamies,
Grib raženi staigajam.
Kur es ņēmu, kas man deva,
Man nevaid māmuliņas?
Mana veca māmuliņa
Guļ apakš veleniņa.

# 4543.00
Grib caunite tā laipot,
Kā laipoja vāverite;
Grib kalpone tā staigāt,
Kā staigaja mātes meita.

# 4544.00
Grūti kāpu pret kalniņu
Graznu rāvu magoniti;
Grūti augu sērdienite,
Bet ražani puškojos.

# 4545.00
Iries, pate, oša laiva,
Tev nevaid īrejiņa;
Pušķojies, sērdienite,
Tev nevaid puškotaja.

# 4546.00
Izpūrusi man galviņa,
Melns krekliņš mugurā:
Man nevaid māmulites,
Kas mazgaja, kas sukaja.

# 4547.00
Kā bij man neraudāt,
Gauda lēce asariņa:
Kam bij man grūti iet,
Vienu segt villainiti!

# 4548.00
Kad man būtu āra siena
Jele viena gabaniņa!
Kad man būtu mātes austa
Jele viena villānite!

# 4549.00
Kad man būtu savis tēvs,
Sava īsta māmuliņa,
I man daila rota,
Iznesiga valodiņa.

# 4550.00
Kād' es pate bārenite,
Tādu viju vainadziņu:
Lielo rožu, sārto puķu,
Sarkano magonišu.

# 4551.00
Kalponei bārenei
Trīs gredzeni pirkstiņā,
Saimenieka meitiņai
Ne redzēt neredzeja.

# 4552.00
Kam bij tēvs, māmuliņa,
Tam kauliņa vainadziņš;
Nei man tēva, nei māmiņas,
Nei kauliņa vainadziņa.

# 4553.00
Kam, Dieviņ, mani devi,
Kad māmiņai nevajag!
Svešai mātei ganos gāju
Basajām kājiņām.

# 4554.00
Kam māmiņai rozes sēja,
Nav rozišu valkatajas;
Sēj, māmiņ, magonites,
Bāra bērns ir valkatajs.

# 4555.00
Kam, māsiņ, tu puškoji
Savas baltas vilnainites?
- Tas, brālit, mans godiņis,
Ka es biju sērdienite.

# 4556.00
Kas laipiņu nolaipoja
Basajām kājiņām?
Tie bērniņi nolaipoja,
Kam nav tēva, māmulites.

# 4557.00
Kas, māsiņ, tev uzklāja
Smalku linu paladziņu?
Tava mīļa māmuliņa
Guļ pa zaļu veleniņu.

# 4558.00
Kas man deva bāriņam
Dārgu drēbju gabaliņu?
Lab' snātnite, vilnainite,
Asarām nopelnita.

# 4559.00
Kas man dosi bāreņam
Dārgas drēbes gabaliņu;
Lab' snātnite, villainite
Par bāriņa uzsedziņu.

# 4560.00
Kas man deva bārenei
Dārgu drēbes gabaliņu?
Ne man tēva pircejiņa,
Ne māmiņas audejiņas.

# 4560.01
Kas maņ pērka bārinei
Dārgas drābes gabaļeņu?
Ni maņ tāva, ni māmenis,
Ni eistus bāļeļeņu.

# 4561.00
Kas man deva bāriņam
Dārgas drēbes gabaliņu?
Pakalu man krekliņis,
Nokulstnišu lindraciņi.

# 4562.00
Kas man deva bārenei
Dārgas drēbes gabaliņu?
Tēvs nomira, maz atstāja,
Kur māmiņa viena jēma.

# 4562.01
Kur es ņēmu, kas man deva
Dārgas drēbes gabaliņu?
Mazai man tēvs nomira,
Kur māmiņa viena ņēma.

# 4562.02
Kur es ņēmu, kas man deva
Dārgu drēbes gabaliņu?
Tēvs nomira, maz' atstāja,
Kur māmiņa viena ņēma.

# 4562.03
Kur es jēmu, kas man deve
Dārgys drēbis gabaliņu:
Tāvs numyra, moz' atstāja,
Kur māmeņa vīna jēme.

# 4563.00
Kas man deve bārišam
Labu drēbes gabaliņu?
Tēvs, māmiņa devejiņi
Guļ baltās smiltiņās.

# 4564.00
Kas tur spīd, kas tur viz
Paeglišu ēniņā?
Balta puķe krūmu rieta,
Ne saulites audzinata.
Kas tur tāda daiļa nāca
Mātes meitu pulciņā?
Sērdienite darba rūķe,
Ne māmiņas audzinata.

# 4565.00
Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Tautas meita sērdienite
Žaudē savu sudrabiņu.

# 4566.00
Kas visām sērdienēm
Botēi pirka vaiņadziņu?
Rudzu puķes, ēršķu ziedi,
Tie sērdienei vaiņadziņis.

# 4567.00
Kas celiņu ( taciņu) notekaja
Ar basāmi kājiņām?
Sērdienite notekaja,
Māmuliti mekledama.

# 4567.01
Kas celeņu izraksteja
Bosojām kājeņām?
Bārīņeši izraksteja,
Māmoleņas maklādami.

# 4567.02
Kas ēeļeņu sarakstēja,
Bosajām kājeņām?
Bāriņeiši sarakstēja,
Sov' māmeņas maklādami.

# 4568.00
Kas celiņu ( to taku) notekaja
Basajām kājiņām?
Sērdieniši notekaja,
Kam nav vīžu pinejiņa.

# 4568.01
Kas celiņu norakstija
Basajām kājiņām?
Sērdienitis norakstija,
Tam nav vīžu pinejiņa.

# 4568.02
Kas to ceļu notekaja
Basajām kājiņām?
Tie bērniņi notekaja,
Kam nav kāju āvejiņa.

# 4569.00
Kas celiņu notekaja
Ar basāmi kājiņām?
Tie bērniņi notekaja,
Kam nav tēva, māmuliņas.

# 4569.01
Kas laipiņas nolaipoja
Basajām kājiņām?
Tie bērniņi nolaipoja,
Kam nav tēva, māmuliņas.

# 4569.02
Kas rasiņu nobradaja
Sudrabiņa kalniņā?
Tie bērniņi nobradaja,
Kam nav tēva, māmuliņas.

# 4569.03
Kas taciņu notekaja
Basajām kājiņām?
Tie bērniņi notekaja,
Kam nav tēva, māmulites.

# 4570.00
Kaut man būtu māmuliņa
Vēl ilgaki dzīvojuse,
Būt' kuplakas villainites,
Būt' baltaki paladziņi.

# 4570.01
Kad ta mana māmuliņa
Būt' ilgak dzīvojusi,
Būt' kuplaki sedzeniņi,
Diženaks arajiņš.

# 4571.00
Ķīsits brauca pa ezeru
Rakstitām kamanām;
Skaista auga bārenite,
Ezeriņa maliņā.

# 4572.00
Kupla liepa kalniņā,
Jo kuplaka lejiņā;
Daiļa auga mātes meita,
Jo daiļaka bārenite.

# 4572.01
Kupli auga zemes bērze,
Vēl jo kupli pura bērze;
Daiļi auga mātes meita,
Vēl jo daiļi sērdienite.

# 4573.00
Kur teceji, sērdienite,
Pillas krūtis sudrabiņa?
- Uz Jelgavu, uz Jelgavu,
Pie dimanta kalejiņa.
Tur man kala seši gadi
Vienu zelta vaiņadziņu!
Vienu kala, bet raženu,
Deviņiem žuburiem;
Vidū saule ar mēnesi,
Apkārt zvaigznes ritinaja.

# 4573.01
Kur važosi, sērdienite,
Dumj' un bēru kumeliņu?
- Uz Kuldigu, uz Kuldigu
Pie Kuldigas kalejiem.
Tur man kala seši gadi
Div' dimanta vainadziņi.
Vienu roz' uz rītiem lika,
Otru roz' uz vakariem;
Priekšā saul' un mēnestiņis,
Abās pusēs divas zvaigznes.

# 4574.00
Kur tecesi, sērdienite,
Pilnas krūtes sidrabiņa?
- Es tecešu uz Jelgavu
Pie dimanta kalejiem.
Tur man kala vainadziņu
Trīs dimanta kalejiņi.
Priekšā lika tīru zeltu,
Pakaļāi sidrabiņu.-
Atpakaļi tecedama,
Sasatiku dēlu māti.
Griez' man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu.
Tev teic esu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.

# 4574.01
Kur tu teci, sērdienite,
Tik dižena, sudrabota?
- Cauri, cauri caur Jelgavu
Pie Kuldigas kalejiņa.
Tas man kala seši gadi
Trīs dimanta vainadziņi,
Trīs dimanta vainadziņi,
Seš' sudraba gredzentiņi.
Pa celiņu cierēt gāju,
Uzlikos galviņā.
Pa celiņu cieredama,
Sastiek' vienu dēlu māti.
Griez man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezišu.
Tu bij' sešu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Tev dēliņi krēslu cēla,
Man brāliši kroni kala,
Tīra zelta, sudrabiņa,
Dimantiņa lapiņām.

# 4574.02
Kur tu teci, sērdienite,
Varen balta appuškota?
- Eim' uz Rigu, uz Jelgavu
Pie dimanta kalejiņa.
Tur man kala piecus gadus
Duj' dimanta kalejiņi.
Kaļ', kalejs, ko kaldams.,
Nokaļ man zelta kroni,
Nokaļ man zelta kroni
Deviņām lapiņām.-
Uzliek' kroni gāliņē,
Eim' pa ceļu cieredama.
Pa celiņu cieredama,
Satiekos dēlu māti.
Griež man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļa negriezišu.
Tu bij' piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Tov cels krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.

# 4574.03
Kur tu teci, sērdienite,
Pillas acis asariņu,
Pillas acis asariņu,
Pillas krūtis sudrabiņa?
- Teku, teku uz Jelgavu
Pie dimanta kalejiņa.
Kal, kalej, ko kaldams,
Nokal manim zelta kroni,
Priekšā saule, pakaļā,
Vidū lec mēnestiņš.-
Uzlikuse galviņā,
Ar to gāju pastaigāt.
Viņā ceļa galiņā,
Satiek' vienu dēla māti.
Griez man ceļu, dēla māt,
Es tev ceļa negrieziš',
Tu gan piecu dēlu māte,
Es deviņu brāļu māsa;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.

# 4575.00
Kur tu jāsi, sērdienite,
Zilu zirgu, zelta seglu?
- Jāšu, jāšu Vāczemē,
Raudzit savu vaiņadziņu.
Tur man kala trīs gadiņus
Trīs dimanta kalejiņi.
Priekšā man zeltu lika,
Pakaļāi sudrabiņu.
Priekšā man kunga dēli
Cepurites noņēmās;
Pakaļāi saimenieki
Līdz zemiti locijās.

# 4576.00
Kur tu ņēmi, sērdienite,
Tik reženas villainites?
Tās man deva grūts darbiņš,
Manas gaužas asariņas.

# 4577.00
Kur tu jēmi, sērdienite,
Tik raženu vainadziņu?
Tautas tevi nolūkoja,
Bajāriņa (meitu) dēvedamas.

# 4578.00
Kur tu teki, sērdienite,
Ar nobare villainiti?
- Man nevaid māmulites,
Kas man baltas balinaja.

# 4579.00
Kur tu teci, bārenite,
Dzelteniem matiņiem,
Tur spīdeja spoža saule
Dzelteniem stariņiem.

# 4580.00
Laba man diega josta,
Labs bērziņa vainadziņš;
Kas visām bārenēm
Vizulišus kaldinaja.

# 4580.01
Diegu jostiņ' i apjožu,
Žagariņu vainadziņu;
Kas visām bārenēm
Celu jostas darenaja.

# 4580.02
Kas man deva bāriņam
Cēlas jostas audināt;
Stiebru jostiņ' i apjožu,
Mētrām viju vainadziņu.

# 4580.03
Kas visām bārenēm
Cala jostas audinaja;
Diega jostiņu valkaja,
Žagariņa vainadziņu.

# 4580.04
Kas visām bārenēm
Cala jostas audinaja;
Stiebru jostu es apjozu,
Mētru viju vainadziņu.

# 4580.05
Kas visām bārenēm
Calu jostas audinaja;
Laba bija kārkla josta,
Liepu lapu vaiņadziņš.

# 4580.06
Kas vysim bāriņim
Cālu jostas darināja;
Cytam loba veižu aukla,
Cytam veižu nudareņa.

# 4580.07
Ne visām bārenēm
Ceļa jostas audinatas;
Lai valkaja diega jostas,
Žagariņu vaiņadziņus.

# 4580.08
Pieder man kārklu josta,
Bērzu lapu vainadziņš;
Kas jel man sērdienei
Zaļa vara darinaja.

# 4580.09
Pieder man lūku josta,
Liepu lapu vaiņadziņis;
Kas visim sērdieņim
Ķēdes jostas kaldinās,
Ķēdes jostas kaldinās,
Sudrabiņu liedinās.

# 4580.10
Stiebru jostiņu apjožu,
Mētru viju vainadziņu;
Kas visiem bāriņiem
Ceļa jostas darinaja.

# 4581.00
Līgojies, lauka puķe,
Pret tām dārza magonēm;
Puškojies, sērdienite,
Pret bagatu mātes meitu.

# 4581.01
Ziedi, ziedi, lauka puķe,
Preti dārza magoniti;
Puškojies sērdienite
Pret bajāra meitiņām.

# 4582.00
Līst', lietiņ, margodams,
Margo manas vilnānites,
Man nebija māmuliņas,
Vilnānišu margotajas.

# 4582.01
Līst', lietiņi, margodami,
Mazgā manas villainites,
Ne man bija Rigas ziepu,
Ne māmiņas, kas iedeva.

# 4582.02
Lij, lītiņ, zelta rasu,
Mazgā manas villanites,
Man nevaid māmuliņas,
Villanišu mazgatajas.

# 4583.00
Līst', lietiņ', margodamis,
Mazgā manas villainites;
Sveša māte darbos dzina,
Nebij vaļas izmazgāt.

# 4584.00
Māmiņ' mana nomiruse,
Slavit' mana pazuduse;
Ne slavite vien pazuda,
Pa zūd kupli sedzeniņi.

# 4585.00
Māmiņ' mani maz' atstāja,
Zudu rudzu rugajā;
Kad māmiņa nu redzetu,
Kāda meita es uzaugu:
Ziedej' rozes, zied magones
Manu vaigu galiņos.

# 4586.00
Māmiņ' mazu izraidija,
Nemāceju kājas aut;
Kad māmiņa nu redzetu,
Es tautieša valdiniece.

# 4587.00
Māmuliņa nomirusi,
Man lietā nelikusi:
Ne audusi villainites,
Ne devusi tautiņās.

# 4588.00
Māte mani aukledama
Vēl vārnām žagatām;
Kaut māmiņa nu redzetu,
Kāda meita malejiņa.

# 4589.00
Māte mani maz' atstāja
Kā ozola zīleniti;
Kad es augu, tad es briedu
Kā ozola žagariņš.

# 4590.00
Māte mani maz atstāja,
Kāju aut(i) nemāceju;
Būt' māmiņa nu redzejsi,
Kāda meita malejiņa.

# 4590.01
Māte mani maz' ielaida,
Kā skujiņu ūdenī;
Būt' māmiņa nu redzejsi,
Kad es meita malejiņa.

# 4590.02
Man' māmiņa maz' atstāja,
Kāju aut(i) nemāceju;
Kad māmiņa nu redzetu,
Nu es māļu malejiņa.

# 4590.03
Man' māmiņa maz' atstāja,
Kāju aut nemāceju;
Kaut māmiņa nu redzejse,
Nu es māļa malejiņa.

# 4590.04
Man' māmiņa maz' atstāja,
Kāju auti nemāceju.
Kaut māmiņa nu redzetu,
Nu es māļa malejiņa,
Nu es māļa malejiņa,
Kunga rijas kūlejiņa.

# 4590.05
Mozu, māmeņ, man' atstāji,
Kāju aut namācēju;
Ka, māmeņ, niu radzātu,
Jau es māļa maļējeņa.

# 4591.00
Māte mani maz' atstāja,
Kāju aut nemāceju;
Kaut māmiņa nu redzetu,
Kāds dēliņš arajiņš.

# 4591.01
Māte mani pametuse
Ne ciniša lielumā;
Kaut māmiņa nu redzetu,
Nu es kunga arajiņš.

# 4592.00
Māte mani maz' atstāja,
Kāju aut nemāceju;
Kaut māmiņa nu redzetu,
Kad es gāju tautiņās.

# 4593.00
Ma.te mani maz' atstāja,
Kāju auti nemāceju;
Kaut māmiņa nu redzetu,
Nu es liela uzaugusi,
Nu es liela uzaugusi,
Nu tāļā svešumā.

# 4594.00
Māte mani maz' atstāja,
Kāju auti nemāceju;
Kad māmiņa nu redzetu,
Nu es tautu līgaviņa.

# 4595.00
Māte mani maz' atstāja,
Pār laipiņu laipojot;
Būt' māmiņa nu redzejs',
Kāda meita malejiņ'.

# 4596.00
Māte mani, nomirdama,
Pamet ceļļa mēriņā;
Kad māmiņa nu redzetu
Manu daiļu augumiņu.

# 4596.01
Māmiņ' mani pametuse
Ne ciniša lielumā;
Kad māmiņa nu redzetu
Manu daiļu augumiņu.

# 4596.02
Māmiņ' mani pametuse
Coll' mēr' lielumē;
Kad māmiņa nu redzetu,
Kas par lielu izauguse.

# 4596.03
Māmuliņa man pārmeta [?],
Ka ciniša lielumā;
Kad māmiņa nu redzetu
Manu slaiku augumiņu.

# 4596.04
Tēviņš mani, nomirdams,
Pamet mazu šūpulī.
Kaut tēviņis nu redzetu
Manu skaidru augumiņu,
Manu skaidru augumiņu,
Manu gudru padomiņu.

# 4596.05
Tēviņš (Tētiņš) mani, nomirdams,
Pamet ceļļa mēriņā.
Kaut tēviņis (tētiņis) nu redzetu
Manu skaidru augumiņu,
Manu skaidru augumiņu,
Manu gudru padomiņu.

# 4597.00
Māte mani pametusi
Ne ciniša dižumiņu;
Kad māmiņa nu redzetu,
Nu ceļ tautu kumeļā.

# 4598.00
Māt' puškoja savas meitas,
Dievs puškoja sērdieniti;
Mātes meitas zili mellas,
Sērdienite sudrabota.

# 4599.00
Mātes meitas puškojās
Ābelišu dārzināi;
Garam teka sērdienite
Asarinas slaucidama.

# 4600.00
Zaļam smalki rudzu maisi,
Būs tautām bīdeleta;
Aptaisam bāreniti,
Būs tautām mātes meita.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv