2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.3. Bāriņi, sērdieņi. ( 3905 - 5259)
2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas. ( 3905 - 4343)
# 4201.00
Roka roku mazgajās,
Kas, mutite, tev' mazgās?
Māsa māsu žēlojās,
Kas, bārene, tev' žēlos?
# 4201.01
Roka roku mazgajās,
Kas, mutite, tev' mazgāja?
Māsa māsu mielojās,
Kas, bāliņ, tev' mieloja?
# 4201.02
Roka roku mazgajās,
Kas mutiti nomazgaja?
Māsa māsu mielojās,
Kas mieloja bāleliņu?
# 4201.03
Ruka ruku mozgājās,
Kas, muteit, tev' mozgā?
Māsa māsas milavās,
Kas, brāļeit, tev' milā?
# 4202.00
Sāp rociņa, sāp galviņa,
Nav māmiņas pasacit;
Svešai mātei pasaciju,
Ta vairak niecinaja.
# 4203.00
Saiminiece raganiņa
Mana mūža kārejiņa.
Tev pašaje meitas bija,
Kar savām meitiņām.
# 4204.08
Saulit' saka noiedama:
Nu, ļautiņi, svēts vakars!
Māte saka nomirdama:
Nu bērniņi sērdieniši!
# 4204.09
Saule saka noiedama:
Nu, ļautiņi, svēts vakars!
Māte saka nomirdama:
Nu bērniņi sērdieniši,
Nu bērniņi sērdieniši,
Otram dubļu bridejiņi,
Otram dubļu bridejiņi,
Ar basām kājiņām.
# 4205.00
Sakuram kūlā [?] guni,
Sadžirstat pagalites,
Lai sildās tie bērniņi,
Kam nav tēva māmuliņas.
# 4206.00
Sala man rokas, kājas,
Kā nesala saltumā?
Raudu tēva, raud' māmiņas,
Kā neraudu žēlabās.
# 4207.00
Sala manim rokas, kājas,
Kur bij iet sildities?
Svešā tēva istabā,
Svešās mātes namiņā.
# 4208.00
Sala man rokas, kājas,
Nav māmiņas žēlotajas;
Sveša māte žēlotaja,
Par manim nebēdaja.
# 4208.01
Kājas, rokas manim sala,
Neviens mani nežēloja;
Sveša māte žēlotaja,
Ta par mani nebēdaja.
# 4209.00
Sala manas kājas, rokas,
Neviens mani nežēloja;
Memmiņ' būtu žēlojusi,
Ta bij tāļu, neredzeja.
# 4218.00
Saule, saule i šodien,
Nava tāda, kā vakar;
Māte, māte, sveša māte,
Nava sava māmuliņa.
# 4218.01
Bij saulite i šodien,
Nava tāda, kā vakar;
Bij tautās māmuliņa,
Nava tāda, kā māmiņa.
# 4218.02
Gana silta ši dieniņa,
Nevaid tāda,kā vakar;
Gana mīļa sveša māte,
Nevaid tāda, kā māmiņa.
# 4218.03
Mīļa, silta šodien saule,
Nav tik silta, kā vakar;
Mīļa, mīļa sveša māte,
Nav tik mīļa, kāda bij,
Nav tik mīļa, kāda bij
Manas pašas māmuliņa.
# 4218.04
Silta, silta šodien saule,
Vēl siltaka vakar bij;
Mīļa, mīļa man pamāte,
Vēl mīļaka īsta māte.
# 4219.00
Saule, saule, zeme, zeme,
Ko a mani naidojies!
Dievs noņēma tēv' a māti,
Karā balti bālelin'.
# 4220.00
Saule, saule, zeme, zeme,
Ko ar mani naidojies!
Kad noņēmi tēv' ar māti,
Ņem ar' mani pašu līdz.
# 4221.00
Saule, saule, zeme, zeme,
Ko ar mani naidojies!
Pērn paņēmi mīļu tēvu,
Šogad īstu māmuliņu.
# 4222.00
Saule, saule, zeme, zeme,
Ta ar mani ienaidā:
Paslēpusi tēv' ar māti,
Atstāj mani bāreniti.
# 4223.00
Saule spīd, lietutiņš
Rasināt rasinaja.
Tās bārišu asariņas,
Svešas mātes liedinatas.
# 4224.00
Saulit' tek tecedama,
Es paliku ēniņā:
Nava savas māmulites,
Kas iecēla saulitē.
# 4224.01
Saulits tek tekamei,
Es paliek' ēniņē,
Man nevaid māmalit',
Kas man cels saulite?
# 4224.02
Sēžu, sēžu saulitē,
Sen paliku ēniņā;
Nava savas māmuļiņas,
Kas iecēla saulitē.
# 4224.03
Tek saulite tekamā,
Es paliku ēniņā;
Nav vairs manas māmuļites,
Kas pacēla saulitē.
# 4225.02
Sveša māte mani sauce,
Par pogolmu tacādama;
Es aiz vēja nadzērdēju,
Aiz osoru naredzēju.
# 4225.03
Sveša māte maņa sauēa,
Par pogālmu tacādama;
Vējeņš pyute, nadzērdēju,
Aiz osoru naredzēju.
# 4226.00
Saucin sauca aiz upites,
Vaj sauc mani māmuliņa?
Lieli vēji balsu nesa,
Raudadama nedzirdeju.
# 4227.00
Še rugaji, te rugaji,
Visa zeme rugajos;
Še bāreņi, te bāreņi,
Visa zeme bāreņos.
# 4228.00
Žēli man, nevareju
Uz sērdieni raudzities.
Sērdienite man' māsiņa
Ābolā kājas āva,
Ābolā kājas āva,
Rasā muti nomazgaja.
# 4229.00
Ši bārene, ta bārene,
Es patiesi bārenite:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
# 4229.01
Lai bārene, kas bārene,
Es patiesi bārenite:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
# 4229.02
Lai bāriņs, kas bāriņs,
Es ļelāka bārineite:
Nava tāva, ni māmeņas,
Ni eistus bāļeļeņu.
# 4229.03
Ši bārene, ti bārene,
Es patiesi bārenite:
Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īstā bāleliņa.
# 4229.04
Šis bārens, tas bārens,
Es patiesi bārenits:
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne īstā bāleliņa.
# 4229.05
Šys bārins, tys bārins,
Es patīši bāriņeite:
Ni man tāva, ni māmiņis,
Ni eistu brāleliņu.
# 4229.06
Tys bāriņis, šys bāriņis,
As patiši bāriņeita:
Ni maņ tāva, ni māmeņis,
Ni eistus brāļu, māsu.
# 4230.00
Ši bārene, ta bārene,
Es patiesi bārenite:
Tēvs, māmiņa zem velenas,
Aiz jūriņas bāleliņš.
# 4231.00
Ši bāraine, ta bāraine,
Es patiesi bārainite:
Viens pats īstis bāleniņis,
Tas pats diena ķeizaram.
# 4232.00
Šis celiņš, tas celiņš,
Nava mana ejamā;
Ši māmiņa, ta māmiņa,
Nava manas māmuliņas.
# 4233.00
Šķir, Dieviņ, ceļu manu,
Ārdi manu valodiņu,
Nu es biju iestājuse
Svešas mātes vārgu iet.
# 4234.00
Šķitu gulbjus totojot
Viņā lauka galiņā:
Toto divi bārenites,
Viena otru vadidama.
# 4234.01
Šķietu gulbi dūdojot
Tēva lauka galiņā:
Dūdo divi sērdieniši,
Kam nav tēva, māmuļiņas.
# 4235.00
Šķitu savu māmuliņu
Madarās aizgajušu.
Nu atradu, ganidama,
Zem zaļām velenām.
# 4235.01
Es cereju savu tēvu
Rīgā pūru kaldinam,
Es atradu tēva kapu
Zaļu mauru apaugam.
# 4235.02
Šķitu savu māmuļiņu
Ciemiņā nogajušu.
Nu atradu pie baznicas
Zaļu mauru saaugušu.
# 4236.00
Šķitu savu māmuliņu
Ciemiņā nogājušu,
Nu atradu ganidama,
Guļ zem zaļu veleniņu.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu,
Tu bij' ilgi gulejuse,
Es bij' gauži raudajuse.
# 4236.01
Ok, Diveņ, kur es ļeišu!
Nava eistus brāļeļaņu.
Vysi muni brāļeļaņi,
Guļ zam zaļu veļeņaņu.
Ēeļites jyus, brāļeļaņi,
Es paēeļu veļeņaņu,
Jau jyus ilgi guļejušy,
Es be gaužu raudāvuse.
# 4236.02
Maza biju, neredzeju,
Kur palika māmulite.
Kad uzaugu, tad atradu
Apakš zaļa veleniņa.
Celies, mana māmulite,
Es pacelšu veleniņu,
Gan tu biji gulejuse,
Gan es gauži raudajuse.
# 4236.03
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu,
Gan tu biji gulejusi,
Gan es gauži raudajusi.
# 4236.04
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu,
Tu bij' ilgi gulejusi,
Es bij' gauži raudajusi.
# 4237.00
Šodien bija zelta lietus,
Sudrabiņa lāsitēm;
Tas nebija zelta lietus,-
Bāreniša asariņas.
# 4238.00
Šodien saule mākuļoja,
Rītā būs lietus diena;
Šodien barga sveša māte,
Rītā mani raudenās.
# 4239.00
Šorīt bija liela sala
Par visiem rītiņiem;
Šorītiņ es atrad'
Sērdieniš' nosaluš'.
# 4240.00
Šūpojos, auklejos,
Kupla koka galiņā,
Gan es biju redzejuse,
Kā šūpoja māmuliņa.
# 4241.00
Sērdienite nabadzite
Tek pa ceļu raudadama.
Kas gāliņu noglaudija,
Asariņas noslaucija?
Satikās mātes māsa,
Ta gāliņu noglaudija,
Ta gāliņu noglaudija,
Asariņas noslaucija.
# 4242.00
Sērdienite sērojās
Uz peleka akmentiņa,
Lai paliek sēras dienas
Pelekam akmenim.
# 4243.00
Sērdieniši sasēduši
Straujupites maliņā,
Gaida savu māmuliņu
Ar straumiti attekam.
# 4243.01
Sēdos ceļa maliņē,
Gaidu savu māmuļiti.
Izsēdejse, nesagaidu,
Eim' mājās raudadama.
# 4243.02
Sērdieniši sasēduši
Straujupites maliņā,
Gaida savu māmuļiti
Ar straumiti attekam.
Attek straume, nesagaida,
Iet projam raudadami.
# 4243.03
Sērdieniši žēli rauda
Straujupites galiņāi,
Gaida savu māmuliti
Ar straumiti attekam.
Izsēdejši, izgaidijši,
Nevar viņas sagaidit.
Atstājuši straujupiti,
Iet projam raudadami.
# 4244.00
Sērdieniši sasēduši
Straujupites maliņā,
Gaida savu māmuļiti
Ar straumiti attekam.
Attek visas sīkas olas,
Māmuļite neattek.
# 4244.01
Bāreniši sasēduši
Lielas upes maliņā,
Vaj upite straujtecite
Māmiņ' lejā vizinās.
Upit' vēla akmentiņu,
Māmuļiņas neatveda.
# 4245.00
Sētā iešu, ne sētā?
Nav māmiņa gaiditaja;
Sveša māte gaiditaja
Ar bārgo valodiņu.
# 4245.01
Dzīt sētā, vaj nedzīt?
Nav māmiņas gaiditajas;
Sveša māte gaiditaja
Ar bārgo valodiņu.
# 4245.02
Lai ir grūti, kam ir grūti,
Ganiņam visai grūti:
Līst lietits, nāk sniedzits,
Viss ganam mugurā.
Mājās dzīt nedrīksteja,
Nav māmiņa gaiditaja,
Sveša māte sagaidija
Ar bārgo valodiņu,
Rīkšu sauja rociņā,
Elkšņu runga padusē.
# 4245.03
Sētā eimu, netraucos,
Ne māmiņa mani gaida,
Sveša māte sagaidija (mani gaida)
Sīvu, dzedru valodiņu.
# 4245.04
Vaj dzīt mājā, vaj nedzīt?
Nav māmiņas sagaidot;
Sveša māte sagaidija
Sīvu, bārgu valodiņu,
Uz vārtiem stāvedama,
Rīkšu sauju rociņā.
# 4245.05
Citi gani mājā dzina,
Citiem māte vārtus vēra;
Gan atvēra sveša māte
Ar bargo valodiņu.
# 4245.06
Citus bērnus māte gaida,-
Kāda māte mani gaida?
Sveša māte mani gaida
Sīvu, bārgu valodiņu.
# 4245.07
Cytu gonu māte gaida,
Kaida māte maņa gaida?
Maņa gaida sveša māte
Ar borgo volodeņu.
# 4246.00
Sētā iešu, ne sētā?-
Nav māmiņa gaiditaja;
Sveša māte gaiditaja,
Skuju rīkste rociņā.
# 4268.00
Strauji tek ta upite,
Kam akmeņi dibinā;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva māmuliņas.
# 4269.00
Sudrabotis gailis dzied
Viņa kalna galiņā;
Es nabaga sērdienite,
Man nav vaļas klausities.
# 4270.00
Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīz aiziešu, drīz atnākšu;
Ja sūtisi bārdamās,
Stundu stāvu, domadama.
# 4270.01
Sūt' ar godu, sveša māte,
Drīz steigšos sētiņāi;
Ka sūtisi rādamās,
Iešu soļus skaitidama.
# 4270.02
Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīz es iešu, drīz pārnākšu;
Ja sūtisi sīvi, dzedri,
Iešu soļus skaitidama,
Iešu soļus skaitidama,
Asariņas slaucidama.
# 4270.03
Sūt' ar labu, sveša māte,
Drīzi gāju, drīz atnācu;
Sūt' ar skarbu valodiņu,
Stundu stāvu domadama.
# 4270.04
Sūti mīļi, sveša māte,
Drīz es iešu, drīz atiešu;
Sūtis' ļauni, sūtis' bārgi,
Stundu stāvu domadama.
# 4270.05
Sveša māte bārgi (ciemā) sūta,
Brīdi gāju domadama,
Brīdi gāju domadama,
Brīdi gāju raudadama.
# 4278.00
Sveša māte man pārsvieda
Par sētiņu nātrienā.
Nebēdā, sveša māte,
Sviedis citi tavus bērnus.
# 4279.00
Sveša māte mani rāja,
Viņu rāja ļauna diena;
Tā sacija ļauna diena:
Kam tu rāji bāreniti!
# 4280.00
Sveša māte mani raida
Pie ābeles slotu griezt,
Cerej' mani tādu muļķu,
Ka ābeli nepazītu.
# 4281.00
Sveša māte man' raidija:
Ej ellē, ej purā!
Ej papriekšu, sveša māte,
Es to ceļu nezinaju.
# 4282.00
Sveša māte man' stelleja
Pie ābeles rīkšu griezt.
Piestājos pie ābeles,
Kā pie savas māmuliņas.
# 4283.00
Sveša māte mani syuta
Da ābeļis slotu grīstu.
Vaj tu okla naredzei,
Kaidi zori ābeļeitei?
# 4284.00
Sveša māte mani sūta
Ezerā puķu plūkt.
Kam bij man puķu plūkt,
Es bij pate kā puķite.
# 4284.01
Sveš' māt' man' sūtei
Rož' dārz' rož' raut.
Kā bij man rož' raut,
Es kā roz' uzauge.
# 4285.00
Sveša māte mani sūta
Pie ābeles rīkstes griezt.
Ej tu pate, sveša māte,
Ābelē pakārties.
# 4286.00
Sveša māte mani sūta (raida)
Pie ābeles slotu griezt.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
# 4286.01
Man' stelleja sveša māte
Aiz upites rīkstes griezt.
Kārkliņam birst zaļas lapas,
Man birst gaudas asariņas.
# 4286.02
Zied ābelei balti ziedi
Augstāi kalna galiņāi;
Birst ābelei balti ziedi,
Man birst gaužas asariņas.
# 4286.03
Sūta mani sveša māte
Ābelē slotu griezt.
Birst ābelei balti ziedi,
Man birst gaužas asariņas.
# 4286.04
Seuta mani sveša māte
Ņu ābuļa (ābēļis) slotu grīstu.
Obuļam zīdi byra,
Man bērst gaudys asareņis.
# 4286.05
Syuta mani sveša māte
Iz ābuļņeicu reikšu grīstu.
Pizastāju pi ābuļņeicas,
Kai pi sovys māmuļeņis;
Obuļņeicai bērst bollti zīdi,
Maņ bērst gaudys asareņis.
# 4286.06
Sveš' māt' man' sūtei
Pie ābel's slot's griezt.
Bierst lapiņ', bierst ziediņ',
Bierst man gauž' asaras.
# 4286.07
Sveša māte mani sūta
Pie ābeles rīkstes griezt.
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
# 4287.00
Sveša māte mani sūta
Pie ābeles slotu griezt.
Vai, māmiņa, es neiešu,
Zied ābelei balti ziedi;
Zied ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
# 4287.01
Sveša māte mani raida
Pie ābeles slotu griezt.
Vai, Dieviņi, es neiešu,
Zied ābele baltis ziedis,
Zied ābele baltis ziedis,
Birst man gaužas (žēlas) asariņas.
# 4288.00
Sveša māte mani sūta (raida)
Pie ābeles slotu griezt;
Labak griežu purva bērzus,
Ne ābeles baltus ziedus.
# 4288.01
Sveša māte man' sūtija
Pie ābeles slotu griezt.
Labak griezu purva bērzu,
Ne ābeles baltu ziedu;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.
# 4289.00
Sveša māte mani sūta
Pie liepiņas slotu lauzt.
Kā bij man liepu lauzt,
Es bij pate kā liepiņa.
# 4290.00
Sveša māte man' sūtija
Uz ābeli slotu lauzt.
Lauz tu pate ābelē,
Es lauzišu bērziņos.
# 4291.00
Sveša māte mūžu lika,
Šķiet Laimiņu nelikušu;
Mun Laimiņa nolikusi
Pirmajā dieniņā.
# 4292.00
Sveša māte, ne māmiņa,
Pie ābeles rīkstes grieza;
Ābelei birst balti ziedi,
Man birst gaužas asariņas.
# 4293.00
Sveša māte, ne māmiņa,
Ziemu raida sienu pļaut.
Kur var ziemu sienu pļaut,
Kur vasaru ledu lauzt?
# 4293.01
Sveša māte mani raida
Vidu ziemi sēkis [?] plūkt.
Kur var ziemu sēku ņemt,
Kur vasaru ledutiņu?
# 4293.02
Sveša māte, ne māmiņa,
Sūta ziemu purnas raut.
Kur būs ziemu purnas ņemt,
Kur vasaru ledutiņu?
# 4318.00
Tu, māsiņa, es, brāļeits,
Obi divi bāriņeiši:
Tev, māsiņ, tāvs numyra,
Man numyra māmuļiņa.
# 4319.00
Upe tek skanedama,
Es teceju raudadama;
Upei gulta dziļumā,
Man nevaida seklumā.
# 4320.00
Upitē nomazgaju
Savas gaudas asariņas,
Lai notek kā upite,
Kas man' gauži raudinaja.
# 4320.01
Es iemetu upitēji
Savu zīļu vainadziņu,
Lai noteki pa upiti,
Kas man' gauži raudinaja.
# 4320.02
Upeitē numazgavu
Savys gaudys asareņis,
Lai nutak, kā upeite,
Kas man' gauži reudynava.
# 4321.00
Uz kalniņa, uz ciniša,
Tur mirdzeja zelta rasa;
Ta nebija zelta rasa,
Tās bāriša asariņas.
# 4321.01
Uz papuvi zaļa zāle,
Zelta rasa galiņāi;
Ta nebija zelta rasa,
Tās sērdienes asariņas.
# 4322.00
Vairak klausu svešu māti,
Ne kā savu māmuliņu;
Vairak dzirdu ļaunu vārdu,
Kā no savas māmuliņas.
# 4323.00
Vairak smilgu dzedziedā,
Ne zaļā (baltā; sarkana) āboliņa;
Vairak meitu bārenišu,
Ne ar tēvu, māmuliņu.
# 4324.00
Vaj, ļautiņi, redzejat,
Bij man tēvs, māmulite?
Ne vējiņi man' atpūta,
Ne ūdeņi atlīgoja.
# 4324.01
Vaj, ļautiņi, redzejat,
Kur mans tēvs, māmuliņa?
Vaj vējiņš tos aizpūta,
Vaj ūdens aizlīgoja?
# 4325.00
Vaj, ļautiņi, redzejāt,
Bij man tēvs, māmuliņa?
Vaj es viena izteceju
Iz dziļa ezeriņa.
# 4326.00
Vaj, ļautiņi, redzejat,
Bij man tēvs, māmuliņa?
Šūpuliti vien atradu,
Kur es maza šūpojos.
# 4327.00
Vaj pelekas villainites
Veledama izvelešu?
Vaj es savu grūtu mūžu
Raudadama pieraudašu?
# 4328.00
Vaj ta mana māmuļiņa
Tāļu ceļu aizgājusi?
Ne jūt pašas atnākam,
Ne kukuļa atnesam.
Par kukuli nebēdatu,
Kaut ta pati atnākusi.
# 4329.00
Vaj tādēļ purva zāle,
Ka (Kad) aug purva maliņā?
Vaj tādēļ bārenite,
Ka (Kad) pie svešas māmuliņas?
# 4329.01
Vaj ta visa purva zāle,
Kas aug purva maliņā?
Vaj tās visas bārenites,
Kas pie svešas māmuliņas?
# 4330.00
Vēja lauzta ta priedite,
Tie skaliņi gaiši deg;
Bārenite ta meitiņa,
Dievs palīdz dzīvojot.
# 4331.00
Vecakē man' māsiņ,
Teic, kur man' māmuliņ'.
Tu dziedē, gavilē,
Es staigē raudedams.
# 4332.00
Visi gani mājā dzina,
Visiem vārtu vērejiņi;
Es ar' būtu mājā dzinis,
Man nav vārtu vērejiņa.
Sveša māte preti nāca,
Rīkšu sauja padusē;
Kad bij agri, tad man' kūla,
Kad bij vēlu, tad man' bāra.
# 4333.00
Visi gani mājās dzina,
Visiem vārtu vēraji;
Manim bija bārga māte,
Kas vārtiņu neatvēra.
# 4334.00
Visi gani priecajās,
Es tik viena nevareju:
Kā lai es priecajos,
Kad nomira māmuliņa!
# 4335.00
Visi maņi žālātāji
Guļ zam zaļu veļeņeņ'.
Es paceļu veļeņeņu,
Ceļītīsi žālātāji.
# 4336.00
Visi saka, visi saka:
Tava vaina, tava vaina,
Vaj tadēļ mana vaina,
Kad nemāku atbildēt?
# 4337.00
Visi vēji ruden auksti,
Visi silti pavasar;
Visi mīļi mātes vārdi,
Visi bārgi svešas mātes.
# 4340.00
Cirtu cirvi akmenī,
Maza skaidiņ' i atlēca;
Tik atlēca mīļu vārdu
No svešās māmuliņas.
# 4340.01
Cirta cirvi akmenie,
Tur skaidiņa neizlēca;
Maz dzirdeju labu vārdu
No svešās māmuliņas.
# 4341.00
Cirtu, cirtu akminiņ',
Maza skaidiņ ir atlēce;
Maza mana atjautiņ'
Pret svešo māmuliņ'.
# 4342.00
Citim slima sveša māt',
Man patiesi laba bij,
Man patiesi laba bij,
Man nav savas māmuļin's.
# 4343.00
Citus ganus māte gaida,
Kāda māte mani gaida?
Sveša māte mani gaida,
Rīkšu sauja rociņā.
Sveša māte man vaicaja:
Vaj pārdzini visas govis,
Vaj pārdzini visas govis,
Vaj novērpi ērkuliti?
Gan pārdzinu visas govis,
Nenovērpu ērkuliša.
# 4343.01
Sveša māte, ne māmiņa,
Ik vakarus vārtus vēra,
Ik vakarus vārtus vēra,
Rīkšu sauja rociņā.
Sveša māte man vaicaja:
Vaj gosniņas paēdušas,
Vaj gosniņas paēdušas,
Vaj darbiņš padzīvots.
2.3.2. Bāriņi un saule (mēness). ( 4344 - 4403)
# 4344.00
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Nu es esu bārenite!
Pasavēru saulitē,
Kā savā māmiņā.
# 4345.00
Ai, saulit māmuliņ,
Ko bij man še dzīvot?
Vairak ļaužu rājejiņu,
Ne padoma devejiņu.
# 4346.00
Ai, saulite mīļā, baltā,
Sērdienišu māmuļiņa,
Kājas , rokas sasildija,
Valodiņas vien nebija.
# 4347.00
Apkārt kalnu saule tek,
Garu dienu kavedama;
Aiz kalniņu nosaluši
Sīki mazi sērdieniši.
# 4348.00
Atskaties tu, saulite,
Vakarā noiedama,
Kur palika tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmulites;
Vaj palika ūdenī,
Vaj ūdeņa maliņā.
# 4349.00
Atsaveries tu, saulite,
Kas tevim pakaļā:
Simtiem tek bāreniši
Basajām kājiņām.
# 4350.00
Bārenišu laiva gāja
Pa jūriņu, līgodama.
I saulite Dievu lūdza,
Kad tik tiktu maliņā.
# 4351.00
Bārenite gauži raud,
No rītiņa cēlusies;
Saulit', balta tecedama
Asariņu skaititaja.
# 4368.00
Neraud' gauži, man' māsiņa,
Ne tu viena bārenite;
Saulitei viena meita,
I ta pate bārenite.
# 4369.00
Pavaicaju saulitei,
Ko dar' mana māmuļiņa.
-Dzijas tina, sagšas auda,
Gaida tevi noejam.
# 4369.01
Ai, saulite, mēnestini,
Ko ta mana māte dara?
-Sagšas auda, celiem[?] grieza,
Gaida meitas azejam.
# 4369.02
Ar sauliņ' ziņu gaidu,
Ko dar' veca māmuliņ'.
Dzijas tina, svārkus auda,
Gaidej' mani sērst ietam.
# 4369.03
Sak', saulite, uzlēkdama,
Ko dar' mana māmuliņa?
-Sagšas auda, galus grieza,
Gaid' meitiņu noejot.
# 4369.04
Sak', saulite, uzlēkdama,
Ko darija bāleliņš?
-Kviešus kūla, zemi ara,
Gaida tevis aizejam.
# 4369.05
Saulit mīļa, saulit balta,
Ko dar' mana māmuliņa?
-Melles taisa, raibes auda,
Gaida tevis noejam.
# 4369.06
Tu, saulit, gaiši teci,
Redzej' manu māmuliņu?
-Jostas auda, calus tina,
Gaida tevi noejot.
# 4370.00
Pavaicaju saulitei,
Ko dar' mana māmuļiņa.
-Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevi aizejot.
# 4370.01
Ej, saulite, apraudzite,
Ko dar' mana māmulite.
-Zelta slotu ceļu slauka,
Gaid' meitiņu pārnākam.
# 4370.02
Pasak' man tu, saulite,
Ko dar' mana māmuliņa.
Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida mani pārtekot.
# 4370.03
Saule, mana krusta māte,
Ko dar' mana māmuliņa?
-Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevi pārejot.
# 4370.04
Saulitei pavaicaju,
Ko dar' mana māmuliņa.
Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida mani aizejot.
# 4370.05
Tu, saulite, augstu teci,
Redzej' manu māmuliņu?
-Zelta slotu ceļu slauka,
Gaida tevi aizejot.
# 4371.00
Pasavēru saulitē,
Kā savā māmiņā:
Gana silta, gana jauka,
Valodiņas vien nebija.
# 4371.01
Atsavēru saules logu,
Pasavēru saulitē:
Gana silta, gana jauka,
Valodiņas vien nevaid.
# 4371.02
Paveros saulitē,
Kā savā māmiņā:
Diezgan diža, diezgan skaista,
Tikai trūka valodiņas.
# 4371.03
Pasavēru sauļeitē,
Kai eistā mameņā:
Tik sylta, tik jauka,
Volodenis vin navā.
# 4371.04
Pasavēru saulietē,
Kā savā māmeņā:
Tiki bollta, tiki skaista,
Volodeņas vin nabeja.
# 4371.05
Saulitē pasavēru,
Kā savā māmiņā:
Gana silta, gana jauka,
Valodiņas vien nebija.
# 4372.00
Pasavēru uz sauliti,
Kā uz savu māmuliņu;
Tāds sejiņš saulitei,
Kā manai māmiņai.
# 4372.01
Pasavēru uz sauļeiti,
Kai uz sovu māmuļeņi:
Taids sejanč sauļeitei,
Taids munai māmeņei.-
Kad es byutum zynavuse,
Ka mērs muna māmuļeņa,
Es byutum atspiduse
Ar sauļeites atspaideņām.
# 4373.00
Puķit' mana krusta māta,
Saulit' mana īsta māta,
Puķit' mani kavaja,
Saulit' mani sildija.
# 4374.00
Riet', saulite, rietedama,
Dod man svētu vakariņu!
Sveša māte darbus deva,
Nedod svēta vakariņa.
# 4375.00
Reitā agri, reiteņā,
Nivaid munu māmuļeņu;
Sauciņ sauču, nadzērdēja,
Teciņ taku, navar nākt.
Tacādama datecēju
Treis sudobra ezereņus.
Vinā dzēre raibys guvs,
Otrā sērmi kumēleņi;
Trešajā velējās
Treis sauleitis jumpraveņis.
Vina soka: kur tu teci?
Div' da sevim aicynoi.
Teē, māseņ, tacādama,
Da tam smilkšu kaļņeņam,
Tī (tur) guļ tova māmuļeņa
Bolltu smilkšu kaļņeņā,
Ni dzērd vējeņu pyušut,
Ni bērneņu raudojut.
# 4376.00
Sak' saulite uzlēkdama:
Kas raud gauži istabā?
-Gauži raud tie bērniņi,
Vakar mira māmuliņa.
# 4376.01
Kas ti dzid? kas ti raud?
Soka sauļeite lākdama.
Borineite vin raudā,
Vakar myra māmuļeņa.
# 4376.02
Laim' uz Laimas vaicajās:
Kas raud gauži istabā?
-Bārenite gauži raud,
Vakar mira māmuliņa.
# 4376.03
Laime, Laime vaicajās:
Kas tur raud istabā?
-Tur raudaja bārenite,
Vakar mira māmuliņa.
# 4376.04
Laim' uz Laimas vaicajās:
"Kas raud žēli istabā?"
-Bārenite žēli raud,
Vakar mira māmuliņa.
"Neraud gauži, bārenite,
Es būš' tava māmuliņa,
Es tev klāšu vilnainiti
Līdz kājiņu galiņam."-
Uzsasedza bārenite
Trej' ieloku vilnainiti;
Ļaudim lieli brīnumiņi,
Kas tai tādu darinaja.
# 4376.05
Soka saule tacādama:
Kas tur raud ustobā?
-Tur raudāja bāreneite.
Vakar myra māmuļiņa.
# 4376.06
Soka sauļeite lākdama:
Kas ti raud ustobā?
Bāriņeits gauži raud,
Vakar myra māmuļeņa.
# 4384.04
Saulit, balta māmuliņa,
Teci drīzi vakarā;
Aiznes manam bāliņam
Simtdaudz labu vakariņu.
# 4384.05
Saulit, balta noiedama,
Ko es tevim pasacišu:
Aiznes manam bāliņami
Simtu labu vakariņu!-
Sak', saulite, uzlēkdama,
Ko darija bāleliņš?
-Kviešus kūla, zemi ara,
Gaida tevis aizejam.
# 4384.06
Saulit, Dievu noiedama [?],
Pagaid' mani, ko es sak':
Nes manai māmiņai
Simtu labu vakariņ'!
# 4384.07
Tec, saulite, pagaid' mani,
Es ar tevi parunašu:
Aiznes manai māmuliņai
Dižu labu vakariņu.
# 4384.08
Tec, saulite, pagaid' mani,
Ko es tevim pasacišu:
Aiznes manai māmiņai
Simtu labu vakariņu.
# 4384.09
Tec, saulite, pagaid' mani,
Ko es tev pasacišu:
Nes manai māmiņai
Dižus labus vakariņus.