2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.3. Bāriņi, sērdieņi. ( 3905 - 5259)
2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas. ( 3905 - 4343)
# 4001.00
Es nebūtu nopūties,
Pašas nāca nopūtiņas;
Es nebūtu raudajuse,
Pašas bira asariņas.
# 4001.01
Es tik grūti nenopūstu,
Grūtas nāca nopūtiņas;
Es tik gauži neraudatu,
Gaudas bira asariņas.
# 4002.00
Es nedevu cūciņām
Smilšu kalna rušināt:
Tur guļ mana māmuļiņa,
Villainišu audejiņa.
# 4003.00
Es neļaušu irbitēm
To kalniņu purināt:
Tur gul mans tēvs, māmiņa
Tanī smilšu kalniņā.
# 4004.00
Es pazinu sērdieniti
Visāi meitu pulciņāi:
Balta drāna rociņāi,
Tek asaras slaucidama.
# 4004.01
Kurš sērdieni nepazīs,
Lai ar citu pulciņāi:
Tek asaras slaucidams,
Rupjas drānas mugurāi.
# 4004.02
Lielā meitu pulciņā
Es pazinu sērdieniti:
Balta drāna rociņā,
Tek asaras slaucidama.
# 4004.03
Sērdieniti drīz pazinu
Citu meitu pulciņāi:
Tek asaras slaucidams,
Balta drāna rociņāi.
# 4005.00
Es pazinu tās pēdiņas,
Kur gājuši bāra bērni:
Gari soļi, dziļas pēdas,
Pilnas gaudu asariņu.
# 4005.07
Var pazeit tu ēeļeņu,
Kur bāriņam pārtacāts:
Bosys kājis, dziļi pādi,
Pylni gaudu asareņu.
# 4005.08
Var pazeit tu ceļeņu,
Kur staigā bārineite:
Plyki ceļi, bosas kājas,
Pylni pādi osoru.
# 4006.00
Es redzeju jūriņāi
Div' sarkani rožu krūmi;
Tie nebija rožu krūmi,
Tās sērdieņa asariņas.
# 4007.00
Es redzeju sav' māmiņu
Aiz ziliem debešiem.
Tais', Dieviņ, zelta trepes,
Lai es varu apraudzit.
# 4008.00
Es sakūru skalu guni
Liela ceļa maliņā,
Lai sildāsi tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
# 4009.00
Es savai māmiņai
Ta mīļaja meita biju;
Sveši māti neiztapu
Ne plāniņu izslaucit.
# 4009.01
Es savai māmiņai
Visu darbu daritaja;
Svešai mātei nemāceju
I suniša pabarot.
# 4010.00
Es uzgāju ganidama
Divi zaļas veleninas.
Ceļu vienu, ceļu otru,
Bierst man žēlas asarinas:
Apakš vienas tēvins gul,
Apakš otras māmuļite.
# 4011.00
Gaisma nāca līgodama,
Kā bitite ābolā;
Ai, Dieviņ, kaut redzetu
Sav' māmiņu atnākam!
# 4012.00
Gana mīļi es pasauču
Svešas mātes māmuliņas;
Ne tik mīļi atsasauce,
Kā ta mana māmuliņa.
# 4013.00
Gan pazinu pura bērzu
Āra bērzu vidiņā;
Gan pazinu bāreniti
Mātes meitu pulciņā.
# 4014.00
Gana silta ši dieniņa,
Nava tāda, kā vakar;
Gana mīļa sveša māte,
Nava tāda, kā māmiņa.
# 4014.01
Jauka, jauka šudin dina,
Na tāda, kā vakar;
Mila, mila sveša māte,
Na tāda, kā māmeņa.
# 4015.00
Gan zinaju, gan dzirdeju,
Ko darija sveša māte:
Rok dobiti, taisa zārku,
Gaida mani(s) nomirstam.
Labak mirstu, ne dzīvoju,
Ieš' uz savu māmuļiņu;
Sveša māte, ne māmiņa,
Asariņu dzērajiņa.
# 4016.00
Gaņeņam gara dina,
Ka sauļeitis naredzēje;
Bāriņam gars myužeņš,
Bez māmeņis dzeivājut.
# 4017.00
Ganit ganu raibas govis,
Ne tās man piedereja;
Svešai mātei raibas govis,
Man rasiņas bridumiņš.
# 4018.00
Ganos gāju dziedadama,
Mājās nācu raudadama:
Sveša māte vārtus vēra,
Rīkstu sauja rociņē.
# 4019.00
Gara diena ar sauliņas,
Vēl garaka bez sauliņas;
Garš mūžiš dzīvojot,
Kad nav tēva, māmuliņas.
# 4020.00
Garam gāj' kap' kaln'
Asariņ's slaucedam':
Tur gul mana māmuliņ'
Cietu mieg' aizmigus';
Ne ta dzird vējiņ' pūšam,
Ne bērniņ's raudejam.
# 4020.01
Guli, mana māmuliņa,
Vaska smilšu kalniņā!
Nedzirdeji lielu vēju,
Ne bērniņu gaudojot.
# 4021.00
Garam gāju kapu kalnu,
Garam gāju raudadams:
Te gul mana māmuliņa,
Pirmā maizes devejiņa.
# 4022.00
Gaudojiet, stipri vēji,
Par maniem grūtumiem!
Ak, Dieviņi, ņem tu mani,
Aiznes miera vietiņā.
# 4023.00
Gauži kokles noskaneja,
Vēl gaužaki stabulite(s);
Gauži tēva noraudaju,
Vēl gaužaki māmuliņas.
# 4023.01
Gana skaņi kokles skan,
Vēl skaņaki vijolites;
Gana gauži tēva raudu,
Vēl gaužaki māmulites.
# 4024.00
Gauži lūdzu māmuliņu,
Lai nebāra sērdieniti;
Dievs paklausa sērdieniša
Asarotu lūgumiņu.
# 4036.04
Smagi šņāca sila priedes,
Smalka lietus pielijušas;
Gauži raud tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.
# 4037.00
Gulbis kliedz ezarā,
Es ezara maliņā;
Gulbis kliedz skaidr' ūdeņa,
Es raudaju māmulites.
# 4037.01
Gulbis kliedza ezerā,
Es ezera maliņāi;
Gulbis savus bērnus kliedza,
Es kliedz savu māmuļiti.
# 4038.00
Gulēt iešu, - kur gulešu?
Man nav vietas, kur gulēt.
Ieš' ārā pa durēm
Uz to lielu pura malu.
Pie cintiņas galvu liku,
Pie akmeņa muguriņu;
Pāri pūta lieli vēji,
Garam gāja grezni ļaudis.
-Celies augšā, bārenite,
Nāc man līdzi sētiņā!
Gāju līdzi sētiņā.
Kļuvu ļaužu godiņā.
# 4039.00
Gulēt gāju neēdusi,
Ne vietiņu taisijusi:
To man dara grūta dzīva,
Bez māmiņas dzīvojot.
# 4040.00
Guli, guli, sveša māte,
Smalkā linu palagā:
To tev dara viegli soļi,
Sērdieniņa asariņas.
# 4041.00
Ik dieniņas es raudaju,
Ka māmina agri cēla;
Nu celtos, neraudatu,
Nu māmina vairs neceļ,
Nu ceļ mani sveša māte
Ik rītina rādamās,
Ik rītina rādamās,
Rīkšu sauja rocināi.
# 4042.00
Ik dieniņas gauži raudu,
Ne es kādas mantas raudu:
Raudu savas māmuļites,
Kas man' mazu audzinaja.
# 4043.00
Ik dieniņas raudāt raudu,
Vaj es tautu raudas [?] raudu?
Raudu savas māmuliņas,
Villainišu audejiņas.
# 4044.00
Ik es gāju gar kapiem,
Ik es gauži noraudaju:
Še gul man tēvs, māmiņa,
Še padoma devejiņi.
# 4045.00
Ik vakara lakstigala
Bērzu birzi tricinaja;
Ik rītiņa bārenite
Gauži raud pēc māmiņas.
# 4046.00
Ik vakaru lagzdigala
Sit purviņa maliņā:
Ik vakaru svešā māte
Bāreniti raudinaja.
# 4047.00
Ikkatram ganiņam
Sava māte vārtus vēra;
Man atvēra sveša māte,
Rīkšu sauja rociņā.
# 4047.01
Diži gani, mazi gani,
Dzīsim govis sētiņā.-
Ikkatram ganiņam
Māmuliņa vārtus vēra,
Māmuliņa vārtus vēra,
Sviesta maize rociņā;
Man atvēra sveša māte,
Rīkšu sauja padusē.
# 4047.02
Ikkuram ganiņam
Tek māmiņa vārtu vērt;
Man teceja drauga māte,
Skuju rīkste rociņā.
# 4047.03
Iet ganiņi sētiņē,
Vaj bij laiks, vaj ne laiks.-
Ikvienam ganiņam
Māmulite vārtus vēra,
Man vienam sērdieņam
Atver sveša māmulite,
Atver sveša māmulite,
Rīkšu sauja rociņē.
# 4047.04
Visiem maziem ganiņiem
Māmuļite vārtus ver,
Man mazami gaņiņam,
Man atvēra sveša māt',
Man atvēra sveša māt',
Rīkšu sauja rociņā.
# 4047.05
Visi gani mājās dzina,
Es nevaru mājās dzīt,
Es nevaru mājās dzīt,
Man nav vārtu vērajiņa.
Sveša māte mani gaida,
Rīkšu sauja rociņā.
Plūca matus, spēra kāju,
Grūda mani pabeņķī.
# 4048.00
Izlasiju smilšu kalnu
Pa viename graudiņam,
To vietiņu mekledama,
Kur gul mana māmulite.
# 4049.00
Jau es biju bārenite,
Vēl paliku atraitnite.
Kau es būtu zinajusi,
Kuru ceļu Laima iet,
Es sēdetu raudadama
Ta celiņa maliņā.
# 4050.00
Jauni brāļi, mozys māsys
Jau nu maņa vysi tāļi,
As bāriņe, še byudama,
Vīna sļeikstu osorās.
# 4051.00
Kā būs man neraudāt,
Sveša māte gauži rāj;
Kokam cirta, skaid's atlēca,
Birst man gaužas asariņas.
# 4052.00
Kad es daudzi nedomaju,
Tad es gauži neraudaju;
Kad es daudzi sadomaju,
Pašas bira asariņas.
# 4053.00
Kalniņā es raudaju,
Lejā bira asaras;
Sveša māte salasija,
Zirņu graudus ceredama.
Tie nebija zirņu graudi,
Tie sērdieņa asaras.
# 4056.00
Kam ir tāvs, māmuļeņa,
Lai sād golda gaļeņā:
Man nav sova tāva, mātas,
Es kājeņām pastāveišu.
# 4057.00
Kam, mamiņa, man audzēji,
Kod pošai nevaidzej?
Kam tu devi svešajai
Kājam mīt, motus plēst.
# 4058.00
Kam tu augi, pura bērzi,
Āra bērzu krūmiņā?
Ka tu nāci, bārenite,
Mātes meitu pulciņā?
# 4058.01
Kam tu augi, otainiti,
Purainišu krūmiņā?
Kam tu nāci, mātes meita,
Kalponišu pulciņā.
# 4058.02
Kam tu augi, pureniti,
Otenišu pulciņā?
Kam tu stāvi, kalpa dēls,
Tēva dēlu pulciņā.
# 4059.00
Kam tu augi, zelta roze,
Diža ceļa maliņā?
Kam tu augi, sērdienite,
Bajariņa sētiņā?
# 4060.00
Kam [Kad?] tu miri, māmuliņa,-
Kam tu mani līdz neņēmi?
Kam tu mani līdz neņēmi
Sava kapa maliņā,
Sava kapa maliņā
Sev par kāju āvejiņu?
# 4061.00
Kas bāriņam kājas ova,
Kas gaļveņu sasukā?
Māte guļ smilktenī,
Perstu goli sadusejši.
# 4062.00
Kas kaitiņas, kas bēdiņas
Dziļezara raudavai!
Man kaitiņa, man bēdiņa,
Man svešā māmuliņa.
# 4063.00
Kas man dotu to labumu,
Kas saimnieku meitiņām:
Iet uz klēti, nāk no klēts,
Lec ābeļu dārziņā.
# 4064.00
Kas to saka, tas melo,
Ka bez mātes laba dzīve;
Kura katra ta dieniņa,
Kad es gauži neraudaju?
# 4065.00
Kaut Dieviņš mani jemtu
Tur, kur mana māmuliņ'!
Šeit virs zemes bāriņam
Nevaid laba dzīvošan':
Sveše māt' matus plūc,
Sper ar duņķi mugurē.
# 4066.00
Kaut māmiņa mani mazu
Ūdenī iemetuse,
Nebūt liela uzauguse,
Nebūt vārgu redzejuse.
# 4067.00
Kaut zinatu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļite,
Es apsistu to kalniņu
Ar ozola dēlitēm.
# 4067.01
Kaut zinatu to kalniņu,
Kur gul mana māmuliņa,
Es apsistu to kalniņu
Ar ozola dēlitēm,
Ar ozola dēlitēm,
Ar sudraba nagliņām.
# 4068.00
Kaut zinatu to kalniņu,
Kur guļ mana māmulite,
Es neļautu ta kalniņa
Cūciņām rušināt.
# 4068.01
Es neļaušu cūciņām
Ta kalniņa rušināt,
Ta kalniņa rušināt,
Kur guļ tēvs, māmulite.
# 4069.00
Kaut zinatu to kalniņu,
Kur gul mana māmuļite,
Es neļautu to kalniņu
Cūciņām rušināt;
Es apsistu to kalniņu
Ar ozola dēlišiem,
Ar ozola dēlišiem,
Ar sudraba nagliņām.
# 4069.01
Ka zynātum tu kaļneņu,
Kur guļ muna māmuļeņa,
Tā kaļneņa nadotum
Ciuceņām racynāt,
Tu kaļneņu nugreistum
Ar ozula dēļeišim,
Ar ozula dēļeišim,
Ar sudroba nagļeņom.
# 4069.02
Moziņks beju, naredzēju,
Kod numyra tāvs, māmeņa.
Kab zynātum tu kaļņeņu,
Kur guļ muns tāvs, māmeņa,
As naļautu tā kaļņeņa
Ciuēeņām rušynāt,
As apklātu tu kaļņeņu
Ar zaļām veļēnām,
Ar zaļām veļēnām,
Ar ozula bēļeišim,
Ar ozula bēļeišim,
Ar sudobra nagļeņām.
# 4070.00
Kaut zinatu to kapsētu,
Kur guļ tēvs, māmaļiņa,
Es kapsētu appuškotu
Sarkanām rozitēm.
# 4071.00
Kaut tās manas asariņas
Saujiņā sabirušas,
Parāditu māmiņai
Svešas mātes mīļus vārdus.
# 4072.00
Ko bij' ļaunu nodarijis,
Dieviņš jēme māmuliņu,
Dieviņš jēme māmuliņu,
Man atstāja bāreniti,
Man atstāja bāreniti
Svešā ļaužu pulciņē.
# 4073.00
Ko, brāliti, tu raudaji,
Vaj tev ari mātes žēl?
-Es, māsiņa, tevi raudu,
Tu paliksi sērdienite.
# 4073.01
Ko, brāliti, tu raudaji,
Vaj tev ari mātes žēl?
Vaj tev ari mātes žēl,
Svārkiem slauki asariņas?
-Man, māsiņa, tevis žēl,
Tu paliksi sērdienite,
Tu paliksi sērdienite,
Draugam dubļu bridejiņa.
# 4074.00
Ko daraite, bāra bērni,
Pie akmiņa sēdedami?
Kūr' uguni, silda gaisu,
Slauka gaužas asariņas.
# 4076.00
Ko sērdiene sērojās,
Ko gaudulis gaudojās?
Gaudulimi tēvs nomira,
Sērdienei māmuliņa.
# 4077.00
Ko, sērdiene, sērojies,
Uz akmini sēdedama?
-Lai palieka sērumiņis
Rudejami akmiņam.
# 4078.00
Kiukoj, āru dzaguzeite,
Nīdrājā pureņā;
Tu kiukāji, as raudāju,
Obi divi bāriņeitis.
# 4079.00
Kūko, mana dzeguzite,
Tu kūkoji, es raudaju:
Tev nocirta zaļu birzi,
Man nomira māmuļite.
# 4079.01
Kūko, sila dzeguzite,
Tu kūkoji, es raudaju:
Tev pietrūka zaļa koka,
Man pietrūka māmuliņas.
# 4079.02
Kiukoi, āru dzaguzeit,
Tu kiukāsi, es raudāšu:
Tev pitryuka daža kuka,
Maņ vīna bāļeļeņa.
# 4080.00
Kuko, mana dzeguzite,
Tu kukoji, es raudaju:
Tev pietrūka skaņa koka,
Man gaužo asariņu.
# 4081.00
Kuko, mana dzeguzite,
Tu kukoji, es raudaju:
Tu kukoji zaļāi mežāi,
Es raud' tēva mājiņāi.
# 4081.01
Kūko, mana dzeguzite,
Tu kūkoji, es raudaju;
Tu kūkoji zaļā birzē,
Es pie mātes kambarī:
Tev nocirta zaļu birzi,
Man nomira māmuliņa.
# 4081.02
Kūko, mana dzeguzite,
Vēl sēraki reiz kūkoj;
Tu kūkoji zaļā bērzā,
Es raudaju maliņā.
# 4082.00
Kuko, mana dzeguzite,
Tu kukoji, es raudaju:
Tu kukoji zaļu birzi,
Es raudaju māmuliņu.
# 4082.01
Kuko, mana dzeguzite,
Tu kukoji, es raudaju:
Tu kukoji zaļas birzes,
Es raudaju māmuliņas.
# 4082.02
Kuko, mana dzeguzite,
Triju koku stārpiņā:
Tu kukoji triju koku,
Es raudaju māmulites.
# 4082.03
Kuko, mana dzeguzite,
Tu kukoji, es raudaju;
Tu kukoji zaļu birzi,
Es raudaju māmuliti:
Tev nocirta zaļu birzi,
Man nomira māmuliņa.
# 4082.04
Kuko, manu dzeguziņu,
Tu kukoji, es raudaju:
Tu kukoji zaļus mežus,
Es raud' tēvu, māmuliņu.
Tēvs, māmiņa apguluši
Dzestrā smilšu gultiņā;
Tie bij mani žēlotaji,-
Kas žēlos sērdieniņu!
# 4082.05
Kuku, kuku, dzeguziņ,
Tu kukeji, es raudeju;
Tu kukeji zaļu birzi,
Es raudeju māmuliņu.
Tu birziti gan dabuji,
Es māmiņu nedabuju.
# 4083.00
Kungos gāju dziedadama,
Sētā gāju raudadama;
Kungās radu grūtu darbu,
Mājās bārgu svešu māti.
# 4084.00
Kur es iešu, bāleniņ (bāleliņ),
Bārenite palikusi?
Ej, māsiņa, to celiņu,
Kur iet citi bāreniši.
# 4085.00
Kur es iešu, kur ne iešu,
Viena pate palikuse?
Laidišos ezerā
Raudavišu pulciņā.
# 4085.01
Kur es iešu, kur ne iešu,
Viena pate palikuse?
Karā brāļi aizgājuši,
Tautās māsas izvadaja.
Laidišos ezarāi
Raudavišu pulciņā.
# 4086.00
Kur es iešu, kur palikšu
Ar māmiņas bēdiņām?
Ielaižos jūriņā
Raudaviņu pulciņā;
Tur nošāva bisnieciņš,
Par raudavu domadams.
# 4087.00
Kur es iešu, kur palikšu
Bez neviena bāleliņa?
Apuž zemes tēvs, māmiņa,
Karā balti bāleliņi.
# 4088.00
Kur, māmiņa, mani liksi,
Ka es lieti nedereju?
Apvelc manim baltu kreklu,
Izcel mani saulitē!
Do, Dievi, siltu sauli,
Bāra bēnam sildities.
# 4089.00
Kur tu skriesi, baloditi,
Ar tiem zelta spārniņiem?
Skriešu brāļus apraudzit,
Vaj ir visi sētiņā.
Visi bija sētiņā,
Pastariša vien nebija.
Pastaritis aiztecejis
Tēv' un māt apraudzit.
# 4090.00
Kura pļava bez ābola?
Kura meita bez māmiņas?
Puru pļava bez ābola,
Bārenite bez māmiņas.
# 4090.01
Kāda pļava bez āboļa?
Kura māsa bez brāliša?
Pura pļava bez āboļa,
Sērdienite bez brāliša.
# 4091.00
Laba būtu auzu maize,
Kam ne gara sēnaliņa;
Laba būtu sveša māte,
Kam ne bārga valodiņa.
# 4091.01
Loba byutu auzu maize,
Ka na gara sānaļeņa;
Loba byutu sveša māte,
Ka na bārga voludeņa.
# 4092.00
Labak manim aukla trūka,
Ne kā plīsa pastaliņa;
Labak manim tēvs nomira,
Ne kā mira māmuliņa.
# 4092.01
Labak mana vīze plīsa,
Ne kā man aukla trūka;
Labak man tēvs nomira
Ne kā mira māmuliņa:
Tēvs paņēma jaunu sievu,
Es mūžam bārenite.
# 4093.00
Lobāk maņ pride, egļe,
Na kai sveša māmuļeņa;
Zam prideiti, zam egļeiti
Kai zam mātis vylnoneiti.
# 4094.00
Labak man tēvs nomira,
Ne kā mana māmuliņa:
Tēvs paņēma jaunu (citu) sievu,
Es mūžan bārenite.
# 4094.01
Labak man tēvs nomira,
Ne kā mira māmuliņa:
Tēvs paņēma jaunu sievu,
Es mūžam bārenite.
# 4094.02
Lobok muns tāvs numyra,
Na numyra māmuļiņa:
Tāvs pajeme cytu sivu,
Es meužam bāriņeite.
# 4095.00
Labak man tēvs nomira,
Ne kā mīļa māmuliņa;
Pusmūžiņu tēvu raudu,
Visu mūžu māmuliņu.
# 4096.00
Lobāk muns tāvs numyra,
Na kai muna māte myra;
Tāvs numyra, - pusbāriņa,
Māte myra, - vyss bāriņs.
# 4097.00
Lobok muna māmulite
Grout' akmini voļājuse,
Na kā mani auklejuse
Svešas mātes kolpunīti.
# 4098.00
Lobok moza numerusa,
Ne kai lyla izaugusa,
Es gulatu zam zemeitas,
Kai zam bolltu vyllnaņeišu.
# 4099.00
Labi bija labiešam
I lijot, i sniegot;
Man ne bija labas dienas
I baltā saulitē.
# 4099.01
Labajam laba diena
Ir lietū, ir sniegā;
Man nebija labas dienas
Ne baltajā saulitē.
# 4100.00
Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūt nabaga sērdieņam:
Dzīvodama sviedrus slauka,
Domadama asariņas.
# 4101.00
Lai sērdiene, kas sērdiene,
Ta meitiņa ta sērdiene!
Ik rītiņu, vakariņu
Nolaiž žēlas asariņas.
# 4102.00
Laima, laima tam bērnami,
Kas uzauga pie māmiņas:
Neredzeja tik daudz rīkstu,
Neizlēja asariņu.
# 4103.00
Laižiet man rozes sēt
Kapsētiņas maliņā:
Tur guļ man tēvs, māmiņa,
Tur īstie bāleliņi.
# 4104.00
Ļaudis bija ļaudim rada:
Es nabags kokam rada:
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie bij mani bāleliņi.
# 4104.01
Bagatais ļaudiem rada,
Es nabags kokam rada;
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie bij mani bālrliņi.
# 4104.02
Es nabaga sērdienitis,
Man nevaid bāleliņu;
Oši, kļavi, ozoliņi,
Tie ir mani bāleliņi.
# 4104.03
Ļaudis bija ļaudim rada,
Es viens biju kociņam:
Ositim, ozolim,
Līkajam bērziņam.
# 4104.04
Visi bija ļaužu rada,
Vaj es viena kokam rada?
Oši, kļavas, ozoliņi,
Tie bij mani bāleliņi.
# 4104.05
Visi bija ļaužu radi,
Vaj es viena koka rada?
Ozols tēvis, liepa māte,
Oši, kļavi bāleliņi.
# 4104.06
Vysi ļaudis ļaudim rodu,
Es nabogys kukam rodu:
Oši, kļavi, ozuļeņi,
Ti bej muni brāļeļeņi;
Prid' ar egli, tās māseņis,
Paegļeite ļaudaveņa.
# 4104.07
Vysi ļaudis ļaužu rodys,
Es bej vīna kuka rodys:
Oši, kļovi, ozuļeņi,
Ti bej muni bāļeļeņi.
# 4104.08
Citi gāja brāļa sērst,
Es bij viena bez bāliņa;
Veci oši, ozoliņi,
Tie bij mani bāleliņi.
# 4104.09
Citi ļaudis ļaudim rada,
Es nabags kokam rada;
Oši, kļavas, ozoliņi,
Tie man īzti bāleliņi.
# 4105.00
Ļautiņiem māmulite
Nicin bija apnikusi;
Kaut man būtu māmulite
Jel svētā dieniņā!
# 4105.01
Ļaudim bija māmuļiņa
I bādin pabāduse;
Man nebija māmuļiņas
I svētdienas dieniņā.
# 4115.00
Māmeņ muna milvārdeit
Guļ zam zaļu veļēņeņu.
Tur pagula miļi vārdi,
Tur jaukā volodeņa.
# 4116.00
Māmiņ mana paguluse
Zem zaļās veleniņas.
Celies, mana māmuļiņa,
Es pacelšu veleniņu.
- Es, meitiņa, nepiecelšu,
Kamēr saule debesīs,
Kamēr saule debesīs,
Kamēr tevi sagaidišu.
# 4116.01
Moza beju, naredzēju,
Kod numyra tāvs ar māti.
Es atrodu ganeidama,
Guļ zam zaļu veļeneņu,
Es paceļu veļeneņu.
- Es, bērneņ, nesaceļšu,
Cikom sauļe debesīs.
# 4116.02
Šķietu savu māmuliņu
Sērst aizgājšu ciemiņā,
Nu atradu, ganidama,
Guļ zem zaļa veleniņa.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu
- Ai, meiti, necelšos,
Kamēr saule šāi zemē.
# 4148.00
Nesēro, man' māsiņa,
Ne tu vien sērdienite:
Daudz Dievam to bērniņu
Sērotaju, gaudotaju,
Sērotaju, gaudotaju,
Gauž' asaru slaucitaju.
# 4148.01
Ko sērē, ko guģē,
Voi es vien sērdienit'?
Vairak bij tie bērniņ',
Kam nav tēv', māmuliņ'.
# 4149.00
Nesēroju, neraudaju,
Neb es vien sērdienite:
Daža laba mātes meite
Sērdienite palikusi.
# 4150.00
Nevar Dievs, nevar velns
Svešai mātei izdabāt:
Stāvedama kājas āvu,
Tecedama jostu jozu.
# 4150.01
Es gan zinu, kā iztiku
Svešajai māmiņai:
Stāvedama kājas āvu,
Tecedama jostu jožu.
# 4150.02
Gan gribeju, nevareju
Svešai mātei izdabāt:
Stāvedama kājas āvu,
Tecadama jostu jozu.
# 4150.03
Nevar Dievs, nevar velns
Svešai mātei izdabāt:
Tecedama jostu jozu,
Stāvedama kājas āvu.
# 4151.00
Nevar Dievs, nevar velns
Svešai mātei izdarit;
Sav' māmiņai es iztiku,
Iztabā sēdsdama.
# 4152.00
Nevienam nesaciju
Savu lielu žēlabiņu,
Vējiņam vien pateicu,
Lai tas augsti vēdinaja.
# 4152.01
Ni vīnam es nasoku
Sovu lelu žēļeibeņu:
Vējeņam vīn pasoku,
Lai jis augši vācynoi.
# 4153.00
Nevienam nesaciju
Savu lielu žēlumiņu,
Vējiņam vien saciju,
Tas iepūta ūdenī.
# 4154.00
Neviens gauži tā nerauda,
Kā raud gauži sērdienite:
Visa zemes zāle mirka
Sērdienites asarās.
# 4155.00
Neviens mani neredzeja,
Kur es gāju raudadama,
Asariņas vien pazina
Virs baltās villainiņas.
# 4156.00
Neviens mani neredzeja,
Kad es gauži noraudaju;
Piedurknite, ta redzeja,
Tāi slauciju asariņas.
# 4156.01
Nikas mani naredzēja,
Kad es gauži nuraudāju;
Pidārkneite vīn redzēja,
Tej nuslauka asareņas.
# 4156.011
Ar Ļaudim nusameju,
Maļeņā nuraudāju.
Nikas manis naredzē,
Kai es gauži nuraudāju;
Pidrukneite vīn redzē,
Kai osoras nuslaucēju.
# 4156.02
Ni vīnam napasoku
Sovu lylu žālobeņu;
ērdokņaj vīn pasoku,
Kur nuslauku asareņis.
# 4156.021
Neviens mani neredzeja,
Kad staigaju raudadama;
Piedurknite, ta redzeja,
Kur slauciju asariņas.
# 4156.03
Neviens mani neredzeja,
Kur es gauži noraudaju;
Piedurknite, ta redzeja,
Kur slauciju asariņas.
# 4156.031
Nivīns maņa (muni) naredzēje,
Kad es gauži nuraudavu,
Pidārkņeite, tej redzēje,
Tej slauēēja asareņis.
# 4156.07
To neviems nezinaja,
Kur raudaja bārenite;
Piedurknite vien zinaja,
Asariņas žāvejot.
# 4157.00
Neviens mani neredzeja,
Ka es žēli noraudaju;
Sveša māte, ta redzeja,
Tai jau manis žēl nebija.
# 4158.00
Neviens mani neredzeja
Kur es gauži noraudaju;
To vietiņu vien pazina
Kur es biju žāvejusi,
Kur es biju žāvejusi,
Kur birušas asariņas.
# 4159.00
Neviens putnis tā nedzied,
Kā kukē dzeguziņ';
Neviens gauži tā neraud,
Kā raud gauži sērdienits.
# 4160.00
Nīdi, nīdi, māmulite,
Gan tu mani iznīdesi;
Gan tu mani pieminesi,
Ar kalponēm rādamies.
# 4161.00
Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdesi.
Es maiziti drīz dabušu,
Tu raudasi dažu dienu.
# 4162.00
Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdesi,
Gan tu mani iznīdesi,
Citas tādas nedabusi.
# 4163.00
Nīdi nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdesi.
No rītiņa celdamās,
Neras' manu gājumiņu:
Būs tev gojas neizslauktas,
Istabiņa neslaucita.
# 4163.01
Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gan tu mani iznīdesi,
Gan tu mani iznīdesi,
Bet labaku nedabusi.
No rītiem celdamies,
Neatradi govis slauktas,
Neatradi govis slauktas,
Ne istabu izslaucitu,
Ne istabu izslaucitu.
Ne ganiņus izvaditus.
# 4163.02
Nīdi, nīdi, sveša māte,
Gon tu mani iznīdesi.
Nu reiteņa caldamās,
Nanugāji [?] guvu slauktu,
Ni gaņeņu pavadeitu.
# 4164.00
No acim vien pazinu,
Kura bija sērdienite:
Pillas acis asariņu,
Iesarkani vaigu gali.
# 4165.00
Numyra maņ tāvs, māmeņa,
Palyku vīna bārineite.
Kur tāteite, tī teira maizeite,
Kur māmeņa, tī bollta putreņa,
Kur orāleiši, tī šolka skusteni,
Kur māseņis, tī jaukys runeņis.
# 4166.00
Pa kam var pazeit avīkšys korklus?
Bollti zīdeņi, sorkonys ogys.
Pa kam var pazeit bārini pulkā?
Zemļok sedēja, gauži raudāja.
# 4167.00
Pazīt bija pora egli
Melnajām skujiņām;
Pazīt bija bāreniti,
Pilnas acis asariņu.
# 4168.00
Patur pate, sveša māte,
Ko tu manim ļaunu vēli,
Liec pūriņa dibenā,
Krāj savām meitiņām.
# 4168.01
Patur pate, sveša māte,
Ko tu man ļauna vēli;
Vakarā guldamās,
Liec savā pagalvī,
Rītā agri celdamās,
Ņem savā rociņā,
Liec meitām pūriņā,
Lai ved līdzi tautiņās.
# 4169.00
Pieminesi, sveša māte,
Manu labu darijumu:
Ne tev tāda meit' izaugs,
Ne atvezsi vedekliņas.
# 4170.00
Pēra mani sveša māte
Ar ābeles žagariņu.
Dievs sod' tevi, māmuliņa,
Kam tu lauzi ābeliti.
# 4171.00
Pelekā villainite,
Vaj es tevi neveleju?
Ei, svešā māmuliņa,
Vaj es tevi neklausiju?
# 4171.01
Ei, baltā vilnanite,
Vaj es tevi neveleju?
Ei, svešā māmuliņa,
Vaj es tevi neklausiju?
Vairak eimu, vairak klausu,
Ne kā savas māmuliņas;
Vairak sliktu vārdu dzirdu,
Kā pie savas māmuliņas.
# 4172.00
Priede, egle kalniņā,
Paeglite lejiņā;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērniši maliņā.
# 4172.01
Pried' ar egli kalniņā,
Paeglite lejiņā;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērniši maliņā.
# 4172.02
Prid' ar egļi kaļņeņā,
Paegļeite ļejeņā;
Mātis bārni pi māmeņis,
Pabērņeiši maļeņā.
# 4172.03
Vysi koki kalņeņā,
A pajegļeita lejeņā;
Vysi bērniņi pulēeņā,
A bāriņeits paēepļā.
# 4173.00
Priedes duris, egles duris,
Tās ir vieglas virināt;
Kalponites, bārenites,
Tās nedzird mīļu vārdu.
# 4174.00
Priedes durvis, egles durvis,
Tās bij ( ir) viegli virināt;
Kalponites, bārenites,
Tās bij (ir) lēti maldināt.
# 4174.01
Pridas durys, egļas durys,
Tās bej viglas vyrynāt;
Bāriņeitas, kollpyuņeitas,
Tās bej lātas malldynāt.
# 4174.02
Priedes durvis, egles durvis,
Tās bij viegli virināt;
Drauga bērni, pabērniši,
Tie bij lēti maldināt.
# 4174.03
Tais', brāliti, egles durvis,
Tās ir vieglas virināt;
Ņem, brāliti, bāreniti,
Ta ir viegla maldināt.
# 4175.00
Priedes durvis, egles durvis,
Tās ir viegli virināt;
Bāreniši, pabērniši,
Tie ir viegli raudināt.
# 4175.01
Pridis, egļis duraveņis,
Tās bej viglys vyrynāt;
Bārineitis lātaudzeitis,
Tās bej lātys ryudynāt.
# 4175.02
Pridis durys, egļis durys,
Tās bej viglas vyrynāt;
Bārineiši, syurineiši,
Ti bej lāti ryudynāt.
# 4176.00
Priežu dur's, egļu dur's,
Tie bij viegli atveram';
Sērdieniņi, grūtdieniņi,
Tie bij viegli audzinam'.
# 4177.00
Priedes vien tāi mežē,
Nav neviena ozoliņa;
Mātes meitas tāi mājē,
Nav nevienas sērdienites.
# 4178.00
Pūšam manim, jūras viļņi,
Dzenat no man' sirdsēstus:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Ne actiņu neaizvēru.
# 4179.00
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Necel viļņus ezarāi:
Bārenišu laiva nāk
Par ezeru līgodama.
# 4180.00
Pūt, vējiņ, els, vējiņ,
Tev galviņa nesāpeja;
Man galviņ' i sāpeja,
Daudz bēdiņu redzejuse.
# 4180.01
Pyut, vējeņ, šaut, vējeņ,
Tev gaļveņa nasāpē;
Maņ gaļveņa sāpiņ sāp,
Daudz bēdeņu jābādoi.
# 4181.00
Pūt, vējiņi, krāc, vējiņi,
Tev galviņa nesāpeja;
Man galviņa daudz sāpeja,
Daudz raudaju māmuļiņas.
# 4182.00
Puķe auga bez sirdēsta
Mana brāļa dārziņā,
Es izaugu sirdēstos,
Svešas mātes audzinata.
# 4183.00
Purā auga purenite,
Otenite maliņā;
Mātes bērni pie māmiņas,
Pabērniņi maliņā.
# 4184.00
Putniņam galva sāp,
Vītolā dziedajot;
Sērdienei acis sāp,
Pēc māmiņas raudajot.
# 4185.00
Putniņš savu bērnu raud,
Es raud' savas māmuliņas.
Tev, putniņ, daži bērni,
Man tik viena māmuliņa.
# 4185.01
Putniņš raud savu bērnu,
Es raud' savas māmuliņas.
Tev, putniņ, daži bērni,
Man ta viena māmuliņa.
# 4185.02
Putneņš raud sovu bārnu,
Es tās sovys māmuļeņis;
Putneņam daudzi bārnu,
Maņ tei vīna māmuļeņa.
# 4185.03
Putniņš raud savu bērnu,
Mani raud māmaļiņa.
Putniņam daudzi bērnu,
Es tik viena māmiņai.
# 4185.04
Putniņš raud savu bērnu,
Es ta sava arajiņa.
Tev, putniņ, ikgads bērni,
Man tas viens arajiņš.
