03801 - 04000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve. ( 3088 - 3904)
2.2.3. Ģimenes īpašums. ( 3677 - 3838)
2.2.3.4. Grūtības, mājas valdot; tēva mājas palaistas; tēva zeme svešnieku rokās. ( 3796 - 3825)

# 3801.00
Būt' Dieviņš mani laidis
Labak puisi, ne meitiņu,
Nebūt' mana tēva zeme
Atmatā gulejuse.

# 3802.00
Dievs to zina, kam par labu
Mans agrais cēlumiņš:
Zaķam labs cilpu mest,
Vanagam lidināt.

# 3803.00
Garam gāju raudadamis
Sava tēva novadiņu:
Dzirdej' Leišus sladzijam,
Ne brālišus runajam.

# 3804.00
Gudrajam caunit' dzīt,
Aķilam vāverit';
Gudram tēva dēliņam
Tēva zemi paturēt.

# 3805.00
Guli, guli, tēva dēls,
Saule lēca kājgalā;
Gulēs tava tēvu zeme
Pieci gadi vecainē.

# 3806.00
Kadēļ mani brāleliņi
Tik nabagi palikuši?
Kungi prasa lielas tiesas,
Smilgas auga tīrumā.

# 3807.00
Kalnā kāpu raudzities,
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar kungi, vaj bāliņi,
Vaj irbite (irbites) purinaja.

# 3807.01
Es teceju raudzities,
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar kungi, vaj sulaiņi,
Vaj tie mani bāleniņi.

# 3807.02
Kalnā kāpu raudzitiesi,
Kas ar manu tēva zemi;
Ne ar lācis, ne ar briedis,
Irbe viene rubinaja.

# 3807.03
Kalnāi kāpu raudzities,
Kas ar manu tēva zemi.
Cūka ara, vējš eceja,
Vidū irbe purinaja.

# 3807.04
Kalnā kāpu raudzities,
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar kungi, vaj stārasti,
Vaj irbites purinaja.

# 3807.05
Kalnā kāpu raudzities(i),
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar kungi, vaj bāliņi,
Vaj irbite purinaja.
Ne ar kungi, ne bāliņi,
Irbit' vien(i) purinaja.

# 3807.06
Kalnā kāpu raudzities,
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar tautas, vaj brāliši,
Vaj irbites purinaja.
Ne ar tautas, ne brāliši,
Irbes vien purinaja.

# 3807.07
Kalnā kāpu raudzities,
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar kungi, vaj stārasti,
Vaj irbite purinaja.
Ne ar kungi, ne stārasti,
Ne irbite purinaja.

# 3807.08
Kalnā kāpu skatities,
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar tautas, vaj brālitis,
Vaj irbites purinaja.
Ne ar tautas, ne brālitis,
Ne irbites purinaja.

# 3807.09
Kalnā kāpu lūkoties (skatities),
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar kungi, vaj bāliņi,
Vaj irbite purinaja.
Pus' ar kungi, pus' bāliņi,
Irbe ežu purinaja.

# 3807.10
Kalnā kāpu raudzities,
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar tautas, vaj bāliņi,
Vaj irbites purinaja.
Būt' irbites purinajšas,
Tad pazītu perekliti;
Būt' aruši bāleliņi,
Tad pazītu veleniņu.

# 3807.11
Kolnā kāepu roudzīties,
Kas tie ora tāva zemi,
Voj aer kungi, voj stāraesti,
Voj gaigaļi puranāja.

# 3807.12
Kalnā kāpu skatities,
Kas ar manu tēva zemi,
Vaj ar Leitis, vaj Tataris,
Vaj ierbites purinaja.

# 3808.00
Kolnā muna sāta beja,
Vārga muna dzeivošona:
Daudzi tak lejiņā
Muna seika sudabriņa.

# 3809.00
Kalpos, kalpos tu, puisiti,
Nevaldisi tēva ciema:
Es atradu staļļa durvis
Vakareju vērumiņu.

# 3810.00
Kauns, kauns, ķēniņam,
Leišam cauņu cepurite;
Vairak kauna bāliņam,
Māsa tura tēva zemi!

# 3810.01
Kā nav kauna ķēniņam,
Leišam cauņa cepurite;
Kā nav kauna bāliņam,
Māsa valda tēva māju!

# 3810.02
Kauna, kauna ķēniņam,
Leišam caunu cepurite;
Kauna, kauna bāliņam,
Māsa valda tēva zemi.

# 3810.03
Kauns, kauns ķēniņam,
Leišam cauņu capuirīte;
Kauns, kauns bāeliņam,
Māsa tur' tāva zemi.

# 3811.00
Ķizu, ķizu vanagam,
Zīle dzied kaņepēs;
Ķizu, ķizu brālišam,
Māsa tura tēva zemi.

# 3812.00
Ne nu labu vien valkaju,
Tēva zemi turedams:
Kažociņu lāpidams,
Ielāpiņus lasidams.

# 3812.01
Nele labu valkadama,
Tēva zemit' ij tureju:
Vecas bikses lāpidama,
Ielāpiņus lasidama.

# 3812.02
Ne jau dziesmas dziedadama,
Es tureju tēva zemi:
Vecas bikses lāpidama
Ar jauniem ielāpiem.

# 3812.03
Sūri, sūri, grūti, grūti
Es tureju tēva zemi:
Kažociņu lāpidama,
Ielāpiņus lasidama.

# 3813.00
Pa vārtiem, pa vārtiem,
Vecakais bāleliņ!
Es gudraks, taupigaks,
Es turešu tēva zemi.

# 3814.00
Prātiņš man zirgu pirkt,
Prātiņš ņemt līgaviņu;
Ta prātiņa vien nebija,
Tēva zemi paturēt.

# 3815.00
Protošam mākošam,
Tam turēt tēva zemi;
Neprašam, nemākuļam
Otra durvis virināt.

# 3816.00
Rubenits rubeneja
Mana tēva zemitē.
Rubeņam spostu sēju,
Pats tureju tēva zemi.

# 3816.01
Rubesneica rubenāja
Zoļa bārza virsaunē.
Rubinam spōstas seju,
Pots tureju tāvu zemi.

# 3817.00
Stāvi, manis kumelinis,
Papardišu streijinam;
Dzievā, manu bālelinu,
Sava tēva sētināi.

# 3818.00
Tā, brāliši, dzīvojot,
Mēs godā neiesim;
Mēs smieklā ieliksim
Savu tēva novadiņu.

# 3819.00
Tā dzerdami mēs, bāliņi,
Mēs godāi neiesam,
Apdzersim sīku naudu,
Tēva dotus kumeliņus,
Apaugs mūsu tēva lauki
Zaļajām velenām,
Zaļajām velenām,
Dzeltenām puķitēm.

# 3820.00
Tā dzerdami mēs, brāliši,
Mēs godā neiesim,
Tā mēs savu tēva zemi
Drīz citam atdosim.

# 3821.00
Tēvam devu ļaunus vārdus
Par to sliktu novadiņu:
Kungi prasa lielu tiesu,
Niedres auga laukmalā.

# 3822.00
Tu, tēviņi knaburiti,
Kam izdevi tēva zemi?
Tik es badu nenomiru,
Novadiņu vadodama.

# 3822.01
Nabadziņš mans tēviņš,
Pārdod savu novadiņu;
Es paliku jo nabags,
Novadiņu vadidams.

# 3822.02
Vīriņ, manu cīruliti,
Kam palaidi novadiņu?
Es paliku bez krekliņa,
Novadiņu vadajot.

# 3823.00
Turi, nelga, kad paņēmi,
Mana tēva tīrumiņu;
Dievs dod mani vīram būt,
Gan tu vairs neturesi.

# 3824.00
Visiem labi, visiem labi
Mana tēva zemitē:
Zaķam labi cilpu mest,
Rubeņam rubināt.

# 3824.01
Visim labi, visim labi
Mana tēva lejinā:
Zaķam labi riņķi griezt,
Teteram rubināt.

# 3824.02
Visiem labi, visiem labi
Mana tēva zemitē (tīrumā):
Zaķam labi cilpu mest,
Teteram rubināt.

# 3824.03
Visiem labi, visiem labi
Mana tēva tīrumā:
Zaķišam cilpu mest,
Vanagam lidināt.

# 3824.04
Visiem laebi, visiem laebi
Muna tāva zemitē:
Zoķam laebi cillpu mast,
Ruibeņam rubanāt.

# 3824.05
Vysim labi,vysim labi
Muna tāva teirumā:
Zaķam labi štyķus mest,
Kaķam labi peļis giut.

# 3825.00
Visiem labi, visiem labi
Mana tēva zemitē:
Citiem labi birzi sēt,
Citiem dēt ozoliņu.

2.2.3.5. Iegātnis. ( 3826 - 3838)

# 3826.00
Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Purvā, gani, nedzeniet!
Lai stāvej' purva zāle
Iegātņiem siena pļaut.

# 3827.00
Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Purā vien nedzeniet:
Purs pieder iegātņam,
Tam nav tēva tīrumiņa.

# 3827.01
Ganiet, gani, kur ganiet,
Neganiet puriņāi:
Purs pieder kalpiņam,
Kam nav savas tēva zemes.

# 3827.02
Purvā, gani, nedzeniet,
Purvs pieder iegātņam,
Purvs pieder iegātņam,
Tam nav tēva tīrumiņa.

# 3828.00
Dzenat, gani, kur dzenat,
Purvā vien nedzenat:
Tur kalpam tēva zeme
Ar visām drusciņām.

# 3828.01
Dzenat, gani, kur dzīdami,
Purvā vien nedzenat,
Purvā vien nedzenat,
Tur atraikņa [?] tēva zeme.

# 3829.00
Dzeniet, gani, kur dzīdami,
Porā, gani, nedzeniet:
Tur kalpam rudzi, mieži,
Tur lielie tīrumiņi.

# 3830.00
Dzīvojieti, bāleliņi,
Es dzīvoti palīdzešu:
Rigāi pirkšu kumeliņu,
Sētāi jemšu arajiņu.

# 3830.01
Dzīvo tu, mans bālenits,
Es tev dzīvot palīdzeš':
Sētā ņemšu arajiņu,
Rigā pirkšu kumeliņu.

# 3831.00
Eita, puiši, iegātņos,
Iegātņam laba dzīve:
Kalnā vārti ieejot,
Lejā vārti izejot.

# 3831.01
Gan zinama, gan zinama
Iegātniša dzīvašana:
Kalna vārti ieejami,
Lejas vārti izejami.

# 3831.02
Lai ir dzīve, kam ir dzīve,
Iegātņam dzīves nav!
Kalna vārti ieejot,
Lejas vārti izejot.

# 3832.00
Eita, puiši, iegātņos,
Iegātņiemi laba dzīve:
Purva zeme tiem arot,
Aizkrāsnē dzīvošana.

# 3833.00
Eita, puiši iegātnos,
Iegātnos laba dzīve:
Vietu taisa pie durviem,
Ne istabas dibinā.

# 3833.01
Nado, Divs, taidas dinas,
Kaidas dinas igotņam:
Pi durovu vitu taisa,
Na ustobas dybynā.

# 3834.00
Es nedevu cielavām
Tēvu zemes purināt;
Ņēmu pate iegātniti,
Purinaju tēvu zemi.

# 3834.01
Es neļaušu ierbitēm
Tēva zemi purināt;
Jemšu pate arajiņu,
Paturešu tēva zemi,
Paturešu tēva zemi,
Tēva bērus kumeliņus.

# 3835.00
Es neņemtu iegātniša
Sava tēva zemitē,
Kad redzetu bāleliņu
Šūpolēji līgojam.

# 3835.01
Kaut man būtu Dieviņš devis
Jele vienu bāleliņu,
Es neņemtu tautu dēlu
Sava tēva istabā.

# 3836.00
Labak būtu māmuliņa
Grūt' akmeni ievēluse,
Ne savā meitiņā [?]
Iegātniti ieņēmuse.

# 3837.00
Lai es iešu, kur es iešu,
Iegātņos es neiešu;
Iegātņam tāda tiesa,
Kā elkšņam purvmalā.

# 3837.01
Tāda tiesa iegātņami
Kā elkšņami purvmalāi:
Ir putniņš garam skrēja,
Tas norāva pumpuriņu.

# 3838.00
Tai sacēja kļova lopa
Iudinī ikryzdama:
Taidas dinas igotņam,
Kai itymā iudinī.

2.2.4. Radi. ( 3839 - 3904)
2.2.4.1. Daudz radu; radi ari tālās, svešās malās un tautās. ( 3839 - 3854)

# 3839.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kur man citi bāleliņi?
Cits Krievos, cits Leišos,
Cits dziļāi Vāczemē.

# 3840.00
Ai, radiņi, man' radiņi,
Pa pasauli izklīduši:
Cits Rigē, Jelgavē,
Cits dižē Dobelē.

# 3840.01
Vai, radiņi, man' radiņi,
Pa vienam izklīduši:
Cits Rigā, Jelgavā,
Cits mazā Rucavā.

# 3841.00
Es gribeju Leišu zemi
Zilu guni dedzināt;
Tikai vien iegādaju,
Māsa Leišu robežās.

# 3841.01
Es šķitos Leišu zemi
Ar uguni dedzināt,
Tikai pate apdomaju:
Karā mani bāleliņi.

# 3842.00
Kalnā devu sav' māsiņu,
Lejā ņēmu līgaviņu.
Brauc' kalnā, brauc lejā,
Ber auziņas kumeļam.

# 3843.00
Ko bij man tam darit,
Kas jau bija padarits:
Krievu kaltas dzirnaviņas,
Leišu meita malejiņa.

# 3843.01
Ko darit, nedarit,
Kas darits, padarits:
Krievu kaltas dzirnaviņas,
Leišu meita malejiņa.

# 3843.02
Nevienam tā nebij,
Kā manam bāliņam:
Krieva kaltas dzirnaviņas,
Leišu meita malejiņa.

# 3844.00
Krievam devu sav' māsiņu,
Pats paņēmu Leišu meitu.
Gāj' Krievos, gāj' Leišos,
Visur man znoti, radi.

# 3844.01
Krievam devu sav' māsiņu,
Pats es ņēmu Leišu meitu.
Ieš' Krievos, ieš' Leišos,
Visur znoti, ķelavaiņi.

# 3844.02
Krievi, Krievi, Leiši, Leiši,
Visi manim draugi, radi.
Krievam devu sav' māsiņu,
Pats es ņēmu Leišu meitu,
Iem' Krievos, iem' Leišos,
Visur manim znoti, radi.

# 3844.03
Krievos devu sav' māsiņu,
Leišos ņēmu līgaviņu.
Eim' Krievos, eim' Leišos,
Visur manim znota radi.

# 3844.04
Nīcam devu sav' māsiņ',
Augšam ņēmu līgaviņ'.
Brauc' augšam, brauc' nīcam,
Visur manim znotu-rad'.

# 3845.00
Krievi, Krievi, Leiši, Leiši
Mani balti bāleliņi:
Cits Krievos, cits Leišos,
Cits dziļāi Vāczemē.

# 3846.00
Lai man radi, kas man radi,
Viņķurmnieši, tie man radi,
Viņķurmnieši, tie man radi,
Riņķotiem kažokiem.

# 3847.00
Lai nāk Krievi, lai nāk Leiši,
Es to daudzi nebēdaju:
Krievos man īsta māsa,
Leišos īsti bāleliņi.

# 3847.01
As tō doudzi nabādāju,
Lei nāk Krievi, lei nāk Leiši:
Leišūos mun ista māsa,
Krievūos isti bāeleliņi.

# 3847.02
Krīvi nāce, Leiši nāce,
Es por tim nabādāju:
Leišūs muna eista māsa,
Krīvūs eists brāleleņš.

# 3848.00
Līdza vedu, kurp iedama,
Savu mazu māsiciņu,
Rādidama bāliņiem,
Lai iet radi biezumā.

# 3849.00
Mani radi, mani draugi,
Neviens manis nepazina,
Es dzīvoju tāļu, tāļu,
Svešā zemes gabalā.

# 3850.00
Oši, kļavi, ozoliņi,
Koks kociņa galiņā;
Brāļu bērni, māsu bērni,
Rads radiņa galiņā.

# 3850.01
Krūmi, krūmi, meži, meži,
Mežs mežiņa galiņā;
Brāļi, brāļi, māsas, māsas,
Rads radiņa galiņā.

# 3851.00
Radi, mani lieli radi
Pa maliņu maliņām.
Es būt' karu sacēluse,
Būt' vienā vietiņā.

# 3851.01
Radi mani, i radiņi,
Kaut vienā vietiņā;
Es būt' karu sacēluse,
Kad iedama tautiņās.

# 3851.02
Radi mani, paradiņi
Pa visām maliņām!
Ja tie visi kopā būtu,
Tie būt karu vinnejuši.

# 3851.03
Radeņi, muni radeņi
Na vīnā viteņā.
Ka beut' vīnā viteņā,
As beut' karu pacāluse.

# 3852.00
Šim radiņi, tam radiņi,
Man radiņu vien nevaid;
Mani radi jūrmalē
Garajos kažokos.

# 3853.00
Šitie radi pāriedami,
Priedei zarus nolauzuši.
Ja priedei zari augs,
Tad tie radi kopā ies.

# 3854.00
Visiem znoti šāi zemē,
Man bij znoti Kurzemē,
Rinķetiem kažokiem,
Sprādzetiem zābakiem.

2.2.4.2. Bagāti un nabaga radi; radi saderībā un naidā. ( 3855 - 3904)

# 3855.00
Bildiniet, bāleliņi,
Jel garam paiedami;
Es māsiņa pavārgusi,
Nedrīkst' jūsu bildināt.

# 3855.01
Bildiniet, bāleliņi,
Kur ceļā satikdami;
Es māsiņa pavārguse,
Nedrīkst' jūsu bildināt.

# 3855.02
Bildeniet, bāeleliņi,
Kur ceļā satykuši;
As māesiņa pavārguisa,
Naedrīst jusu byldanāt.

# 3855.03
Es māsiņa pavārgusi,
Sēdu ceļa maliņā.
Garam brauca bāleliņi,
Nedrīksteju bildināt.

# 3856.00
Brāļi mani bajāriņi,
Es māsiņa nabadzite;
Garam gāju raudadama,
Nedrīksteju bildināt.

# 3856.01
Brāļi mani bajāriņi,
Es māsiņa nabadzite;
Klāt stāveju raudadama,
Nedrīksteju bildināt.

# 3857.00
Brāļi mani brammaniši,
Zābakos sienu pļāva;
Es māsiņa garam gāju,
Nedrīksteju bildināt.

# 3857.01
Brāļi, mani bāleliņi,
Zābakaini vien staigaja;
Es māsiņa garam gāju,
Bildinati nedrīksteju.

# 3857.02
Brāļi mani brikuleni
Sienu pļāva zābakos;
Es māsiņa novārgusi,
Nedrīkst' viņu bildināt.

# 3857.03
Brāļi, muni brāļaļaņi
Sinu pļāve zābokūs;
Es māseņa nuzareite (naboga),
Nadreistēju zadynāt.

# 3858.00
Brāļi mani brakalaiņi
Zābakos sienu pļauj;
Es māsiņ vīzitēs,
Nedrīkst' brāļu bildināt.

# 3858.01
Brāļi mani bakaturi
Zābakos sienu pļāva;
Es māsiņa nabadzite
Ar kārkliņa vīzitēm.

# 3858.02
Brāļi muni brākulāni
Sinu pļāva zābokūs;
Es māseņa veizeitās,
Nadreikstēju zadynāt.

# 3859.00
Brāļi mani brasmaniši,
Zābakoti sienu pļāva;
Es māsiņa nabadzite,
Garam gāju raudadama.

# 3860.00
Brāļi mani braukainiši,
Sienu pļāva zābakos;
Es māsiņa nabadzite,
Garam iet nedrīksteju.

# 3861.00
Brāļi mani nemīleja,
Kad es tāda nabadzite.
Mīlat mani jūs brāliši,
Gan Dievinis man līdzēs.

# 3862.00
Brāļi manim tik bagati,
Ar tiem zīžu mēteļiem;
Es māsiņa nabadzite,
Paskanaju krekliņā.

# 3863.00
Brāļi saka: Māsa nāk,
Aizveram nama durvis!
- Garam iešu, bāleliņ(i),
Ne tavā(i) namiņā.

# 3863.01
Brāļi soka: Māsa nāk,
Aizveram noma duirvi!
- Gerām iešu bāeleliņ,
Na tovā sētiņā.

# 3863.02
Bāliņš saka: Māsa nāk,
Aiztaisiet nama duris!
- Nebēdā, bāleliņi,
Garam iešu, ne iekšā.

# 3863.03
Brāļi saka: Māsa nāk,
Aizveram nama durv'!
- Nebēdā, bāleniņ,
Garam iešu nama durv',
Garam iešu nama durv',
Garam tavu istabiņu.

# 3863.04
Brāļi saka: Māsa nāk,
Aizverami nama durvis!
- Verit, brāļi, neverit,
Garam iešu, ne vidū.

# 3863.05
Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu!
- Māsa nāk, māsa nāk,
Verat cieti nama durvs!
- Garam iešu, bāleliņ,
Ne tavā namā.

# 3863.06
Svainitimi māsa mana,
Brālitimi tautu meita.
Bāliņš sauca: Māsa nāk,
Aiztaisati nama durvis!
- Nebēdā, bāleliņu,
Garam iešu, neieiešu.

# 3864.00
Brāļi saka: Māsa nāk,
Aizveram nama durvs!
- Veriet, brāļi, neveriet,
Vidā iešu, ne garam,
Vidā iešu, ne garam,
Pie tās savas māmuliņas.

# 3865.00
Dāboliņa vecainite
Smildziņām(i) saaugusi;
Mani īsti brāleliņi
Svešinieki palikuši.

# 3865.01
Āboliņa dzedziediņa
Smildziņāmi saaugusi;
Mani balti bāleliņi
Svešinieki palikuši.

# 3865.02
Dobuļeņa vacaiņeite
Smildzeņām saauguse;
Muni bollti brāļeļeņi
Svešiniki palykuši.

# 3865.03
Ieejami tie celiņi
Zaļu mauru apauguši;
Īstenieku bāleliņi
Par svešiem palikuši.

# 3865.04
Sarkanais āboliņš
Smildziņā izteceja;
Mani pašas bāleliņi
Svešinieki palikuši.

# 3865.05
Visa mana kviešu druva
Kūkoļiem saaugusi;
Visi mani mātes radi
Svešinieki palikuši.

# 3865.06
Visi mani lieli ceļi
Zaļu mauru aizauguši;
Visi mani lieli radi
Svešinieki palikuši.

# 3866.00
Dieva lūdzu dzīvodama,
Ne bagatu bāleliņu;
Dieviņš man palīdzeja,
Ne bagati bāleliņi.

# 3867.00
Diži radi, bajāriņi,
Stūma mani lejiņā;
Dieviņš ņēma pie rociņas,
Veda mani kalniņā.

# 3868.00
Div ozoli, viena sakne,
Katram savi zari bija;
Viena māte, divi dēli,
Katram sava laime bija.

# 3869.00
Es bij liels un bagats,
Savus radus nepadzinu (nepazinu):
Div' pār' vīžu kulitē,
Vēl sloksnite padusē.

# 3869.01
Bogots beju, bogots byušu,
Ni por ko nabādāju:
Divi pāri veižu beja,
I veļ sluksņe ozutē.

# 3870.00
Es māsiņa jaunakā,
Mani sauca vecako:
Slima diena, ļauna diena,
Ta man dara vecumiņu.

# 3870.01
Es māsiņa jaunakā,
Mans pasauca vecakās:
Launa diena, ne labieta, [?]
Ta man vecu padarija.

# 3870.02
Māsiņ mana jaunakā,
Tevi sauca vecako:
To tev dara grūts mūžiņis,
To gaužās asariņas.

# 3871.00
Es nabags apjēmos
Dižu radu līgaviņu;
Diži radi sērsti nāca,
Maģ manā rociņā.

# 3872.00
Es to daudzi nebēdaju,
Kad man radi necienija,
Es dzīvošu, kā redzešu,
Ar svešiem ļautiņiem.

# 3873.00
Garām gāja bāleliņi,
Vāju māsu dēvedami.
Nāc liekšā, bāleliņ,
Ar rutkiem pamielošu.

# 3873.01
Garām gāja bāleliņi,
Vāju māsu dēvedami.
Nāc iekšā, bāleliņi,
Vēl ar medu pamielošu.

# 3874.00
Garam gāju brāļa sētu,
Kā lapiņa drebedama:
To darija brāļa suņi,
Bārgas māršas istabā.

# 3875.00
Garam gāju svaiņa sētu,
Garam īsta bāleliņa:
Svainišam sīvi suņi,
Brālim dzedra līgaviņa.

# 3875.01
Gar svainiša sētu gāju,
Gar bāliņa namdurvim:
Tev, svainiti, nikni suņi,
Brālim bārga līgaviņa.

# 3875.02
Garam gāju brāļa namu,
Garam māsas istabiņu:
Māsai bija nikni suņi,
Brāļam bārga līgaviņa.

# 3875.03
Garam gāju brāļa sētu,
Secen brāļa sētmališus:
Bāliņami bārgi suņi,
Māršai bārga valodiņa.

# 3875.04
Garam gāju svaiņa sētu,
Garam brāļa istabiņu:
Svainišam nikni suņi,
Brāļam bārga līgaviņa.

# 3875.05
Garum gāju svaiņa sātu,
Pāri brāļa pagalmiņu:
Svaiņeišam špetni suņi,
Brāļam borga ļaudaveņa.

# 3875.06
Garam gāje svainits sērstu,
Gar bāliņa istabiņu; [?]
Svainišam nikni suņi,
Brāļam bārga līgaviņa.

# 3875.07
Ni diņeņis, ni šalteņis
Nikur maņ nukavet:
Svaiņeišam grozni suņi,
Brāļam borga ļeigaveņa.

# 3875.08
Cauri gāju brāļa sātu,
Cauri svaiņa ustabeņu:
Svaiņam beja grozni suņi,
Brāļam borga ļaudaveņa.

# 3876.00
Garam sētu brāļi jāja,
Vāju māsu dāvadami.
Vājajai māsiņai
Par arodu rudzi bira.

# 3877.00
Īsto brāli labidema [?],
Tik n'apslīku ūdenē,
Būtu nozar' bāleliņi
Man laipiņas nemetuši.

# 3878.00
Kad galdinis līdzi stāv,
Tad man brāļi, tad māsinas;
Kad palūza galdam kāja,-
Ne man brāļi, ne māsinas.

# 3879.00
Kas nu kungu augstu zyrgu,
Tušku rotu nepavylka;
Kas nu munu lelu rodu,
Naīt man(i) aicynami.

# 3880.00
Kaujatiesi, plēšatiesi,
Bagatie bāleliņi!
Es māsiņa skatijos
Pie lodziņa sēdedama.

# 3881.00
Lepni mani bāleliņi,
Zābakoti sienu pļāva;
Es aiznesu brokastiti,
Nedrīksteju bildināt,
Lai bildina māmulite,
Kas tik lepnus audzinaja.

# 3882.00
Mātes radi vilki bija,
Tēva radi bāleliņi:
Tēva radi vizinaja,
Man tautās izejot;
Mātes radi izlamaja,
Pa vārtiem izbraucot.

# 3883.00
Mīlēt man sav' radiņu,
Lai bagats, lai nabags;
Kas radiņu nemīlēs,
Tam Dieviņš nelīdzēs.

# 3884.00
Miķeliti, tēva brāli,
Kam tu gāji rutku zagt?
Mēs bijam liela rada,
Mēs ta kauna negribam.

# 3885.00
Pavārguse ceļu gāju,
Sēdos ceļa maliņā;
Nemīleju Dieviņam,
Ne saviem bāliņiem.

# 3885.01
Gāju ceļu piekususe,
Sēstos ceļa maliņā;
Ne mīleju tautiņām,
Ne saviem bāliņiem.

# 3885.02
Piekususe atsēdos
Liela ceļa maliņā;
Ne Dieviņš man' ieredz,
Ne ar' savi brāleliņi.

# 3886.00
Piekususi ceļu gāju,
Sēstos ceļa maliņā;
Ne nu vaira Dieviņš redz,
Ne ar' savi bāleliņi.

# 3886.01
Apsēdos, noraudos
Liela ceļa maliņā:
Neredz mani mīļš Dieviņš,
Ne bagati bāleliņi.

# 3886.02
Es apsēdu, raudadama
Liela ceļa maliņā:
Neredz mani Dievs, Laimiņa,
Ne bagati bāleliņi.
Atskrej bite vālodzite,
Uznes mani ozolā.
Ēdu medu, dzēru vīnu,
Ozolā sēdedama.
Nu redz mani Dievs, Laimiņa,
Nu bagati bāleliņi.

# 3886.03
Piekususi ceļu gāju,
Sēstos ceļa maliņā.
Dieviņš mani gan redzeja,
Brāļi (Ļaudis) vis neredzeja.

# 3886.04
Uz kaļņeņa sādādama
Skaiški dzīžu, gauži raužu.
Ni tī maņi Divs irauga,
Ni tī sovi bāļeļeņi.

# 3887.00
Radi, mani lieli radi,
Uz radiemi sērsti gāju.
Kā burkanu man saņēma,
Kā lupstaju pavadija.

# 3888.00
Sitaties, kaujaties,
Bagatie bāleliņi,
Dodat man nabagam
Jele vienu belzeniņu.

# 3889.00
Suņi, suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Mātes radi tiltu taisa,
Tēva radi izārdija.

# 3890.00
Suņi, suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi man' iegrūda
No laipiņas ūdenī,
Mātes radi bāleliņi
Ārā vilka, raudadami.

# 3890.01
Suņi, suņi tēva radi,
Iegrūž mani upitē;
Mātes radi bāleliņi
Velk ārā, raudadami.

# 3890.02
Tēva radi suņa radi,
Tie iegrūda upitē;
Mātes radi bāleliņi,
Velciet mani maliņā.

# 3891.00
Suņi, suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi man' iegrūda
No laipiņas ūdenī;
Mātes radi guni kūra:
Nāc, māsiņa, sildities.

# 3892.00
Suņi, suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi man' iegrūda
No laipiņas ūdenī,
Mātes radi ārā vilka,
Raudaviti domadami.

# 3893.00
Suņi, suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi man iegrūda
No laipiņas ūdenī,
Mātes radi, izvilkuši,
Saulitē izkalteja.

# 3894.00
Suņi, suņi tēva radi,
Mātes radi bāleliņi:
Tēva radi šautriem svieda,
Mātes radi pamieloja.

# 3895.00
Tēva radi, diži radi,-
Tram, tram, tram!
Mātes radi mazi radi,-
Čim, čim, čim!

# 3896.00
Tev maizite, man' māsiņa,
Tu ar mani nerunē;
Dod, Dieviņ, man maiziti,-
Nāc, māsiņ, es runē.

# 3897.00
Tec garam, kumeliņu,
Netec vairs tāi ciemā!
Agrak bija znoti, radi,
Nu lielā ienaidā.

# 3898.00
Tec, upite, gana strauja,
Nemet lielu līkumiņ';
Ej, māsiņa, gan bagata,
Bildin' savus bāleliņus.

# 3898.01
Tec, upite, gana strauji,
Sit putiņas maliņā;
Ej, māsiņa, gan bagata,
Bildin' savus bāleliņus.

# 3899.00
Vārgu mani kungi sauca,
Vārgu savi bāleniņi.
Vaj tadēļ vārga biju,
Ka (Kad) vārgam iedevat.

# 3900.00
Va tadēļ ne villiņa,
Ka ta bija nobariņa?
Va tadēļ ne māsiņa,
Ka ta bija nabadzite?

# 3901.00
Viena koka tās lapiņas,
Ne vienā zariņā;
Vienas mātes tie bērniņi,
Ne vienā prātiņā.

# 3901.01
Viena koki tie zariņi,
Nav vienām lapiņān;
Vienas mātes tie bērniņi,
Nav vieniem prātiņiem.

# 3902.00
Vienas mātes mēs bērniņi,
Ne visiem viena laime:
Citam zelts, sudrabiņš,
Citam gaužas asariņas.

# 3902.01
Māmiņai daudz bērniņu,
Ne visiem viena laime:
Cits nes zeltu, sudrabiņu,
Cits staigaja raudadams.

# 3902.02
Mes bērneņi vīnas mātes,
Na visīm vīna laime:
Cytam beja zalts, sudabrys,
Cytam gaudas asareņas.

# 3902.03
Vienas mātes mēs bērniņi,
Ne visiem viena laime:
Cits zeltā, sudrabā,
Cits gaužās asarās.

# 3903.00
Viens celmiņis, div' kociņi,
Katram savi zari auga;
Viena māte, div' dēliņi,
Katram savis padomiņis.

# 3904.00
Citi brāļi, citas māsas
Sudrabiņa laiviņā;
I es biju tās māmiņas,-
Ozoliņa laiviņā.

2.3. Bāriņi, sērdieņi. ( 3905 - 5259)
2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas. ( 3905 - 4343)

# 3905.00
Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo veleniņu,
Neizaude villainišu,
Neizlaide tautiņās.

# 3905.01
Vai, tētiņ, vai, tētiņ,
Nelaikā tu nomiri:
Man pūriņa neapkali,
Neizdevi tautiņās.

# 3905.02
Agri māmeņa pagula
Zam zaļus veļeneņu,
Ni peuriņa pidarēja,
Ni izlaide tauteņos.

# 3905.03
Mana mīļa māmulite,
Kam tik laiku tu nomiri!
Ne pūriņa piedariji,
Ne aizlaidi tautiņās.

# 3905.04
Māmeņ munu numyrušu,
Man' litā nalykušu:
Ni pilyki lela pyura,
Ni atdevi tauteņos.

# 3906.00
Agri māmiņ' i pagula
Zem zaļo veleniņu;
Tur pagula mīļi vārdi,
Tur gudrais padomiņš.

# 3907.00
Āriskam bērziņam
Daudzi sīku žagariņu;
Bāreniša bērniņam
Daudzi gaužu asariņu.

# 3908.00
Ai, auziņ badskariņ,
Tavu asu sēnuliņ'!
Ai, svešā māmaļiņ,
Tavu bārgu valodiņ'!

# 3909.00
Ai, bārene, bārenite,
Tavas gaudas asariņas!
Kur pilite nopileja,
Tur atspīd sudrabiņš.

# 3909.01
Ai, bāereni, bāerenīt,
Tavas gaudas aseriņ's!
Kur pilīte nōepilē,
Tur sudrabs laistījās.

# 3909.02
Bārenite, tavas dienas,
Tavas gaudas asariņas!
Kur nokrita asariņa,
Tur pavērta sudrabiņ'.

# 3909.03
Bāriņ i tovas dinas,
Tovas gaudas asareņas!
Kur nukrita asareņa,
Tī pavērta sudabreņa.

# 3909.04
Bāriņeit, bāriņeit,
Nabārst' sovu asareņu!
Kur nubyra asareņis,
Tī pavērka sudabreņa.

# 3909.05
Bāriņeit, bāriņeit,
Tovu gaudu asareņu!
Kur lāseite izpiļēja,
Ti pabyra sudabreņš.

# 3909.06
Gauži raud bārenite,
Zelta [?] bira aseriņa;
Kur pilite nopileja,
Tur sudrabs atspīdeja.

# 3910.00
Vai, dieniņ, man' dieniņ,
Nikna mana sveša māte!
Cik iedama kambarī,
Dod ar dūri mugurā.

# 3911.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Bārga sveša māmuliņa:
Ar zobiem guni šķīla,
Par pagalmu tecedama.

# 3912.00
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kā tu mani neredzeji,
Kad es kritu bārenite
Asariņu paltitē!

# 3913.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kam jaunai man nomirt,
Kam man vairs nedzirdēt
Svešas mātes valodiņas!

# 3914.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Ko tu esi man nolicis:
Mazai mira tēvs, māmiņa,
Jaunai mira arajiņš.

# 3915.00
Ai, Dieviņ, ko darišu,
Bārenite palikusi!
Ni man tēva, ni māmiņas,
Ni īsto bāleliņu.

# 3915.01
Ok, Diveņ, kur es ļeišos,
Bāriņeita palykdama!
Ni maņ tāva, ni māmeņes,
Ni eistos brāļeļaņu.

# 3916.00
Ai, Dieviņi, ko darišu,
Grūts mūžiņš man dzīvot:
Vaj bij rītis, vaj vakaris,
Asariņas vien riteja.

# 3917.00
Voi, Diveņ žēļeigis,
Nažēļeigi padarēji!
Ka pajēmi tāv' ar māti,
Pajem mani bārineiti.

# 3918.00
Ai, Dieviņ, cik man grūt'
Bez māmiņas dzīvojot!
Visiem biju sariebuse,
Visiem maizi apēduse.

# 3919.00
Ai, grūtās dzirnaviņas,
Vaj es jūsu nepavilku?
Ai, svešā māmuliņa,
Vaj es tevis neklausiju?

# 3920.00
Ai, māmiņ, ai māmiņ,
I es biju tavs bērniņš:
Ap tevim skaidas lasu,
Ap tevim rušinaju.

# 3920.01
Māte, mana māmuliņa,
Es jau biju tavs dēliņis:
Es ap tevi skaidas lasu,
Ap tevim čabinaju.

# 3921.00
Ai tu manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Sviedriem kreklu izveleju,
Asarās paladziņu.

# 3922.00
Aiju, manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Guldamies sviedrus slauku,
Celdamies asariņas.

# 3922.01
Aija, manu grūtu mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Sviedrus slauku guldamās,
Asariņas celdamās.

# 3922.02
Aiju, Dieviņ, rītā saku,
Aiju, Dieviņ, vakarā!
Vakarā sviedrus slauku,
Rītā gaužas asariņas.

# 3923.00
Ai tu manu sūru mūžu,
Kā es tevi nodzīvošu!
Ik rītiņa, ik vakara
Vaigi mirka asarās.

# 3924.00
Ai, priedit, ai, eglit,
Tev neauga atvasites;
Ai bārene, bārenite,
Tu nedzirdi laba vārda.

# 3925.00
Aij, saulite, aij zemite,
Manas laimes naidenieki:
Tētiņš neredz saules gaismas,
Māmiņ' sedz veleniņas.

# 3926.00
Ai, svešā māmuliņa,
Ka tev vēli vajadzeja?
Vaj es tevi neapteku
I rītāi, vakarā?

# 3927.00
Ai svešā māmuliņa,
Nebar mani dzīvojot!
Nāks tautiņas, dos godiņu
Kā īstai māmiņai.

# 3928.00
Eij, svešā māmuliņa,
Nedar grūti bāreņam!
Dieviņš tavu dvēseliti
Sēra guni dedzinās.

# 3929.00
Ai, svešā māmuliņa,
Nedar pāri grūtdieņam!
Grūtdieniša asariņas
Krīt Dievam klēpitī.

# 3930.00
Aiz avota saule lēca,
Zelta starus laistidama;
Bārenite asaroja
Svešas mātes pajumtē.

# 3931.00
Aiz bārguma sveša māte
Vārda mana nezinaja,
Pa pagalmu staigadama:
Kur ta viņa palikuse?

# 3931.01
Sveša māte mani sauca:
Viņa, viņa, kur palika?
Ai, svešā māmuliņa,
Vaj vārdiņa nezinaji?

# 3932.00
Aiz ko manim sirds sāpeja,
Aiz ko vaigi nobāleja?
Sirds sāpeja mātes žēl,
Vaigi bāl asarām.

# 3932.01
Aiz ko man šoruden
Sirdis sāp, vaigi bāl?
Sirdis sāp, mātes žēl,
Vaigi bāl asarām.

# 3932.02
No ka mana sirds sāp,
No ka mani vaigi bāl?
Sirds sāp, žēl māmuļiņas,
Vaigi bāl asarām.

# 3933.00
Aiz ko man sirds sāpeja,
Aiz ko vaigi nobāleja?
Sirds sāpeja žēlabās,
Vaigi bāl asarās.

# 3933.01
Kalab man sirds sāpeja,
Kalab vaigi nobāleja?
Sirds sāpeja sirdēstos,
Vaigi bāl asarās.

# 3933.02
Kalab mani balti vaigi
Vairs tik daiļi neziedeja?
Sirds sāpeja sirdēstos,
Vaigi bāli asarās.

# 3933.03
Ko ta mana sirds sāpeja,
Ko tie mani vaigi bāl?
Sirds sāpeja, bēdu pilla,
Vaigi bāla asarās.

# 3934.00
Aiz ko mani sārti vaigi
Jau tik drīz nobāloja?
Asarām nobāloja,
Grūtu mūžu dzīvojot.

# 3935.00
Aiziet saule aiz kokiem,
Es palieku pakrēslī;
Nomirst manim māmulite,
Es paliku bārenite.

# 3936.00
Aiziet saule vakarā,
Nomirst mana māmuliņa;
Saulit' balta gan uzlēca,
Māmulite neatnāca.

# 3937.00
Apdziest mana uguntiņa,
Nomierst mana māmuļite;
Ciemāi teku uguntiņas,-
Kur tecēšu māmuļites?

# 3937.01
Izdziest man guntiņa,
Nomirst mana māmuliņa;
Ciemā guntiņas dabuju,
Kur dabušu māmuliņas?

# 3937.02
Apdzist i man gunteņa,
Pazud man māmoļeņa;
Cimā gunteņas daboju,
Māmoļeņas nadaboju.

# 3938.00
Apdziest mana uguntiņa,
Nomirst mana māmuļite;
Uguntiņu iepūtišu,
Māmuļiti nepiecelšu.

# 3938.01
Apdzisuse uguntiņa,
Pazuduse māmuliņa;
Uguntiņu gan dabuju,
Māmuliņas nedabuju.

# 3938.02
Dzisa, dzisa uguntiņa,
Zuda, zuda māmuliņa;
Uguntiņu gan uzpūšu,
Māmuliņu nedabuju.

# 3939.00
Apzagāze vācelite,
Izteceja kamoltiņi;
Nomirst tēvs, māmuļiņa,
Tad bērniņi iztekaja.

# 3939.01
Apsagāza vācelite,
Izteceja kamoltiņi;
Tā teceja tie bērniņi,
Kam nav tēva, māmuliņas.

# 3939.02
Apgāzēs vācelite,
Iztinās kamoltiņš;
Nomirst tēvs, māmuliņa,
Tad bērniņi bāreniši.

# 3940.00
Apkārt kalnu saule tek,
Garas dienas gribedama;
Man dieniņa gana gara
Ar svešo māmuliņu.

# 3941.00
Apnīk man lietus diena,
Apnīk sveša māmuliņa;
Saules diena neapnika,
Ne ar sava māmuliņa.

# 3941.01
Drīz apnika lietus diena,
Drīz tautieša māmuliņa;
Saulit' balta neapnika,
Ne ar sava māmuliņa.

# 3941.02
Drīz apniku lietus gaisu,
Drīz ar svešu māmuliņu;
Neapniku saules gaisu,
Ne ar savu māmuliņu.

# 3941.03
Panīk man lietus diena,
Panīk sveša māmuliņa;
Nepanika saules diena,
Ne ar sava māmuliņa.

# 3941.04
Paņeikst maņ ļeita dina,
Paņeikst sveša māmuļeņa;
Maņ sauļeite napanyka,
Ni man sova māmuļeņa.

# 3942.00
Apsēdosi, nopūtosi
Pie ziedošas ābelites;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.

# 3943.00
Apsēdos, noraudos
Retejuma kalniņā,
Lai rit manas asariņas
Retejuma saknitēs.

# 3944.00
Apsēdosi raudadama
Mātes kapa maliņā.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev teikšu raudadama,
Kāda dzīve bārenei:
Cits plūc matus, sper ar kāju,
Cits ar duku mugurā.

# 3944.01
Ak, Dieviņ, ak, Dieviņ,
Piecel manu tēv' ar māt'!
Es sūdzetu raudadama,
Ko man dara sveša māt':
Dūrēm sita, matiem rāva,
Kājām spēra pabeņķī.
Dūrēm sita guldamies,
Matiem rāva celdamies.

# 3944.02
Apsēžos raudadama
Mātes kapa maliņā.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu;
Gan tu biji gulejusi,
Gan es gauži raudajusi.
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte.
Dūrēm sita, matiem rāva,
Kājām spēra pabeņķī.
Dūrēm sita guldamies,
Matiem rāva celdamies,
Kājām spēra pabeņķī,
Sausu maizi iedodama,
Sausu maizi iedodama,
Nepelnijšu nosaukdama.

# 3944.03
Es apsēdu raudadama
Mātes kapa maliņā.
Celies, mana māmuļite,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirta, matus plūca,
Kājām spēra pabeņķē.

# 3944.04
Es atradu ganidama
Divi zaļas veleniņas.
Apakš vienas tēvs guleja,
Apakš otras māmuļite.
Celies, mana māmuļite,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Cirta pliķi, plūca matus,
Kājām spēra pabeņķē,
Kājām spēra pabeņķē,
Pārmezdama maizes deva.

# 3944.05
Kad zinatu to kalniņu,
Kur guļ mana māmuliņa,
Es apsistu to vietiņu
Ar zaļām velenēm.
Kad es grieztu velenu,
Tad sūdzetu māmiņai,
Tad sūdzetu māmiņai,
Ko man dara svešā māte:
Pliķi sita, matu plēsa,
Kāju spēra pabeņķī.

# 3944.06
Kaut zinatu man' māmiņa,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirta, matus plēsa,
Kājām spēra pabeņķē,
Kājām spēra pabeņķēi,
Par uguni maizi deva,
Par uguni maizi deva,
Lai rociņas man sadeg.

# 3944.07
Mana mīļa māmulite
Cietu miegu aizmigusi,
Nedzirdeja lielu vētru,
Ne bērniņus gaudojam.
Celies, mana māmulite,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķus cirta, matus plēsa,
Kājām spēra pabeņķē.

# 3944.08
Maza biju, neredzeju,
Kad nomira māmulite;
Ganidama tad atradu,
Zaļu mauru apauguse.
Celies, mana māmulite,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Sper ar kāju, plūc matiņus,
Dod maiziti pārmezdama.

# 3944.09
Maza biju neredzeju,
Kad nomira māmuļiņa;
Nu uzgāju ganidama,
Kur guļ mana māmuļiņa:
Baltā smilšu kalniņā
Apakš zaļas veleniņas.
Celies augšā, māmuļiņa,
Es pacelšu veleniņu,
Es tev gribu pasacit,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi sita, matus plēsa,
Spēr' ar kāju pabeņķē.
Vispēdigi vēl stelleja
Pie ābeles rīkšu grieztu.
Pie ābeles piestājos,
Kā pie savas māmuļiņas;
Birst ābelei balti ziedi,
Birst man gaužas asariņas.

# 3944.10
Moza beju, naredzēju,
Kā numyra tāvs ar māti.
Niu izgāju ganeidama,
Kur guļ muni tāvs ar māti:
Dzalton' smilkšu kaļneņā
Zam zalām valanām.
Ceļ, māmeņ, tu gaļveņu,
Es pacelšu veļeneņu;
Es tev teikšu raudādama,
Ku maņ dora sveša māte:
Plyuc aiz motim, syt maņ pliki,
Sper ar kāju pabeņkī.
Ik reiteņa man' syutēja
Pi ābeļes reikšu grīstu.
Bērst ābeļei bollti zīdi,
Bērst maņ gaudas asareņas.
Nabērstit, asareņis,
Uz munim svārciņim,
Bērstit zalta bikereitī,
Lai dzer munys plikatājis.

# 3944.11
Moza beju, naredzēju,
Ka numyra māmuļeņa.
Gaņeidama es izgāju,
Kur guļ muna māmuļeņa:
Boltu smilkšu kaļņeņā
Zam zaļu veļēņeņu.
Ēeļīs, muna māmuļeņa,
Es paēeļšu veļēņeņu,
Es tev teikšu raudādama,
Ku man dora sveša māte:
Syta pļiči, pleuēa motus,
Sper ar kāju pasoļē.
Seuta mani sveša māte
Da ābuļis slotu grīstu.
Es dagāju pi ābuļis,
Kā pi sovys māmuļeņis;
Dērst ābuļei boļļti zīdi,
Maņ bērst gaudys asareņis.

# 3944.12
Moza beju, naradzēju,
Kai numyra māmuleņa;
Ganeidama iraudzēju
Bolltu smilkšu kalneņā.
As paceļu veleneņu,
Paceļ, māmeņ, tu gaļveņu,
Lai as tev parunāju,
Kaida muna dzeive beja:
Sveša māte mani syta,
Ar kājom pa zemi spārda.
Veļ bedeigu mani syuta
Da ābēlis reikšu grīstu.
Pi ābēlis dasamīdžu,
Kai pi eistys māmuleņis.
Nu ābēlis bērst bollti zīdi,
A maņ gaudys asareņis.

# 3944.13
Pagulst mana māmuliņa
Apakš zaļa veleniņa.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Cirta pliķi, spēr' ar kāju,
Pamezdama maizi deva.

# 3944.14
Žēli mani māte sauc,
Apakš zemes guledama;
Es jo žēli atsaucos,
Virs zemites staigadama.
Celies, mana māmulite,
Es pacelšu veleniti;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirta, matus plūca,
Kājām spēra pabeņķē,
Pārmezdama maizi deva,
Kā savam sunišam.

# 3944.15
Žēli raud sērdienite,
Gar kapiem ganidama.
Te gul mana māmuliņa
Apakš zaļa veleniņa.
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirta, matus plūca,
Kājām spēra pabeņķēi.

# 3944.16
Tu, Dieviņ, gan redzeji,
Ko man dara sveša māte:
Sita pliķi, plūca matus,
Spēr' ar kāju pabeņķē.

# 3944.17
Ēeļ, māmeņ, tu galveņu,
As paēeļšu veļēņeņu;
As tev teikšu raudādams,
Ku man dora sveša māte:
Ēērta pliķi, pleš aiz motu,
Sper ar kāju pabeņķī.

# 3944.18
Celies, mana māmulite,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirta, matus plūca,
Kājām spēra pabeņķī.

# 3944.19
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu veleniņu;
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Graiz' ar rīksti, plēsa matus,
Spēr' ar kāju pakausē,
Dod brokastam pelu maizi,
Melnu rudzu putariņu.

# 3944.20
Celies, mana māmuļite,
Es pacelšu veleniņu;
Gan tu biji gulejusi,
Gan es gauži raudajusi.
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Plūc matiņus, sper ar kāju,
Dod maiziti pārmezdama.

# 3944.21
Celies, mana māmulite,
Man nevaid žēlotaja.
Es tev teikšu raudadama,
Ko man dara sveša māte:
Pliķi cirte, matus plūce,
Deve maizi pārmezdama.

# 3945.00
Apsēdos raudadama
Tēva kapa maliņāi.
Te gul manis mīļš tētitis,
Mans maizites devejiņis.

# 3946.00
Apses lapa nodrebeja,
Lielu vēju redzedama;
Bārenite nodrebeja,
Bārgus vārdus dzirdedama.

# 3947.00
Ar raudām atsagulos,
Ar raudām piesacēlos:
Ne man tēva tīrumiņa,
Ne māmiņas padomiņa.

# 3948.00
Osa, osa pura zāļe,
Aiz osuma nazīdēje;
Bārga, bārga sveša māte,
Aiz bārguma narunāja.

# 3948.01
Aiz osuma pura zāļe
Zīdet nazīdēja;
Aiz borguma sveša māte
Runāt narunāja.

# 3949.00
Osa, osa pura zāļe,
Bārga sveša māmuļeņa.
Pura zāļi es pārbrydu
Ar bosām kājeņām,
Svešys mātis napileudžu
Ar gaudām osorām.

# 3949.01
Osa, osa pura zāļe,
Vairāk osa sveša māte.
Pura zāļi pārtecēju
Bosojām kājeņām;
Svešas mātes napārprosu
Ni gaudām osorām.

# 3950.00
Osa, osa pura zoļa,
Vaļ osāka iskapteņa;
Borga, borga sov' māmeņa,
Vaļ borgāka sveša māta.

# 3951.00
Asariņu upe tek,
Kas to pilnu pieraudaja?
Bāreniši pieraudaja,
Gar kapiem staigadami.

# 3952.00
Asariņu upe tek,
Kas to pilnu pieraudaja?
Raud sērdieņi, raud atraiši,
Raud nabagu darbenieki.

# 3952.01
Asariņu upe tek,
Ne ta viena pieraudata:
Raud sērdieņi, raud grūtdieņi,
Raud nabaga darbinieki.

# 3952.02
Asariņu upe tek,
Vaj es viena pieraudaju?
Raud sērdieņi, raud atraitnes,
Raud nabaga gājejiņi.

# 3952.03
Asariņu upe tek,
Vaj es viena pieraudaju?
Raud bāriņi, raud atraikne,
Raud nelieša līgaviņa.

# 3952.04
Asariņu upe tek,
Kas to pillu pieraudaja?
Raud sērdiene, raud atraikne,
Raud nabaga darbenieki.
Raud sērdiene, mātes žēl,
Atraikn' sava mūža drauga,
Raud nabaga darbenieki,
Sīvus kungus klausidami.

# 3952.05
Asaraina upe tek,
Vaj ta viena pieraudata?
Raud sērdieņi, raud atraiknes,
Raud nabaga darbinieki.
Raud sērdieņi tēva, mātes,
Raud atraiknes mūža drauga,
Raud nabaga darbinieki,
Sīvu kungu klausidami.

# 3952.06
Pilna, pilna ta upite,
Kas to pilnu pieraudaja?
Raud sērdiene, raud atraitne,
Raud nabaga darbeniekis.
Sērdienite mātes rauda,
Atraitnite arajiņa,
Tas nabaga darbeniekis,
Dziļus dubļus bradadamis.

# 3953.00
Asariņu upe tek
No kalniņa lejiņā:
Stāv deviņas bārenites
Kalniņā raudadamas.

# 3953.01
Deviņas straumes teka
No kalniņa lejiņā:
Sēd deviņi bāreniši
Kalniņā raudadami.

# 3953.02
Sērdienites sasēdušas
Viņa kalna galiņā;
Asariņu upe tek
No kalniņa lejiņā.

# 3954.00
Atsabēdzi, bārenite,
Istabiņas dibenā,
Svešā māte šautri nesa
Zem baltās vilnainites.

# 3955.00
Atsasēdu raudadama
Straujas upes maliņā.
I upite tā netek,
Kā tek manas asariņas.

# 3955.01
Atsasādu raudādama
Strau-upites maļeņā.
Strau-upite tai natak,
Kai tak munas asareņas.

# 3956.00
Atsēdos raudadama
Straujas upes maliņā,
Lai iztek kā upite,
Kas man gauži raudinaja.

# 3957.00
Atsasēdu raudadama
Straujupites maliņā.
Straujupite, tecedama,
Aiznes manas asariņas.

# 3958.00
Atsēdos raudadama
Straujupitaes maliņā
Straujupita ātri tek,
Man asaras vēl ātrak.

# 3959.00
Atsēdos raudadama
Uz peleka akmentiņa,
Lai nogula kā akmens,
Kas man gauži raudinaja.

# 3960.00
Atstāj mani māmuliņa
Svešu ļaužu pulciņā.
Apauņati man kājiņas,
Izvedati uz celiņa,
Lai es ari līdzi tieku
Līdz citiemi bāliņiem.

# 3961.00
Auklejusi māmuļiņa,
Lietā vis nelikusi;
Liec lietā, sveša māte,
Tev būs daži mīļi vārdi.

# 3961.01
Es bij visa nelietita
Par māmiņas auklejumu;
Liec lietāi, sveša māte,
Tev būs daži mīļi vārdi.

# 3961.02
Māmiņ' mani auklejuse,
Godā vis nelikuse;
Liec godā, sveša ma.te,
Tev būs visi mīļi vārdi.

# 3962.00
Auksta diena, silt' man bija
Ar māmiņas paladziņu;
Silta diena, aukst' man bija
Svešas mātes villainē.

# 3963.00
Bārenite bēdajās,
Grūta dzīve pasaulē:
Sveša māte kultin kūla,
Kāju spēra pabeņķē.

# 3964.00
Bārenite es būdama,
Ganos gāju dziedadama:
Māmiņ' man, nomirstot,
Piesacija neraudāt.

# 3965.00
Bāriņeite gauži raud,
Aiz durovu stāvādama,
Sveša māte ustobā,
Skuju reikste ruēeņā.
Naryudini, sveša māte,
Tiki gauži bāriņeitis,
Bāriņeitis asareņis
Moksoj zalta gabaļeņu.

# 3966.00
Bārenite gauži raud
Zilas jūras maliņā,
Gaida savu laimes dienu
Par jūriņu atnākot.

# 3967.00
Bārenite gauži rauda,
Uz rociņas guledama.
Kā ta gauži neraudās,
Tai nav tēva, māmuļiņas,
Sviedrus slauka guldamiesi,
Asariņas celdamiesi,
No rītiņa kājas āva
Tumšajā kaktiņā.

# 3968.00
Balta vista olu dēja,
Pelekā izpereja;
Sava māmiņ' i aukleja,
Sveša māte maldinaja.

# 3968.01
Bollta vysta ulys dia
Palakā izperā;
Sova māmeņa auklā,
Sveša mota malldynā.

# 3969.00
Bīsties grēku, sveša māte,
Neraudini bāreniti,
Bārenites asariņas
Maksā zelta gabaliņu.

# 3969.01
Deistīs grāka, sveša māte,
Naraudiņ bāriņeitis,
Bāriņeitis asareņis
Moksoj zalta gabaļeņu.

# 3969.02
Bīsties Dievu, sveša māte,
Nenicini bārenites,
Bārenites asariņas
Maksā zelta gabaliņu.

# 3969.03
Es piesaku tev, māsiņa,
Bārenišu nerūdini,
Bārenišu asariņas
Dievam zelta gabaliņi.

# 3970.00
Birstat, birstat, apšu lapas,
Mana tēva ataugā;
Ritat, ritat, asariņas,
Mātes austā priekšautā!

# 3971.00
Būtu manas māmuliņas
Jel pakrēslis istabā,
Nebūt' mani sveši ļaudis
Bārenites pasaukuši.

# 3971.01
Dedzu skalu, dedzu sveci,
Tumša mana istabiņa;
Celies mana māmulite,
Tūlin gaiša istabiņa.

# 3971.011
Būtu manas māmuļiņas
Da pakrēslis istabā,
Vēl i tad man's nesauktu
Sveši ļaudis bārenites.

# 3971.02
Kad man būtu īsti brāļi
Ij ne strada lielumiņu,
Vēl ij tad sveši ļaud's
Man's nesauktu bārenites.

# 3971.03
Kaut būt' manas māmuļiņas
Jel pakrēslis istabā,
Vēl i tad sveši ļaudis
Man's nesauktu bārenites.

# 3971.04
Kaut man bijse māmuļiņa
Ir pakrēšļ istabā,
I tad mani sveši ļaudis
Bārenites nepasauktu.

# 3972.00
Dieva dēļ es pasauču
Svešu māti māmaļiņu:
Ne ta kāre šūpuliša,
Ne mazai maizes deva.

# 3973.00
Dievs bij man novēlejs
Sērdienim vien dzīvot:
Mazam mire māmuliņa,
Nu akala arejiš.

# 3974.00
Dievs dod manim veselibu,
Man mazami bērniņam,
Ne man bija tēva, mātes,
Ne īstā bāleliņa.

# 3975.00
Dievs nedeva tā sērdieni,
Kā es biju sērdienite:
Mazai manim tēvs nomira,
Pusaugušai māmulite,
Pusmūžiņu dzīvojot,
Nomirst maizes arajiņis.

# 3976.00
Dievs nedeva tā sērdieni,
Kā es biju sērdienite:
Ne man tēva piedzemot,
Ne māmiņas uzaugot.

# 3977.00
Dievs nedodi tā raudāt,
Kā raudaju uzaugdama:
Div' upites strauji tek
Manu žēlu asariņu.

# 3978.00
Divas vien mēs māsiņas,
Abas divas bārenites:
Kur mēs abas sēdejam,
Tur asaru upe tek.

# 3979.00
Div' sērdieni sasēduši
Vienā laivas radziņā;
Viena raud, otra raud,
Pilna laiva asariņu.

# 3979.01
Sasasēda div' atraiknes
Vienā laivas galiņā;
Raudaj' viena, raudaj' otra,
Laiva slīka asarās.

# 3979.02
Atsasāda div' bārinis
Vīnys laivys gaļeņā;
Vīna raud, utra raud,
Pyllna laiva asareņu.

# 3979.03
Sasasāda div' atraitnes
Vīnas laivas gaļeņā;
Raud i vīna, raud i utra,
Pyllna laiva asareņu.

# 3980.00
Div' upites blakam tek,
Viena otru laistijās;
Div' sērdieņi satikās,
Vienis otru mīlejās.

# 3981.00
Div' upites sateceja,
Viena otru laistijās;
Div' sērdienes satikušas,
Viena otru žēlojās.

# 3981.01
Div upits (upiņ) satekuš,
Viens otar laistijes;
Div sērdieņ sagājuš,
Viens otar žēlojes.

# 3981.02
Div' upites satekās,
Viena otru laistidama:
Div' sērdieņi sagājās,
Viens otru žēlodams.

# 3982.00
Domāt vien izdomaju,
Gādāt vien izgādaju,
Kā dzīvošu bez māmiņas,
Ar māmiņu iesākuši.

# 3983.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Bez vējiņa vakarā;
Tā drebeja dēla māte,
Padēliņu aukledama.

# 3984.00
Dziedadama, raudadama
Apteceju ezeriņu:
Balta puķe ezerā,
Šķitu savu māmuliņu.

# 3984.01
Zaļa ņiedra ezerā,
Šķitu savu māmuļiņu,
Trīs dieniņas saraudaju,
Maliņā stāvedama.

# 3984.02
Trīs dieniņas saraudaju
Ezeriņa maliņā:
Balta puķe ezerā,
Šķitu savu māmuliņu.

# 3984.03
Trīs reizites apteceju
Ap ezaru raudadama:
Baltu puķi ezerā
Šķitu savu māmuliņu.

# 3985.00
Dzīdātum, lusteitum,
Ka bāriņa nabyutum.
Jamu dzīdāt, jamu lustet,
Bērst maņ gaudas asareņas.

# 3985.01
Dzīdātumi, lustātum,
Ka nabeutum bāriņeite;
Gon gribēju prīcātīs,
Bērst man gaudys asareņis.

# 3986.00
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Tev galviņa nesāpeja;
Man galviņa daudz sāpeja,
Daudz raudaju māmuļites.

# 3987.00
Dzied', gailiti, vaj nedzied',
Nebūs gaismas vakarā;
Raud', bērniņ(i), vaj neraud',
Nedzird tava māmuliņa.

# 3987.01
Dzied', gailit, vaj nedziedi,
Nebūs gaismas vakarā;
Raud', bērniņ, vaj neraudi,
Nedzird tava māmuliņa.
Sveša māte gan dzirdeja,
Ta par tevi nebēdaja,
Ta par tevi nebēdaja,
Kā par koka gabaliņu.

# 3988.00
Dziedi, gailit, vaj nedziedi,
Nebūs gaismas vakarā;
Raudi, bērniņ, vaj neraudi,
Nava mātes istabā.

# 3988.01
Dzīdi, gaiļeit, i nadzīdi,
Navā gaismys vokorā;
Raudi, bērņeņ, i naraudi,
Navā mātis ustobā.

# 3989.00
Dzirdēt bij, ne redzēt,
Kāda sveša māmuliņa:
Uz darbiņa rātin rāja,
Valodiņu nicinava.

# 3990.00
Eimam, meitas, klausities,
Kā dziedaja sērdieniši:
Guģodami, sērodami,
No māmiņas vien dziedaja.

# 3991.00
Elle, elle kunga rija,
Otra sveša māmuliņa:
Kunga rija sviedrus dzēra,
Sveša māte asariņas.

# 3991.01
Elle, elle kunga rija,
Otra elle svešā māte:
Kunga rija darbu elle,
Sveša māte asoriņu.

# 3991.02
Elle, elle kungu (kunga) rija,
Otra elle dēlu māte:
Kungu rija sviedrus dzēra,
Dēlu māte asariņas.

# 3992.00
Es ar biju sērdienite,
Es līdzeju sērdienei:
Kad dziedaja, līdz dziedaju,
Kad raudaja, līdz raudaju.

# 3993.00
Es ar savu mātes māsu
Celiņā satikos;
Tādi paši mīļi vārdi,
Kā manai māmiņai.

# 3993.01
Dzirdu savu mātes māsu
Aiz durvim runajot:
Tāda jauka valodiņa,
Kā manai māmiņai.

# 3993.02
Es satiku celiņā
Mātes īstu bāleliņu.
Noglaudija man galviņu,
Noslaucija asariņas;
Tādi paši mīļi vārdi,
Kā manai māmiņai.

# 3993.03
Mātes māsiņ' i satiku
Tīrumiņa galiņā;
Tāda pate valodiņa,
Kā manai māmiņai.

# 3993.04
Mātis māseņu satyku (satopu)
Uļneiceņis gaļeņā;
Taida jauka voludeņa,
Kai munai māmeņai.

# 3993.05
Redzej' savu mātes māsu,
Cerej' savu māmuļiti:
Tapat sedza villainiti,
Kā sedz mana māmuļite,
Tādi paši mīļi vārdi,
Kā manai māmiņai.

# 3994.00
Es dziedaju, es lelloju,
Neviens preti nelelloja;
Kad būt' mana māmuliņa,
Ta preti atlellotu.

# 3995.00
Es dziedatu rītā agri,
Kad galviņa nesāpetu,
Kad nebūtu sveša māte
Ar ķipiti sasituse.

# 3996.00
Es iesēju raibu rozi
Mātes kapa galiņā;
Ik rītiņus, ik vakarus
Asaram nolaistiju.

# 3997.00
Es gribeju sievu kult,
Nav kociņa līdumā;
Kad gribeju bāreniti,
Koks kociņa galiņā.

# 3997.01
Kad gribeju sievu kult,
Nava koku līdumā:
Kūlu kalpu, kalponiti,
Koks kociņa galiņā.

# 3997.02
Saimnieks kūla līgaviņu,
Nav kociņa mežiņā;
Kad nokūla kalponiti,
Koks kociņa galiņā.

# 3998.00
Es iztapu māmiņai,
Šūpulēi guledama;
Svešai mātei neiztapu,
Kā ritenis tecedama.

# 3999.00
Es lustiga, es vēliga,
Svešas mātes audzinata;
Gan zinama sveša māte,
Nav padoma devejiņa.

# 4000.00
Es nabags bāra bērns,
Kungi mani noķīlaja:
Noņem man zemes rūķi [?]
Un to koka knāpamo.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv