03601 - 03800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve. ( 3088 - 3904)
2.2.2. Brāļi un māsas. ( 3377 - 3676)
2.2.2.9. Savstarpēji pārpratumi. ( 3548 - 3622)
2.2.2.9.2. Māsa gaužās par dažādām pārestībām no brāļa puses un solās atspītēt. ( 3576 - 3618)

# 3601.00
Kā bij manim vairak iet,
Kā klausit bāliņam?
Druvāi manim saule lēca,
Druvāi saule nolīgoja.

# 3602.00
Kas, akmini, tevi kala
Sīkajā sudrabā?
Kas, māsiņa, tevi teica?
Paši brāļi niecinaja.

# 3602.01
Ai, pelekis akmentinis,
Kas kals tevi sudrabā?
Kas, māsiņa, tevi ņems?
Paši brāļi niecinaja.

# 3602.02
Kas, māsiņa, tevi teica?
Brāļi tevi niecinaja,
Brāļi tevi niecinaja,
Mūžu vērgu gribedami.

# 3603.00
Kas nu rudzu garumeņa,
Ka navaida brīdumeņa?
Kas nu brāļu ļelos slavas,
Ka māseņas nacerēja.

# 3604.00
Ko tu raudi visai gauži,
Māsa mana jaunakā?
Ko, brāli, neraudašu,
Mazam rasa man jabrien.

# 3605.00
Kulies pate, kunga rija,
Ja nevaid kūlejiņu;
Teicies pate, brāļu māsa,
Ja nevaid teicejiņa.

# 3605.01
Iries pate, oša laiva,
Ja nevaid īrejiņa;
Teicies pate, brāļa māsa,
Ja nevaid teicejiņa.

# 3605.02
Lai kūlēs kunga rija,
Kad nevaid kūlejiņa;
Lai teicās brāļa māsa,
Kad nevaid teicejiņa.

# 3606.00
Kungam vaļa vīru rāt,
Vīram savu līgaviņu;
Tās vaļiņas vien nebij,
Bāliņam māsu rāt.

# 3607.00
Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu pakavēt?
Viens pats man bāleliņš,
Tam bij bārga valodiņa.

# 3608.00
Laba biju labinama,
Niecinama nedereju,
Niecinama nedereju
Ne īstam brālitim.

# 3609.00
Mūžam sila papardite
Skaistu ziedu neziedeja;
Mūžam māsa no bāliņa
Laba vārda nedzirdeja.

# 3610.00
Nežēloju brāļa maizes,
Ēžu pati, devu otram:
Pūru vedu tautiņās,
Ne bāliņa rudzu klēti.

# 3610.01
Ēdu pati, devu otram,
Brāļa maizes netaupiju:
Vaj es brāļa rudzu klēti
Līdzi ņēmu tautiņās?

# 3610.02
Ēdu pate, dev' otram,
Bāliņos dzīvodama;
Ne ieliku brāļa maizes
Sava pūra dibenā.

# 3610.03
Kad dzīvoju brāliņos,
Ēdu maizi, devu otram:
Brāļa maizes neieliku
Sava pūra dibenā.

# 3610.04
Pate ēdu, otram devu,
Tēva maizes netaupiju:
Kad es iešu tautiņās,
Nedos līdz rudzu klēts.

# 3611.00
Nīdi, nīdi tu, bāliņi,
Gan tu mani iznīdesi.
Iesi pats, ņems kalponi,
Nebūs mana gājumiņa.

# 3611.01
Nīdi, nīdi, māmulite,
Gan tu mani iznīdesi;
Gan tu mani pieminesi,
Ar kalponi rādamās.

# 3612.00
Paēdu pupiņas pie bāleliņa;
Gribeju maizites, nedrīkstu prasit.

# 3613.00
Reti, reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reti, reti tie brāliši,
Kas māsiņas mīļi tur'.

# 3613.01
Reta, reta ta sētiņa,
Kur pie vārtu ozoliņš;
Reti, reti tie brāliši,
Kas māsiņu mīļi tur'.

# 3613.02
Reti, reti to eglišu
Ar smalkām skujiņām;
Reti, reti to brālišu,
Kas māsiņas mīļas tur'.

# 3613.03
Retum reti tie zirniši,
Kas ar zelta ziediem zied;
Retum reti tie bāliņi,
Kas māsiņas mīļi tur'.

# 3614.00
Svešs svešam tā nedara,
Kā bālins man darija:
Svešs svešam laipu met,
Bālins grūda ūdenī.

# 3615.00
Timsā gāju, neredzeju,
Kājām ceļu taustidama,
Tomēr saka bāleliņi,
Neka laba nedarot.

# 3616.00
Vaj dēļ kunga grūta darba
Man bēdigi jadzīvo?
Vaj dēļ bārga bāleliņa
Jauna gāju tautiņās?

# 3617.00
Viens bāliņš, div' bāliņi,
Vairak, māmiņ, nevajaga;
Ir to pašu Dievs un gan,
Kau ar godu dzīvojuši.

# 3617.01
Man nav daudzi bāleliņu,
Viens brālitis, div' bāliņi;
Ir to pašu diezin cik,
Kaut godigi dzīvojuši.

# 3618.00
Citi brāļi māsu teica,
Kādi brāļi mani teica?
Mani teica darbi mani,
Man' ērdava valodiņa.

2.2.2.9.3. Brāļa pārmetumi māsai. ( 3619 - 3622)

# 3619.00
Gulbits skrien par ezaru
Ar baltiem svārciņiem;
Man māsiņu pilna sēta,
Man krekliņi nemazgati.

# 3619.01
Balts gulbits ezarā,
Balts krekliņš mugurā;
Man māsiņa veletaja,
Man tik balta neveleja.

# 3619.02
Balts gulbits ezerā
Spārnus vien plivinaja;
Man māsiņu pilna sēta,
Man tik balti nemazgaja.

# 3620.00
Kalab manis kumeliņis
Vakareju jūgumiņu?
Netikušas man māsiņas,
Nenojūdza kumeliņu.

# 3621.00
Kliba bija mūs' māsina
Visu garu vasariņu;
Klibodama izkliboja
Baltābola pļāvuminu.

# 3622.00
Velc, bāliņ, baltu kreklu,
Met melno ezerā,
Ja māsiņa neveleja,
Lai veleja raudevite.

2.2.2.10. Māsu satiksme savā starpā. ( 3623 - 3641)

# 3623.00
Ai, māsiņ, ai, māsiņ,
Vēl mēs divi bārsamies,
Kam tu viena patureji
Mātes austas villainites.

# 3623.01
Es izjēmu māsiņai
No pūriņa villainiti;
Vaj tev vien piedereja
Mātes austas villainites.

# 3624.00
Bārga biju, neliedzos,
Pret citām māsiņām:
Es citām māsiņām
Villānišu nodeveja.

# 3625.00
Div' upites blakam tek,
Viena otru laistijās;
Div māsiņas kopā auga,
Viena otru puškojās.

# 3626.00
Divas vien mēs māsiņas,
Abas vienu lielumiņu.
Mums bij viena brūna kleita,
To mēs abas valkajam.

# 3626.01
Divas vien mēs māsiņas,
Abas vienu garumiņu.
Pirksim vienus brūnus svārkus,
Abas vienus valkasim.

# 3627.00
Divas vien mēs māsiņas,
Kur mēs mīļi dzīvojam!
Krustiem auga zelta zāle,
Kur mēs abas staigajām.

# 3628.00
Divas vien mēs māsiņas,
Mums trešās nevajaga,
Mums trešās nevajaga,
Ienaidiņa cēlejiņas.

# 3629.00
Driču dryva bollta zīd
Aiz vysām driviņām;
Pastareite ju gudrāka
Aiz vysām māsiņām.

# 3630.00
Ej iedama, vecā māsa,
Ko tik ilgi tūļojies?
Es nevaru tevis dēļ
Sevis daiļi darināt.

# 3630.01
Māsiņ mana vecakā,
Ej papriekšu tautiņās;
Es nedrīkstu tevis dēļ
Sevis daiļas darināt.

# 3631.00
Māsiņ mana jaunakā,
Nemin mani kājiņām!
Ja šķīrās, ja veicās,
Ej papriekšu tautiņās.

# 3632.00
Mēs bijām div' māsiņas,
Abas vienu augumiņu,
Abas divas valkajam
Vienu zīļu vainadziņu.

# 3633.00
Mēs bijām div' māsiņas,
Abas vienu garumiņu.
Vilkām abas brūnus svārkus,
Sedzām mēļas villainites.

# 3633.01
Divas vien mēs māsiņas,
Abas vienu garumiņu,
Lai gājām, kur gājām,
Māvēm abas brūnus bruntšus,
Māvēm abas brūnus bruntšus,
Likam zīļu vainadziņu.

# 3634.00
Mēs bijām div' māsiņas,
Bet mēs gauži rājamies:
Viena grib, otra grib
Mātes austas villainites.

# 3635.00
Mēs bijāmi duj' māsiņas,
Bet mēs mīļi dzīvojām,
Sedzām vienas villainites,
Likām vienus vainadziņus.

# 3635.01
Mēs bijām div' māsiņas,
Abas mīļi dzīvojām:
Vilkām abas vienus svārkus,
Sedzām vienas villainites.

# 3635.02
Mēs bijam div' māsiņas,
Mēs div' mīļi dzīvojam:
Sedzam vienu vilnainiti,
Likam vienu vainadziņu.

# 3635.03
Mēs bijam trīs māsiņas,
Visas mīļi dzīvojam:
Sedzam vienas villainites,
Likam vienus vaiņadziņus;
Dabujam rieksta kolu,
To uz pusi dalijam.
Kad mes trīs šķirsimies,
Plūdis žēlas asariņas.

# 3636.00
Mes bijam div' māsiņas,
Vienu reizi rājamies.
Tev jo daudz, man jo maz
Mātes baltu villainišu;
Tev lādite vāku spēra,
Man mazajā pusitē.

# 3637.00
Mēs bijam trīs māsiņas,
Tās duj' mani neieredz;
Mēs gājam par laipiņu,
Iegrūž mani upitēi.

# 3638.00
Mēs bijām trīs māsiņas,
Trīs laipiņas laipojām.
Videjai māsiņai
Laipa grima dibenā.

# 3639.00
Saderam mēs māsiņas,
Mūsu lopi nesader:
Mūsu zirgi, mūžu govis
Kājiņām mīdijās.

# 3640.00
Stāv ar Dievu, vaj ar velnu
Vecā māsa bāliņos!
Kau izgājse pērnruden,
Es izietu šoruden.

# 3641.00
Tu māsiņa dižakā,
Nerāj mani mazako,
Tu dzīvoji dižu darbu,
Es mātei kājas āvu.

2.2.2.11. Dažādas dziesmas par brāli un māsu. ( 3642 - 3676)

# 3642.00
Bisenieki, medenieki
Mani balti bāleliņi:
Putras katlu izbiseja,
Biezumiņu mekledami.

# 3643.00
Brāļi mani brāliši, es brāļu māsa;
Kā liepa līgoju brālišu vidūi.

# 3644.00
Brāļi man ir lieli vīri,
Es māsiņa mazakā;
Cel, laimit, augstu krēslu,
Lai es sēž līdz bāluliņ'.

# 3645.00
Iesim abi, bāleliņ,
Lietas koku mežiņā:
Tev vajag arklam balsta,
Man pūram dibeniņa.

# 3645.01
Iesim abi, bāleliņi,
Lietu koku mežiņā:
Tev vajaga koklēm galdu,
Man ieloka austuvites.

# 3646.00
Eit', māsiņas, kur iedamas,
Kur jūs mani atrasit?
Baltāi rožu kalniņāi,
Apakš rožu lapiņām.

# 3647.00
Es piekusu, vairs nevaru,
Savu brāli mekledama;
Rokā nesu ķēžu jostu,
Rokā vara vainadziņu.

# 3647.01
Es piekusu, vairs nevaru,
Vien' iedama druviņā;
Rokā nesu ķēžu jostu,
Rokā cauņu cepuriti.

# 3647.02
Piekususe, nevar' vaira,
Brāļam pakaļ dzīdamās;
Rokā nesu vaska kurpes,
Rokā zīļu vainadziņu.

# 3647.03
Piekususe, nevar' vairs
Līdzi iet tautiešam;
Saujā nesu vasku kurpes,
Saujā ziedu vainadziņu.

# 3648.00
Gana man ša auguma,
Gana šai padomiņa,
Lai aug mani citi brāļi
Jo lielaki, jo gudraki.

# 3649.00
Godam sedzu sudrabiņu,
Ne savam siltumam;
Godam mani bāleliņi,
Ne maizites devejiņi.

# 3649.01
Goda dēļ zīdu sēju,
Ne tur kāda siltumiņa;
Slavas deļ brāleliņi,
Ne tur kāda bagatiba.

# 3649.02
Godam sedzu zelta saktu,
Vaj tur kāda siltumin'?
Slaves dēļ bālelini,
Ne maizites devejin'.

# 3649.03
Godam zelts, sudrabiņš,
Ne manam siltumam;
Slavas dēļ bāleliņš,
Ne maizites devejiņš.

# 3650.00
Kāp kalnā, brāļu māsa,
Kalnā tavi bāleliņi,
Kalnā tavi bāleliņi
Vara vārtus virinaja.

# 3650.01
Kāp, māsiņa, tu kalnā,
Kalnā tavi bāleniņi,
Kalnā tavi bāleniņi
Vizulišus kaldinaja.

# 3650.02
Kāp kālnā, brāļu māsa,
Kālnā tovi bāļeļeņi,
Kālnā tovi bāļeļeņi
Vara vārtus vyrynāja.-
Na vysīm bāļeņīm
Vara vārtus vyrynāt,
Na vysām māseņām
Nosāt zeiļu vaiņuēeņu.

# 3651.00
Kas tur brida par upiti,
Kas tās niedras kustinaja?
Tas jau bija mans brālitis
Ar tām pāva actiņām.

# 3652.00
Ko, bāliņ, bēdajies
Tu par mantas mazumiņu?
Pras' māsiņu, pasacis,
Kur bij ņemti padomiņu.

# 3653.00
Ko daram pieci brāļi
Šādu garu vasariņu?
Uzcērtam dēļu klēti,
Pieberam miežu rudzu.

# 3654.00
Kur es iešu, kur palikšu,
Tik neveikla uzauguse!
Ne es mīlu tautiņām,
Ne saviem bāliņiem.

# 3655.00
Kur ošiem lapas bira,
Tur aug kupli ķimeniņi;
Kur slaveni brāleliņi,
Tur māsiņas slinkas auga.

# 3656.00
Liepas vien tāi mežā,
Nav neviena ozoliņa;
Māsas vien tāi ciemā,
Nav neviena bāleliņa.

# 3657.00
Leiti, Leiti, Leitiņā[?]
Manu baltu brāleliņ!
Vaj tadēļ Leitis bija,
Kad tam Leišu cepurite.

# 3658.00
Lūdzu Dievu dziedadama,
Lai bagats bāleliņš;
Dieviņš manim palīdzeja
Bez bagata bāleliņa.

# 3659.00
Māseņ' muna aiz iudiņa,
Otr' iudiņa maļeņā;
Da vīnai laivu dzynu,
Da utrai kumeļeņu.

# 3660.00
Maza, maza man galviņa,
Bet jo gudris padomiņš:
Vecakais bāleliņš
Man prasija padomiņu.

# 3661.00
Maza, maza man' māsiņa
Kā ta lauka cielaviņa;
Nav gaismiņā izauguse,
Tek pa lauku dziedadama.

# 3662.00
Mīl kungam zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Mīl manam bāliņam
Tīras maizes gabaliņš.

# 3663.00
Ne upite vien tek strauji,
Strauji tek i ezeriņš;
Ne māsiņa vien dzied skaisti,
Skaisti dzied i bāleliņš.

# 3664.00
Nelielies, bāleniņ,
Otra vīra matu plūkt,
Lieli savu līgaviņu
Tīru rudzu maldināt.

# 3665.00
Pušku dēļ, bāleliņi,
Neir laivu ezarā,
Skaisti tev piedereja
Nepuškota cepurite.

# 3666.00
Tec, upit, neviļņo,
Lai viļņo ezarits;
Ej, māsiņ, nerunā,
Lai runā bālulits.

# 3667.00
Tu māseņ, es māseņ,
Tev guteņa, maņ guteņa;
Pārdosim mes guteņes,
Perksim zeiļu vainuceņ'.
Tu brāļeits, es brāļeits,
Tev zirdzeņš, maņ zirdzeņš;
Pārdosim mes zirdzeņ'.
Perksim caunu capureiš'.

# 3668.00
Tverat, brāļi, gaidat, brāļi!
Māsa skrēja ezerā:
Ezers ziede zilu ziedu,
Šķiet māsiņa linu lauku.

# 3668.01
Kliedziet, brāļi, māsiņai,
Māsa brien ezerāi:
Apmiglojis ezeriņis,
Šķiet māsiņa griķu druvu.

# 3668.02
Sauciet, brāļi, māse nāce,
Lai neiet ezarā:
Ezariņš samigloj's,
Viņa šķiet griķu druvu.

# 3668.03
Tec, brāliti, sauc māsinu,
Māsa brida ezerā:
Zied niedrite zilu ziedu,
Māsa šķieta linu lauku.

# 3669.00
Vaj, ļautiņi, redzejat
Man' bāliņu celiņā?
Sirmi zirgi, brūni svārki,
Zirņu ziedu cepurite.

# 3670.00
Vaj tas manis bāleliņis
Ar to gludu valodiņu?
Rigā dzimis, Rigā audzis,
Rigas svārki mugurā.

# 3670.01
No valodas vien pazinu,
Kas nav manis bāleliņš:
Pieci vārdi gludi gāja,
Sestais nāca skabargains.

# 3671.00
Vaj tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vaj tik vien labu ļaužu,
Kā mēs divi bāleliņi?

# 3671.01
Tik pi myusu lobus ļaužu,
Ka mes četri ciļveceņi:
Tava siva, muna siva,
Mes div' eisti bāļeļeņi.

# 3671.02
Tik vien bija labu ļaužu,
Kā mēs seši cilveciņi:
Tēvs ar dēlu, māt' ar meitu,
Es ar savu līgaviņu.

# 3671.03
Tik vien bija labu ļaužu,
Kā mēs četri cilveciņi:
Div' bāliņi, div' māsiņas
Plānajāmi lūpiņām.

# 3671.04
Tik vien bija labu ļaužu,
Kā mēs četri cilveciņi:
Tava sieva, mana sieva,
Paši divi brāleliņi.

# 3671.05
Voj tyk vien lobu ļoužu,
Kā mas četri cilveciņi:
Tova sieva, muna sieva,
Mas poš' divi bāeleliņi?

# 3671.06
Vaj tik vien labu ļaužu,
Kā mēs četri cilveciņi:
Tava sieva, mana sieva,
Mēs paš' divi bāleliņi?

# 3671.07
Vaj tik vien saule spīd,
Kā pa logu istabā?
Vaj tik vien labu ļaužu,
Kā mēs četri cilveciņi:
Tava sieva, mana sieva,
Un mēs divi bāleliņi?

# 3672.00
Vaj celiņa man nebija,
Ceļmaliņu ij ejot?
Vaj bāliņu man nebija,
Svešus ļaudis bildinot?

# 3673.00
Viena biju vienenāma,
Viena daudzi nebēdaju:
Vienu vārdu izsaciju,
Maksā pieci bāleliņi.

# 3674.00
Viena pati man māsiņa
Reti brauca baznicā.
Sīlis bēra mugurā,
Dzenis važu pakaļā.

# 3675.00
Viena pate man māsiņa
Rigā brauca baznicā.
Rigā zviedza kumeliņis,
Kurzemē atskaneja.

# 3675.01
Es brāļiemi viena māsa,
Rigā braucu baznicā.
Rigā zviedza kumeliņis,
Kurzemēi atskaneja.

# 3676.00
Caur sētiņu upe teki
Zaļajāmi zīlitēm.
Ej, brāliti, salasit
Mazajē māsiņē.

2.2.3. Ģimenes īpašums. ( 3677 - 3838)
2.2.3.1. Tēva jeb brāļa sēta un novadiņš. ( 3677 - 3729)

# 3677.00
Ai tu mana brāļa sēta,
Tik cēlā vietiņā?
Pa pagalmu staigadama
Redzu tautu tīrumiņus.

# 3677.01
Aija, mana brāļa sēta,
Uzcīlā vietiņā!
Pie lodziņa sēdedama,
Redzu tautu tīrumiņus.

# 3677.02
Aija, manu brāļu sēta
Tuvu ceļa maliņā!
Stāv' pie loga rakstidama,
Redzu tautu tīrumiņus.

# 3678.00
Ai, mazais zemnieciņ,
Tavu skaistu dzīvošanu,
Stikla durvis, vara vārti,
Kā lielam muižniekam.

# 3679.00
Ai, tēva zemite, tavu jaukumiņu!
Smildziņa ziedeja sudraba ziedus!

# 3680.00
Apaļš puisis es uzaugu,
Apaļš mans kumeliņš,
Apaļ' mana tēva zeme
Kā viens vaska ritenits.

# 3680.01
Apaļš mans kumeliņš
Kā ūdens burbulits,
Apaļ' mana tēva zeme
Kā tas vaska ritentiņš.

# 3680.02
Apaļš puisis es izaugu,
Apaļ' ņēmu līgaviņu,
Apaļ' mana tēva zeme
Kā tas vasku ritenits.

# 3681.00
Astriem jumta istabiņa
Augsta kalna galiņā,
Svētu rītu saule lēca,
Ik svētdienas mirdzinaja.

# 3682.00
Daiļa sēta arajami
Pašā kalna galiņā:
Visapkārti liepu koki,
Vidū ziedi ābelites.

# 3683.00
Es nabaga bandinieks,
Kalnāi savas auzas sēju,
Kalnāi savas auzas sēju,
Lejāi manas mājas bija;
Lejāi manas mājas bija,
Trīs zeltiti avotini.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā bēri kumelini,
Tāi trešā avotā
Jaunas meitas velejās.

# 3684.00
Es uzaugu pie bāliņa,
Kā pie laba muižnieciņa:
Dēļ' ustaba, glāžu logi,
Sveces vien dedzinaju.

# 3685.00
Kāp kalnā, bāleliņ,
Kalnā laba dzīvošana;
Kalnā muižu būvesim,
Lejā govju laideriti.

# 3686.00
Kam ta baznica upites malā?
Ta mūsu bāliņa jaun' istabiņa;
Tur sēd māsiņas rakstidamas.

# 3687.00
Kam ta sēta pretim kalna,
Astra jumtu istabiņa?
Ta bāliņa sēta bija
Par laimiņas likumiņu.

# 3688.00
Kam ta sēta uz ta kalna,
Astriem jumta istabiņa?
Tur saulite mirgu meta
Miglainā rītiņā.

# 3689.00
Kam tie tādi klaji lauki,
Kam kuplie ozoliņi?
Tie bāliņa klaji lauki,
Kunga kupli ozoliņi.

# 3690.00
Kas kait man nedzīvot
Ezeriņa maliņā:
Bite līda ozolā,
Līdeciņa vēterī.

# 3690.01
Kas maņ skaiški nadzeivāt
Ļelys upis ļeiēeitī:
Bitis ļeida ozulā,
Leidaēeņis veterī (venterī).

# 3690.02
Tata luča, tata luča
Pededzites maliņā:
Bite līda kocavā,
Līdaciņa venterī.

# 3691.00
Kas kait manim nedzīvot
Gaujas līču maliņā:
Ziemu braucu kamanām,
Pavasari laiviņā.

# 3692.00
Kas kait man nedzīvot
Liela meža apakšā!
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule lidinaja.

# 3692.01
Vai, kaimene pušeniece,
Tavu jauku dzīvošanu:
Visapkārt bērzu birze,
Vidū saule ritinās.

# 3692.02
Kas kait (kaiš) man nedzīvot
Ozoliņa muižiņā!
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule vizinaja.

# 3693.00
Kas kaiš man nedzīvot
Ozoliņu muižiņā!
Visapkārt rudzi, mieži,
Vido zaļi ozoliņi.

# 3693.01
Kas kaiš mun naedzīvōt
Uozōeliņu muižiņā!
Vysapkārt ruidzi mieži
Vydō zoļi ōzōeliņi.

# 3694.00
Kas kait man nedzīvot
Ozoliņa muižiņā!
Visapkārt oši auga,
Vidā zaļi ozoliņi.

# 3694.01
Kas kaiteja mūs' kungam
Ozoliņa muižiņā!
Visapkārt liepas auga,
Vidū muižas ozoliņi.

# 3694.02
Kas man kait nedzīvot
Ozoliņa muižiņā!
Visapkārt liepas auga,
Vidū zaļi ozoliņi.

# 3694.03
Kas maņ kait nadzeivāt
Ozuļeņa muižeņā!
Vysapļeik sauļe speid,
Vydā zaļi ozuļeņi.

# 3695.00
Kas kait manim nedzīvoti
Jaun'ozolu muižiņā:
Caur muižiņu upe tek,
Pa upiti sudrabinis.

# 3696.00
Kas kaiš man nedzīvot
Ozoliņa muižiņā:
Cauri bira zelta nauda
Caur ozola lapiņām.

# 3696.01
Kas kaiš kungam nedzīvot
Ozolkalna muižiņā:
Skanedama nauda bira
Caur ozola lapiņām.

# 3697.00
Kas kait mani nedzīvot
Treju kalnu starpiņā:
Pūš vējiņis, kurš pūzdamis,
Visi pūta sidrabiņu.

# 3697.01
Kas kaiteja bajāram
Kalniņā nedzīvot:
Visi kalni, visas lejas,
Visi nesa sudrabiņu.

# 3697.02
Kas kaiteja bajāram
Kalniņāji nesēdēt:
Lai tie vēji kādi pūta,
Visi pūta sudrabiņu.

# 3697.03
Kas kaiteja kalniņā,
Kalniņāi laba dzīve:
Pūš vējiņš, kas pūzdams,
Visi pūta sudrabiņu.

# 3697.04
Kas kaiteja man dzīvot
Pašā lauka vidiņā:
Pūš vējiņš, kur pūzdams,
Visur pūš sudrabiņu.

# 3697.05
Kas kaiteja tev, māsiņ,
Kalniņā nedzīvot:
Pūta vējiņš, kurš pūzdams,
Visi pūta sudrabiņa.

# 3698.00
Kas kaiteja bajāram
Aiz Ventiņas nedzīvot:
Vējiņš vēte rudzus, miežus,
Ūdens dziernas ritinā.

# 3699.00
Kas kaiteja man dzīvot
Apaļā kalniņā:
Visapkārt saule tek,
Sudrabiņu sijadama.

# 3700.00
Kas kaiteja man dzīvota
Mana tēva zemitē:
Visapkārt zaļa birze,
Vidū kuplis ozolins.-
Kad es gāju uz karinu,
Nocērt' kuplu ozolinu.
No celmina bungas taisu,
No zariema stebuliti,
No ta paša vidutina
Bititēma mājas vietu,
No tās pašas galotnites
Māsinai pūra tīni.

# 3701.00
Kas kaiteja nedzīvot
Ierastā vietiņā?
Uz kalniņa tīra maize,
Lejā skaidris ūdentiņš.

# 3702.00
Ko pie teva es darišu?
Tēvam mazis novadiņš:
Es aplaidu svētu rītu
Visapkārt ganidama.

# 3703.00
Kungu, kungu ta muižiņa,
Ne ta manu bāleliņu:
Ik vakaru sateceja
Deviņiem celiņiem.

# 3704.00
Kuplis auga ozoliņš
Pie bāliņa namdurim.
Strazdiņš seid galiņē,
Lakstigala pazarēs.

# 3704.01
Kupli auga ozoliņi
Pie tām brāļa staļļdurim;
Sīki putni, mazi putni
Pa tām zaru pazarēm.

# 3704.02
Kupli auga ozoliņš
Brāļ' istabas pakaļā;
Strazdi dzied virsotnē,
Lagzdigalas pazarēs.

# 3705.00
Mazas bija man mājiņas,
Div'trejadi vara vārti.
Pa vieniem saule lēca,
Pa otriem mēnesits,
Pa trešiem mājā braucu
Ar dzeltenu kumeliņu.

# 3706.00
Maza, maza mana muižiņa,
Visapkārti ievas zied,
Visapkārti ievas zied,
Vidūi maza ābelite.

# 3707.00
Mazs bij tēva novadiņis,
Bet diženi turejās:
Visi mazi kadeģiši
Zied sudraba ziediņiem.

# 3707.01
Krotinieki mazs novadis,
Bet raženi turejās:
Visi mazi kadiķiši
Zelta ziedus noziedeja.

# 3708.00
Muižiņ, mana muižiņa,
Āriskā vietiņā!
Citi kungi dubļus brida,
Es brien zaļu dāboliņu.

# 3709.00
Ne es labi nezinaju,
Kas dzīvoja šāi sētā;
Vaj Dieviņis še dzīvoja,
Vaj bagati bāleliņi:
Visi mieti pie mietiņa
Sudrabiņa lapiņām.

# 3709.01
Pilla sēta vītoliņu
Sudrabiņa lapiņām.
Vaj tei bija Dievs dzievajis,
Vaj tie mani bāleliņi.

# 3710.00
Nevienam tā nebij,
Kā manam bāliņam:
Vitoliņi pie vārtiem
Sidrabiņa lapiņām.

# 3711.00
Nevienam tā nebija,
Kā manam tēviņam:
Visa sēta sudrabota,
Vārti zelta spordzitēm.

# 3712.00
Nevienam tā nebija,
Kā manam tēviņam:
Visapkārt dzelzu žogis,
Nevar skauģis pāri tapt.

# 3713.00
Nevienam tā nebija,
Kā manam bāliņam:
Stikla durvis, vara vārti,
Verās paši, neverami.

# 3713.01
Kam ta sēta pret kalniņu,
Ko austriņa vizinaja?
Dzelzu stabi, vara vārti,
Paši tek, neverami.

# 3713.02
Kas kaiš man nedzīvot
Pie bagata bāleliņa:
Stikla logi, vara vārti,
Paši tek, neverami.

# 3713.03
Kas maņ kaitej nadzeivāt
Pi bolltus bāļeļeņu:
Stykla logi, vara vārti,
Poši tak, naverami.

# 3713.04
Kur vēl otra tāda sēta,
Ka manos brālišos?
Kalnā treji vara vārti,
Visi paši atvērās.

# 3714.00
Nevienam tāda dārza,
Kā manam bāliņam:
Dzelza sēta, vara vārti,
Sidrabiņa atsledziņa.

# 3715.00
Ozoliņu klēti cirta,
Vara lika pamatiņas.
Šķitās mans brāleliņš
Saules mūžu nodzīvot.

# 3716.00
Pašam labi tev, brāliti,
Tavi lieli tīri lauki,
Tavi lieli tīri lauki,
Tava jauna līgaviņa,
Tava jauna līgaviņa,
Tavi bēri kumeliņi.

# 3717.00
Retam tāda dzīvoklite,
Kā manam brālitim:
Kalnā ievas balti zied,
Lejā strauja upe tek.
Kalnā teku puškoties,
Lejā balti mazgaties.

# 3718.00
Sāteņa, muna sāteņa
Oryskā vīteņā!
Vydā sēju rudzus, mīžus,
Apļeik zaļi ozoļeņi.

# 3719.00
Simtiņš auga ozoliņu
Priekš bāliņa nama duru;
Ja vēl būtu otris simts,
Ne sētiņas neredzetu.

# 3720.00
Sidrabiņa upe tek
Garam manu glāžu logu;
Tur es savus sārtus vaigus
Ik rītiņa nomazgaju.

# 3721.00
Sudrabota upe tek
Gar brāliša nama durvu:
Tur es muti nomazgaju,
No pieguļas pārjādams.

# 3721.01
Sudrabota upe tek
Gar brāliša zirgu stalli;
Tur māsiņas mazgajās,
No pieguļas pāriedamas.

# 3722.00
Sudrabota upe tek
Caur bāliņa zirgu stalli;
Tur bāliņa zirgi dzēra,
Tur māsiņa velejās.

# 3723.00
Ta bij mana brāļa sēta,
Kur deviņi vītolini:
Cauri gāju caur astoņi,
Devitāi puškojos.

# 3724.00
Tais', bāliņ, augstu namu,
Taisi treju nama durvu.
Pa vienām gaisma ausa,
Pa otrām saule lēca,
Pa trešām durvtiņām
Mēnesnica ritinaja.

# 3725.00
To vietiņu gan zinaju,
Kur piedzimu, kur uzaugu;
Tās vietiņas nezinaju,
Kur mūžiņu nodzīvošu.

# 3725.01
To vietiņu gan zinaju,
Kur māmiņa šūpli kāra;
To vietiņu nezinaju,
Kur mūžiņu nodzīvošu.

# 3725.02
To vietiņu gan zinaju,
Kur māmiņa šūpli kāra;
Tās vietiņas nezinaju,
Kur mūžiņu nodzīvošu,
Vaj Prūšos, vaj Leišos,
Vaj celiņa maliņa.

# 3725.03
To vietiņu gan zinaju,
Kur piedzimu, kur uzaugu,
Kur piedzimu, kur uzaugu,
Kur māmiņa šūpul' kāra;
To vietiņu nezinaju,
Kur mūžiņu nodzīvošu,
Vaj Prūšos, vaj Leišos,
Vaj celiņa maliņā.

# 3726.00
Trīs upites zelta tek
Gar bāliņa pagalmiņu.
Vienā dzēra raibas govis,
Otrā sirmi kumeliņi,
Trešajā upitē,
Tur māsiņa mazgajās.

# 3727.00
Uzaugdama neredzeju
Brāļam tādu istabiņu:
Dzelza dores, varja grīda,
Sudrabiņa griestu gali.

# 3728.00
Vaļa, vaļa, mana vaļa,
Ko ta vaļa nedarija:
Vaļa dara savu namu
Brāļa nama pakaļā.

# 3729.00
Visi upes līkumiņi
Man vienam piedereja;
Citā sēju miežus, rudzus,
Citā stādu apienišus.

# 3729.01
Tie upites līkumiņi,
Tie jau visi man pieder.
Citā sēju miežus, rudzus,
Citā stādu apentiņus,
Citu devu māsiņām,
Audekliņus balināt.

# 3729.02
Vaj tie mani Gaujas līči
Visai lieti nedereja:
Citā sēju miežus, rudzus,
Citā stādu apinišus.

2.2.3.2. Mantošanas tiesības un mantojums. ( 3730 - 3767)

# 3730.00
Atdod, tēvis, dēlam daļu,
Grib dēliņš sievu ņemt;
Atdod vienus kaltus ratus,
Četri bēri kumeliņi.

# 3730.01
Atdod, tēvs, manu daļu,
Nu es iešu lieverēt;
Atdod man kaltus vāģus,
Četrus bērus kumeliņus.

# 3731.00
Atdod, tēvi, manu tiesu,
Neba manim daudz vajag:
Vienu sieku sīkas naudas,
Ābolainu kumeliņu.

# 3731.01
Atdod, tāvs, munu daļi,
Es pi tevis nadzeivāšu:
Symtu rubļu zalta naudas,
Doncātāju kumeļeņu.

# 3732.00
Bija man, bija man
Triju tēvu bagatiba:
Koka bikses, kriju svārki,
Driķu salmu cepurite.

# 3733.00
Bāliņos dzīvodama,
Daudz zemites netureju:
Zem pūriņa, zem krēsliņa,
Zem savām(i) kājiņām.

# 3733.01
Daudz zemites netureju,
Bāliņos dzīvodama:
Zem pūriņa, zem krēsliņa,
Zem savām kājiņām.

# 3733.02
Es savam bāliņam
Daudz zemites netēreju:
Zem pūriņa, zem krēsliņa,
Zem savam kājiņām.

# 3733.03
Kad es biju jauna meita,
Daudzi zemes netureju:
Zem pūriņa, zem krēsliņa,
Zem savām(i) kājiņām.

# 3733.04
Na daudz zemis as turēju,
Bāļeņūs dzeivādama:
Zam pyureņa, zam kresļeņa,
Zam sovām kājeņām.

# 3733.05
Pie bāeliņa dzīvōdama,
Doudz zemītas natuireju:
Zam puriņa, zam kresliņa,
Zam sovām kājiņām.

# 3734.00
Divam diņeņe palyka,
Ar Laimeņu ruņājut,
Kam byus mērt, kam dzeivāt,
Kam turet tāvu zemi.
Vacim mērt, jaunim dzeivāt,
Mozim turet tēvu zemi.

# 3735.00
Druvāi man saule lēca:
Druvāi saule noteceja:
Es cereju dzievadama
Tēvu zemi paturēt.

# 3736.00
Iet bij man gājejai,
Es nevaru lielities:
Lai lielās bāleliņi,
Kam pieder tēva ciems.

# 3736.01
Iet bij man gājejam,
Es nevaru lielities;
Lai lielās tas dēliņš,
Kas tur' tēva novadiņu,
Kas tur' tēva novadiņu,
Tēva bērus kumeliņus.

# 3736.02
Ietin man gājejami,
Es nevaru lielities;
Lai lielās tie ļautiņi,
Kas palika pakaļā,
Kam ir tēva novadiņš,
Tēva bēri kumeliņi.

# 3736.03
Es gājejs, man jaiet,
Es nevaru lielities;
Lai lielās tie bērniņi,
Kas vald' tēva novadā.

# 3737.00
Es ar savu veco brāli
Nevar' mantas izdalit:
Pieci pāri vecu vīžu,
Seši lūku ritentiņi.

# 3738.00
Es mātei pirmā meita,
Es pastara līgaviņa.
Pirmai meitai mātes pūrs,
Pastaram tēva zeme.

# 3738.01
Es māmiņai viena meita,
Es pastara līgaviņa.
Pastaram tēva zeme,
Man māmiņas villainites.

# 3738.02
Es mātei viena meita,
Es viendēļa līgavina.
Man vienai mātes sagšas,
Viendēļam tēva zeme.

# 3738.03
Es pastare mātes meita,
Man pirmais tēva dēls.
Pastarei mātes pūrs,
Pirmajam tēva zeme.

# 3739.00
Es mātei viena meita,
Es lielā, es mazā:
Man māmiņas villainites,
Man lielās, man mazās.

# 3739.01
Es māmiņai viena meita,
Ta lielaja, ta mazaja:
Krīt man baltas villānites
Kā tie putu gabaliņi.

# 3739.02
Es mātei viena meita,
Ta lielā, ta mazā:
Man, māmiņ, tavs pūriņš,
I lielais, i mazais.

# 3740.00
Es mātei viena meita,
Es pa dēlu, es pa meitu:
Man pieder mātes pūrs,
Tēva bēri kumeliņi.

# 3741.00
Es mātei viena meita,
Kā saulite debesēs.
Paliek mātes brūni brunči,
Banšojās villainites.

# 3742.00
Es mātei viena meita,
Man vajaga liela pūra:
Man vajaga divsimt kreklu,
Trijdeviņu paladziņu.

# 3743.00
Es mātei viena meita,
Pavēnēi [?] uzauguse:
Man vienai mātes pūrs,
Mātes baltas villainites.

# 3744.00
Es neturu tēvu zemes
Ne kalnā, ne lejā;
Es tur' mātes villainites,
Vaj rakstitas, nerakstitas.

# 3744.01
Es neņēmu tēva zemes
Ni kalnā, ni lejā;
Ņēmu mātes villainites,
Vaj locitas, nelocitas.

# 3744.02
Tēva zeme nepieder
Ne kalnā, ne lejā,
Pieder mātes villainites,
Vaj rakstitas, nerakstitas.

# 3745.00
Es teciņus vien teceju,
Tēva zemes gribedama;
Bāliņam tēva zeme,
I lēnam staigajot.

# 3745.01
Ar teciņus vien teceju,
Tēvu zemes gribedama;
Tautu meitai tēva zeme,
I patapu staigajot.

# 3745.02
Es teciņus vien teceju,
Tēva māju gribedama;
Tautu meita soļiem gāja,
Ta dabuja tēva māju.

# 3745.03
Es teciņus vien tecej',
Tēva namu gribedam';
Māršiņai tēva namu,
Šu pat aprotajam.

# 3745.04
Tecedama vien teceju,
Tēva zemes nedodama;
Jaunajam bāliņam,
Tam palika tēva zeme,
Tam palika tēva zeme,
I patapu staigajam.

# 3746.00
Kādi kungi bāleniņi,
Tēva zemi turedami?
Vaj māsiņa grēciniece,
Pa pasauli staigadama.

# 3747.00
Klausi tēva, bāleniņ,
Es klausišu māmuliņas:
Tev pieder tēva zeme,
Man māmiņas vilnainites.

# 3747.01
Klousi tāva, bāeleliņ,
As klousīju māmoļiņas;
Tev palyka tāva zema,
Mun māemiņas vyllnāenītes.

# 3748.00
Kungam bija kungam būt,
Dēliņam arajam;
Kundziņš pili patureja,
Dēliņš tēva novadiņu.

# 3749.00
Kur vasaru saule tek,
Tur tek ziemu mēnesnica;
Kur, māsiņa, mēs augām,
Tur dzīvo tautu meita.

# 3750.00
Man pieder tēva zeme
Ar visiem(i) stūrišiem:
Es dieneju tēva darbus
Ar visām(i) svētdienām.

# 3751.00
Mans tēvs, mans tēvs,
Ko tu savai meitai vēli?
Pilnu pūru linu kreklu,
Kūtī govis raibaliņas.

# 3752.00
Pieder man še augot,
Nepieder dzīvojot;
Pieder man nolīgot
Cit' āriņu maliņā.

# 3753.00
Pieci dēli tam tēvam,
Pieci simti ozoliņu:
Ikvienam dēliņam
Pa simtam ozoliņu.

# 3753.01
Tam tēvami pieci dēli,
Pieci simti ozoliņi:
Ikvienami dēliņami
Pa simtami ozoliņu.

# 3753.02
Piecas meitas māmiņai,
Piecdesmit villainites:
Ikkurai meitiņai
Pa desmit villainites.

# 3754.00
Pirmajam, pēdejam,
Tiem pieder tēva zeme;
Videjam lētaudžam
Pašam vaļa mekleties.

# 3754.01
Pirmajam, pedēļam,
Tam turēt tēva mājas;
Videjam bāliņam
Ārā vārtus virināt.

# 3754.02
Pirmai meitai, pastarei,
Tām māmiņa pūru loka;
Viduveja nabadzite
Loka pate raudadama.

# 3754.03
Pirmai meitai tēva manta,
Pastarei māmuliņas;
Vidus meita nabadzite
Pate pelna raudadama.

# 3754.04
Pirmai meitai, videjai,
Tām māmiņa pūru dara;
Pēdigā, pastarite,
Tā dar pati raudadama.

# 3754.05
Pirmajai, pēdejai (pedēļai)
Mātes austas villainites;
Videjām māsiņām,
Tām pašām jagāda.

# 3755.00
Tādu tiesu kungi sprieda,
Tādu mani bāleliņi:
Tai māsai tēvu zeme,
Kam neviena bāleliņa.

# 3756.00
Tētit, manu tēvainiti,
Cik tu man tās mantas dosi?
Divus vecus kažociņus,
Un pusotra kamzoliša.

# 3757.00
Tētit, manu tēvainiti,
Cik tu man tās naudas dosi?
Trīsdesmit sīkās došu,
Sešdesmit veselās.

# 3758.00
Tēva dotu, mātes dotu
Sasasēju nastiņā;
Savu Dieva devumiņu
Vezumā nepavedu.

# 3758.01
Tēva dotu, mātes dotu,
To sasēju nastiņā;
Dieva, Laimes devumiņu
Vezumiem neaizvedu.

# 3759.00
Tēvs dēlam muižu vēl,
Ko, māmiņ, man vēlesi?
-Es, meitiņ, tev vēleju
Savas baltas vilnanites.

# 3760.00
Tēvs dēlam muižu vēl,
Ko māmiņa man vēleja?
Tukšu pūru, garu ceļu,
To māmiņa man vēleja.

# 3760.01
Tēvs dēlam muižu vēl,
Ko māmiņa man vēleja?
Man māmiņa pavēleja,
Tukšu pūru, garu ceļu.

# 3760.02
Tēvs dēlam zemi vēl,
Savus dailus kumeliņus.
Ko māmiņa meitām vēl?
Lielu pūru, garu ceļu,
Lielu pūru, garu ceļu,
To māmiņa meitām vēl.

# 3761.00
Tēvs dēlam nevēleja
Salāpita kažociņa:
Kā māmiņa meitai vēl
Savas baltas villainites.

# 3761.01
Tēvs dēlam nevēleja
Ne lāpitu kažociņu;
Māte meitai novēleja
Visus zīžu nēzdodziņus.

# 3761.02
Tāvs dālam navēleja
Salāpeita kažuceņa;
Kā māmeņa maitām vēl
Vysys savys vylnāneitis.

# 3762.00
Tēvs dēlam tiesu deva,
Kur, māmiņa, mana tiesa?
-Ta, meitiņa, tava tiesa,
Kas tavā pūriņā.

# 3762.01
Brāļi šķīra tēva muižu;
Kur, bālini, mana tiesa?
Ta, māsina, tava tiesa,
Kas tavā pūrinā.

# 3763.00
Tev, tēviņi, sirma galva,
Ko tu man laba vēli?
Tev, dēliņ, mans namiņis,
Dēlēm jumta istabiņa.

# 3763.01
Ai (Ei) vacais tāvaiņeit,
Ku atstāji numērdams?
-Es atstāju bērniņim
Dēļim greistu ustabeņu,
Dēļim greistu ustabeņu,
Rudzim sātu teirumeņu.

# 3763.02
Vecais tēvs sirmu bārdu,
Ko tas laba man atstāja?
Stallī bēru kumeliņu,
Dēļu jumtu istabiņu.

# 3764.00
Tev, tētit, sirma bārzda,
Ko tu man atvēleji?
Tev, dēliņš, mans namiņš,
Mani lieli tīrumiņi,
Mani lieli tīrumiņi,
Mani bēri kumeliņi.

# 3765.00
Vedeklām, vedeklām
Šie lielie tīrumiņi;
Tik manām māsiņām
Kā varites laidumiņš.

# 3766.00
Viena biju, viena pate
Es savai māmiņai.
Vienai man mātes pūrs,
Vienai tēva novadiņš.

# 3767.00
Citkārteja tēva laime
Nu manā rociņā:
Bauro vērši man arami (arot),
Zviedz kumeļi ecejami (ecejot).

2.2.3.3. Mantas un zemes dalīšana un tēvu zemes sargāšana. ( 3768 - 3795)

# 3768.00
Apaļš brāļa novadiņš
Kā viens vaska rituliņš.
Paši kungi izdalija,
Daudz gabalu gribedami.

# 3769.00
Apaļš tēva novadiņas [?]
Kā viens vasku rituliņis;
Kad dabuja baleliņi,
Stūru stūrus izdalija.

# 3770.00
Apaļš tēva novadiņis
Kā viens vaska ritentiņis;
Sagājušas sīvas māršas,
Stūru stūrus izdalija.

# 3770.01
Apaļ' mana tēva zeme
Kā viens vaska ritulinis;
Kad pārveda sīvas māršas,
Stūru stūris izdalija.

# 3770.02
Apals mūsu rudzu lauks
Kā tas vaska ritenits;
Kad saveda vedekliņas,
Pa šnorei izdalija.

# 3770.03
Apaļš tēva tīrumiņš
Kā tas vasku ritentiņš;
Savadatas tautu meitas
Šņoritēm izdalija.

# 3771.00
Apaļš tēva novadiņš
Kā viens vaska rituliņš.
Trīskārt jāja sīvi kungi,
Nevareja izdalit.
Saved brāļi sīvas māršas,
Ežiņām izdalija.

# 3771.01
Apaļš tēva novadinis
Kā viens vaska ritentinis.
Trīskārt gāja sīvi kungi,
Nevareja sadalīt.
Augat, brāļi, ņemat māršas,
Jums novadu izdalis.

# 3771.02
Apaļš tēva novadinis
Kā viens vaska ritentinis.
Trīskārt gāja sīvi kungi
Nevareja sadalit:
Sešas māršas kopā sēda
Uz tām ežu maliņām.

# 3772.00
Dejom, brāļi, saauguši,
Tāpec gudri dzeivavom,
Lai stāv meusu tāva zeme
Meus' meužam nadaļeita.

# 3773.00
Bite, bite, māsa, māsa,
Tās nerieba bāliņam:
Bite druvas nesliedeja,
Māsa zemes nedalija.

# 3773.01
Bite, bite, meita, meita,
Ta nerieba nevienam:
Bite druvas nesliedeja,
Meita zemes nedalija.

# 3773.02
Bite, bite, meita, meita,
Nevienami ta nerieba:
Ne bitite sliedas brida,
Ne meitiņa ežu dzina.

# 3773.03
Bititēm, meitiņām,
Tām dzīvot kaimiņos:
Bites druvu nenomina,
Meitas zemi nedalija.

# 3773.04
Bite, bite, mārga, mārga,
Nikam škādis nadarēja:
Bite pļovys nasļidēje,
Mārga zemis nadaļēja;
Tāva dāļi sāvvaļniki,
Ti zemeiti pārdaļēj'.

# 3774.00
Bite, bite, māsa, māsa,
Tās nerieba nevienam:
Bite druvas nesliedeja,
Māsa zemes netureja.

# 3774.01
Bite, bite, meita, meita,
Ta nerieba nevienam:
Bite druvas nesliedeja,
Meita zemes netureja.

# 3774.02
Bite, bite, meita, meita,
Tās nerieba nevienam:
Bite druvas nesliedeja,
Meita zemes netureja.
Tik tureja meita zemes
Zem pūriņa, zem krēsliņa,
Zem pūriņa, zem krēsliņa,
Zem savām kājiņām.

# 3775.00
Bite, bite, meita, meita,
Tās nerieba nevienam:
Bite augstu kociņā,
Meita tāļu tautiņās.

# 3776.00
Daliet, tautas, tēva zemi,
Kamēr augu bāliņos;
Dalisat, kad noiešu,
Sacisati manu vainu.

# 3776.01
Tautas, tautas, dalat zemes,
Līdz es augu brālišos;
Nesakat citu dienu:
Pārved zemes dalitaju.

# 3777.00
Dzīvojam, bāleliņi,
Rājam savas līgaviņas,
Lai palika mūs' laikam
Tēva zeme nedalita.

# 3778.00
Ietaliņ, ietaliņ,
Brāļi dala tēva zemi;
Tekam abi šņoru grieztu,
Lai paliek nedalita.

# 3779.00
Es nebiju pie bāliņa
Aizpērno bijumiņu.
Nu atradu divi maizes,
Šņorēm tēva tīrumiņus.

# 3779.01
Es nebiju pie brāļiem
Aizpērnaju bijumiņu.
Nu atnāku, nu ieraugu,
Divi daļas ustabiņu,
Divi daļas ustabiņu,
Divej' tēva tīrumiņu.

# 3779.02
Gāju cīmāt brāļiņūs,
Rodu lelu breinumiņu:
Divi putrys namiņā,
Šņurēm tāva teirumiņu.

# 3780.00
Ko, bāliņi, baraties
Ap to vienu ozoliņu?
I šodien lietiņš lija,
Auga citi ozoliņi.

# 3781.00
Ko, bāliņ, darisim?
Pārvesim ozoliņu;
Ņemam ciri, šķeļam pušu,-
Tev pusite, man pusite.

# 3782.00
Ko, gulbiši, dūdojiet?
Gana dziļš ezeriņš;
Ko, bāliņi, baraties?
Gana liela tēva zeme.

# 3782.01
Ko kliedziet, klijaniņi?
Gana dziļš ezeriņš;
Ko, brāliņi, baraties?
Gana liela tēva zeme.

# 3782.02
Nekliedziet, klijaniņi,
Gana dziļi ezeriņi;
Nesabaries, brāleniņi,
Gana liela tautu zeme.

# 3782.03
Nakliedziet, guļba bārni,
Gon ir dziļš ezeriņš;
Naraudiet, bāreneiši,
Gon ir liela tāvu zeme.

# 3783.00
Ko, māsiņas, baraties,
Kādas zemes jums jadala?
Lai barās bāleliņi,
Tiem jadala tēvu zeme.

# 3783.01
Kā, māseņ, boromes,
Kādu zemi daļejom?
Lai borās brāļeļeņi,
Tāva zemi daļeidami.

# 3783.02
Kā, māseņis, barates,
Voi dolot tāva zemi?
Lai borās bāļeļeņi,
Ti dalā tāva zemi.

# 3784.00
Ko, māsiņas, baramies?
Ko zemišu dalijām?
Mūs Laimiņa izdalija
Malu kuru tautiņās.

# 3785.00
Labak būtu bāleliņi
Vienu vietu dzīvojuši,
Ne kā tēva tīrumiņus
Šņoritēm dalijuši.

# 3786.00
Nāc, māsiņa, dziedasim,-
Vaj mēs kādas naidinieces?
Lai naidoja bāleliņi,
Tiem jadala tēva zeme.

# 3787.00
Pamazam, pamazam,
Vecakais bāleliņ!
Gana laika, gana laika
Tēvu zemi dalities.

# 3788.00
Pieci, seši tēva dēli
Zemi dala raudadami;
Es tēvam viens dēliņš,
Pie galdiņa naudu skaitu.

# 3789.00
Sabārās div' ietaļas,
Izšķīrās bāleliņi.
Ko, ietaļas, jūs dalat?
Brāļi dala tēva zemi.

# 3789.01
Sabārās div' ietaļas,
Izšķīrās bāleliņi.
Brāļi dala tēva zemi,
Ko, ietaļas, jūs dalat?

# 3790.00
Sirsniņ mana paciešam,
Redz' brāliti nokaujam
Vidē lauka uz ežiņas,
Tēva zemi dalidams [?].

# 3791.00
Stūru stūru tēva zeme,
Rakstiem mātes villainites.
Cik stūrišu, tik bāliņu,
Cik rakstiņu, tik māsiņu.

# 3792.00
Tēvs, dēliņu audzedams,
Izaudzeja pušelnieku;
Māte veda vedekliņu,
Atsaveda ietaliņu.

# 3793.00
Uz ežām mani kava,
Tēva zemi dalidami.
Vaiju, manu resnu kaklu,
Nepārtika zobentits.

# 3794.00
Uz ežiņas galvu liku,
Sargaj' savu tēvu zemi;
Labak manu galvu ņēma,
Ne kā manu tēvu zemi.

# 3794.01
Uz robežas galvu liku,
Sargaj' savu tēva zemi.
Kas ņem manu tēva zemi,
Tas lai manu galvu ņem.

# 3794.02
Uz robežu galvu liku,
Tēva zemes nedodams.
Kas to manu galvu ņem,
Lai ņem manu tēva zemi.

# 3794.03
Uz robeža galvu liku,
Tēvu zemi sargadams.
Cērtiet galvu, robežnieki,
Tēvu zemes neņemiet.

# 3795.00
Cērtu cirvi ozolā,
Tēvu zemi dalidams.
Ozolam skaida lēca,
Man bir' gaužas asariņas.

2.2.3.4. Grūtības, mājas valdot; tēva mājas palaistas; tēva zeme svešnieku rokās. ( 3796 - 3825)

# 3796.00
Ai, bāliņi, man' bāliņi,
Tu paliki novārtā:
Ne tev kalpa, kalponites,
Ne godigas līgaviņas.

# 3797.00
Ar godiņu man atstāt
Sava tēva novadiņu:
Nespēj vairs tēva bēri,
Neklaus' jauni bāleliņi.

# 3798.00
Aram, brāļi, ecejam
Visas purvu purvmalites,
Tāpat kungi tiesas prasa,
Būt' ne vagas nedzinuši.

# 3798.01
Ariet, brāļi, dzenajiet
Visas purvu purvmaliņas,
Tikpat kungi tiesu prasa,
Kad ne vagas nedzinuši.

# 3798.02
Arit, brāļi, eēējit
Vysys pura puramolys,
Tikpoš kungi naudys prosa,
Koč ni vogys nadzenit.

# 3798.03
Ariet, brāļi, plēsiet, brāļi,
Visu purvu purvumalas;
Kungi prasa lielas tiesas,
Vaj aruši, nearuši.

# 3799.00
Bija man vīram būt,
Ne meitiņai vaiņagāi,
Es neļautu tēva zemi
Ierbitem purināt.

# 3799.01
Dievs būt' mani vīru laidis,
Ne meitiņu vaiņagāi,
Es neļautu irbitēm
Tēva zemi purināt.

# 3800.00
Bijam, brāļi, saauguši,
Tadēļ gudri dzīvojam,
Kur ņēmam to naudiņu,
Ko devām kundziņam.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv