03401 - 03600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve. ( 3088 - 3904)
2.2.2. Brāļi un māsas. ( 3377 - 3676)
2.2.2.3. Daudz brāļu (bāleliņu). ( 3394 - 3401)

# 3401.00
Tecej' tautu kumeliņi
Deviņiemi celiņiemi:
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi.

2.2.2.4. Vecais un jaunais brālis. ( 3402 - 3420)

# 3402.00
Ai, veco bāleliņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij man pūru kalt,
Tev aizvest tautiņās.

# 3403.00
Ai, vecais bāleliņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij man zirgu pirkt,
Tev atvest līgaviņu.

# 3403.01
Ai, vecais bāleliņ,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev atvestu ļauduviņu,
Tev nopirktu kumeliņu.

# 3403.02
Ei, vecais bāeleliņ,
Tev bij mun tāvam but:
Tev bij mun zyrgu pyrkt,
Tev atvast ligaeviņu.

# 3403.03
Pie vecāi bāleliņa
Kā pie tēva turejos,
Lai tas man zirgu pirka,
Lai atveda līgaviņu.

# 3404.00
Ai, veco bāleniņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij mani appuškot,
Tautiņās izvadit,
Tautiņās izvadit,
Sēdēt galda galiņā.

# 3405.00
Ei, vecais bāleliņi,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij mani tautām dot,
Tev tautām atbildēt.

# 3406.00
Ai, vecaji bālelini,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev bij mani uzaudzēta,
Izraidita tautinās.

# 3407.00
Ai, vecais bāleliņi,
Tev bij mani tēvam būt:
Tev bij pūru kaldināt,
Māršai pūru piedarit.

# 3408.00
Ai, vecaju bāleliņu,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev bij rāt, tev žēlot,
Tev piedot padomiņa.

# 3409.00
Karavīrs, karavīrs
No jaunā(i) bāleliņa:
Ne tas grieza otram ceļu,
Ne vārdiņu atsacija.

# 3409.01
Karavīrs, karavīrs
Jaunajā bāliņā:
Nedz kungiem ceļa grieza,
Nedz noņēma cepuriti.

# 3409.02
Karavīrs, karavīrs
Mans jaunais bāleliņš:
Nemāceja kājas aut,
Jau zobenu vēcinaja.

# 3409.03
Karavīrs, karavīrs
Mans jaunais brāleliņš:
Tecedams jostu joze,
Stāvedams kājas āve.

# 3409.04
Karavīrs, karavīrs
Mans jaunais bāleniņš:
Tas vareja roku cirst
Uz asaju zobeniņu.

# 3409.05
Karavīrs, karavīrs
No jaunā bāleliņa:
Ar zobinu vārtus vēra,
Stāvu dīda kumeliņu.

# 3409.06
Karavīrs, karavīrs
No jaunā bāleliņa:
Strupus svārkus šūdinaja,
Garus matus audzinaja.

# 3410.00
Klaus', māsiņ, manu vārdu,
Mūžam kauna neredzesi:
Pacel krēslu, noaun kājas
Vecajam bāliņam.

# 3411.00
Ko var kungi man darit,
Ko vecais bāleliņš?
Savu birzi es nolīdu,
Sav' aizjūdzu kumeliņu.

# 3412.00
Mazajam liniņam,
Tam ir sīksta pakuliņa;
Mazajam bāliņam,
Tam ir gudris padomiņš.

# 3412.01
Mazajam liniņam,
Tam sīkstaka pakaliņa.
Jaunajam brāliņam,
Tam gudraka valodiņa.

# 3413.00
Neliekat, jauni brāļi,
Vecu brāli novārtā:
Ņems kundziņis grāmatiņu,
Sauks vecaju bāleniņu.

# 3413.01
Jauni brāļi neliekat
Veco brāli novārtā:
Kungi sauca saucamaju
Veco brāli grāmatā.

# 3414.00
Pie vecā bāleliņa
Kā pie tēva turejos:
Vecajam bāliņam
Tēva dots padomiņš.

# 3415.00
Vecais brālis mežu ložņa,
Nocērt zaļu ozoliņu
Jaunais brālis kā kundziņis
Sēd kumeļa mugurā.

# 3416.00
Vecais brālis sievu kūla,
Es rādiju uguntiņu:
Ir es ari mācijos
Vecā brāļa amatā.

# 3416.01
Jaunais brālis mācijās
Vecā brāļa amatiņu:
Vecais brālis sievu kūla,
Jaunais rāda uguntiņu.

# 3416.02
Pamazam mācijos
Vecā brāļa amatā:
Vecais brālis sievu kūla,
Es rādiju uguntiņu.

# 3416.03
Vecais brālis sievu pēra,
Jaunais guni parādija:
Jaunais brālis mācijās
Vecā brāļa amatā.

# 3417.00
Vecajam bāliņam
Veci rudzi klētiņā;
Kas jaunam rudzus dos?
Nula līda līdumiņus.

# 3417.01
Vecajam bāliņam
Veca nauda pūriņā.
Kas jaunam naudu deva?
Nula pūru kaldinaja.

# 3418.00
Vecajami bāliņami
Veci rudzi, veci mieži.
Vaj tadēļ veci bija,
Kad jūdz agri kumeliņu.

# 3419.00
Vecakā brāļa klausu,
Vecakās vedekliņas;
Jaunajam bāliņam
Pašam jauna līgaviņa.

# 3419.01
Vecā brāļa ij klausiju,
Vecā brāļa līgaviņas;
Jaunajam bāliņam
Pašam jauna līgaviņa.

# 3420.00
Vecakie bāleliņi
Izdēj zaļos ozoliņus,
A pastaram man atstāj
Sauskaulišus klaudzināt.

2.2.2.5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni. ( 3421 - 3447)

# 3421.00
Apapa, tilili!
Man bagati bāleliņi:
Divas klētis rudzu, miežu,
Trešā tīra sudrabiņa.

# 3422.00
Bāliņ, bāliņ, netec kājām,
Kumeļš stallī baltām kājām,
Zobins klētī sidraba ragā,
Cepure vadzī pieciem puškiem.

# 3422.01
Brāliti, brāliti, netec kājām,
Kumelinis stallēi, iemaukti vadzēi.

# 3422.02
Vai, manu bāliņ, neej kājām,
Zirdziņš stallī baltām kājām,
Cepure vadzī piecām puķēm.

# 3423.00
Bij manam bāliņam,
Bij naudiņa, bij gražiņa;
Ko ar gražu nogražoja,
To ar naudu nomaksaja.

# 3423.01
Bij naudiņa, bij gražiņa
Augošam dēliņam.
Ko ar gražu padarija,
To ar naudu līdzinaja.

# 3423.02
Vaļa man, liela vaļa,-
Ko ar vaļu nedariju!
Ko ar vaļu nedariju,
To ar naudu aizmaksaju.

# 3424.00
Dievam devu to slaviti,
Man bagati bāleliņi:
Maizitē bagatiba,
Ne zeltā, sudrabā.

# 3425.00
Ekur vīri, ko padara
Mani balti bāleniņi:
Izdēj greizu ozoliņu,
Kumeļāi sēdedami.

# 3426.00
Es pazinu sav' brāliti
I timsā atjājot:
Skanejās zelta pieši,
No kumeļa nolecot.

# 3426.01
Es pazinu sav' bāliņu,
Nakts vidū atjājot:
Stundu pieši noskaneja,
No kumeļa nolecot.

# 3427.00
Gana man, gana man,
Kā jau man gana nav?
Gana man tīru rudzu,
Gan māsiņu malejiņu.

# 3427.01
Gon maņ gona beja,
Kā maņ gona nabeja?
Gon maņ beja teiru rudzu,
Gon māseņu maļējeņu.

# 3428.00
Gudri mani bāleliņi,
Gudri lieli, gudri mazi;
Pats mazais vēl gudraks,
No ābola dzeini vija.

# 3428.01
Gudri mani bāleniņi,
Gudri lieli, gudri mazi;
Gudri lieli saauguši,
Gudri mazi, neauguši.

# 3428.02
Gudri mani bāleliņi,
Gudri lieli, gudri mazi.
Jo mazaki, jo gudraki,
Smildziņā dores dēj.

# 3429.00
Jaunajam brālitim
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne vagares bildināt.

# 3429.01
Jaunajam(i) brālišami
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne stārastas bildināt.

# 3429.02
Mazajam(i) brālitim
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne vagares bildināt.

# 3429.03
Mazajam brālitim
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdu saukt,
Ne vagares bildināt.

# 3429.04
Maģajam brālenam
Sudraboti matu gali,
Sudraboti matu gali,
Sarkanbalti vaigu gali.
Nedrīkst kungi vārdāi saukte,
Ne pie darba radzinate.
Es brālena jaunā māsa,
Es drīksteju vārdāi saukte,
Es drīksteju vārdāi saukte,
Ir pie darba radzinate.

# 3430.00
Kādu skalu man vajaga?
Sveces vien dedzinaju;
Kādu kungu man vajaga?
Kungi mani bāleliņi.

# 3430.01
Kam man skolu vajadzēje?
Svecis daga skolu vitā:
Kam man kungu vajadzēje?
Kungi muni brāļeļeņi.

# 3430.02
Maņ skaļeņa nevajag,
Maņ svecešu dis-ir-gon;
Maņ kundzeņu navajag,
Kungi muni bāļeļeņi.

# 3431.00
Kas vareja zaļaks būt
Par rudzzāles zaļumiņu?
Kas vareja lielaks būt
Par māsiņas bāleliņu!

# 3432.00
Lai bij lepni, kas bij lepni,
Lepni mani bāleliņi:
Ie cimdimi roku sniedza,
Ar zobenu vārtus cēla.

# 3433.00
Lieli kungi tā nebrauca,
Kā brauc mani brāleliņi;
Sirmi zirgi vērzelēs,
Dzens kamanu galiņā.

# 3433.01
Tā nebrauca lieli kungi,
Kā brauc mani bāleniņi:
Priežu rumbas, riteniši,
Sasprādzeti kumeliņi.

# 3434.00
Mans brālitis kā kundziņis,
Dzeltainiemi matiņiem,
Tas nejāja svētu rītu
Bez tērauda zobentiņa.

# 3435.00
Mans brālitis lepni jāja
Pa visāme tautiņāme;
Dažai tautu meitiņai
Sāp sirsniņa, birst asaras.

# 3436.00
Man uzauga div' brāliši,
Simtai tādu nedabusi,-
Uz jāšanu, uz braukšanu,
Uz kumeļa barošanu.

# 3436.01
Mēs bijām div' bāliņi,
Simtiem tādu nedabūs,-
Uz jāšanu, uz braukšanu,
Uz kumeļu barošanu.

# 3436.02
Ekur vīri Tirzmalieši,
Nekur tādu nedabusi,-
Pie aršanas, ecešanas,
Pie ērbēģu būvešanas.

# 3437.00
Muižas kungi, draviniki
Taida zyrga naturē,
Muni bollti bāļeļeņi
Pupu zīdu zyrgu tur',
Pupu zīdu zyrgu tur,
Vad iz daļder' dancynotu.

# 3438.00
Nedod Dievs tādu kungu,
Kādi mani bāleliņi:
Kumeļā sēdedami,
Cilpu meta ozolā.

# 3438.01
Ekur vīri, ko padara,
Mani balti bāleliņi:
Kumeļā sēdedami,
Dzeni laida ozolā.

# 3439.00
Nevienai māsiņai
Nava tādu bāleliņu:
Tādi mani bāleliņi
Kā Vāczemes ozoliņi.

# 3440.00
Sēd krēslā, bāleliņ,
Kas tev liedz nesēdēt?
Vaj nebij rudzi, mieži,
Labi stalti kumeliņi?

# 3441.00
Skali deg sveču vīz',
Sveču vis nevajag;
Kungi mani bāleliņi,
Kungu vis nevajag.

# 3441.01
Skali dega sveču vīz',
Mums svecišu nevajag;
Kungi mani bāleliņi,
Mums kundziņu nevajag.

# 3442.00
Tādi mani bāleliņi
Kā mēreni muiženieki;
Nedrīkst kung' vārdu saukt,
Ne vagar' bildināt.

# 3443.00
Tādu zirgu kundziņš jāja,
Tādu mani bāleliņi;
Zobeniņu vien nejoza,
Kungam kaunu nedarija.

# 3443.01
Kādus zirgus tautas jāja,
Tādus mani bāleliņi;
Uz spiciti vienu jūdza,
Kungam kaunu nedarija.

# 3443.02
Ko var kungi man darit,
Ko maniem bāliņiem?
Tādus (Kādus) zirgus kungi jāja,
Tādus mani bāleliņi.

# 3443.03
Ko var kungi man darit,
Ko maniem bāliņiem?
Tādus zirgus kungi jāja,
Tādus mani bāleliņi;
Zobentiņa vien nejoza,
Kungam kauna nedarija.

# 3443.04
Kundzits naudu zvadzinaja,
Bāliņš zemes gabaliņ'.
Tādus zirgus kungi jāj,
Kādus mani bāluliņi,
Zobentiņu vien nejoz',
Kungam kaunu nedari.

# 3443.05
Kungi, kungi man' bāliņi,
Kungu vārdu vien vajaga:
Tādus zirgus kungi jāja,
Tādus mani bāleliņi.

# 3443.06
Man bij tāds bāleliņš,
Zirņa ziedu greznumiņu;
Kādus zirgus kungi jāj,
Tādus mans bāleliņš.

# 3443.07
Manis trīs bāleniņi
Kā mēreni muižnieciņi;
Zobentiņu vien nenesa,
Kungiem kauna nedarija.

# 3443.08
Mans bāliņš kā kundziņš,
Dzeltaniem matiņiem;
Kādu zirgu kundziņš jāja,
Tādu mans bāleliņš,
Zobeniņu vien nejoze,
Kungam kaunu nedarija.

# 3444.00
Tik kungam zelta naudas,
Cik akmiņu istabā;
Tik manam bāliņam
Tēva bēru kumeliņu.

# 3445.00
Ūdri, bebri Daugavā
Ledu vien brukšķinaja;
Mans jaunais bāleliņš
Saujā naudu zvadzinaja.

# 3446.00
Viens pats man bāleliņš,
Kā Vāczemes ozoliņš;
Citai pieci, citai seši,
Mana viena nepanāk.

# 3446.01
Turu vīnu boļeļeņu
Kai ārisku ozuļeņu;
Ļaudim beja pīci, seši,
Muna vīna nastāvē.

# 3447.00
Citas meitas lielijās
Ar deviņi bāleliņi;
Man bij viens, bet dižens
Kā Vāczemes ozoliņš.

# 3447.01
Cytys meitys lilejās
Ar beveņi brāļeļeņi;
Man bej vins, bet dižans,
Kā Vāczemis ozuļeņš;
As māseņa kā pučeite,
Kā Vāczemis magaņeņa.

2.2.2.6. Brāļi saderīgi. ( 3448 - 3460)

# 3448.00
Allaž, brāļi, dzīvojam,
Lai palika, kam palika,
Voi palika kundziņam,
Voi vecajam brālišam.

# 3449.00
Balti bērzi, melni elkšņi
Cits pret citu locijās;
Mani balti bāleliņi
Cits pret citu klanijās.

# 3450.00
Bāļeļeņi, bāļeļeņi,
Kai ti syla bolodeiši;
Ļaudim ļeli breinumeņi,
Ka mes miļi dzeivājam.

# 3451.00
Divi vien mēs bāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Pirksim vienus brūnus svārkus,
Abi līdzi valkasim.

# 3452.00
Divi vien mēs bāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Velkam vienus brūnus svārkus,
Jožam vienu zobeniņu.

# 3453.00
Dzīvojiet paši skaiški,
Mani balti bāleliņi;
Lai dzīvoja, kā gribeja,
Savadatas tautu meitas.

# 3453.01
Dzīvojam paši mīļi,
Div' baltie bāleliņi;
Lai dzīvojam, kā gribeja
Salasitas tautu meitas.

# 3453.02
Dzīvojam pašas mīļi,
Salasitas ietaliņas;
Lai kaunās, lai barās
Vienas mātes auklejums.

# 3454.00
Dzīvosimi mēs, brāliti,
Kā tie ciema balodiši.
Vēl' man labu, es tev ari,
Tad būs mīļa dzīvošan'.
Ko mēs abi dabusim,
Kad mēs ļaunu vēlesim?

# 3455.00
Mēs bijam div' bāliņi,
Abi vienu lielumiņu
Vienu ceļu staigajam,
Vienas domas domajam.

# 3456.00
Mēs bijami div' brāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Vilksim abi brūnus svārkus,
Iesim pāri Daugavai.

# 3457.00
Mēs bijam div' brāliši,
Bet mēs mīļi dzīvojam:
Liekam vienu cepuriti
Katris reizi galviņāi,
Maucam vienus zābaciņus
Katris riezi kājiņāi.

# 3458.00
Mēs bijam duj' brāliši,
Turam vienu kumeliņu;
Jāsim katris svētu rītu
Līgaviņas lūkoties.

# 3459.00
Tā, brāliši, dzīvojam,
Tā ražani piedereja:
Pieci, seši druvā gāja,
Viens kungam tiesu deva.

# 3459.01
Bijam brāļi saauguši,
Tapēc gudri dzīvojam:
Pieci, seši tīrumā,
Viens kungam atbildeja.

# 3459.02
Tā dzīvo, bāleliņ,
Tā pieder dzīvojot:
Pieci, seši tīrumā,
Viens kungam atbildeja.

# 3460.00
Tā jau mēs dzīvojam,
Div' baltie bāleliņi:
Tava sieva vietu taisa,
Mana klāja paladziņu.

2.2.2.7. Brāļi naidā. ( 3461 - 3467)

# 3461.00
Eit', meitiņas ielaižat,
Kas aiz duru baldurē.
-Tas, māmiņa, tavs dēliņis,
Kas aiz duru baldurē;
Kājas, rokas asenaiņas,
Vaigu gali asaroti.
-Ai dēliņis, mīļš dēliņis,
Kādu grēku tu dariji?
-Ai māmiņa mīļa, balta,
Es nokavu sav' brāliti.
-Ai, dēliņis, mīļš dēliņis,
Kur nu iesi, kur paliksi?
-Māte, mana mīļa māte,
Es noiešu Vāczemē.
-Dēliņš, manis mīļš dēliņis,
Kad pārnāksi apraudzit?
-Kad zeltā mieti plauks,
Kad zaļos akmentiņi.

# 3462.00
Ej, deļeņ, teē deļeņ,
Da Diveņa noma duru.
-Es nugāju, dateēēju
Da Diveņa noma duru.
-Ok, tu munu milu bārnu,
Kam tu duru nataisēji?
-Ok, tu munu milu māt,
Man ruēeņas samasteitas.
-Ok, tu munu milu bārnu,
Kaidu grāku padarēji?
-Es nuēertu eistu brāļi
Ar osju zubiņeņu.
-Ok, tu munu milu bārnu,
Tev nabyut šāi zemēi,
Tev igrymt dziļumā,
Kur spaļveņa grimti gryma.

# 3463.00
Es nocirstu bāleniņu
Ar aso zobentiņu,
Ciku vien iegādaju,
Kas māmiņai maizes dos.

# 3464.00
Koza kazeņu nudoure
Kāpusteņa darzeņā;
Brāls bāļeņu nucierta
Ar osu zubeniņu.

# 3464.01
Koza kazeņu nudyure
Par veitula žagareņu;
Puškins puškinu nusyta
Par skaistu meitiņeiti.

# 3465.00
Nekaiš nieka nevienam
Brāļu starpas līdzināt.
Brāļi paši bārušies,
Paši labi sadereja.

# 3466.00
Pieci, seši strazda bērni
Gul vienā(i) ligzdiņā,
Mēs bijam duj' brāliši,
Katram sava istabiņa.

# 3466.01
Strazdiņam pieci bērni
Vienā lazdu krūmiņā;
Mēs bijam divi brāļi,
Taisam divi istabiņas.

# 3467.00
Suņi rēja, vilki kauca:
Bārās mani bāleliņi.
Tādi suņi, tādi vilki,
Tādi mani bāleliņi.

# 3467.01
Gaudoj' vilki, gaudoj' suņi,
Gaudoj' muņi brāļeļeņi.
Tādi vilki, tādi suņi,
Tādi muņi brāļeļeņi.

2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos. ( 3468 - 3547)

# 3468.00
Ak tu manu bāleliņu,
Tavu jauku valodiņu!
Dzirdu tevi runajam,
Trūkstos, miegu gulejusi.

# 3468.01
Bāliņ, manu bāleniņ,
Tavu jauku valodiņu!
Izdzirduse runajam,
Piesatrūku, gulejuse.

# 3468.02
Aija, manu bāleliņ,
Tavu jauku valodiņu!
Izdzirduse runajam,
Stāvu lēcu, gulejuse.

# 3468.03
Ai, brāliti, mīļš brāliti,
Tev brāliša valodiņa;
Izdzierž' tevi runajam,
Stāvu lēcu, guledama.

# 3468.04
Ai, tu munu bāļeļeņ,
Tovu jauku volodeņu!
Dzeržu tevi runājot,
Triukos mīgu gulējuse.

# 3468.05
Vai, vecais bāleliņ,
Tavas jaukas valodiņas!
Es guleju, atmodos,
Dzirdej' tevi runajam.

# 3468.06
Manu mīļu bāleliņ,
Baltu putu gabaliņ!
Ir gulejsi, stāvu lēcu,
Dzirdu tevi runajam.

# 3468.07
Ai, jaunaju bāleliņu,
Tavas mīļas valodiņas!
Stāvu lēcu no kumeļa,
Kad izdzierdu runajam.

# 3468.08
Vai, vecais bāleliņis,
Tavas jaukas valodiņas!
No miedziņa uzrāvos,
Tev' dzirdeju atjājam.
Pats uz bēra kumeliņa,
Valodiņa istabā.

# 3469.00
Apkārt kalnu saule tek,
Sudrabiņu sijadama;
Brāļi man namu dara
Zelta kalna galiņā.

# 3470.00
Bāleniņš tiltu taisa
No ozola ziediņiem;
Dievis zina, bāleniņ,
Kuru ceļu es aiziešu.

# 3471.00
Barojam mēs māsiņas,
Brāleliņa kumeliņu,
Lai tas daili vizinaja
Iz baznicu, tautiņās.

# 3472.00
Brālis man klēti dara
Baltābola kalniņā;
Citas meitas dubļus brida,
Es brien' baltu āboliņu.

# 3472.01
Bāliņš man klēti taisa
Baltābola kalniņā;
Citas meitas dubļus brida,
Es brien' baltu āboliņu.

# 3472.02
Man brālitis klēti taisa
Baltābola kalniņā;
Citas meitas dubļus brida,
Es brid' baltu āboliņu.

# 3472.03
Mans brālitis klēti taisa
Baltābola kalniņā;
Citas meitas dubļus brida,
Es brien' baltu āboliņu.

# 3472.04
Tais', bāliņ, man klētiņu
Baltābola kalniņā;
Citas meitas dubļus brida,
Es brien' baltu āboliņu.

# 3472.05
Mums brāļeņš sātu taisa
Obuļzīdu kaļņeņā;
Cytys meitys dubļis [-ļus?] bryda,
Es bryd' bolltys ābuļzīdys.

# 3473.00
Bāliņs mani kultu cēla,
Mārša maltu aicinaja;
Labak kulti, ne kā malti,
Nesariebšu bāliņam.

# 3474.00
Brālits taisa augstu klēti,
Vēl augstaku pažobeli:
Tur staigaja mūs' māsiņa
Žuburainu vaiņadziņu.

# 3475.00
Daila meita laivu ira
Par ezeru dziedama:
Sajutusi sav' bāliņu,
Sav' maizites arajiņu.

# 3476.00
Divi ceļi, bāleliņ,
Kuru iet, kur' atstāt?
Ej, māsiņ, to celiņu,
Kas no kalna lejiņā.

# 3477.00
Divi ceļi, bāleliņ,
Kuru ceļu man bij iet?
Ej, māsiņa, to celiņu,
Kur rasiņa nobiruse.

# 3478.00
Dzeniet agri, ciema gani,
Notrauciet rīta rasu,
Lai jāj manis bāleliņš,
Lai kājiņas nesamirka.

# 3479.00
Iesim, brāļ', mēs pa priekš'
Rīt' ras' slaucidam',
La, nākdam's, mūs' māsiņ's
Rīt' ras' niredzēt'?

# 3480.00
Ej gulēt, bāleliņ,
Es barošu kumeliņu;
Kundziņš dzina, tev jaiet,
Vaj dieniņa, vaj naksniņa.

# 3480.01
Dzer, bāliņi, ej gulēt,
Es barošu kumeliņu;
Tev būs iet, tev neiet [?],
Tev's kundziņš aicinaja.

# 3481.00
Es ar savu bāleliņu
Ilgi naida netureju:
Namiņā sasabāru,
Istabā sadereju.

# 3481.01
Es ar savu līgaviņu
Ilgi naida netureja:
Istabā sabāros,
Namiņā sadereju.

# 3481.02
Es ar savu līgaviņu
Namiņā sabāros;
Kad iegāju istabā,
Tad mieriņu sadereju.

# 3481.03
Es ar savu jaunaviņu
Ienaidiņa netureju;
Kad namā sabāros,
Istabā sadereju.

# 3482.00
Es bāliņa nenicinu,
Ūdens malku dzērusēs:
Bāliņš man maizes deva,
Bāliņš lielu audzinaja.

# 3483.00
Es brāliša kumeliņu
Rokā vedu pieguļā;
Kur baltais ābolinis,
Pavadā ēdinaju.

# 3483.01
Es brāļam laba māsa
Par visām māsiņām:
Es palaižu brāļam zirgu
Pa pavadas galiņam.

# 3484.00
Es brāliša kumeliņu
Uz raibiti ēdinaju;
Par raibiti nebēdaju,
Ražens brāļa kumeliņš.

# 3484.01
Es brāliša kumeliņu
Uz raibiti ēdinaju;
Es par raibi nebēdaju,
Ražens brāļa kumeliņš.

# 3485.00
Es brāliša kumeliņu
Vez raibiti ēdinaju:
Man brālitis jo mīļakis,
Ne raibites pūriņā.

# 3486.00
Es brāliša valditaja,
Līdz brālitis sievu jēma;
Es neļāvu krogāi iet,
Brammēt savu kumeliņu.

# 3486.01
Es brāliša vaļataja,
Līdz tas ņēma līgaviņu;
Es neļāvu krogā dzert,
Ne maiņot kumeliņu.

# 3487.00
Es neietu no bāliņa,
Ar valdziņu novedama;
Egles durvis, glāžu logi,
Tie bij viegli virināt.

# 3488.00
Es savai māsiņai
Liepas koka milnu taisu,
Lai rociņas nisagrauza,
Lai nidila gredzeniņi.

# 3488.01
Es meitām labs puisits,
Taisu labas dzirnaviņas:
Liepas koka milnu liku,
Lai rociņas nemaitaja.

# 3488.02
Es savai māsiņai
Liepu koka milnu taisu,
Lai rociņas neiegrauž,
Ik rītiņa ritinot.

# 3488.03
Es savaji māsiņaji
Liepas koka milni taisu,
Lai ta mala visu dienu,
Lai rociņas nesagrauza,
Lai rociņas nesagrauza,
Lai nedila gredzentiņi.

# 3488.04
Es savai māsiņai
Tēraudiņa dzirnus kalu;
Liepu koka milnu liku,
Lai nedila gredzentiņš,
Sudrabiņa gredzentiņš
Dimantiņa actiņām.

# 3488.05
Es savai māsiņai
Vaska kalu dzirnutiņas;
Liepas koka milnu taisu,
Lai rociņas nisagrauza.

# 3489.00
Es savai māsiņai
Zāģu dēļu klēti taisu,
Lai vējiņš cauri pūta,
Lai pūriņš nepeleja.

# 3489.01
Es savai māsiņai
Zāģu dēļu klēti daru,
Lai vējiņš cauri pūš,
Lai pūriņš nepeleja.

# 3489.02
Es savai māsiņai,
Ko vareju, to līdzeju:
Zāgu griestu klēti daru,
Lai pūriņis nepelē.

# 3489.03
Es savām māsiņām
No niedrišu klēti daru,
Lai vējiņš cauri pūta,
Lai pūriņi nepeleja.

# 3489.04
Es savām māsiņām
Zāģu dēļu klēti daru,
Lai vējiņis cauri pūta,
Lai nepel sudrabiņš.

# 3489.05
Brālits man klēti dara
Zāģetiem dēlišiem,
Lai vējiņš cauri pūš,
Lai pūriņš nepeleja.

# 3489.06
Bāliņš manim klēti taisa
No magoņu kociņiem,
Lai vējiņis cauri pūta,
Lai pūriņis nepeleja.

# 3489.07
Bāliņš manim klēti dara
Baltābola kalniņā,
Lai vējiņš cauri pūta,
Lai pūriņš nepeleja.

# 3490.00
Es savam bāliņam
Dābuliņa vietu taisu,
Dābuliņa vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

# 3490.01
Mīļajami bāliņami
Mīļu vietiņ' pataisiju:
Klāju baltu paladziņu
Ar sidraba maliņām.

# 3491.00
Es savam bāliņam
Pusciemeta turetaja:
Otarnica, darbenica,
Kunga rijas kūlejiņa.

# 3492.00
Es savos bāliņosi
Ilgas dusmas netureju:
Vienu vārdu ļaunu teicu,
Otru labu atbildeju.

# 3493.00
Es saciju bāliņiem:
Brūnu svārku nenesat,
Nesat garu naudas maku,
Braucat resnu kumeliņu.

# 3493.01
Es, bāliņ, tev piesaku:
Tūka svārku nevalkā,
Turi labu naudas maku,
Brauc ar labu kumeliņu.

# 3494.00
Gana balti liepas galdi,
Vēl es baltus balinaju:
Gan es augu gan slavena,
Vēl bāliņi slavenaja.

# 3494.01
Jo baltaki brāļi gāja,
Jo baltakus balinaju;
Jo slavena es uzaugu,
Jo bāliņi uzslaveja.

# 3495.00
Ir brāļam laba māsa
Par visām māsiņām:
Man pie vārtu aizteceja,
Man nojūdza kumeliņu.

# 3495.01
Man māsiņa ir bijuse,
Man autiņus velejuse.
Te pie vārtiem pieteceju,
Te nojūdzu kumeliņu.

# 3496.00
Izsa-liela-lielijos,
Izsa-prāva-prāvijos
Sava brāļa istabā,
Kā lielā ērberģī.

# 3497.00
Kad man būtu līgaviņa
Kā māsiņa zeltanite,
Kas tecetu naksvidū
Iz avotu ūdentiņa.

# 3497.01
Kad man tāda līgaviņa,
Kas barotu kumeliņu,
Kas tecetu naktsvidā
Iz avotu ūdentiņa.

# 3498.00
Ka man tāda līgaviņa,
Ka māsiņa dzeltanite!
Man bij tādi kājas auti,
Kā ļaudim goda krekli.

# 3499.00
Kad man tāda līgaviņa,
Kā māsiņa dzeltanite,
Ne es vilktu melna krekla,
Ne dubļainu kāju autu.

# 3499.01
Būt' man tāda līgaviņa,
Kā māsiņa zeltenite,
Es nevilktu melna krekla,
Ne dubļainu kāju autu.

# 3499.02
Būt' man tāda līgaviņa,
Kā māsiņu man aizveda,
Es nevilktu melna krekla,
Ne dubļaiņu kāju autu.

# 3499.03
Būt' man tāda līgaviņa,
Es neietu melnu kreklu,
Es neietu melnu kreklu,
Dubļainām kājiņām.

# 3499.04
Ka maņ taida ļaudaveņa,
Kai māseņa dzaltāneite,
Ni myužam neautuļu
Mallnu autu kājeņos.

# 3499.05
Kaut man tāda līgaviņa,
Kā māsiņa dzeltanite,
Ne es vilktu melna krekla,
Ne dūņotu kāju autu.

# 3500.00
Ka man tāds arajiņš,
Kā jaunais bāleliņš,
Es nerieztu mūžiņā
Vienas gaužas asariņas.

# 3500.01
Kad man būtu tāds tautietis,
Kā īstajis bāleliņš,
Es nebūtu raudajuse
Vienas gaudas (gaužas) asariņas.

# 3501.00
Kam, bāliņi, audzinaji
Zaļu birzi sētmalī?
Māsiņām audzinaju,
Kur gulēt dienvidiņu.

# 3501.01
Kam, bāļeņ, audzynāji
Zaļu bērzi sātmaļī?
-Māseņām audzynāju,
Kur guļet dinaudeņu (dinysvydu).

# 3502.00
Kas godiņu godinatu,
Kas slaviti sludinatu,
Kam māsiņas neaugušas
Baltajam bāliņam.

# 3503.00
Kaut man tāds arajiņš,
Kā jaunais bāleliņš,
Ik dieniņas es valkatu
Smalku baltu linu kreklu.

# 3504.00
Klaus', māsiņ, mana vārda,
Ej manā druviņā,
Es tev būšu līdzināt
Tautu galda galiņā.

# 3505.00
Klausi mani tu, māsiņa,
Klausi manu līgaviņu;
Savu tiesu es tev došu,
Savu mana līgaviņa:
Es tev došu kaltus ratus,
Divi bēri kumeliņi,
Dos tev mana līgaviņa
Divu bēru vezumiņu.

# 3506.00
Lai māsiņa gana liela,
Kaunies maza bāleniņa:
Bāliņš līda istabā,
Celies, krēslu sēdejusi.

# 3506.01
Es māsiņa vecakā
Kaunos jauna bāleliņa:
Ceļos, krēslā sēdedama,
Atsēdinu bāleliņu.

# 3507.00
Lai smejās, kas gribeja,
Es ar svešu nerunaju;
Es runaju ar bāliņu,
Ar bāliņa līgaviņu.

# 3508.00
Līdz es tapu pie žodziņa,
Tūlin manim ēna bija;
Līdz satapu bāleliņu,
Tūlin jauka valodiņa.

# 3509.00
Lietiņš māsiņ' i nolija
Lielajā līdumā;
Žēl palika brāliņam,
Kam nejūdza kumeliņu.

# 3510.00
Māsa viena, māsa otra,
Kurai devu ļaunu vārdu?
Abas krekliņ' i veleja,
Abas sauca bāleliņu.

# 3511.00
Māsiņ manu daiļaudziti,
Kur bij man tevi likt?
Žēl otram atdodot,
Žēl pašam maldinot.

# 3511.01
Māsiņ, skaista izauguse,
Kur man bija tevi likt?
Žēl man tevi tautām dot,
Grēks pašam maldināt.

# 3511.02
Viena pate man māsiņa,
Kā zīlite zariņā;
Žēl man dot tautiņās,
Žēl pašam maldināt.

# 3512.00
Māsiņai zirgu devu,
Pats teceju kājiņām:
Labak manas kājas mirka,
Ne māsiņas ielociņi.

# 3513.00
Mēnesits zvaigznes skaita,
Vaj ir visas vakarā;
Masiņ' skaita bāleliņus,
Vaj ir visi vakarā.

# 3514.00
Mēs bijam div' māsiņas,
Divi mūsu bāleliņi;
Kad atnāca svēta diena,
Katra savu puškojam.

# 3515.00
Mīļi mani bāleniņi
Mīļi mani audzinaja:
Nezinaju kunga riju,
Kunga govju laidariņu.

# 3516.00
Mirdzēt mirdz ezeriņš
Sīkajām raudiņām;
Tā mirdzeja brāļa sēta
Mazajām māsiņām.

# 3516.01
Mirdzi, mirdzi, ezeriņi,
Sīkajām raudiņām;
Tā mirdzeja brāļa sēta
Mazajām māsiņām.

# 3516.02
Vizēt viz ezeriņis
No mazām zivtiņām;
Tā vizeja brāļa sēta
No mazām māsiņām.

# 3516.03
Vizi, vizi, ezeriņi,
Sīkajām(i) raudiņām;
Tā viz mana brāļa sēta
Sīkajāmi māsiņām.

# 3516.04
Vizi, vizi, ezeriņ,
Sīkajām(i) raudiņām;
Tā viz mana brāļa sēta
Sīkajām(i) māsiņām.

# 3516.05
Vizi, vizi, ezeriņi,
Sīciņiem ziediņiem;
Nava mana brāļa sēta
Sīciņām māsiņām.

# 3517.00
Mirdzēt mirdz jūriņā
Simtu mazu rauduviņu;
Tā mirdzeja brāļa sēta,
Māsiņām staigajot.

# 3517.01
Mirdzēt mirdz ezarāi
Sīka, maza raudaviņa;
Tā mirdzeja māsiņai,
Brāļa sētāi staigajot.

# 3517.02
Mirdzēt mirdza ezerāi
Sīku, mazu raudavišu;
Mīlēt mīla māsiņai,
Brāļa sētu staigajot.

# 3518.00
Ne ar vienu nevedās
Mana jauka valodiņa;
Ar bāliņu vien vedās,
Ar bāliņa līgaviņu.

# 3519.00
Nepūtieti, ziemas veji,
Gana veju putejiņu;
Nerajāti, balelini,
Gana tautu rājejiņu.

# 3520.00
No saknites lazda zied
Līdz pašai virsonei;
No sirsniņas māsa mīl
Baltajam bāliņam.

# 3520.01
No saknēm lazda zied
Sarkaniem ziediņiem;
No sirdim māsa mīl
Jaunajam bāliņam.

# 3520.02
Līdz zemiti ieva zied
Baltajiem ziediņiem;
Līdz sirdei māsa mīl
Baltajam bāliņam.

# 3520.03
Ne no saknes lazda zied
Sarkaniemi ziediņiem;
Ne no sirds māsa mīl
Baltajam bāliņam.

# 3520.04
Sarkanajis āboliņis
No kātiņa vien ziedeja,
Māsa savus bāleliņus
No sirsniņas vien mīleja.

# 3521.00
Ozoliņš zīļu raud,
Kas ozola paša raud?
Māsa raud bāleliņa,
Kas māsiņas pašas raud?

# 3521.01
Ozols savu zīli rauda,
Kas ozolu pašu rauda?
Māsiņ' savu brāli rauda,
Kas māsiņas pašas rauda?

# 3521.02
Ozols savas zīles raud,
Kas ozolu pašu raud?
Māte savas meitas raud,
Kas māmiņu pašu raud?

# 3522.00
Par poriem, par mežiem
Uz saviem brāliņiem;
Uz tautām es neietu
Ne pa liepu lapiņām.

# 3522.01
Da ēeļīm zāļi (puru) brydu
Da sovīm brāļeņīm;
Da tautām naītum
Pa ārysku dābuļeņu.

# 3523.00
Palīdzeju māsiņai (māsiņām),
Ko vareju palīdzēt:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.

# 3523.01
Es savām māsiņām,
Ko vareju, to līdzeju:
Dodu savu kumeliņu,
Rožu dārzu ritināt.

# 3523.02
Palīdzēt palīdzeju
Mazajām māsiņām:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.

# 3523.03
Palīdzeju māsiņām,
Ko vareju palīdzēt:
Devu dārzu, rožu sēt,
Kumeliņu noecēt.

# 3523.04
Paļeidzēju māseņām,
Ku varēju paļeidzet:
Devu sovu kumēļeņu
Ružu dorzu purināt.

# 3523.05
Palīdzeju meitiņām,
Ko vareju palīdzēt:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.

# 3523.06
Došu, došu meitiņām,
Ko vakari solijos:
Došu savu kumeliņu
Rožu dārza ecešan'.

# 3523.07
Es meitām labs puisits,
Es meitām palīdzeju:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu ritināt.

# 3523.08
Meitiņām(i) māsiņām(i)
Kā vareju, tā līdzeju:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.

# 3523.09
Palīdzeju meitiņām,
Ko vareju palīdzēt:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu jaecē.

# 3524.00
Piecas egles, piecas priedes,
Visas vienu garumiņu;
Pieci brāļi, piecas māsas,
Visiem viens padomiņš.

# 3525.00
Piecas, sešas mēs māsiņas,
Viens pats mūsu bāleliņš:
Uz ta paša skatamies,
Kā uz zaļa ozoliņa.

# 3526.00
Pušu kožu kodoliņu,
Pusi devu brāliņam;
Man brāliņis pusi deva
No ta liela tīrumiņa.

# 3527.00
Raudadama nostāveju
Liela ceļa maliņā:
Redzu savu brāleliņu
Garu ceļu aizejot.

# 3527.01
Aiz upites balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Rauda mazas māsiņas,
Brālits iet svešumā.

# 3528.00
Redz, kur koši piedereja,
Brālits māsu vizinaja;
Piebrauc vienu ievas krūmu,
Appuškoja kumeliņu.

# 3528.01
Neviens mīļi tā nebrauca,
Kā brauc brālis ar māsiņu:
Kur redzeja ievu krūmus,
Tur piegrieza kumeliņu,
Tur piegrieza kumeliņu,
Lai māsiņa puškojās,
Lai māsiņa puškojās
Baltiem ievu ziediņiem.

# 3529.00
Saucin sauca aiz upites,
Vaj sauc mani bāleliņi:
Pāri brist dziļš ūdens,
Apkārt liels līkumiņš.

# 3529.01
Sauktin sauca aiz upites,
Vaj sauc mani bāleliņi?
Dziļš man bija cauri brist,
Tāļ' apkārt(i) aptecēt.

# 3529.02
Saucin sauca aiz upites,
Vaj sauc tautas, vaj bāliņi?
Pāri brist dziļš ūdens,
Apkārt lieli līkumiņi.

# 3529.03
Saucin sauc aiz upit',
Vaj sauc mana māmuļiņa?
Vaj būs man tiešam brist,
Vaj būs man apkārt iet?
Tiešam bij liels ūdens,
Apkārt liels līkumiņš.

# 3530.00
Saucin sauca aiz upites,
Vaj sauc tautas, vaj bāliņi?
Ja sauc tautas, celšu laivu,
Ja bāliņi, kumeliņu.

# 3531.00
Žēl bitit' to ziediņ',
Ko nonese kamenits;
Žēl māsiņ' ta bāliņ',
Kur uzauge vienā viet'.

# 3532.00
Šogad līgsma, citu gadu,
Baltajos bāliņos;
Tāi trešā gadiņā
Še es līgsmu neturešu.

# 3533.00
Sēd, māsiņa, kamanās,
Es tev viegli vizinašu;
Ka paņemu tautu meitu,
Tad es gauži noraudaju.

# 3534.00
Zirgu zviedzošu pazinu,
Bāleniņu runajot;
Kā man bija nepazīt
Vienas mātes auklejuma?

# 3535.00
Spodra saulit' i lēkdama,
Jo spodraka rietedama;
Līgsma māsiņ' i augdama,
Jo līgsmaka dzīvodama.

# 3536.00
Strauja, strauja upe tek,
Jo ta strauja, jo olaiņa;
Maza, maza man māsiņa,
Lai ta maza, bet tikuse.

# 3537.00
Tec, upite, gana strauji,
Sit putiņas maliņā;
Audz, māsiņa, gana liela,
Kaunies maza bāleliņa.

# 3538.00
To skaliņu dedzinaju,
Kuris man gaiši deg;
To bāliņu zadinaju,
Kuram jauka valodiņa.

# 3539.00
Trīs gadiņus es puškoju
Sava brāļa istabiņu:
Vienu gadu ar skujam,
Otru gadu ar kalvām,
Tāi trešā gadiņā,
Ar rozēm, magonēm.

# 3540.00
Trīs māsiņas dzeini nesa
Ap resno ozoliņu,
Ir tad vēl nepanāca
Viena maza bāleliņa.

# 3541.00
Tu, bāliņ, gan domaji,
Ka man tevis žēl nevaid;
Cik es tevi iedomaju,
Tik es gauži noraudaju.

# 3541.01
Tu, bāļeņ, gan dumāji,
Ka maņ tevis žālu nav;
Tik por tevim idumoju,
Tik as gauži nuraudāju.

# 3542.00
Tu, māsiņ, rakstitaja,
Norakst' manu nēzdodziņu,
Kur es acis noslaucišu,
Pēc tevim raudadams.

# 3543.00
Uz bāliņa raudzijosi,
Kā uz zaļa ozoliņa,
Kur tas savu kāju spēra,
Kādu laida valodiņu.

# 3544.00
Viena pate magonite
Kliņģerišu dārziņā;
Viena pate es māsiņa
Bāleliņu sētiņā.

# 3545.00
Viens pats man bāleliņš,
Kā tas rīta auseklits;
To saņēmu, to pavadu
Ar jauko valodiņu.

# 3545.01
Viena pate man māsiņa,
Kā ta lauka cielaviņa;
To saņemu, to pavadu
Ar jauko valodiņu.

# 3546.00
Visi mazi avotiņi
Ik vakara miglu meta;
Visi mazi bāleliņi
Mīļu tura sav' māsiņu.

# 3547.00
Cerē bite ozoliņu
I purviņa maliņā;
Cerē māsa bāleliņu
I tautās aizgājuse.

2.2.2.9. Savstarpēji pārpratumi. ( 3548 - 3622)
2.2.2.9.1. Māsa skund par brāļa skopumu. ( 3548 - 3575)

# 3548.00
Ai, bāliņi, ai bāliņi,
Vaj es tava kalponite?
Nosvērdams linus devi,
Gadiem pirki villainiti.

# 3549.00
Ai, bāliņi, ai, bāliņi,
Vaj es tava kalponite?
Tu man devi linu podu,
Ūdenī mērcedams.

# 3549.01
Es, bāliņ, māsa tava,
Ne es tava kalponite,
Kam tu man linus svēri,
Ūdenī mērcedams?

# 3549.02
Bāliņš man linus deva,
Linu šķiedras skaitidams;
Es, bāliņ, māsa tava,
Ne es tava kalponite.

# 3550.00
Aizsamirsa, aizsamirsa
Brāļ' autiņš nevelets;
Aizsamirsa bāliņam
Rigā mēļu villainite.

# 3550.01
Aizmirsās, aizmirsās
Brāļa auti neveleti;
Aizmirsās bāliņam
Rigā zīļu vainadziņš.

# 3550.02
Aizsamirsa, aizsamirsa
Brāļa auti neveleti;
-Aizsamirsa man, māsiņa,
Rigā balta vilnainite.

# 3550.03
Aizsamirsa brāliņam
Vakar auti nemazgati.
-Aizsamirsa tev, māsiņ,
Rigā mēļu vilnainite.

# 3550.04
Aizsamirsu brāliņam
Vakar autu nemazgatu.
-Aizsamirsu māsiņai
Rigā mēļu villāniti.

# 3550.05
Aizsamirsās mirstamā(mo)
Brāļa kreklis nevelets:
Aizsamirsās bāliņam
Baltu mēļu [?] villānite.

# 3551.00
Brāļi mani bajāriņi,
Es māsiņa nabadzite:
Brāļi manim kronu kala
No tērauda pakaviņa.

# 3552.00
Brāļi, manu linu podu
Ar svariem nesveriet;
Gribu labu pavalkāt,
Labu likt pūriņā.

# 3553.00
Brālis man galvu glauda:
Neej, māsa, šoruden!
Ietin iešu, nepalikšu,
Brālitim spītedama,
Kadēļ brālis man nepirka
Baltu zīļu vainadziņu,
Baltu zīļu vainadziņu,
Pāri zelta gredzentiņu.

# 3554.00
Brālis mani māsu sauca,
Voi ļaudim piedzirdot;
Nev' manā rociņā
Brāļa pirkta gredzeniņa.

# 3555.00
Brāliš' man mazajam
Ķēžu jostu kaldinaja;
Būt' brāliši nokaluši [nu kaluši?],
Nu pieder valkajam.

# 3556.00
Druvā man saule lēca,
Druvā saule norieteja,
I tad vēl bāliņam
Dārga mēļu villainite.

# 3557.00
Es savam bāliņam
Lielu kaunu padariju:
Es aizsēdu aiz galdiņa
Ar vītola vainadziņu.

# 3557.01
Es saviem bāliņiem
Lielu kaunu padariju:
Iesasēdu vidū tautu
Ar vītola vaiadziņu.

# 3557.02
Es savam brāliņam
Pate kaunu padariju:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Man vītola vainadziņš.

# 3558.00
Es savam brāliņam
Pate kaunu padariju:
Stiebru jostu apsajožu,
Mētru liku vainadziņu.

# 3559.00
Es vidū, es vidū
Ar vītola vainadziņu,
Visapkārti bāleliņi
Caunotām cepurēm.
Protiet kaunu, bāleliņi,
Pērkat rožu vainadziņu.

# 3559.01
Es vidū, es vidū
Ar to zīļu vaiņadziņu;
Man apkārt bāleliņi
Caunotām cepurēm.

# 3560.00
Es vīzites nodariju,
Bāliņš auklas nenovija;
Tas nebija mans kauniņš,
Tas bij mana bāleliņa.

# 3560.01
Labak mana aukla trūka,
Ne kā mana vīze plīsa:
Tas nebija mans kauniņš,
Tas bij mana brāleliņa.

# 3561.00
Es vīzites nosapinu,
Brāļi auklu nenovija;
Pāriet manim šo āriņu
Basajām kājiņām.

# 3562.00
Gana gāju, gan teceju,
Gan klausiju bāleliņu:
Tāpat sedzu, raudadama,
Nelocitas villanites.

# 3563.00
Kādu skauģu vēl vajaga,
Kā to manu bāleliņu:
Tēvs man deva linu zemi,
Viņš apsēja auziņām.

# 3563.01
Dievs nedod tādus skauģus,
Kādi mani bāleliņi:
Tēvs man deva linu zemi,
Brāļi auzas apsējuši.

# 3563.02
Labi, labi, mans brāliti,
Kad tu man tā dariji!
Tēvs man deva linu zemi,
Tu apsēji auziņām.

# 3563.03
Labi, labi, bālelini,
Kad jūs man tā darat:
Tēvs man deva linu zemi,
Jūs sējat auzinam;
Kad auzinas vairs neauga:
Še, māsina, linu zeme.

# 3564.00
Ko jūs mun iedevat,
Bagatie bāleniņi?
Baltu vistu iedevāt,
To apēda vanadziņš.

# 3565.00
Laba biju bāliņam,
Kad iedama druviņā;
Kad prasiju gājumiņu,
Tad paliku naidenica.

# 3566.00
Labak mana vīze plīsa,
Ne tā mana aukla trūka:
Pate vīzes i nopinu,
Brāļi auklas nenovija.

# 3567.00
Man bāliņš linus deva,
Linu šķiedras skaitidams;
Kam, bāliņ, neskaitiji,
Cik solišu vakarā?

# 3567.01
Man bāliņis linus deva,
Mārciņām skaitidams;
Kam, bāliņi, neskaitiji,
Cik saujiņu druviņā?

# 3568.00
Piemiņām, pasakām
Māsa auga bāliņos:
No tāsim kreklu šuva,
No astriem cimdus ada.

# 3569.00
Pieci, seši bāleliņi,
Māsai plikis vēderiņis!
Metam naudu, bāleliņi,
Ģērbsim māsas vēderiņu.

# 3570.00
Zābakoti, zābakoti
Mani balti bāleliņi;
Es vidūi, es vidūi
Ar tām kārkla vīzitem.

# 3571.00
Saka mani bāliņos
Cala Dzīpara) jostiņ' valkajot;
Diega jostiņ' i valkaju,
Žagariņu vainadziņu.

# 3572.00
Šo vasaru bāliņami
Par patenci vien dzīvoju:
Citu gadu nedzīvošu
Ne par zeltu sudrabiņu.

# 3573.00
Tēva lini, mātes lini,
Kur, bāliņi, mani lini?
-Tur, māsiņa, tavi lini
Tautu dēla tīrumā.

# 3573.01
Tēvam lini, mātei lini,
Kur, bāliņi, mani lini?
-Māsiņ, tavi linu lauki
Tautu dēla tīrumā.-
Tēvam kreklis, mātei kreklis,
Kur, māsiņa, man būs kreklis?
-Bāliņ, tavi linu krekli
Tautu meitas pūriņā.

# 3574.00
Trīs gadiņi bāliņam
Kā par velti kalpojuse:
Viņš man deve linu podu
Ūdenī mērcedams.

# 3575.00
Vidū brāļu vien stāveju
Ar vītola vainadziņu:
Protat godu, bāleliņi,
Liedinat sudrabiņa.

2.2.2.9.2. Māsa gaužās par dažādām pārestībām no brāļa puses un solās atspītēt. ( 3576 - 3618)

# 3576.00
Ak, tu manu bāleliņ,
Kam tu manim tā dariji?
Rikšus laidi kumeliņu,
Pamet' mani celiņā.

# 3577.00
Asariti bāleliņu,
Nedzer manu asariņu,
Gan ir man tautiņās
Asariņu dzērejiņi.

# 3578.00
Brāļi māsu maisā bāza,
Sliktu māsu dēvedami;
Bāziet, brāļi, ja gribat,
Galvu ārā atstājat.

# 3579.00
Brāļi, maizes neliedziet
Tai vienai māsiņai.
-Māsai maize birzīs (birzē) auga,
Tautās maizes arajiņš.

# 3580.00
Brālis liels, es mazaka,
Es par brāli nebēdaju;
Ne man brālis maizi deva,
Ne mazaku audzinaja.

# 3581.00
Bālits maizes man nedeva,
Saka, art neejot.
Gan redzesi, bāleliņ,
Cik ars tava līgaviņa.

# 3581.01
Bāliņš maizes man nedeva,
Ka es arti nemākot.
Es redzešu, bāleliņ,
Vaj ars tava līgaviņa.

# 3582.00
Bāliņš saka uz māsiņu:
Ko māsiņa labu dara?
Gan, bāliņi, atradisi,
Ko būs laba darijusi.

# 3582.01
Bāliņš saka uz māsiņu:
Ko māsiņa laba dara?
Gan, bāliņi, atradisi,
Ko būs laba darijuse:
Atradisi rīta māli
Vakareju likumiņu.

# 3583.00
Darbos vien, darbos vien,
Kas manā gājumā?
Brālim labi, māršai labi,
Man tas dubļu bridumiņš.

# 3584.00
Dari, dari, bāleliņi,
Gan es tev atdarišu:
Aiz vārtiem krēslu celšu,
Tur es tevi sēdinašu.

# 3585.00
Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tevim atdarišu:
Atstāš' tavu līgaviņu
Vienu pašu druviņāi.

# 3585.01
Bāliņ, manu bāleliņ,
Gan es tev atdarišu:
Es to tavu līgaviņu
Šoruden rūdinašu.

# 3586.00
Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tev atdarišu:
Es aiziešu tautiņās
Pašā darba laiciņā;
Ņemš' teliti, ņemš' aitiņu,
Ņemš' māsiņu ganitaju.

# 3587.00
Dari, dari, bāleliņi,
Gan es tevim atdarišu,
Gan es tavu kumeliņu
Pie baznicas palaidišu.

# 3588.00
Dari, dari, bāleliņi,
Gan es tev atdarišu,
Gan es tev atdarišu
Tautu (Tautas) galda galiņā:
Citiem kāršu linu dvieli,
Tev pakulu skārteliti.

# 3589.00
Dari, dari, bālelinu,
Gan es tev atdarišu:
Saticišu celinā,
Grūdiš' ceļa malinā.

# 3590.00
Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tevim atdarišu:
Tev krekliņa nevelešu,
Kumeliņa nesedlošu.

# 3591.00
Dari, dari, brāleliņ,
Pacietišu, ko dariji,
Pacietišu, ko dariji,
Atdarišu dzīvodama.

# 3591.01
Dari, dari, bāleliņ,
Pacietišu, ko darisi,
Pacietišu, ko darisi,
Pieminešu dzīvodama.

# 3592.00
Delverit(i) bāleliņ,
Nevar' tevi novaldit.
Nedod Dievs mūdiņā
Tāda mana arajiņa.

# 3593.00
Dod, Dieviņ, man zirdziņu,
Dod, Laimiņ, arajiņu;
Es būt' badu nomiruse
No bāliņa arumiņa.

# 3594.00
Ēdu pate, dev' otram,
Brāļa maizes netaupiju:
Tikpat mani bāleliņi
Pa vārtiem pavadija.

# 3595.00
Eita, brāļi, lūkojiet,
Kur jūs tādu dabūsiet,
Kas neēda, kas nedzēra,
Kas miedziņa neguleja.
Vējš neēda, vējš nedzēra,
Ūdens miega neguleja.

# 3596.00
Es negribu to darit
Nej Krievam, nej Leišam,
Ko man dara brāleliņi,
Īstajai māsiņai.

# 3597.00
Es nevaru, bāleliņi,
Tavu prātu izdarit;
Tu var' ņemt līgaviņu,
Lai es iemu tautiņās.

# 3598.00
Es nevaru to darit,
Ko bāliņa līgaviņa;
Kaut es gan piekususe,
Es vārdiņu atsaciju [?].

# 3599.00
Es savam bāliņam
Vienas dienas saimeniece:
Ēžu pate, dev' otram
Vēl iebāžu skotelē.

# 3600.00
Gan ūdeņa tā purā,
Nožuuši kārklu gali;
Gan bagati tie brāliši,
Pavārgusi ta māsiņa.

# 3600.01
Gan ūdeņi tāi porē,
Kārklem gali nokaltuši;
Gan bagati tie bāliņ',
To māsiņ' pavārgusi.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv