2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve. ( 3088 - 3904)
2.2.2. Brāļi un māsas. ( 3377 - 3676)
2.2.2.3. Daudz brāļu (bāleliņu). ( 3394 - 3401)
# 3401.00
Tecej' tautu kumeliņi
Deviņiemi celiņiemi:
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi.
2.2.2.4. Vecais un jaunais brālis. ( 3402 - 3420)
# 3402.00
Ai, veco bāleliņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij man pūru kalt,
Tev aizvest tautiņās.
# 3403.00
Ai, vecais bāleliņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij man zirgu pirkt,
Tev atvest līgaviņu.
# 3403.01
Ai, vecais bāleliņ,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev atvestu ļauduviņu,
Tev nopirktu kumeliņu.
# 3403.02
Ei, vecais bāeleliņ,
Tev bij mun tāvam but:
Tev bij mun zyrgu pyrkt,
Tev atvast ligaeviņu.
# 3403.03
Pie vecāi bāleliņa
Kā pie tēva turejos,
Lai tas man zirgu pirka,
Lai atveda līgaviņu.
# 3404.00
Ai, veco bāleniņ,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij mani appuškot,
Tautiņās izvadit,
Tautiņās izvadit,
Sēdēt galda galiņā.
# 3405.00
Ei, vecais bāleliņi,
Tev bij man tēvam būt:
Tev bij mani tautām dot,
Tev tautām atbildēt.
# 3406.00
Ai, vecaji bālelini,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev bij mani uzaudzēta,
Izraidita tautinās.
# 3407.00
Ai, vecais bāleliņi,
Tev bij mani tēvam būt:
Tev bij pūru kaldināt,
Māršai pūru piedarit.
# 3408.00
Ai, vecaju bāleliņu,
Tev bij manam tēvam būt:
Tev bij rāt, tev žēlot,
Tev piedot padomiņa.
# 3409.00
Karavīrs, karavīrs
No jaunā(i) bāleliņa:
Ne tas grieza otram ceļu,
Ne vārdiņu atsacija.
# 3428.02
Gudri mani bāleliņi,
Gudri lieli, gudri mazi.
Jo mazaki, jo gudraki,
Smildziņā dores dēj.
# 3429.00
Jaunajam brālitim
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne vagares bildināt.
# 3429.01
Jaunajam(i) brālišami
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne stārastas bildināt.
# 3429.02
Mazajam(i) brālitim
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdā saukt,
Ne vagares bildināt.
# 3429.03
Mazajam brālitim
Sudraboti matu gali;
Nedrīkst kungi vārdu saukt,
Ne vagares bildināt.
# 3429.04
Maģajam brālenam
Sudraboti matu gali,
Sudraboti matu gali,
Sarkanbalti vaigu gali.
Nedrīkst kungi vārdāi saukte,
Ne pie darba radzinate.
Es brālena jaunā māsa,
Es drīksteju vārdāi saukte,
Es drīksteju vārdāi saukte,
Ir pie darba radzinate.
# 3430.00
Kādu skalu man vajaga?
Sveces vien dedzinaju;
Kādu kungu man vajaga?
Kungi mani bāleliņi.
# 3430.01
Kam man skolu vajadzēje?
Svecis daga skolu vitā:
Kam man kungu vajadzēje?
Kungi muni brāļeļeņi.
# 3431.00
Kas vareja zaļaks būt
Par rudzzāles zaļumiņu?
Kas vareja lielaks būt
Par māsiņas bāleliņu!
# 3432.00
Lai bij lepni, kas bij lepni,
Lepni mani bāleliņi:
Ie cimdimi roku sniedza,
Ar zobenu vārtus cēla.
# 3433.00
Lieli kungi tā nebrauca,
Kā brauc mani brāleliņi;
Sirmi zirgi vērzelēs,
Dzens kamanu galiņā.
# 3433.01
Tā nebrauca lieli kungi,
Kā brauc mani bāleniņi:
Priežu rumbas, riteniši,
Sasprādzeti kumeliņi.
# 3434.00
Mans brālitis kā kundziņis,
Dzeltainiemi matiņiem,
Tas nejāja svētu rītu
Bez tērauda zobentiņa.
# 3435.00
Mans brālitis lepni jāja
Pa visāme tautiņāme;
Dažai tautu meitiņai
Sāp sirsniņa, birst asaras.
# 3436.00
Man uzauga div' brāliši,
Simtai tādu nedabusi,-
Uz jāšanu, uz braukšanu,
Uz kumeļa barošanu.
# 3436.01
Mēs bijām div' bāliņi,
Simtiem tādu nedabūs,-
Uz jāšanu, uz braukšanu,
Uz kumeļu barošanu.
# 3436.02
Ekur vīri Tirzmalieši,
Nekur tādu nedabusi,-
Pie aršanas, ecešanas,
Pie ērbēģu būvešanas.
# 3437.00
Muižas kungi, draviniki
Taida zyrga naturē,
Muni bollti bāļeļeņi
Pupu zīdu zyrgu tur',
Pupu zīdu zyrgu tur,
Vad iz daļder' dancynotu.
# 3438.00
Nedod Dievs tādu kungu,
Kādi mani bāleliņi:
Kumeļā sēdedami,
Cilpu meta ozolā.
# 3438.01
Ekur vīri, ko padara,
Mani balti bāleliņi:
Kumeļā sēdedami,
Dzeni laida ozolā.
# 3439.00
Nevienai māsiņai
Nava tādu bāleliņu:
Tādi mani bāleliņi
Kā Vāczemes ozoliņi.
# 3440.00
Sēd krēslā, bāleliņ,
Kas tev liedz nesēdēt?
Vaj nebij rudzi, mieži,
Labi stalti kumeliņi?
# 3441.00
Skali deg sveču vīz',
Sveču vis nevajag;
Kungi mani bāleliņi,
Kungu vis nevajag.
# 3441.01
Skali dega sveču vīz',
Mums svecišu nevajag;
Kungi mani bāleliņi,
Mums kundziņu nevajag.
# 3442.00
Tādi mani bāleliņi
Kā mēreni muiženieki;
Nedrīkst kung' vārdu saukt,
Ne vagar' bildināt.
# 3443.00
Tādu zirgu kundziņš jāja,
Tādu mani bāleliņi;
Zobeniņu vien nejoza,
Kungam kaunu nedarija.
# 3443.01
Kādus zirgus tautas jāja,
Tādus mani bāleliņi;
Uz spiciti vienu jūdza,
Kungam kaunu nedarija.
# 3443.02
Ko var kungi man darit,
Ko maniem bāliņiem?
Tādus (Kādus) zirgus kungi jāja,
Tādus mani bāleliņi.
# 3443.03
Ko var kungi man darit,
Ko maniem bāliņiem?
Tādus zirgus kungi jāja,
Tādus mani bāleliņi;
Zobentiņa vien nejoza,
Kungam kauna nedarija.
# 3443.04
Kundzits naudu zvadzinaja,
Bāliņš zemes gabaliņ'.
Tādus zirgus kungi jāj,
Kādus mani bāluliņi,
Zobentiņu vien nejoz',
Kungam kaunu nedari.
# 3443.05
Kungi, kungi man' bāliņi,
Kungu vārdu vien vajaga:
Tādus zirgus kungi jāja,
Tādus mani bāleliņi.
# 3443.06
Man bij tāds bāleliņš,
Zirņa ziedu greznumiņu;
Kādus zirgus kungi jāj,
Tādus mans bāleliņš.
# 3443.07
Manis trīs bāleniņi
Kā mēreni muižnieciņi;
Zobentiņu vien nenesa,
Kungiem kauna nedarija.
# 3443.08
Mans bāliņš kā kundziņš,
Dzeltaniem matiņiem;
Kādu zirgu kundziņš jāja,
Tādu mans bāleliņš,
Zobeniņu vien nejoze,
Kungam kaunu nedarija.
# 3444.00
Tik kungam zelta naudas,
Cik akmiņu istabā;
Tik manam bāliņam
Tēva bēru kumeliņu.
# 3445.00
Ūdri, bebri Daugavā
Ledu vien brukšķinaja;
Mans jaunais bāleliņš
Saujā naudu zvadzinaja.
# 3446.00
Viens pats man bāleliņš,
Kā Vāczemes ozoliņš;
Citai pieci, citai seši,
Mana viena nepanāk.
# 3446.01
Turu vīnu boļeļeņu
Kai ārisku ozuļeņu;
Ļaudim beja pīci, seši,
Muna vīna nastāvē.
# 3447.00
Citas meitas lielijās
Ar deviņi bāleliņi;
Man bij viens, bet dižens
Kā Vāczemes ozoliņš.
# 3447.01
Cytys meitys lilejās
Ar beveņi brāļeļeņi;
Man bej vins, bet dižans,
Kā Vāczemis ozuļeņš;
As māseņa kā pučeite,
Kā Vāczemis magaņeņa.
2.2.2.6. Brāļi saderīgi. ( 3448 - 3460)
# 3448.00
Allaž, brāļi, dzīvojam,
Lai palika, kam palika,
Voi palika kundziņam,
Voi vecajam brālišam.
# 3449.00
Balti bērzi, melni elkšņi
Cits pret citu locijās;
Mani balti bāleliņi
Cits pret citu klanijās.
# 3450.00
Bāļeļeņi, bāļeļeņi,
Kai ti syla bolodeiši;
Ļaudim ļeli breinumeņi,
Ka mes miļi dzeivājam.
# 3451.00
Divi vien mēs bāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Pirksim vienus brūnus svārkus,
Abi līdzi valkasim.
# 3452.00
Divi vien mēs bāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Velkam vienus brūnus svārkus,
Jožam vienu zobeniņu.
# 3453.00
Dzīvojiet paši skaiški,
Mani balti bāleliņi;
Lai dzīvoja, kā gribeja,
Savadatas tautu meitas.
# 3453.01
Dzīvojam paši mīļi,
Div' baltie bāleliņi;
Lai dzīvojam, kā gribeja
Salasitas tautu meitas.
# 3453.02
Dzīvojam pašas mīļi,
Salasitas ietaliņas;
Lai kaunās, lai barās
Vienas mātes auklejums.
# 3454.00
Dzīvosimi mēs, brāliti,
Kā tie ciema balodiši.
Vēl' man labu, es tev ari,
Tad būs mīļa dzīvošan'.
Ko mēs abi dabusim,
Kad mēs ļaunu vēlesim?
# 3455.00
Mēs bijam div' bāliņi,
Abi vienu lielumiņu
Vienu ceļu staigajam,
Vienas domas domajam.
# 3456.00
Mēs bijami div' brāliņi,
Abi vienu lielumiņu.
Vilksim abi brūnus svārkus,
Iesim pāri Daugavai.
# 3457.00
Mēs bijam div' brāliši,
Bet mēs mīļi dzīvojam:
Liekam vienu cepuriti
Katris reizi galviņāi,
Maucam vienus zābaciņus
Katris riezi kājiņāi.
# 3458.00
Mēs bijam duj' brāliši,
Turam vienu kumeliņu;
Jāsim katris svētu rītu
Līgaviņas lūkoties.
# 3459.00
Tā, brāliši, dzīvojam,
Tā ražani piedereja:
Pieci, seši druvā gāja,
Viens kungam tiesu deva.
# 3459.01
Bijam brāļi saauguši,
Tapēc gudri dzīvojam:
Pieci, seši tīrumā,
Viens kungam atbildeja.
# 3459.02
Tā dzīvo, bāleliņ,
Tā pieder dzīvojot:
Pieci, seši tīrumā,
Viens kungam atbildeja.
# 3460.00
Tā jau mēs dzīvojam,
Div' baltie bāleliņi:
Tava sieva vietu taisa,
Mana klāja paladziņu.
2.2.2.7. Brāļi naidā. ( 3461 - 3467)
# 3461.00
Eit', meitiņas ielaižat,
Kas aiz duru baldurē.
-Tas, māmiņa, tavs dēliņis,
Kas aiz duru baldurē;
Kājas, rokas asenaiņas,
Vaigu gali asaroti.
-Ai dēliņis, mīļš dēliņis,
Kādu grēku tu dariji?
-Ai māmiņa mīļa, balta,
Es nokavu sav' brāliti.
-Ai, dēliņis, mīļš dēliņis,
Kur nu iesi, kur paliksi?
-Māte, mana mīļa māte,
Es noiešu Vāczemē.
-Dēliņš, manis mīļš dēliņis,
Kad pārnāksi apraudzit?
-Kad zeltā mieti plauks,
Kad zaļos akmentiņi.
# 3462.00
Ej, deļeņ, teē deļeņ,
Da Diveņa noma duru.
-Es nugāju, dateēēju
Da Diveņa noma duru.
-Ok, tu munu milu bārnu,
Kam tu duru nataisēji?
-Ok, tu munu milu māt,
Man ruēeņas samasteitas.
-Ok, tu munu milu bārnu,
Kaidu grāku padarēji?
-Es nuēertu eistu brāļi
Ar osju zubiņeņu.
-Ok, tu munu milu bārnu,
Tev nabyut šāi zemēi,
Tev igrymt dziļumā,
Kur spaļveņa grimti gryma.
# 3463.00
Es nocirstu bāleniņu
Ar aso zobentiņu,
Ciku vien iegādaju,
Kas māmiņai maizes dos.
# 3464.00
Koza kazeņu nudoure
Kāpusteņa darzeņā;
Brāls bāļeņu nucierta
Ar osu zubeniņu.
# 3464.01
Koza kazeņu nudyure
Par veitula žagareņu;
Puškins puškinu nusyta
Par skaistu meitiņeiti.
# 3465.00
Nekaiš nieka nevienam
Brāļu starpas līdzināt.
Brāļi paši bārušies,
Paši labi sadereja.
# 3466.00
Pieci, seši strazda bērni
Gul vienā(i) ligzdiņā,
Mēs bijam duj' brāliši,
Katram sava istabiņa.
# 3466.01
Strazdiņam pieci bērni
Vienā lazdu krūmiņā;
Mēs bijam divi brāļi,
Taisam divi istabiņas.
# 3467.00
Suņi rēja, vilki kauca:
Bārās mani bāleliņi.
Tādi suņi, tādi vilki,
Tādi mani bāleliņi.
# 3467.01
Gaudoj' vilki, gaudoj' suņi,
Gaudoj' muņi brāļeļeņi.
Tādi vilki, tādi suņi,
Tādi muņi brāļeļeņi.
2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos. ( 3468 - 3547)
# 3468.00
Ak tu manu bāleliņu,
Tavu jauku valodiņu!
Dzirdu tevi runajam,
Trūkstos, miegu gulejusi.
# 3502.00
Kas godiņu godinatu,
Kas slaviti sludinatu,
Kam māsiņas neaugušas
Baltajam bāliņam.
# 3503.00
Kaut man tāds arajiņš,
Kā jaunais bāleliņš,
Ik dieniņas es valkatu
Smalku baltu linu kreklu.
# 3504.00
Klaus', māsiņ, mana vārda,
Ej manā druviņā,
Es tev būšu līdzināt
Tautu galda galiņā.
# 3505.00
Klausi mani tu, māsiņa,
Klausi manu līgaviņu;
Savu tiesu es tev došu,
Savu mana līgaviņa:
Es tev došu kaltus ratus,
Divi bēri kumeliņi,
Dos tev mana līgaviņa
Divu bēru vezumiņu.
# 3506.00
Lai māsiņa gana liela,
Kaunies maza bāleniņa:
Bāliņš līda istabā,
Celies, krēslu sēdejusi.
# 3506.01
Es māsiņa vecakā
Kaunos jauna bāleliņa:
Ceļos, krēslā sēdedama,
Atsēdinu bāleliņu.
# 3507.00
Lai smejās, kas gribeja,
Es ar svešu nerunaju;
Es runaju ar bāliņu,
Ar bāliņa līgaviņu.
# 3508.00
Līdz es tapu pie žodziņa,
Tūlin manim ēna bija;
Līdz satapu bāleliņu,
Tūlin jauka valodiņa.
# 3509.00
Lietiņš māsiņ' i nolija
Lielajā līdumā;
Žēl palika brāliņam,
Kam nejūdza kumeliņu.
# 3510.00
Māsa viena, māsa otra,
Kurai devu ļaunu vārdu?
Abas krekliņ' i veleja,
Abas sauca bāleliņu.
# 3511.00
Māsiņ manu daiļaudziti,
Kur bij man tevi likt?
Žēl otram atdodot,
Žēl pašam maldinot.
# 3511.01
Māsiņ, skaista izauguse,
Kur man bija tevi likt?
Žēl man tevi tautām dot,
Grēks pašam maldināt.
# 3511.02
Viena pate man māsiņa,
Kā zīlite zariņā;
Žēl man dot tautiņās,
Žēl pašam maldināt.
# 3512.00
Māsiņai zirgu devu,
Pats teceju kājiņām:
Labak manas kājas mirka,
Ne māsiņas ielociņi.
# 3513.00
Mēnesits zvaigznes skaita,
Vaj ir visas vakarā;
Masiņ' skaita bāleliņus,
Vaj ir visi vakarā.
# 3514.00
Mēs bijam div' māsiņas,
Divi mūsu bāleliņi;
Kad atnāca svēta diena,
Katra savu puškojam.
# 3515.00
Mīļi mani bāleniņi
Mīļi mani audzinaja:
Nezinaju kunga riju,
Kunga govju laidariņu.
# 3523.05
Palīdzeju meitiņām,
Ko vareju palīdzēt:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.
# 3523.06
Došu, došu meitiņām,
Ko vakari solijos:
Došu savu kumeliņu
Rožu dārza ecešan'.
# 3523.07
Es meitām labs puisits,
Es meitām palīdzeju:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu ritināt.
# 3523.08
Meitiņām(i) māsiņām(i)
Kā vareju, tā līdzeju:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu noecēt.
# 3523.09
Palīdzeju meitiņām,
Ko vareju palīdzēt:
Devu savu kumeliņu
Rožu dārzu jaecē.
# 3524.00
Piecas egles, piecas priedes,
Visas vienu garumiņu;
Pieci brāļi, piecas māsas,
Visiem viens padomiņš.
# 3525.00
Piecas, sešas mēs māsiņas,
Viens pats mūsu bāleliņš:
Uz ta paša skatamies,
Kā uz zaļa ozoliņa.
# 3526.00
Pušu kožu kodoliņu,
Pusi devu brāliņam;
Man brāliņis pusi deva
No ta liela tīrumiņa.
# 3527.00
Raudadama nostāveju
Liela ceļa maliņā:
Redzu savu brāleliņu
Garu ceļu aizejot.
# 3527.01
Aiz upites balta migla,
Kas to miglu samigloja?
Rauda mazas māsiņas,
Brālits iet svešumā.
# 3528.00
Redz, kur koši piedereja,
Brālits māsu vizinaja;
Piebrauc vienu ievas krūmu,
Appuškoja kumeliņu.
# 3528.01
Neviens mīļi tā nebrauca,
Kā brauc brālis ar māsiņu:
Kur redzeja ievu krūmus,
Tur piegrieza kumeliņu,
Tur piegrieza kumeliņu,
Lai māsiņa puškojās,
Lai māsiņa puškojās
Baltiem ievu ziediņiem.
# 3529.00
Saucin sauca aiz upites,
Vaj sauc mani bāleliņi:
Pāri brist dziļš ūdens,
Apkārt liels līkumiņš.
# 3529.01
Sauktin sauca aiz upites,
Vaj sauc mani bāleliņi?
Dziļš man bija cauri brist,
Tāļ' apkārt(i) aptecēt.
# 3529.02
Saucin sauca aiz upites,
Vaj sauc tautas, vaj bāliņi?
Pāri brist dziļš ūdens,
Apkārt lieli līkumiņi.
# 3529.03
Saucin sauc aiz upit',
Vaj sauc mana māmuļiņa?
Vaj būs man tiešam brist,
Vaj būs man apkārt iet?
Tiešam bij liels ūdens,
Apkārt liels līkumiņš.
# 3530.00
Saucin sauca aiz upites,
Vaj sauc tautas, vaj bāliņi?
Ja sauc tautas, celšu laivu,
Ja bāliņi, kumeliņu.
# 3531.00
Žēl bitit' to ziediņ',
Ko nonese kamenits;
Žēl māsiņ' ta bāliņ',
Kur uzauge vienā viet'.
# 3532.00
Šogad līgsma, citu gadu,
Baltajos bāliņos;
Tāi trešā gadiņā
Še es līgsmu neturešu.
# 3533.00
Sēd, māsiņa, kamanās,
Es tev viegli vizinašu;
Ka paņemu tautu meitu,
Tad es gauži noraudaju.
# 3534.00
Zirgu zviedzošu pazinu,
Bāleniņu runajot;
Kā man bija nepazīt
Vienas mātes auklejuma?
# 3535.00
Spodra saulit' i lēkdama,
Jo spodraka rietedama;
Līgsma māsiņ' i augdama,
Jo līgsmaka dzīvodama.
# 3536.00
Strauja, strauja upe tek,
Jo ta strauja, jo olaiņa;
Maza, maza man māsiņa,
Lai ta maza, bet tikuse.
# 3537.00
Tec, upite, gana strauji,
Sit putiņas maliņā;
Audz, māsiņa, gana liela,
Kaunies maza bāleliņa.
# 3538.00
To skaliņu dedzinaju,
Kuris man gaiši deg;
To bāliņu zadinaju,
Kuram jauka valodiņa.
# 3539.00
Trīs gadiņus es puškoju
Sava brāļa istabiņu:
Vienu gadu ar skujam,
Otru gadu ar kalvām,
Tāi trešā gadiņā,
Ar rozēm, magonēm.
# 3540.00
Trīs māsiņas dzeini nesa
Ap resno ozoliņu,
Ir tad vēl nepanāca
Viena maza bāleliņa.
# 3541.00
Tu, bāliņ, gan domaji,
Ka man tevis žēl nevaid;
Cik es tevi iedomaju,
Tik es gauži noraudaju.
# 3541.01
Tu, bāļeņ, gan dumāji,
Ka maņ tevis žālu nav;
Tik por tevim idumoju,
Tik as gauži nuraudāju.
# 3542.00
Tu, māsiņ, rakstitaja,
Norakst' manu nēzdodziņu,
Kur es acis noslaucišu,
Pēc tevim raudadams.
# 3543.00
Uz bāliņa raudzijosi,
Kā uz zaļa ozoliņa,
Kur tas savu kāju spēra,
Kādu laida valodiņu.
# 3544.00
Viena pate magonite
Kliņģerišu dārziņā;
Viena pate es māsiņa
Bāleliņu sētiņā.
# 3545.00
Viens pats man bāleliņš,
Kā tas rīta auseklits;
To saņēmu, to pavadu
Ar jauko valodiņu.
# 3545.01
Viena pate man māsiņa,
Kā ta lauka cielaviņa;
To saņemu, to pavadu
Ar jauko valodiņu.
# 3546.00
Visi mazi avotiņi
Ik vakara miglu meta;
Visi mazi bāleliņi
Mīļu tura sav' māsiņu.
# 3547.00
Cerē bite ozoliņu
I purviņa maliņā;
Cerē māsa bāleliņu
I tautās aizgājuse.
2.2.2.9. Savstarpēji pārpratumi. ( 3548 - 3622)
2.2.2.9.1. Māsa skund par brāļa skopumu. ( 3548 - 3575)
# 3548.00
Ai, bāliņi, ai bāliņi,
Vaj es tava kalponite?
Nosvērdams linus devi,
Gadiem pirki villainiti.
# 3549.00
Ai, bāliņi, ai, bāliņi,
Vaj es tava kalponite?
Tu man devi linu podu,
Ūdenī mērcedams.
# 3549.01
Es, bāliņ, māsa tava,
Ne es tava kalponite,
Kam tu man linus svēri,
Ūdenī mērcedams?
# 3549.02
Bāliņš man linus deva,
Linu šķiedras skaitidams;
Es, bāliņ, māsa tava,
Ne es tava kalponite.
# 3551.00
Brāļi mani bajāriņi,
Es māsiņa nabadzite:
Brāļi manim kronu kala
No tērauda pakaviņa.
# 3552.00
Brāļi, manu linu podu
Ar svariem nesveriet;
Gribu labu pavalkāt,
Labu likt pūriņā.
# 3553.00
Brālis man galvu glauda:
Neej, māsa, šoruden!
Ietin iešu, nepalikšu,
Brālitim spītedama,
Kadēļ brālis man nepirka
Baltu zīļu vainadziņu,
Baltu zīļu vainadziņu,
Pāri zelta gredzentiņu.
# 3554.00
Brālis mani māsu sauca,
Voi ļaudim piedzirdot;
Nev' manā rociņā
Brāļa pirkta gredzeniņa.
# 3555.00
Brāliš' man mazajam
Ķēžu jostu kaldinaja;
Būt' brāliši nokaluši [nu kaluši?],
Nu pieder valkajam.
# 3556.00
Druvā man saule lēca,
Druvā saule norieteja,
I tad vēl bāliņam
Dārga mēļu villainite.
# 3557.00
Es savam bāliņam
Lielu kaunu padariju:
Es aizsēdu aiz galdiņa
Ar vītola vainadziņu.
# 3557.01
Es saviem bāliņiem
Lielu kaunu padariju:
Iesasēdu vidū tautu
Ar vītola vaiadziņu.
# 3557.02
Es savam brāliņam
Pate kaunu padariju:
Piln' istaba svešu ļaužu,
Man vītola vainadziņš.
# 3558.00
Es savam brāliņam
Pate kaunu padariju:
Stiebru jostu apsajožu,
Mētru liku vainadziņu.
# 3559.00
Es vidū, es vidū
Ar vītola vainadziņu,
Visapkārti bāleliņi
Caunotām cepurēm.
Protiet kaunu, bāleliņi,
Pērkat rožu vainadziņu.
# 3559.01
Es vidū, es vidū
Ar to zīļu vaiņadziņu;
Man apkārt bāleliņi
Caunotām cepurēm.
# 3560.00
Es vīzites nodariju,
Bāliņš auklas nenovija;
Tas nebija mans kauniņš,
Tas bij mana bāleliņa.
# 3560.01
Labak mana aukla trūka,
Ne kā mana vīze plīsa:
Tas nebija mans kauniņš,
Tas bij mana brāleliņa.
# 3561.00
Es vīzites nosapinu,
Brāļi auklu nenovija;
Pāriet manim šo āriņu
Basajām kājiņām.
# 3562.00
Gana gāju, gan teceju,
Gan klausiju bāleliņu:
Tāpat sedzu, raudadama,
Nelocitas villanites.
# 3563.00
Kādu skauģu vēl vajaga,
Kā to manu bāleliņu:
Tēvs man deva linu zemi,
Viņš apsēja auziņām.
# 3563.01
Dievs nedod tādus skauģus,
Kādi mani bāleliņi:
Tēvs man deva linu zemi,
Brāļi auzas apsējuši.
# 3563.02
Labi, labi, mans brāliti,
Kad tu man tā dariji!
Tēvs man deva linu zemi,
Tu apsēji auziņām.
# 3563.03
Labi, labi, bālelini,
Kad jūs man tā darat:
Tēvs man deva linu zemi,
Jūs sējat auzinam;
Kad auzinas vairs neauga:
Še, māsina, linu zeme.
# 3564.00
Ko jūs mun iedevat,
Bagatie bāleniņi?
Baltu vistu iedevāt,
To apēda vanadziņš.
# 3565.00
Laba biju bāliņam,
Kad iedama druviņā;
Kad prasiju gājumiņu,
Tad paliku naidenica.
# 3566.00
Labak mana vīze plīsa,
Ne tā mana aukla trūka:
Pate vīzes i nopinu,
Brāļi auklas nenovija.
# 3567.00
Man bāliņš linus deva,
Linu šķiedras skaitidams;
Kam, bāliņ, neskaitiji,
Cik solišu vakarā?
# 3567.01
Man bāliņis linus deva,
Mārciņām skaitidams;
Kam, bāliņi, neskaitiji,
Cik saujiņu druviņā?
# 3568.00
Piemiņām, pasakām
Māsa auga bāliņos:
No tāsim kreklu šuva,
No astriem cimdus ada.