03201 - 03400



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve. ( 3088 - 3904)
2.2.1. Vecāki un bērni ģimenes dzīvē. ( 3088 - 3376)
2.2.1.1. Vecāku dzīve bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē. ( 3088 - 3112)

# 3201.00
Lēņi, lēņi dūmi kāpj
Pār namiņa jumta galu:
Veca mana māmuliņa,
Azaidiņa vāritaja.

# 3202.00
Ļaudim veca māmulite
Panikuse barojama;
Kaut man būtu māmulite
Jel padoma devejiņa.

# 3203.00
Māmiņai labu daru,
Visu mūžu dzīvojot:
Viņa mani mazu kopa,
Viņa mazu audzinaja.

# 3204.00
Māte, mana māmuliņa,
Ne ta mana mūža māte;
Ta būs (bij) mana mūža māte,
Kas aukleja arajiņu.

# 3204.01
Māte, māte, mana māte,
Ne ta mana mūža māte;
Ta būs mana mūža māte,
Kas dēliņu auklejuse.

# 3204.02
Māte, mana īstā māte,
Ne ta mana mūža māte;
Ta būs mana mūža māte,
Kas dos dēlu arajiņu.

# 3204.03
Māte, māte, mana māte,
Ne ta mana īsta māte;
Ta būs mana īsta māte,
Kas dos dēlu arajiņu.

# 3204.04
Māte, mana laba māte,
Nev ta mana mūža māte;
Tautu dēla māmulite,
Ta būs mana mūža māte.

# 3205.00
Maldan' mani, māmulite,
Cik ilg' pate gribedama;
Diezgan laika tautiņām,
Visu mūžu maldināti.

# 3206.00
Man māmiņa piesacija,
Ciemā daudzi nerunāt,
Ciemā daudzi nerunāt,
Valodiņas nebārstit.

# 3206.01
Ļaudis sauca neprašiņu,
Ka es daudz nerunaju.
Nerunaju, nerunaju,
Māte lika nerunāt,
Māte lika nerunāt,
Nebārstit valodiņas;
Gudru ļaužu bērniņš biju,
Nebārstiju valodiņas.

# 3206.02
Nerunaju, nerunaju,
Māte lika nerunāt,
Māte lika nerunāt,
Nebārstit valodiņas.

# 3207.00
Mana balta māmuliņa,
Kā es tevi klusinašu?
Ne tu rimsti azotēi,
Ne klēpī auklejama.

# 3208.00
Mīl kungam (kungiem) zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Tā mīleja meitiņām
Sava veca māmuliņa.

# 3208.01
Mīl kungam zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Tā mīleja bērniņam
Savis tēvis, māmuliņa.

# 3208.02
Mīl kungiem zelta nauda,
Balta mūra istaba;
Tā mīļeju es, bērnit',
Savu tēvu, māmuliņ'.

# 3209.00
Mīlu, mīlu znotiņam,
Vel tik mīļi nemīleju;
Meitiņai, tai mīleju
Kā sirsniņa azotē.

# 3210.00
Mirku, mirku rasiņāi,
Vēl iekritu ūdenēi,
Būt māmiņa redzejuse,
Asarami nevareja.

# 3211.00
Ne dzīvot nedzīvē,
Ja ražen nedzīvē:
Negrib mana māmelit
Neražen dzīvojam.

# 3212.00
Ne visām liepiņām
Līdz zemei lapas auga;
Ne visām māmiņām
Ir vienads padomiņš.

# 3213.00
Nelaiž mani māmuļite
Ne ganiņu pavadit:
Teica mani tievu, smalku
Smildziņās pazūdam.

# 3214.00
Nevienam es nesaku
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai tai pasaku,
Ta nesaka nevienam.

# 3215.00
Neviens putnis tā nedzied,
Kā kūkoja dzeguzite;
Neviens man tā nemīl,
Kā mīl sava māmuļiņa.

# 3215.01
Neviens koks tā nezied,
Kā zied lazda gavenie;
Neviens mani tā nemīl,
Kā mīl sava māmaliņa.

# 3215.02
Niviens putnis tā nidūc,
Kā dūc meža balodits;
Niviens mani tā nimīl,
Kā mīl mani tēvs, māmiņa.

# 3216.00
No saknites lazdiņš zied
Sarkaniem ziediņiem;
No sirsniņas es mīleju
Savu baltu māmuliņu.

# 3217.00
Nošņaucosi tabaciņu,
Kad nevaid alutiņa;
Norunaju ar māmiņu,
Kad nevaid līgaviņas.

# 3218.00
Padomam vien tureju
Savu vecu māmuļiņu;
Ja nebija cita laba,
Jel padoma devejiņa.

# 3219.00
Padomam vien tureju
Savu vecu māmuliņu;
Kad pietrūka padomiņa,
No māmiņas pavaicaju.

# 3219.01
Es to savu māmuliņu
Padomam vien tureju;
Kad pietrūka padomiņa,
No māmiņas pavaicaju.

# 3220.00
Padomam vien tureju
Savu vecu māmuliņu;
Kur iedama, tecedama,
Padomiņa paprasiju.

# 3220.01
Es to savu māmuliņu
Padomam vien tureju;
Lai teceju, kur teceju,
Padomiņa paprasiju.

# 3221.00
Padomiem vien tureju,
Savu vecu māmuliņu;
Lai dariju, ko dariju,
Tai prasiju padomiņa.

# 3222.00
Pie kauliņa garda gaļa,
Pie māmiņas viegla dzīve.

# 3223.00
Pie māmiņas es uzaugu
Kā rozite ziededam,
Ar puķiti rotajos,
Saulitē sildijos.

# 3224.00
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama;
Kā māmiņa nepiekuse
Vien' iedama druviņā?

# 3224.01
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama;
Piekūst mana māmuliņa,
Vien' iedama druviņā.

# 3224.02
Nokūst irbe laizdamās,
Raudavite tecedama;
Nokūst mana māmuliņa,
Grūtu mūžu dzīvojot.

# 3225.00
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama;
Piekūst mana māmuliņa,
Dēlus, meitas lolojot.

# 3226.00
Pin, māmiņa, zīļu krēslu,
Ceļ vasaru saulitēi;
Tur tu pate apsēdisi,
Ar znotim runadama.

# 3227.00
Raudāt raudu ik dieniņas,
Kuru dienu neraudaju!
To dieniņu neraudaju,
Kad aizgāju pie māmiņas.

# 3228.00
Redz' sauliti noietam,
Redz' no rītu uzlecam,
Neredz' savas māmulites,
Kā ta guļ', kā cēlās.

# 3229.00
Ko, māmiņ, kam tu raud,
Kam tu sēd durniņē?
Tētiš ari vis redz,
Viš ni asar ninolaid.

# 3230.00
Sagaid mani, māmulite,
Šovakar sētiņāi,
Pacel krēslu, lai es sēdu,
Nojem manas villainites.

# 3231.00
Sak' ozolu cietu koku,
Vējiņš loka virsauniti;
Man patiesi cieta sirds,
Es pacietu māmaļiņas.

# 3231.01
Sak' ozolu cietu koku,
Vējiņš loka virsauniti;
Man patieš cieta sirds,
Pacieš visu grūtumiņu.

# 3232.00
Saulit', mana māmuļite,
Abas vienu baltumiņu;
Paskatos saulitēi,
Raugu savu māmuļiti.

# 3233.00
Saulit', mana māmuļite,
Abas vienu labumiņu:
Saulit' mana silditaja,
Māmiņ, mana žēlotaja.

# 3234.00
Saulit' silta, māmiņ' jauka,
Abas vienu labumiņu:
No saulites silti rīti,
No māmiņas mīļi vārdi.

# 3235.00
Saulit' silta, māmiņ' jauka,
Abas vienu mīļumiņu:
Saulit' silta sildities,
Māmiņ' jauka parunāt.

# 3235.01
Mīl saulite, mīl māmiņa,
Abas divas mīlēt mīl:
Saulitē sildijos,
Ar māmiņu runajos.

# 3235.02
Saulitē sildijos,
Ar māmiņu runajos;
Saulit' silta sildities,
Māmiņ' mīļa runaties.

# 3236.00
Saulit' silta, māmiņ' mīļa,
Kaut mūžame pietikuse!
No saulites siltumiņis,
No māmiņas mīļi vārdi.

# 3237.00
Saulit' silta, saulit' spoža,
Nav tik mīļa, kā māmiņa;
Saulitē sildijos,
Pie māmiņas remdejos.

# 3237.01
Saulit' mana siltakā,
Māmiņ' mana mīļakā:
Saulitē sildijos,
Pie māmiņas remdejos.

# 3238.00
Sauca mani āz upites,
Vaj sauc mana māmuļite?
Kad zinatu māmuļiti,
Peldu laistu kumeliņu.

# 3239.00
Saucin sauca āz upites,
Vaj sauc mani māmulite?
Kaut zinatu māmulite,
Bristu cauri, nebēdatu,
Bristu cauri, nebēdatu,
Caur to pašu dziļumiņu;
Kaut zinatu svešu māti,
Iet' apkārt laipodama.

# 3239.01
Sauktin sauca āz upites,
Vaj sauc mani māmulite?
Kad zinatu, māmulite,
Tiešam bristu pār upiti;
Kad zinatu sveša māte,
Ir apkārti aptecetu.

# 3239.02
Saucejs sauc aiz upites,
Vaj sauc mani māmuļite?
Ja sauc mani māmuļite,
Cauri brišu upitei;
Ja sauc mani sveša māte,
Tad apkārt apcierešu.

# 3239.03
Aiz ūdeņa mani sauca,
Es nezinu, kas man sauca:
Vaj sauc mani tēvs, māmiņa,
Vaj sauc mani sveši ļaudis,
Ja sauc mani sveši ļaudis,
Apkārt iešu cieredama,
Apkārt iešu cieredama,
Raibus cimdus rakstidama;
Ja sauc mani tēvs, māmiņa,
Cauri iešu ūdenam.

# 3240.00
Šķitu zīlit' i dziedot
Istabiņas dibenā:
Mana pati māmuliņa,
Ar jauko valodiņu.

# 3241.00
Sēdies, mana māmuliņa,
Zemajā krēsliņā:
Zema tava sēdešana,
Augsta tava valodiņa.

# 3241.01
Sēdi, mana māmulite,
Tāi zemāi krēsliņā;
Jo tev zema sēdešana,
Jo tev jauka valodiņa.

# 3241.02
Sēdi zemu, bāleniņu,
Runā lēnu valodu;
Jo tev zemu sēdešana,
Jo mīliga valoda.

# 3242.00
Silta brāļa istabiņa,
Ij kureta, nekureta;
Jauka mātes valodiņa,
Ij runata, nerunata.

# 3243.00
Silta, jauka istabiņa,
Bērza malku kurinata;
Vēl siltaka, vēl jaukaka,
Kad māmiņa istabā.

# 3243.01
Silta, jauka istabiņa,
Bērza malku kurinata;
Būt' siltaka, būt' jaukaka,
Būt' māmiņa istabā.

# 3243.02
Silta mana istabiņa,
Bērza malku kurinama:
Jau bij silta, vēl būt' jauka,
Kaut māmiņa istabā.

# 3244.00
Silti laiki salti laiki
Ar māmiņas vilnanit';
Īsi ceļi gari ceļi
Ar nasko kumeliņu.

# 3244.01
Īss man bij garš celiņš,
Tēva jūgtis kumeliņš;
Silt' man bija auksta diena,
Māmiņ' segtas villanites.

# 3245.00
Situ koku uz kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Ceļu krēslu uz krēsliņa,
Lai sēž mana māmulite.

# 3245.01
Ceļu krēslu pie krēsliņa,
Lai sēd mana māmuliņa:
Mātei kājas piekusušas,
Visu dienu tekajot.

# 3246.00
Skrien, bitite, tāi zemē,
Kur man tēvs, māmuliņa,
Atnes man mīļu vārdu,
Zem spārniņa pasitusi.

# 3247.00
Skrej, putniņ, mežu malu
Ar mazo grāmatiņ',
Aiznes manai māmiņai
Simtu labu vakariņ'.

# 3248.00
Smilgā rasa tā nestāv,
Kā stāveja ābolā;
Tēvam bērni tā nemīl,
Kā mīleja māmiņai.

# 3249.00
Spīdi spoži, mēnestiņi,
Par atmatu atmatam,
Ik vakara es teceju
Pie tās savas māmulites.

# 3250.00
Tam pašam vecam būt,
Kas māmiņu vecu sauc:
Mātei galva apputejse,
Driķu miltus sijajot.

# 3251.00
Tautās iešu, līdza vešu
Savu vecu māmuliti,
Neatstāšu brālišos
Māršiņām niecināt.

# 3251.01
Tautās iešu, līdz es ņemšu
Savu vecu māmuliti,
Neatļaušu pie bāliņa
Māršineja maldināt.

# 3252.00
Te saulite rītā tek,
Te atkan vakarā;
Atkan mana māmuliņa
Ik dieniņas vecumā.

# 3252.01
Situ koku pie kociņa,
Lai tek saule vakarā;
Ta tek mana māmulite
No jaunuma vecumā.

# 3252.02
Tec, saulite, vakarā,
Lai iet diena īsumā,
Kā iet mana māmuliņa
Ik dieniņas vecumā.

# 3253.00
Tek saulite vakarā,
Iet māmiņa vecumā;
Steidziet, bērni, jautajiet
No māmiņas padomiņu.

# 3254.00
Tek upite viču, viču,
Manis līdza aicinaja;
Tec, upite, viena pate,
Manis rauda māmuļite.

# 3254.01
Upite tek čalodama,
Mani līdza aicina.
Tec, upit, teci viena,
Māmiņa pēc manis raudās [?].

# 3255.00
Tec, saulite, nebrien dubļu,
Gana dubļu bridejiņu;
Neej, māmiņ, neej maltu,
Gana meitu malejiņu.

# 3255.01
Ai, saulite, nebrien dubļu,
Gana dubļu bridejiņu;
Ai, māmiņa, neej malt,
Gana meitu malejiņu.

# 3255.02
Kā saulite dubļus brida?
Gana dubļu bridejiņu;
Kā māmiņa malti gāja?
Gana meitu malejiņu.

# 3256.00
To celiņu rītā gāju,
To celiņu vakarā;
Tās māmiņas rītā saucu,
Tās atkal vakarā.

# 3257.00
Vaj domā, māmuliņa,
Ka man tevis žēl nebija?
Cik es tevi iedomaju,
Tik es gauži noraudaju.

# 3258.00
Vēl', māmiņa, tu man labu,
Ļaudis labu nevēleja,
Ļaudis labu nevēleja,-
Nātras krūmu mežmalā.

# 3259.00
Viegli minu rītiņā,
Lēni durvis virinaju,
Lai gul mana māmuļite
Vakareju gulumiņu.

# 3260.00
Velē baltu, ko velē,
Mātes kreklu izvelē:
Māte viesu mielotaja,
Pie galdiņa sēdetaja.

# 3261.00
Verpu vilnas kodeliņu,
Ar māmiņu runadama;
Mīksta vilnas kodeliņa,
Jauka mātes valodiņa.

# 3262.00
Veca mana māmuļite,
Bet raženi turejās:
Brūvē alu, cep maiziti,
Slauka namu, istabiņu.

# 3263.00
Veca mana māmuliņa,
Kā vecā rugainite,
Sēd galviņu nodūruse,
Kā ruden(i) miežu vārpa.

# 3263.01
Veca mana māmuliņa,
Iet galviņu nodūruse,
Iet galviņu nodūruse,
Kā ruden mieža vārpa.

# 3263.02
Veca mana māmuļiņa,
Kas to vairs jaunu dos!
Sēd galviņu nokārusi,
Kā rudeni miežu vārpa.

# 3263.03
Veca mana māmuliņa,
Laiks tev bija vecai būt;
Sēd galviņu nodūrusi,
Kā vārpiņa druviņā.

# 3263.04
Veca mana māmuliņa,
Nekam lieti nedereja;
Sēd galviņu nokāruse,
Kā ruden(i) miežu vārpa.

# 3263.05
Veca mana māmuliņa
Par visām(i) sieviņām;
Sēd galviņu nodūrusi,
Kā vārpiņa druviņā.

# 3264.00
Veca mana māmaļiņa,
Kā vecā vecainite;
Vecainē rudzi auga,
Kas no manas māmaļiņas?

# 3265.00
Veca mana māmulite,
Laiks tai bija vecai būt:
Dēlu dēli arajiņi,
Meitu meitas malejiņas.

# 3266.00
Veca mana māmuliņa,
Nespēj ganu pavadit;
Vēl tu būsi vedeklai
Rīta māļa malejiņa.

# 3267.00
Veca mana māmuliņa,
Smiltīs pēdu nepazina;
Mauriņā vien pazina
Rīta rasas birumiņu.

# 3267.01
Veca mana māmuliņa,
Smiltīs pēdu nepazinu;
Rītā agri vien pazinu,
Kur rasiņa nobiruse.

# 3267.02
Mana veca māmuliņ'
Smiltēs pēdas nepazine.
Rītiņā vien pazine,
Kur bij rasa nobirusi.

# 3268.00
Visu celiņ' i nogāju,
Ar māmiņu runadama,
Tad i vēl nesaciju
Visa sava ļaunumiņa.

# 3269.00
Celies, mana māmuliņa,
Necelies vaidedama,
Ne es tevi malti cēlu,
Pasprēd' tievu dzīpariņu.

# 3270.00
Citi ļaudis to vien teica,
Ka man vāja māmulite;
Es meitiņa kā liepiņa,
Kopju vāju māmuliti.

# 3271.00
Cits ar naudu lielijās,
Cits ar savu māmuliņu;
Kam naudiņa, tas bagats,
Kam māmiņa, tam slavite.

# 3272.00
Bari mani, māmuliņa,
Bari mani maliņā,
Bari mani maliņā,
Kur ļautiņi nedzirdeja.

# 3272.01
Nebar mani, māmuliņa,
Pagalmā stāvedama;
Bar labak ustabā,
Lai ļautiņi nedzirdeja.

# 3273.00
Es mātei viena meita,
Es lielā, es mazā:
Es lielā darbiņā,
Es mazā ustabā.

# 3274.00
Dod, Dieviņi, tautām jāt,
Lai es varu līdzi jāt:
Es nevaru vairs iztapt
Priekš tās vecas māmulites.

# 3274.01
Atved, Dievis, šodien tautas,
Tūlin gribu līdza iet:
Es nevaru vairs iztapt
Savai mīļai māmiņai.

# 3275.00
Grūta mana dzīvošana,
Dieviņš žēlo nomirušus:
Tētiņš mani nemīleja,
Māmuliņa nicinaja.

# 3276.00
Kāda Dieva es nelūdzu,
Kāda Dieva palīdziņa,
Mana paša māmuliņa
Mūžam laba nevēleja.

# 3277.00
Kam, lietiņis, smalks noliji,
Kam rasiņu padariji?
Kam, māmiņa, mani rāji,
Kam kauniņu padariji?

# 3278.00
Kam, māmiņa, man' aukleji,
Kad es lieti nedereju?
Būt' metusi jūriņāi,
Es būt' jūras gaigaliņa.

# 3279.00
Kam, māmiņa, man' aukleji,
Kad es tev nemīleju?
Kam ar kāju nenospēri,
Neiemeti ūdenī?

# 3280.00
Kam, māmiņa, ta(d) nerāji,
Kad es biju rāšanā?
Ko, māmiņa, nu darisi,
Nu rīkstiti pušu laužu.

# 3281.00
Kur, māmiņa, mani liksi,
Kad es lieti nedereju?
Uzvelc man baltu kreklu,
Cel aiz loga saulitē,
Lai saņem tie ļautiņi,
Kam vajaga cūkganiņa.

# 3282.00
Kur sīva bitite, salds medutiņis;
Kur dzedra māmiņa, tikušas meitas.

# 3283.00
Laimei sūdzu raudadama,
Ka man bārga māmuliņa;
Man Laimiņa atbildeja:
Vēl bārgaka sveša māte.

# 3284.00
Ļaužu, ļaužu es bērniņš
Par māmiņas rājumiņu;
Būtu ļaužu, vaj nebūtu,
Būt' māmiņa nerājuse?

# 3285.00
Lietā būšu es, māmiņa,
Ja tu mani lietā liksi:
Apvilkusi baltu kreklu,
Izcel mani saulitē.

# 3285.01
Lieta bija, lieta būs,
Kad māmiņa lietā liks:
Apaun manim baltas kājas,
Izceļ mani saulitē.

# 3286.00
Māmulite mani sauca:
Meitiņ mana, nelietite!
Pagaid', mana māmulite,
Bušu lieta, kad uzaugšu.

# 3287.00
Māte mani, aukledama,
Vēl vārnām, žagatām;
Es uzaugu kundziņam
Atslēdziņu nēsataja.

# 3288.00
Māte mani gauži rāja,
Izrājusi, niecinaja.
Kam, māmina, gauži rāji,
Kad gribeji niecināt?

# 3289.00
Man' māmiņa izaukleja,
Nelietiti domadama;
Es izaugu māmiņai
Pats maizites devejiņš.

# 3290.00
Man' nerāja māmuliņa,
Vienu meitu dēvedama;
Rāj, māmiņ, neraug vienas,
Māc' labam darbiņam.

# 3291.00
Nerāj mani, māmulit,
Es nav tava norājama;
Ņem dēlam līgaviņu,
Rāj apkārt staigadama.

# 3292.00
Nerāj mani, māmuliņa,
Lai es augu nenorāta;
Gan būs man tautiņās
Diži, mazi rājejiņi.

# 3293.00
Nerāj mani, māmuliņa,
Lai es augu nenorāta;
Tu jau mani tāpat dosi
Līgaviņas kūlejam.

# 3294.00
Nevar vaira laivas irt,
Izsikusi Daugaviņa;
Nevar vaira tautas rāt
Par māmiņas rājumiņu.

# 3295.00
Neviens putnis tā nedūc,
Kā dūc meža baloditis;
Neviens mani tā nerāj,
Kā rāj mani māmulite.

# 3295.01
Niviens koks tā nišņāc,
Kā ta velna apse šņāc;
Niviens mani tā nirāja,
Kā ta mana māmulite.

# 3296.00
Nīdej' mani tēvs, māmiņa,
Nīd' bāliņa līgaviņa;
Nīdedama [?] es iekāpšu
Tautu dēla kamanās.

# 3297.00
Nīdi, nīdi, māmulite,
Gan tu mani iznīdesi,
Gan tu mani iznīdesi,
Pate gauži noraudasi.

# 3298.00
Pūta, pūta rīta vējš,
Nu padeva ziemeļam;
Rāja, rāja tēvs, māmiņa,
Nu padeva tautiņām.

# 3299.00
Rāj, māmiņa, bar, māmiņa,
Gan tu mani nožēlāsi:
Ne tev cita meita bija,
Ne atvedi vedekliņas.

# 3300.00
Rāj, māmiņ, vaj nerāj,
Nebūs tava rājumiņa;
Rās tautiņas otru kārtu
Pa savam prātiņam.

# 3300.01
Rāj, mamiņ, vaj nerāj,
Nebūš' tavu rājumiņu;
Ņems tautiņas, rās tautiņas
Pa savam prātiņam.

# 3300.02
Kam, māmiņa, mani rāji,
Kas no tava rājumiņa?
Tikpat tautas otreiz rāja
Pa savam prātiņam.

# 3300.03
Rāj, māmiņ, ij nerāj,
Ne es tavu rājumiņu:
Otru kārtu tautas rāja
Pa savam prātiņam.

# 3300.04
Šaut, māmi, rā, māmi,
Trīsreiz mani dieniņā;
Otreiz tautas pāri rāja,
Kā savam prātinam.

# 3301.00
Rāj, māmiņa, citas meitas,
Lai es augu nerājama,
Lai es augu nerājama
Rātam tēva dēliņam.

# 3301.01
Rāj, māmiņa, citas meitas,
Lai es augu nerājama,
Lai es augu nerājama
Nerātam dēliņam

# 3301.02
Nerāj mani, māmulite,
Lai es augu nerājama,
Lai es augu nerājama
Rātam tautu dēliņam.

# 3301.03
Nerāj mani, māmuliņa,
Lai es augu nerātnite,
Lai es augu nerātnite,
Nerātniša dēliņam.

# 3302.00
Saule, saule, nebrien dubļus,
Diezgan dubļu bridejiņu;
Māte, māte, nerāj meitas,
Diezgan meitu rājejiņu.

# 3302.01
Nepūtiet, ziemas vēji,
Gana vēju pūtejiņu;
Nerājiet, bāleliņi,
Gana tautu rājejiņu.

# 3303.00
Šorīt agri saule lēca
Pa visim rītiņim;
Šorit sīva māmuļite
Pa visam reiziņam.

# 3304.00
Tec saulite, nebrien dubļu,
Gan ir dubļu bridejiņu;
Ai, mamiņa, nevēl' ļauna,
Gan ir ļauna vēletaju.

# 3304.01
Kam, saulite, dubļus bridi?
Gan ir dubļu bridejiņu;
Kam, māmiņa, tu vēl' ļaunu?
Gan ir ļauna vēletaji.

# 3304.02
Saule, saule, nebrien dubļus,
Diezgan dubļu bridejiņu;
Māte, māte, nevēl' ļaunu,
Diezgan ļauna vēletaju.

# 3305.00
Vai, māmiņa, tavas meitas
Vakareju gulejumu:
Krēsli, beņķi, neceleti,
Istabiņa neslaucita,
Istabiņa neslaucita,
Mēslu čupa pabeņķē.

# 3306.00
Drīzi mani drīzinaja
Savis tēvis, māmuliņa;
Viņi drīzi drīzinaja,
Es izlēņi darinajos.

# 3307.00
Es māmiņai viena meita,
Krējumiņa laizitaja;
Kurš puisitis mani ņems,
Lai kar ķērni vadzitī.

# 3308.00
Es māmiņai viena meita,
Lētumā uzaugusi,
Kurš puisitis mani jēma,
Lai jem līdza kalponiti.

# 3309.00
Es mātei viena meita,
Pavaļā uzauguse;
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij garu pātadziņu.

# 3309.01
Es mātei viena meita,
Es palēti audzinata;
Kurš puisitis mani ņems,
Lai vij garu pātadziņu.

# 3309.02
Es mātei viena meita,
Es uzaugu nerājama;
Kurš puisitis mani jems,
Lai vij garu pātadziņu.

# 3309.03
Es mātei viena meita,
Maz par rīksti lecinata;
Kurš puisitis mani ņems,
Lai vij garu pātadziņu.

# 3309.04
Es māmiņai viena meita,
Slinkumā ieradusi;
Kurš puisitis mani ņems,
Lai vij ašu pātadziņu.

# 3309.05
Es mātei viena meita,
Es slinkumu ieradusi;
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai ņem garu pātadziņu,
Kā vareja sakacēt,
No ežiņa druviņā.

# 3309.06
Es māmiņam vien' meit',
Uz vaļiņ uzaugus';
Kurš puisitis man' apņems,
Lai vin gar' pātadziņ',
Ka varēs kacināt
No druviņ' lij druviņ'.

# 3309.07
Es mātei viena meita,
Mani vaļu audzinaja;
Kurš puisitis mani ņems,
Lai vij garu karbačiņ'.

# 3309.08
Kurš puisitis mani ņēma,
Lai vij garu pātedziņu:
Vien' auguse māmiņei,
Slinkumē ieraduse.

# 3309.09
Viena meita māmiņai,
Ta ierada slinkumā;
Kurš puisitis to paņēma,
Lai vij labu pātedziņu.

# 3310.00
Es māmiņai viena meita,
Es dariju,ko gribeju:
Pienu ēžu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgaju.

# 3311.00
Es māmiņai viena meita,
Visa laba gribetaja:
Ik rītiņus pien' ar maizi,
Uz palaga kājas āvu.

# 3312.00
Es redzeju tāi ciemā
Māti jaunu, meitu vecu:
Māte ganu vaditaja,
Meita viesu mielotaja.

# 3313.00
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarī,
Raksta zīda nēzdodziņu.
-Nava tiesa, tavas meitas
Vakareju gulumiņu.

# 3313.01
Mate slauka istabiņu,
Ar ceļim ložadama;
Meitas gul āzkrāsnēi
Vakareju gulumiņu.

# 3314.00
Laiska mana māte bija,
Laisk' es meita pakaļā;
Dod, Dieviņ, man atrast
Vēl laiskaku vīra māti.

# 3315.00
Māmiņai piecas meitas,
Visas piecas ceplī gul;
Jau ta paša diženā
Paša cepļa dibenā.

# 3316.00
Māte meitu audzinaja
Kā gosniņu laidarā;
Kurš puisitis tādu ņems,
Lai vij ašu pātadziņu.

# 3317.00
Māte savu meitu sauc,
Kā vistiņa tekadama;
Meita gāja kā runcitis
Vecas mātes aizkrāsnē.

# 3318.00
Pērnvasaru māmiņai
Spītedama vien dzīvoju;
Māmiņai spītedama,
Pati sevim saspīteju.

# 3319.00
Pilns stallits man aitiņu,
Vilku laižu tīrumā [?];
Piln' ustaba man meitiņu,
Pate slauku ustabiņu.

# 3320.00
Še meitas vecakas, ne pate māte:
Še māte meitām krēsliņu cēla.

# 3321.00
Ta māmiņas vaina bija,
Ka es augu netikuse:
Kam tā nema kalponiti,
Mani lēti audzinaja.

# 3321.01
Dod, tautiet, mātei vainu,
Ja es biju netikuse:
Māte ņēma kalponites,
Mani mīļi audzinaja.

# 3322.00
Ta, māmiņa, tava vaina,
Ka es slinka, maģtikuse:
Kam tu pate dubļus bridi,
Mani slinku audzinaji.

# 3323.00
Ta puķīte dūņu smaku,
Kas aug viena ezera;
Ta meitiņa netikuse,
Kas aug viena māmiņai.

# 3324.00
Viena pati mātes meita,
Laba vien gribetaja:
Baltas putras ēdajiņa,
Runkainisu nesataja.

2.2.1.4. Vecāki pie bērniem novārtā. ( 3325 - 3345)

# 3325.00
Ej, tētiņ, baro zirgus,
Dēli veci, piekusuši,
Dēli veci, piekusuši,
Tēvu mazu barodami.

# 3326.00
Es ar savu bāleliņu
Ne runāt nerunaju:
Kam tas ņema bārgu sievu,
Kam māmiņu raudinaja.

# 3326.01
Es ar tevi, bāleliņ,
Ne runāt nerunašu:
Kam tu ņēmi bargu sievu,
Raudin' manu māmuliņu.

# 3327.00
Es pats savu māmuliņu
No durvim nobīdiju;
Man izauga kapiņā
Krūtīs zaļš ozoliņis.

# 3328.00
Es tev saku, bāleliņ,
Rāj tu savu līgaviņu!
Aiz ko mana māmuliņa
Ik vakara gauži raud?

# 3328.01
Es tev saku, bāleliņu,
Valdi savu līgaviņu!
Lai es nāku, kad nākdamis,
Ik māmiņa žēli raud.

# 3328.02
Dzīvojati, bāleliņi,
Pierājiet līgaviņas!
Cik es gāju, tik atradu
Raudot savu māmuliņu.

# 3329.00
Es tev saku, man' bāliņ,
Valdi savu līgaviņu;
Nevēl savu māmuliti
Ērķelēs sēdināt,
Ērķelēs sēdināt,
Asarām mircināt.

# 3330.00
Kas no brieža liela raga,
Ka nedzird taurejot;
Kas no mātes auklejuma,
Ka neredz vieglas dienas.

# 3331.00
Kas, tēviņi, tev kaiteja,
Tev dēliņi kalejiņi?
Dreijadami zārku taisa,
Zelta krustu liedinaja.

# 3332.00
Kulti, malti es negāju,
Tēvu, māti turedams;
Sūtiš' tēvu piedarbā,
Māmuliņu maltuvā.

# 3332.01
Es negāju rījas kult,
Ni maltuves ritināt;
Sūtu tēvu piedarbā,
Māmuliņu maltuvē.

# 3333.00
Māte dēlu audzinaja
Kā ziloji baloditi;
Izaudzeja mellu kraukli,
Kas actiņas izknābaja.

# 3334.00
Māte, dēlu aukledama,
Šķitās pili mūrejot;
Deliņš sirdi audzinaja
Kā aso zobentiņu.

# 3335.00
Māte dēliņ' i aukleja,
Pie mutites pielikdama;
Raudadama maizes prasa
No dēliņa līgaviņas.

# 3335.01
Dziedadama māmuliņa
Dēlam kāra šūpoliti;
Raudadama maizes prasa
No dēliņa līgaviņas.

# 3335.02
Dzīdādama māte kāre
Deļeņam šeupuļeiti,
Raudādama maizis prosa
Nu deleņa ļaudaveņis.

# 3335.03
Māte deļeņu auklē
Da muteites dalykdama;
Raudādama maizes prosa
Nu deļeņa ļaudaveņas.

# 3336.00
Māte, dēlu lolodama,
Šķita pili būvejot;
Kad pārveda līgaviņu,
Prač par kalnu māmuliņa!

# 3336.01
Māt, dēl audzandam,
Domē pil būvejam;
Kad apjēm līgaviņ,
Izdzen māt pa vārtem.

# 3336.02
Māte, dēlu audzedama,
Šķita pili būvejam;
Paaug dēls, pārved sievu,
Izdzen māti eglienā.

# 3336.03
Māte, dēlu audzedama,
Šķita pili būvejot;
Uzaug dēls, apņem sievu,
Izdzen māti eglienā.
Nu būs laba dzīvošana,
Nu ir māte eglienā.

# 3337.00
Mātei ķeša noplīsusi,
Bērniem maizi glabajot;
Bērniem ķeša noplīsusi,
Atslēdziņas glabajot.

# 3338.00
Maza, maza man galviņa,
Pilna gudra padomiņa:
Ārā dzinu tēv' ar māti,
Mājās ņēmu arajiņu.

# 3338.01
Es gan zinu, ko darišu,
Es pūriņa nedarišu,
Dzīš' ārā bāleliņu,
Ņemš' iekšā arajiņu.

# 3339.00
Piecu dēlu māmuliņa
Pirtī ēda launadziņu;
Viendēliņa māmuliņa
Pie galdiņa istabā.

# 3339.01
Viendēliņa māmuliņa
Sēd istabas dibenā:
Piecu dēlu māmuliņa
Stāv pie durvu stenderites.

# 3340.00
Reti, reti ta sētiņa,
Kam pie vārtu vītoliņš;
Reti, reti ta meitiņa,
Kas mātei vietu taisa.

# 3340.01
Nava daudzi to priedišu
Melnajāmi skujiņām;
Nava daudzi to meitiņu,
Kuras mātes gultu taisa.

# 3341.00
Reti, reti tie kocini,
Kas aug ceļa maliņā;
Reti, reti tie dēliņi,
Kas mātei maizi deva.

# 3341.01
Reti, reti tie kociņi
Tāi celiņa maliņā;
Reti,reti tie dēliņi,
Kas māmiņai maizes deva.
Apņem jaunu līgaviņu,
Atstāj vecu māmuliti;
Māmuliņa gauži raud,
Ka nav maizes devejiņa.

# 3342.00
Savu tēvu, māmuliņu,
Silitē vizinaju,
Kam tie mani nemācija
Ragaviņas pataisit.

# 3343.00
Savu vecu māmiņu
Ganos raidišu.
Došu vilnas ērkuliti,
Lai vērpj stāvu stāvedama.

# 3344.00
Uica, man ir divi dēli,
Būs man divi vedekliņas;
Viena lamās, otra lādēs,
Dēliņš matus plucinās.

# 3345.00
Vecais tēvs avis gana,
Čab lapiņas staigajot.
Ārte, ārte, vecais tēvis,
Ne lapiņas čabināt.

2.2.1.5. Pielikums (dažādas dziesmas par vecāku un bērnu satiksmi). ( 3346 - 3376)

# 3346.00
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Glabaj't tēvu, māmuliņu!
Jūs Laimiņa izkaisija,
Tēvs, māmiņa salasija.

# 3347.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Vaidēt vaid māmuliņa:
Viena meita šūpulī,
Otra ļaužu valodās.

# 3348.00
Vai, Dieviņu, nepieder
Ar māmiņu rājoties;
Šķir, Dieviņis, zaļu mauri,
Glabaj' manu augumiņu.

# 3349.00
Aiju, manu cietu sirdi,
Vai bij koka, vaj akmeņa:
Vakar bija div' bāliņi,
Es māmiņas nevaicaju.

# 3349.01
Ai, tu manu sīvumiņu,
Ai, otraju lepnumiņu:
Satikos div' brālišus,
Nevienam nevaicaju,
Nevienam nevaicaju,
Ko dar' mana māmulite.

# 3349.02
Vaile, manu koka sirdi,
Otru koka padomiņu.
Vakar bija duj' brālisi,
Ne ar katru nerunaju.

# 3350.00
Apdzisa man guntiņa,
Atsagula māmuliņa.
Pirma guntiņu iepūtu,
Tad piecēlu māmuliņu.

# 3351.00
Auklejam mēs, māsiņas,
Ko katrai Dieviņš deva:
Cita dēlu, cita meitu,
Cita savu bāleliņu.

# 3352.00
Dzeržu sovu māmuļeņu
Aiz upeitis runājut;
Pāri bryst, lels iudins,
Apleik īt, lels leikums.

# 3352.01
Saucin sauc aiz upit,
Vaj sauc mana māmuļiņa?
Vaj būs man tiešam brizt,
Vaj būs man apkārt iet?
Tiešam bija liels ūdens,
Apkārt liels līkumiņš.

# 3353.00
Grūti šņāca ta priedite,
Kam nav jauni atvasiņ';
Gauži raud ta māmiņa,
Kam nav dēli arajiņi.

# 3354.00
Eisa maņ gara dina
Ar maizeitis gabaļeņu;
Sylta maņ sālta dina
Ar māmeņis vyllnāņeiti.

# 3354.01
Īss man bija garš celiņš
Ar to labu kumeliņu;
Silt' man bija auksta diena
Ar to mātes villainiti.

# 3355.00
Kab tej muna māmuļeņa
Sauļis myužu dzeivājuse,
Napitriyuktu milu vārdu,
Ni gotovu gabaļeņu.

# 3356.00
Kāds no siera aizlejiņš,
Kāds no znota mīļš vārdiņš?
No sviestiņa aizlejiņš,
No dēliņa mīļš vārdiņš.

# 3356.01
Ni no piena pavaldziņa,
Ni no dēla mīļu vārdu;
No sviestiņa pavaldziņš,
No znotiņa mīļi vārdi.

# 3357.00
Kapēc mani māte kūla,
Kapec mani raudinaja?
Vai kājinas tai neāvu,
Vai vietinas netaisiju?
Vaj ta bija nodomajsi
Projam dzīt tautinās.

# 3358.00
Kas guļbeiti balynāja,
Ka na jyuris yudisņeņš?
Kas bērņeņu litā lyka,
Ka na tāvs, māmuļeņa?

# 3359.00
Kas maņ beja nadzeivāt
Pi eistās māmuļeņis:
Kas dinas gluda golva,
Kas svātdinis bazneicā.

# 3359.01
Ok, Diveņ, kai tam labi,
Kam ir sova māmuļeņa:
Kas diņaņes gluda golva,
Kas svādiņes bazņeicā.

# 3360.00
Ko kliedziet, gulbeniņi,
Kam ir dziļi ezeriņi;
Ka raudiet jūs, bērniņi,
Dzīvs ir tēvs, māmuliņa.

# 3361.00
Kur skriedami, odu putni,
Bez saulites, vakarā?
Traucē, Dievs, modē, Dievs,
Maza berna mamoļiņu.

# 3361.01
Es redzeju melnu odzi
Vidū gaisu zvērojam.
Sargi, Dievs, vairi, Dievs,
Mazu bernu māmuliti.

# 3362.00
Līka liepa, līks ozolis,
Tie bij labi šūpoties;
Vecs tēviņis, māmuļite,
Tie bij labi padomnieki.

# 3363.00
Māte, māte, rāj dēliņu,
Dēliņš grib savas vaļas:
Dēliņš grib ciema meitas,
Ciema meitas gredzentiņa.

# 3364.00
Māte mani mazu sauca:
Runga, runga, rezgalite!
Es uzaugu liela meita
Kā Vāczemes magonite.

# 3365.00
Man' māmiņa izaukļēje
Uz ēeļiņa mātādama;
Es izaugu tāds veiriņš,
Kas ar kungu sānim sed.

# 3366.00
Mozi bārni, moza bāda,
Ļeli bārni, ļela bāda:
Mozi bārni, maizis prosa,
Ļeli bārni sudabreņa.

# 3367.00
Pati māte līksti cirta,
Pati kāra šūpoliti;
Kad izaugu diža meita,
Tēvs tautām vēletajs.

# 3368.00
Pīci, sesi tāvam dāli,
Vīnys tāvam kumeļeņis;
Un tu pošu prodzāruši
Kruga golda gaļeņā.

# 3369.00
Priedes, egles tāi mežā,
Nav neviena ozoliņa;
Tai mātei meitas vien,
Nava maizes arajiņa.

# 3370.00
Sauļeit sylta, paļeigoi
Poš (Koč) vokora celineiti;
Māmeņ, mili parunoi
Poš (Koč) myužeņa gaļeņā.

# 3371.00
Šudin, māte, ļeita dina,
Sedz palāku vyllnāņeiti;
Vaj tev maņi žāl nabeja,
Ka es gāju raudādama.

# 3372.00
Skaista augu, bollta augu,
Na sovai māmeņai:
Tauteņām rogonām
Reita māļa maļējeņa.

# 3372.01
Smuka gara es izaugu,
Na sovai māmeņai;
Ka sovai māmeņai,
Vel smukāka, vel garāka.

# 3373.00
Tāva, tāva tu, deļeņ,
Nav tev tāva padumeņa:
Meitys jāja piguļā,
Kumeļeņus luēeidamys.

# 3374.00
Tēva tēvu es redzeju,
Sava tēva neredzeju.
Es gribeju naudu sēt,
Viņš sacija nedīgstot.

# 3374.01
Es redzeju savu tēvu,
Tēva tēva vecu tēvu,
Es gribeju naudu sēt,
Viņš sacija nedīgšot.

# 3375.00
Tu, māmiņ, nezinaj'
Kur dēlam guļas viet':
Vaj mērāi, vaj karāi,
Vaj dziļāi ūdenēi.

# 3376.00
Viendēlits, viendēlits,
Kas viendēļa nezinaja?
Tēvs bij auklu vijejiņš,
Māte vīžu pinejiņa.

2.2.2. Brāļi un māsas. ( 3377 - 3676)
2.2.2.1. Bez brāļa. ( 3377 - 3388)

# 3377.00
Ai, Dieviņ, ai, Laimiņ,
Kur man citi baleliņi?
Nela manis vienas dēļ
Māte kāra šūpoliti.

# 3377.01
Ai, Dieviņ, ai, Laimiņ,
Kur man citi bāleniņi?
Vaj māmiņa vien' aukleja,
Vienai kāra šūpuliti?

# 3378.00
Ai, māmiņa, ai, māmiņa,
Kur man citi bāleniņi?
Vaj līkstite tev nolūdza,
Mani vienu šūpojot?

# 3378.01
Es vaicaju mammiņai,
Kur tie citi šūpajami;
Vaj ta kārte nolīkuse,
Mani vienu šūpajot.

# 3378.02
Kur, māmiņ, citas meitas,
Kur tie citi brāleliņi?
Vaj kārtiņa tev nolīka,
Mani vienu šūpojot?

# 3378.03
Mana balta māmulite,
Kur tie citi bāleliņi?
Vaj līkstite nolīkuse,
Mani vien šūpajam.

# 3379.00
Es diedziņu šķetereju,
Man nebija dzīpariņa (dzīpariņu);
Es puškoju tautu dēlu,
Man nebija bāleliņa (bāleliņu).

# 3379.01
Es mīleju tautu dēlu,
Man nebija bāleliņa;
Es mīleju svešu māti,
Man nav savas māmuliņas.

# 3380.00
Gauži dziedu, dziedadama,
Gauži raudu, raudadama,
Kam Laimiņa nelikusi
Viena īsta bāleliņa.

# 3381.00
Īstu brāļu man nebija,
Nozariši necereja.
Cerejiet, nozariši,
Lai slavite nepazuda.

# 3381.01
Īsta brāļa man nebija,
Nozarieša necereju, [?]
Nozarieša necereju,
Lai slavite nepazuda.

# 3381.02
Eistu brāļu man nabeja,
Pazareiši nacereja.
Cerejit, pazareiši,
Lai slaveite napazeud.

# 3382.00
Kad Dieviņis man būt' devis
Jele vienu bāleliņu!
Kad es iešu tautiņāsi,
Kas cels mani kumeļā?

# 3383.00
Kaut man būtu āra siena
Jele viena gabaniņa;
Kaut man būtu īsta brāļa
Kā adatas lielumiņ'.

# 3384.00
Ko, Dieviņ, man darit,
Ne man brāļa, ne māsiņas?
Vaj Dieviņš pavēlejis
Tautu dēlu vien mīlēt?

# 3385.00
Mirst mērā, kauj karā
Manus baltus bāleniņus.
Viena pate palikuse,
Kā eglite izdzenita.

# 3386.00
Oši, kļavi, ozoliņi
Krūmiņiem saauguši;
Man' Laimiņa audzejuse
Bez nevien bāleliņa.

# 3386.01
Kryumim auga oši, ļipi,
Kryumim zaļi ozuļeņi;
Man mameņa vīn' auklāja
Bez bolltus bāļeļeņu.

# 3387.00
Tās var lielas lielities,
Kam ir lieli bāleliņi;
Es nevaru lielities,
Ne man lielu, ne man mazu.

# 3388.00
Ceļa malas āboliņš
Deviņām lapiņām;
Kura laime mani laida
Bez neviena bāleliņa?

# 3388.01
Āboliņš kalniņā
Deviņām lapiņām;
Vaj man' vienu Laime laida
Ar to vienu bāleliņu?

2.2.2.2. Brāļi vēl mazi. ( 3389 - 3393)

# 3389.00
Mazi mani bāleliņi
Kā tie sila ciekuriņi;
Sapūst sila ciekuriņi,
Izaug mani bāleliņi.

# 3390.00
Mazi mani bāleliņi,
Lai tie visi lieli auga!
Būs dažam vainagam
Gulēt pūra dibinā.

# 3390.01
Mozi muni brāļeļiņi,
Lai ti visi ļeli auga!
Dažys meitys vainaciņš
Gules teinis dybynā.

# 3391.00
Mazu manu bāleliņu,
Kur es tevi mazu likšu?
Kad es iešu tautiņās,
Uz pūriņu sēdinašu.

# 3392.00
Pilli staļļi sirmu zirgu,
Pilli vadži iemauktiņu,
Pilla tēva istabiņa
Sīku mazu bāleliņu.

# 3393.00
Silta mana istabiņa,
Liepu malku kurinata;
Maģi mani bāleniņi,
Liepu malkas vedejiņi.

2.2.2.3. Daudz brāļu (bāleliņu). ( 3394 - 3401)

# 3394.00
Deviņ' oši, deviņ' kļavi,
Deviņ' brāļi cirtejiņi,
Es desmita brāļu māsa
Žagariņu lasitaja.

# 3395.00
Es izkāpu kalniņā,
Izskaitiju bērzam zarus.
Tik bērzam sīku zaru,
Tik i manu bāleliņu.

# 3396.00
Kupla, kupla ta sētiņa,
Kam pie vārtiem ozoliņš;
Ta slavena mātes meita,
Kam ir daudz brāleliņu.

# 3397.00
Man deviņi rožu dārzi,
Devitā saule lēce;
Man deviņi bāleniņi,
Devits kunga karavīrs.

# 3397.01
Deviņ' bija oša zari,
Desmitā kļava lapa;
Deviņ' bija man bāliņi,
Desmits kunga karavīrs.

# 3398.00
Ne pa vienu nebēdaju
Ne pa naga mellumin':
Man deviņi bālelini,
Būs maizites devejin'.

# 3399.00
Ozols auga uz akmiņa
Deviņiem žuburiem;
Es uzaugu pie māmiņas
Deviņiem bāliņiem.

# 3400.00
Pieci simti, seši simti,-
Simtiņš manu bāleliņu.
Tūkstošam atsaciju,
Simtiņā stāvedama.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv