03001 - 03200



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas. ( 2044 - 3087)
2.1.2.3. Dziesmas, bērnus kopjot. ( 2881 - 3028)
2.1.2.3.3. Bērnus ģērbjot, pušķojot. ( 2994 - 3016)

# 3001.00
Es maza meitina, man zili svārki,
Sudraba saktina kā mēnestinis.

# 3002.00
Es piedzimu goda bērns
No veciem ļautiņiem;
Šūniet man goda kreklu
No veciem maisiņiem.

# 3002.01
Es bij mazs puiseniņš,
Es nenieka nezinaju;
Šuvat manim goda svārkus
No vecām ķeselēm.

# 3002.02
Es uzaugu goda puisis
No veciem kankariem:
Man pašuva goda kreklus
No veciem lindrakiem.

# 3003.00
Es uzaugu pie māminas,
Kā mazā preilenit':
Baltās degu zeķitēs,
Sarkanās kurpitēs.

# 3004.00
Kalabadi tav, māsiņa,
Bērniem pliki vēderiņi?
Vaj liniņi tav neauga,
Vaj vārpstite neteceja?

# 3005.00
Mana balta māmulite
Mani balti audzinaja:
Apvilkusi baltu kreklu,
Pacēlusi saulitē.

# 3006.00
Maģa, maģa liepiņa, zeltitas lapas;
Maģa, maģa meitiņa, balta villainite.

# 3007.00
Maza, maza meitenite
Sēž ābeļu dārziņā;
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Sarkans rožu vainadziņš.

# 3008.00
Maza, maza meitenite
Tek pa ceļu dziedadama;
Pupas ziedu lindraciņi,
Auzu skaru villainite.

# 3009.00
Maza, maza meitenite
Tek pa ceļu dziedadama;
Skaista balta villainite,
Sarkans rožu vainadziņš.

# 3010.00
Mazajai māsiņai
Divi zelta gredzentiņi:
Viens bij zelta lapiņām,
Otrs dimanta burbuļiem.

# 3011.00
Mazajai māsiņai
Riņķī grieztis vainadziņis;
Lielajāmi kaldinaju
No sīkaja sudrabiņa.

# 3012.00
Mazajām māsiņām
Skaisti šauri vainadziņi;
Lielajām lieli plati
Kā micites galviņā.

# 3013.00
Pirmajam dēliņam
Slēžu kreklu šūdinaju;
Jau otram, trešajam
No pakulu rubinaju.

# 3014.00
Ubags mans tētits bija,
Ubadzite māmuliņa;
Dievs dod man bērniņam
Zelta jostu e apjozt!

# 3015.00
Upapa, trallala!
Mūs' māsiņa zābakos;
Atnāks tautas, pajems viņu,
Paliks man tie zābaciņi.

# 3016.00
Cib, cib, vistiņ, kaņipu dārzā,
Nu māte man deva kaņipu kreklu.

# 3016.01
Tiš, tiš, vistiņ, kaņepu dārzā,
Kam deva māmiņa kaņepu kreklu.

2.1.2.3.4. Mātes mīļa, rūpīga kopšana vispār. ( 3017 - 3028)

# 3017.00
Bija man, bija man
Trīs lietiņas glabajamas:
I guntiņa, atslēdziņa,
I bērniņš šūpulī.

# 3018.00
Dievs dodi kungam to dienu redzēt,
Ko māte redzeja, aukledama:
Sietiņš nogāja, auseklis uzlēca,
Vēl māte sēdeja, man' aukledama.

# 3018.01
Dievs dod kungam to redzēt,
Ko redzeja man' māmiņa,
Ko redzeja man' māmiņa,
Mani mazu aukledama:
Sietiņš gaisos norieteja,
Sausvieds krūmos noziedeja,
Vēl nav mana māmuliņa
Gultā galvas nolikuse.

# 3018.02
Lai nu kungam tās dienas redzēt,
Ko mana māmiņa, man' aukledama:
Sietiņš līgoja launaga laikā,
Kad mana māmiņa gulēt gāja.

# 3019.00
Es savai māmiņai
Kā sirsniņa azotē,
Kā sirsniņa azotē,
Ka puķite dārziņā.

# 3020.00
Es to savu bāleliņu
Trīs gadiņi klēpī nesu:
Šodien dzima kumeliņš,
Tūliņ tek kājiņām.

# 3020.01
Kumeliņis kājam tek
Pirmajā dieniņā;
Arajiņis nabadziņis
Gadu rāpu vazajās.

# 3020.02
Vakar dzima kumeliņš,
Šodien tek(i) kājiņām;
Cilvēciņš ļaužu bērns
Gadu rāpu vazajās.

# 3021.00
Es to savu viendēliti
Uz rociņu vien aukleju,
Lai ta mana vedekliņa
Skārdiem sakšu darinaja.

# 3022.00
Es uzaugu pie māmiņas,
Kā mazā mamzelit',
Dūju spalvu ķisiņos,
Drellī augstos palagos.

# 3023.00
Māmiņ' mani tā aukleja,
Kā baltaju linu šauju,
Ietīdama, iztīdama
Smalkos linu lakatos.

# 3023.01
Man māmiņa tā aukleja,
Kā saulite zirņu ziedu,
Ietīdama, iztidama
Baltos linu palagos.

# 3024.00
Māte mani maz aukleja,
Raibi klāja šūpulī;
Kaut zinajsi neveikļam,
Ne snātnites neieklātu.

# 3025.00
Mana mīļa māmuļiņa
Mani mīļi audzinaja:
Pate māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.

# 3025.01
Es savai māmiņai
Daudzi reizi grūt dariju:
Kalnā kāpa, dubļus brida,
Mani nesa rociņā.

# 3025.02
Gan māmiņa grūt redzeja,
Mani mazu aukledama:
Kāpa kalnu, brida dubļus,
Nese mani padusē.

# 3025.03
Kas māmiņai laba tika,
Mani mazu auklejot?
Kalnā kāpa, lejā krita,
Mani nesa padusē.

# 3025.04
Lai bij grūt, kam bij grūt,
Grūt manai māmiņai:
Nastu nesa mugurā,
Mani nesa padusē.

# 3025.05
Māmiņ', mani aukledama,
Sūru dienu redzejusi:
Purvu brida, kalnu kāpa,
Mani nesa klēpitī.

# 3025.06
Mana veca māmuliņa
Grūti mani audzinaja:
Kalnu kāpa, nastu nesa,
Mani nesa padusē.

# 3025.07
Mana veca māmulite
Manis dēļ grūt redzeja:
Brida dubļus, brid' ūdeni,
Nesa mani rociņā.

# 3025.08
Mana balta māmulite
Manis dēļ grūt redzeja:
Kalnu kāpa, dubļus brida,
Mani nesa rociņā.

# 3025.09
Mana balta (veca) māmuliņa,
Tu par mani grūt redzeji:
Kalnu kāpi, dubļus bridi,
Mani nesi klēpitī.

# 3025.10
Saki, saki, māmuliņa,
Ko par mani grūt redzeji?
-Kalnā kāpu, dubļus bridu,
Tevi nesu klēpitī.

# 3026.00
Mīl kungiem zelta nauda,
Mīl akmiņa istabiņa;
Tā mīleja māmiņai
Katrai savs auklejums.

# 3027.00
Palīdz man tu, Dieviņ,
Maza bērna paglabāt
No guntiņas, no ūdeņa,
No dūmojas istabiņas.

# 3027.01
Paldies devu māmiņai,
Kas man' mazu izglabaja
No guntiņas, no ūdeņa,
No dūmaiņas istabiņas.

# 3028.00
Smalki pūta sila priede,
Smalku lietu gaididama;
Smalka mana māmuliņa,
Smalki mani audzinaja.

2.1.2.4. Mācība. ( 3029 - 3087)
2.1.2.4.1. Rātnības, pieklājības u.c. mācības; nerātnība un rīkste, grāmata un skola. ( 3029 - 3052)

# 3029.00
Aust gaismiņa, lec saulite,
Tas pirmais gaišumiņš;
Labrītiņ! Dievs palīdz!
Ta pirmā valodiņa.

# 3029.01
Labrītiņ! Dievs palīdz!
Ta pirmā valodiņa;
Aust dieniņa, lec saulite,
Tas pirmais gaišumiņš.

# 3029.02
Aust dieniņa, lec saulite,
Tie pirmie viesi nāca;
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Ta pirmā valodiņa.

# 3029.03
Gaisma ausa, saule lēca,
Tie pirmie viesi nāca;
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Ta pirmā valodiņa.

# 3029.04
Labrītiņ, Dievs palīdz!
Ta pirmā valodiņa;
Gaisma ausa, saule lēca,
Tie pirmie viesi nāca.

# 3030.00
Dievam devu labu rītu,
Dievam labu vakariņu;
Dieviņam pa prātam,
Ka mēs viņu daudzinam.

# 3031.00
Dievam devu labu rītu,
Dievam labu vakariņu;
Dievpalīgu i gribeju,
Kur iedamis, tecedamis.

# 3032.00
Rītiņā celdamās,
Pirma Dievu piemineju;
Dieviņš man palīdzeja
Šāi visā dieniņā.

# 3033.00
Bērniņ, tavu trakumiņu,
No celmiņa gremzdu gaida,
No celmiņa gremzdu gaida,
Dzedziedas rācenišu!

# 3034.00
Laba mana māmuliņa,
Labi mani mācijusi:
Ne suniša kājām spert,
Ne guntiņas pagalites.

# 3034.01
Ne sunuša es nespēru,
Ne uguns pagalites:
I sunits Dieva laists,
I uguns pagalite.

# 3035.00
Mākuliti Dieviņš māca,
Nemākuli māmuliņa;
Nemākuli nevareja
I māmiņa izmācit.

# 3035.01
Izmākušu Dieviņš māca,
Nemākušu māmuļite;
Ne māmiņa nevareja
Nemākušu izmācit.

# 3035.02
Izmākušu Dieviņš māca,
Nemākušu māmuļiņa;
Nemākušu nevareja
Ne Dieviņš izmācit.

# 3036.00
Aij nu tāi, nu vaļiņa,
Nu neredzi batuškiņa (matuškiņa)!
Kad redzetu batuškiņa (matuškiņa),
Tad neļautu tās vaļiņas.

# 3036.01
Atsap..rdu pakaļiņu,
Nu nedzird tēvs, māmiņa;
Dzirdēs tēvs, māmuliņa,
Tad neliks tās vaļiņas.

# 3037.00
Tiš, vistiņa app..rdās
Ar gailiti dancodama!
Tiš, vistiņa, žagaros,
Tu man kaunu padariji.

# 3038.00
Bērni mani, bērni mani,
Es bērniem māmuliņa;
Suņi mani, suņi mani,
Es suņiem saiminice.

# 3039.00
Iegādaju, atgādaju,
Aiz ko mani māte kūla:
Cālišam ac' izdūru,
Lai neredz putraimiņa.

# 3040.00
Kadēļ, tēvaini, kur lauzi rīksti?
Sudraba birzē, bērziņa galā.

# 3041.00
Kapēc mani māmuļina
Nepatiesi ienīdej'?
Citi bērni klaipu plēsa,
Mani kūla nepaties'.

# 3042.00
Māte gāja bērnus pērt,-
Bērni nāca raudadami;
Ļaunu dienu pamanijši,
Sateceja aizkrāsnē.

# 3043.00
Nošauš mani māmuļite,
Iesviež nātres krūmiņā;
Kad izaugu liele meita,
Kā nātrite dzilinaju.

# 3044.00
Paldies saku nadziņam,
Mutei gardi kumosiņi;
Nedod Dievs, kad pienāktu,
Tad muguru oderetu.

# 3045.00
Šaut, māmiņa, mani mazu
Ar vītola žagariņu,
Lai es augu tik lokana
Kā vītola žagariņš.

# 3045.01
Māte mani mazu kūla
Ar vītula žagariņu,
Lai es augu tik lokana
Kā vītula žagariņš.

# 3046.00
Šaut, māmiņa, pirmo dēlu
Ar ērcešu rīkstitēm,
Tad drīkstesi redzināt
Pirmā dēla līgaviņu.

# 3047.00
Zinu, zinu, kas nu bija
Tanī bērzu birzitē:
Tēvis bija slotu griezti,
Māte sauju žagariņu.
Zinu, zinu, kas nu bija
Tas pēriena pelnitajs:
Sunis, kaulu grauzejiņs,
Kaķis kreima laizitajs.
I tie mūsu mazi bērni
No acimi vien zinaja,
Vaj kuls suni grauzejiņu,
Vaj kaķiti laizitaju.
Kas bij grēku padarijis,
Sargā savu muguriņu;
Kas no ļauna nezinaja,
Tas dziesmiņu trallinaja.

# 3048.00
Tēviņš mani kult gribeja,
Pātadziņu mudžinaja;
Dievs remdē tēva dusmas,
Kar pātagu vadzitī.

# 3048.01
Tēvs pātegu vēcinaja,
Uz manim rādamies;
Remdē, Dievis, tēva dusmas,
Liec pātegu vadzitēi.

# 3049.00
Vecā māt, vecā māt,
Sivens tavu pīpi grauž,
Kam tu mani mazu kūli
Ar to sila čakārniti.

# 3050.00
Gauži raud skolas bērni,
Grāmatā vērdamies:
Grāmatā smalki raksti,
Nevar drīzi izlasit.

# 3050.01
Gauži raud skolas bērni,
Grāmatiņu lasidami;
Kā tie gauži neraudaja,
Smalki raksti grāmatā.

# 3050.02
Skolas bērni gauži raud,
Grāmatā vērdamies:
Grāmatā sīki raksti,
Vajag gudra padomiņa.

# 3051.00
Grāmatiņa, grāmatiņa,
Ko tu man laba dari?
Ne tu devi baltas putras,
Ne maizites man paēst.

# 3051.01
Grāmatiņ, grāmatiņ,
Ko tu man laba dar'?
Vaj tu man svārkus dod'
Vaj riņķotu kažociņ'?

# 3052.00
Grāmatiņa, grāmatiņa,
Skrien tu elles dibenā!
Tevis dēļ mani kūla
I rītosi, vakaros.

2.1.2.4.2. Godbijība un paklausība vecākiem. ( 3053 - 3087)

# 3053.00
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Glabajiet tēvu savu!
I bitites savu tēvu
Vilcin vilka ozolā.

# 3053.01
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Savu tēvu glabajiet!
Kā bitite savu tēvu
Vilcin vilka ozolā.

# 3053.02
Bērni, tēvu glabajat,
Kā bitites savu tēvu;
Kā bitites savu tēvu
Nesin nesa ozolā.

# 3053.03
Ei, bērniņi, ei, bērniņi,
Godajiet vecakos!
Kā bitites savu tēvu
Nesin nesa ozolā.

# 3053.04
Puiši, puiši, vīri, vīri,
Tēvu savu glabajiet!
Kā bitites savu tēvu
Nesen nesa ozolā.

# 3054.00
Vai, bērniņi, vai, bērniņi,
Kam tēviņa neklausat!
Tētiņš brēca, tētiņš sauca,
Kā putniņš lidinaja.

# 3055.00
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Klausat tēvu, māmuliņu!
Mūžam saule debesīs,
Ne mūžam tēvs, māmiņa.

# 3056.00
Vai, bērniņi, grēcinieki,
Klausait tēva, māmuliņas!
Vaj no Dieva grēki nāca,
Nāk no tēva, māmuliņas [?].

# 3057.00
Ai, bērniņi, nebāziet,
Māmuļiņas pasolē!
Nāk viestiņi nākamo,
Vaica jūsu māmuļiņas.

# 3057.01
Oi, bērniņi, oi, bērniņi,
Glabajiet tēv' un māti!
Atnāks kunga stārastiņis,
Vaicās tēva, māmuliņas.

# 3057.02
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Glabajiet māmuliņu!
Nāks tautiņas nākamo,
Prasis jūsu māmuliņas.

# 3058.00
A, kauniņis, a, godiņis,
Abi līdza piedereja:
Kas kauniņu bijajās,
Tas godiņu patureja.

# 3058.01
Vaj kauniņis ar godiņu
Abi līdzi piedzimuši?
Kas kauniņu kaunejās,
Tas godiņu patureja.

# 3059.00
Aizmirsās, aizmirsās
Mātei roka nebučota;
Kuru dienu māt' aizmirsa,
Man' klēpī neņēmuse?

# 3059.01
Aizmirsās, aizmirsās
Man mātei roku dot;
Ka, māmiņa neaizmirsa
Sav' dēliņu šūpulī.

# 3059.02
Aizgājuši, aizmirsuši,
Mātei rokas nedevuši;
Kā māmiņa neaizmirsa,
Šūpodama, aukledama.

# 3060.00
Bij man biju bijaties,
Bij kauniņa kauneties:
Savas mātes bijaties,
Svešas mātes kauneties.

# 3061.00
Bij odziņas, kad ziedeja,
Kad jalasa, tad nevaid;
Bij bērniņi, kad aukleja,
Kad jasūta, tad nevaid.

# 3061.01
Bij odziņas, ka' ziedeja,
Ka' jalasa, ta' nevaid;
Bij māmiņa, kad aukleja,
Kad ceļ maltu, tad nevaid.

# 3062.00
Dēli, meitas, jauņavites,
Klausat vecu māmuļiti;
Neiet labi tāi sētēi,
Kur vecakus neklausija.

# 3063.00
Drīz es gāju, drīz teceju,
Kur māmiņa man raidija,
Kā māmiņa tad teceja,
Kad raudaju šūpulī.

# 3064.00
Dzied, gailiti, vienu reizi,
Gana reizes dziedajuma;
Sauc, māmiņa, vienu reizi,
Gana reizes saukumiņa.

# 3065.00
Es meitiņa, jaun' būdama,
Klausu jaunu, klausu vecu;
Jaunu, vecu klausidama,
Topu pate sūtitaja.

# 3065.01
Bāliņos dzīvodama,
Jauna, veca paklausiju;
Jauna, veca klausidama,
Tiku pati rīkotaja.

# 3065.02
Klaus', māsiņ, veca, jauna,
Klaus' putniņa zariņā;
Veca, jauna klausidama,
Tiksi pate sūtitaja.

# 3065.03
Klausu jaunu, klausu vecu,
Bāliņos dzīvodama;
Jaunu, vecu klausidama,
Kļuvu ļaužu godiņā.

# 3066.00
Es meitiņa, jau' būdama,
Neklausiju māmuļiti;
Nula tik atjēdzos,
Kad māmiņas vairs nebija:
Kā paliku, tā atradu
Sav' adikļa vāceliti.

# 3067.00
Gan pazinu to meitiņu,
Kura tēva klausijusi:
Līdz zemei brūni svārki,
Līdz jostai sudrabiņis.

# 3068.00
Ir pie Dieva tāds kociņš,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausija viena vārda.

# 3069.00
Kāda koka ta laiviņa,
Ta iet visu neirama?
Kādu ļaužu tas bērniņš,
Tas iet visu nesūtams?

# 3069.01
Kāda koka tas bērziņš
Lapo zelta lapiņām?
Kuras mātes tas bērniņš,
Kas iet visur nesūtams?

# 3070.00
Kas vecā vārda klausa,
Pilnu cepli maizes cepa;
Kas vecā neklausija,
Pa pelniem rušinaja.

# 3071.00
Kaunam bija kauneties,
Māmaliņas bijaties:
Kaunam laista ši saulite,
Bijašanai māmaliņa.

# 3071.01
Kaunam laista ši zemite,
Vārdam tēvs, māmulite:
Bij kauniņa kauneties,
Bij vārdiņa bijaties.

# 3072.00
Kūla mani meža putni,
Kūla lauka cielaviņa;
Vaj tadēļ putni kūla,
Ka es tēva neklausiju?

# 3072.01
Kūla mani purva dzērve,
Kūla lauka cīrulits;
Tapēc mani putni kūla,
Ka es tēva neklausiju.

# 3073.00
Kura meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kura māti neklausija,
Lai dar' pate raudadama.

# 3074.00
Kura meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kura māti neklausija,
Tai iesēja pauniņā.

# 3074.01
Tai māsiņai pūru taisa,
Kas klausija māmiņai;
Kas māmiņai neklausija,
Tai iesēja pauniņā.

# 3075.00
Kura meita tēvu klausa,
Pillas krūtis sudrabiņa;
Kura klausa ciema puišus,
Pillas acis asariņu.

# 3076.00
Kura meita tēva klausa,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kura meita neklausija,
Piln' mugura žagariņu.

# 3076.01
Kura meita māti klausa,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kura māti neklausija,
Nav neviena gredzentiņa.

# 3077.00
Kurš putniņis agri skrēja,
Agri slauka deguntiņu;
Kurš bērniņis mātei klausa,
Agri ēda brokastiņu.

# 3078.00
Labi, labi tam puišam,
Kas māmiņas prātu dar':
Tam nebūs jameklē
Siev' svešē novadē.

# 3079.00
Māte mani labi māca,
Kaut es mātes klausijuse;
Es atrastu mātes vārdus,
Kā vilnaines pūriņā.

# 3080.00
Māte mani mīļi sauca,
Es likos nedzirdot;
Būt māmiņa nu saukusi,
Es būt mīļi atbildejsi.

# 3081.00
Ne visiemi bērniņiem
Tēva laipu izlaipot;
Tam laipot tēva laipu,
Kas tēviņa vārdu klausa.

# 3082.00
Pa vārtiem iztecej'
Negkošatis kumeliņis;
Tā izgāja meitas slava,
Ka māmiņas neklausija.

# 3083.00
Raud māmiņa viena gauži,
Raud ar otru runadama:
Diezgan bērnu auklejusi,
Nav soliša gājejiņa.

# 3084.00
Tēviņš mane vārdu teica,
Es tēviņu neklausiju;
Nu atronu tēva vārdus
Kā cieriti vadzitēi.

# 3084.01
Man tētiņš lab' sacija,
Es tētiņam neklausiju;
Tēva vārdu neatradu
Kā cirviti vadzitī.

# 3085.00
Tēva tēva laipas mestas,
Bērnu bērni laipojās:
Tie bērniņi laipojās,
Kas klaus' tēva, māmuliņas.

# 3085.01
Tēvu tēvi tiltu taisa,
Lai bērniņi nolaipoja;
Tie bērniņi nolaipos,
Kas klaus' tēva, māmuliņas.

# 3086.00
Tēvu tēvu laipas mestas,
Bērnu bērni laipotaji;
Tā, bērniņi, laipojiet,
Ka pietika mūžiņam.

# 3086.01
Tēvu tēvi laipas meta,
Bērnu bērni laipojās;
Tā, bērniņi, laipojties,
Ka laipiņas nepārlūza.

# 3087.00
To puisiti suņi rēja,
Kas tēviņu neklausija;
To meitiņu tautas mīl,
Kas klausija māmuļiti.

2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve. ( 3088 - 3904)
2.2.1. Vecāki un bērni ģimenes dzīvē. ( 3088 - 3376)
2.2.1.1. Vecāku dzīve bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē. ( 3088 - 3112)

# 3088.00
Dievs dod man tā dzīvot,
Kā dzīvoja veci ļaudis:
Pusdienā pierti kūra,
Ar sauliti nopērās.

# 3089.00
Dievs dod man tā dzīvot,
Kā dzīvoja veci ļaudis:
Vecu rudzu maizi ēst,
Jaunai klāstu pataisit.

# 3090.00
Dod, Dieviņi, tā nomirt,
Kā nomira tēvs, māmiņa:
Tēvs klonā kuldams mira,
Māte maizi mīcidama.

# 3091.00
Dod, Dieviņi, tādu laimi,
Kā tiem mūsu vecakiem:
Pilna klēts rudzu, miežu,
Stallī bēri kumeliņi.

# 3092.00
Dzelza mans tēvis bija,
Tēraudiņa māmuliņa;
Mēs bērniņi salasiti
No veciem pakaviem.

# 3093.00
Es dariju savu namu
Tēva nama galiņāi;
Kad kundziņis tiesu prasa,
Parādiju tēva namu.

# 3094.00
Kas kait man nedzīvot,
Tēvs baroja kumeliņu:
Dievis zina, kā tad būs,
Kad būs pašam jābaro.

# 3095.00
Kas kaiteja dēliņam
Pie tēviņa nedzīvot
Salocitu grožu ņēma,
Nosukatu kumeliņu.

# 3095.01
Kas man kait šo dieniņu,
Tēvs baroja kumeliņu,
Saloctus grožus ņēmu,
Izsukatu kumeliņu.

# 3095.02
Labi bija, labi bija.
Tēva laiku dzīvojot:
Salocitus grožus ņēmu,
Pabarotu kumeliņu.

# 3095.03
Labi man tēva laiku,
Kaut visam mūžiņam:
Salocitu grožu ņēmu,
Izsukatu kumeliņu.

# 3095.04
Labi man šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam:
Salocitu grožu ņēmu,
Izsukatu kumeliņu.

# 3095.05
Labi man šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam:
Māte galvu izsukaja,
Tēvs uzlika cepuriti,
Salocitu grožu ņēmu,
Nosukatu kumeliņu.

# 3095.06
Bija man, tā nebija,
Kā bij man tēva laiku:
Salocitu grožu ņēmu,
Nosukatu kumeliņu.

# 3095.07
Nava vaira, nava vaira,
Kā citkārt tēva laiku:
Salocitu grožu ņēmu,
Izsukatu (Nosukatu) kumeliņu.

# 3095.08
Nav vairs tā, nav vairs tā,
Kā bij mana tēva laiku:
Salocitus grožus ņēmu,
Izsukatu kumeliņu.

# 3095.09
Nekad man tik labi gāja,
Kā man tēva laiku gāja:
Salocitas grodis ņēmu,
Nosukatu kumeliņu.

# 3095.10
Nava vaira, nava vaira,
Kā citkārt mātes laiku:
Sieru ēžu, pienu dzēru,
Suliņās mazgajos.

# 3096.00
Laba tēva dēliņš biju,
Laba vien gribejās:
Labu jūgt, labu braukt,
Labu, skaistu vizināt.

# 3097.00
Laiko man tēva svārki,
Laiko tēva kažociņš;
Sēstos tēva krēsliņā,
Nava tēva padomiņa.

# 3097.01
Laikā man tēva svārki,
Laikā tēva kažociņš;
Nava tēva padomiņa
Ne vienā vietiņā.

# 3098.00
Nauda, nauda tev, dēliņ,
Ne naudiņas vien vajaga:
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag laba kumeliņa.

# 3098.01
Nauda, nauda dēliņam,
Ne naudiņas vien vajaga:
Vajag miežu, vajag rudzu,
Vajag bēru kumeliņu.

# 3098.02
Nauda, nauda tev, dēliņ,
Vaj naudiņas vien vajag?
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag laba padomiņa.

# 3098.03
Nauda, nauda tev, dēliņ,
Ne naudiņas vien ir gan':
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag labas malejiņas.

# 3099.00
Nava man, nava man,
Kā man bija tēva laiku:
Nezied vairs āboliņš
Uz peleka akmentiņa.

# 3100.00
Sēdu tēva krēsliņā,
Liku tēva cepuriti;
Liela tēva cepurite,
Trūkst man tēva padomiņa.

# 3101.00
Tētit, manu tēvainiti,
Sēsim lielu rudzu lauku;
Tev izaugs tīri rudzi,
Man būs jauna līgaviņa.

# 3102.00
Tēva pirktu kumeliņu
Rudzzālē ēdinaju,
Mātes austas villanites
Saulitē balinaju.

# 3103.00
Tēva, tēva es meitiņa,
Kamēr ziemu maizi deva;
Kad nāks jauna vasariņa,
Būšu tēva, vaj nebūšu?

# 3103.01
Tēva, tēva es meitiņa,
Ikam ziemu maizes deva;
Būšu tēva, vaj nebūšu,
Lai nāk jauna vasariņa.

# 3103.02
Tēva, tēva es meitiņa,
Cikam tēva maizi ēdu;
Dieviņš zina citu gadu,
Būšu tēva, vaj nebūšu.

# 3103.03
Tēva, tēva es meitiņa,
Lai man ziemu maizes deva;
Būšu tēva, ne ta tēva,
Lai nāk jauna vasariņa.

# 3103.04
Tēva, tēva es meitiņa,
Kad par ziemu istabā;
Nāk vasara, silta saule,
Vairs par tēvu nebēdaju.

# 3104.00
Tēva, tēva es meitiņa
Līdz Mārām, Miķeļiem;
Atnāks Māras, Miķeliši,
Būšu tēva, vaj nebūšu?

# 3105.00
Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz pūriņu pielocišu;
Kad pūriņu pielocišu,
Būšu tēva, vaj nebūšu?

# 3106.00
Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz ziemiņu izmitišu;
Kad ziemiņu izmitišu,
Būšu tēva, vaj nebūšu?

# 3106.01
Tēva, tēva es meitiņ',
Li ziemiņ' es izmiš':
Ka ziemiņ' es izmiš',
Vaj būš' tēviņ', vaj nebūš'?

# 3107.00
Tēva, tēva es meitiņa
No mazām dieniņām;
Kad uzaugu, tad iedeva
Tautietim niecināt.

# 3108.00
Tēva tēvu es redzeju,
Sava tēva neredzeju.
Es gribeju naudu sēt,
Naudai sēklas nedabuju.

# 3109.00
Tēva tēvu es redzeju,
Sava tēva neredzeju;
Kau' redzejis savu tēvu,
Bērtu naudu gubiņā.

# 3110.00
Tēva tēvu es redzeju,
Sava tēva neredzeju.
Tēva tēvs dzīvodams
Naudu bēre avotā,
Lai gul nauda zipsnidama
Avotiņa dibenā.

# 3111.00
Velku tēva kažociņu,
Nav manāi mēriņā;
Sēžu tēva krēsliņā,
Nav man tēva padomiņa.

# 3112.00
Vecajami tētiņam
Veci rudzi klētiņā;
Vaj tadēļ veci rudzi,
Ka iet agri tīrumā.

# 3113.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kā, ar tēvu saderešu?
Man nolūza cirvam kāts,
Kaņupiti dzenojot.

# 3113.01
Dievis zina, Laime zina,
Kā ar tēvu sadereju:
Tēva cirvit' es izlauzu,
Kaņepites dzenedams.

# 3113.02
Es nolauzu tēvam cirvi,
Nedrīksteju mājās iet;
Kad es būtu meža kaķis,
Es guletu mežiņā.

# 3114.00
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Nu kuls tēvs, māmuliņa:
Es izmiju tēva zirgu,
Mātes vestu līgaviņu.

# 3115.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Ziņģu trallis tavs dēliņš!
Lai būt ziņģis, lai būt trallis,
Būt' nebijis dzērajiņš,
Būt' nebijis dzērajiņš,
Krogā kāršu spēlmanits.

# 3116.00
Vai, māmi, vai, māmi,
Ziņģis, trallis tavs dēliņš!
Piedzērs miega neguleja,
Nedzērs darba nestrādaja.

# 3117.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Vāciets auga tavs dēliņš.
Kur, māmiņa, mēs ņemsim
Vāciešam līgaviņu?

# 3117.01
Ei (Ai), baltā māmuliņa,
Kundziņš auga tavs dēliņš;
Kur viņam dabusim
Jumpraviņu līgaviņu?

# 3117.02
Vai (Ai), māmiņa, vai (ai), māmiņa,
Vāciets auga tavs dēliņš;
Kur mēs tādu dabusim
Pusvācieša līgaviņu?

# 3117.03
Vai (Ai), māmiņa, vai (ai), māmiņa,
Vāciets auga tavs dēliņis;
Kur, māmiņa, mēs ņemsim
Vācietim līgaviņu?
Purva dzērve garu kaklu
Ta vācieša līgaviņa.

# 3118.00
Braucu, braucu, nežēloju
Tēva pirktu kumelin';
Došu naudu, pirkšu pats,
Tad braucišu žēlodams.

# 3119.00
Es māmiņai viens dēliņš,
Visu ļaužu vaidinieks,
Es nokalu zobeniņu
No bitites dzeloniņas.

# 3120.00
Iztēreju tēva naudu
Pa vienam vērdiņam:
Pirku zirgu, zobentiņu,
Pirku rudzu malejiņu.

# 3120.01
Iztēreju tēva naudu
Pa vienam dālderam:
Pirku kaltu dzirnavām,
Vežu jaunu malejiņu.

# 3121.00
Jājam brāļi, bracajam
Tēv' audzetus kumeliņus;
Zin Dieviņis, kā jāsim,
Kad mēs paši audzesim.

# 3121.01
Jājam, brāļi, klapedami
Tēva bērus kumeliņus;
Dievs to zina, kādus jāsim,
Kad mēs paši pelnisim,
Kad mēs paši pelnisim,
Kad naudiņu skaitisim,
Kad naudiņu skaitisim,
Tēva galda galiņā.

# 3122.00
Kas tev teica, māmuļite,
Ka es māku lielities?
Ūdens laivu lecinaja,
Es lecinu kumeliņu.

# 3123.00
Māte, māte, rāj dēliņu,
Dēliņš grib savas vaļas:
Tiltā loka kumeliņu,
Ceļā kuļ ļaudeviņu.

# 3123.01
Tēvis, tēvis, rāji dēlu,
Tiltā loka kumeliņu,
Tiltā loka kumeliņu,
Ceļā rāja līgaviņu.

# 3124.00
Māte, māte, rāj dēliņu,
Tavs dēliņis nebēdnieks:
Tiltā groza kumeliņu,
Vārtos lauza zobentiņu.

# 3124.01
Ak, māmina, vai, māmina,
Tavs dēlins delverits:
Tiltā skrēja kumelinu,
Vārtos lauza zobeninu.

# 3125.00
Māte, māte, rāj dēliņu,
Tiltā lauza kumeliņu;
Ja dēliņa nenorāsi,
Pieciet laba kumeliņa.

# 3126.00
Māte, māte, rāj tu dēlu,
Rāj tu dēla valodiņu;
Tava dēla valodiņa
Stāv līdz asu zobentiņu.

# 3127.00
Māte, māte, rāj tu dēlu,
Tiltā dīda kumeliņu;
Tur salauza treju važu
Treju kaļvu kalumiņu.

# 3128.00
Māte, māte, valdi dēlu,
Tavs dēliņis delveritis,
Salauzija tilta kokus,
Kumeliņu tramdidams.

# 3128.01
Valdi, māte, savu dēlu,
Tavs dēliņš nebēdnieks:
Izbradaja tilta kokus,
Sabrammeja kumeliņu.

# 3129.00
Māte, māte, valdi dēlu,
Ņem dēlam līgaviņu:
Tavs dēliņš medinieks,
Ik naksniņas medit gāja.

# 3130.00
Māte, māte, valdi dēlu,
Tavs dēliņš delverits:
Pušu rāva dzelzu ķēdes,
Tek uz ciemu meitiņām.

# 3130.01
Valdi, māte, sav' dēliņu,
Tavs dēliņš delveriņš:
Tavs dēliņš manas meitas
Ik vakara kaitinaja.

# 3131.00
Māte, māte, valdi dēlu,
Ved dēlam(i) līgaviņu,
Lai tas vairs nevalkā (nevalkaja)
Ciemu meitu gredzeniņu.

# 3131.01
Māte, māte, valdi dēlu,
Ņem dēlam(i) līgaviņu,
Lai tas vairs nevalkaja (nevalkā)
Ciema meitu gredzentiņu.

# 3131.02
Tēvis, tēvis, māte, māte,
Ņem dēlam(i) līgaviņu,
Lai tas vairs nevalkaja
Ciema meitu gredzeniņu.

# 3131.03
Jaunajami bāliņami
Vajag skaistas līgaviņas,
Lai tas vaira nevalkaja
Ciema meitu gredzeniņu.

# 3131.04
Valdi, māte, savu dēlu,
Ved dēlam līgaviņu,
Lai tas vairs neraustija
Ciema meitu vainadziņa.

# 3132.00
Māte, māte, vaļo dēlu,
Tavs dēliņš vaļojams:
Izdzen govis, pārdzen zirgus,
Pie meitām peludē.

# 3133.00
Māte mani lūgtin lūdza,
Lai es meitu nemīleju;
Tur man tīk, tur man tīk,
Tur man dzīvot neapnīk.

# 3134.00
Paldies sila zaķišam,
Kas man tēvu nobungaja,
Nu es varu krogā dzert
Un ar meitām padancot.

# 3135.00
Pate ēdu, otram devu,
Tēva maizi netaupiju,
Tēvs man savas rudzu klētis
Nedos līdzi tautiņās.

# 3135.01
Ēdu pati, dev' otram,
Netaupiju tēva maizi;
Kad es iešu tautiņās,
Nedos līdzi rudzu klēti.

# 3136.00
Pieci, seši tēvam dēli,
Skujas ēda kumeliņi;
Es mātei viena meita,
Govis ganu ābolā.

# 3137.00
Pieci, seši tēvam dēli,
Viens tēvam(i) kumeliņš,
Tam pašami staļļa durvis
Vakareju vērumiņu.

# 3137.01
Pieci, seši tēvam dēli,
Viens tēvam(i) kumeliņš,
Tam pašam staļļa durvis
Ar vakara vērumiņu.

# 3137.02
Arajiņ, arajiņ,
Tavu lielu netikumu!
Stallē zviedza kumeliņi
Vakarrīta barojumu.

# 3137.03
Piecas, sešas mātei meitas,
Viena pate mātei govs,
Tai pašai staļļa durvs
Vakarejo vērumiņu.

# 3137.04
Piecas, sešas mātei meitas,
Viens mātei ratenits,
Ir tas pats aizkrāsnē
Aizpērno iecēlumu.

# 3138.00
Pieci, seši tēvam dēli,
Viens tēvam kumeliņš,
I ta paša nebaroja,
Cits uz citu raudzijās.

# 3138.01
Pieci, seši tēvam dēli,
Viens tēvam kumeliņš,
I ta paša nebaroja,
Cits citam spītedams.

# 3139.00
Pieci, seši tēva dēli,
Viens pats tēva kumeliņš;
Visi pieci piekusuši,
Vienu pašu barodami.

# 3140.00
Šaut, māmiņ, ja tev tīk,
Trīs reizites dieniņā.
Uz meitām mans prātiņš,
Uz labo kumeliņu.

# 3140.01
Kul, māmiņa, ja tu gribi,
Trīsreiz mani dieniņā,
Uz puišiem mans prātiņš,
Uz baltām villainēm,

# 3140.02
Šaust', māmiņa, cik tev tīk,
Trīs reiziņas dieniņā,
Mans prātiņis uz puišiem,
Ne uz villas ērkuliti.

# 3141.00
Skalam ģeld ta priedite,
Ne istabas pamatam;
Spēlmaniši tie dēliņi,
Ne maizites arajiņi.

# 3142.00
Tēva, tēva tu, dēliņ,
Nav tev tēva padomiņa:
Iztēreji tēva naudu,
Pārdev' tēva kumeliņu.

# 3142.01
Tēva, tēva tu, dēliņ(i),
Nav tev tēva padomiņa:
Iztērejis tēva naudu,
Pārdod' tēva kumeliņu.

# 3142.02
Tēva, tēva tas dēliņš,
Neva tēva padomiņ':
Iztēreja tēva naudu,
Pārdod' tēva kumeliņ'.

# 3142.03
Tēva, tēva, tu dēliņ,
Nav tev tēva padomiņa:
Iztēreja tēva naudu,
Pārdod tēva kumeliņu.

# 3143.00
Tēva, tēva tu, dēliņis,
Tev nav tēva padomiņa,
Tev nav tēva padomiņa,
Pašaudzeta kumeliņa.

# 3144.00
Tēva, tēva tu, dēliņ,
Ne tev tēva padomiņš;
Tēviņš gāja sila malu,
Dzeinit' nesa mugurā.

# 3145.00
Tēvina, tēvina, snauž tavi dēli,
Kam mazus ar rīksti nebudinaji;
Būt' jēmis rīkstiti, būt' budinajis.

# 3146.00
Citu reizu, tēva laiku,
Naudu bēru avotā;
Kaut man būtu ta naudiņa,
Nu es bērtu maciņā;
Es nopirktu Rigas pili
Ar visiem Vāciešiem.

# 3146.01
Citu reizi, tēva laiku,
Naudu bēru zābakā;
Nu būt' bēris kabatā,
Nav ne saujas ielejā.

# 3147.00
Ai, vecā vecainite,
Auga tevī rudzi, mieži:
Ai, vecā māmuliņa,
Gudra biji padomam.

# 3148.00
Ai, vecā vecainite,
Aug tev daiļis dāboliņš;
Ai, vecā māmulite,
Aug tev daiļas malejiņas.

# 3149.00
Ai, caunite, vāverite,
Steidzies egles galiņā;
Vecums nāca, māmuliņ,
Kas bērniņus lietā liks?

# 3150.00
Aiz ko mana māmuliņa
Rociņām nevareja?
Izauklejsi savus bērnus,
Nu aukleja dēla bērnus.

# 3150.01
Redz, kur māte, ta ir māte,
To vareja māti saukt:
Izauklēse savus bērnus,
Nu aukleja vedeklai.

# 3151.00
Aiz upites saule lēca,
Aiz kalniņa norieteja;
Pie māmiņas meitas auga,
Pie araja noveceja.

# 3152.00
Atsapūti, māmaļiņ,
Nu meitiņas malejiņas;
Gan tu būsi vedeklām
Rīta māļu malejiņa.

# 3152.01
Piekususi māmuliņa,
Meitas vien lolodama;
Gan tu būsi jauņavām
Smalkas maizes malejiņa.

# 3153.00
Atsēdies, atpūties,
Mana veca māmuliņa,
Gan tu biji piekususi,
Mani mazu aukledama.

# 3153.01
Atsasēdi, atsapūti,
Mana veca māmuliņ(a);
Jau tu biji piekususi,
Mani mazu aukledama.

# 3153.02
Atsēdies, atpūties,
Mana veca māmuliņ;
Gan tu biji piekususe,
Mani mazu aukledama;
Kalnā kāpi, nastu nesi,
Mani nesi klēpitē.

# 3153.03
Sēdi, dusi, māmuliņa,
Diezgan esi pūlejsies,
Diezgan esi pūlejsies,
Kamēr mani paaudzeji.

# 3154.00
Augsti,saulit, i līgo,
Augsti tev jalīgo;
Ilgi, māmiņ, tu dzīvo,
Ilgi tev jādzīvo.

# 3155.00
Bērziņ, tavu kuplumiņu
Līdz pašai zemitei!
Māmiņ, tavu labumiņu
Līdz mūžiņa galiņam!

# 3155.01
Bērziņ, tavu kuplumiņu
Līdz pašai zemitei!
Māmiņ, tavu daiļumiņu
Līdz pašam vecumam.

# 3156.00
Bij man gara ta dieniņa,
Kad sauliti neredzeju;
Vēl garaka ta dieniņa,
Kad māmiņas neredzeju.

# 3157.00
Darba, darba tai mātei
Ar dēliem, ar meitām:
Meitas prasa lielu pūru,
Dēli lielu novadiņu.

# 3158.00
Darbos gāju, grūt redzeju,
Bet neteicu māmiņai,
Lai ta visu nezinaja,
Lai ta žēli neraudaja.

# 3159.00
Daudz dzirdeju, daudz redzeju,
Maz saciju māmiņai,
Maz saciju māmiņai,
Lai neceļ ienaidiņa.

# 3160.00
Degu skalu, degu sveci,
Tumša mana istabiņa;
Ienāk mana māmuliņa,
Tūdaļ gaiša istabiņa.

# 3161.00
Domadama vien staigaju
Šādu garu vasariņu:
Kā atstāšu sav' māmiņu,
Kā klausišu svešu māti.

# 3162.00
Domiņās vien tureju
Savu vecu māmuliņu,
Kur iedama, atiedama,
Māmuliņu ieraudziju.

# 3163.00
Dzērve kliedz, meita raud
Tīreliša maliņā:
Dzērve kliedz, kājas sala,
Meita raud māmuliņas.

# 3164.00
Dzird māmiņa dziedot mani,
Nevar man's sagaidit:
Tāļu druva bāliņam,
Nakti guļu celiņā.

# 3164.01
Gana dziedu, gana raudu,
Nedzird manis māmuliņa:
Tāļu pļava bāliņam,
Šķūnī nakti pārguleju.

# 3165.00
Iet saulite zemumā,
Iet māmiņa vecumā,
Vēl es teku tecedama
Pie māmiņas padomiņa.

# 3166.00
Ietiņ iešu tautiņās,
Neieš' tāli no māmiņ's,
Kur es savas māmulites
Ganidama apraudzej'.

# 3166.01
Iešu, iešu tautiņās,
Neieš tālu no mājiņas [?],
Ka es varu ganidama
Māmuliņu apraudzit.

# 3167.00
Ēna laba, ēna laba,
Kas ēnāi maizi dos?
Māte laba, māte laba,
Kas mūžam māti dos?

# 3167.01
Ēna laba, ēna laba,
Kas ēnā maizes deva?
Māte laba, māte laba,
Kas dos māti visu mūžu?

# 3168.00
Ej druvā, druvaļiņa,
Es paliku sētiņā,
Es paliku sētiņā,
Māmuliņas aptecēt.

# 3169.00
Ej druvā, druvaliņ,
Nerotā sētiņā,
Lai rotā māmuliņa,
Tai pieder rotajot.

# 3169.01
Ej druvā, druvaliņa,
Ko pa sētu rotajies?
Lai rotajas māmuliņa,
Tai pieder rotaties.

# 3170.00
Es mātei viena meita,
Ciemā nakti neguleju;
Kas mātei kājas āva,
Kas gultiņu pataisija?

# 3170.01
Es māmiņai viena meita,
Ciemā nakti neguleju;
Kas māmiņai gultu taisa,
Kas sarausa uguntiņu?

# 3171.00
Es neiešu tautiņās,
Līdz brālitis sievu ņems,
Lai netrūkst māmiņai
Mūžam jaunas audejiņas.

# 3172.00
Es neiešu tautiņās,
Žēl man tēva, māmuļiņas;
Rigā pirku sirmus zirgus,
Mājā vežu arajiņu.

# 3173.00
Es savai māmiņai
Atslēdziņu glabataja;
Situ roku pie skoteles,
Lai skaneja atslēdziņas.

# 3174.00
Es savai māmiņai
Liepu lapu tiltu grīžu;
Ka pietrūka liepu lapu,
Klāju baltu villainiti.

# 3175.00
Es savai māmiņai
Magoniņu vietu taisu,
Magoniņu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

# 3176.00
Gaididama, māmuliņa
Tās dieniņas sagaidija:
No dēliņa arajiņa,
No meitiņas malejiņas.

# 3177.00
Gauži raud māmuļiņa,
Darbos mani vadidama.
Neraud gauži, māmuļiņa,
No darbiem es pāriešu,
No darbiem es pāriešu,
No tautām nepāriešu.

# 3178.00
Guldi mani, māmuliņa,
Savā gultas maliņā,
Nav vairs tāļu ta dieniņa,
Kad tu gauži noraudasi.

# 3179.00
Ik vakara lakstigala
Sit bērziņa krūmiņā;
Ik vakara māmuļiņa
Gaida mani atejot.

# 3180.00
Ik vakara lakstigala
Sit purviņa maliņā;
Ik vakara māmuliņa
Mani gauži noraudaja.

# 3181.00
Kad dzirdeju sav' māmiņu
Caur sieniņu runajam,
Es satītu valodiņu
Baltajā vilnainē.

# 3182.00
Kad varetu ganidama
Ar māmiņas satikties,
Tad mums būtu īsa diena,
Būt' mums jaukas valodiņas.

# 3183.00
Kadēļ mana māmuliņa
Bez varites palikusi?
Ikkatram bērniņas
Savu daļu iedevusi.

# 3183.01
Veca mana māmuliņa,
Bez spēciņa palikuse:
Ikkatram bērniņam
Pa saujai iedevuse.

# 3184.00
Kadēļ mana māmuliņa
Nedižana palikusi?
Atdevusi bērniņiem
Visu savu diženumu.

# 3185.00
Kādi bija tie ļautiņi,
Vērgam tura māmuliņu;
Es to savu māmuliņu
Padomam vien tureju.

# 3186.00
Kam dereja veca zeme,
Kam vecā māmuliņa?
Griķam der veca zeme,
Padomam māmuliņa.

# 3186.01
Kam der lieti veca zeme,
Kam vecā māmuliņa?
Liniem laba veca zeme,
Padomam māmuliņa.

# 3186.02
Kam der skaista driķu druva,
Kam vecā māmuļiņa?
Driķu druva bitēm der,
Padomam māmuļiņa.

# 3186.03
Ko ta vec zem der,
Ko ta vec māmelit?
Vec zem pūrem der,
Māmelit padomam.

# 3186.04
Lietu der veca zeme,
Lietu veca māmuliņa:
Liniem der veca zeme,
Padomam māmuliņa.

# 3186.05
Notīk mana veca druva,
Notīk veca māmuļite:
Veca druva ganiklēm,
Māmuļite padomam.

# 3187.00
Kas, māmiņa, tev sacija,
Mani gauži raudajušu?
Vaj zīlite dziedajuse,
Vaj ļautiņi runajuši?

# 3188.00
Kas, māmiņ, tev pateica,
Ka es gāju raudadama?
Kuri vēji tev atpūta
Manas gaužas asariņas?

# 3189.00
Kas var baltu izvelēt
Peleko villaniti?
Kas var jaunu padarit
Manu vecu māmuliņu?

# 3190.00
Kaut ieviņa vēl ziedejse,
Vecābele zarojuse!
Kaut ta mana māmuliņa
Otru mūžu dzīvojuse!

# 3191.00
Kaut ta mana māmuļiņa
Otru mūžu dzīvojuse,
Es tai kārtu šūpuliti
No liepiņu lapiņām.

# 3192.00
Ko, māmiņa, tu redzeji,
Istabā sēdedama?
-Es redzeju dažu labu
Garu ceļu staigajot.

# 3193.00
Kur, puisiti, tu būt' ņēmis
Savu gudru padomiņu,
Ja nebūtu māmuliņa
Tevi gudri audzejuse?

# 3194.00
Kur veikliga māmuliņa,
Tur ir laba mājas dzīve;
Kur jau kāda neveiklite,
Guļ darbiņi aizkrāsni.

# 3195.00
Labi mani māte māca,
Ka pašai izdarit:
Ciemā ilgi nedzīvot,
Sētā bārgi nerunāt.

# 3196.00
Lai bagata, kas bagata,
Ta māmiņa, ta bagata:
Seši dēli arajiņi,
Septit' meita malejiņa.

# 3197.00
Lai barās, kas barās,
Es ar māti nesabaru,
Es ar māti nesabaru,
Man jaiet tautiņās.

# 3197.01
Lai barās, kas barās,
Es ar māti nesabaros:
Tautiņām liela slava,
Ar māmiņa bārusēs.

# 3198.00
Laikā man mātes svārki,
Laikā mātes villainites;
Mātes darbu nemāceju
Nevienā vietiņā.

# 3198.01
Laikā mani mātes svārki,
Laikā mātes villainite;
Nevienāi vietiņā
Mātes darbu nemāceju.

# 3198.02
Laiku man mātes svārki,
Laiku mātes villainite;
Mātes darbu nemāceju
Nevienā vietiņā.

# 3198.03
Piepas man mātes korpes,
Mātes austas villainites;
Nevienāi vietiņāi
Mātes darbi neiepas.

# 3199.00
Lēni, lēni bērziņš auga,
Lēni lapas darinaja;
Lēni augu pie māmiņas,
Gudru ņēmu padomiņu.

# 3199.01
Lēnu, lēnu bērziņš auga,
Lēnu lapas darinaja;
Lēnu auga pie māmiņas,
Gudru ņēmu padomiņu.

# 3199.02
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Ilgi augu pie māmiņas,
Gudru ņēmu padomiņu.

# 3200.00
Lēni, lēni ozols auga,
Lēni lapas darinaja;
Grūti augu pie māmiņas,
Lēni lasu padomiņu.

# 3200.01
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Ilgi augu bāliņos,
Lēni lasu padomiņu.

# 3200.02
Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darinaja;
Es izaugu pie māmiņas,
Lēni laidu (laižu) valodiņu.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv