2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas. ( 2044 - 3087)
2.1.2.3. Dziesmas, bērnus kopjot. ( 2881 - 3028)
2.1.2.3.3. Bērnus ģērbjot, pušķojot. ( 2994 - 3016)
# 3001.00
Es maza meitina, man zili svārki,
Sudraba saktina kā mēnestinis.
# 3002.00
Es piedzimu goda bērns
No veciem ļautiņiem;
Šūniet man goda kreklu
No veciem maisiņiem.
# 3002.01
Es bij mazs puiseniņš,
Es nenieka nezinaju;
Šuvat manim goda svārkus
No vecām ķeselēm.
# 3002.02
Es uzaugu goda puisis
No veciem kankariem:
Man pašuva goda kreklus
No veciem lindrakiem.
# 3003.00
Es uzaugu pie māminas,
Kā mazā preilenit':
Baltās degu zeķitēs,
Sarkanās kurpitēs.
# 3012.00
Mazajām māsiņām
Skaisti šauri vainadziņi;
Lielajām lieli plati
Kā micites galviņā.
# 3013.00
Pirmajam dēliņam
Slēžu kreklu šūdinaju;
Jau otram, trešajam
No pakulu rubinaju.
# 3014.00
Ubags mans tētits bija,
Ubadzite māmuliņa;
Dievs dod man bērniņam
Zelta jostu e apjozt!
# 3015.00
Upapa, trallala!
Mūs' māsiņa zābakos;
Atnāks tautas, pajems viņu,
Paliks man tie zābaciņi.
# 3016.00
Cib, cib, vistiņ, kaņipu dārzā,
Nu māte man deva kaņipu kreklu.
# 3016.01
Tiš, tiš, vistiņ, kaņepu dārzā,
Kam deva māmiņa kaņepu kreklu.
2.1.2.3.4. Mātes mīļa, rūpīga kopšana vispār. ( 3017 - 3028)
# 3017.00
Bija man, bija man
Trīs lietiņas glabajamas:
I guntiņa, atslēdziņa,
I bērniņš šūpulī.
# 3018.00
Dievs dodi kungam to dienu redzēt,
Ko māte redzeja, aukledama:
Sietiņš nogāja, auseklis uzlēca,
Vēl māte sēdeja, man' aukledama.
# 3018.01
Dievs dod kungam to redzēt,
Ko redzeja man' māmiņa,
Ko redzeja man' māmiņa,
Mani mazu aukledama:
Sietiņš gaisos norieteja,
Sausvieds krūmos noziedeja,
Vēl nav mana māmuliņa
Gultā galvas nolikuse.
# 3018.02
Lai nu kungam tās dienas redzēt,
Ko mana māmiņa, man' aukledama:
Sietiņš līgoja launaga laikā,
Kad mana māmiņa gulēt gāja.
# 3019.00
Es savai māmiņai
Kā sirsniņa azotē,
Kā sirsniņa azotē,
Ka puķite dārziņā.
# 3020.00
Es to savu bāleliņu
Trīs gadiņi klēpī nesu:
Šodien dzima kumeliņš,
Tūliņ tek kājiņām.
# 3020.01
Kumeliņis kājam tek
Pirmajā dieniņā;
Arajiņis nabadziņis
Gadu rāpu vazajās.
# 3042.00
Māte gāja bērnus pērt,-
Bērni nāca raudadami;
Ļaunu dienu pamanijši,
Sateceja aizkrāsnē.
# 3043.00
Nošauš mani māmuļite,
Iesviež nātres krūmiņā;
Kad izaugu liele meita,
Kā nātrite dzilinaju.
# 3044.00
Paldies saku nadziņam,
Mutei gardi kumosiņi;
Nedod Dievs, kad pienāktu,
Tad muguru oderetu.
# 3045.00
Šaut, māmiņa, mani mazu
Ar vītola žagariņu,
Lai es augu tik lokana
Kā vītola žagariņš.
# 3045.01
Māte mani mazu kūla
Ar vītula žagariņu,
Lai es augu tik lokana
Kā vītula žagariņš.
# 3046.00
Šaut, māmiņa, pirmo dēlu
Ar ērcešu rīkstitēm,
Tad drīkstesi redzināt
Pirmā dēla līgaviņu.
# 3047.00
Zinu, zinu, kas nu bija
Tanī bērzu birzitē:
Tēvis bija slotu griezti,
Māte sauju žagariņu.
Zinu, zinu, kas nu bija
Tas pēriena pelnitajs:
Sunis, kaulu grauzejiņs,
Kaķis kreima laizitajs.
I tie mūsu mazi bērni
No acimi vien zinaja,
Vaj kuls suni grauzejiņu,
Vaj kaķiti laizitaju.
Kas bij grēku padarijis,
Sargā savu muguriņu;
Kas no ļauna nezinaja,
Tas dziesmiņu trallinaja.
# 3048.00
Tēviņš mani kult gribeja,
Pātadziņu mudžinaja;
Dievs remdē tēva dusmas,
Kar pātagu vadzitī.
# 3048.01
Tēvs pātegu vēcinaja,
Uz manim rādamies;
Remdē, Dievis, tēva dusmas,
Liec pātegu vadzitēi.
# 3049.00
Vecā māt, vecā māt,
Sivens tavu pīpi grauž,
Kam tu mani mazu kūli
Ar to sila čakārniti.
# 3050.00
Gauži raud skolas bērni,
Grāmatā vērdamies:
Grāmatā smalki raksti,
Nevar drīzi izlasit.
# 3050.01
Gauži raud skolas bērni,
Grāmatiņu lasidami;
Kā tie gauži neraudaja,
Smalki raksti grāmatā.
# 3050.02
Skolas bērni gauži raud,
Grāmatā vērdamies:
Grāmatā sīki raksti,
Vajag gudra padomiņa.
# 3051.00
Grāmatiņa, grāmatiņa,
Ko tu man laba dari?
Ne tu devi baltas putras,
Ne maizites man paēst.
# 3051.01
Grāmatiņ, grāmatiņ,
Ko tu man laba dar'?
Vaj tu man svārkus dod'
Vaj riņķotu kažociņ'?
# 3052.00
Grāmatiņa, grāmatiņa,
Skrien tu elles dibenā!
Tevis dēļ mani kūla
I rītosi, vakaros.
2.1.2.4.2. Godbijība un paklausība vecākiem. ( 3053 - 3087)
# 3053.00
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Glabajiet tēvu savu!
I bitites savu tēvu
Vilcin vilka ozolā.
# 3053.01
Ai, bērniņi, ai, bērniņi,
Savu tēvu glabajiet!
Kā bitite savu tēvu
Vilcin vilka ozolā.
# 3053.02
Bērni, tēvu glabajat,
Kā bitites savu tēvu;
Kā bitites savu tēvu
Nesin nesa ozolā.
# 3053.03
Ei, bērniņi, ei, bērniņi,
Godajiet vecakos!
Kā bitites savu tēvu
Nesin nesa ozolā.
# 3053.04
Puiši, puiši, vīri, vīri,
Tēvu savu glabajiet!
Kā bitites savu tēvu
Nesen nesa ozolā.
# 3054.00
Vai, bērniņi, vai, bērniņi,
Kam tēviņa neklausat!
Tētiņš brēca, tētiņš sauca,
Kā putniņš lidinaja.
# 3066.00
Es meitiņa, jau' būdama,
Neklausiju māmuļiti;
Nula tik atjēdzos,
Kad māmiņas vairs nebija:
Kā paliku, tā atradu
Sav' adikļa vāceliti.
# 3067.00
Gan pazinu to meitiņu,
Kura tēva klausijusi:
Līdz zemei brūni svārki,
Līdz jostai sudrabiņis.
# 3068.00
Ir pie Dieva tāds kociņš,
Kas zied zelta ziediņiem;
Ir pie mātes tāds bērniņš,
Kas klausija viena vārda.
# 3069.00
Kāda koka ta laiviņa,
Ta iet visu neirama?
Kādu ļaužu tas bērniņš,
Tas iet visu nesūtams?
# 3069.01
Kāda koka tas bērziņš
Lapo zelta lapiņām?
Kuras mātes tas bērniņš,
Kas iet visur nesūtams?
# 3070.00
Kas vecā vārda klausa,
Pilnu cepli maizes cepa;
Kas vecā neklausija,
Pa pelniem rušinaja.
# 3071.00
Kaunam bija kauneties,
Māmaliņas bijaties:
Kaunam laista ši saulite,
Bijašanai māmaliņa.
# 3071.01
Kaunam laista ši zemite,
Vārdam tēvs, māmulite:
Bij kauniņa kauneties,
Bij vārdiņa bijaties.
# 3072.00
Kūla mani meža putni,
Kūla lauka cielaviņa;
Vaj tadēļ putni kūla,
Ka es tēva neklausiju?
# 3072.01
Kūla mani purva dzērve,
Kūla lauka cīrulits;
Tapēc mani putni kūla,
Ka es tēva neklausiju.
# 3073.00
Kura meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kura māti neklausija,
Lai dar' pate raudadama.
# 3074.00
Kura meita māti klausa,
Tai māmiņa pūru dara;
Kura māti neklausija,
Tai iesēja pauniņā.
# 3074.01
Tai māsiņai pūru taisa,
Kas klausija māmiņai;
Kas māmiņai neklausija,
Tai iesēja pauniņā.
# 3075.00
Kura meita tēvu klausa,
Pillas krūtis sudrabiņa;
Kura klausa ciema puišus,
Pillas acis asariņu.
# 3076.00
Kura meita tēva klausa,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kura meita neklausija,
Piln' mugura žagariņu.
# 3076.01
Kura meita māti klausa,
Pilni pirksti gredzentiņu;
Kura māti neklausija,
Nav neviena gredzentiņa.
# 3077.00
Kurš putniņis agri skrēja,
Agri slauka deguntiņu;
Kurš bērniņis mātei klausa,
Agri ēda brokastiņu.
# 3078.00
Labi, labi tam puišam,
Kas māmiņas prātu dar':
Tam nebūs jameklē
Siev' svešē novadē.
# 3079.00
Māte mani labi māca,
Kaut es mātes klausijuse;
Es atrastu mātes vārdus,
Kā vilnaines pūriņā.
# 3080.00
Māte mani mīļi sauca,
Es likos nedzirdot;
Būt māmiņa nu saukusi,
Es būt mīļi atbildejsi.
# 3081.00
Ne visiemi bērniņiem
Tēva laipu izlaipot;
Tam laipot tēva laipu,
Kas tēviņa vārdu klausa.
# 3082.00
Pa vārtiem iztecej'
Negkošatis kumeliņis;
Tā izgāja meitas slava,
Ka māmiņas neklausija.
# 3083.00
Raud māmiņa viena gauži,
Raud ar otru runadama:
Diezgan bērnu auklejusi,
Nav soliša gājejiņa.
# 3084.00
Tēviņš mane vārdu teica,
Es tēviņu neklausiju;
Nu atronu tēva vārdus
Kā cieriti vadzitēi.
# 3084.01
Man tētiņš lab' sacija,
Es tētiņam neklausiju;
Tēva vārdu neatradu
Kā cirviti vadzitī.
# 3085.00
Tēva tēva laipas mestas,
Bērnu bērni laipojās:
Tie bērniņi laipojās,
Kas klaus' tēva, māmuliņas.
# 3085.01
Tēvu tēvi tiltu taisa,
Lai bērniņi nolaipoja;
Tie bērniņi nolaipos,
Kas klaus' tēva, māmuliņas.
# 3086.00
Tēvu tēvu laipas mestas,
Bērnu bērni laipotaji;
Tā, bērniņi, laipojiet,
Ka pietika mūžiņam.
# 3086.01
Tēvu tēvi laipas meta,
Bērnu bērni laipojās;
Tā, bērniņi, laipojties,
Ka laipiņas nepārlūza.
# 3087.00
To puisiti suņi rēja,
Kas tēviņu neklausija;
To meitiņu tautas mīl,
Kas klausija māmuļiti.
2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve. ( 3088 - 3904)
2.2.1. Vecāki un bērni ģimenes dzīvē. ( 3088 - 3376)
2.2.1.1. Vecāku dzīve bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē. ( 3088 - 3112)
# 3088.00
Dievs dod man tā dzīvot,
Kā dzīvoja veci ļaudis:
Pusdienā pierti kūra,
Ar sauliti nopērās.
# 3089.00
Dievs dod man tā dzīvot,
Kā dzīvoja veci ļaudis:
Vecu rudzu maizi ēst,
Jaunai klāstu pataisit.
# 3090.00
Dod, Dieviņi, tā nomirt,
Kā nomira tēvs, māmiņa:
Tēvs klonā kuldams mira,
Māte maizi mīcidama.
# 3091.00
Dod, Dieviņi, tādu laimi,
Kā tiem mūsu vecakiem:
Pilna klēts rudzu, miežu,
Stallī bēri kumeliņi.
# 3092.00
Dzelza mans tēvis bija,
Tēraudiņa māmuliņa;
Mēs bērniņi salasiti
No veciem pakaviem.
# 3093.00
Es dariju savu namu
Tēva nama galiņāi;
Kad kundziņis tiesu prasa,
Parādiju tēva namu.
# 3094.00
Kas kait man nedzīvot,
Tēvs baroja kumeliņu:
Dievis zina, kā tad būs,
Kad būs pašam jābaro.
# 3095.00
Kas kaiteja dēliņam
Pie tēviņa nedzīvot
Salocitu grožu ņēma,
Nosukatu kumeliņu.
# 3095.01
Kas man kait šo dieniņu,
Tēvs baroja kumeliņu,
Saloctus grožus ņēmu,
Izsukatu kumeliņu.
# 3095.02
Labi bija, labi bija.
Tēva laiku dzīvojot:
Salocitus grožus ņēmu,
Pabarotu kumeliņu.
# 3095.03
Labi man tēva laiku,
Kaut visam mūžiņam:
Salocitu grožu ņēmu,
Izsukatu kumeliņu.
# 3095.04
Labi man šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam:
Salocitu grožu ņēmu,
Izsukatu kumeliņu.
# 3095.05
Labi man šim brīžam,
Kaut visam mūžiņam:
Māte galvu izsukaja,
Tēvs uzlika cepuriti,
Salocitu grožu ņēmu,
Nosukatu kumeliņu.
# 3095.06
Bija man, tā nebija,
Kā bij man tēva laiku:
Salocitu grožu ņēmu,
Nosukatu kumeliņu.
# 3095.07
Nava vaira, nava vaira,
Kā citkārt tēva laiku:
Salocitu grožu ņēmu,
Izsukatu (Nosukatu) kumeliņu.
# 3095.08
Nav vairs tā, nav vairs tā,
Kā bij mana tēva laiku:
Salocitus grožus ņēmu,
Izsukatu kumeliņu.
# 3095.09
Nekad man tik labi gāja,
Kā man tēva laiku gāja:
Salocitas grodis ņēmu,
Nosukatu kumeliņu.
# 3095.10
Nava vaira, nava vaira,
Kā citkārt mātes laiku:
Sieru ēžu, pienu dzēru,
Suliņās mazgajos.
# 3096.00
Laba tēva dēliņš biju,
Laba vien gribejās:
Labu jūgt, labu braukt,
Labu, skaistu vizināt.
# 3097.00
Laiko man tēva svārki,
Laiko tēva kažociņš;
Sēstos tēva krēsliņā,
Nava tēva padomiņa.
# 3097.01
Laikā man tēva svārki,
Laikā tēva kažociņš;
Nava tēva padomiņa
Ne vienā vietiņā.
# 3098.00
Nauda, nauda tev, dēliņ,
Ne naudiņas vien vajaga:
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag laba kumeliņa.
# 3098.01
Nauda, nauda dēliņam,
Ne naudiņas vien vajaga:
Vajag miežu, vajag rudzu,
Vajag bēru kumeliņu.
# 3098.02
Nauda, nauda tev, dēliņ,
Vaj naudiņas vien vajag?
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag laba padomiņa.
# 3098.03
Nauda, nauda tev, dēliņ,
Ne naudiņas vien ir gan':
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag labas malejiņas.
# 3099.00
Nava man, nava man,
Kā man bija tēva laiku:
Nezied vairs āboliņš
Uz peleka akmentiņa.
# 3100.00
Sēdu tēva krēsliņā,
Liku tēva cepuriti;
Liela tēva cepurite,
Trūkst man tēva padomiņa.
# 3101.00
Tētit, manu tēvainiti,
Sēsim lielu rudzu lauku;
Tev izaugs tīri rudzi,
Man būs jauna līgaviņa.
# 3102.00
Tēva pirktu kumeliņu
Rudzzālē ēdinaju,
Mātes austas villanites
Saulitē balinaju.
# 3103.00
Tēva, tēva es meitiņa,
Kamēr ziemu maizi deva;
Kad nāks jauna vasariņa,
Būšu tēva, vaj nebūšu?
# 3103.01
Tēva, tēva es meitiņa,
Ikam ziemu maizes deva;
Būšu tēva, vaj nebūšu,
Lai nāk jauna vasariņa.
# 3103.02
Tēva, tēva es meitiņa,
Cikam tēva maizi ēdu;
Dieviņš zina citu gadu,
Būšu tēva, vaj nebūšu.
# 3103.03
Tēva, tēva es meitiņa,
Lai man ziemu maizes deva;
Būšu tēva, ne ta tēva,
Lai nāk jauna vasariņa.
# 3103.04
Tēva, tēva es meitiņa,
Kad par ziemu istabā;
Nāk vasara, silta saule,
Vairs par tēvu nebēdaju.
# 3104.00
Tēva, tēva es meitiņa
Līdz Mārām, Miķeļiem;
Atnāks Māras, Miķeliši,
Būšu tēva, vaj nebūšu?
# 3105.00
Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz pūriņu pielocišu;
Kad pūriņu pielocišu,
Būšu tēva, vaj nebūšu?
# 3106.00
Tēva, tēva es meitiņa,
Līdz ziemiņu izmitišu;
Kad ziemiņu izmitišu,
Būšu tēva, vaj nebūšu?
# 3106.01
Tēva, tēva es meitiņ',
Li ziemiņ' es izmiš':
Ka ziemiņ' es izmiš',
Vaj būš' tēviņ', vaj nebūš'?
# 3107.00
Tēva, tēva es meitiņa
No mazām dieniņām;
Kad uzaugu, tad iedeva
Tautietim niecināt.
# 3108.00
Tēva tēvu es redzeju,
Sava tēva neredzeju.
Es gribeju naudu sēt,
Naudai sēklas nedabuju.
# 3109.00
Tēva tēvu es redzeju,
Sava tēva neredzeju;
Kau' redzejis savu tēvu,
Bērtu naudu gubiņā.
# 3110.00
Tēva tēvu es redzeju,
Sava tēva neredzeju.
Tēva tēvs dzīvodams
Naudu bēre avotā,
Lai gul nauda zipsnidama
Avotiņa dibenā.
# 3111.00
Velku tēva kažociņu,
Nav manāi mēriņā;
Sēžu tēva krēsliņā,
Nav man tēva padomiņa.
# 3112.00
Vecajami tētiņam
Veci rudzi klētiņā;
Vaj tadēļ veci rudzi,
Ka iet agri tīrumā.
# 3113.00
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Kā, ar tēvu saderešu?
Man nolūza cirvam kāts,
Kaņupiti dzenojot.
# 3113.01
Dievis zina, Laime zina,
Kā ar tēvu sadereju:
Tēva cirvit' es izlauzu,
Kaņepites dzenedams.
# 3113.02
Es nolauzu tēvam cirvi,
Nedrīksteju mājās iet;
Kad es būtu meža kaķis,
Es guletu mežiņā.
# 3114.00
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Nu kuls tēvs, māmuliņa:
Es izmiju tēva zirgu,
Mātes vestu līgaviņu.
# 3115.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Ziņģu trallis tavs dēliņš!
Lai būt ziņģis, lai būt trallis,
Būt' nebijis dzērajiņš,
Būt' nebijis dzērajiņš,
Krogā kāršu spēlmanits.
# 3117.00
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Vāciets auga tavs dēliņš.
Kur, māmiņa, mēs ņemsim
Vāciešam līgaviņu?
# 3117.01
Ei (Ai), baltā māmuliņa,
Kundziņš auga tavs dēliņš;
Kur viņam dabusim
Jumpraviņu līgaviņu?
# 3117.02
Vai (Ai), māmiņa, vai (ai), māmiņa,
Vāciets auga tavs dēliņš;
Kur mēs tādu dabusim
Pusvācieša līgaviņu?
# 3117.03
Vai (Ai), māmiņa, vai (ai), māmiņa,
Vāciets auga tavs dēliņis;
Kur, māmiņa, mēs ņemsim
Vācietim līgaviņu?
Purva dzērve garu kaklu
Ta vācieša līgaviņa.
# 3118.00
Braucu, braucu, nežēloju
Tēva pirktu kumelin';
Došu naudu, pirkšu pats,
Tad braucišu žēlodams.
# 3119.00
Es māmiņai viens dēliņš,
Visu ļaužu vaidinieks,
Es nokalu zobeniņu
No bitites dzeloniņas.
# 3120.00
Iztēreju tēva naudu
Pa vienam vērdiņam:
Pirku zirgu, zobentiņu,
Pirku rudzu malejiņu.
# 3120.01
Iztēreju tēva naudu
Pa vienam dālderam:
Pirku kaltu dzirnavām,
Vežu jaunu malejiņu.
# 3121.00
Jājam brāļi, bracajam
Tēv' audzetus kumeliņus;
Zin Dieviņis, kā jāsim,
Kad mēs paši audzesim.
# 3121.01
Jājam, brāļi, klapedami
Tēva bērus kumeliņus;
Dievs to zina, kādus jāsim,
Kad mēs paši pelnisim,
Kad mēs paši pelnisim,
Kad naudiņu skaitisim,
Kad naudiņu skaitisim,
Tēva galda galiņā.
# 3122.00
Kas tev teica, māmuļite,
Ka es māku lielities?
Ūdens laivu lecinaja,
Es lecinu kumeliņu.
# 3123.00
Māte, māte, rāj dēliņu,
Dēliņš grib savas vaļas:
Tiltā loka kumeliņu,
Ceļā kuļ ļaudeviņu.
# 3123.01
Tēvis, tēvis, rāji dēlu,
Tiltā loka kumeliņu,
Tiltā loka kumeliņu,
Ceļā rāja līgaviņu.