02801 - 03000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas. ( 2044 - 3087)
2.1.2.2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas. ( 2133 - 2880)
2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā. ( 2754 - 2827)

# 2801.00
Vēja māte lielijās
Ozolam galu lauzt;
Ozoliņis gudris vīrs,
Līdz zemiti locijās.

# 2801.01
Vēja māte lielijās
Ozoliņam galu lauzt;
Ozols bija gudris vīris
Locijās līdz zemiti.

# 2802.00
Visi koki salapoja,
Ozoliņis nelapoja:
Tad ozola lapas plauka,
Kad atnāce lagzdigala.

# 2803.00
Aiz upites kalniņā
Rindām auga ozoliņi;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolus kaitinaja.

# 2803.01
Aiz upites kalniņā
Rindā auga ozoliņi;
Preti auga liepu rinda,
Kas ozolus kaitinaja.

# 2803.02
Aiz upites kalniņā
Rindā auga ozoliņi;
Šāi pusē liepas auga,
Kas ozolus kaitinaja.

# 2803.03
Rindā auga ozoliņi
Aiz upites kalniņā;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolus kaitinaja.

# 2803.04
Viņpus upes kalniņā
Rindā auga ozoliņi;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolus kaitinaja.

# 2803.05
Aiz kalniņa lejiņā
Rindā auga ozoliņi;
Preti auga liepu rinda,
Kas ozolus kaitinaja.

# 2803.06
Aiz Daugavas ozoliņi
Rindiņā saauguši;
Šāi pusē liepas auga,
Kas ozolus kairinaja.

# 2803.07
Viņā pus' Daugaviņas
Rindām auga ozoliņi;
Šāi pusē liepas auga,
Kas ozolus karinaja.

# 2803.08
Viņas puses ozoliņi
Rindiņā saauguši;
Šāi pusē liepas auga,
Kas ozolus kairinaja.

# 2804.00
Dižens auga ozoliņš
Mālaiņā kalniņā;
Pretim auga kupla liepa,
Kas ozolu kaitinaja.

# 2805.00
Ozoliņš ar egliņu
Aug vienē rindiņē;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolu kaiteneja.

# 2806.00
Vīzigs auga ozoliņš
Vīzigā kalniņā;
Jo vīziga liepa auga,
Kas ozolu kaitinaja.

# 2807.00
Vīzigs auga ozoliņš
Vīzigām lapiņām;
Jo vīziga liepa auga,
Kas ozolu kaitinaja.

# 2808.00
Osi, osi, ko tu gaidi?
Citi koki salapoja,
Citi koki salapoja
Sudrabiņa lapiņām.

# 2809.00
Vai, priedite, vai, eglite,
Tavu daiļu augumiņu!
Man māmiņa lolotaja,
Es tik daiļa neuzaugu.

# 2809.01
Vai, priedite, vai, eglite,
Tavu garu augumiņu!
Man bij tēvs un māmiņa,
Es tik gara neizaugu.

# 2809.02
Vai, priedite, vai, eglite,
Tavu smuidru augumiņu!
Man māmiņa maizi deva,
Es tik smuidra neizaugu.

# 2809.03
Daila auga sila priede,
Ni ēduse, ni dzēruse;
Man māmiņa maizi deva,
Es tik daila neizaugu.

# 2809.04
Egle, egle, priede, priede,
Tavu smuidru augumiņu!
Man māmiņa maizi deva,
Es tik smuidra neizaugu.

# 2809.05
Priede, priede, egle, egle,
Tavu garu augumiņu!
Māmiņ' manim ēstu deva,
Es tik gara neuzaugu.

# 2809.06
Priede, priede, egle, egle,
Tavu smīdru augumiņu!
Es pie savas māmuliņas
Nav tik smīdra uzauguse.

# 2809.07
Priede, priede, egle, egle,
Tavu smīdru augumiņu!
Man māmiņa lolotaja,
Es tik smīdra neuzaugu.

# 2810.00
Ai, priedite, ai, eglite,
Tavu daiļu augumiņu!
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2810.01
Priede, priede, egle, egle,
Abas vienu daiļumiņu:
Vaj ta ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2810.02
Priede, priede, egle, egle,
Tavu daiļu augumiņu!
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2811.00
Vai, priedite, vai, eglite,
Tavu labu labumiņu!
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2812.00
Ai, priedite, ai, eglite,
Tavu lielu lepnumiņu!
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2812.01
Lai bij lepna, kas bij lepna,
Priede, egle, ta bij lepna:
Lai bij ziema, lai vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2812.02
Priede, priede, egle, egle,
Tavu lielu lepnumiņu!
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2813.00
Ai, priedite, ai, priedite,
Kur tik skaistu rotu ņēmi?
Vaj bij ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2814.00
Lai bagata, kas bagata,
Priede, egle, ta bagata:
Lai bij ziema, lai vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2814.01
Lai bagata, kas bagata,
Pried' ar egli, ta bagata:
Lai bij ziema, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2814.02
Lai bagati, kas bagati,
Pried' ar egli, tās bagatas:
Lai ta ziema, lai vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2815.00
Lai lielās, kas lielās,
Priede, egle, ta lielās:
Lai bagata, kas bagata,
Es bagata mātes meita,
Vaj ziemiņa, vaj vasara,
Zaļi svārki mugurā.

# 2817.01
Priede, priede, egle, egle,
Vaj jums kāda ziņa nāca?
Ne jums ziemāi skujas bira,
Ne vasarāi lapas plauka.

# 2818.00
Priedes koks, egles koks,
Abi vienu daiļumiņu:
Ziemu skujas nenosala,
Vasarāi nenokalta.

# 2819.00
Sila priede gauži raud,
Kumeliņis saknes brida.
Ta priedites pašas vaina,
Kam aug ceļa maliņā.

# 2819.01
Zemes bērzs gauži raud,
Kumeļš saknes nobradaja.
Ta berziņa paša vaina,
Kam aug ceļa maliņā.

# 2820.00
Visi koki žēli raud,
Vasariņi noejot;
Priede, egle vien neraud,
Tai palika zaļi svārki.

# 2820.01
Visi kociņ' i raudaja,
Redz rudeni atnākot;
Pried' ar egli neraudaja,
Tām skujiņas nenobira.

# 2820.02
Visi mazi krūmi raud,
Vasariņu vadidami;
Priedes, egles, tās neraud,
Tās mūžam zaļas stāv,
Tās mūžam zaļas stāv,
Lai ir ziema, lai vasara.

# 2821.00
Visi koki nomu deva,
Priede, egle vien nedeva;
Priede, egle, ta bagata,
Ta nodeva pavasarā.

# 2821.01
Vis kok gauž raud,
Rudiņ gob nodevuš;
Egel, pried, bāleliņ,
Tie pausar gob dev.

# 2822.00
Visi tiesas nodevuši,
Divi vien nedevuši:
Pried' ar egli neatdeva,
Tām skujiņas nenobira.

# 2823.00
Bērziņam balti svārki,
Ošam zaļas vadmaliņas,
Ozolam zemzaram
Trim kārtām zīda josta.

# 2823.01
Elkšņam bija brūni svārki,
Bērzam balti kamzoliņi,
Ozolam zemzaram
Trim kārtām zelta josta.

# 2823.02
Ošam bija brūni svārki,
Kļavam caunas cepurite,
Resnajami ozolami
Trim kārtām zīžu josta.

# 2824.00
Ošiņam brūni svārki,
Bērzam balti kamzoliņi,
Paegļam skujas bira,
Gaujas malu dancojot.

# 2825.00
Ozoliņš gan gribeja
Sīku zaru, platu lapu;
Bērziņam sīki zari,
Kļaviņam platas lapas.

# 2825.01
Ozoliņš gan gribeja
Smalkus zarus, platas lapas;
Bērziņam smalki zari,
Kļaviņam platas lapas.

# 2825.02
Gan gribeja ozoliņš
Sīku zaru, platu lapu;
Bērziņam sīki zari,
Kļaviņam platas lapas.

# 2826.00
Pried' ar egli lielijāsi
Abas kāpti kalniņāi;
Paegliti nabadziti,
To nogrūda lejiņāi.

# 2827.00
Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausities:
Oši, kļavi gavileja,
Vītoliņi čivinaja.

# 2827.01
Es aizgāju ozollejā
Skaistu dziesmu klausities:
Dziedaj' oši, dziedaj' kļavi,
Ozoliņi gavileja.

2.1.2.2.9. Par stādiem un augļiem: zirņi un pupas; ogas, rieksti, āboli; sēnes; āboliņš, kaņepes. ( 2828 - 2848)

# 2828.00
Zirnīts, pupiņa, ta laba labiba;
Kaņepe ragana, ta saka mātei.

# 2828.01
Pupiņa, zirnits, tie labi bērniņi;
Kaņepe ragana, ta saka mātei.

# 2828.02
Zirnits, pupiņa, ta mana māsiņa;
Kaņepe ragana, ta stāsta mātei.

# 2828.03
Zirnits labs, pupa laba,
Kaņepite grēceniece:
Ta pasaka māmiņai
Tumšajāi naksniņā.

# 2828.04
Zirnits, pupiņa brālits, māsiņa;
Kaņepe ragana, ta stāsta mātei.

# 2828.05
Tupenits, rācenits,
Tie bij bērna baribiņa;
Kaņepite raganiņa,
Ta stāstija māmiņai.

# 2829.00
Es aizgāju odziņās
Ar mazo bāleliņu;
Kur odziņu ieraudziju,
To rādiju brāliņam.

# 2829.01
Ar mazo bāleliņu
Ejam abi odziņās;
Kuru ogu dabudama:
Še, mazo bāleliņu!

# 2829.02
Es aizgāju odziņās
Ar mazo bāleliņu;
Kur' odziņu dabudams:
Še, mazais bāleliņ!

# 2829.03
Ogu lasit i nogāju
Ar mazo bāleliņu;
Kur' odziņu atrazdama,
To iedevu bāliņam.

# 2830.00
Gana riekstu lazdienā,
Gan āboļu ābelē;
Gan ir manu bāleliņu
Riekst', āboļu šķinejiņu.

# 2831.00
Nākat, mani mīļi bērni,
Man āboļi kabatā;
Atnāk mani mīļi bērni,
Man āboļi izkrituši.

# 2832.00
Šķiņu riekstus, lasu ogas,
Dod' mazam bāliņam,
Lai tas mani piemineja
Līdz devitai vasariņai[?].

# 2833.00
Zinu, zinu, kas tur gaida
Aiz upites pakalnē:
Sarkanajas lasitajas,
Neskaitamas zemenites.

# 2834.00
Iesim, meitas, sēnes lasit!
Redz še visi radi kopā:
Saiminiece - baravika,
Vilniņi - saiminieki,
Bērzlapiņas - jumpraviņas,
Bisites - vecas mātes,
Daiļas meitas - rozenes,
Jauni puiši - gailenes,
Lāča purni - vagariši,
Meža sargi - mušmieri,
Es pate - veca peka,
Un tu - kunga pūpēdis.

# 2834.01
Iesim meits sēns lasit!
Reč, vis rad kopē:
Bērzlapiņš - jumpraviņš,
Daiļš meits - rozeniņš,
Lāčpurn - vagariš,
Stāv ģīm sakrunķejs;
Mežsarg - mušmir,
Niaizkarat lūdzam;
Un es pats - vec pek,
Un tu kung - pūpediš.

# 2835.00
Es izgāju sēņu birzi
Ar kaķites korpitem,
Nolūkoju sēņu meitu
Peku kunga dēlinam.

# 2836.00
Kad bij man lielai augt,
Kad pūriņu piedarit ?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.

# 2836.01
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
Kad man bija lielai augt,
Kad pūriņu darināt ?

# 2836.02
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
Vaj jūs traki, ciema puiši,
Ļaujat pūru piedarit.

# 2837.00
Kāda vīra sieva biju,
Kāda bērnu māmuliņa ?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.

# 2837.01
Kāda vīra sieva būšu,
Kādas mātes vedekliņa ?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precinieki.

# 2838.00
Kāda vīra sieva būšu,
Kāda māļa malejiņa ?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precinieki.

# 2838.01
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
Kāda vīra sieva būšu,
Kāda māļa malejiņa ?

# 2839.00
Kas kait sēņu māmiņai,
Tai meitiņas drīz uzauga:
Piektdien dzima, pussvēt auga,
Svētdien jāja precinieki.

# 2839.01
Laime, laime tai mātei,
Tai meitiņas ātri auga:
Piektdien dzima, sestdien auga,
Svētdien jāja precinieki.

# 2839.02
Ta bij māte, tai bij meitas,
Ta māk meitas audzināt:
Piektdien dzima, sestdien auga,
Svētdien jāja precinieki.

# 2839.03
Es meitiņa maza, maza,
Man laimiņa līdza nāca:
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precinieki.

# 2840.00
Peka gāja gulēt;
Vilne raudaja,
Kā būs gulēt
Pie tādas gubenes.

# 2841.00
To jums sāku, bekotaji,
Rītos ilgi neguļat:
Vāverite agri ceļas,
Ta tās bekas nolasis.

# 2842.00
Vilnits kundziņš,
Bērzlapa gaspažiņa,
Rudmiese
Kalponite.

# 2843.00
Ai, baltajis āboliņis,
Neaudz ceļa maliņā!
Jās garami bajariņi,
Ar pātagu izkapās.

# 2843.01
Ai, baltaji āboliņi,
Neaudz ceļa maliņā,
Tur jau tevi izspārdis
Mellajām velenām.

# 2844.00
Sarkanais ābuliņis,
Trejus svārkus šūdinaja:
Vieni zili, otri zaļi,
Trešie tādi iedzelteni.

# 2844.01
Sarkanajam ābulam
Treji svārki mugurā:
Divi bija it sarkani,
Trešie tādi iesarkani.

# 2845.00
Ceļa malas dāboliņš
Kājiņāmi saminams:
Tur tek dienu, tur tek nakti
Dzelžiem kalti kumeliņi.

# 2846.00
Ceļa malas āboliņ,
Kam ziediņu nedarini?
Ko bij man darināt,
Visi mina kājiņām.

# 2847.00
Kaņepite garaudzite
Gara auga vasarā;
I es augu dažu dienu,
Es tik gara neizaugu.

# 2847.01
Kaņepite garaudzite,
Ta izauga vasarā;
Es ar augu ik dieniņas,
Es tik gara neizaugu.

# 2848.00
Kaņepite garaudzite,
Ta izauga vasarā;
Man' (Mūs') māsiņa neizauga
Par deviņas vasariņas.

# 2848.01
Kaņepite garaudzite
Gara auga vasarā;
Mūs' (Man') māsiņa neuzauga
Par deviņas vasariņas.

# 2848.02
Kaņepite garaudzite
Gara auga vasarā;
Man' (Mūs') māsiņa neuzauga
Par deviņi vasariņi.

# 2848.03
Kaņepite garaudzite,
Ta izauga par vasaru;
Mūs' (Man') māsiņa neizauga
Par deviņu vasariņu.

# 2848.04
Kaņepite garaudzite
Gara auga vasarā;
Man' (Mūs') māsiņa neuzauga
Par deviņām vasarām.

# 2848.05
Kaņepite garaudzite,
Ta izauga vasarā;
Man' (Mūs') māsiņa neizauga
Par deviņām vasarām.

# 2848.06
Kaņepite garaudzite
Gara auga vasarā;
Mūs' māsiņa neuzauga
Ši devita vasariņa.

# 2848.07
Kaņupite lētdabite
Aug vienā vasarā;
Mūs' māsiņa neizauga,
Ši devita vasariņa.

# 2848.08
Kaņepite garaudzite
Gara auga vasarā;
Man' māsiņa neizauga
Deviņās vasarās.

# 2848.09
Kaņupite lētdabite
Aug vienē vasarē;
Man māmiņa maizi deva,
Es tik garja neizaugu.

2.1.2.2.10. Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un uguni; par gada laikiem. ( 2849 - 2880)

# 2849.00
Aizeji, lietiņi, rūkdamis, kaukdamis,
Atnāci, saulite, līgodama !

# 2849.01
Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Viņpus Daugavas zemes plēzdams,
Atnāc, saulite, spiguļodama !

# 2849.02
Lietiņš aiziet rūkdams, krākdams,
Saulite atnāk spigulodama.

# 2850.00
Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Atnāc, saulite, spiguļodama !
Viņpus jūras melni ļaudis,
Ūdens glāzite vērdiņu maksā,
Rāvā kreklus izmazgaja,
Rāvā muti nomazgaja.

# 2851.00
Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Uz tiem melniem Igauņiem;
Atnāc, saulit, līgodama,
Uz tiem baltiem Latviešiem.
Igauņiem melnas drēbes,
Tiem lietiņa vajadzēja,
Latviešiem baltas drēbes,
Tiem lietiņa nevajaga.

# 2852.00
Līstiet, lieti, labi lieti,
Lai es augu laba liela,
Lai es tieku māmiņai
Simtu govju barotaja.

# 2853.00
Lij, lietiņ, lij, lietiņ,
Lai es drīzi liela augu:
Būs manai māmiņai
Da drīzak viegla diena.

# 2854.00
Līsti, lietus, līsti, lietus, lai augu balta,
Lai augu tik balta, kā linu sauja.

# 2855.00
Liji, liji, lietutiņis,
Lai es ari balta augu,
Lai es ari balta augu
Kā mērena muižiniece.

# 2856.00
Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es ari balta augu,
Lai es ari balta augu
Līdz citām māsiņām.

# 2856.01
Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es labi balta augu,
Lai es labi balta augu
Līdz citam rudenim,
Līdz citam rudenim,
Līdz citām māsiņām.

# 2857.00
Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es labi balta augu;
Bajariņi savas meitas
Ar sudrabu baltinaja.

# 2858.00
Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es labi balta augu;
Lai es labi balta augu,
Ciema puišus kaitināt.

# 2859.00
Līsti, līsti, lietutiņ,
Lai es ātri liela augu,
Lai es ātri liela augu,
Bandinieka līgaviņa.

# 2860.00
Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es augu tieva, gara,
Lai es augu tieva, gara,
Amatnieka līgaviņa.

# 2860.01
Liji, liji lietutiņi,
Lai es labi balta augu,
Lai es labi balta augu,
Muižu puiša līgaviņa.

# 2861.00
Liji, liji, lietutiņ, lai augu liela,
Lai mani māmiņa pie vīra pieved.

# 2862.00
Sudrabiņa lietus lija
Zemes bērza kalniņā,
Lai izauga lielas lapas,
Lai vareja slotas griezt.

# 2863.00
Sniega māte, sniega māte,
Purin' savus spilveniņus,
Lai nāk sniegi virs zemites,
Ka bāliņi mežā brauc.

# 2864.00
Miglas māte dambi dara
Līdz ozola galiņam:
Līgojiesi, ozoliņi,
Lai netapa galiņā.

# 2865.00
Visi purvi vakarāja
Miglu laida pasaulē;
Lec, saulite, šorīt agri,
Noņem migli vaiņadziņu.

# 2866.00
Ej gulēt, vēja māte,
Sausas egles galiņā !
Vaj tev galva nesāpeja,
Dien' un nakti aurodam ?

# 2867.00
Pūti, pūti, vēja māte,
Remdejies vakarā !
Jau tu pūti visu dienu,
Visus mežus (kokus) locidama.

# 2867.01
Pūti, pūti, vēja māte,
Stājies jele vakarā !
Jau tu būsi piekususe,
Garus mežus locidama.

# 2868.00
Čuči, čuči, uguntiņa,
Netec ciemā !
Suns tevi ries,
Kaķis tevi plēsis,
Gailis tevi aizdziedās.
Lai nāk rītu ciema meitas,
Vēderiņus kasidamas,
Cimdu pārus nesadamas
Tad dabus uguntiņu.

# 2869.00
Uguntiņas dzirkstelite
Saujiņā glabajama;
Kad palaidu vējiņā,
Dažu labu raudinaja.

# 2869.01
Uguntinis stipris vīrs,
Jatur cieti rociņās;
Kad palaida vējiņā,
Daudziem bira asariņas.

# 2870.00
Kam tu nāci, ziemeliti,
Ar vasaru cīnities!
Kaut mēs būtu redzejuši,
Mēs būt' tevi aizdzinuši,
Mēs būt' tevi aizdzinuši
Ar rozišu ziediņiem,
Ar rozišu ziediņiem,
Ar zaļam lapiņām.

# 2871.00
Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Dzied putniņi, dzied ganiņi,
Daiļi jāja pieguļnieki.

# 2872.00
Nāc, nākdama, vasariņa,
Kur tik ilgi kavejies ?
Tevis gaida atnākot,
Manis lielu uzaugot.

# 2873.00
Nāci, nāci, vasariņa,
Jau ziemiņa kājas aun,
Jau ziemiņa kājas aun,
Uz akmeņa sēdedama.

# 2874.00
Ziema nāk, ne vasara,
Nezied vaira pureniši.
Ziema kāva vasariņu
Ar sudraba zobeniņu.

# 2875.00
Ziema nāca raudadama,
Cimdu, zeķu prasidama.
Nāc nākdama, vasariņa,
Visi bērni tevi gaida.

# 2876.00
Ziema nāce raudadama,
Cimdu, zeķu gribedama;
Nāc, vasara, smaididama,
Zaļu sagšu uzseguse.

# 2877.00
Ziema nāce raudadama,
Vasariņa dziedadama,
Ziemas vārti aizsavēra,
Vasariņas atsavēra.

# 2878.00
Ziemu sniga sniedziņš,
Vasaru lietiņš,
Rudeni aukstais
Vējiņš pūš.

# 2879.00
Sniegi nāca griezdamies,
Putni projām aizsteidzās:
Pavasaru sniegs nokusa,
Putni nāca dziedadami.

# 2880.00
Tekat, bērni, lūkoties,
Vasariņa ziemu kaun.
Ziemai vārtus aizverat,
Vasarai atverat.

# 2880.01
Eita, bērni, skaitaties,
Ziema kava vasariņu.
Ziemai vārtus atdarat,
Vasarai aizdarat.

# 2880.02
Nāciet, bērni, skatities,
Ziema kāva vasariņu;
Ziema vārtus atdarija,
Vasariņa aizdarija.

2.1.2.3. Dziesmas, bērnus kopjot. ( 2881 - 3028)
2.1.2.3.1. Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot. ( 2881 - 2979)
2.1.2.3.1.1. Bērni izsalkuši. Maizes trūkums. ( 2881 - 2912)

# 2881.00
Vai, Dievi, galva sāp,
Vai, Dievi, vēderits !
Galva sāp: gulēt gribu;
Vēders sāp: ēst gribeju.

# 2882.00
Atdodiet, citi bērni,
Manu tiesu vakariņu,
Es vakar apsagulu,
Vakariņu neēduse.

# 2883.00
Bērni raud asarām,
Ko ēdis vakarā:
Tēvs ar māti bārdamies
Piena spanni apgāzuši.

# 2884.00
Bērniņi, bērniņi, mirsim badu:
Tēvs gul ceplī kā rudzu maiss,
Māte dzer krogā, miciti kuldama.

# 2885.00
Dod, māmiņa, azaidiņu,
Negribešu launadziņu;
Dod, māmiņa, launadziņu,
Negribešu vakariņas;
Dod, māmiņa, vakariņas,
Negulešu neēduse.

# 2886.00
Dod, māmiņa, suvenam,
Dod savam meitiņam:
Suvenam gārda gaļa,
Meita daila audejiņa.

# 2887.00
Dod, māmiņa, suvēnam,
Ne savam dēliņam;
Dos dēliņis, dos jaunuve,
Dos tev abi ļaunus vārdus.

# 2887.01
Ko, māmiņa, meitai dodi,
Dod savam suiķenam;
Suiķens teva gaļu deva,
Meita tautu malejiņa.

# 2887.02
Nedod, māte, dēlam gaļu,
Dod labak sivenam:
No sivena gārda gaļa,
Kas, no puiša, dienas zagļa ?
Lūciņos sasienamis,
Dūmiņos pakaramis,
Sumpurņiem izdalamis
Par sausām reņģitēm.

# 2888.00
Ēdat, bērni, knapojat,
Paša tēva domas būs:
Pārdos vecu kažociņu,
Nopirks rudzu puspūriti.

# 2889.00
Ēdat, bērni, šņakajat,
Tēvs pārdeva kažociņu,
Tēvs pārdeva kažociņu,
Māte baltu villaniti.

# 2890.00
Ēdiet, bērni, šņakajiet,
Tēvs pārdeva kažociņu:
Tēvam nauda maciņā,
Rīgā rudzi spīķerī.

# 2891.00
Ēdiet, bērni, šņapajiet,
Tēvs pārdeva kažociņu;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Par nedeļu nošņapās.

# 2892.00
Ēstu grib, dzertu grib
Mans mazais vēderiņš;
Vaj ar dziesmu piedziedašu
Savu māsu vēderiņu ?

# 2893.00
Ēsti man gribejās,
Māte maizes man nedeva;
Ta sacija, nedodama:
Ko, bērniņi, darijat ?
Vaj bijat rijas kult,
Vaj mālišu ritināt ?

# 2893.01
Ēsti man gribejās,
Māte maizes man nedeva;
Ta sacija, nedodama:
Ko dariji, netiklite ?

# 2894.00
Ēsti man gribejās,
Māte maizes man nedeva;
Ta sacija, nedodama:
Mazi brāļi arajiņi.

# 2895.00
Ēsti man gribejās,
Māte maizes man nedeva;
Ta sacija, nedodama:
Meklē pate arajiņ'!

# 2895.01
Ēsti man gribejās,
Māte maizes man nedeva;
Ta sacija, nedodama:
Meklē pate arajiņa ;
Kur es ņemšu, kas man dos
Tik mazai (jaunai) arajiņu ?

# 2895.02
Ēst man gauži gribējās,
Māte ēstu man nedeva;
Nedodama atsacija:
Meklē pate devajiņa !
Ak, tu traka māmuliņa,
Kur es iešu, kas man dos,
Kur es iešu, kas man dos
Tik jaunam meitenam!

# 2896.00
Ēsti man gribejās,
Māte maizes man nedeva;
Ta sacija, nedodama:
Zaļi rudzi tīrumā.

# 2897.00
Eit' gulēt, mazi bērni,
Vakariņas neēduši,
Zīle žube aiznesuse
Kambariša atslēdziņu.

# 2897.01
Bērni, mani kovārniši,
Ko ēdisim launagā ?
Zīle žube nozagusi
Kambariša atslēdziņu.

# 2897.02
Ej gulēt, drauga bērns,
I neēdis vakariņu
Zīle žube aiznesusi
Pagrabiņa atslēdziņu.

# 2897.03
Ej gulēti, vāverite,
Vakareju ēdumiņu,
Zīle kuņa pametuse
Pagrabiņa atslēdziņu.

# 2897.04
Ej gulēt, vanadziņu,
Launadziņa ēdumiņu,
Cielaviņai spīzmanitei
Pazudušas atslēdziņas.

# 2897.05
Ej gulēt, mans vīriņ,
I neēdis vakariņu,
Zīle žube aiznesuse
Pagrabiņa atslēdziņu.

# 2898.00
Izvāri, māmiņa, kunkuļu putru,
Bērniņi apsirga vēdera sērgā.

# 2899.00
Kapu, kapu, kāpostiņi,
Bērni raud neēduši;
Cita saime paēdusi,
Aizgājusi druviņā.

# 2900.00
Ko, bērniņi, ēdisim
Rītā agri cēlušies?
Tēva sētas kaņepites
Zvirbuliši noēduši.

# 2901.00
Nu lustigi, mani bērni,
Jēcis ņēma līgaviņu;
Bērniem sula, bērniem gaļa,
Jēcim jauna līgaviņa.

# 2902.00
Opapa, trallala,
Nu ir maiz' pagalam!
Pārnāks tēvs no darbem,
Pārnesis skritel' maiz's.

# 2903.00
Raudaj' tēvs, raudaj' māte,
Raudaj' bērni pakaļā:
Ko bij tiem neraudāt,
Kad mājā maizes nav.

# 2904.00
Sakermenč divi reizes!
Būs bērniem badu mirt?
Rīgā rudzi spīķerī,
Sētā ceplis puškurē.

# 2905.00
Sieva raud, bērni kauc,
Bez putraimu kāpostiņi;
Neraud, sieva, nekauc, bērni,
Rīgā pilni spīķeriši.

# 2906.00
Sieva raud, bērni kauc,
Bez putraimu kāpostiņi;
Vīriņš skaisti gavileja
Kroga galda galiņā.

# 2907.00
Sen vajdzeja launadziņa,
Kaut būt' laba devejiņa,
Jau saulite patecēse
Launadziņa laiciņā.

# 2908.00
Sīki, mazi man bērniņi,
Kā tam purva strazdiņam;
Skrienu dienu, skrienu nakti,
Nevar bērnu pabarot.

# 2909.00
Tēt, maizes! memme, pupa!
Kā es tavas cūkas ganu.

# 2909.01
Maizes, maizes, māmulite!
Kā, es tavas cūkas ganu;
Ja maizites man nedosi,
Lai iet cūkas druviņā.

# 2910.00
Tekam lieli, tekam mazi,
Māte sauca launagā;
Laižam vēršus niedrajā,
Kumeliņus ābolā.

# 2910.01
Tekam abi bāleliņi,
Māte sauca launagā;
Laižam vēršus niedrajā,
Kumeliņus ābolā.

# 2910.02
Tekam abi, bāleliņ,
Māte sauce launagā;
Dzenam govis niedrajā,
Kumeliņus ābolā.

# 2910.03
Tekam abi, bāleliņi,
Māte sauca launagā;
Laid tu zirgus ābolā,
Es telites niedrajā.

# 2910.04
Nākat, puiši, nākat, meitas,
Māte sauc launagā;
Dzenat govis stiebrienē,
Laižat zirgus ābolā.

# 2910.05
Nākat, brāļi, launagā,
Māte sūta launagu;
Laižat vēršus niedrajā,
Kumeliņus amolā.

# 2911.00
Vēders sāp, vēders sāp,
Vēderzāļu gribedams;
Dod, māmiņ(a), sviest' ar maizi,
Tad vēders nesāpēs.

# 2912.00
Visi saka, visi saka:
Taisiet cisas, eit' gulēt!
Ta vārdiņa nesacija:
Ēdiet, bērni, vakariņas!

# 2912.01
Māte saka uz bērniem:
Taisiet vietu, eit' gulēt!
Ta vārdiņa nesacija:
Vaj ēduši vakariņas?

# 2912.02
Visi saka, visi saka:
Taisat vietas, eit' gulēt!
Neviens saka to vārdiņu:
Ēdisam vakariņas!

# 2912.03
Visi saka, visi saka:
Taisi vietu, ej gulēt!
Neviens tā nesacija:
Vaj tu ēdi vakariņas?

# 2912.04
Visi saka, visi saka:
Taisi vietu, ej gulēt!
Ta vārdiņa nesacija:
Kad ēdisi vakariņas?

2.1.2.3.1.2. Maize, rauši, kriņģeļi, veģi; piens un sviests; putra, ķīselis; tupeņi un kāposti. ( 2913 - 2976)

# 2913.00
Aijā, bērni, rītā svētki!
Šodien cepsim baltu maizi.

# 2914.00
Atej (Pikā), tēta, kliņģeriem,
Memma siltiem pīragiem!

# 2915.00
Bagata maizite glauž manu galviņu;
Māmiņa gan glaud, vējš purinaja.

# 2916.00
Kumelitis pedelitis
Apgāž veģu vezumiņu;
Eita, bērni, ņemat veģus,
Cik jūs paši gribedami.

# 2917.00
Maizit' mana bagatiba,
Plācenits pelnu rušķis:
Maize bērnu barotaja,
Plācens viesu mielotajs.

# 2918.00
Maizit manu bagato,
Plāceniti nabadziņ!
Maizit' ēžu ik dieniņas,
Plāceniti svētdienām.

# 2919.00
Plācenits raudajās,
Ar plaukstām plaukstajams;
Kā maizite neraudaja,
Ar dūrēm dūrejama.

# 2920.00
Sargiesi, maizite, nu tevi griezis,
Izvilka māmiņa garo tutenu.

# 2921.00
Smuks apaļš kukuliš,
Vien vain vidiņē:
Virsē pūr, ap(ak)šē pūr,
Vidē auz sēnaliņ.

# 2922.00
Stiepies gara, pleties plata,
Mana kriķu karašiņa,
Lai es varu pamielot
Ūzainiti, biksainiti.

# 2923.00
Cep, māmiņa, kukuliti,
Citu lielu, citu mazu:
Zēni gāja uz meitām,
Citi lieli, citi mazi.

# 2924.00
Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem piena ziediņiem;
Augšu liela, būšu stipra,
Puišiem ceļa negriezišu.

# 2924.01
Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem piena ziediņiem;
Augšu liela, būšu daiļa,
Puišiem ceļa negriezišu,
Ņemu puisi aiz matiem,
Sviežu ceļa maliņā.

# 2924.02
Māte mani pabaroja
Ar tiem piena ziediņiem,
Lai es augu smuka, branga,
Puikām ceļu negriezdama;
Kuru puiku es satiku,
Sviežu ceļa maliņā,
Pagājuse atskatos,
Kā tas labi spirinās.

# 2925.00
Do, māmiņa, man mazai
Pienu ēst, pienu dzert,
Lai es augu balta meita
Līdz to pienu kungulit'.

# 2926.00
Ej, māmiņ, govu slaukt,
Dod man pienu nodzerties,
Lai es augu balta meita
Par brīnumu ļautiņiem.

# 2927.00
Mana balta māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā,
Es tev iešu kultu, maltu,
I telišu paganītu.

# 2928.00
Mana mīļa māmulite,
Ielej pienu bļodiņā,
Lai es augu sarkanbalta
Vagariša dēliņam.

# 2929.00
Mana balta māmulite
Mani baltu audzinaja:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgaju.

# 2929.01
Kas, māmiņa, tev kaiteja,
Tev meitiņas baltas auga:
Pienu ēda, pienu dzēra,
Pienā acis nomazgaja.

# 2929.02
Māte mani audzinaja
Kā balto linu pēdu:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā acis mazgajos.

# 2929.03
Nezinaja māmulite,
Kā meitiņas baltas auga:
Pienu ēst, pienu dzērt,
Pienāi muti nomazgāt.

# 2929.04
Tu, māmiņa, nezinaji,
Kā meitiņas baltas auga:
Pienu ēda, pienu dzēra,
Pienā muti nomazgaja.

# 2929.05
Jauni puiši nezinaja,
Kā meitiņas baltas aug:
Pienu ēda, pienu dzēra,
Pienā muti nomazgaja.

# 2929.06
Vaj zin' meitu to lejiņ' [?],
Kur meitiņas baltas aug?
Pienu ēda, pienu dzēra,
Pienā muti nomazgaja.

# 2930.00
Meitu dēļ, māmuliņ,
Kāpostiņu nevārij',
Ielej pienu bļodiņā,
Lai meitiņas skaistas aug.

# 2930.01
Aiz meitām māmuliņa
Kāpostiņu nevārija,
Ar pieniņu stribinaja,
Lai meitiņas baltas auga.

# 2930.03
Meitu dēļ māmuliņa
Kāpostiņu nevārija,
Ielej pienu bļodiņā,
Lai meitiņas skaistas auga.

# 2930.031
Meitu dēļ māmuļiņa
Kāpostiņu nevārija,
Vārij' putru pieniņā,
Lai meitiņas skaistas aug.

# 2931.00
Rieti, rieti, rietaļiņa,
Dod man pilnu slauktuviti,
Mazi mani bāleliņi,
Baltas putras ēdajiņi.

# 2931.01
Rietu, rietu mana govs-
Pil(l)i pupi balta piena,
Pil(l)s vēders zaļas zāles,
Pil(l)i ragi āboliņa.

# 2932.00
Tu, māmiņ, nezinaji,
Kā meitiņas baltas aug:
Lej pieniņu bļodiņā,
Tad meitiņas baltas aug.

# 2933.00
Bērni, bērni, kur karotes?
Ķērni nesa istabā;
Kad to ķērni kustinās,
Būs i sviesta, i paniju.

# 2934.00
Dod, māmiņa, ko dodama,
Sviesta nuciņ' i dod man;
Es tev būšu labs dēliņš,
Tev maizites devejiņš.

# 2935.00
Kop, kop, sviestiņ!
Siltmaizite krāsnī,
Siltmaizite krāsnī,
Ta tevi gaidija.

# 2935.01
Kopā, sviestiņ, kopā
Kā zemes zālite,
Kā liepas lapiņa-
Tādās pītēs-augstiem mūriem
To sieriņu samūreja.

# 2936.00
Kup, kup sviestiņ,
Kaudzite galā!
Rīt nāks māmiņa
Mieloties.

# 2936.01
Kuļu, kuļu sviestiņu,
Mieloju dieviņu-
Pakaru vel(l)iņu vadzitē.

# 2937.00
Miltiņi, miltiņi, zirniši, zirniši,
Pupiņas, pupiņas, tupuliši, tupuliši,
Pa lielam gabalam, gabalam!

# 2938.00
Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem putras biezumiem;
Augšu liela, būšu stipra,
Puišiem ceļa negriezišu.

# 2938.01
Baro mani, māmuliņa,
Ar telena biezumiem;
Augšu liela, būšu stipra,
Puišiem ceļa negriezišu.

# 2939.00
Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem putras biezumiem,
Lai es augu zema, resna,
Ka vareju puišus veikt.

# 2940.00
Bieza putra bērnus dīda,
Auzas dīda kumeliņu;
Kumeļš stāvu slaistijās,
Bērni rāpu vazajās.

# 2941.00
Biezu putru bērniem vāru,
Auzas devu kumeļam:
Bieza putra bērnus dīda,
Auzas dīda kumeliņu.

# 2941.01
Verd, māmiņa, biezu putru,
Ber auziņas kumeļam:
Bieza putra bērnus dīda,
Auzas dīda kumeliņu.

# 2942.00
Bieza putra, pļepenica,
Māca bērnus lamaties.

# 2943.00
Bieza putra, pļepenica,
Nāc ar mani kapaties,
Vaj es tevi apēdišu,
Vaj tu mani pārvaresi.

# 2944.00
Bērni, bērni, aunat kājas,
Taisat līkas karotites:
Māte, putru izvārijse,
Ielej liepas dobumā.

# 2945.00
Bērniņ', mani kokališi,
Ar plikiem vēderiem,
Rudzu putru sastrēbuši,
Uz cepliša satupuši.

# 2945.01
Bērniņ', mani kokališi,
Visiem pliki vēderiņi;
Uz cepliša salēkuši,
Rudzu putras piestrēbuši.

# 2946.00
Būs putriņa bērniņiem,
Vaj būs šķīsta, vaj būs bieza:
Es dzirdeju māmuliņu
Namā katlu skandinot.

# 2946.01
Lai būs putra , kāda putra,
Putra būs vakarā:
Es redzeju, māmiņai
Dūmi kūp namiņā.

# 2947.00
Māte savas meitas kūla,
Pa pelniem vazadama:
Kam tās ēda bērna putru,
Kam puišiem mutes deva.

# 2948.00
Man bij viena zila kaza,
Ta man deva pulka piena,
Ta man deva pulka piena,
Ik vakaru pusslaucenes;
Dod, māmiņa, smalku miltu,
Lai es kazas putru vāru.

# 2949.00
Nāciet, bērni, klausaties,
Kā dzied putra kambarī:
Pieniņš dzied, šķīstums velk,
Putraimiņi trikšinaja.

# 2950.00
Pēter brāli, pugavica,
Padod mātei pavārnicu,
Ja nedosi pavārnicu,
Baltu putru nedabusi.

# 2951.00
Putra, kājas apāvusi,
Pie bērniem sērstu iet;
Pagaid', putra, pagaid', putra,
Bērni tevi apēdis.

# 2951.01
Putra, kājas apavuse,
Uz bērniem ciemā gāja;
Pasasarg tu, putriņ,
Ka bērniņi neapēstu.

# 2952.00
Putra mani radija, kāposti pestija,
Gaļa mani iecēla liela godā.

# 2953.00
Putru vira māmuliņa
Ij rītā(i), vakarā;
Gana pilns vēderiņš,
Sakaltuse muguriņa.

# 2953.01
Putru vāra sveša māte
I rītā, vakarā;
Gana pilns vēderiņš,
Sakaltuse muguriņa.

# 2954.00
Riku, riku, ķīseli, ar nazi griežamu,
Ar nazi griežamu, ar cirvi cērtamu,
Ar kaltu kumeļu pa virsu jājamu!

# 2954.01
No vienas auziņas deviņi ķīseļi!
Ar cirvi cērtams, ar nazi griežams,
Ar kaltu kumeļu pa virsu jājams.

# 2954.02
Riku, riku ķīselits, kā dzirnu akmins!
Ar cirvi cērtams, ar nazi griežams,
Pa virsu braucams ar kaltu kumeļu.

# 2955.00
Salda mana skābputriņa
Kā kaimiņa medutiņš,
Kā vīns, kā medus,
Kā zemeņu oga!

# 2956.00
Salu, salu, man' putriņ,
Kā kaimiņa medutiņš!
Kaimiņš gāja bišu lauzt,
Es putriņu salināt.

# 2956.01
Salda, salda man maizite
Kā kaimiņa medutiņš!
Kaimiņš medu tecinaja,
Es maiziti salinaju.

# 2957.00
Ziņģē, ziņģē, griķu putra,
Tai vajag kazu piena,
Kurš bērniņš nevesels,
Vesels tika pastrēbdams.

# 2957.01
Ziņģē, ziņģē, driķu putra,
Tai vajaga kazu piena,
Kurš bērniņš nevesels,
Tam būs būt veselam.

# 2958.00
Tēvs ar māti sabārās,
Es pie putras kambarī;
Lai ta putra, kur ta putra,
Kur tie piena kunkuliši!

# 2958.01
Tēvs ar māti sarājās,
Es pie putras kambarī;
Es to putru riņķī griežu,
Kunkulišus mekledams.

# 2958.02
Tprunda, tprunda, jandalit!
Suns pie putras kambarī;
Lai ta putra, kur ta putra,
Kur tie piena kunkuliši!

# 2959.00
Vār', memmiņa, biezu putru,
Lai man auga biezas krūtis,
Lai es varu čīnities
Ar resnaju ozoliņu.

# 2959.01
Vār', māmiņa, biezu putru,
Lai aug dēliem biezas krūts,
Lai vareja cīnities
Ar milžiem, varoņiem [?].

# 2960.00
Vāri, māte, biezu putru,
Lai man biezi pupi aug,
Lai vareju ciema puišus
Ar pupim nobadit.

# 2961.00
Vār', māmiņa, piena putru,
Lai meitiņas baltas aug;
Puiseniem rezgaļiem
Vāri pura ūdenī.

# 2961.01
Māte vāra piena putru,
Lai aug meitin' baltūksnej';
Puisenam rezgalam,
Tam tāi pura ūdenī.

# 2962.00
Vāri, māte, piena putru,
Lai meitiņas baltas aug;
Puiseniem apsildat
Vakarejus kāpostiņus.

# 2962.01
Siera, piena meitinām,
Lai meitinas baltas aug;
Puiseniem apsildat
Saskābušus kāpostiņus.

# 2962.02
Puiseniem runguliem
Māte vāra piena putru;
Meiteniem stampaliem
Saskābušus kāpostiņus.

# 2963.00
Vār', māmiņa, piena, putru,
Lai meitiņas daiļas aug;
Puišiem vāri kāpostiņus,
Lai tie auga gari, resni.

# 2963.01
Piena, siera meitiņām,
Lai meitiņas baltas aug;
Kāpostiņus puiseniem,
Lai tie aug zemi resni.

# 2964.00
Vāri, māte, teļa putru,
Dod man teļa biezumiņus;
Kad es augšu, vīris būšu,
Lācim ceļu negriezišu.

# 2965.00
Vāru, vāru, putru,
Pieci milti katlā.
Ko došu kalpam,
Ko kalpa bērniem?

# 2965.01
Viru, viru, putriņa,
Trīs milti katlā!
Ko došu kalpam,
Ko kalpa bērnam?

# 2965.02
Viru, viru putriņa,
Trīs milti katlā!
Ko devu kalpam,
Ko kalpa bērnam?
Ko pate ēdišu
Par vārijumu?

# 2965.03
Vāru, vāru putriņu,
Piec miltu katlā.
Ko dos kalpam,
Ko kalpa bērnam?
Šim dos, tam dos,
Tam- neka.

# 2965.04
Vārij', vārij' putriņu,
Trīs milti katlā.
Ko pats ēdis,
Ko bērnam dos?
Šitam dos, šitam dos,
Šitam lielam rakeļam nedos.

# 2966.00
Vir, vir, putriņa,
Izvir gārdi!
Nedošu kalpam,
Ne kalpa bērnam.
Izcepšu cepiti (reņģi, siļķi)
Skalgana galā,
To došu kalpam,
To kalpa bērnam.

# 2967.00
Viru, viru, putriņa,
Trīs milti katlā;
Nedošu kalpam,
Ne kalpa bērnam.
Atnāks vecais
Trimzaru zobiem,
Tam došu putriņu
Pasmeķēt.

# 2968.00
Visi mani bāleliņi
Putriņā noslīkuši;
Mani vienu atstājuši
Putras baļļas maliņā.

# 2969.00
Ai, klučkas biezas,
Bet piedegušas!
Kamēr māte govis slauca,
Tikam klučkas ķempitē.

# 2970.00
Kartupit, kartupit,
Kā mēs tevi ēdisim?
Pie cepliša gozesim,
Ar sviestiņu ēdisim.

# 2971.00
Kas grieznī, kas grieznī,
Spures vien, spures vien;
Tupulī brālitī,
Tur gārdais kumosiņš.

# 2972.00
Man māmiņa izvārija
Launagāi rācentiņus;
Kazu pienu pielējusi
Pie launaga rāceņiem.

# 2973.00
Tupeniša meitu veda
Kāpostiņa dēliņam;
Visi mazi tupeniši
Iet māsai panākšņos.

# 2973.01
Kāpostiņa meitu veda
Rutkališa dēliņam;
Visi mazi kāpostiņi
Lec māsai panākstēs.

# 2973.02
Kāpostiņa meitu veda
Upes krasta dēliņam;
Visi mazi kāpostiņi
Māsai teki panāksnos.

# 2973.03
Kāpostiņa meita biju,
Rutkam tiku vedekliņa;
Visi veci kāpostiņi
Lēca man panāksties.

# 2973.04
Rutkiņam dēliņš bija,
Kāpostiņa meitu ņēma;
Visi sīki kāpostiņi
Nāk māsai panakšņos.

# 2973.05
Kāpostiņa meitu ņēmu,
Lielu radu gribedams;
Sīki, mazi kāpostiņi
Jāj māsai panākšos.

# 2973.06
Kniplocina meitu vedu
Sīpolina dēlinam;
Visi mazi kniplocini
Jāj māsini panākstos.

# 2973.07
Sīpoliņa meitu veda
Kniplociņa dēliņam;
Diži loki, mazi loki,
Visi jāja panākstos.

# 2974.00
Tupeniši rāceniši
Ievēlās Daugavā;
Mazi bērni noraudaja,
Vēderiņus kasidami.

# 2974.01
Rācenitis dupuritis
Iesavēla Daugavā;
Mazi bērni noraudaja,
Vēderiņus kasidami.

# 2974.02
Ķēburainis rācenitis
Iesriteja ezarāi;
Mazi bērni klāt stāveja,
Vēderinus kasidami.

# 2975.00
Tupenit, tupenit,
Kā līdisi vēderā?
Ne tev škura nomizota,
Ne ķildiņas iztīritas.

# 2976.00
Tupi, tupi, tupenit,-
Kas tev tupu tupinaja?
Kas tev tupu tupinaja,
Tas ij tevi apēdis.

2.1.2.3.1.3. Pateicība Dievam pēc ēšanas. ( 2977 - 2979)

# 2977.00
Paēduši, padzēruši,
Pateiciet Dieviņam
Par pieniņu, par sviestiņu,
Par baltoi saules maiz'.

# 2978.00
Paldies dievu dieviņam,
Nu piebrieda vēderiņš!

# 2979.00
Paldies saku Dieviņam,
Nu paēdu brokastiņu!
Lai Dievs līdz rociņām
Launadziņu nopelnit.

# 2979.01
Paldies mīļam Dieviņam,
Nu paēdu brokastiņu!
Dievs līdz manām kājiņāmi
Azaidiņu nopelnit.

# 2979.02
Paldies dievu dieviņam,
Nu paēdu launadziņu!
Dievs dod citu nopelnit
Līdz vakaru reiziņai.

2.1.2.3.2. Bērniem galvu sukājot; muti mazgājot; bērnus tīrijot. ( 2980 - 2993)

# 2980.00
Gludan' bij tam galviņ',
Kam māmiņ' glaudantiņ;
Sapūras' tam galviņ',
Kam nebija glaudantiņ'.

# 2981.00
Dievs lai redz tēvu, māti,
Kas man tādu audzinaja:
Ni māceju kāju aut,
Ni galviņas izsukāt.

# 2982.00
Kauna, kauna tev, meitiņ,
Nesukati tev matiņi!
Ir irbite ceļu tek,
Izsukajse cekuliņu.

# 2983.00
Kaunies, kaunies tu, meitiņa,
Tev galviņa nesukata!
Kā saglauda cielaviņa
Savu gludu cekuliņu.

# 2984.00
Sukā, māte, man galviņu,
Met matiņus ugunī,
Lai putniņi neievilka (neievelk)
Čīkstošā kociņā.

# 2984.01
Sukā, māte, man galviņu,
Met matiņus ugunī,
Lai putniņis neienesa
Cīkstošā kociņā:
Lai galviņa nesāpeja
Visu mūžu dzīvojot.

# 2984.02
Sukā, māte, man galviņu,
Nelaid matu vējiņā,
Lai vējiņis neienesa
Čīkstošā kociņā.

# 2984.03
Sukā galvu, man' māsiņa,
Met matiņus ugunī,
Lai putniņš neievelk
Čīkstošā kociņā.

# 2984.04
Met matiņus ugunī,
Neatstāj pagalmā,
Lai pelite neievelk
Čīkstetajā bērziņā.

# 2984.05
Sukā galvu, sērdienite,
Met matiņus ugunī,
Lai putniņi neievilka
Cīkstošā kociņā.

# 2985.00
Visas bija man māsiņas
Gluženim matiņim,
Viena pate izpūruse,-
To vedišu brammaņam.

# 2986.00
Cielaviņa galvu glauda
Ezeriņa maliņā;
Man saglauda māmuliņa
Istabiņas dibinā.

# 2986.01
Cielaviņa galvu glauda
Ezeriņa maliņā;
Man māmiņa saglaudija
Dūmainā istabā.

# 2986.02
Cielaviņa galvu glauda
Ezeriņa maliņā;
Man saglauda māmuliņa
Miglojā rītiņā.

# 2986.03
Lielai vīrs galvu glauda
Ezeriņa maliņāi;
Mazai glauda māmuliņa
Vēl labaki istabā.

# 2987.00
Jauni oši, ozoliņi
Zilim ziedim noziedeja;
Māte mani nomazgaja
Tekošāi upitēi.

# 2988.00
Mana balta māmuliņa,
Lej man pienu muldiņā:
Lai man auga balta bārzda,
Lai sauc meitas muižinieku.

# 2989.00
Mani mīļa māmuliņa
Mazgā piena muldiņā,
Lai es augu sarkanbalta,
Kā puķite dārziņā.

# 2990.00
Musti, Musti, mazgā muti,
Bieza putra vācelē;
Ja tu mutes nemazgasi,
Biezas putras nedabusi.

# 2991.00
Roka roku mazgajās,-
Kas mutiti nomazgās?
Tām pašām rociņām
I mutite jamazgā.

# 2992.00
Maza, maza meitiņa Rigā brauca;
Piem..za kurpites, sasala kājiņas,
Pārbrauca mājā raudadama.

# 2993.00
P..rža pirti kurinaja,
M..ža gāja žāveties;
Dod, m..žiņa, cimdu pāri,
Tad laidišu žāveties.

2.1.2.3.3. Bērnus ģērbjot, pušķojot. ( 2994 - 3016)

# 2994.00
Vai, bērniņi, man' bērniņi,
Visiem kaili vēderiņi;
Pavasara saulitē
Kā strazdiņi vičenaja.

# 2995.00
Apauniet man kājiņas,
Ielaidiet celiņā,
Tad sakiet manu vainu,
Ja maizites nedabuju.

# 2995.01
Apaunat man kājiņas,
Uzvedat uz celiņa,
Tad sakat manu vainu,
Ja galviņas nebaroju.

# 2996.00
Bērni mani kovārniši,
Visiem pliki vēderiņi;
Kad atnāca svēta diena,
Visiem cauņu zepurites.

# 2996.01
Bērni mani kovārniši,
Visiem pliki vēderiņi;
Kad atnāca ziemas svētki,
Visiem kurpes kājiņā.

# 2996.02
Bērniņ', mani kovārniši,
Visiem pliki vēderiņi;
Kad atnāca svētku diena,
Visiem lūša kažociņi,
Visiem lūša kažociņi,
Visiem caunu cepurites.

# 2997.00
Bērni mani kosalani,
Visiem pliki vēderiņi;
Paldies ciema ļautiņiem,
Ka tie man nesasmēja.

# 2998.00
Bērni mani kosvārniši,
Visiem pliki vēderiņi;
Kad atlēks priedes, egles,
Visiem šūšu kažociņus.

# 2999.00
Es māmiņa kā liepiņa,
Man bērniņi kā mušiņas,
Man bērniņi kā mušiņas,
Visiem pliki vēderiņi.

# 3000.00
Es maza meitiņa, man ari banda:
Pušpūra prievitu, vērpele gradzenu.

# 3000.01
Es maza meitiņa, man ari manta:
Pušmuce pauteļu, peringa vista.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv