2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas. ( 2044 - 3087)
2.1.2.2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas. ( 2133 - 2880)
2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli, ( 2424 - 2649)
# 2601.00
Kā tur bija, tā tur bija
Cīruliša kāziņās:
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
# 2602.00
Kā tur dzēra, kā tur dzēra
Cīruliša kāziņās:
Cits ar cibu, cits ar vāku,
Cits ar savu cepuriti.
# 2603.00
Kas kaiteja cīrulim,
Ka galviņu šķībi nesa?
Vakar dzēra, šodien dzēra
Cielaviņas kāziņās.
# 2604.00
Kas tur bija, kas nebija
Cielaviņas kāziņās?
Cīrulitis izteceja
Saplūkatu cekuliņu.
# 2605.00
Ķizu, ķizu, cīruļam,
Porāi dzert nedabuja:
Citi putni aku raka,
Tu staigaji lellodams.
# 2605.01
Kizu, kizu, ķiveļam,
Strautā dzert nedrīksteja:
Citi putni aku raka,
Tu staigaji zābakos.
# 2605.02
Visi putni namu dara,
Pīle gula dienasvidu.
Ķize, ķize, pīlei namu!
Strautē dzērt nedabu.
# 2606.00
Kur tu dzēri, cīrulit,
Ka tik skaisti gavilē?
-Šodien dzēru, vakar dzēru
Žagatiņas krodziņā;
Vakar dzēru rudzu sieku,
Šodien ciri paģirām.
# 2607.00
Kur tu dzēri, cīrulit,
Ka tik skaņi gavilē?
-Aiz upites līcitī,
Paša Dieva dārziņā.
# 2608.00
Kur tu dzēri, cīrulit,
Ka tik skaņi gavileji?
-Cielaviņas kāziņās
Ar sudraba biķeriti.
# 2609.00
Kur tu dzēri, cīrulit,
Ka tik skaņi gavileji?
-Vakar dzēru, šodien dzēru
Cielaviņas godibās.
# 2609.01
Kur tu dzēri, cīruliti,
Ka tik skaisti padziedaji?
-Taī mazajā krodziņā,
Cielaviņas kāziņās.
# 2610.00
Kur tu dzēri cīruliti,
Ka tik skaņi gavileji?
-Vakar dzēru, šodien reiba,
Cielaviņas kāziņās.
# 2613.02
Cīruli, vīruli, kad ņemsi sievu?
-Pavasar, tad ņemšu cielavas meitu,
Cielavas meitiņu mellaciti.
"Nedošu, nedošu, kam tu lamaji,
Kam manu meitiņu mellaci sauci."
-Kas to dzirdeja, ka es lamaju?
"Es pate dzirdeju pirts pakaļā".
# 2614.00
Cīrulis gribeja alutiņu brūvēt,
Divi mieziši kumeļa pēdā.
Atskrej runcis, noķer cīruli,
Paliek alutiņš nebrūvēts.
# 2615.00
Cīruliti mazputniņ,
Ko redzeji debesīs?
-Es redzeju debesīs
Dul' un bērus kumeliņus;
Dul' un bērus kumeliņus,-
Uz akmini auzas ēda.
# 2619.00
Cīruliti mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā,
Garam brauca lieli kungi,
Traucē tavu perekliti.
Laidies upes līcitī
Aiz purviem, tīreļiem,
Ne tur tilta, ne tur ceļa,
Ne tur brauca lieli kungi,
Ne tur brauca lieli kungi
Traucēt tavu perekliti.
# 2620.00
Cīruliti mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Samīs tevi kājiņām.
# 2621.00
Cīruliti mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā;
Tur brauc kungi, tur stārastas,
Tevi līdzi aizvedis.
# 2622.00
Cīruliti mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Sūtis tevi malkas cirst.
# 2623.00
Cīruliti mazputniņi,
Netup' ceļa maliņā;
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karitē.
# 2624.00
Cīrulit(i) mazputniņ(i),
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karitē,
Ieņems tevi karitē,
Aizvedis Vāczemē.
Tur tev liks malku cirst,
Tur tev krāsni kurināt.
# 2624.01
Cīruliti mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karitē,
Ieņems tevi karitē,
Novedis uz Vāczemi.
Tur tev liks malku cirst,
Ogļu ases dedzināt.
# 2625.00
Cīruliti mazputniti,
Nedzied' ceļa maliņā;
Rītu brauksi lieli kungi,
Ieņems tevi karitē;
Novedis Vāczemē,
Tur liks tevim malku cirst;
Nemācesi malku cirst,
Liks tev krāsnes kurināt;
Nemācesi krāšņu kurt,
Tad liks tev iesmus drāzt;
Nemācesi iesmu drāzt,
Bāzis pašu iesmiņā,
Izceps tevi cepetī,
Apēdis maltitē.
# 2626.00
Cīruliti mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karitē;
Ieņems tevi karitē,
Aizvedis uz Vāczemi;
Tur tev liks pupas malt,
Vara bungas mugurā.
# 2627.00
Cīrulit mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karietē;
Ieņems tevi karietē,
Aizvedis uz Vāczemi.
Tur tev dos pupas malt,
Vara bungas rībināt;
Nei tu māki pupu malt,
Nei to bungu rībināt.
-Vai, Dieviņ, mīļ' Dieviņ,
Kad nu kļūtu atpakaļ,
Kad nu kļūtu atpakaļ
Savā tēvu zemitē!
Tēvam auga rudzi, mieži,
Stallē daiļi kumeliņi,
Stallē daiļi kumeliņi,
Ciemā daiļa līgaviņa.
# 2628.00
Cīruliti mazputniņi,
Netup' ceļa maliņā,
Tur jās kungi, tur stārastas,
Saņems tevi rociņā,
Saņēmuši rociņā,
Ieliks tevi cietumā,
Ielikuši cietumā,
Tad liks tevim malku cirst;
Kad tu malku izcirtisi,
Tad liks tevim ogles dzēst;
Kad tu ogles izdzēsisi,
Tad liks tevim bruņas kalt;
Kad tu bruņas izkalisi,
Tad liks tevim karā iet.
Tur tu iesi, tur paliksi
Pa zobiņa galiņam.
# 2628.01
Cīruliti mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā,
Rītu brauks lieli kungi,
Iecels tevi karitē.
Aizvedis uz Vāczemi,
Tur tev liks malku cirst;
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsnes kurt;
Kad tu krāsnes izkurin'si,
Tad tev liks ogles dzēst;
Kad tu ogles izdzēsisi,
Tad tev liks pie kalej' iet.
Kalejs nokals zobentiņu,-
Liks par kaklu, būsi beigts.
# 2629.00
Cīruliti mazputniņ,
Netup' ceļa maliņā,
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karitē,
Novedis Vāczemē.
Tur tev liks malku cirst;
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkūrisi,
Tad tev liks ogļus dzēst;
Kad tu ogļus sadzēsisi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas nokalisi,
Tad tev liks karā iet;
Kad tu karā izdienesi,
Tad tev liks mājās nākt.
Kara kungi tev iedos
Divi zeltas(ta) adatiņas.
Kur tu tās paglabasi?
-Liepas celma galiņā.
Kur palike liepas celmiņš?
-Tas sadega smalkos pelnos.
Kur palike smalks pelniņš?
-Tas izlije smalku lietu.
Kur palike smalks lietus?
-Tas ieskrēja upitē.
Kur palike ta upite?
-To izdzēre melli vērši?
Kur palike melli vērši?
-Tie aizgāje garu ceļu.
Kur palike gars ceļš?
-Tas apauge zaļu mauru.
Kur palike zaļa maure?
-To noēde Dieva zoses.
Kur palike Dieva zoses?
-Tās aizskrēje augstu mežu.
Kur palike augsts mežs?
-To nocirte Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpe debesīs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarī,
Biķerišiem spēledami,
Kauliņiem mētadami.
# 2629.01
Cīrulit mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā,
Rītā brauks lieli kungi,
Saņems tevi rociņā,
Aizvedis Vāczemē.
Tur tev liks malku cirst.
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkurisi,
Tad tev liks ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas būs' nokalis,
Tad tev liks karā jāt.
Ko tu karā nopelniji?
-Vienu nieku kniepadatu.
Kur palika kniepadata?
-To iespraudu liepu celmā.
Kur palika liepu celms?
-Tas nodega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To nodzēse smalks lietiņš?
Kur palika smalkais lietiņš?
-Tas aizgāje var' upē.
Kur palika var' upite?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas noauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tās aizgāja lielu mežu.
Kur palika lielais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie aizgāje debesīs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarī.
# 2629.02
Cīruliti mazputniti,
Negul' ceļa maliņā,
Lieli kungi garam brauks,
Ieņems tevi karietē;
Ieņems tevi karietē,
Aizvedis Vāczemē;
Aizvedis Vāczemē,
Tur liks tevim malku cirst;
Kad tur malku sacirtisi,
Tad liks tevim mājā vest;
Kad tu mājā atvedisi,
Tad liks tevim krāsni kurt;
Kad tu krāsni sakurisi,
Tad liks tevim ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks pie kalej' iet;
Kad pie kalej' tu noiesi,
Tad liks tevim bruņas kalt;
Kad tu bruņas nokalisi,
Tad liks tevim karā jāt.
Kad no kara mājā nāksi,
Ko tu manim atnesisi?
Divas kniepu adatiņas,
Tās tu manim atnesisi.
Kur mēs viņas glabasim?
Lejā liepu celmiņā.
Kur palika liepas celms?
Tas nodedza zil' uguni.
Kur palika zilais guns?
To nodzēsa smalkais liets.
Kur palika smalkais liets?
Ieteceja upitē.
Kur palika ta upite?
To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
Tās aizgāja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
Tie aizgāja Vāczemē.
Tur viņ' ēda, tur viņ' dzēra,
Biķerišus spēledami.
# 2629.03
Cīrulit mazputni,
Negul' ceļa malinā,
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karitē;
Ieņems tevi karitē,
Aizvedis Vāczemē;
Tur tev liks mežā braukt.
Kad tu mežā nobraucisi,
Tad tev liks malku cirst;
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkurisi,
Tad tev liks ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks pie kalej' iet.
Ko no kalej atnesisi?
Vienu sidrab' karautit'.
Kur mēs viņu glabasim?
Apuš zaļa lezdu cera (Vienā liepu cerinā).
Kur palika lezdu cers (liepu cers)?
Tas nodaeg ar zil' uguni.
Kur palika zilais uguns?
To nodzēsa smalkais lietus.
Kur palika smalkais lietus?
Tas iegā mellupē.
Kur palika mellā upe?
Tur uzauga zaļa zāle.
Kur palika zaļā zāle?
To noēda melli vērši.
Kur palika melli vērši?
Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
Tas aizgāj' uz debesim.
# 2630.00
Cīruliti, cīruliti,
Pavasara dziedatajs!
Vaj tu lado neiesali,
Cinie ziemu guladams?
# 2631.00
Cīrulitis alu dara,-
Kādus viesus tas gaidija?
Gaida savus bālenišus,
Appogatus vanadziņus.
# 2632.00
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es teceju misas dzert,
Viņš ar kausu mugurā.
# 2632.01
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Cik es gāju misas dzert,
Viņš ar kausu mugurā.
# 2632.02
Ķikutiņš alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es teceju misas dzert,
Viņš ar kausu mugurā.
# 2632.03
Zaķits alu darinaja
Viņā lauka galiņā;
Es aizgāju misas dzert,
Man ar kausu mugurā.
# 2632.04
Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu;
Es teceju misas dzertu,
Dabuj' kausu mugurā.
# 2633.00
Cīrulits alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es teceju misas dzerti,
Viņš ar kausu mugurā.
Cīrulitis malku cirta
Liepas celma galiņā;
Es teceju skaidas nesti,
Viņš ar ciri mugurā.
Cīrulitis ogles nesa
Zobentiņa kalejam;
Es teceju plēšas lūsti,
Viņš ar stieni mugurā.
Cīrulitis karā gāja
Ar asaju zobeniņu;
Es teceju mieru līgti,
Viņš ar naidu mugurā.
Cīrulitis iekaroja
Divas kniepa adatiņas;
Es teceju lūkotiesi,
Viņš paslēpa celmiņā.
Cīrulitis lūkot gāja
Celmā savas adatiņas;
Es teceju parāditi,
Viņš pielaida uguntiņu.
# 2634.00
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Lieli kungi brīnejāsi,
Kā var tādu padarit.
# 2635.00
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Līdz cīrulis rauga tek,
Tikam zīle izdzēruse.
# 2636.00
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
No pustreša miežu grauda
Pusdevitas alus mucas.
# 2637.00
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Trīs mieziši, sešas mucas
Salda gārda alutiņa.
# 2638.00
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Pieci mieži, div' apeņi,-
Kas par saldu alutiņu!
Sadzērās trīs kundziņi,
Treju kungu sulainiši.
# 2638.01
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur padzēra trīs kundziņi,
Trīs kundziņu sulainiši.
# 2639.00
Cīrulits alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Trīs kundziņi piedzēruši
Rokā nese cepurites.
# 2639.01
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur piedzēra trīs kundziņi,
Cepurites mētadami.
# 2640.00
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur dzer kungi, tur bajari,
Zeme rīb dancojot.
# 2640.01
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur piedzēra trīs kundziņi,
Rīb zemite dancojot.
# 2640.02
Cīrulitis alu dara
Kumelina pēdinā;
Duj' mieziši, trīs apini,-
Kas par saldu alutinu!
Tur piedzēra trīs kundzini,
Rīb zemite dancojot.
# 2640.03
Seskus dara alutiņu,
Caur zemiti dūmi kūp;
Tur piedzēra trīs kundziņi,
Rīb zemite dancojot.
# 2641.00
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Vienu graudu iesalam,
Trīs muciņas darinaja.
Vienu malku nodzērās,
Cekuliņis notrīceja;
Nodzērās otru malku,
Sāka spārnus plivināt,
Augsti skrēja dziedadamis
Pār araja tīrumiņu.
# 2642.00
Cīrulitis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Visi putni piedzēruši
No cīruļa alutiņa.
# 2643.00
Cīrulitis alu dara
Ogu pora maliņē;
Atskrej bite strēliniece,
Sasit alus ķīveniti.
# 2651.00
Dieviņš skaita grāmatā,
Vaj bij visi meža putni.
Ūpis bija, āpšis bija,
Sarkankrūša vien nebija,
Sarkankrūša vien nebija,
Baltvēderes vāverites.
# 2652.00
Diža putna bērnins biju,
Dižas manas kājas, rokas:
Pats guleju silināi,
Kājas sila malināi.
# 2652.01
Maza putna bērniņš biju,
Garas kājas audzinaju:
Pats guleju ligzdiņāi,
Kājas ligzda maliņā.
# 2652.02
Lielais putnis mans bāliņš
Garajām kājiņām:
Pats guleja siliņā,
Kājas sila maliņā.
# 2653.00
Dziedi, dziedi, puteniņi,
Nāci, nāci tīrumā;
Kad neiesi tīrumā,
Nebūs silta vasariņa.
# 2654.00
Dziedi, dziedi, puteniņi,
Nāci, nāci, vasariņa!
Jau ziemiņa kājas āva
Uz peleka akmentiņa.
# 2655.00
Ekur skaiški čakins dzied
Ar to sila māmuliņu[?];
Čakiņami raibi svārki,
Slokai zīda vainadzins.
# 2656.00
Es redzeju jūriņā
Svešus putnus lidojam:
Zelta spārni, zelta knābis,
Sudrabots cekuliņš.
# 2657.00
Gan zinaja meža māte,
Kas katram piedereja:
Lāčam sieksta, briežam blīgzna,
Zaķam sīki žagariņi.
# 2659.00
Ik vakaru, ik vakaru
Savu kurš žūžinaja:
Irbe savu irbeniņu,
Sloka savu sloceniņu.
# 2659.01
Katris savu, katris savu
Vakarā žužinaja:
Irbe savu irbeniņu,
Sloka savu slokeniņu.
# 2659.02
Ikkurš savu, ikkurš savu
Vakarā čučinaja:
Vilciņš savu, lācits savu,
Irbit' savu aridzan.
# 2659.03
Ikkurš savu, ikkurš savu
Vakarā čubinaja:
Irbe savu, krauklis savu,
Vējins savu vanadzin'.
# 2659.04
Ikkurš savu, ikkurš savu
Vakarā čučinaja:
Irbe savu irbulenu,
Sloka savu slokulenu;
Ir es pats čučinaju
Savu jaunu līgaviņu.
# 2659.05
Ikkurš savu, ikkurš savu
Ik vakara žūžinaja:
Irbe savu, sloka savu,
Bāliņš savu līgaviņ'.
# 2660.00
Irbe, sloka, rauduvite
Nosaplūca matiņiem:
Viena grib klajumiņa,
Otra dziļa ezeriņa.
# 2661.00
Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man arami,
Sešas stirnas ecejamas.
# 2662.00
Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā;
Pieci brieži man araji,
Sešas stirnas ecetajas;
Par nedeļu sieka vietu
Purināt purinaju.
# 2663.00
Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā;
Pieci brieži man arami,
Sešas lapsas ecejamas;
Lai stāv tēva kumeliņš
Sēklu vest tīrumā.
# 2664.00
Kas kait man nedzīvot
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man arot,
Sešas stirnas ecejot;
Lieli pulki sīku putnu,
Tie plosija veleniņas.
# 2664.01
Kas nekait man dzīvoti
Liela meža maliņāi:
Pieci brieži man arami,
Sešas stirnas ecejamas;
Šādi tādi sīki putni
Kankališu kūļataji.
# 2664.02
Pieci brieži man arot,
Sešas lapsas ecejot;
Sīki mazi puteniņi
Tie velenu kūlejiņi.
# 2664.04
Pieci brieži man arami,
Sešas stirnas ecejamas;
Divi simti sīku putnu,
Kas dauzija pikucišus.
# 2664.05
Brieži, lāči man arami,
Stirnas buki ecejami;
Pieci simtu sīku putnu
Kankališu kūlejiņi.
# 2665.00
Kas kait manim nedzīvot
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man arami,
Sešas stirnas ecejamas;
Vilciņš vagu vagotajs,
Lapsa vagu metejiņa;
Zaķis kūla kankališus,
Asariņas slaucidams.
# 2665.01
Kas kait mane nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man arami,
Sešas stirnas ecejamas.
Ar vilciņu vagu dzinu,
Lapsit' vagas mētataja;
Visi mazi sīki putni
Kankališu kūļataji.
# 2665.02
Kas kaiteja man dzīvot
Liela meža maliņā:
Piecus briežus arklā jūdzu,
Sešas stirnas ecešās;
Ar vilciņu vagot atgāju,
Lapsiņ' vagu mētataja.
# 2665.03
Pieci brieži man arami,
Sešas stirnas ecejamas.
Ar stirnām noeceju,
Ar lāciti izvagaju.
Ai lapsite garastite,
Ta kankaļu kūlejiņa.
# 2666.00
Kas kaiteja man dzīvot
Diža meža maliņāi:
Pieci brieži man arami,
Sešas stirnas ecejamas.
Ar vilciņu vagu dzinu,
Lapsa vagu metejiņa;
Zaķis kūla kankališus
Ar pakaļas kājiņām;
Vārna tāda puspeleka,
Ta bij mana moderite;
Cielaviņa baltu kaklu,
Ta galdiņa klājejiņa;
Cīrulitis ziergu puisis
Ar peleku paltraciņu,
Žagatiņa garu asti,
Ta bij ziņas devejiņa.
# 2666.01
Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man arami,
Sešas stirnas ecejamas;
Zaķits vagu dzinejiņš,
Lapsa vagu metejiņš;
Vārna tāda puspeleka,
Ta bij mana moderite;
Cielaviņa baltu galvu,
Ta viesiņu saņēmeja;
Cīrulitis zirgu puisis
Ar peleku paltraciņu;
Žagatiņa garu asti,
Ta istabas slaucitaja.
# 2666.02
Pieci brieži man arami,
Sešas lauvas ecejamas;
Lācits rijas kūlejiņš,
Zaķits salmu nesejiņš;
Vāverite moderite,
Cielaviņa saimniecite,
Bezdeliga kukņas meita,
Vārna cūku barotaja,
Krauklis putras vāritajs,
Vanags vistu ganitajs,
Žagat' ielas slaucitaja,
Zvirbuls ceļa tīritajs.
# 2666.03
Kas kait man nedzīvot
Liela meža maliņā?
Atnāks silta vasariņa,
Būs man daudz darbenieku:
Briedis grūda, lācis mala,
Bitit' maizi cepinaja;
Lapsiņai kupla aste,
Ta istabas slaucitaja;
Vanagam asi nagi,
Tas bij gaļas kapatajs;
Vārniņ' tāda puspeleka,
Ta cepešu grozitaja;
Cielaviņa viegla sieva,
Ta bij rauga nesejiņa;
Cīrulitis, gudris vīrs,
Laukā alu darinaja,
Laukā alu darinaja
Kumeliņa pēdiņā;
Žagatiņa baltu autu,
Ta bij trauku mazgataja.
# 2666.04
Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Briedis grūda, lācis mala,
Bitit' maizes cepejiņa;
Vaj zaķits lieks vīriņš?
Tas grāmatu nesejiņš;
Pūcei bija kupla aste,
Ta istabas slaucitaja;
Cielaviņa skaista sieva,
Ta galdiņa klājejiņa.
# 2667.00
Kas kait man nedzīvot
Diž' mež' maliņēi:
Zaķits man skrīverits,
Laps' grāmat' nesejiņ'.
# 2667.01
Es maziņis muižnieciņš,
Man deviņi darbnieciņi:
Trīs cūciņas arajiņas,
Sešas vistas ecetajas.
# 2667.02
Es bij mazs muižnieciņš,
Man bij seši darbenieki:
Vilciņš manas cūkas gana,
Lācis auzu pļāvejiņš,
Zosiņ' mana saimeniece,
Vistiņ' dārza ravetaja,
Zaķits mans skrīvelits,
Lapsa nesa grāmatiņu.
# 2667.03
Es bij' vienis muižnieciņš,
Man bij pieci zemnieciņ':
Cūka namu slaucitaja,
Kuce rīku mazgataja,
Āzits manis pavāriņš,
Kāpostiņu šķinejiņš;
Zaķits manis skrīveriņš,
Lapsa nese grāmatiņ'.
# 2667.04
Es nabaga muiženieks,
Četri vien arajiņi:
Zosa mana zvejniecite,
Vista dārza potetaja,
Vilciņš mans rijinieks,
Zaķits lauku skrīverits.
# 2667.05
I es biju muižnieciņš,
Man bij seši darbenieki;
Sunits mans govu gans,
Vilciņš ādu ģērmanits,
Zaķits mans skrīverits,
Lapsa lasa grāmatiņas,
Gailits mans staļļa puisis,
Vistiņ' dārza potetaja.
# 2667.06
Es bagats muižinieks,
Man deviņi darbinieki:
Trīs araji bez zirgiem,
Kājām seši ecetaji.
# 2667.07
Vaj tik vien darba ļaužu,
Kā mēs četri cilveciņi:
Dzērvit' siena grābejiņa,
Gulbits kaudzes metejiņš,
Zaķits līda līdumiņu,
Lapsa lasa žagariņus.
# 2668.00
Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man arjami,
Četras stirnas ecejamas,
Sesku raibu celiņā,
Vāveriti sudmalās.
# 2669.00
Klusiņam klausijos,
Ko solija meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainiti.
# 2670.00
Klusi, klusi meži šņāca,
Nedzird putnu čirkstinam;
Vaj tik maz dziedataju?
Vaj dieniņu nesaprot?
# 2671.00
Kur braucat, sīki putni,
Vāģišos sasēduši?
Mēs brauksim taī zemē,
Kur būs silta vasariņa.
# 2671.01
Diži putni, mazi putni
Sakāpuši vāģišos.
Nu brauksim taī zemē,
Kur būs silta vasariņa.
# 2672.00
Kurš putniņš agri ceļas,
Agri slauka deguntiņu;
Kurš putniņš sebu ceļas,
Tas astiti rubinaja.
# 2672.01
Kurš putniņš agri cēlās,
Tas degunu noslaucija;
Kurš guleja līdz gaismiņu,
Tas ļipiņu spurinaja.
# 2672.02
Kurš putniņš agri skrēja,
Agri slauka deguniņu;
Kurš atskrēja vēlu, vēlu,
Tas pakaļu knubinaja.
# 2672.04
Kurš putniņis agri cēlās,
Agri ēda brokastiņu;
Kurš putniņis launagā,
Savu knābi knubinaja.
# 2673.00
Labrīt, labrīt, meža māte,
Ko tie tavi putni dara?
Zaķis līda līdumiņu,
Lapsa pirti kurenaja,
Dzenis kala tipu tapu,
Raibi svārki mugurā.
# 2675.00
Meža māte putnus sauca,
Kalniņā stāvedama:
Irbe Grieta, sloka Maija,
Teteriga Madaliņa.
Meža tēvs savus sauca,
Lielu tauri tauredams:
Sīlis Pieča, dzenis Jurka,
Sīkspārnitis Bērtulits.
# 2675.01
Meža māte putnus skaita,
Zem eglites sēdedama:
Irbe Grieta, mednis Toms,
Rubenitis Bērtulits.
# 2675.02
Meža māte putnus sauca,
Kalniņā stāvedama:
Sloka Grieta, irbe Maija,
Paipaliņa Madaliņa.
# 2675.03
Meža māte putnus sauce,
Uz ciniti sēdedama:
Krauklis sīlis, dzenis peča,[?]
Sīkspārnite bērtulit'.
# 2675.04
Meža māte putnus sauca,
Kalniņā stāvedama:
Sīlits Juris, dzenits Jānis,
Teteritis Bērtulitis;
Es, ta pate putnu māte,
Teterene Madelene.
# 2675.05
Nusaklausu ganeidama,
Meža māte bārnus krista:
Seilis Tūms, medne Grīta,
Rubenine Madaļa.
# 2675.06
Es vareju meža putnus
Pa vārdam izdziedāt:
Megnis Juris, irbe Grieta,
Teterits Bērtulits;
Cīrulim Andrejam
Nosviluši zābaciņi.
# 2675.07
Trīs bandziņas jūriņā,
Visu vārdus es zinaju:
Viena Grieta, otra Maija,
Ta trešaja Madaļiņa.
# 2676.00
Nāciet visi sīki putni,
Kad es ņemšu līgaviņu;
Strazda vien nelaidiet,
Tas dauzija biķerites.
# 2676.01
Sīki putni kāzas dzēra
Sīkā kārkļu krūmiņā;
Strazda viena nepieņēma,
Tas dauzija biķerišus.
# 2676.02
Visi putni kāzās bija,
Strazda bērna vien nebija:
Strazdiņam garas kājas,
Tas apgāza biķeriti.
# 2677.00
Padziedi, putniņ, pavītero;
Ielec krūmā, ta tava muiža.
# 2677.01
Čim, čim, putniņ, čim putna bērniņš!
Ielēca krūmā, ta viņa muiža;
Nobira lapiņa, ta viņa sagša.
# 2678.00
Padziedi, putnini, pavītero,
Viss tavs lolojums manāji rokā.
# 2679.00
Puteniņš piena prasa,
Pa laipiņu tecedams.
Ko, dariji, puteniņ,
Savu govu neganijs?
# 2680.02
Apeņu putnam galviņa sāp,-
Kam gāja dziedāt apeņu dārzā.
# 2680.03
Apiņu putniņam gāliņa sāp,
Kam agri dziedaja vītienāi.
# 2680.04
Kas nu dziedās apiņu dārzā?
Apiņu putniņam galviņa sāp.
Pateikšu tēvam, pateikšu mātei,
Ko dara bērniņi apiņu dārzā;
Uguni kūra apiņu dārzā,
Apiņu maikstites nodedzinaja.
# 2680.05
Putniņš raudaja, galviņa sāpejā
Kam gāji, putniņ, apiņu dārzā?
Sūdzešu tēvam, sūdzešu mātei,
Ko dara meitenes apiņu dārzā:
Gan kūra uguni, rāceņus cepa,
Apiņu maikstites sadedzinaja.
# 2681.00
Putniņš sēdi zariņā,
Zara kanna rociņā:
Šogad laba vasariņa
Aiz visām vasarām.
# 2682.00
Sanāciet, lauku putni,
Meža putnu viesibās:
Dzeņam alus, dzilnai medus,
Strazdam sūrs brandaviņš.
# 2683.00
Žagatiņa, garastite,
Ta celiņa slaucitaja;
Cielaviņa mātes meita,
Ta tiltiņa taisitaja.
# 2684.00
Šo rītiņu miglu rīts,
Meža putni kāzas dzēra:
Cielaviņas meitu vedu
Žagatiņas dēliņam.
# 2685.00
Šodien sniga balts sniedziņš,
Šodien putni kāzas dzēra:
Šodien veda lūses meitu
Cauņu kunga dēliņam.
Tur bij lūgti brieži, lāči
Lūses meitas panakstos.
Ko jūs labu dabujat
Lūses meitas panakstos?
Dabujam skardas dvieļus,
Svina lietas pirkstanites.
# 2685.01
Sniedziņš sniga, putiņoja,
Meža putni kāzas dzēra:
Lauvas Ančis sievu ņēma
Lūša meitu Mārgrietinu.
Tur sajāja vilki, lāči
Lūša meitas panākstos.
Ko jūs laba dabujat
Lūša meitas panākstos?
Dabujam krusta dvieli,
Sametina pirkstānites.
# 2685.02
Sniedziņš sniga, putinaja,
Meža putni kāzas dzēra.
Tur sajāja brieži, lāči
Lūsas meitas panākstos.
Ko dabuja brieži, lāči
Lūsas meitas panākstos?
Tur dabuja krusta dvieli,
Alvas lietas pirkstainites.
# 2686.00
Sīki putni kāzas dzēra,
Strazdiņš tek raudadams,
Strazdiņš tek raudadams,
Ko būs ņemt vedejos.
Zaķitim līkas kājas,
Tas celiņa taisitajs;
Lūsitim asi nagi,
Tas kamanu turetajs;
Cielaviņa žigla sieva,
Ta viesišu saņēmeja;
Žagatiņa garastite,
Ta istabas slaucitaja;
Vārnas bērni puspelēči,
Tie būs gaļas kapataji.
# 2686.01
Lūsis ņēma caunes meitu,
Putni jāja vedibās.
Lācim bija brūni svārki,
Tas bij brūtes vedejiņš;
Zaķitim strupa aste,
Tas eglites nesejiņš;
Lapsiņai mīksta mēle,
Ta viesiņu saņēmeja;
Cielaviņa žigla sieva,
Ta galdiņa klājejiņa;
Cīrulitis mazputnitis,
Tas svecites nopuceja;
Vārna tāda puspeleka,
Ta gaļiņas vāritaja;
Vanagam līki nagi,
Tas gaļiņas pienesejs;
Krauklitim līks deguns,
Tas malciņas skalditajs;
Bezdeliga dūmu ložņa,
Ta bij trauku mazgataja;
Žagatiņa garastite,
Ta istabas slaucitaja;
Stārķitim garas kājas,
Tas ūdeņa pienesejs;
Cīrulitis, lakstigala,
Tie bij brangi muzikanti.
# 2686.02
Lustejieties, sīki putni,
Nu es ņemšos līgaviņu.
Kovārņam ir melni svārki,
Tas pātaru skaititajs;
Strazdiņš zirgu seglotajs,
Tam ir peleks mētelis;
Bebra dēliņš ormanitis,
Tam ir cauņa cepurite;
Zaķišam ir vieglas kājas,
Tas papriekšu tekulits;
Ķikutam ir gara stakle,
Tas karites turetajs;
Vālodzitei zaļas drēbes,
Ta viesiņu lūdzejiņa;
Lakstigalai daudz mēlišu,
Ta dziesmiņu sācejiņa;
Žagatiņa lēkataja,
Ta dancišu vīcejiņa;
Cielaviņai vieglas meitas,
Tās dancišu uzvedajas!
Vilciņam ir liela taure,
Tas stabuļu pūtejiņš;
Sunišam ir žiglas kājas,
Tas bundziņu sitejiņš;
Lāčam iraid lielas ķepas,
Tas malciņas skalditajs;
Vārniņai līki pleci,
Ta būs ūdens nesajiņa;
Krauklišam ir liels deguns,
Tas gaļiņas kapatajs;
Vāveritei kupla aste,
Ta galdiņa slaucitaja;
Bezdeligai melni brunči,
Ta rīciņu mazgataja;
Lapsai ir skaistas drēbes,
Ta vien brūtei līdza sēž.
# 2686.03
Līksmojaties sīki putni,
Dabas māte (?) kāzas taisa;
Nākat lieli, nākat mazi,
Nākat visi panākstos.
Kovārņam ir melni svārki,
Tas pāteru skaititajs;
Strazdiņš zirgu seglotajs,
Tam ir peleks mētelis;
Bebra dēliņš ormanits,
Tam ir cauņa cepurite;
Zaķišam ir vieglas kājas,
Tas papriekšu tekulits;
Ķikutam ir gara stakle,
Tas karites turetajs;
Vālodzitei zaļas drēbes,
Ta viesiņu lūdzejiņa;
Lakstigalai daudz mēlišu,
Ta dziesmiņu sācejiņa;
Žagatiņa lēkataja,
Ta dancišu vīcejiņa;
Cielaviņai vieglas meitas,
Tās dancišu uzvedajas!
Vilciņam ir liela taure,
Tas stabuļu pūtejiņš;
Sunišam ir žiglas kājas,
Tas bundziņu sitejiņš;
Lāčam iraid lielas ķepas,
Tas malciņas skalditajs;
Vārniņai līki pleci,
Ta būs ūdens nesajiņa;
Krauklišam ir liels deguns,
Tas gaļiņas kapatajs;
Vāveritei kupla aste,
Ta galdiņa slaucitaja;
Bezdeligai melni brunči,
Ta rīciņu mazgataja;
Lapsai ir skaistas drēbes,
Ta vien brūtei līdza sēž.
# 2686.04
Pūce, meitu izdodama,
Visus putnus kāzās lūdza.
Žagatiņa garastite,
Ta istabas slaucitaja;
Vārna tāda puspeleka,
Ta karošu mazgataja;
Zvirbulitis staļļa puisis,
Skortelite pakaklē;
Vanagam gari nagi,
Tas bij gaļas kapatajs;
Stārkam garis deguntiņis,
Tas pudeļu skalotajs;
Stērste bija viegla sieva,
Ta galdiņa klājejiņa;
Vālodzite garvalode,
Ta bij viesu saņēmeja;
Lakstigala daiļi dzieda,
Ta bij viesu mielotaja;
Emperlitis sarkankrūtis,
Tas bij brūtes vedejiņš;
Cielaviņa gludgalvite,
Ta bij brūtes mičotaja;
Mellais krauklis sēž aiz galda,
Alus kanna rociņā.
Strazdu vien neielūdza.
Tas dauzija biķerišus.
# 2686.05
Šorīt sniga jauns sniedziņis,
Meža putni kāzas dzer:
Šodien veda lūša meitu
Lāča kunga dēliņam.
Diži putni, mazi putni,
Visi jāja vedibās.-
Tu, lapsit, loka sieva,
Tu būs' galda klājejiņa;
Tu, vilciņ, stīvs vīriņ,
Tu kumeļu ganitajs;
Tev, zaķiti, lokas kājas,
Tu būs' brūtes kumeliņis;
Zvirbulitis pavāritis,
Nosviluši zābaciņi;
Tu, kraukliti, liels vīriņis,
Tu bij' gaļas kapatajs;
Tu, starkiti, gardegunis,
Tu bij' katla maisitajs;
Bezdeliga šerpa sieva,
Sauc dūšigi: čīgu čēgu!
Cielaviņa baltgālite
Baltautiņa sējejiņa;
Tu, vārniņa, puspeleka,
Tu uguna kūrejiņa;
Tu, naģite, kumpmugure,
Tu ūdeņa nesejiņa;
Žagatite garastite
Garā danča vedejiņa;
Lakstigala grazni dzied,
Ta bij dziesmu teicejiņa.
# 2686.06
Šorītē miglas rīts,
Nu putniņi kāzas dzēra.
Redz, ku' koši piedereja
Ierbes meita teterim.-
Gulbišam balti svārki,
Tas dižais vedejiņš;
Zaķits bija žiglis vīrs,
Tas bij vārta vērejiņš;
Dzenitim ass cieritis,
Tas bij malkas ciertejiņš;
Svētputnam garjas kājas,
Tas bij malkas nesejiņš;
Naģē kumpa mugurina,
Ta ūdeņa briņķetaja;
Stradiņš kunga sulainis,
Tas nazišu pucetajs;
Vārna laba rīku sieva,
Tai peleka villainite;
Žagatē garjastite,
Ta bij gaļas vāritaja;
Lakstigalē mīkstmutite,
Ta bij galda klājejiņa.
# 2686.07
Sila Ratķis iegāzēs
Lielajā niedrajā.[?]
Sīki putni sanākat
Sila dēla kāziņās.
Vilciņam rupja taure,
Tas stabules pūtejiņš;
Sunišam skaņa taure,
Tas bundziņas sitejiņš;
Vārniņai līki pleci,
Ta ūdens nesajiņa:
Krauklišam līks knāpiņš,
Tas gaļiņas kapatajs;
Žagatiņa garastite,
Ta pagalma mēsataja;
Lakstigala lokamēle,
Ta viesišu saņēmeja;
Vāverite kuplastite,
Ta galdiņa uzklājeja;
Vanagam lieli nagi,
Tas gaļiņas smēlejiņš;
Dzērvitei garš kakliņš,
Ta talerķu uzliceja;
Kovārņam melli svārki,
Tas pātaru skaititajs;
Ķikutam garas kājas,
Tas galdiņa slaucitajs;
Bezdeligai melli brunči,
Ta rīciņu mazgataja;
Cielaviņas vieglas meitas,
Tās dancišu uzvedejas;
Dzenišam raibi svārki,
Tas brūtites ormaniņš;
Zaķišam leitnes [?] kājas,
Tas celiņu vadonits;
Cīruļam strupi svārki,
Tas vārtiņu attaisejs.
Brūtitei ir zelta šnores
Ap vidus apšnoreta.[?]
Brūte brauce uz baznicu,
Dievs dod jaunus arajus.
# 2686.08
Sniedze alu padarija
Cīruliša kāziņās (kāziņām).
Vaica sniedze uz cīruļa,
Kas būs brūtes vedejiņš.
-Dzenišam raibi svārki,
Tas būs brūtes vedejiņš;
Melnais strads vieglis vīrs,
Tas būs vārtu vērajiņš;
Zaķišam kleinas kājas,
Tas kamanu vilcejiņš;
Ķikutam garas kājas,
Tas celiņa minejiņš;
Bezdeliga uķelite,
Ar viesiem runataja;
Cielaviņa gludgalvite,
Ta galdiņa klājejiņa;
Žagatai gar' astite,
Ta galdiņa slaucitaja;
Vārniņai melni svārki,
Ta katliņa mazgataja;
Krauklišam liela knāba,
Tas gaļiņas kapatajs;
Vilciņam liela rīkle,
Tas stabuļu pūtejiņš.
# 2686.09
Sniedze brūte bēdajās,
Kas nācis vedejos.
Baložam dzeltan' svārki,
Tas bij labs vedejtēvs;
Dzeņam bija raibas drēbes,
Tas bij labs brūtganbrālis.
Vārniņai līki pleci,
Ta ūdens nesejiņa;
Kraukļam bija līks deguns,
Tas gaļiņas kapatajs;
Žagatiņa viegla sieva,
Ta bij mājas saimeniece;
Cielaviņa smuks putniņš,
Ta viesiņu lūdzejiņa.
# 2686.10
Sniedze dara alutiņu,-
Kādus viesus sniedze gaida?
-Jau vakar, aizvakar
Sniedzes meita sadereta.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs brūtes ormaniņš!
-Dzenišam raibi svārki,
Tas bij brūtes ormaniņš.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas kamanu turetajs!
-Titilbiņš garkājiņš,
Tas kamanu turetajs.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs malkas cirtejiņš!
-Teteram garš deguns,
Tas bij malkas cirtejiņš.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs malkas nesejiņš!
-Glodeniņa malku nesa,
Cērpu galu laipodama.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas uguns kūrejiņš!
-Zalktis kūra uguntiņu,
Uz akmeņa guledams.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas ūdens nēsajiņš!
-Krauklišam melni svārki,
Tas ūdens nēsajiņš.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs gaļas kapatajs!
-Vārniņai zila galva,
Ta bij gaļas kapataja.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kāds būs pavāriņis!
-Zvirbulitis pavāriņis
Pelekām biksiņām.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs trauku mazgataja!
-Bezdeliga dūmu lozdna,
Ta bij trauku mazgataja.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs alus nesejiņa!
-Cielaviņa čakla meita,
Ta bij alus nesejiņa.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas istabu slaucitaja!
-Lapsitei kupla aste,
Ta istabu slaucitaja.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs dziesmu saucejiņš!
-Vilciņam dobja rīkle,
Tas bij dziesmu saucejiņš.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas bij dziesmu dziedatajs!
-Cīruļam smalks balsits,
Tas bij labs dziedatajs.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs danču vedejiņš!
-Žagatai gara aste,
Garu danču vedejiņa.
A, dzirdēs, a, redzēs,
Kas būs laba dancotaja!
-Stirnitei garas kājas,
Ta bij laba dancotaja.
# 2686.11
Sniedze dara saldu alu,-
Kādu viesi viņa gaida?
Gaida vēja vanaģeli,
Savas meitas brūtganiņu.
Pati sniedze bēdajās,
Kas būs viesu saņēmeja:
Lapsiņai mīksta mēle,
Ta būs viesu saņēmeja.
Pati sniedze bēdajās,
Kas būs dūdu pūtejiņš:
Vilciņam laba temme,
Tas būs dūdu pūtejiņš.
Pati sniedze bēdajās,
Kas būs galvas glauditajs:
Lācišam laba ķetna,
Tas būs galvas glauditajs.
Pati sniedze bēdajās,
Kas būs brūtes vedajiņš:
Strazdiņam īsi svārki,
Tas būs brūtes vedajiņš.
Pati sniedze bēdajās,
Kas būs brūtes izcēlajs:
Zaķišam vieglas kājas,
Tas būs brūtes izceēlajs.
Pati sniedze bēdajās,
Kas būs brūtes mičotaja:
Cielaviņa daiļa sieva,
Ta būs brūtes mičotaja.
Pati sniedze bēdajās,
Kas būs brūtes mielotaja:
Lakstigala trejvalode,
Ta būs brūtes mielotaja.
Pati sniedze bēdajās,
Kas būs galda slaucitaja:
Žagatiņa garastite,
Ta būs galda slaucitaja.
Pati sniedze bēdajās,
Kur ņemsim rīka sievu:
Vārna tāda puspeleka,
Ta būs laba rīka sieva.
# 2686.12
Strazdam sieva sadereta
Biezajā eglainē.
Domajam, gādajam,
Ko sūtam vešanās.
Lakstigala lielvalode,
To sūtam vešanās.
Dzenišam raibi svārki,
Tas par brūtes vedejiņu.
Ķikutam garas kājas,
Tas kamanu turetajs.
Irbe laba svelpejiņa,
Ta kumeļa dzinejiņa.
Zvirbulitis zirgu puisis,
Tam skotele pakaklē
Lācišam plata ķelva (ķepa),
Tas plāceņu plājejiņš.
Cīrulitis cekulitis,
Tas aliņa brūvetajs.
Krauklišam gara knāba,
Tas pie gaļas kapašanas.
Bezdeliga čurkstetaja,
Ta gaļiņas cepejiņa.
Vārniņai melni brunči,
Ta pie trauku mazgašanas.
Žagatiņa garastite,
Ta istabas slaucitaja.
Vāverei kupla aste,
Ta zābaku pucetaja.
Vālodzite viegla sieva,
Ta būs viesu saņēmeja.
Cielaviņa gludgalvite,
Ta viesiņu mielotaja.
Vilciņam liela taure,
Tas stabuļu pūtejiņš.
Lapsiņai vieglas kājas,
Ta dancišu vedejiņa.
Zaķišam bailigs prāts,
Tas pie vārtu stāvetajs.
# 2686.13
Circenim kāzas bija,
Blusa jāja vedibās.
Circenim zīda svārki,
Blusai mēļa villainite.
Zaķim bija strupa aste,
Tas bij trauku mazgatajs;
Lapsa tāda kuplastite,
Ta istabas slaucitaja;
Cielaviņa viegla sieva,
Ta bij danču vilcejiņa;
Žagatiņa garastite,
Ta bij viesu vaditaja;
Krupis tāds kuprainitis,
Tas maizites cepejinis;
Naģe tāda kumpmugure,
Ta ūdeņa nesejiņa;
Krauklis tāds lieldegunis,
Tas bij gaļas kapatajs;
Vārna tāda puspeleka,
Ta bij gaļas vāritaja:
Cielaviņa viegla sieva,
Ta kroniņa nojēmeja.
Blusa gāja ar circeni
Dietu mazo eņģeliti.
# 2686.14
Circenim kāzas dzēra,
Blusu lūdza vedibās.
Circens blusu dancot veda
Vienu mazu eņģeliti.
Naģe tāda kumpa, līka,
Ta ūdeņa briņģetaja;
Vārna tāda puspeleka,
Ta ugunes kūreja;
Krauklis tādis mellis vīris,
Tas brūtgana vakarbrālis;
Cielaviņa šmuidra sieva,
Ta kroniņa nojēmeja;
Stārciņam garš knābiņis,
Tas grāpiņa maisitajs;
Lūsiņai mīksta mēle,
Ta ir zupes smeķetaja;
Vāvereia kupla aste,
Ta istabas slaucitaja;
Lācis tāds stampatajs,
Tas ir gaļas kapatajs;
Vilciņš tāds čampatajs,
Tas ir lopu kāvejinis;
Zaķitim spicas ausis,
Tas ir sveču pucetajs;
Kaķitima spici nagi,
Tas ir galda klājejiņis.
# 2687.00
Sīli, sīli, būs tev tiesa,
Kam siliņu dedzinaji:
Rubeniša gaspažai
Vaska kurpes sadegušas.
# 2687.01
Sīli, sīli, nebūs labi,
Kam siliņu dedzinaji:
Tur sadega zelta kurpes
Rubenišu māmiņai.
# 2687.02
Zīle, zīle, tas būs ties',
Ka to mežu dedzinaji!
Teterei gaspažai
Zelta kurpes sadegušas.
# 2688.00
Pēteriti bāleliņi,
Kam siliņu dedzinaji?
Kur odziņas lasisim,
Kur telites ganisim?
# 2689.00
Simt mazi putniņi jūrmalē.
Ko tie tur dara jūrmalē?
Citi grazni dziedaja, citi gavileja,
Citi gauži raudaja kalniņa malā.
# 2690.00
Sloka dzina paipaliņu
Garam visu pura malu.
Ak tu traka gardegune,
Sējas putnu dzenadama.
# 2691.00
Vakar bija balta diena,
Šodien putni kāzojās:
Teters ņēma irbes meitu
Zaķits lēca panāksnos.
# 2691.01
Vakar sniga balti sniegi,
Meža putni kāzas dzēra:
Zaķits ņēma lūša meitu,
Vanags lēca panāksnos.
# 2691.02
Vakar sniga balti sniegi,
Šodien putni kāzas dzer:
Teters ņēma irbes meitu,
Es aizgāju panākstos.
# 2692.00
Viens gans nomira, citi gani raudaja.
Cūka raka dobiti augstā kalnā;
Dzeguze zvanija līkā bērzā;
Dzenis kala krustu sausā eglē;
Sīki mazi putniņi pātarus skaitija;
Lielais dunduris sprediķi sacija;
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt.
# 2692.01
Viens gans nomira, citi gani raudaja,
Visi mazi putniņi pātarus skaitija.
Cūka raka kapu augstā kalnā;
Dzenis kala krustu sausā kokā;
Dzeguze zvanija sausā eglē;
Buks lēca baļļā sprediķi sacit;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt.
Dievs paņēma pātagu: Ķiz, kaza, zemē!
Ķiz, kaza, zemē! Vaj es pats neredzu.
Kaza lēca zemē, nolauza ļipu,
Nolauza ļipu, iebļāvās: mē!
# 2692.02
Viens gans nomira, citi gani raudaja,
Cūka raka dobi, kaza krimta zārku;
Dzeguze zvanija sausas egles galiņā;
Dzenis kala krustu, zīle nesa ziņu,
Zīle nesa ziņu, lai cep pīragus.
# 2692.03
Viens gans nomira, citi gani raudaja.
Cūka raka dobiti, dzenits kala krustiņu;
Zīlite čī, čī čīvinaja,
Tēvam, mātei ziņu nesa.
# 2692.04
Viens gans nomira silāres malā,
Citi gani raudaja silāres malā.
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt.
Cūka raka kapu augstā kalnā;
Dzenis kala krustu sausā priedē;
Žagata zvanija līkā bērzā;
Visi mazi putniņi pātarus skaitija,
Vārdiņi ņudzeja smalkajos zariņos.
# 2692.05
Viens gans nomira, citi gani raudaja.
Dzenis kala krustu stabiņa galā;
Dzeguze zvanija eglites galā;
Zīle nesa ziņu tēvam un mātei,
Lai dara alu, lai cep karašas,
Lai taisa bēres mirušam ganiņam.
# 2692.06
Viens gans nomira, citi gani raudaja.
Cūka raka kapu, dzenis kala krustu;
Dzeguze zvanija sausa koka galā;
Zīlite žubite pātarus skaitija;
Dižais dunduris sprediķi sacija.
# 2692.07
Viens gans nomira, citi gani raudaja.
Cūka raka kapu augstā kalnā;
Dzenis kala zārku līkā bērzā;
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt;
Sīki mazi putniņi pātarus skaitija.
Žagata, bāba, bērzā sēdeja,
Sajauca putniņiem pātarus.
# 2692.08
Vins gons numyra,
Vysi gony raudova.
Ziejla niesia viesti
Tavam ar moti.
Tavs ar moti atsacieja:
Kad jyus ju nusytot,
Licit kur grybit,
Gryudit kocz purmalā.
Sorkons vieprys dubi roka,
Dzieņē krystu kola
Iz auksta koļna,
Loēs grudia, brydž moļa,
Bitie majzi ciepieja,
Boļta kuciejta svistu nieja,
A ciejrulaņcz olu dora
Kumelenia padieniā.
Ti dzier kungi un sulajni,
Ziami lejka doncujuti.
# 2693.00
Visas manas goda drēbes
Meža putnu mugurā:
Sīlim sagša, dzenim raibe,
Žagatai mēlenite.
# 2693.01
Visa mana daiļa rota
Meža putnu rociņā:
Dzenišam raibi svārki,
Dzilnai zaļa villainite.
# 2693.02
Visa mana goda rota
Meža putnu rociņā:
Dzenis manu raibit' nesa,
Dzilna mēļu villainiti.
# 2693.03
Visas manas greznas drānas
Meža putnu rociņāi:
Sīlei sagša, žagai raibe
Kraukļam mella mēlenite.
# 2694.00
Visi putni kāzas dzēra
Pavasara laicināi;
Pavasari sulas tek,
Nevajaga alutina.
# 2695.00
Cielaviņa kāzas dzēra
Daugaviņas maliņā;
Citi putni saskrējuši,
Biķeriti apgāzuši.
# 2696.00
Cīruliši meitu veda
Lakstigalas dēliņam.
Žagatiņa gauži raud,
Ka neņēma vedejos.
Vaj ta kāda vedejiņa
Mazajiem putniņiem!
2.1.2.2.5. Par putnu dziesmām un valodu. ( 2697 - 2702)
# 2697.00
Tīšam gāju mežmalā,
Putnu dziesmas klausities:
Zīle dzied, žube vilka,
Lakstigala vizinaja.
# 2697.01
Tīšam gāju mežmalē,
Putnu dziesmas klausities:
Zīle sāca, žube vilka,
Lakstigala vidžinaja.
# 2697.02
Tīšu gāju mežmalā,
Putnu dziesmas klausities:
Zīle vilka, stērste loka,
Lakstigala vizuļoja.
# 2697.03
Mežmalā ganidama,
Putnu dziesmas klausijos:
Zīle loka, žube vilka,
Lakstigala trīcinaja.
# 2697.04
Dzīsim, gani, mežmalā,
Putnu dziesmas klausities:
Stērste sauca, dzilna vilka,
Lakstigala vidzinaja.
# 2697.05
Trīs putniņi skaisti dzied
Vienā lazdu krūmiņā:
Zīle dzied, žube velk,
Lakstigala darinaja.
# 2697.06
Trīs putniņi skaisti dzied
Upes līča maliņā:
Zīle dzied, stārste velk,
Lakstigala vizinaja.
# 2697.07
Trīs putniņi grazni dzied
Diža meža maliņā:
Zīle sāca, žube vilka,
Lakstigala vizinaja.
# 2697.08
Trīs putniņi skaisti dzied
Straujas upes maliņā;
Viena zīle, otra žube,
Trešā pate lakstigala;
Zīle dzied, žube velk,
Lakstigala darinaja.
# 2697.09
Mežmalā vien staigaju,
Skaistu dziesmu klausitos:
Oši dzied, kļava velk,
Ozoliņš darinaja.
# 2697.10
Tīšu gāju mežmalā,
Putnu dziesmas klausities:
Nāk ezitis pukstedams,
Sērmulitis greznodams [?].
# 2697.11
Klausaties, darbinieki,
Kā dziedaja muižinieki:
Viķis dzied, Kole velk,
Sikateris gavileja;
Aiz ezera Reneberģis
Kā līgot nolīgoja.
# 2697.12
Klausaties, ceļa vīri,
Kā dzied Ērgļu krodzinieki:
Vimba dzied, Liburs velk,
Kaķarags darinaja.
# 2697.13
Trīs vīriņi koši dzied
Diža ceļa maliņāi:
Jukums sauca, Andrejs vilka,
Buļļu Brencis gavileja.
# 2698.00
Trīs putniņi koši dzied
Zaļa meža galiņāi:
Raibais dzenis, baloditis,
Mana sirds kā magonite.
# 2699.00
Trīs putniņi skaisti dzied
Ķeizar' dārza maliņā:
Viena zīle, otra žube,
Trešā pati ķeizariene (lakstigala).
# 2700.00
Trīs putniņi sīki čīrkst
Smalkā lagzdu krūmiņā;
Trīs meitiņas sīki dzied
Skaistā bērzu birztiņā.
# 2701.00
Trīs putniņi grazni dzied
Viņā lauka maliņē;
Tie duj gāja pannu, pannu,
Tas trešais rebu, rebu.
# 2702.00
Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Divi saka: ņemsim sievas!
Trešais saka: lai paliek!
Trešais saka: lai paliek
Līdz citam rudeņam.
2.1.2.2.6. Par zivīm: ķīsi, līdaku; par vēzi. ( 2703 - 2717)
# 2703.00
Ķīsis brauca pa Daugavu
Rakstitām kamanām:
Kas to ķīsi nepazina,
Cerej' lielu muižinieku.
# 2703.01
Ķīš' brauc ezerēi
Ar rakstat' kamanām;
Kas netic, tie cerē,
Domē liel' muiženiek.
# 2704.00
Ķīsits brauca par ezaru
Rakstitām kamanām;
Asaritis zirgu dzina,
Raudiņ' tura kamaniņas.
# 2705.00
Ķīsits brauca pār ezeru
Rakstitām kamanām;
Rakstat, bērni, karotites,
Sagaidat- ķīseliti.
# 2705.01
Ķīsels brauca par Daugavu
Rakstitām kamanām;
Ņemiet, bērni, karotites,
Sagaidiet ķīseliti.
# 2705.02
Ķīsels brauca par Daugavu
Rakstitām(i) kamanām;
Teciet, bērni, paltiņā,
Mazgajiet karotites.
# 2705.03
Ķīsele brauca pa Daugavu
Rakstitāmi kamanāma;
Eita, bērni, sagaidat
Rakstitāmi karotēma.
# 2705.04
Ķīsele brauca par Daugavu
Rakstitām kamanām;
Bērni gāja dancadami
Rakstitām karotām.
# 2705.05
Ķīsels brauca pār Daugavu
Rakstitām kamanām;
Mazi bērni pakaļ tek,
Karotiņas laizidami.
# 2716.01
Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Nu jās tavi precinieki:
Līdaciņa, gludgalvite,
Sedlo savu kumeliņu.
# 2716.02
Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Atjās tev precinieki:
Līdaciņa, gludgalvite,
Zelta grožu kustinaja.
# 2717.00
Vēzis ņēma līgaviņu,
Asarim saderetu.
Es vēzime atspītešu,
Es tam upi izlaidišu,
-Ja tu upi izlaidisi;
Es tev svārkus sagriezišu.
Ja tu svārkus sagriezisi,
Es tev šķēres salauzišu.
2.1.2.2.7. Par sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, siseni, tārpu, tauriņu. ( 2718 - 2753)
# 2718.00
Maza, maza bambalite,
Mēļi svārki mugurā;
Man bij tēvis, māmulite,
Man nebija mēļu svārku.
# 2718.01
Maza, maza bambalite,
Mēļi svārki mugurā;
Man aug govis, man aug vērši,
Man nav tādu mēļu svārku.
# 2718.02
Maza, maza bambalite,
Mēļa svārki mugurā;
Man bij govis, man bij vērši,
Man nebija mēļa svārki.
# 2719.00
Blusa kūla circeniti,
Pa pelniemi vārtidama.
Būs tādam gānekļam
Tādu putnu vārdzināt!
# 2720.00
Blusa kūla circeniti,
Pie matiem turedama:
Blusa sieva, maltu gāja,
Circens bērnu neaukleja.
# 2720.01
Blusiņ, sieviņ, maltu gāja,
Cirčam lika bērn' auklēt.
Circis bērnu neaukleja,
Circis bērnu spīdzinaja.
# 2720.02
Es klausos, es klausos,
Kas tur čakst aizkrāsnē;
Blusa kūla circeniti,
Uz cekula turedama:
Blusa, sieva, malt' gājuse,
Circens bērnus neauklejs.
# 2720.03
Klausies, visa istabiņa,
Lai es teicu pasaciņu.
Blusiņ' kūla circeniti,
Pie matiem vazadama:
Blusa, sieva, maltu gāja,
Circens bērnu neaukleja.
# 2721.00
Blusiņ' kūla circeniti,
Pie cepures turedama,
Kam circenis sakapē
Blusai zīda mēteliti.
# 2722.00
Dziedi, dziedi, circeniti,
Nu ir silta istabiņa;
Rītā salta istabiņa,
Tad dziesmite sajukuse.
# 2723.00
Eita, bērni, skatities,
Kādi joki aizkrāsnī:
Blusa kūla circeniti,
Aiz cekula turedama.
# 2723.01
Eita, bērni, skataties,
Kas pa namu rībinaja:
Blusa kūla circeniti,
Pie matiem turedama.
# 2723.02
Es klausosi, es klausosi,
Kas kaktā klaudzinajā:
Blusa kūla circeniti,
Aiz ausim turedama.
# 2723.03
Kas tos pīšļus putineja
Istabiņas dibenē?
Blusa kūla circeniti,
Gar zemiti vazadama.
# 2743.02
Ubadziņi bizeneja
Siltajā saulitē,
Visi savas kulites
Upitē samērkuši.
# 2743.03
Salti pūta ziemas vēji,
Sāka veči bizenāt,
Savas kules pakārdami
Sausa koka stumbanā.
# 2744.00
Kas mežā klaudzejās?
Kas tik dikti dimdejās?
Ods no koka nosakrita
Uz ozula saknitēm.
# 2744.01
Upapa, trallala!
Kas mežāi norībeja?
Knausis krita no ozola,
Iekrīt pašāī biezienāi.
# 2744.02
Ods nokrita no ozola
Uz ozola saknitēm;
No ta oda kritumiņa
Visa zeme norībeja.
# 2744.03
Ods nokrita no ozola
Uz ozola saknitēm;
Tur ielauze krūšu kaulu,
Trīs ribiņas no sāniem.
# 2745.00
Kas tur kliedza, kas tur sauca
Viņu pusi Daugavai?
Odam kāja nodegusi
Pieguļnieku guntiņā.
# 2745.01
Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā pusē Daugaviņas?
Odam kājas nosvilušas
Pērnajā līdumā.
# 2746.00
Nosavēru ganidama,
Kas kavās patiltē:
Dundurs sita savu tēvu,
Odiņš savu māmuliņu.
# 2747.00
Odiņš sita savu tēvu,
Dundurs savu māmuliņu;
Man būt' gauži noraudāt,
Aiz smiekliem nevareju.
# 2748.00
Odiņš kūla masaliņu,
Pie kociņa piesiedams.
Apdomā, grēcenieks,
Cik ta visa nesejiņa.
# 2748.01
Odiņš kūla masaliņu,
Aiz matiem turedams.
Ak, tu liels grēcinieks,
Cik viņai muguriņas.
# 2749.00
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Meža putni tiesajās:
Ods nosita savu tēvu,
Dundurs savu māmuliņu.
# 2749.01
Trīs dieniņas lietus lija,
Meža putni tiesajās:
Oda dēli nokoduši
Spāram tēvu, māmuliņu.
# 2749.02
Rītu, rītu, ne šodien,
Būs mežā liela tiesa:
Ods nosita savu tēvu,
Dundurs savu līgaviņu.
# 2750.00
Visas pļavas aiz upites
Pilnas zīda pavedienu:
Zirneklitis sagšas auda
Mūsiņām māsiņām.
# 2751.00
Dziedi, dziedi, sisainiti,
Ne tev tēva, ne māmiņas:
Zirgs nospēra tavu tēvu,
Zoses māte māmuliti.
# 2752.00
Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā meža maliņā?
Tārpiņš vērpa zīda diegu
Zeltitā ratiņā.
# 2753.00
Putniņ, tauriņ, mācies peldēt,
Tavs tēvs namu dara ūdeņa vidū.
2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā. ( 2754 - 2827)
# 2754.00
Ābelitei zelta ziedi,
Ziedej' purva lejiņā.
Kad tev bija zelta ziedi,
Kam neziedi kalniņā?
# 2755.00
Pūt, ziemeli, nelaid salnas,
Laid ābelei noziedēti,
Laid ābelei noziedēti,
Līdz baltaju āboltiņu.
# 2756.00
Ziedi, balta ābelite,
Es paklāju villainites,
Lai birst tavi balti ziedi
Uz manām villainēm.
# 2757.00
Ziedi, ziedi, ābelite,
Kas kaiš tevim neziedēt,
Nekait tevim rīta salnas,
Ne ziemeļa auksti vēji.
# 2757.01
Ziedi, ziedi, ābelit,
Kas tev kait neziedēt,
Ne tev kait rīta salna,
Ne ziemeļa aukstumiņš.
# 2757.02
Ziedi, ziedi, ābelite,
Kas kait tevim neziedēt;
Ne tev kait rīta saule,
Ne aukstais ziemelits.
# 2758.00
Viņpus upes melni alkšņi
Sudrabiņa lapiņām.
Ej, brāliti, nolauziesi,
Nes mazai māsiņai.
# 2759.00
Drebi, drebi, apšu lapa,
Kas jel tevi drebinaja?
Vēja māte drebinaja,
Apakš tevi stāvedama.
# 2760.00
Aijo, aijo, bērzu birz',
Tavu daiļu augumiņ'!
Pirmak zaļa, pēc dzeltana
Kā viens vaska ritenis.
# 2760.01
Ai, zaļā bērzu birze,
Tavu skaistu augumiņu!
Papriekš zaļa, pēc dzeltena
Kā viens vasku ritenits.
# 2760.02
Ai, zaļā bērzu birze,
Tavu skaistu ziedešan'!
Priekšu zaļa, pēc dzeltena
Kā viens vasku ritenits.
# 2760.03
Vai, vai bērzu birzs,
Tavu skaistu cekuliņu!
Pirmak zaļa, pēc dzeltena
Kā tas vasku ritenits.
# 2760.04
Zaļa, zaļa bierztaliņa,
Pirmak zaļa, pēc dzeltena,
Pirtmak zaļa, pēc dzeltena
Kā viens vasku rituliņis.
# 2760.05
Ai, tu āra ataudziņa,
Kā tu skaisti nolīgo!
Pirmak zaļa, pēc dzaltana
Kā tis vasku ritenits.
# 2761.00
Ai, zaļaja ataudziņa,
Kā es tevi sen taupiju!
Ne rīkstites nenogriežu,
Brāļam govis ganidama.
# 2762.00
Ai, zaļaja birztaliņa,
Ko uz mani žēli raudi?
Zaru vien nolauzos,
Svētu rītu ganidama.
# 2762.01
Vai, zaļā bierztaliņa,
Ko vēl mani gauži raud'?
Es, garam ganidama,
Rīkstu vien nolauzos,-
Rīkstu vien nolauzos,
Nopinos vaiņadziņu.
Vēlejos nepinusi,
Ne garam ganijusi,
Tautas mani gūtiņ guva
Pa vaiņaga pinumiņu.
# 2762.02
Vai, zaļais bērztulinis,
Ko uz manis gauži raudi?
Es, garam ganidama,
Rīkstit' vien nolauzos.
# 2762.03
Ai, zaļaja birzetiņa,
Ko es tevim skādes daru?
Rīkstit' vien nosalaužu,
Ik rītiņa ganidama.
# 2762.04
Ai, sīkā ataudziņa,
Ko es tev žēl dariju?
Vienu rīkstit' vien nogriezu,
Svētu rītu ganidama.
# 2762.05
Kalabad tu, bierztaļa,
Uz manim žēli raud'?
Nosalauzu vienu rīksti,
Svētu rītu ganidama.
# 2762.06
Ko ta zaļa bierztaliņa
Uz manim žēli raud?
Es rīkstiti vien nolauzu,
Svētu rītu ganidama.
# 2762.07
Raud zaļaja birža koki!-
Ko es tav ļauna daru?
Garam vien ganidama,
Vienu zaru nolauzos,-
Vienu zaru nolauzos,
Nopinos vaiņadziņu.
# 2763.01
Bērziņš mani aicinaja:
Nāc, meitiņa, slotu griezt;
Griez, meitiņa, visus zarus,
Virsainites vien negriez.
# 2763.02
Bērziņš lūdza ganu meitu:
Griez rīkstiti kur griezdama,
Griez rīkstiti kur griezdama,
Galotnites vien negriez.
# 2764.00
Bērziņš mani aicinaja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt;
Griez, meitiņa, zarus manus,
Galotniti vien negriez,
Lai palika galotnite
Vējiņam vēdināt.
# 2764.01
Bērziņš mani aicinaja:
Nāc, meitiņa, puškoties;
Griez zariņu no zariņa,
Atlaid manu galotnit',
Atlaid manu galotniti
Vējiņam vēdzināt.
# 2764.02
Bērziņš mani aicinaja:
Nāc, meitiņa, slotu griezt;
Griez zariņus, pazarites,
Negriez pašu galotnit',
Lai palika galotnite
Vējiņam vēdināt,
Vējiņam vēdināt,
Man pašam lepoties.
# 2765.00
Bērziņš meitas aicinaja:
Nākat, meitas, slotas griezt;
Griežat, meitas, pazarites,
Negriežat galotnites,
Lai paliek galotnite,
Kur putnam uzmesties.
# 2765.01
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galoknites nelaužat;
Lai palika galoknite,
Kur putnami uzmesties.
