02401 - 02600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas. ( 2044 - 3087)
2.1.2.2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas. ( 2133 - 2880)
2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku. ( 2218 - 2423)

# 2401.00
Vilks dara alu niedrajā,
Aicina kaziņu danciša vest.
-Neiešu, neiešu danciša vest,
Kam manus bērniņus aiznesavi.

# 2401.01
Vilks dara aliņu niedrajā,
Aicina ganiņu aliņa dzert.
- Neiešu, vilciņi, aliņa dzerti,
Kam manas kaziņas aiztramdiji.

# 2402.00
Gudra caunit' i bijusi,
Gudri bērnus audzejusi:
Kad kājiņas apāvusi,
Tad ielaida siliņā.

# 2403.00
Caune auda audekliņu
Zaļajāi prieditē,
Zīda nīts, zelta šķiets,
Sudrabiņa atspolite.

# 2404.00
Caune auda audekliņu
Sausas egles galiņā;
Atskrej vēja vanadziņš,
Sajauc caunes audekliņu.

# 2405.00
Caune guļ kārkliņos,
Zelta kurpes kājiņās;
Jauni puiši bandenieki,
Nava tādu zābaciņu.

# 2406.00
Caune mežu izdevuse,
Vāverite nopierkuse;
Izdzierduse lūšu māte
Sit plaukstinu plaukstināi.

# 2406.01
Cauna mežu izdevuse,
Lūša māte nopierkuse;
Sajutuse vāverite,
Paukstas vien sasituse.

# 2407.00
Caune mete audekliņ'
Garas egles galiņā:
Atjāj Dieva div' dēliņi.
Sajauc caunes audekliņ'.

# 2408.00
Cauna meta audekliņu
Pa sīkāmi prieditēm;
Sajāj caunas medinieki,
Sajauc caunas audekliņu.

# 2409.00
Caune meta audekliņu
Sausas egles galiņā;
Skrien bitite, sit spārniņus,
Sajauc caunes audekliņu.

# 2410.00
Caune meta audekliņu
Sausas egles galiņā;
Vāverite uzgājusi
Sajauc caunes audekliņu.

# 2411.00
Caune meta audekliņu
Staiga purva maliņā;
Kas godigs tēva dēls,
Saņem caunes audekliņu.

# 2412.00
Caune silu pārdevuse,
Vāverite atpirkuse;
I šodien caunes bērni
Ar vāveri ienaidā.

# 2412.01
Caune mežu pārdevusi,
Vāverei nezinot.
Ir šodien caunes bērni
Ar vāveres ienaidā.

# 2412.02
Šoziem caune ar vāveri
Bij lielā ienaidā:
Caune silu pārdevuse,
Vāverite atpirkuse.

# 2413.00
Caune silu pārdevuse,
Vāverite atpirkuse.
Šodien tek caunes bērni
Sila malu, raudami.

# 2413.01
Caune silu pārdevuse,
Vāverite atpirkuse.
Gauži raud caunes bērni,
Sila malu tecedami.

# 2414.00
Caune vilka audekliņu
Visgaram sila malu;
Liela pulka irbu nāca,
Sajauc caunes audekliņu.

# 2415.00
Cauna vilka audekliti
Visgaram sila malai.
Velc, caunit, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā.

# 2416.00
Caunitei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Tie nobira skanedami
Pa zariņu zariņiem.

# 2417.00
Caunitei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Tie skaneja, tie zvadzeja
Pa zariņu zariņiem.

# 2417.01
Caunitei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Tie skaneja, tie žvadzeja
No zariņa zariņā.

# 2417.02
Pieci pirksti caunitei,
Pieci zelta gredzentiņi;
Visi pieci noskaneja,
Eglitē uzlecot.

# 2418.00
Jūgsim cūcinu silitē,
Brauksim Rigas pilitē.
Rigas kungi brīnesies,
Kādi viesi še atbrauca.

# 2418.01
Jūgsim cūciņu, seglosim kaziņu,
Brauksim Rigas tirdziņā.
Rigas kungi brīnijās,
Kādi viesi še atbrauca,
Vienam kliģis, otram raģis.
Suns sita bungas, kaķe stabuleja,
Ķipars dancaja raibām biksām.

# 2418.02
Jūgsim cūciņas, sedlosim kaziņas,
Brauksim Rigas tirdziņā.
Visi Rigas namnieciņi
Skatijās, kur Vāci brauc.
Suns sit bungas, kara vīri spēlē,
Ķipari danco raibām biksēm.

# 2418.03
Jūgsim sirmit', seglosim ragel',
Brauksim Rigā, kā citi Vācieši.
Izbrauc vis' Rigas pil',
Brīnums, ērms, kāds kumeliņš!
Suns sit bungas, kara vīrs spēlē,
Ķipars danco ar raibām biksēm.

# 2419.00
Cūk' ar vepri kaudzi meta
Viņā lauka galiņā;
Suns ar kaķi sviestu dara,
Viens otram nedodami.

# 2420.00
Cūka taisa čabuliņas,
Jakāp zīļu ozolā;
Ikām cūka čabas taisa,
Jav zīlites nobirušas.

# 2421.00
Cūka cepe kukuliti,
Sakās braukt ciemiņā.
-Kādu velnu viežņa nāk
Ar tik garu deguniņu!

# 2422.00
Cūciņa ceļu tek,
Siveniņi ceļa malu,
Austiņas kustinaja,
Kājiņas čabinaja,

# 2423.00
Cūku man seglojiet,
Jūdziet kazu kamanās,
Lai es braucu uz Maskavu,
Uz citiem lielmaņiem.

2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli, ( 2424 - 2649)

# 2424.00
Apgāzās baložam
Dīķī kviešu vezumiņš;
Trīs birkavi, seši podi,
Tas baloža vezumiņš.

# 2425.00
Baloditis ūzu prasa,
Ozolā tupedams;
Kur es ņemšu, balodit,
Man nav ūzu nesataja.

# 2426.00
Dūku, dūku, baloditi,
Kas tavā kuzniņā?
Čīčas, pupas, kanupejas,
Sarkanās(i) vabolites.

# 2426.01
Cīruliti, baloditi,
Kas tavā(i) guziņā?
Kviešu praudi, siņupites,
Sarkanās(i) vabolites.

# 2426.02
Dziedi, dziedi tu, putnini,
Kas tavā mādzinā?
Pus' pupinas, pus' zirniša,
Pus' melna vaguliša.

# 2426.03
Puteniņ, puteniņ,
Kas tavā mādziņā?
Trīs zirniši, trīs pupiņas,
Trīs mazie vaguliši.

# 2426.04
Bingu, bungu, bungainiti,
Kas bērnami vēdarā?
Pupiņas, zirniši, kaņepu graudiņi.

# 2427.00
Dūku, dūku, baloditi,
Manā griķu druviņā;
Kad es iešu griķu pļaut,
Nocirtišu deguntiņu.

# 2427.01
Pūti, pūti, baloditi,
Manā griķu druviņā;
Kad es iešu griķu pļaut,
Nocirtišu deguniņu.

# 2427.02
Ruļļu, ruļļu, cīruliti,
Manā griķu druviņā;
Kad es iešu griķu pļaut,
Nocirtišu deguniņu.

# 2427.03
Rubu, rubu, teteriti,
Manā griķu druviņā;
Kad es iešu griķus pļaut,
Nocirtišu deguntiņu.

# 2427.04
Nekukē, dzeguziņ,
Manē tēv' ozolē;
Rītē ies griķ's pļaut,
Nocirs tavu deguniņ'.

# 2428.00
Izpuceju baloditi,
Kam celiņa nerādija;
Man satrūka zelta groži,
Apkārt Bausku važojot.

# 2429.00
Kur tu brauksi, baloditi,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Braukš' uz Rigu, pārdoš' linus,
Pirkšu zelta gredzeniņu.

# 2430.00
Mana tēva ozolā
Pieci simti balodišu.
Lādej' plinti līdz galam,
Nošauj' visus balodišus.
Uz ta viena šāvieniņa
Trīs dieniņas birtin bira,
Trīs dieniņas birtin bira,
Līdz nobira balodiši.

# 2431.00
Pūru, puspūru olu dēj
Mana sieva, balodite!
-Vaj tu rūc, vaj nerūc,
Driķos tevi nelaidišu.

# 2432.00
Pūti, pūti, baloditi,
Ne tu manu bēdu pūti:
Pats tu pūti savu bēdu,
Savus bērnus barodams.

# 2432.01
Pūti, pūti, baloditi,
Pats tu savu bēdu pūti,
Savus bērnus aukledams,
Nelaimiti redzedams.

# 2432.02
Pūtin pūta, rūcin rūca
Mazais sila balodits;
Pats izpūta savas bēdas,
Savus bērnus barodams.

# 2433.00
Pūti, pūti, baloditi,
Tava sieva nevesela,
Kam ta gāja zirņu zagt
Otra vīra druviņā.

# 2433.01
Rūci, rūci, baloditi,
Tava sieva nevesela,
Kapēc gāja tava sieva
Manā griķu druviņā.

# 2433.02
Pūti, pūti, baloditi,
Tava sieva nomirusi,
Kam tu laidi savu sievu
Otra vīra druviņā.

# 2433.03
Sīlis kliedza, sīlis brēca,
Sīļam sieva nomiruse.
Kam, sīliti, miežus ēdi
Bandenieka tīrumā.

# 2434.00
Čuči, zelta baloditi,
Cukuriņa būdiņā!
Citi putni savus bērnus
Pa krūmiem izkaisijši.

# 2435.00
Ļaudis muļķi, kaisa zierņus,
Es bij gudra, salasiju
Sarkanajā kulitē.

# 2435.01
Muļķis vīrs zirņus kais',
Es bij' gudris, salasiju
Pa vienam graudiņam.

# 2436.00
Kamēr māte viesi vada,
Tikmēr bērni gaļu cep!
Iztek tauki ugunī,
Vidžu, vidžu, čirrks!

# 2437.00
Kuko augsti, dzeguzite,
Laid balstiņu līdz zemei!
Augšā tevi Dieviņš dzird,
Zemē mani bāleniši.

# 2438.00
Kūko birzē, dzeguzite,
Neba ilgi tu kūkosi:
Atnāks Jānits, Pēterits,
Iet' projami kūkodama.

# 2439.00
Kuko, kuko, dzeguzite,
Tu kuko, es lello;
Tu zaļā birzitē,
Es brāliša laukmalā.

# 2439.01
Kuko, kuko, dzeguzite,
Tu kukoji, es raudaju;
Tu kukoji birzitē,
Es raud' birzes maliņā.

# 2439.02
Kuko, manu dzeguziņu,
Tu kukeju, es raudeju,
Tu kukeju zaļā birzē,
Es raudeju sētiņē.

# 2440.00
Kuko, manu dzeguziti,
Es preti atkukošu,
Es preti atkukošu,
Kā savai māsiņai.

# 2441.00
Kuko, mana dzeguzite,
Ziedošā ābelē,
Lai zied tavi spārnu gali,
Kā ābeles balti ziedi.

# 2442.00
Kuko, mana dzeguzite,
Zelta laipu laipodama;
Kad pārlūza zelta laipa,
Kuko niedres galiņā.

# 2443.00
Kūko, zelta dzeguzite,
Nekūkosi rītvakar:
Nošaus tevi rītvakar
Jūras malas zvejnieciņi.

# 2444.00
Kūko, zelta dzeguzite,
Sudrabiņa ozolā,
Kam atstāji zaļu birzi
Daugaviņas maliņā.

# 2445.00
Kūkodama, dzeguzite
Pras' ganam kukuliša
Vaj tu traka, dzeguzite,
Ta ganam pašam nav.

# 2446.00
Kūkodama, dzeguzite
Prasa man kukuliša.
Kur es ņemšu kukuliti,
Man vēl nava arajiņa;
Vēl manam arajam
Māmuliņa kājas āva.

# 2447.00
Nekūko, dzeguzite,
Aramā zemitē!
Ganiņš tev šautru svieda,
Arajiņš veleniņu.

# 2448.00
Nekūko, dzeguzite,
Aramā zemitē!
Kūko purva maliņā,
Kur neara bāleliņi.

# 2448.01
Nekūko, dzeguzite,
Aramā zemitē!
Kūko pura maliņā,
Sausas egles galiņā.

# 2449.00
Nekuko, dzeguzite,
Mana tēva ozolā;
Skrej pār jūru kukodama,
Kuko niedres galiņā.

# 2450.00
Nekuko, dzeguzite,
Ziedošā ābelē;
Ja tev nava cita koka,
Kuko niedres galiņā.

# 2450.01
Kam kūkoji, dzeguzite,
Mana tēva ozolā?
Ja tev nav zaļas birzes,
Kūko ievas galiņā.

# 2451.00
Ko, dzērvite, tu klaigā,
Tīru puru bradadama?
-Man nokrita zelta piesis,
Ar kīviti dancojot.

# 2452.00
Dzenišam raibi svārki,
Tam skrodera nevajag;
Dzērvitei garas kājas,
Tai tiltiņa nevajaga.

# 2453.00
Visi putni skaisti dzied,
Dzenis vien nedziedaja;
Kādu jodu tas dziedās,
Prauli vien vēderā.

# 2453.01
Visi putni koši dzied,
Kā, dzeniti, tu nedzied'?
-Kāda vella es dziedašu,
Sausi prauli vēderā.

# 2453.02
Visi putni grazni dzied,
Megnis vien nedzied grazni;
-Kāda vēja es dziedašu,
Prauli vien vēderā.

# 2453.03
Citi putni tā sacija:
Kapēc dzenis nedziedaja?
Kāda dzeņa dziedašana,
Sausi prauli vēderā.

# 2453.04
Citi putni tā sacija:
Kam, dzeniti, nedziedaji?
-Akli, stulbi, ko dziedašu,
Prauli vien vēderā.

# 2453.05
Tu, dzeniti, skaists putniņi,
Kam tu koši nedziedaji?
-Ko, nelaime, es dziedašu,
Plauli [?] vien vēderā.

# 2454.00
Vai, ezera gaigaliņa,
Tavu skaistu cekuliņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva,
Ūdens virsu līgojot.

# 2455.00
Atskrien jūras gaigaliņa,
Apzeltiti spārnu gali;
Iesameta Daugavā,
Aizzadega Daugaviņa.

# 2456.00
Ko dara, ko dara gaigalu bērni?
Cits sēd zeltā, cits sudrabā,
Cits rauda basām kājiņām.

# 2456.01
Ko, jauna būdama, es nedariju!
Ielēcu gaigaļa laiviņē.
-Ko dara, ko dara gaigaļa bērni?
Cits sēd zeltē, cits sudrabē,
Cits sēd basām kājiņām.

# 2457.00
Ar gailiti Rigā braucu,
Div' auziņas vezumā;
Rigas kungi brīnijās:
Tāds zirdzinis, tāds vezumis.

# 2457.01
Ar irbiti Rigā braucu,
Trīs pūriņi vezumā;
Saka Rigas namnieciņi:
Kāds vilcejs, tāds vezumis.

# 2457.02
Ar kaķiti Rigā braucu,
Trīs irbites vezumā.
Kāds kumeļš, tāds vezums,
Tāds es pats braucejiņš.

# 2458.00
Ar gailiti Rigā braucu
Div' zirdziņu vezumiņu.
Ar to smagu vezumiņu
Ne radiņi nepazina.

# 2459.00
Ar gailiti Rigā braucu,
Trīs zirniši vezumā.
Kamēr pats māju prasu,
Apēd zirgs vezumiņu.

# 2459.01
Ar gailiti Rigā braucu,
Tris zirniši vezumā.
Pats iegāju krodziņā,
Zirgs apēda vezumiņu.

# 2459.02
Ar kaķkiti Rigā braucu,
Trīs irbites vezumā.
Kamēr pats māju prasu,
Zirgs apēda vezumiņu.

# 2459.03
Ar vilciņu Rigā brauču,
Kazu vežu vezumā.
Kamēr prasu mājas vietu,
Zirgs apēda vezumiņu.

# 2460.00
Ar gailiti Rigā braucu,
Tris zirniši vezumā;
Rigas kungi brīnijās,
Kas par lielu vezumiņu.

# 2460.01
Ar kaķiti Rigā braucu,
Tris zirniši vezumā;
Rigas kungi brīnijās
Par to lielu vezumiņu.

# 2461.00
Ar gailiti Rigā braucu,
Trīs zirniši vezumā.
Rigas kungi man vaicaja,
Kur es tādu zirgu ņēmu.
Rigā pirku, naudu devu,
Vidzemēi audzinaju.

# 2461.01
Ar gailiti Rigā braucu,
Trīs zirniši vezumā.
Rigas kungi brīnejās,
Kur es tādu zirgu ņēmu.
Rigā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldinaju;
Zīda aste, zelta krēpes,
Sudrabiņa pakaviņi.

# 2462.00
Ar gailiti Rigā brauču,
Trīs zirniši vezumā.
Rigas kungi priekšā nāce,
Siekiem naudu mēridami.

# 2462.01
Ar gailiti Rigā braucu,
Teter' vedu valdzinā.
Rigas kungi preti nāca,
Siekim naudu solidami.

# 2463.00
Ar gailiti Rigā braucu,
Trīs zirniši vezumā;
Tāpat ari mājās tiku,
Kā tie citi ceļa vīri.

# 2464.00
Ar gailiti Rigā braucu,
Trīs zirniši vezumā;
Tāpat mani māte gaida,
Kā i(r) citu ceļa vīru.

# 2465.00
Dziedi, dziedi tu, gailiti,
Ar to kaula deguniņu!
Dziedadams nopelniji
Kaņepišu vāceliti.

# 2466.00
Gailis vistu mīļi tur'
Par visim putniņim;
Dabon miezi mēslienāi,
Sauc vistiņu raudadams.

# 2467.00
Gailits brauca kaņepēs
Ar sudraba vāģišiem,
Vista sēd vāģišos,
Cekuliņu grozidama.

# 2468.00
Gailits gāja ar vistiņu
Sev vietiņas mekleties;
Vista nesa paladziņu,
Gailits vārtu atslēdziņu.

# 2469.00
Gailits saka uz vistiņu:
Brauksim miežu tīrumā;
Divi sirmi kumeliņi,
Četri vaska skrituliši,
Zelta groži, vara pīcka,
Sudrabiņa iemauktiņi.

# 2469.01
Pul, vistiņ, pul, gailit,
Uz to miežu līdumiņu;
Divi bēri kumeliņi,
Četri vaska riteniši.

# 2469.02
Put, vistiņa, put, gailit,
Brauksim miežu darziņā;
Četri kalti riteniši,
Pieci sirmi kumeliņi.

# 2469.03
Ucaca, trallala!
Zvirbuls brauca žagaros;
Četr' akmeņa riteniši,
Četri bēri kumeliņi.

# 2470.00
Gailits saka uz vistiņas:
Kur mēs abi gulesim?
Dziļa ziema, īsas kājas,
Tāļu salmu gubenits.

# 2470.01
Gailits saka uz vistiņu:
Kur šonakt(i) gulesim?
Dziļi sniegi, īsas kājas,
Tāļu salmu gubenits.

# 2470.02
Gailits prasa vistiņai:
Kur mēs divi gulesim?
Īsas kājas, dziļš sniedziņš,
Tālu salmu gubenits.

# 2470.03
Gailits vistu aicinaja:
Iesim salmu gubenī!
Dziļa ziema, īsas kājas,
Tāļu salmu gubenits.

# 2470.04
Tu gailitis, es vistiņa,
Kur mēs abi čāpasim?
Īsas kājas, gari ceļi,
Tāļu salmu gubenits.

# 2470.05
Čabu, čabu, vist' ar gaili,
Kur jūs abi čabasiet?
Īsas kājas, dziļš sniedziņš,
Tāļu salmu gubenite.

# 2470.06
Cibu, cabu, vist' ar gaili,
Kur jūs abi čāpasiet?
Īsas kājas, dziļi dubļi,
Tālu salmu gubenits.

# 2470.07
Cibu, cabu, vist' ar gaili,
Kur jūs abi čāposiet?
Īsas kājas, garš celiņš,
Tāļu salmu gubentiņš.

# 2471.00
Gailits saka uz vistiņas:
Līdisim kaņepēs;
Rītu būs lietus diena,
Nevar tālu vazaties.

# 2471.01
Gailits saka uz vistiņu:
Vilksimies kaņepēs;
Rītu būs draņa laiks,
Nevar tāļu vazaties.

# 2471.02
Gailits vistu vedinaja:
Līdisim kaņepēs;
Rītā būs svēta diena,
Nedrīkst tāļu vazaties.

# 2472.00
Gailits tek pa priekšiņu,
Kaņepites bārstidams;
Vistiņ' tek no pakaļas,
Kaņepites lasidama.

# 2473.00
Kas kait gaiļam nedziedati,
Rītā auzas, vakarā;
Kas nabaga teteram,
Sīki bērza pumpuriši.

# 2474.00
Kur teceji tu, gailiti,
Spalvaiņām kājiņām?
-Es teceju ciemiņos,
Sav' māsiņu apraudzit.

# 2475.00
Vista, vista, adi cimdus,
Gailits taisa ragaviņas;
Rītu būs dziļš sniedziņš,
Tad brauksim Liepajā.

# 2476.00
Vistiņa, gāgiņa, palīdzi dziedāt.
Es tev līdzešu pautiņus dēt.

# 2477.00
Cibu, cabu, cābuliti,
Ielaid mani istabā,
Es tev došu baltu vistu,
Ar visiem cālišiem.

# 2478.00
Cibu, cabu, cābuliti,
Ielaid mani istabā,
Es tev vērpšu tavus linus,
Tavu linu pakuliņas.

# 2479.00
Cibu, cabu, cābuliti,
Ko tu vedi vezumā?
-Sievu vedu, bērnus vedu,
Pats teceju kājinām.

# 2480.00
Grieza grieza rudzišos,
Paipaliņa kārkliņos:
Griezai rudzi piedereja,
Paipalai smalki kārkli.

# 2481.00
Grieza grieza rudzišos,
Paipaliņa maliņā;
Grieza griez': briestiet, rudzi!
Paipaliņa: pūt [?], pelavas.

# 2482.00
Grieze griež rudzišos,
Paipaliņa papardēs;
Grieze griež tīrus rudzus,
Paipaliņa papardites.

# 2482.01
Grieze grieza rudzu lauku,
Paipaliņa ābuliņu.
Griez, griezite, tīrus rudzus,
Paipaliņa ābuliņu.

# 2483.00
Grieze grieza rudzišos,
Paipaliņa pļaviņā:
Grieze grieza maizes klaipu,
Paipaliņa siena vālu.

# 2484.00
Grieze grieza rudzišos,
Paipaliņa pļaviņā.
Aiziet grieze no rudziem,
Paipaliņa no pļaviņas.

# 2485.00
Bijus' ir, bijus' ir
Gulbišam māmuliņa:
Šūpuliti vien atradu
Ezeriņa maliņā.

# 2486.00
Kas gulbiti baltu taisa,
Ka ne jūras ūdentiņš?
Kas bērniņus lietā lika,
Ka ne tēvs, māmuliņa?

# 2487.00
Irbe tek lejiņā
Zeltainām kājiņām.
Ko tai bij notecēt,
Zelta kārkli lejiņā.

# 2488.00
Piederēt piedereja
Irbes meita teteram:
Ta māceja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.

# 2488.01
Rubeniņ teterit,
Ņem irbiti līgaviņu:
Ta māceja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.

# 2488.02
Es bij' maza meitenite,
Es māceju maizi cept
No bērziņa pumpuriem,
No ābeļu lapiņām.

# 2488.03
Es savam bāliņam
Irbit' vedu līgaviņu,
Ta māceja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.

# 2488.04
Ira man četri dēli,
Būs man četras vedekliņas:
Ačam Grieta, Lauram Kača,
Jēkabam Madaliņa;
Pēteram, pastaram,
Tam atvedu irbes meitu,
Ta māceja maizi cept
No bērziņa pipariem.

# 2488.05
Tam tēvam seši dēli,
Tam būs sešas vedekliņas:
Kristaps ņēma Dores meitu,
Ievaldits Cēsolieti,
Jāņam Līze, Lauram Kača,
Pēteram Madaliņa;
Jēkabam, pastaram,
Tam iedevu irbes meitu,
Ta māceja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.

# 2489.00
Kaij' sauc, kaij' brēc,
Kaijei bērni pazuduši.
Nebrēc, kaij', nesauc, kaij',
Tavi bērni jūrmalā.

# 2490.00
Ķīvits mani kaitinaja
Aiz upites līciņā;
Kad es skriešu, tad noņemšu
Ķīvišam cepuriti.

# 2491.00
Kikotam garas kājas,
Apkārt tek ezariņu;
Man piekusa div' bēriši,
Pēc ķikota dzenoties.

# 2492.00
Ķikutiņš alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Krupits nesa ūdentiņu
Salīkušu muguriņu.

# 2492.01
Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpinaja?
Ķikutiņš alu dara
Kumeliņa pēdiņā.

# 2492.02
Ķikutiņš alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es teceju misas dzert,
Viņš ar kausu mugurā.

# 2493.00
Apkaustiju kraukļam kājas,
Aizstelleju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnijās,
Kam tas tāds kumeliņš.

# 2493.01
Es apkalu kraukļam kājas,
Nostelleju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnijās,
Kādi zirgi Vidzemē.

# 2493.02
Apkaustiju kraukļam kājas,
Aizstelleju Vāczemē:
Vāczemnieki brīnijās,
Kāds Vidzemes kumeliņš.

# 2493.03
Apkaustiju kraukļam kājas,
Braucu Poļu zemitē;
Poļu kungi brīnejās,
Kādi Vācas kumeliņi.

# 2493.04
Apkautijis kraukļam kājas,
Es nojāju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnijās,
Kas par melnu kumeliņu.

# 2493.05
Es apkalu kraukļam kājas
Tēraudiņa pakaviem.
Es aizjāju Vāczemē
Līdz saulites lēkumam,
Vāczemnieki brīnejās:
Tavu melnu kumeliņu!
Tavu melnu kumeliņu,
Tavu staltu jājejiņu!

# 2494.00
Ak tu krupju lakstigala,
Tavu jauku dziedašanu!
Man māmiņa maizes deva,
Es tik grazni nevareju.

# 2495.00
Ak tu krupja lakstigala,
Tavu jauku dziedašanu!
Man pazuda raibulite,
Tavu dziesmu klausoties.

# 2496.00
Ak tu zelta lakstigala,
Nelaidies rāvienā,
Visi tavi spārnu gali
Zeltitām lāsitēm.

# 2496.01
Sudrabiņa lakstigala,
Nelaidies rāviņā,
Visi tavi spārnu gali
Sudrabāi laistijās.

# 2496.02
Sudrabiņa lakstigala
Nolaidasi rasiņā;
Visi viņas spārnu gali
Sudrabiņa lāsitēs.

# 2496.03
Sudrabota cielaviņa,
Nelaidies rāvenā,
Paliks tavi spārnu gali
Sudrabiņa lāsitēm.

# 2496.04
Ak tu zelta lakstigala,
Kam laidies rāvienā?
Atlūst [?] tavi zelta spārni
No rāviena lāsitēm.

# 2497.00
Es pazinu to putniņu,
Kas dzied vēlu vakarā:
Ta daiļā lakstigala
Dzelteniemi spārniņiem.
Ai, mīļā lakstigala,
Dziedi visu vasariņu!
Kas tev kaiti nedziedati
Zaļajāi birzitē.

# 2498.00
Kur dziedaji, lakstigala,
Kad es tevi neredzeju?
-Kuplajāi bērziņāi,
Zemajāi zariņāi.

# 2499.00
Lakstigala ciemāi brauca,
Strazdiņš vārtu vērejiņš;
Strazdiņš vārtus neatvēra,
Atver lauka cīrulits.

# 2500.00
Visi putni skaisti dzied,
Lakstigala nedziedaja;
Lakstigala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā.

# 2501.00
Kur bi, kur bi? - Tirgū, tirgū.
Ko pirk', ko pirk'? - Zirgu, zirgu.
Cik nodev', cik nodev'? - Ort', ort', ort'.
Kāds bi, kāds bi? - Klibs, klibs, klibs.

# 2502.00
Kur brauksiet, medņa bērni,
Vāģišos sasēduši?
-Brauksim priežu siliņā,
Smalkajās prieditēs.

# 2503.00
Visi ļaudis to zinaja,
Ka mednitis burinaja;
Cielaviņa, lakstigala,
Tās bij dziesmu dziedatajas.

# 2504.00
Duju, duju, paipaliņa,
Smalku kārklu krūmiņā;
Ko tai bija nedujāt,
Pilna māga kukainišu.

# 2504.01
Puļu, puļu, paipaliņa,
Smalkā lazdu krūmiņā;
Kas tev vainas nepuļot,
Pilna māga kukainišu.

# 2504.02
Ruļļu, ruļļu, cīruliti,
Papardišu krūmiņā;
Kas kaiteja neruļļot,
Pilna guza vabolišu.

# 2504.03
Grazni dzied cīrulitis
Papardites krūmiņā;
Kā viņš grazni nedziedās,
Pilna kuzma vaboliņu.

# 2505.00
Kuko pūce, lello megnis
Mana tēva ozolā;
Dievs dod man vīram tapt,
Tu noskriesi putedama.

# 2505.01
Klieca pūce, lēlo lēlis
Mana tēva ozolā;
Dievs dod mane vīram tapt,
Tu noskriesi putedamis.

# 2506.00
Kur, pūcit, trikšķinasi,
Ar tiem skalu vāģišiem?
-Braukš' uz Rigu tiesaties,
Zēni mani plucinaja.

# 2507.00
Pūce brauca Vāczemēi
Ar baloža māmuliti.
Kur jemsim citu pūci,
Kur baloža māmuliti?

# 2508.00
Pūce, pūce, peleķite,
Citus putnus nicinaja;
Pate Dieva sodijama,
Platu galvu vazajās.

# 2509.00
Tu, pūcite platactiņa,
Ko tie tavi bērni dara?
-Mani bērni kājas aun,
Jāt cāļiem panākstos.

# 2510.00
Pupucite pupu prasa,
Ozolā tupedama.
Kur es ņemšu, pupucit,
Man nav pupu arajiņa.

# 2510.01
Pupucite pupas prasa,
Ozolā sēdedama.
Pras', pupuce, tam pupiņas,
Kam ir pupu sējejiņš.

# 2511.00
Ai, skaistaja raudavite,
Kam tu bridi rāvajāi;
Kā nu nāksi kalniņāi
Rāvaināmi kājiņām.

# 2512.00
Daugavā dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpinaj'?
Rauduvite pirti kūra,
Savus bērnus pērdinaj'.

# 2513.00
Dūmi kūp ezerā,-
Kas tos dūmus kūpinaja?
Raudavite pirti kūra
Gaigališa dēliņam.

# 2513.01
Uz ezera dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpinaja?
Raudaviņa pirti kūra
Gaigaliņa dēliņam.

# 2513.02
Aiz kalniņa dūmi kūp,-
Kas tos dūmus kūpinaja?
Raudavite pirti kūra
Gaigaliņas dēliņam.

# 2513.03
Ik vakara dūmi kūp
Zaļajā priedajā:
Raudavite pirti kūra
Baltajām gaigalām.

# 2513.04
Dūmi kūp ezerā.-
Kas tos dūmus kūpinaja?
Raudavite pirti kūra
Pirmajam dēliņam.

# 2514.00
Pārpeldeja par Daugavu
Pelekā raudaviņa,
Ne tai mirka zelta spārni,
Ne sudraba cekuliņš.

# 2515.00
Raudevite zilgalvite,
Vij ūdeņa vainadziņu;
Zila bija tava galva,
Zils ūdeņa vainadziņš.

# 2515.01
Ai, ūdeņa raudaviņa,
Vij ūdeņa vaiņadziņu;
Dzelten' bija tev galviņa,
Zaļš ūdena vaiņadziņš.

# 2516.00
Žagatiņa kāzas dzēra
Vidū jūras uz akmiņa;
Es gribeju kāzās iet,
Vilks apēda kažociņu.

# 2517.00
Žagatiņa pirti kūra,
Savu vīru gaididama;
Zīda kreklis padusē,
Zelta slota rociņā.

# 2518.00
Žagatiņa putru vāra,
Pelit' nesa ūdentiņu.
Teci pate, žagatiņa,
Pelit' ceļa nezinaja,
Pelit' ceļa nezinaja,
Kur aciņa lejiņā.

# 2519.00
Sī, sī, zīlite, kur tavs tēvs?
Kur tavs tēvs, kur tava māte?
-Skambinu kapos apakš līka bērza.

# 2520.00
Zī, zī, zīlite raušus cepa, -
Kādus viesus tu gaidiji?
-Atjās zaķitis sarkanu bārzdiņu
Manu meitiņu lūkoties.

# 2520.01
Cī, cī, zīle raušus cepa, -
Kādus viesus gaididama?
Atjāj zaķis sarkanbārdis,
Zīles meitu lūkoties.

# 2520.02
Ķī, ķī, zīle rausi cepa,
Gaida vasar' [viesi?] atejam.
Atskrej zaķis sarkanbārdis
Ābolainu kumelinu.

# 2520.03
Zīle žube raušus cepa,
Lepnus viesus gaididama:
Atjāj zaķis sarkanbārdis
Sila segli mugurā.

# 2520.04
Zū, zīle raušus cepa, -
Kādu viesi gaididama?
Atskrien zaķis sarkankrūtis
Raibajiem kamzoļiem.

# 2520.05
Čī, čī, zīlite izcep raušus,
Atskrej zaķits sarkanu bārdu.

# 2521.00
Sī, sī, zīlit! Zīle cepa pīrag',
Ar sarkan' bārzdiņ' izskrēja zaķitis,
Ar kaulu sedlit' un lūku piešiem;
Kaņepu kauliņus par iemauktiņu;
Vistiņas spārniņus par mētelit';
Kaķiša astiņa par zobiniņ'.

# 2521.01
Ķī, ķī, zīlite raušus cepa.
Atskrēja zaķitis sarkanu krūti,
Kriju sedli mugurā,
Kaņupkaulu iemauktiņi,
Vistas kāja pātegā,
Ruņča aste zobenā.

# 2521.02
Čū, čū, lapsa jāja,
Kriju sedli, lūku kāpšli,
Kaņup' kaulu iemauktiņi,
Vistas spārni mētelits,
Kaķes aste zobentiņš.

# 2521.03
Zū, zū, lapsa jāja
Kriju seglu, lūku kāpšļu,
Kaņip' kaulu iemauktiņ';
Vistas spārnu meiteļam;
Kaķes aste zobenam.

# 2522.00
Zīl' ar strazdu mācijās
Sausas egles galiņā;
Zīle strazdu izmācija
Igauniski trallināt.

# 2523.00
Zīle saka: ķī, ķī, ķī!
Vālodzite: vāluvil!
Zīle saka: tautas jās;
Vālodzite: bāleliņi.

# 2523.01
Zīle saka: čī, čī!
Lakstigala: triku, triku!
Zīle saka: tautas nāk;
Lakstigala: brāleliņi.

# 2524.00
Zīle mani aicinaja
Kaņepēs šūpoties.
Ai, zīlite, ai, žubite,
Pušu lūza kaņepite.

# 2525.00
Zīle žubi aicinaja
Kaņepišu dārziņā.
Ej tu viena, es neiešu,
Man vakar šautri svieda.

# 2525.01
Zīle žubes aicinaja:
Nāc, māsiņa, kaņepēs!
-Es jau biju vakardien,
Tik ar šautru nenosita.

# 2525.02
Zīl' ar žubi aicinaja:
Nāc, vistiņ, kaņapēs!
-Ej tu viena, es neiešu,
Man vakar šautru svieda.

# 2526.00
Zīle žubi aicinaja
Pār Daugavu riekstu šķīt.
Atskrien žube raudadama,
Jau riekstiņi nobiruši.

# 2527.00
Zīlite žubite audeklu meta,
Atskrēja vanags, samudžinaja.

# 2528.00
Zīlite žubite, ta mana māsiņa,
Ta skaisti dziedaja upites malā.

# 2529.00
Zīlitei žubitei
Melnums astes galiņā.
Nesmejat, citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.

# 2530.00
Čī, čī, zīlite, kur tavi bērniņi?
-Tīruma galā akmeņu krastā.

# 2531.00
Sniedze kliedza, sniedze švilpa,
Pura gailis kladzenaja;
Pura gailis kladzenaja,
Sniedzei meitu noņemdams.

# 2532.00
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod zosu ganiņam;
Zosis kliedza ezerā,
Es raudaju maliņā.

# 2532.01
Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod mani zosganam;
Zosas peld Daugavā,
Ganiņš raud maliņē.

# 2533.00
Guž, guž, tēvaini, tēvs tevi kaus;
Man būs kājiņa par ganijumu.

# 2534.00
Sargies, tēviņi, nu tevi dors!
Visi mazi bērniņi puļķišus drāza;
Dors tevi no priekšas, no pakaļiņas.

# 2535.00
Apapā, trallalā!
Strazdam daiļa līgaviņa:
Strazdiņš ņēma dzeņa meitu
Dēļ ta raiba kažociņa.

# 2536.00
Dziediet nu, strazda bērni,
Nu nedzied lakstigala;
Lakstigala nedziedaja,
Sējas laika gaididama.

# 2537.00
Igauniski strazdiņš dzied
Rigas torņa galiņā;
I es gribu mācities
Igaunisku valodiņu.

# 2538.00
Melni strazdi, puspeleki,
Kur jūs nakti gulejat?
Purviņā uz cintiņas
Zem bērziņa žagariņa.

# 2539.00
Melni strazdi, puspeleki,
Kur šo nakti gulesat?
-Šai ciemā smalka birzs,
Tur šo nakti gulesim.

# 2540.00
Opu, opu, Pāvuleņ,
Strazdenč jēme līgaveņ';
Visa zeme zīdiņūs,
Visi kūki lapeņos.

# 2541.00
Padziediet, strazda bērni,
Nu nedzied lakstigala;
Lakstigala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā.

# 2541.01
Padziedam, strazda bērni,
Nu nedzied lakstigala;
Lakstigala aizmigusi
Straujupites maliņā.

# 2541.02
Dziedat skaisti, mazi putni,
Lakstigala nedziedaja;
Lakstigala aizmigusi
Straujas upes maliņā.

# 2542.00
Pūtin pūta, dūcin dūca
Melnais strazds ar balodi;
Sapūtuši, sadūkuši
Lielu vēju, aukstu laiku.

# 2543.00
Strazdiņš jāja pieguļā
Ar peleku mēteliti;
Ne pa vārtiem neizjāja,
Iejāj zelta ozolā.

# 2544.00
Viņ' ļauds ēd olas,
Viņ' ļauds ēd gaļu,
Kas man dos, kas man dos!
Ni katla kārs,
Ni guns kūrs,
Pietic's, pietic's kā citi vīri.

# 2545.00
Ai, ai, zvirbuli, kad jemsi sievu?
Rudeni, rudeni pa miežu laiku.

# 2546.00
Ai, ai, zvirbuli, kad ņemsi sievu?
-Rudeni, rudeni par miežu laiku.-
Visus putniņus kāzās aicina,
Pūcite palika neaicinata.
Pūcite aizgāja neaicinata,
Pūcite apsēdās galdiņa galā.-
Zvirbulis paņēma pūciti dancot;
Pūcite nomina zvirbulim kāju,
Zvirbulis izknāba pūcitei acis.
Pūcite aizgāja pie kunga sūdzēt.
To sprieda kundziņš, to gaspažiņa:
Pūcitei vajaga pēriena dabut.

# 2546.01
Cīrulis nomina pūcei kāju;
Pūcite nogāja pie kunga sūdzēt.
To saka kundziņš, to gaspažiņa:
Kam gāji kāzās neaicinata.

# 2547.00
Zvirbuls kāzas sataisija
Un daudz gastu saprasija.
Visi putni saskrēja,
Strada vien nebija.

# 2548.00
Kas tur čaukst, kas tur čaukst
Aiz ta miežu līdumiņa?
Teteritis vīzes pina,
Vedis irbi baznicā.

# 2549.00
Rubenits bungas sita
Zaļa bērza virsunē,
Pumpurišus kaisidams
Sīkajiem putniņiem.

# 2550.00
Rubenits bungas sita
Zaļa bērza virsunē,
Sīkus putnus traucedams,
Lai neēda pupuriņu.

# 2550.01
Rubenits rubeneja
Zaļa bērza virsunē,
Pumpurišu nedodams
Sīkajiem putniņiem.

# 2551.00
Rubenitis rubinaja
Pura bērza galiņā:
Aicinaja savus radus
Pie bērziņa pumpuriem.

# 2551.01
Rubenitis rubinaja
Zaļa bērza virsotnē;
Citus brāļus aicinaja:
Te saldani pupuriši.

# 2551.02
Rubeniņš bungas sita
Bērziņā sēdedams;
Citus putnus aicinaja:
Še saldeni pumpuriņi.

# 2551.03
Sīki putni kāzas dzēra
Sīkajosi kārkliņos;
Aicinaja citus putnus:
Še ir saldi pumpuriņi.

# 2552.00
Rubi, rubi, rubeniti,
Purva bērza galiņā;
Gan tu rītu rubināsi
Mana tēva tarbiņā.

# 2552.01
Tiri, tiri, rubeniti,
Sausas egles galiņā;
Gan tu rītu tirināsi
Mana tēva kulitē.

# 2552.02
Teterits rubinaja
Mana tēva lejinā.
Rubi, rubi, teterit,
Mana tēva lejinā;
Gan tu rītu rubināsi
Mana tēva kulitē.

# 2552.03
Rubenits rubeneja
Sausas egles galiņā;
Citu rītu rubenēsi
Mana tēva kulitē.

# 2553.00
Rubu, rubu, teteriti,
Tava sieva nomiruse.
Nava tiesa, nava tiesa,
Vakar ēda pumpurišus.

# 2553.01
Rubu, rubu, teteriti,
Tava māte nomirusi.
Nava tiesa, nava tiesa,
Vakar ēda pumpurišus;
Vakar ēda pumpurišus
Purvja bērza galoknē.

# 2553.02
Dūku, dūku, baloditi,
Tava sieva nomiruse.
Nava tiesa, nava tiesa,
Par lauciņu pārteceja.

# 2554.00
Rubu, rubu, teteriti,
Tava sieva nomirusi.
Ņemsi citu, nebūs tāda,
Pakaļ bērni netecēs.

# 2554.01
Vērdi, vērdi, rubeniņ,
Tava sieva nomirusi.
Ņems' tu citu, nebūs tāda,
Mīs pabērnus kājiņām.

# 2554.02
Rubeniņ, teterit,
Tava sieva nomirusi.
Ņemsi citu, nebūs tāda,
Tavu bērnu nebaros.

# 2554.03
Dūku, dūku, balodit,
Tava sieva nomiruse.
Ņemsi citu, nebūs tāda,
Tavus bērnus nemīlēs.

# 2554.04
Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam sieva nomiruse.
Ņems' tu citu, nebūs tāda,
Tavus bērnus nemīlēs.

# 2555.00
Teteriti rubeniti,
Glabā savu līgaviņu!
Es redzeju strēlenieku
Gar mežmalu staigajam.

# 2555.01
Teteriti rubeniti,
Sargā savu līgaviņu!
Es redzeju bisnieciņu
Būdiņā ielienot.

# 2556.00
Visi putni skaiški dzied,
Ūbelite rūcin rūca,
Ūbelite rūcin rūca,
Tij dziedāt nemāceja.

# 2557.00
Visi putni šaī zemē,
Vālodzites vien nevaid;
Tad vēl nāca vālodzite,
Kad lapoja ozoliņi.

# 2557.01
Visi putni šaī zemē,
Vālodzites vien nebija;
Tad atnāca vālodzite,
Kad ozola lapas plauka.

# 2558.00
Palaid mani, vārnina,
Paskaitišu pātarinus:
Zilis tavis kuzulinis,
Peleks tavis mētelitis.
Kas var tādu nopelnit,
Tas var tādu nesāt.

# 2559.00
Vārna sauca, vārna bļāva,
Vārnai pauti izzuduši;
Ganu bērni izņēmuši,
Palaunadzi turedami.

# 2560.00
Es apkalu vanadziņu,
Aizsūtiju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnojās,
Vidzem's putni bruņas nes.

# 2561.00
Stalti brauca vanadziņš
Sniedzes meitas kamanās;
Apsagāza kamaniņas
Siļa dēla tīrumā.

# 2561.01
Augstu brauca zvirbulitis,
Sniedzas meita kamanās;
Apgāzās kamaniņas
Ķikutiņa druviņā.

# 2562.00
Trīcēt trīc tas kociņš,-
Kas kociņa galiņā?
Sudrabots vanadziņš
Timerēt timereja.

# 2562.01
Cīksti, cīksti tu, kociņi,
Kas jel tevi cīkstinaja?
Div' sudraba vanadziņi
Timerēt timereja.

# 2563.00
Atskrien vēja vanaģels,
Sapliķē baloditi;
To vajaga bezkauņam,
Kam araja sēklu lasa.

# 2564.00
Paldies saku vanagam,
Kas balodi izpuceja,
Kam tas manus zierņus lasa,
Manu druvu retu taisa.

# 2565.00
Čuči guli, baloditi,
Čukuriņa būdiņā;
Visu dienu vanadziņis
Apkārt tevi lidinaja.

# 2566.00
Čuči guli,baloditi,
Cukuriņa būdiņā;
Atskrej rītu vanadziņš,
Nokož manu baloditi.

# 2567.00
Aij, vanagi, vanadziņ,
Kam tik augstu lidinaj'?
Irbu māte paslēpās
Smalkajā krūmiņā.

# 2568.00
Es redzeju irbju pulku
Aiz kalniņa rotajam;
Dod, Dieviņ, miglas rītu,
Uzlaidišu vanadziņu.

# 2569.00
Nosakliedza vanadziņis
Dziļa meža maliņā,
Izbaidija irbju pulku
No brāliša rudzu lauka.

# 2570.00
Nosakliedza vanadziņš
Staiga purva maliņā;
Sasatrūka irbu draudze,
Aiz kalniņa gulejuse.

# 2570.01
Aizakliedza vanadziņš
Staigžņa purva maliņā;
Sasatrūka irbju draudze,
Kur bij katra gulejuse.

# 2570.02
Skaņi kliedza vanadziņš
Diža meža maliņā;
Izbijās irbju pulks,
Aiz kalniņa guledams.

# 2570.03
Skaļi kliedza vanadziņis
Diža meža maliņā,
Izbaideja irbes bērnus,
Aiz kalniņa guledam.

# 2571.00
Redz, kur skaisti piedieneja
Irbes meita vanagam:
Irbes meita kurpitēs,
Vanadziņis zābakos.

# 2572.00
Trīs irbites purinaja
Avotiņa maliņā;
Purin', irbe, nepurini,
Viena būsi vanagam.

# 2573.00
Vanags jēma pūces meitu,
Lūdza ierbi panākstos.
Neiet ierbe, nelaiž meitu,
Ar vanagu ienaidāi:
Kam vanagis miglas rītu
Ierbes bērnus kliedinaja.

# 2574.00
Pūce liela mediniece,
Nava svārku mugurā:
Vanagami pieci dēli,
Visiem lūša kažociņi.

# 2575.00
Pūce, pūce lielcekule,
Pacel krēslu vanagam:
Vanagami gari spārni,
Piekūst dienu lidinot.

# 2575.01
Pūces meita lielcekule,
Taisi gultu vanagami,
Vanagami nabagami
Vaska spārni piekusuši,
Vaska spārni piekusuši,
Garu dienu lidinot.

# 2576.00
Pūce, pūce platacite,
Pacel krēslu vanagam;
Ja tu krēslu nepacelsi,
Noplūks tavu cekuliņu.

# 2577.00
Pūce, pūce platu galvu,
Pacel krēslu vanagam,
Lai apsēde vanadziņis
Ar saviemi bērniņiem.

# 2578.00
Pūce, pūce platu galvu,
Pacel krēslu vanagam;
Vanags tevi palīdzēs
Grūtajās dieniņās.

# 2579.00
Vanadziņš brīnijās,
Pūcei auga skaisti bērni.
-Kas tev bēda(s), vistu zagli,
Kāda māte, tādi bērni.

# 2579.01
Vanags prasa zīlitei:
Kur tu tādus bērnus ņēmi?
-Kas tev bēda, vanadziņ,
Kāda māte, tādi bērni.

# 2579.02
Vanags prasa zīlitei:
Kur tu tādus bērnus ņēmi?
-Pate šķīlu, pat' pereju,
Pat' godigi izvadaju.

# 2580.00
Žagatiņa žadzinaja,
Grib vanaga sieva būt;
Īsi spārni, gara aste,
Nevar līdzi lidināt.

# 2580.01
Gana grib žagatiņa
Ar vanagu lidināt;
Īsi spārni, gar' astite,
Nevar līdzi lidināt.

# 2580.02
Žagatiņa lielijāsi
Vārnai līdzi lidināt;
Īsi spārni, gara aste,
Nevar līdzi lidināt.

# 2581.00
Zīle liela paregone,
Savas nāves neparedz:
Spalvas vien noputeja,
Vanagam nosperama.

# 2581.01
Zīle liela dievradzite,
Savu dienu neparedz:
Spalvas vien putejās,
Vanagam nosperot.

# 2582.00
Skaisti dzied zaļa zīle
Sausas egles galiņā;
Vaj tu dziedi, vaj nedziedi,
Noknāps tevi vanadziņš.

# 2583.00
Ai, vanag, vanadziņ,
Kam tik augstu lidinaji?
Kam tu skrēji pār upiti
Uz manām vistiņām?

# 2584.00
Eita, bērni, skatities,
Ko tās vistas kladzinaja.
Vanags sēd ozolā (vītolā)
Dzelteniem zābakiem.

# 2585.00
Gailits brauca kaņepēs
Ar sidraba vāģišiem;
Vanags sēd ozolā
Zaļas acis grozidams.

# 2586.00
Ik kuram, ik kuram
Ira savs rājejiņš:
Baltajām vistiņām
Pelekais vanadziņš.

# 2587.00
Vanadziņš lidinaja,
Baltu vistu gribedams;
Gudras bija baltas vistas,
Ieteceja kaņepēs.

# 2587.01
Zemu, zemu lidinaja
Baltu vistu vanadziņš;
Baltas vistas gudras bija,
Sateceja kaņepēs.

# 2588.00
Dzeltanā cielaviņa,
Netup' ceļa maliņā;
Vanagam asi nagi,
Noraus tevim cekuliņu.

# 2589.00
Lai bij nagi, kam bij nagi,
Vanagam asi nagi:
Tas noķēra cielaviņu
Vidū gaisa lidojot.

# 2589.01
Lai bij nagi, kam bij nagi,
Vanagam skarbi nagi:
Tas noķēra cielaviņu
Vidū jūras uz akmiņa.

# 2589.02
Sargies, sila cielaviņ,
No ta vēja vanadziņa!
Lai ir nagi, kam ir nagi,
Vanagam ir asi nagi:
Vidū jūras guļbi ķēre,
Dzirkstelaiņus viļņus mete.

# 2590.00
Sargies, lauka cielaviņa,
Šaus tev' Zviedru vanadziņš,
Šaus tev' Zviedru vanadziņš
Ar tiem vaska cimdiņiem.

# 2591.00
Trīs dzeltenas cielaviņas
Patiltē peldejās;
Trīs peleki vanadziņi
Tilta viersā lidinās.

# 2592.00
Dzeltenā cielaviņa
Uz ezera velejās:
Zīda krekli, zelta vāle,
Sudrabiņa veletava.

# 2592.01
Kas tur daili velejās
Daugaviņas maliņāi?
Oša beņķis, liepas vāle,
Velē zīda nēzdaudziņus.

# 2593.00
Cielava balgāle, daudz tavu bērniņu?
-Divi gul, divi kuļ, divi brauc mežā.

# 2593.01
Cielava balgāle, daudz tavu bērniņu?
-Divi gul, divi kuļ, seši brauca mežā;
Divi velk, divi stum, divi tek pakaļ.

# 2593.02
Cielava balgāle, va tev daudz bērnu?
-Duj' gul, duj' kuļ, duj' dzina ganos,
Duj' dzina ganos, seši brauca mežāi;
Duj' stūma, duj' vilka, duj' teceja pakaļ.

# 2593.03
Cielaviņ baltgalvit, daudz tav bērnu?
-Divi gul, divi maļ, divi dzen ganos,
Divi dzen ganos, seši brauc mežā;
Div' stumj, div' velk, divi tek pakaļ.

# 2594.00
Cielaviņa gudra sieva
Gudri bērnus audzinaja:
Apakš tilta virs ūdeņa,
Lai ganiņi nedabu.

# 2595.00
Cielaviņa kāzas dzēra
Vidū jūras saliņā.
Es ar būtu kāzās gājis,
Kaut būt tādas kamaniņas.

# 2596.00
Cielaviņa ligzdu taisa
Brāļa staļļa galiņā.
Taisi, taisi, cielaviņa,
Samīs brāļa kumeliņi.

# 2597.00
Augši dzied cīrulitis
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņis
Aiz šo visu pasaulit'.

# 2597.01
Cīrulitis augsti dzied
Par visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Par visiem ļautiņiem.

# 2598.00
Augstu dzied cīrulitis
Pār visiem putniņiem;
Augsta Dieva valdišana
Pār visiem ķēniņiem.

# 2599.00
Guli, guli, cīrulit,
Papārdites krūmiņā,
Lai saulite neredzeja
Tavu daiļu cekuliti.

# 2600.00
Izdzirdu cīruli pavasar dziedot;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.

# 2600.01
Izdzirdu cīruli, negoda putnu;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.

# 2600.02
Izdzieda cīruļi, negoda putni;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.

# 2600.03
Padzied cīrulis, negoda putnis;
Pārdevu kažoku, cik nenosalu.

# 2600.04
Cīrulis dziedaja, vasara nāca;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv