2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas. ( 2044 - 3087)
2.1.2.2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas. ( 2133 - 2880)
2.1.2.2.1. Dažāda satura. ( 2133 - 2217)
# 2201.00
Vecais tēvs bullu [?] bārdu
Nelaiž bērnu baznicā;
Cik iet bērni baznicā,
Tik ar bullu mugurā.
# 2201.01
Vecais tēvs, bolbārdits,
Nelaiž bēnu baznicā;
Sadzen bēnus cūkkūtī,
Do ar kūju par muguru.
# 2201.02
Vecais tēvs, balamute,
Nelaiž bērnus baznicā.
Bērniem iedam' uz baznicu,
Sviež ar kaulu pakausē,
No pakauša papēdī,-
Ieriec bērnus aizkrāsnē.
# 2202.00
Vecais tēvs, buļļa bārzda,
Nelaiž bērnu baznicā;
Kamēr vecais pupas bradā,
Tikmēr bērni baznicā.
# 2203.00
Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnus baznicā;
Jaunais tēvs, tam nav bārzdas,
Tas laiž bērnus baznicā.
# 2204.00
Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnu baznicā,
Ka pātaru nemāceja,
Lai grēkos neiekrita.
# 2204.01
Vecam tēvam plata bārda,
Nelaiž bērnus baznicā,
Lai nedzird [?] Dieva vārdus,
Lai grēkos neiekrīt.
# 2205.00
Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnu baznicā;
Piesienam veco tēvu,
Eima, bērni, baznicā.
# 2205.01
Vecais tēvs sirmu bārdu
Nelaiž bērnu baznicā;
Siesim veci pie ozola,
Lai iet bērni baznicā.
# 2205.02
Vecais tēvs kaula bārzdu
Nelaiž bērnu baznicā;
Piesiesimi veco tēvu
Pie lielā skudru pūļa.
# 2206.00
Vecais tēvs uz aku sēž,
Pupu kūlis mugurā;
Es prasiju saujiņu,
Viņš iedeva riekužiņu.
# 2206.01
Vecais tēvs uz akas tup,
Pupu kule mugurā;
Es prasiju saujiņas,
Viņš man deva riekšaviņu;
Es to riekšav' vepram devu,
Vepris man speķi deva;
Es to speķi brūtei devu,
Brūte manim mutes deva.
# 2206.02
Vecais tēvs uz aku tup,
Pupu kūlis mugurā;
Es tam prasu saujiņu,
Viņš man deva riekužiņu;
Es to riekužu veprim devu,
Vepris man speķi;
Es to speķi brūtei devu,
Brūte man muti;
Es to muti Leitim devu,
Viņš man kumeliņu;
Es to kumeļu vilkam devu,
Vilks man stabuliti.
# 2206.03
Mans tēs seiž uz ak,
Pup kul mugurā;
Es nogāj a sauj,
Viņš man iedev riekužiņ;
Es to riekuž zemā sēj,
Man izaug simt pūr;
Es to simt pūr vepram dev,
Veprs man to speķ dev;
Es dev speķ kurpniekam,
Kurpnieks man kurp's dev;
Es tos kurp's brūtem dev,
Brūt man buč dev;
Es to buč Leišam dev,
Leits man ķēv dev;
Es to ķēv vilkam dev,
Vilks man pateic simtreiz paldies.
Tilililili....
# 2206.04
Vecais tēvs uz aku tup,
Pupu kūlis mugurā;
Es tam lūdzu saujiņu,
Viņš man deva riekužiņu;
Es to riekužu zemē sēju,
Man izauga pieci pūri;
Visus piecus veprim devu,
Vepris man speķi deva;
Es to speķi kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes deva;
Es tās kurpes brūtitei,
Brūte man mutit' deva;
Es to mutit' auniņam,
Auniņš man vilniņu;
Es to vilniņ vērpajam,
Vērpajs man dzijiņu;
Es to dzijiņu vēveram,
Vēvers man vadmalu;
Es to vadmalu skrodelim,
Skrodels man svārkus šuva.
# 2206.05
Vecais tēvs uz akas sēž,
Pupu kūlis mugurā;
Es tam prasu saujiņu,
Viņš man deva riekužiņu;
Es to riekuž' cūciņai,
Cūciņ' manim speķi deva;
Es to speķi kurpniekam,
Kurpnieks manim kurpes šuva;
Es tās kurpes brūtitei,
Brūtit' manim mutes deva;
Es tās mutes sunišam,
Sunits manim zaķi ķēra;
Es to zaķi kundziņam,
Kundziņš manim naudu deva;
Es to naudu moderei;
Moder' manim pienu deva;
Es to pienu izlaistiju,
Gar sētmali staigādams;
Tur izauga vītoliņi
Kuplajiem zariņiem.
# 2206.06
Vecais tēvs līkā bērzā,
Pupu kule mugurā;
Es prasiju saujiņu,
Viņš iedeva riekužiņu.
# 2206.07
Mūsu tēvs līkā bērzā,
Pupu kule mugurāi.
Kas prasija saujiņas,
Tam iedeve riekšaviņu;
Kas prasija riekšaviņas,
Tam iedeve saujiņā.
# 2206.08
Mūsu tēvs viņpus Cēs',
Līkā bērzā uzkāpies,
Pupu kule mugurā.
Es prasiju šaujiņu,
Viņš iedeva riekšaviņu.
Es tās pupas cūkai devu,
Cūka man speķi deva,
Es to speķi kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes šuva.
# 2206.09
Mūsu tēvs līkā bērzā,
Pupu kule mugurā;
Es prasiju saujiņu,
Viņš iedeva riekužiņu;
Es tās pupas cūkai devu,
Cūka man taukus deva;
Es tos taukus kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes šuva;
Es tās kurpes brūtitei,
Brūte man mutes deva;
Es to muti sunišam,
Sunits man zaķ' atnesa;
Es to zaķi ķēniņam,
Ķēniņš man pil' atdeva
Ar visim zaldatim.
# 2206.10
Māte gāj' uz kūti (klēti),
Es ar ķipi pakaļā (pakaļ);
Māte man dev' pienu,
Es to pienu kaķišam (kaķam);
Kaķis man dev' bērnus,
Es tos bērnus ozolam;
Ozols man dev' zīles,
Es tās zīles veprišam (vepram);
Vepris man dev' taukus,
Es tos taukus kurpniekam;
Kurpnieks man dev' kurpes,
Es tās kurpes brūtei;
Brūte man dev' muti (mutes),
Es to muti Leišam;
Leitis man dev' ķēvi,
Es to ķēvi vilkam;
Vilks man labi (skaiški) padancoja
Augsta kalna galiņā.
# 2206.11
Māte gāja klētē,
Es teceju pakaļ;
Māte mani sapēra,
Tēvs mani žēloja,
Tēvs iedeva rausi,
Es to rausi rijniekam,
Rijnieks man tos salmus,
Es tos salmus govei,
Gove man to pienu,
Es to pienu kaķei,
Kaķe man tos bērnus,
Es tos bērnus ozolam,
Ozols man tās zīles,
Es tās zīles veprim,
Vepris man to speķi,
Es to speķi kurpniekam,
Kurpnieks man tās kurpes,
Es tās kurpes cepurniekam,
Cepurnieks man to cepuri,
Es to cepuri nonesaju,
Uz akmeni tupedams, -
Cukurugū!
Uz akmeni tupedams.
# 2206.12
Kad tu,māte,maizi cep,
Izcep man kukuliti.
Kukul' devu rijniekam,
Rijnieks man salmus deva,
Es tos salmus telitei,
Telit' man pienu deva,
Es to pienu sivenam,
Sivens man šķiņķi deva,
Es to šķiņķi ozolam,
Ozols man lapas deva,
Es tās lapas aitiņām,
Aitiņ' man vilnu deva,
Es to vilnu brūtei devu,
Brūte man prievitiņus,
Prievitiņus akai devu,
Aka man ūden' deva,
Es to ūden' brūveram,
Brūvers man misas deva,
Es to misu nabagam,
Lai nabags dievu lūdz.
# 2210.00
Cepu, cepu kukuliti,
Citu dižu, citu mazu;
Tas dižajis dižajam,
Tas mazajis mazajam.
# 2210.01
Cepu, cepu kukulišus,
Citus lielus, citus mazus.
Kas lielaks, tam lielaks,
Kas mazaks, tam mazaks;
Jānišam (bērna vārds)-makanītiņš.
# 2211.00
Cepu, cepu kukuliti,
Citu lielu, citu mazu:
Atnāks mani bāleliņi,
Citi lieli, citi mazi.
# 2212.00
Cepu, cepu kukuļus, citus lielus, citus mazus.
Brauksim brāļos, dosim bērniem,
Kurš mazaks, tam mazaku,
Kurš lielaks, tam lielaku.
Ja tie bērni neēdis, ēdisim paši-
Ņem, ņem, ņem!
# 2217.00
Pirmo dienu rudzus kūla,
Otro dienu bīdeleja,
Trešdien maizit' žūreja,
Ceturtdien beķereja,
Piektdien cepli kurinaja,
Sestdien cepli iestelleja,
Svētdien bērni baznicā,
Silta maize kulitē.
# 2217.01
Pirmo dienu kazu kāvu,
Otro dienu nodīraju,
Trešdien gaļu izvāriju,
Ceturtdien apēdu,
Piektdien ādu izģēreju,
Sestdien šuvu kažociņu,
Svētdien gāju baznicā,
Jauns kažoks mugurā.
# 2217.02
Pirmo dien, otru dien
Veleties velejos;
Trešdien bija silta saule,
Tad es gāju ganiņos;
Piektdien tēvs alu dara,
Tad es nesu ūdentiņu;
Sestdien māte maizi cepa,
Tad es sviestu saķērneju;
Svētdien viju vainadziņu,
Tad es gāju baznicā.
2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku. ( 2218 - 2423)
# 2218.00
Āziti, āziti, kur liki bārzdu?
-Pārdevu Krievam, nopirku izkapti.
Ko ta izkapte tev laba dara?
-Man ta izkapte sieniņa pļāveja.
Ko tas sieniņš tev laba dara?
-Man tas sieniņš, gotiņām dot.
Ko tās gotiņas tev laba dara?
-Man tās gotiņas pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba dara?
-Viņš man vaidziņus baltus taisa.
# 2219.00
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Pārdevu Krievam par piecu mārku.
# 2220.00
Āziti, Miķeliti,
Kur tu ņēmi bārdiņu?
-Krievs iedeva bārdiņu.
Ko tev laba bārda dara?
-Bārda man zemi slauka,
Āboltiņu graužot.
# 2221.00
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņām dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganit.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga karā raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tās iedūra liepu celmā.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitē.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tās aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldē,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierē.
# 2221.01
Dil, dil, buciņ, ku' liki radzinus?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tās izkaptes tev vajadzeja?
-Izkaptes vajadzeja sieninu pļaut.
Kam ta sienina tev vajadzeja?
-Sienina vajadzeja gosninām dot.
Kam to gosninu tev vajadzeja?
-Gosninu vajadzeja pieninu slaukt.
Kam ta pienina tev vajadzeja?
-Pienina vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūcinu ganīt.
Kam to cūcinu tev vajadzeja?
-Cūcinu vajadzeja kalninu rakt.
Kam ta kalnina tev vajadzeja?
-Kalnina vajadzeja miezisu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutinu brūvet.
Kam ta alutina tev vajadzeja?
-Alutina vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karā raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Viens pārnesa kniepadatu,
Otris zelta gredzentinu.
Kur palika kniepadata?
-To iedūra liepu celmā.
Kur palika liepu celms?
-Tas nodega zilos dūmos.
Kur palika zili dūmi?
Tie uzkāpa debesīs.
# 2221.02
Til, til, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tās izkapts tev vajadzeja?
-Izkapts vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajadzeja gosniņām dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karā raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tās iedūra liepu celmā.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Ieteceja upitē.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tās aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs.
Zelta ripu ripodami,
Zeltāboli mētadami.
# 2221.03
Buciņ, āziti, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tās izkaptes vajadzeja?
-Izkaptes vaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa vajadzeja?
-Sieniņa vaga gosniņām dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vaga pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vaga bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzeja?
-Bērnu vaga cūciņu ganit.
Kam to cūciņu vajadzeja?
-Cūciņu vaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa vajadzeja?
-Kalniņa vaga miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vaga alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa vajadzeja?
-Alutiņa vaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļu vaga karā raidit.
Ko tie brāļi pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tās iedūra sviķa celmu.
Kur palika sviķa celmis?
-Tas izdega smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tos nopūta garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tās noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
-Tos nocierta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzgāja debesīs,
Zelta kokles kokledami,
Grāmatiņu lasidami.
# 2221.04
Bim, bim, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Kam tās izkaptes tev vajadzeja?
-Man vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam tā sieniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja govim dot.
Kam to govu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja cūciņas ganit.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja kalniņu rakšņāt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja miezišus sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja alutiņu brūvāt.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja brāļiem dot.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Tiem vajadzeja karā iet.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Viens pārnesa kniepadatu,
Otris zelta gredzentiņu.
Kur palika kniepadata
Ar to zelta gredzentiņu?
-Tos iedūru celmiņāi.
Kur palika tas celmiņis?
-Tas sadega sīkis pelnis.
Kur palika sīki pelni?
-Vējš iepūta upitē.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gar' celiņu.
Kur palika garš celiņis?
-Tas apauga zaļu zāli.
Kur palika zaļa zāle?
-To noēda meža zosis.
Kur palika meža zosis?
-Tās noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
-Tos nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs,
Zelta kokles koklēdami,
Grāmatiņu lasidami.
# 2221.05
Āziti, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam to izkapti vajadzeja?
-Izkapti vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajadzeja gosniņai dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu dot.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganit.
Kam to cūciņu vajadzja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam to alutiņu vajadzeja?
-Alutiņu vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļus vajadzeja, karā iet.
# 2221.06
Buciņ, buciņ, kur liki bārzdiņu?
-Atdevu Krievam izkapti kalt.
Kam to izkapti vajadzeja?
-Izkapti vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajadzeja gosniņām dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzēja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganit.
Kam to cūciņu vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņu rakt.
Kam to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam to alutiņu tev vajadzeja?
-Alutiņu vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karā raidit.
Ko tie laba pārnesis,
No kariņa pārnākdami?
-Sīkas mazas adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tās iedūra sviķcelma.
Kur palika sviķcelmiņš?
-Tas izdega ziluguni.
Kur palika ziluguns?
-Tas aplija smalklietiņu.
Kur palika smalklietiņš?
-Ieteceja dziļupē.
Kur palika dziļupite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie nogāja garceliņu.
Kur palika garceliņš?
-Tas apauga zaļmauriņu.
Kur palika zaļmauriņš?
-To noēda Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tās noskrēja augstmežā.
Kur palika augstmežiņš?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie nogāja Vāczemē,
Grāmatiņu mācities.
Skritaļo, skritaļo!
# 2221.07
Buciņ, āziņ, kur liki barzdiņ'?
-Iedevu Krievam izkapšu kalt.
Kur to izkaptu vajadzeja?
-Izkaptu vajaga sieniņu pļaut.
Kur to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajaga gosniņām dot.
Kur tās gosniņas vajadzeja?
-Gosniņas vajaga pieniņu dot.
Kur to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajaga bērniem strēbt.
Kur tos bērniņus vajadzeja?
-Bērniņus vajaga cūciņas ganit.
Kur tās cūciņas vajadzeja?
-Cūciņas vajaga kalniņu rakt.
Kur to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajaga miezišus sēt.
Kur tos miezišus vajadzeja?
-Miezišus vajaga alutiņu brūvēt.
Kur to alutiņu vajadzeja?
-Alutiņu vajaga brāļiem dzert.
Kur tos brālišus vajadzeja?
-Brāļiem vajaga karā iet.
Ko no kara tie pārnesa?
-Divi mazas adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tās iedūre sviķu celmā.
Kur palika sviķu celmiņš?
-Tas sadega smalkos pelnos.
Kur palika smalks pelniņš?
-Tas izlije smalku lietu.
Kur palika smalks lietiņš?
-Tas ieskrēja upitē.
Kur palika ta upite?
-To izdzēre melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāje garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas apauge zaļu mauru.
Kur palika zaļa maure?
-To noēde Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tās aizskrēje augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpe debesīs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarī,
Biķerišus spēledami,
Kauliņiem mētadami.
# 2221.08
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Pārdevu Krievam, nopirku izkapti.
Ko ta izkapts tev laba (labu) dara?
-Man ta izkapts sieniņu pļauj.
Ko tas sieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas sieniņš telitēm dodams.
Ko tās telītes tev laba (labu) dara?
-Man tās telītes pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas pieniņš bērniņiem dodams.
Ko tie bērniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie bērniņi cūciņas gana.
Ko tās cūciņas tev laba (labu) dara?
-Man tās cūciņas kalniņus rok.
Ko tie kalniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie kalniņi miezišus audzē.
Ko tie mieziši tev laba (labu) dara?
-Man tie mieziši alutiņu dod.
Ko tas alutiņš tev laba (labu) dara?
-Man tas alutiņš brāļiem dodams.
Ko tie brāļi tev laba (labu) dara?
-Man tie brāļi karā iet.
Ko no kara tie atnesa?
-Divas zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tās iespraudu cintiņā.
Kur palika ta cintiņa?
-Ta sadega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To izdzēsa smalks lietiņš.
Kur palika smalks lietiņš?
-Ieteceja upitē (straujupē).
Kur palika ta upite (straujupite)?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melnie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tās aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs;
Tur tie ēda, tur tie dzēra
Sudrabiņa biķeriem.
# 2221.09
Āziti, Mikuliti, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam, lai kaļ izkapti.
Kama izkapti?-Ko pļaut sieniņu.
Kama sieniņu?-Ko dot telitēm.
Kama telitēm?-Lai dod pieniņu.
Kama pieniņu?-Ko dot bērniņam.
Kama bērniņam?-Lai gana cūciņas.
Kama cūciņas?-Lai rušina kalniņu.
Kama kalniņu?-Ko sēt miezišus.
Kama miezišus?-Alutiņu darit.
Kama alutiņu?-Tēvam dot.
Kama tēvam?-Tēvs brauca Rigā.
Ko tas tēvs tev atveda?
-Div' misiņa adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tās iesprauda liepas celmā.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
--Sateceja mellā upē (upitē).
Kur palika mellā upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkā birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs,
Biķerišus dzerdami,
Glāzites skandinadami-
Lir, lir, lir!
# 2221.10
Sikuli, Mikuli, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Ko ar izkapti?-Sientiņu pļaut.
Ko ar sientiņu?-Telites barot.
Ko ar telitēm?-Pieniņu slaukt.
Ko ar pieniņu?-Bērniņus barot.
Ko ar bērniņiem?-Cūciņas ganit.
Ko ar cūciņām?-Kalniņu rušināt.
Ko ar kalniņu?-Miezišus sēt.
Ko ar miezišiem?-Alutiņu darit.
Ko ar alutiņu?-Bāliņu dzirdit.
Ko bāliņš tev laba dara?
-Bāliņš man atnesa vara adatiņu.
Kur palika vara adatiņa?
-To iesprauda liepas celmā.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
-Sateceja mellā upē (upitē).
Kur palika mellā upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkā birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs.
Tie tur ēda, tie tur dzēra,
Biķerišus sizdami, spēledami.
# 2221.11
Buciņ, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Kam tās izkaptes tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja gosniņai dot.
Kam tās gosniņas tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja bērniņam dot.
Kam ta bērniņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja cūciņu ganit.
Kam tās cūciņas tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja kalniņu rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja mieziti sēt.
Kam ta mieziša tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja brāļiem dot.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Vajadzeja, vajadzeja tēvu zemi sargat.
# 2221.12
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam par siena pļaušanu.
Āziti, buciti, kur tu liki sieniņu?
-Atdevu gosniņai par saldu pieniņu.
Āziti, buciti, kur tu liki pieniņu?
-Atdevu pieniņu saviem brāļiem.
Ko tev laba brāļi dara?
-Brāļi manim karā gāja.
Ko no kara tie pārnesa?
-Divi zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tās iespraudu smilšu kalnā.
Kur palika smilšu kalns?
-To apēda (?) baltas zosis.
Kur palika baltas zosis?
-Aizpeldeja lielu jūru.
Kur palika liela jūra?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melni vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-To izara Dieva vīri.
Kur palika Dieva vīri?
-Tie uzkāpa debesīs.
# 2221.13
Biku, biku, āziti, kur liki radziņu?
-Pārdevu Krievam, nopirku daļģiti.
Kur liki daļģiti?-Sieniņu pļāvu.
Kur liki sieniņu?-Gosniņai devu.
Kur liki gosniņū?-Pieniņu slaucu.
Kur liksi pieniņu?-Bērniņiem devu.
Kur liksi bērniņus?-Cūciņas ganis.
Kur liksi cūciņas?-Kalniņu raks.
Kur liksi kalniņu?-Miezišus sēšu.
Kur liksi miezišus?-Alutiņu brūvešu.
Kur palika alutiņš?
-Tas ieskrēja melnā upē.
Kur palika melna upe?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melni vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-To noēda (?) Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tās ieskrēja zaļā kokā.
Kur palika zaļais koks?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs.
# 2221.14
Man iedeva māmuliņa
Divi zelta adatiņas.
-Kur palika adatiņas?
Tās iedūru sviķu (liepas) celmā.
-Kur palika sviķu (liepas) celms?
Tas sadega ziluguni.
-Kur palika ziluguns?
Ta izlija smalku lietu.
-Kur palika smalkais lietus?
Sateceja upitē.
-Kur palika ta upite?
To izdzēra Dieva vērši.
-Kur palika Dieva vērši?
Tie aizgāja garu ceļu.
-Kur palika garais ceļš?
Tas aizauga zaļu mauru.
-Kur palika zaļa maura?
To noēda Dieva zosis.
-Kur palika Dieva zosis?
Tās aizskrēja zaļu birzi.
-Kur palika zaļā birze?
To nocirta Dieva dēli.
-Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesīs,
Zelta ripu ripojot,
Zelta kokles koklejot.
# 2221.15
Man bij viena raiba govs
Pašā kūts dibenā.
-Kur palika raibā govs?
To pārdevu naudiņā.
-Kur palika ta naudiņa?
Ta sabira upitē.
-Kur palika ta upite?
To izdzēra melni vērši.
-Kur palika melni vērši?
Tie aizgāja garu ceļu.
-Kur palika garais ceļš?
Tas aizauga madarām.
-Kur palika tās madaras?
Tās noplūca jaunas meitas.
-Kur palika jaunas meitas?
Tās aizveda jauni puiši.
-Kur palika jauni puiši?
Aiz kalniņa muižiņā.
-Kur palika ta muižiņa?
Ta sadega zil' uguni,
Ta sadega zil' uguni,
Ta sagruva pelniņos.
-Kur palika tie pelniņi?
Tos izkasa melna (balta) vista.
-Kur palika melna (balta) vista?
To nospēra vanadziņš.
-Kur palika vanadziņš?
Tas aizskrēja zaļu birzi.
-Kur palika zaļa birzs?
To nolīda Dieva dēli.
-Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesīs,
Ar stīgām stīgodami,
Ar bungām bungodami.
-Ko tie dara debesīs?
Sēd pie galda rakstidami,
Kam būs mirt, kam dzīvot
Šai baltā saulitē.
# 2222.00
Aveniņ, aveniņ, kā tev klājās?
Tu zin', Dieviņ, kā man klājās:
Ziemu sieniņš, vasaru zālite,
Pavasar siltais ūdentiņš.
# 2223.00
Aveniņš pili dara
Strumpedams;
Kaza vilka akmentiņus
Raudadama.
# 2223.01
Buciņš pili uztaisija
Strumpadamis, lēkadamis,
Kaza vilka akmentiņu
Čūladama, raudadama.
# 2224.00
Ku' ta tu biji, āziti mans?
-Sudmalās, sudmalās, kundziņi mans.
Ko tu tur dariji, āziti mans?
-Kviešus, rudzus bīdeleju, kundziņi mans.
A' ko tu slauciji, āziti mans?
-A' bārzdiņu, a' bārzdiņu, kundziņi mans.
A' ko tu mēroji, āziti mans?
-A' radziņu, a'radziņu, kundziņi mans.
A' ko tu strīķeji, āziti mans?
-A' kājiņu, a' kājiņu, kundziņi mans.
Vaj ta tu nezagi, āziti mans?
-Zagu kviešs, zagu rudzus, kundziņi mans.
Vaj ta tevi neķēra, āziti mans?
-Ķēra gan, ķēra gan, kundziņi mans.
Vaj ta tevi nepēra, āziti mans?
-Pēra gan, pēra gan, kundziņi mans.
A' ko tevi pēra, āziti mans?
-A' pagali, a' pagali, kundziņi mans.
Va ta tu nebļāvi, āziti mans?
-Bļāvu gan, bļāvu gan, kundziņi mans.
Kā ta tu bļāvi, āziti mans?
-Buku bē, buku bē! kundziņi mans.
# 2225.00
Briedis nakti pārguleja
Žagatiņas ligzdiņā.
Bij tādam bajaram
Pie nabaga mājas ņemt!
# 2226.00
Briedis pūta vara tauri
Diža meža maliņā.
Kā brieditis nepūtis,
Viņam bērni Vāczemē.
# 2229.00
Man bij viena raiba govs,
Ta man daudz piena deva,
Es to pienu beķeram,
Beķers man veģi deva,
Es to veģi kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes deva,
Es tās kurpes brūtitei,
Brūte man mutes deva,
Es to muti sunišam,
Sunits man zaķi deva,
Es to zaķi pilniekam,
Pilnieks man pili deva
Ar visiem zaldatiem.
# 2230.00
Kaķis kala smēdē,
Suns ieskrēja pa lodziņu
Un norāva astiti.
Ņau, ņau! atdod manu astiti.
# 2232.00
Kaķis skrien pa sniegu,
Pele tam pakaļ.
Tec, kaķit, atpakaļ,
Ker to pelit rokā;
Tev būs gaļa brokastiem,
Man būs āda zābakiem.
# 2232.01
Kaķis bried pa sniegu,
Pele iet pakaļā.
Griezies, kaķit, atpakaļ,
Ķer to pelit' rokā:
Tev būs gaļa kāpostiem,
Man būs āda kažokam,
Vilkam kauli jaskrāpē.
# 2233.00
Apskaitās mans runcitis,
Piejozās zobentiņu;
Kreima ķērna aizkrāsnē,
To gribeja pušu cirst.
# 2233.01
Mans kaķits piejozies
Līdz pusiti zobentiņu,
Gribej' manu piena spanni
Vidū pušu pārdalit.
# 2234.00
Brauc, kaķiti, Ridziņā
Ar to peļu vezumiņu;
Atved man divi siļķes,
Baltas maizes kukuliti.
# 2235.00
Es pārvedu runcišam
No Torlavas līgaviņu.
Visa Dieva zeme rīb,
Runcišam dancojot.
# 2240.00
Inciti kaķiti, pīsim vīzites,
Pīsim vīzites, ausim kājiņas:
Rītu būs svētdiena, brauksim ciemā.
Tu iesi namā, es istabā;
Tevi suņi saries, mani brāļi saņems.
# 2240.01
Pincit, kaķit, iesim ciemā!
Tu iesi namā gaļiņas ēst,
Es istabā aliņu dzert.
Tevi suņi saries, mani brāļi saņems.
# 2241.00
Inciņ kaķit, pīsam vīzites,
Rīt būs svētdiena, iesam ciemā.
Tu iesi klētē, es istabā;
Tu ķersi pelites, es jaunas meitiņas.
# 2241.01
Inciti kaķiti, aunies kājiņas,
Aunies kājiņas, iesim ciemā!
Tu iesi klētī, es kambarī;
Tu ķersi pelites, es tautu meitiņas.
# 2241.02
Kaķiti runciti, eima abi ciemā!
Tu līdi klētī, es maltuvē;
Tu ķēri peliti, es malejiņu.
# 2241.03
Inciti kaķiti, eim' abi ciemā!
Tu nesi guntiņu, es kukuliti;
Tu līdi klētī, es istabā;
Tu ķēri peliti, es jaunu meitiņu;
Tu ķēri peliti bērniņiemi,
Es jaunu meitiņu bāliņami.
# 2241.04
Inciņ runčiņ, tec'sim medit!
Tu ķers' peliņ', es jaun' meit'.
# 2245.00
Kaķits brauca baznicā,
Platu galvu, basu kāju.
Kas kaķam kājas ava,
Kas galviņu izsukaja.
# 2246.00
Kaķits kurmi dancinaja,
Aukliņā turedams:
Vaj būs silta vasariņa?
Vaj būs labi rudzi, mieži?
# 2246.01
Kaķis kurmi spīdzinaja,
Aukliņā piesiedams:
Vaj būs laba ši vasara?
Vaj būs labi kvieši, rudzi?
Vaj būs labi mieži, auzas?
Vaj būs labas dzeltanites?
# 2247.00
Kaķits kurmi dancinaja,
Siksniņā turedams.
Kad zinatu kurma radi,
Kaķim labi neklātos.
# 2264.00
Kur, runciti, vakar biji,
Kad darbos neatnāci?
-Manu mīļu vagariti,
Vakar māte raušus cepa;
Man izgāja vakardiena,
Garoziņas kripšinot.
# 2264.01
No rītu agri, agri
Atjāj žīdu vagarite,
Strupiem mēļu kamzoļiem,
Pazoletiem zābaciņiem.
"Kur tu, runci, vakar biji,
Ka tu pie man neatjāji?"
-Vakar tēvs cūku kava,
Šodien māte raušus cepa;
Tur es ari kavejos
Pie ta gārda kumosiņa.
# 2265.00
Navienam tā naerīb,
Ka koķam doncojot:
Koķam cirvs, koķam kaeplis,
Koķam nouda mugurā.
# 2266.00
Nevienam tā nerīb,
Kā kaķam dancojot:
Kaķišam zelta pieši,
Sidrabiņa zābaciņi.
# 2266.01
Nevienam tā nerīb,
Kā kaķam dancojot:
Zelta pieši, kaula nagi,
Sudrabiņa ķelderiši.
# 2266.02
Nevienam tā nerīb,
Kā runčam dancojot:
Kaula pieši kājiņā,
Samta svārki mugurā.
# 2266.03
Nevienam tā nerīb,
Kā kaķam dancojot:
Zīda josta, samta svārki,
Pazeltiti zābaciņi.
# 2266.04
Nevienam tā nerīb,
Kā kaķam dancojot:
Zīda zeķes, samta kurpes,
Griķu salmu cepurite.
# 2266.05
Nevienam tā nerīb,
Kā seskam dancojot:
Seskam bija zelta pieši,
Sudrabiņa ķelderiši.
# 2267.00
Ņurru, ņurru, sakodu peles,
Sakrāvu vezmē, novedu Rigē.
Būs kungiem gārda gaļa,
Būs tiem mīksti cepetiši;
No tām peļu ādiņām
Preilenēm kažociņi.
# 2268.00
Runčiņ, bunčiņ, mazgā kājas,
Rītu kaķei kāzas būs;
Ja tu kājas nemazgasi,
Tad kāzās tu netiksi.
# 2269.00
Runci, runci, kaķi, kaķi,
Iesim abi peļu ķert.
Pašūsim bērniņiem
Peļu ādas kažociņu.
# 2285.00
Lāci, lāci, ķeterkāji,
Kam tu nāci mūs' mežāi?
Mums bij tādis egļu mežis,
Piebierst tavis kažocinis.
# 2286.00
Lācis kāpa ozolāi,
Bite dūra vēderāi;
No ta viena dūrumiņa
Lācim pumpa vēderiņš.
# 2287.00
Lācis kāpa ozolā,
Bite koda kājiņā.
Vaj, bitite, nepazini
Sava veca dravenieka?
# 2288.00
Lācis kāpa ozolā,
Bite koda vēderā;
Jo tas lācis augstu kāpj,
Jo ta bite sīvi kož.
# 2289.00
Lācits kāpa ozolā,
Sakās kunga dravenieks.
Kur tev dzeins, kur vācela,
Kur, lāciti, medu liksi?
# 2290.00
Lācits ēda manas auzas,
Savas auzas dēvedams.
Iesim, lāci, pie kundziņa,
Katram auzas piederēs.
# 2290.01
Lācits manas auzas ēda,
Vījgrieziņas domadams.
Iesim, lāci, uz kundziņu,
Kam kundziņis tiesu dos.
Man kundziņis tiesu deva,
Tev ar plinti vēderā.
# 2290.02
Lācis manas auzas ēda,
Vīdrikšņās stāvedams.
Iesim, lāci, pie kundziņa,
Kuram auzas piederēs.
Man auziņas piedereja,
Lācim pilla muguriņa.
# 2291.00
Vilciņš saka uz lāciša:
Kur, lācit, medu ņēmi?
-Es uzkāpu ozolā,
Jaunu puišu dējumā.
# 2292.00
Vilkam liels brīnumiņš,
Lapsai zīžu kažociņš.
-Kas tev kaiš, jēru zagli?
Tas man mātes nopelnits.
# 2292.01
Vilkam lieli brīnumiņi,
Lapsai zīda priekšautiņš.
-Kas tev bēdas, jēru zagli,
Ka var sieva nopelnit.
# 2292.02
Vilkam lieli brīnumiņi,
Zaķam raibi ķelderiņi.
-Kas tev kait, jēru zagli,
Kad var vīrs nopelnit.
# 2292.03
Lapsa, kuce, brīnejās,
Ka zaķam brūni svārki.
-Kas tev bēdas, vistu zagle,
Ka var puisis nopelnit.
# 2292.04
Vāverite brīnijās,
Lapsai vara priekšautiņš.
Ak tu tāda vistu zagle,
Kur tu tādu nopelniji?
# 2293.00
Pūt, pele, uguni, lec pate pelnos,
Lai saka māmiņa meitiņu pūšam.
# 2294.00
Dega sili, dega meži,
Sadeg sila vāveriši.
Zaķišam nabagam
Kamzoliši sadeguši.
Tie bij zīda, kas sadega,
Vēl liek samta šūdināt,
Vēl liek samta šūdināt
Zaļiem zīda atlokiem.
# 2295.00
Dūmi kūp kārkliņos,-
Kas tos dūmus kūpinaja?
Zaķits dara alutiņu,
Grib dēlam sievu ņemt.
# 2296.00
Es būt' gauži raudajuse,
Aiz smiekliem nevareju:
Sila zaķis nobadija
Manu mazu brūtganiņu.
Ai, zaķiti, rakariti,
Nobaditi brūtganiņu!
Paga, paga tu, zaķiti,
Es tev' skaisti apdziedašu:
Kas dzirdeja, kas redzeja
Zaķam sirmu kumeliņu?
Rībēt vien ierībeja
Mana tēva līdumā.
# 2296.01
Manu mazu brūtganiņu
Sila zaķis nobadija
Es būt' gauži raudajuse,
Aiz smiekliem nevareju.
# 2298.02
Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstitās kamanās;
Rigā manim gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca,
Uz tām Prūšu robežām
Meitu māte vārtus vēra.
Meitu māte brīnijās,
Kuras zemes tas puisitis!
Kuras zemes tas puisitis
Ar tik daiļu kumeliņu!
-Stalts man auga kumeliņš,
Rīta rasu dzirdināts,
Miežu asniem ēdināts,
Egles skujām noslaucits.
# 2298.03
Es iejūdzu vēja zirgu
Viesuliša kamanās;
Rigā manim diena ausa,
Vāczemē saule lēca.
# 2299.00
Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstitāsi kamanās.
Rigas kungi man vaicaja:
Cik tas zaķis tev maksaja?
-Pieci sieki sīkas naudas,
Sesto zelta gabaliņu.
# 2300.00
Es nopirku stulbu zaķi,
Brauc' uz Rigu ziņģedams.
Riges kungi brīnijās:
Kur tu tādu zirgu ņēmi?
-Rigē pirku, naudu devu,
Vāczemēja kaldinaju.
# 2301.00
Grozi acis, garausiti,
Mana tēva kulitē,
Kam tu gāji asnu ēst
Mana tēva druviņā.
# 2321.00
Vilciņš zaķi aicinaja
Sava dēla krustibās.
-Iet', vilciņi, neliegtos,
Nav man goda kamzoliša.
# 2321.01
Lapsa zaķi krūmos lūdza
Sava bērna kristabās.
-Iet' es ietu, neliegtos,
Nava goda priekšautiņa.
# 2321.02
Zaķits vilku aicinaja
Sava bērna kristibās.
-Ietu kūmās, neliegtos,
Nava goda kamzoliņu.
# 2321.03
Dūmi kūpa, meži dega,
Zaķits lēca raudadams:
Zaķitime nabagame
Sadeg goda kamzoliši.-
Vilciņš zaķi aicinaja
Sava dēla krustubās.
-Labprāt ietu, nelepotu,
Nav man goda kamzolišu.
# 2321.04
Zaķits kliedze, zaķits brēce,
Zaķim muiža nodegusi;
Zaķim muiža nodegusi,
Nodeg dārgi kamzoliņi.-
Vilciņš zaķi aicinaja
Sava dēla krustibās.
-Iešu, kūmiņ, neliegšos,
Dabuš' kamzoļ' oderiti.
# 2321.05
Zaķits vilku aicinaja
Sava dēla krustibās.
-Ietin iešu neliegšos,
Šuj man goda mundieriņu,
Zilu, zaļu mundieriņu,
Pazoletus zābaciņus.
# 2321.06
Sili dega, meži dega,
Nodeg zaķa kamzoliņš.
Vilciņš zaķi aicinaja
Sava dēla krustibās.
-Kūmām ietu, neliegtos,
Kaut būt goda kamzoliņš.
# 2321.07
Sili dega, meži dega,
Sadeg zaķim kamzoliši.
Vilciņš zaķi aicinaja
Sava dēla krustibās.
-Kur es iešu krustibās,
Man nav goda kamzolišu.
-Es tev došu kamzolišus,
Pazoletus zābaciņus.
# 2321.08
Sili svila, meži dega,
Zaķits jāja tauredams.
Zaķits vilku satikās,
Aicin' vilku krustabās.
-Es būt' gājis, neliegtos,
Man nav goda mēteliša,
Mani goda mēteliši
Ar uguni nosviluši.
# 2321.09
Vilciņš zaķi aicinaja
Sava dēla kristibās.
-Iet', vilciņi, neliegtosi,
Nav man goda kamzoliņu,
Siliņš svila, meži dega,
Man nosvila kamzoliņi.
# 2321.10
Vilcins zaķi aicinaja
Sava dēla krustubās.
-Ietin ietu, neliegtos,
Nav man goda kamzališu;
Mani goda kamzališi
Paeglēs sadeguši.
# 2321.11
Vilciņš mani aicinaja
Sava dēla kristibās.
-Kā es iešu kristibās,
Man nav tāda mundieriņa:
Īsi, strupi lindraciņi,
Pazoleti zābaciņi.
# 2321.12
Vilciņš zaķi aicinaja
Sava bērna godibās.
-Ieš', vilciņi, neliegšos,
Ja dabušu skroderiti,
Ja dabušu skroderiti,
Kas pašuj kamzoliti,
Kas pašuj kamzoliti,
Kuplu caunu cepuriti.
# 2329.02
Zaķis dara saldu alu,
Uz celmiņa baļļu lika,
Uz celmiņa baļļu lika,
Caur saknēm tecinaja.
Krupis nesa ūdentiņu
Sakumpušu muguriņu.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Ak tu Dieva dāvaniņa!.
# 2330.00
Sesciņam laba dzīve,
Kā vienami kundziņam:
Zemitē alu dara,
Caur zemiti dūmi kūp.
# 2331.00
Au, ču, ču, sila vāverite!
Kas tevi no sila izlecinaja?
Mani brāļi medenieki izlecinaja.
# 2331.01
Ai, ču, ču, sila vāverite!
Tu sila vidū, es sila malā;
Es tevi no sila izlecinašu.
# 2332.00
Ej gulēt, vāverite,
Nesnaudusi vakarā;
Rītā agri cēlusies,
Notek sila gabaliņu.
# 2333.00
Es aizjūdzu vāveriti
Rakstitās kamanās,
Aizgrožoju zelta grožu,
Lai neskrēja eglainē.
# 2333.01
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitās kamanās,
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglajā.
# 2333.02
Es iejūdzu vēja zirgu
Viesaliņa kamanās,
Zelta grožu atgrožeju,
Lai neskrien eglienē.
# 2333.03
Es aizjūdzu vāveriti
Zaļa vara kamanās;
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglajā.
Saraustija zelta grožus,
Ieskrēj' pate eglajā.
# 2333.04
Es aizjūdzu vāveriti
Zaļa vara kamanās,
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglajā.
Saraustija zelta grožus,
Ieskrēj' pate eglajā.
Tā sacija ieskriedama:
Neviens mani nepanāks!
Gan panāca svina lode,
Tēraudiņa pederite.
# 2333.05
Saules māte meitu deva,
Lūdza mani panākšņos.
Es aizjūdzu vāveriti
Zaļās vara kamanās,
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglajā.
Saraustija zelta grožus,
Ieskrēj' pate eglajā.
Pagaid, sila vāverite,
Vaj es tevi nepanākšu?
Panāks tevi svina lode,
Tēraudiņa pederite.
# 2333.06
Brauksim, brāļi, baznicā,
Jūgsim sila vāveriti;
Grožosim zelta grožus,
Lai neskrēja eglajā.
# 2333.07
Ko nedaru, jauns būdams,
Lielu vaļu turēdams:
Nosapinu vaska važas,
Iesajūdzu vāveriti,
Atgrožaju zelta grožu,
Lai neskrēja eglienā.
# 2333.08
Jauni puiši bandinieki,
Ko augdami nedarija:
Pina vasku kamaniņas,
Jūdza sila vāveriti,
Zelta grožu apgrožaja,
Lai neskrēja eglienā.
# 2333.09
Kad es biju jauns puisitis,
Es bij' liels nebēdnieks:
Izpin' vaska kamaniņas,
Iejūdz' meža vāveriti,
Atgkošaju zelta grožu,
Lai neskrēja eglienāi.
Nu es braukšu riņķu riņķis
Pa eglišu galiņiem.
# 2333.10
Izsapinu vaska važu,
Iesajūdzu vāveriti,
Atgkošaju zelta grožu,
Lai neskrēja eglienāji,
Lai skrej tautu sētiņā,
Kur aug daiļas meitenites,
Pelekāma vamzitēm,
Sarkaniema lindrakiem.
# 2333.11
Brāļam braucu sievu ņemt,
Zaķi jūdzu kamanās,
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglajā.
# 2333.12
Citi puiši zirgus jūdza,
Es aizjūdzu sermuliņu;
Aizgrožoju zelta grožu-
Tas ieskrēja eglitēs.
# 2334.00
Gudra bija vāverite,
Gudri bērnus audzinaja:
Pati brida dziļus dubļus,
Bērnus laipu laipinaja.
# 2335.00
Gudra bija vāverite,
Gudri bērnus audzinaja:
Pate (Pati) guļ siliņā,
Bērni sila maliņā.
# 2370.00
Ar vilciņu Rigā braucu,
Tēvam pirkt tabaciņu.
Nosprāgst vilks, salūzt ragus,
Izput tēva tabaciņš.
# 2371.00
Ar vilciņu Rigā braucu,
Tēvam pirkti tabaciņu.
Tēvam pirku tabaciņu,
Mātei saldu cukuriņu.
Ēd, māmiņa, cukuriņu,
Tētiņam titidama.
# 2372.00
Ar vilciņu Rigā braucu,
Tēvam pirkt tabaciņu.
Vilciņš kauca, vilciņš brēca:
Kaut pārtrūktu dzeņaukstite.
# 2373.00
Ar vilciņu Rigā braucu,
Tēvam vedu tabaciņu.
Velc, vilciņi, raudadams,
Kam apēdi kumeliņu.
# 2373.01
Ar vilciņu Rigā braucu,
Tēvam pirkt(i) tabaciņu.
Velc, vilciņi, līdz nosprāgsti,
Kam norēji kumeliņu.
# 2373.02
Ar vilciņu Rigā braucu,
Tēvam pirku tabaciņu.
Vilciņš lūdza raudadams:
Nekraujiet lielu vezmu!
Velc, vilciņ, kad nosprāgtu,
Kam apēdi kumeliņu.
# 2374.00
Kas vilkam miežus sēja,
Kas stādija apenišus?
Ik vakarus gavileja
Smalkā priežu siliņā.
# 2374.01
Kas vilkam vīzes lieca,
Kas aukliņas darinaja?
Ik vakaru stabuleja,
Sila malu staigadams.
# 2374.02
Vilciņš skaņi gavileja,
Sila malu staigadams.
Visi ļaudis brīnejās,
Kas vilkam alu deva.
# 2375.00
Gani kliedza, gani brēca:
Vilks noslīka Daugavā!
Nekliedziet, nebrēciet,
Gana tādu jēru zagļu.
# 2375.01
Gani kliedza, gani brēca:
Vilks noslīka Daugavā!
Tur vēl slīka lieli kungi,
Ne tik tāds jēru zaglis.
# 2375.02
Gani kliedza, gani sauca:
Vilks noslīka Daugavā!
Piecieš kungi labu vīru,
Ne vēl tādu jēru zagli.
# 2375.03
Rigas kungi gauži raud,
Vilks iekrita Daugavā;
Tā neraud laba vīra,
Kā raud tāda jēru zagļa.
# 2376.00
Kur, vilcini, krapšinasi
Ar tiem kaula zābakiem?
Uz Lejniekis krapšinašu,
Lejniekiem gobas ņemt:
Citiem jērus, kazleninus,
Citiem mazus kuceninus.
# 2377.00
Kur, vilcini, čunčinaji,
Kaulu pieši kājiņā?
-Uz rumbiņu, uz rumbiņu,
Pie tiem rumbas zvejniekiem.
# 2378.00
Kur, vilciņi, tu teceji,
Kaula pieši kājiņās?
-Uz jūrmalu, uz jūrmalu,
Zvejniekiem tiesas spriest:
Trīs zvejnieki saplēsās.
Uz to vienu reņģes galvu.
# 2378.01
Kur, vilciņ, tu tecesi
Ar tiem kaula piesišiem?
-Pie kundziņa sūdzeties,
Pārs zvejnieku saplēsās,
Pārs zvejnieku saplēsās
Pēc tās vienas reņģu galvas.
# 2379.00
Kur, vilciņ, tu tecesi
Ar tiem kaula nadziņiem?
-Tek' uz Rigu sūdzeties,
Suņi manu ādu plēsa.
# 2380.00
Meitiņas māsiņas, aunietasi kājiņas,
Būs jums šovakar lēcieniši:
Vilciņš aizveda lapsiņas meitiņu,
Sila malas trīceja dancojot.
Gan bija koklišu, gan stabulišu,
Gan bija meitiņu dancotaju.
# 2380.01
Pīsim vīzites, ausim kājiņas,
Būs mums šonakt jadanco:
Vilciņš novede lapsiņas meitiņu,
Sila mala trīceja dancojot.
# 2381.00
Pieci vilki danci veda
Ap to lielu siena kaudzi;
Citam aste kā kodeļa,
Citam ausis kā lemeši.
# 2381.01
Septiņ' vilki traļļus sita
Apkārt brāļa siena kaudzi;
Citam acis kā skriemeļi,
Citam ausis kā lemeši.
# 2381.02
Pieci vilki vilku vilka
Pa slidanu ezeriņu;
Citam aste kā kodeļa,
Citam ausis kā lemeši.
# 2382.00
Pieci vilki danci veda
Ap to lielu siena kaudzi;
Kaut būt' kungi zinajuši,
Tur būt' laba muižas vieta.
# 2382.01
Pieci vilki kalniņā
Lielu garu tiesu spriež;
Kaut kundziņš to zinatu,
Tur būt' laba muižas vieta.
# 2383.00
Pieci vilki vilku vilka,
Otri pieci brīnejās,
Otri pieci brīnejās,
Ka tie pieci stīvejās.
# 2384.00
Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ezariņu;
Divi kalti, trīs nekalti,
Visi līdza stīvejās.
# 2384.01
Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Visi pieci bij nekalti,
Visi pieci pārrāvās.
# 2385.00
Pieci vilki vilku vilka
Pa sludenu ezariņu;
Visi pieci nepavilka,
Astes vien kustinaja.
# 2386.00
Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Visi pieci piekusuši,
Visi astes ačāvuši.
# 2387.00
Pieci vilki vilku vilka
Pa slidošu ledutiņu;
Visi pieci vienis prātis,
Visi astes kustinaja.
# 2389.00
Vilka māte gauži raud,
Nemāk bērni stabulēt;
Lācišam div' dēliņi,
Abi labi dravinieki.
# 2390.00
Vilka māte, nabadzite,
Božitiesi božijās:
Izstellejse savus bērnus
Bez cimdiņu medibā.
# 2391.00
Vilkam labi, vilkam labi,
Vilkam liela tēva zeme;
Zaķišam(i), nabagam,
Ar uguni nosviluse.
# 2392.00
Vilks ar lapsu strīdejās
Augsta kalna galiņā:
Vilkam kaula kažociņš,
Lapsai zelta zalubite.
# 2393.00
Vilciņš alu padarija,
Lapsa dedza brandavīnu:
Tie gribeja šoruden
Savus bērnus godināt.
# 2394.00
Vilciņš alu padarija,
Savu radu gaididams;
Visas purvu purvmalites
Šļaukstēt vien šļaukstejās.
# 2395.00
Vilciņš būdu darinaja
Biezajā eglajā;
Kad atnāks miglas rīts,
Jēriem braukt ormaņos.
# 2396.00
Vilciņš dancoja, sila mala trīceja:
Vilciņš paņēmis lapsiņas meitu.
# 2397.00
Vilciņš kāzas sataisija
Pašā siena laiciņā.
Vilks aiz galda, lāc's aiz galda,
Ziemels galda galiņā.
# 2397.01
Vilciņam kāzas bija
Pašē lapu laiciņē;
Pieci vilki panākstē,
Lācis galda galiņē.
# 2398.00
Vilciņš kliedze, vilciņš brēce,
Vilkam bērni nosaluši.
Kur nu būs jēru zagļi,
Aitu bērnu rājejiņi?
# 2399.00
Vilciņš misas pasmeķejis,
Visus purvus izdancojis;
Kaut dabutu alutiņu,
Kokiem saknes izspārditu.
# 2400.00
Torķis (vilks) sēd aiz vārtiem,
Gaida drilli (kazu) izeitam;
Pavaicaja sētlaipim (kaķim),
Kur guleja aldermaņi (suņi).
# 2400.01
Stoķis (vilks) tup aiz vārtiem,
Gaida kramausi (cūku) izietam;
Pavaicaja sētložņam (kaķim),
Vaj lodurs (suns) ir mājās.
# 2400.02
Strengels (vilks) tup sētmalē,
Grigoriti (sivenu) gribedams.
-Pavaicašu sētlaipiņu (kaķi),
Vaj ir pāns (saimnieks) istabā.
Ja būs pāns istabā,
Grigoriti tad dabušu,
Ja nav pāns istabā,
Grigoriti nedabušu.
