2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā. ( 1053 - 2043)
2.1.1.5. Krustības. ( 1282 - 2033)
2.1.1.5.16. Kūmu (pa daļai ari aukļu) šūpuļa dziesmas, un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes priekiem un bēdām, cerībām, un grūtumiem. ( 1851 - 2007)
2.1.1.5.16.12. Māte, mazus bērnus kopjot, redz grūtumus, no kā tēvs svabads. ( 1998 - 2007)
# 2015.00
Krusta māte alu dzēra,
Dzeramā, dzeramā.
Dzer par labu, ne par ļaunu,
Uz pādites (pādena) veselibu.
Liec krūziti pie mutites,
Lai tas alus iekšā iet.
Apgāž, apgāž, satek, satek!
Tek upe caur namu, caur istabiņu:
Tā tek mieži, rudzi tēviņa klētī.
# 2015.01
Uzdzer, uzdzer! Satek, satek!
Jauna meita alu dzēra,
Dzeramā, dzeramā;
Ne par ļaunu, bet par labu,
Uz pādites veselibu.
# 2015.02
Tek upe caur namu, caur istabiņu:
Tā tiek mieži, rudzi pādites klētē.
2.1.1.5.17.2. Viesiem atgādina, ka laiks šķirties. ( 2016 - 2022)
# 2016.00
Nu jūs, kūmiņas, ēdušas, dzērušas,
Nu eita mājā darbiņu strādāt.
Vēl rītu, parītu būs ko sūkāt:
Godos gaļa, ķešās rauši,
Pudelē brandavīns.
# 2017.00
Kūma mani projam raida,
Saka mucu netekam;
Pati iešu kambarī,
Kūmas mucu apraudzit.-
Tek muciņa zinģadama,
Vēl es dzeršu dziedadama.
# 2018.00
Svainits mani projam raida,
Saka alus neesot;
Vēl muciņa pagrabā
Nosirmejšu muguriņu.
# 2018.01
Svainis mani projam raida,
Saka alus neesam.
Es iegāju pagrabā,-
Vēl mēs dzersim rītu dienu:
Es atradu vērpelites
Nosirmejšas muguriņas.
# 2019.00
Brālis mani mājā raida,
Saka alus neesam.
Brālit, tava skopstumiņa!
Tek muciņa dziedadama.
# 2019.01
Brāļi mani projam raida,
Saka mucu netekam.
Tek muciņa dziedadama,-
Paša brāļa skopumiņš.
# 2023.05
Ejat prom, vecas puskas,
Mēs vilks bērzus istabā:
Lai paliek mūs' ļautiņi
Zemes bērzu kuplumā.
# 2024.00
Pildi, Dievis, to vietiņu,
Kur ēdēm, kur dzērēm;
Kā piepildi straujas upes,
Kā dziļos ezeriņus.
# 2024.01
Pildi, Dieviņ, to vietiņu,
Kur ēdam, kur dzēram;
Kur ēdam, kur dzēram,
Kur Jāniti līgojam.
# 2025.00
Svēti, Dieviņ, to vietiņu,
Kur ēdam, kur dzēram;
Audzē, Dieviņ, divi vārpas
Viena salma galiņā.
# 2026.00
Ar Dieviņu sanācam,
Ar Dieviņu aiziesim;
Ar Dieviņu lai paliek
Ši krustibu istabiņa.
# 2027.00
Es tev lūdzu , sētas Made,
Auklē manu krustdēliņu;
Kad krogā tiksimies,
Došu glāzi brandaviņa.
# 2027.01
Tu, māsiņ, sētas meita,
Auklē manu krista bērnu;
Pie baznicas tikušās,
Došu siera gabaliņu.
"Pašūpoju, paaukleju,
Kuru mazu ieraudziju;
Ko bij man nešūpot,
Visi mani krista bērni".
# 2027.02
Pašūpoju, paaukleju,
Kuru mazu redzedama;
Kad tie visi lieli augs,
Visi mani brāleliņi
# 2028.00
Ai, kājiņas, ai, kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu saulite tāi vietā,
Kur vakar sanācām.
2.1.1.5.17.4. Pavada beidzot vecmāti. ( 2029 - 2033)
# 2029.00
Vecā māt, vecā māt,
Nestāv' ilgi šāi ciemā;
Pin vīzites, aun kājiņas,
Ej citā ciemiņā.
# 2030.00
Jūdz, tautiet, sirmu zirgu,
Palaid savu veco māti;-
Linu krekli, celu (?) josta,
Brandavīna butelite.
# 2031.00
Glabasam veco māti
Līdz citai reizitei;
Nedosam brandavina,
Lai ta drīz nenomira.
# 2032.00
Ei, komiņi, ei, komiņi,
Godajiet vecu māti:
Noveduši, piesieniet
Pie lielā skudru pūļa.
# 2033.00
Nogrūdam vecu māti
No kalniņa lejiņā;
Kad atkal vajadzēs,
Tad vilksim kalniņā.
2.1.1.6. Atšķirības. ( 2034 - 2043)
# 2034.00
Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Cepin' maizi, dara alu,
Aicin' viesus šķiribās.
# 2035.00
Māte āva baltas zeķes,
Man ciciša nedodama;
Mešu zeķes aizkrāsnē,
Lai māmiņa cici deva.
# 2035.01
Man māmiņa zeķes ava,
Negrib vaira ciča dot;
Sviešu zeķes pasolē,
Lai māmiņa cici deve.
# 2036.00
Vakar vista cāļus šķīra,
Šodien mani māmuliņa;
Cāļi tek pulciņā
Kur, māmiņa, es tecešu?
# 2036.01
Kā vistiņa cāļus šķīra,
Tā māmiņa mani šķīra;
Cāļi tek pulciņā,
Kur, māmiņa es tecešu?
# 2036.02
Vista savus cāļus šķīra,
Man' atšķīra māmuliņa;
Cāļi tek pulciņā,
Kur, māmiņa, es tecešu?
# 2036.03
Vista cāļus i atšķīra,
Man' atšķīra māmuliņa;
Cāļi tek pulciņā,
Kur, māmiņ, es tecešu?
# 2036.04
Vista cāļus pametusi,
Pamet mani māmuliņ';
Cāļi tek pulciņā,
Kur es, māmiņ, viena iešu.
# 2036.05
Māmiņ' mani atstājusi,
Kā vistiņa cāļus savus;
Cāļi tek pulciņā,
Kur bij man vienam (vienai) iet.
# 2036.06
Māt' man' tā pamet,
Kā vistiņ' sauv' cāliņ';
Cāliņš skrien pulciņē,
Kur būs man vienam iet?
# 2036.07
Māmiņš man' vien' pamet,
Kā vistiņ' sav' cāliņ';
Cāliņš tek pulciņē,-
Kur būs mani vienam iet?
Kur būs mani vienam iet?
Kur derigi ļaudantiņ'[?] ?
# 2036.08
Māte (Māmiņ') mani atstājuse,
Kā vistiņa cāļus savus;
Cāļi tek pulciņā,-
Kur bij man vienai iet?
Ielaižos ezerā
Rauduvišu pulciņā.
# 2036.09
Vista cāļus pametusi,
Pazūd pati māmulite;
Cāļi teka pulciņā,
Māmuliti mekledami.
# 2036.10
Kur es iešu, kur palikšu,
Bārenite palikuse?
Man' māmiņa atstājusi,
Kā vistiņa cālišus.
Cāļi teka pulciņā,
Es vientule raudadama.
# 2036.11
Vysta cielejszus adszkira,
A mani adszkira mamulenia;
Cieli (Coli) tak pulcieniā,
A kur mamieņ maņ tieciet?
Tiec boryniejta
Da tam smilkszu kalnieniam:
Ti gul towa mamulenia
Bolta smilksza kalnieniā.
# 2037.00
Div' reizites mani šķīra
Māmulite mūžiņā:
Vienu šķīra sīku mazu,
Otru lielu izaugušu.
# 2065.00
Incit, pincit, atvelc miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Uz mazā bērniņa šūpoliti.
# 2066.00
Jau tas miega Ērmanits
Ap Anciti diņģejās.
Spiedies cieti, Ērmaniti,
Mēs Anciti atdosim.
# 2067.00
Kas vilkam(i), kas lāčam(i)
Mežā kāra šūpuliti?
Priedes zari, egles zari,
Vēja māte šūpotaja.
# 2067.01
Briedi, briedi, lāci, lāci,
Kas tev kāra šūpuliti?
Egle, egle, priede, priede,
Ta man kāra šūpuliti.
# 2068.00
Kuši, guli, mazais bērniņ,
Atnāks māte vakarā:
Ja nenāks vakarā,
Atnāks rītu saulitē.
# 2069.00
Miedziņš bērnu kaitinaja,
Uz sliegsniša tupedams;
Ņem, māmiņa, bērza rīksti,
Dzen miedziņu šūplitī.
# 2070.00
Migu, migu vien' actiņa,
Aizmigs otra pakaļā;
Kad aizmigs abas divas,
Tad gulesi saldu miegu.
# 2070.01
Migu, migu vien' ačiņu,
Drīz aizmigšu abas acis;
Kad aizmigšu abas acis,
Tad gulešu saldu mieg'.
# 2071.00
Migu, migu vien' actiņa,
Līdz aizmiga abas divas;
Viena gauži miega pilna,
Otra pilna asariņu.
# 2072.00
Migu, migu vien' actiņa,
Migu otra aridzan;
Vien' actiņa miega grib,
Otra baltas villainites.
# 2073.00
Nāc mājā, māmulit,
Visi bērni tevi gaida;
Cits raudaja šūpulī,
Cits aiz vārtiem mauriņā.
# 2073.01
Māte, māte, nāc mājās,
Visi tavi bērni gaid',
Cits šūplēju, cits gultē,
Cits aiz vārtiem mauriņē.
# 2074.00
Nevienam tā nevaid,
Kā vālodzes bērniņam:
Kuri vēji papūzdami,
Pašūpoja šūpuliti.
# 2074.01
Nevienami tā nebija,
Kā vālodzes bērniņam:
Cik vējiņis eglē pūta,
Tik eglite šūpojās.
# 2075.00
Pele brauca, vāģi čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
Brauc, pelite, šāi sētā,
Še ir pulka mazu bērnu.
# 2075.01
Pele brauc, rati čīkst,
Ar to miega vezumiņu.
Brauc, pelite, mūs' mājā,
Mums ir daudz mazu bērnu;
Šim saujiņu, tam saujiņu,
Mazajam riekšaviņu.
# 2075.02
Rati čīkst, pele brauc
Ar to miega vezumiņu;
Brauc, pelite, mūs' mājā,
Mums ir pulka mazu bērnu,
Mums ir pulka mazu bērnu,
Šūpulī guletaju.
# 2076.00
Pelit' brauc, vāģi čīkst,
Ar to miega vezumiņ';
Brauc, pelite, istabā,
Liec šūpuļa galiņā.
# 2077.00
Pele brauca, rati čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Bērniņam riekšaviņa.
# 2077.01
Pele brauc, rati čīkst,
Ar miedziņa vezumiņ';
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Mazajam riekužiņa.
# 2077.02
Pele brauc, vāģi čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Bērnam viss vezumiņš.
# 2077.03
Pelite brauc, ratiņi čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Man pašai div' saujiņas.
# 2077.04
Pele brauca, rati čīkst,
Pilnu vezmu miega veda;
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Mazajam (Anniņai) riekužiņa.
# 2077.05
Pele brauca, rati čīkst,
Pilnu vezmu miega veda;
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Mazajam(i) pilnas pūpas.
# 2077.06
Pele brauc, rati čīkst,
Pilnu maisu miega veda;
Šim saujiņa, tam saujiņa,
Bērniņam riekšaviņa.
# 2077.07
Peliņš brauca, ratiņ' čīksta,
Bērniņami miedziņ' veda;
Citiem bērniem pa saujam.
Mūs' bērnami riekužam,
# 2077.08
Brauc pelite, čīkst vāģiši,
Ar to miega vezumiņu;
Tēvam sauju, māvam sauju,
Bērnam visu vezumiņu.
# 2079.01
Šūpo, egle, vāverbērnus,
Es pats šūpo sav' māsiņ',
Vara līkste, zelta striķi,
Sudrabiņa šūpulits.
# 2080.00
Šūpajam, auklejam
Tos mazos bālelin's.
Kad tie lieli uzaudzis,
Tad būs kunga darbniecini.
# 2081.00
Šūpoju bērniņu, pelniju maiziti;
Kas dos maiziti nepelnijam.
# 2082.00
Šūpaj' bērnu, dzenaj' mušas
Pie šūpuļa sēdedams;
Neģ' tas tēvs tev maizes dos,
Kam tas bērnis piedereja.
# 2082.01
Šūpo bērniņu, dzenā mušiņas,
Gan tas tētiņš dos to maiziti,
Kam tas bērniņš piederēs.
# 2082.02
Šūpo bērnu, gaini mušas,
Kalēt saule vakarā;
Tikpat jau tas ēsti dos,
Kam tas bērniņš piedereja.
# 2083.00
Šūpoju, līgoju baloža bērniņu;
Es pats balodis zariņa galā.
# 2084.00
Žūžu, meitiņ, baltā kreklā;
Ciemmeit's slink's, melnā kreklā.
# 2085.00
Žu, žu, lāča lelle,
Basajām kājiņām,
Ne tev tēvs auklas vij,
Ne māmiņa vīzes pin.
# 2086.00
Žužu, maģs bērns, kas tev kait,
Tev vāra biezputru, kas man dos,
Man būs katliņa padubenites.
# 2087.00
Žužu, žužu, lāča lelle,
Kas tev kāra šūpulit'?
Man uzkāra tēvs māmiņa
Priežu balku istabā.
# 2088.00
Žužu, žužu, mazi bērni,
Kad jūs lieli izaugsiet?
Noģirst manas kājas, rokas,
Dien' un nakti šūpojot.
# 2089.00
Ziedi, ziedi, man' meitiņa,
Audzi, audzi, dēluliņ,
Būs mums siena grābejiņa,
Būs druviņas arajiņš.
# 2090.00
Sešas peles miegu vilka
Mazajam bērniņam,
Trīs ievilka šūplitī,
Trīs gultiņas maliņā.
# 2091.00
Zīlite čubite, kur tavi bērniņ'?
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
Vējmāte šūpo, vējmāte auklē.
# 2092.00
Zīlite žubite, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
- Vēja māte šūpo, vēja māte auklē.
# 2092.01
Zīlite žubite, kur tavi bērniņi?
- Daugavas malā, ozola zarā.
Kas viņus šūpoja, kas viņus aukleja?
- Vēja māte šūpoja, vēja māte aukleja.
# 2092.02
Či, či, zīlite, kur tavi bērniņi?
- Augstajā kalnā, liepiņas galā.
Zīlite žubite, kas viņus aukleja?
Vēja māte šūpoja, vēja māte aukleja.
# 2092.03
Ci, ci, zīlite, kur tavi bērni?
- Lielā mežā staubenā.
Kas tos šūpo, kas tos auklē?
- Vēja māte šūpo, vēja māte auklē.
# 2093.00
Zīlita čubita, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpos, kas viņus auklēs?
- Vējmāte šūpos, vējmāte auklēs.
Gadās vējmātei aizmiegot.
- Ko dar' rīksta, neceldama?
Gadās rīkstei salūztot.
- Ko dar' nazis nedarinadams?
Gadās nazim salūztot.
- Ko dar' kalejs, nekaldams?
Gadās kalejam nomirstot.
- Ko dar' pasaule, neradidama?
# 2093.01
Zīlite žubite, kur tevi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas tos šūpoja, kas tos aukleja?
- Vēja māte šūpoja, vēja māte aukleja.
Gadās vēja mātei aizmiegot.
- Ko dara žagari, nešūpojši?
Gadās žagariem nokalstot.
- Ko dara nazits, nedarinajs?
Gadās nazišam nolūztot.
- Ko dara kumeliņi, nevizinajši?
Gadās kumeliņiem piekūstot.
- Ko dara auziņas, nebarojšas?
Gadās auziņām nobirstot.
- Ko dara meitiņas, nepļāvušas?
Gadās meitiņas lielas aizvedot,
Mazās vien pametot.
# 2093.02
Zīlite žubite, kur tavi bērniņi?
- Daugavas malā ozola zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
- Vējmāte šūpo, vējmāte auklē.
Ja gadās vējmātei iesnausties?
- Ko dara rīkstite, necēlusi?
Ja gadās rīkstitei lūztama dien'?
- Ko dara nazits nedarinajs?
Ja gadās nazitim lūztama dien'?
- Ko dara kalejs, nekaldinajs?
Ja gadās kalejam mirstama dien'?
- Ko daris jaunajie, nekaldinajši?
Jaunajie sacija, nemākoši,
Aizgāja uz Rīgu mācities.
# 2094.00
Steidzies, mana māmuliņa,
No druviņas sētiņā,
Tavs dēliņš, mans brālitis
Gauži raud šūpulī.
# 2095.00
Tā sacija vālodzite,
Par kalniņu pārskriedama:
Pūt, vējiņ(i), nelauz zaru,
Man bērniņi šūpolī.
# 2095.01
Vālodzite Dievu lūdza,
Par kalniņu lidodama:
Dod vējam nelauzt zaru,
Man bērniņi šūpulī.
# 2095.02
Tā sacija meža māte,
Par siliņu tecedama:
Pūt, vējiņ, nelauz koku,
Mans bērniņš šūpolī.
# 2096.00
Tēte, tēte, nāc mājā,
Nes bērnam kreņģelit';
Memme, memme, nāc mājā,
Nes bērnam kukulit'.
# 2097.00
Či, či, zīlite, kur tavi bērniņi?
- Augstā kalnā, liepiņas galā.
# 2097.02
Či, či, zīlite, kur tavi bērnini?
- Uz viņa kalna ozola krūmā.
# 2097.03
Či, či, zīlite, kur tavi bērniņi?
Viņpus Daugavas ābeļu krūmā.
# 2098.00
Čučat, gulat, lāča bērni
Basajām kājiņām;
Ne jums tēvs auklas vija,
Ne māmiņa vīzes pina.
# 2099.00
Čučiet, guliet, lāča bērni,
Kad jūs lieli izaugsiet?
Kad jūs lieli izaugsiet,
Kad kājāmi staigasiet?
- Pavasari, pavasari
Siltā jāņu saulitē,
Tad mēs lieli izaugsim,
Tad kājāmi staigasim.
# 2100.00
Čučiet, guliet, mazi bērni,
Kalēt lieli izaugsiet;
Gan jūs lieli izaugsiet
Garajā dieniņā,
Garajā dieniņā,
Siltajā saulitē.
# 2101.00
Čučiet, guliet, mazie bērni,
Kamēr lieli izaugsiet;
Kad jūs lieli izaugsiet,
Tecesiet kājiņām.
# 2102.00
Čučat, gulat, mazie bērniņi,
Lai tek lielie kājiņām,
Kad tie lielie uzauguši,
Tie būs miežu arajiņi.
# 2103.00
Čučiet, guliet, mazi bērni,
Lai tek lielie kājiņām,
Lieliem kājas nepiekusa,
Kā maziemi bērniņiem.
# 2103.01
Aiju, aiju, mazie bērni,
Lai tek lielie kājiņām;
Maziem kājas piekususas,
Lieliem kājas nepiekusa.
# 2104.00
Čučat, gulat, mazie bērni,
Lai tek lielie kājiņām,
Cūciņas ganit, sprungulišus lasit,
Maziem bērniņiem putriņas vārit.
# 2105.00
Čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja medus kopt,
Māte ogu palasit.
# 2105.01
Žūžo, žūžo, lāču bērniņ,
Pekaināmi kājiņāmi!
Tēvs aizgāja medu lauzt,
Māte ogas palasit.
# 2105.02
Čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām(i) kājiņām!
Tēvs aizgāja bišu kāpt,
Māte ogu palasit;
Tēvs atnesa medus podu,
Māte ogu vāceliti.
# 2105.03
Čučiet, guliet, lāča bērni,
Ķeblaināmi kājiņām!
Tēvs aizgāja bites kaut,
Māte ogas palasit.
Tēvs pārnesa medus podu,
Māte ogu vāceliti;
Tēvs dod medus nodzerties,
Māte ogas paēsties.
# 2105.04
Čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja bišu kāpt,
Māte auzu žubinat;
Tēvs atnesa saldu medu,
Māte auzu vāceliti.
# 2105.05
Čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja bišu kāpt,
Māte auzu brucināt;
Tēvs atnesa saldu medu,
Māte mīkstu ķīseliti.
# 2105.06
Čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja bišu knāpt,
Māt' auziņu žubenāt;
Atnāks tēvs ar mediņu,
Māt' ar auzu plāceniti.
# 2105.07
Čuči, guli, mazs bērniņ,
Nav mājās tēvs, māmiņa;
Tēvs aizgāja bišu kāpt,
Māte ogu palasit.
Tēvs pārnesa medus podu,
Māte ogu vāceliti.
# 2105.08
Žūzu, bērniņ, pūpās,
Kas tev' rītā šūpās?
Tēvs aizgāja rudzus malt,
Māte ogas palasit.
# 2105.09
Aijā, bērniņ, aijā!
Kas tev' rītā šūpos?
Tēvs aizgāja bišu kopt,
Māte ogu palasit.
Tēvs pārnesis medus podu,
Māte ogu vāceliti.
# 2105.10
Aijā, bērniņ, aijā!
Kas tev' rītā šūpos?
Tēvs aizieti bišu kaut,
Māte ogu palasit.
Man tas medus, man tās ogas
Par to bērna šūpošanu.
# 2105.11
Žūžu, žūžu tu, bērniņ,
Ne tev tēva, ne māmiņas:
Tēvs aizgāja bit's raudzit,
Māt' odziņas palasit.
Tēvs atnesa medus podu,
Māte ogas vācelē;
Būs man medus, būs man ogas
Par to bērna šūpošanu.
# 2106.00
Čuči, guli, mazbērniņ,
Es tecešu puķitēs;
Es tev puķes salasišu,
Šūpuliti appuškošu.
# 2106.01
Čuči, guli man' actiņa,
Līdz puķites salasišu,
Kad puķites salasišu,
Appuškošu šūpuliti.
# 2106.02
Čuči, guli, mazbērnin,
Es tecešu puķu raut;
Es aijinas izpuškošu
Visadāmi puķitēm,
Zilajāma, zaļajāma,
Sārkanāma rozitēm.
# 2107.00
Čuči, guli, mazais bērniņ!
Kas tev' rītu pašūpos?
Puiši kūla rudzu riju,
Mietas gāja maltuvē.
# 2107.01
Eijā, upā, mazais bērns!
Kas tev' rītā pašūpos?
Puiši kult, meitas malt,
Vecais tēvs uz krāsnes guļ.
# 2107.02
Čuči, guli, mazais bērns!
Kas tev' rītu pašūpos?
Puiši kūla rudzu riju,
Meitas mala kambarī;
Jaunā māte govis slauca,
Vecā ganus izvadija.
# 2107.03
Aijā, bērniņ, pūpu!
Kas tev' rītā šūpos?
Māte brauks Tukumā,
Tēvs uz cepļa gulēs.
# 2107.04
Eisā, bērniņ, eisā!
Kas tev' rītu zūzos?
Tēvs ar māti Kuldigē,
Dižā māsa ganos.
# 2107.05
Zūzu, bērniņ, pūpā!
Kas tev rītu šūpās?
Tēvs un māte Liepajā,
Vecie brāļi riju kuļ;
Vecais pātars kaktā tup,
Savu stundu gaididams.
# 2107.06
Zūzu, bērniņ, zūzu!
Kas tev' rītā auklēs?
Māte brauca Jelgavā,
Tēvs uz cepļa gulej';
Meitas mala kambarī,
Puiši kūla rijā.
# 2107.07
Zūzu, bērniņ, zūzu!
Kas tev' rītā auklēs?
Māte putru vāra,
Tēvs kažoku lāpa.
# 2107.08
Čuči, guli, mazais bērns!
Kas tev' rītā auklēs?
Meitas mala māli,
Puiši kūra riju;
Māte putru vārij',
Tēvs kažoku lāpij';
Es iziešu ganos.
# 2107.09
Zūzu, ķintiņ, zūzu!
Kas tev' rītā auklēs?
Citi bērni skaidas lasa,
Citi kūra uguntiņu;
Māte putru vāra,
Brāļi riju kūla,
Māsas māli mala.
# 2107.10
Zūzu, ķintiņ, zūzu!
Kas tev' rītā auklēs?
Māte putru vāra,
Gailis cirta malku,
Vistiņ' nesa kukiņā;
Meitas māli mala,
Puiši riju kūla,
Tēvs dod zirgiem ēsti!
Vecais tēvs uz krāsnes sēž,
Savas dienas gaididams.
# 2108.05
Cibu, cibu, lāča bērns
Plakanām kājiņām!
Atnāks mamma, atnesis,
Divi spaņģi salda piena,
Divi spaņģi salda piena,
Trīs kukuļi baltas maizes.
# 2109.00
Vēja māte skraideleja
Gar mūseju namdurim.
Ko, vējiņ, tu meklē
Gar mūseju namdurim?
Tu grib' zagti bērnam miegu,
Viņa acis pakavēt.
# 2110.00
Velc, pelite, bērnam miegu,
Ka incitis neredzeja,
Caur namiņu, caur istabu,
Caur šūpuļa pagalviņu.
Ja tu cieti nesavilksi,
Iedos tevi incitim;
Incits tavus smalkus kaulus
Pa vienami kripšķinās.
# 2110.01
Velc, peliņu, bērnam miegu,
Kur incišu neredzej'.
Ja tu labi neatvilksi,
Tev' iedošu incišam (runčiņam),
Incits tavus kaulus grauzis,
Pa plāniņu vazadams.
# 2110.02
Velc, velc, pelite, bērnam miedziņu
Caur namiņu, caur sienmalu,
Caur šūpeļa pagāliti.
Ja nevilksi cietu miegu,
Atdoš' tevi incišam,
Inciš tavus mīkstus kaulus
Pa vienami krimšķinās.
# 2111.00
Velc, pelite, bērnam miegu,
Kā incitis neredzeja,
Caur cepliti, caur namiņu,
Caur šūpuļa pagalviņu.
# 2111.01
Velc, pelite, bērnam miegu,
Kā inciņš neredzeja,
Caur cepli, caur namu, caur istabiņu,
Caur bērna žūžiņu pagalves galu.
# 2111.02
Velc, pelite, bērnam miegu,
Kur inciņis neredzej',
Caur cepliņu, caur namiņu,
Caur šūpliņ' pagāliņ',
Caur šūpliņ' pagāliņ',
Pie bērniņ' actiņām.
# 2112.00
Velc, pelite, bērnam miegu,
Kur pincitis neredzeja,
Caur pakšķiem, caur šķirbām,
Cauri durvju pamatiem.
Savilkuse, sanesuse,
Ieliek bērnam pagalvī;
Ieliek bērnam pagalvī,
Ietek pate aliņā.
# 2116.02
Velc, pelite, saldu miegu
Mazajam bērniņam,
Caur cepliti, caur krāsniti,
Caur šūpuļa pagāliti;
Savilkusi saldu miegu,
Guli pate pagālī.
# 2117.00
Velc, pelite, saldu miegu
Mazajami bērniņam;
Savilkuse, sanesuse,
Liec šūpliša pagalvī.
Ielien pate aliņā,
Lai kaķitis nedabuja;
Kad kaķitis ieraudzis,
Novilks tavu kažociņu.
# 2117.01
Velc, pelite, saldu miegu,
Liec šūpuļa dibinā.
Bēdzi pate kaņepēs.
Lai kaķitis neredzeja;
Kad kaķitis ieraudzis,
Tad galviņu nokodis.
# 2118.00
Velc, pelite, saldu miegu
Mazajam bērniņam,
Caur rijiņu, caur klētiņu,
Caur lodziņa šķirbiņām,
Klusitēm, lēnitēm,
Lai kaķits nesadzird;
Kad kaķits sadzirdēs,
Tad galviņu nokodis,
# 2119.00
Velc, pelite, saldu miegu
Mazajami bērniņam,
Caur sliegsniti, caur istabu,
Ieliec šūpļu pagalvē.-
Atnesuse, atvilkuse,
Ielikuse pagalvē.
# 2120.00
Velc, pelite, saldu miegu
Mazajam(i) bērniņam,
Caur cepliti, caur krāsniti,
Caur šūpuļa pagalviti.
# 2120.01
Pelit, pelit, atvelc miedzin'
Mazajam bērninam,
Pa durim, pa lodzinu,
Caur šūpuļa virvitēm.
# 2121.00
Vīļu, vāļu, vālodzite
Kārklā kāra šūpoliti;
Citi putni slinki bija,
Savus bērnus brēcinaja.
# 2121.01
Vidžu, vidžu, vālodzite
Kārklā šūpli pakārusi;
Citi putni slinki bija,
Savus bērnus brēcinaja.
# 2121.02
Vidžu, vadžu, vālodzite
Kārklā šūpli pakāruse;
Citi putni nemāceja,
Tie bērniņus brēcinaja.
# 2122.00
Vilu, valu, vālodzite,
Kārklā kāru šūpoliti:
Ja es pate nevareju,
Lai šūpoja vēja māte.
# 2123.00
Viļu, viļu, vālodzite,
Kas tev kāra šūpuliti?
Pati viju, pati kāru,
Vēja māte šūpotaja.
# 2123.01
Kas tai vija, kas tai kāra,
Vālodzei šupuliti?
Pate vija, pate kāra,
Vēja māte šūpotaja.
# 2124.00
Vīļu, vāļu, vālodzite,
Kas tev kāra šūpoliti?
-Priede, egle, ta pakāra,
Vēja māte pašūpoja.
# 2124.01
Vīlu, vālu, vālodzit,
Kas tev kāra šūpolit'?
-Priede, egle, ta pakāra
Līkajāi bērziņā;
Vēja māte pašūpoja,
Gar manimi staigadama.
# 2124.02
Kas sīkiemi putniņiem
Mežā kāra šūpuliti?
Priede, egle, ta pakāra,
Vēja māte šūpotaja.
# 2132.00
Aijā, bēniņš, mežā dabūts,
Ne tam krekliņa, ne paladziņa.
Lai aug liepiņas kuplām lapām,
Tur šūsim krekliņu, tur paladziņu.
# 2132.01
Aijā, bērniņš, mežā dabūts,
Ne tam krekliņš, ne paladziņš.
Dievs dos dadžam platas lapas,
Tur būs krekliņš, tur paladziņš.
# 2132.02
Aijā, bērniņ, ganos dabūts
Akmeņu čupā, žagaru blāķī.
Ne tam krekliņa, ne lakatiņa.
Audzis dadzits platām lapām,
Tad šūs krekliņus, i lakatiņus.
2.1.2.2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas. ( 2133 - 2880)
2.1.2.2.1. Dažāda satura. ( 2133 - 2217)
# 2133.00
Ai, mazās meitenites,
Kam jūs lielas neaugat?
Vaj jūs mazas varesiet
Tautu dzirnas ritināt?
# 2133.01
Sīkas, mazas man māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Kā jūs mazas vīžojat
Tautu dzirnus ritināt?
# 2134.00
Ai, mazie puiseniņi,
Kam jūs lieli neaugat?
Vaj jūs tādi drīkstesiet
Meitu māti bildināt?
# 2134.01
Ai, jūs mazi puiseniņi,
Kam jūs lieli neaugat?
Vaj jūs tādi drīkstesat
Kunga durvis virināt,
Kunga durvis virināt,
Meitu mātes bildināt?
# 2135.00
Brāļu bērni, māsu bērni
Sēd vienā soliņā;
Kas ļautiņi nezinaja,
Šķita vienas māmuliņas.
# 2135.01
Brāļu bērni, māsu bērni,
Sasēžam reizitē;
Sak' ļautiņi gariedami:
Tie ir vienas māmuliņas.
# 2135.02
Brāļu bērni, māsu bērni
Sēd vienā soliņā;
Saka tautas raudzidamas:
Tie ir vienas māmuliņas.
# 2135.03
Sasasēda brāļa bērni
Vienā galda galiņā;
Saka tautas vērdamies:
Vaj bij vienas māmaļiņas?
# 2136.00
Braucu, braucu pie krustmātes sērst;
Trīs dieniņas braucu, nedeļu sērsu.
# 2137.00
Dievs nolaida bumbul' zemē,
Bumbuls negrib zemē augt;
Dievs nolaida cilvek' zemē,
Cilveks negrib bumbuļ' raut;
Dievs nolaida spieķit' zemē,
Spieķits negrib cilvek' sist;
Dievs nolaida ugun' zemē,
Uguns negrib spieķit' degt;
Dievs nolaida ūden' zemē,
Ūdens negrib guni dzēst;
Dievs nolaida vērsi zemē,
Vērsis negrib ūden' dzert!
Dievs nolaida slakter' zemē,
Slakters negrib vērsi kaut;
Dievs nolaida nāvi zemē,
Nāve grib to slakter' kaut.
Slakters grib to vērsi kaut,
Vērsis grib to ūden' dzert,
Ūdens grib to ugun' dzēst,
Uguns grib to spieķit' degt,
Spieķits grib to cilvek' sist,
Cilveks grib to bumbul' raut,
Nu grib bumbuls zemē augt.
# 2137.01
Mātem pasprūk āziš.
Sol meitiņam sviestmaiz,
La dzen āziņ mājē.
Meitiš nu auņ kājs,
Iet dzīt āziņ mājē.
Satiek mežē rung.
"Rundziņ, sasit āziņ!"
Rundziš āziņ nisit,
Āziš stallē niiet,
Meitiš sviestmaiz nidabo.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē udžiņ.
"Udžiņ, rundziņ sadedzin!"
Udžiš rundziņ nidedzin,
Kundziš āziņ nisit,
Āziš stallē niiet,
Meitiš sviestmaiz nidabo.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē upiņ.
"Upiņ, nodzēš udžiņ!"
Upiš udžiņ nidzēš,
Udziš rundziņ nidedzin,
Rundziš āziņ nisit,
Āziš stallē niiet,
Meitiš sviestmaiz nidabo.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē vērsiņ.
"Vērsiņ, izdzer upiņ!"
Vērziš upiņ nidzer,
Upiš udžiņ nidzēš,
Udziš rundziņ nidedzin,
Rundziš āziņ nisit,
Āziš stallē niiet,
Meitiš sviestmaiz nidabo.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē striķiņ.
"Striķiņ, sasien vērsiņ!"
Striķiš vērsiņ nisien,
Vērsiš upiņ nidzer,
Upiš udžiņ nidzēš,
Udziš rundziņ nidedzin,
Rundziš āziņ nisit,
Āziš stallē niiet,
Meitiš sviestmaiz nidabo.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē peliņ.
"Peliņ, sakož striķiņ!"
Peliš striķiņ nikož,
Striķiš vērsiņ nisien,
Vērsiš upiņ nidzer,
Upiš udžiņ nidzēš,
Udziš rundziņ nidedzin,
Rundziš āziņ nisit,
Āziš stallē niiet,
Meitiš sviestmaiz nidabo.
Meitiš skrej vien tāļak,
Satiek mežē kaķiņ.
"Kaķiņ, noķer peliņ!"
Kaķiš grib ķert peliņ.
Kaķiš nu ķer peliņ,
Peliš nu kož striķiņ,
Striķiš nu sien vērsiņ,
Vērsiš nu dzer upiņ,
Upiš nu dzēš udžiņ,
Udž's nu dedzin rundziņ,
Rundziš nu sit āziņ,
Āziš nu skrej stallē,
Meitiš dabo sviestmaiz.
# 2140.00
Iesēju driķišus upites malā,
Tos man noēda tatari.
Aizgāju tatarus ar cirvi cirst,
Aizskrēja tatari par garu mežu,
Iekrita cirvitis upitē.
Ne man cirviša, ne tatari,
Pats gāju mājās raudadams.
# 2141.00
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie vistas lūgtos:
Vistiņ mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu snīpi klāt."
Vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie gaiļa lūgtos:
Gailit mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu greznu klāt."
Gaiļa greznis, vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie pīles lūgtos:
Pīlit mīļā, ko liec klāt?
"Es liek savu plēznu klāt."
Pīles plēzna, gaiļa greznis,
Vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie zaķa lūgtos:
Mīļo zaķit, ko liec klāt?
"Es liek' savu lēcen' klāt."
Zaķa lēcens, pīles plēzna,
Gaiļa greznis, vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lapsas lūgtos:
Lapsit mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu asti klāt."
Lapsas aste, zaķa lēcens,
Pīles plēzna, gaiļa greznis,
Vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie vilka lūgtos:
Mīļo vilcit, ko liec klāt?
"Es liek' savus zobus klāt."
Vilka zobi, lapsas aste,
Zaķa lēcens, pīles plēzna,
Gaiļa greznis, vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lūsa lūgtos:
Mīļo lūsiņ, ko liec klāt?
"Es liek' savu spalvu klāt."
Lūsa spalva, vilka zobi,
Lapsas aste, zaķa lēcens,
Pīles plēzna, gaiļa greznis,
Vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie medņa lūgtos:
Mīļais mednit, ko liec klāt?
"Es liek' savu dziesmu klāt."
Medņa dziesma, lūsa spalva,
Vilka zobi, lapsas aste,
Zaķa lēcens, pīles plēzna,
Gaiļa greznis, vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lāča lūgtos:
Lācit mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savus nagus klāt."
Lāča nagi, medņa dziesma,
Lūsa spalva, vilka zobi,
Lapsas aste, zaķa lēcens,
Pīles plēzna, gaiļa greznis,
Vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie brieža lūgtos:
Miļais briedit, ko liec klāt?
"Es liek' savus ragus klāt."
Brieža ragi, lāča nagi,
Medņa dziesma, lūsa spalva,
Vilka zobi, lapsas aste,
Zaķa lēcens, pīles plēzna,
Gaiļa greznis, vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie kalej' lūgtos:
Kalejs mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu ēmur' klāt."
Kalej' ēmurs, brieža ragi,
Lāča nagi, medņa dziesma,
Lūsa spalva, vilka zobi,
Lapsas aste, zaķa lēcens,
Pīles plēzna, gaiļa greznis,
Vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie āža lūgtos:
Āzit mīļais, ko liec klāt?
"Es liek savu ļipu klāt."
Āža ļipa, kalej' ēmurs,
Brieža ragi, lāča nagi,
Medņa dziesma, lūsa spalva,
Vilka zobi, lapsas aste,
Zaķa lēcens, pīles plēzna,
Gaiļa greznis, vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie skrodeļ' lūgtos:
Skrodel mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savas šķēres klāt."
Skrodeļ' šķēres, āža ļipa,
Kalej' ēmurs, brieža ragi,
Lāča nagi, medņa dziesma,
Lūsa spalva, vilka zobi,
Lapsas aste, zaķa lēcens,
Pīles plēzna, gaiļa greznis,
Vistas snīpis,-
Snīp, snīp, snīp!
Ta būs viena ērma mice.
# 2141.01
Es grib' micit' kopā šūt,
Es grib' vistiņ' klātā lūgt.
Vistiņ mīļā, ko liec klāt?
"Es like' savu šnīpi klāt."
Vistas šnīpis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
Es grib' vienu micit' šūt,
Es grib' gailit' klātā lūgt.
Gailit mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu grežņi klāt."
Gaiļa grežņis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
Es grib' vienu micit' šūt,
Es grib' pīlit' klātā lūgt.
Pīlit mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savas spalvas klāt."
Pīles spalvas, gaiļa grežņis,
Vistas šnīpis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
Es grib' vienu micit' šūt,
Es grib' zosit' klātā lūgt.
Zosit' mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu plezu klāt."
Zosit' pleza, pīles spalvas,
Gaiļa grežņis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
Es grib' vienu micit' šūt,
Es grib' zaķit' klātā lūgt.
Zaķit mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu lēcien' klāt."
Zaķa lēciens, zosit' pleza,
Pīles spalvas, gaiļa grežņis,
Vistas šnīpis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
Es grib' vienu micit' šūt,
Es grib' lapsit' klātā lūgt.
Lapsit mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu asti klāt."
Lapsas aste, zaķa lēciens,
Zosit' pleza, pīles spalvas,
Gaiļa grežņis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
Es grib' vienu micit' šūt,
Es grib' vilcit' klātā lūgt.
Vilcit mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu ādu klāt."
Vilka āda, lapsas aste,
Zaķa lēciens, zosit' pleza,
Pīles spalvas, gaiļa grežņis,
Vistas šnīpis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
Es grib' vienu micit' šūt,
Es grib' lācit' klātā lūgt.
Lācit mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savus nagus klāt."
Lāča nagi, vilka āda,
Lapsas aste, zaķa lēciens,
Zosit' pleza, pīles spalvas,
Gaiļa grežņis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
Es grib' vienu micit' šūt,
Es grib' briedit' klātā lūgt.
Briedit mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savus ragus klāt."
Brieža ragi, lāča nagi,
Vilka āda, lapsas aste,
Zaķa lēciens, zosit' pleza,
Pīles spalvas, gaiļa grežņis,
Vistas šnīpis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
Es grib' vienu micit' šūt,
Es grib' lauvit' klātā lūgt.
Lauvit mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu rūcien' klāt."
Lauvas rūciens, brieža ragi,
Lāča nagi, vilka āda,
Lapsas aste, zaķa lēciens,
Zosit' pleza, pīles spalvas,
Gaiļa grežņis, vistas šnīpis,
Vistas šnīpis, šnīps!
# 2141.02
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu vistiņ lūgt:
Mīļā vistiņ, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu knābi doš."
Vistas knābis,-
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu gailit lūgt:
Mīļais gailit, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov savu greznu doš."
Gaiļa grezna, vistas knābis,
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu pīlit lūgt:
Mīļā pīlit, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu pleznu doš."
Pīļa plezna, gaiļa grezna.
Vistas knābis,-
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu zosiņ lūgt:
Mīļā zosiņ, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu ļipu doš."
Zosa ļipa, pīļa plezna,
Gaiļa grezna, vistas knābis,
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu tītar lūgt:
Mīļais tītar, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu kaklu doš."
Tītar kaklis, zosa ļipa
Pīļa plezna, gaiļa grezna.
Vistas knābis,-
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu zaķit lūgt:
Mīļais zaķit, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu lēcen doš."
Zaķa lēcens, tītar kaklis,
Zosa ļipa, pīļa plezna,
Gaiļa grezna, vistas knābis,
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu lapsiņ lūgt:
Mīļā lapsiņ, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu asti doš."
Lapsa asta, zaķa lēcens,
Tītar kaklis, zosa ļipa
Pīļa plezna, gaiļa grezna.
Vistas knābis,-
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu vilciņ lūgt:
Mīļais vilciņ, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu kaukum doš."
Vilka kaukums, lapsa asta,
Zaķa lēcens, tītar kaklis,
Zosa ļipa, pīļa plezna,
Gaiļa grezna, vistas knābis,
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu lauviņ lūgt:
Mīļā lauviņ, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu rūkum doš."
Lauvas rūkums, vilka kaukums,
Lapsa asta, zaķa lēcens,
Tītar kaklis, zosa ļipa
Pīļa plezna, gaiļa grezna.
Vistas knābis,-
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu kalej lūgt:
Mīļais kalej, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu āmar doš."
Kalej āmars, lauvas rūkums.
Vilka kaukums, lapsa asta,
Zaķa lēcens, tītar kaklis,
Zosa ļipa, pīļa plezna,
Gaiļa grezna, vistas knābis,
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu skrodel lūgt:
Mīļais skrodel, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovas šķēres doš."
Skrodeļ šķēres, kalej āmars,
Lauvas rūkums, vilka kaukums,
Lapsa asta, zaķa lēcens,
Tītar kaklis, zosa ļipa
Pīļa plezna, gaiļa grezna.
Vistas knābis,-
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu kurpniek lūgt.
Mīļais kurpniek, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu īlen doš."
Kurpniek īlens, skrodeļ šķēres,
Kalej āmars, lauvas rūkums.
Vilka kaukums, lapsa asta,
Zaķa lēcens, tītar kaklis,
Zosa ļipa, pīļa plezna,
Gaiļa grezna, vistas knābis,
Šņīps, šņāps, šņīps, šņāps!
Tā bij ērma micei būt.
Es grib vienu micit šūt,
Iet pie vienu vēver lūgt:
Mīļais vēver, ko dos klāt?
"Doš, doš, labprāt doš,
Es tov sovu atspol doš."
Vēver atspol, kurpniek īlens,
Skrodeļ šķēres, kalej āmars,
Lauvas rūkums, vilka kaukums,
Lapsa asta, zaķa lēcens,
Tītar kaklis, zosa ļipa,
Pīļa plezna, gaiļa grezna,
Vistas knābis,-
Šnīps, šnāps, šnīps, šnāps!
Tā bij ērma micei būt.
# 2142.00
Es maza meitiņa, es māku rotāt,
Šurpu, turpu, pie tēva, pie mātes.
# 2143.00
Es maza meitiņa, pelnos tupeju,
Man nāca ciempuiši pupiņ's raudzit;
Ķizu, ķizu, puisit, sadedza nadziņi!
# 2143.01
Es maza meitiņa, man dižas pup's,
Es tup' pelnos, puiš' kac pakaļ.
Kac, kac, puisit, sadega nagi.
# 2143.02
Es maza meitiņa, sēdeju kuldā,
Man nāca ciempuiši pupiņus raudzit;
Es ņēmu pagali, situ par nagiem.
Ķizu, ķizu, puisiti, nodedza nadziņi.
# 2144.00
Es pie kungiem kalpoju
Pirmo gadu;
Man iedeva vistiņu,
Vienu vistiņu.
Vistiņ' manim pautus dēja
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
Es pie kungiem kalpoju
Otro gadu;
Man iedeva gailiti,
Vienu gailiti.
Gailits manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja,
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
Es pie kungiem kalpoju
Trešo gadu;
Man iedeva zostiņu,
Vienu zostiņu.
Zostiņ' man guļu gulej',
Gailits manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
Es pie kungiem kalpoju
Ceturt' gadu;
Man iedeva aitiņu,
Vienu aitiņu.
Aitiņ' mana saiminiece,
Zostiņ' man guļu gulej',
Gailits manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
Es pie kungiem kalpoju
Piekto gadu;
Man iedeva tītaru,
Vienu tītaru.
Tītars man bārzdu dzina,
Aitiņ' mana saiminiece,
Zostiņ' man guļu gulej',
Gailits manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
Es pie kungiem kalpoju
Sesto gadu;
Man iedeva āziti,
Vienu āziti.
Āzits man ragus nesa,
Tītars man bārzdu dzina,
Aitiņ' mana saiminiece,
Zostiņ' manim guļu gulej',
Gailits manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
# 2145.00
Jāju, jāju rāceņus zagt
Uz to muižas pagrabiņu;
Satiek' muižas vagariņu,-
Slipad, slipad, atpakaļ.
# 2146.00
Kaimiņiem lielas meitas,
Braukšus brauca baznicā;
Mūsejiem mazmaziņas,
Kājiņām tīpuļoja.
# 2147.00
Kalpu bērni, irbeniņi
Agri tek migliņā;
Saimenieka svēteliši
Ilgi tup ligzdiņā.
# 2148.00
Kam māmiņa tā aukleja,
Vienu lielu, otru mazu?
Lielakais mazakam
Ūdentiņa nepadeva.
# 2149.00
Kam ta meitiņa dzelteniem matiņiem?
Māmiņas meitiņa, brāliša māsiņa.
Liepiņas lapiņ' tiltiņu grīda,
Tur brauca, tur jāja simts brāleliņu,
Pulks jāja puisišu, pulks cepurišu,
Pulks gāja meitiņu, pulks vaiņadziņu.
Es pati stāveju kaleja smēdē,
Kaļš kalejs nokala pūr' atslēdziņu.
# 2150.00
Kas metis manā maciņā,
Tas sēdēs zelta krēsliņā;
Kas nemetis man maciņā,
Tas sēdēs mēslu čupiņā.
# 2151.00
Ķipits ķērni nobadija,
Ieliek ķipi cietumā;
Saka ķipa līgaviņa,
Lai tik gauži neraudaja.
# 2152.00
Ķipurs danco raibām biksēm
Sava kunga celiņā;
Piķiers lēkā raibā mežā
Savam kungam pakaļā.
# 2153.00
Knipele, kauliņi tiltiņu taisa,
Tur brauca kundziņš, tur madamiņas.
# 2154.00
Krusta māte, krusta māte,
Kam tu mani aicinaji?
Es pie tevis tecedama
Ieteceju upitē.
# 2155.00
Kukažiņa ciemā gāja,
Līkažiņa pavadija.
"Es tev lūdzu, Kukažiņ,
Atnes man kukuliša."
# 2156.00
Kundziņš mani karā sūta,
Treša gada puiseniņu.
Es kungam atsaciju:
Vaj es vien kara vīrs?
Aug citā maliņā
Vēl ir citi tēva dēli.
# 2156.01
Kundziņš mani karā sūta,
Sesta gada puiseniņu.
Nevareju bruņas nest,
Ne tērauda zobeniņu.
# 2157.00
Lai runaja lielas meitas
Par puišiem, brūtganiem;
Mēs mazie skuķeniņi
Par jēriem, kazleniem,
Par jēriem, kazleniem,
Par cimdiem, zeķitēm.
# 2157.01
Lielas meitas, tās runaja
Par puišiem brūtganiem;
Mēs mazās meitenites
Par jēriem, kazleniem.
# 2157.02
Lielas meitas, tās dziedaja
Par puišiemi, brūtganiem;
Mēs mazās meitenites,
Ko mēs mazas dziedasim?
Par jēriemi, kazleniem,
Baltas cūkas siveniem.
# 2157.03
Lielas meitas, saiedamas,
Par puišiem vien runaja;
Mēs mazās zeltenites
Par cimdiem, paķelēm.
# 2158.00
Lielas māsas, mazas māsas,
Iesim jūras puķes plūkt.
Jūras puķes skaistas puķes,
Dzeltaniemi ziediņiem,
Dzeltaniemi ziediņiem,
Sarkaniem vidiņiem.
# 2159.00
Lieli brāļi, mazi brāļi,
Iesim jūras putnus šaut.
Jūras putni varen daiļi,
Dzeltenāmi kājiņām;
Dzeltenāmi kājiņām,
Sudrabiņa nadziņiem,
Sudrabiņa nadziņiem,
Zeltitiem spārniņiem;
Zeltitiem spārniņiem,
Dimantiņa cekuliem.
# 2160.00
Lieli vilki, mazi vilki ī, ī!
Lieli vilki ī!
Mazi vilki ņigu, ņegu, ņigu, ņegu!
# 2161.00
Līzit' sēš kamanās,
Es kamanu pakaļā;
Līzit' grožus kustinaja,
Es pātagu vīcinaju.
# 2162.00
Lustejam, līgsmojam
Mēs, mazajas zeltenites!
Lielajām liela bēda:
Maz pūriņa dibinā.
# 2163.00
Māte gāj' uz klēti,
Es teceju pakaļ;
Māt' iedeva pakulu kodaļu,
Es atdevu vējam;
Vējš noauda zīda kleitu
Sudrabina lapinām.
# 2164.00
Māte mani izsvieda caur pirtes logu;
Vējš mani šūpoja, balodis loloja.
# 2165.00
Man maza ķēvite, ķēvite bija,
Ar to ķēviti žagaros braucu,
No tiem žagariem sētiņu pinu,
Sētiņu apkārt dārziņu taisu,
Es taī dārziņā rozites sēju,
No tām rozitēm kroniti viju,
Ar to kroniti baznicā gāju,
Es tanī baznicā Dieviņu lūdzu.
# 2166.00
Mans tēvs Dubur Dāvus,
Mana māte Dubur Līze,
Es pats mazs putniņš
Spicu stāvu deguntiņu.
# 2167.00
Maza, maza meitenite,
Kā putriņas vērpelite:
Kad piesita, tad skaneja
Par visāmi maliņāmi.
# 2168.00
Maza, maza meitenite
Tek pa silu raudadama.
Jauni puiši bandenieki,
Ņemat zirga mugurā.
# 2168.01
Maza, maza meitenite
Tek pa ceļu raudadama.
Ciema puiši bāleliņi,
Ieņemieti kamanās.
# 2169.00
Maza, maza meitenite
Tek pa silu raudadama.
Ņem, bāliņ(i) kamanās,
Būs telišu ganitaja.
# 2169.01
Maza, maza meitenite
Tek pa ceļu raudadama.
Saņemat, bāleliņi,
Būs telišu ganitaja,
Būs telišu ganitaja,
Raibu cimdu aditaja.
# 2195.00
Čij, čij, zīlite, kur tavi bērniņi?
-Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
-Vēja māte šūpo, vēja māte auklē,-
Juk, juk, juk, juk!
# 2195.01
Či, či, zīlite, kur tavi bērniņi?
-Lielā mežā, bērza zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
-Vēja māte šūpo, vēja māte auklē.-
Purgs, azotē!
# 2196.00
Tūlu, tūlu, tallalā,
Rītu braukšu Dobelē,
Rītu braukšu Dobelē,
Pirkšu smukas pūra lādes;
Pirkšu lielas, pirkšu mazas,
Izdališu meitiņām.
Kas būs liela, tai došu mazu,
Kas būs maza, tai došu lielu.
# 2197.00
Tur ziedeja zelta ziedi
Viņā lazda krūmiņā;
Ej, bāliņ, pārnes vienu
Mazajai māsiņai.
# 2198.00
Vienami tēvami deviņi dēli,
Tie visi deviņi amata brāļi:
Trīs sita bungas, trīs stabuleja,
Trīs vilka tīkliņu gar jūras malu.
# 2199.00
Viešiņa nāce, kukuli nese;
Atrada gardu, apēda pati.
# 2200.00
Vecais tēvs iet uz mežu,
Pamet bērnus pakaļā.
Kuš, kuš, bērniņi, neraudiet,
Dievs dos rudzišus, cepsim maiziti;
Cūciņa mūsu arajiņš,
Cīrulitis ecetajs.
