01801 - 02000



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā. ( 1053 - 2043)
2.1.1.5. Krustības. ( 1282 - 2033)
2.1.1.5.15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot. ( 1737 - 1851)
2.1.1.5.15.6. Dod, vaj sola lietišķas dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnani u.c.; zirgu, govis, aitas; bites. ( 1798 - 1844)

# 1801.00
Māsiņ' sola pādiņai
Appuškotu linu kreklu;
Ta solija, ta iedeva,
Nebij žēli devušai.

# 1802.00
Solij' man krista tēvs,
Ko solija, neiedeva;
Krista māte nesolija,
Ta iedeva linu kreklu.

# 1802.01
Solij' man krista tēvs
Krista pirkt kumeliņu;
Krista māte nesolija,
Ta iedeva vilnaniti.

# 1803.00
Uzliku pādei nešūtu kreklu;
Tai jauna māmiņa, lai šua pati.

# 1803.01
Pietinu pādei nešūtu kreklu.
Tav jauna māmiņa, lai šuva pate;
Pats došu diedziņu, pats adatiņu.

# 1804.00
Uzlieku pāditei nešūtu kreklu,
Lai šuva krekliņu, diž' izauguse.

# 1805.00
Iedevu pādei nešūtu kreklu;
Pats devu diedziņu, pats adatiņu,
Lai šuja pādite, izrakstidama.

# 1805.01
Uztinu pāditei nešūtu kreklu;
Lai šuj pādite, izrakstidama.

# 1806.00
Es došu pādei nešūtu kreklu:
Lai mana pādite šuveja augu.

# 1807.00
Iedevu pādei nešūtu kreklu;
Es, jauna kūmiņa, nemāku šūt.

# 1808.00
Es tečus teceju liniņu laukā:
Zinaju, pāditei krekliņa vajaga.

# 1808.01
Teciņus teceju pie žīda krāma:
Zinaju, pāditi kreklina vajga.

# 1808.02
Es tečus tecešu aitiņu stallī:
Zinaju pādiņai cimdiņu vajag.

# 1809.00
Es atradu sav' pāditi
Rumpačās ietīstitu;
Še, pādite, linu kreklis,
Svied rumpačas aizkrāsnē.

# 1810.00
Krusta māte man solija
Līdz kājāmi linu kreklu;
Gara mēle pasolot,
Īsas rokas iedodot.

# 1810.01
Solij' man krusta māte
Garu baltu linu kreklu;
Gara mēle solijot,
Īsi pirksti iedodot.

# 1810.02
Sveša māte man solija
Garu baltu vilnainiti;
Gara mēle piesolit,
Īsas rokas iedodot.

# 1810.03
Solij' man sveša māte
Lielu garu vilnaniti;
Gara mēle solijot,
Īsas rokas iedodot.

# 1810.04
Man solija sveša māte
Zeltaditu sedzeniti;
Gara mēle solitaja,
Īsas rokas iedevejas.

# 1811.00
Solij' man krusta māte
Līdz kājām linu kreklu;
Krusta mātei vīles žēl,
Ne vēl visa linu krekla.

# 1812.00
Krusta māte, krusta māte,
Kad tu manim kreklu dosi?
Tu nomirsi, es palikšu,-
Kā es tevi pieminešu?

# 1813.00
Es pāditi nešūpoju
Uz plikiem žagariem:
Izmetusi cimdu pāri,
Tad pāditi pašūpoju.

# 1814.00
Še, pādite, raibi cimdi,
Ej ar tēvu līdumā;
Ej ar tēvu līdumā,
Pelni zeltu, sudrabiņu.

# 1815.00
Es bij' īsta krusta māte
Ša ciemiņa meitiņai:
Es uzmetu cimdu pāri
Par sešiem godiņiem.

# 1816.00
Ko mēs, kūmas, šķiņķosim
Savam jaunam krusta bērnam?
Rīgā pirksim zīda mices
Sudrabiņa spicitēm.

# 1817.00
Krustu māte jostu deva,
Vairak diegu, ne dzīparu;
Ņemt es ņemšu, nevalkašu,
Kāršu priedes galiņā.

# 1818.00
Ai, Dieviņu, ai, Dieviņu,
Nu nāk mana krusta māte!
Balta sagša mugurā,
Vēl jo balta padusē.

# 1818.01
Rīb zemite, čakst lapiņas,
Nu nāk mana krusta māte;
Balta sagša mugurā,
Vēl jo balta padusē.
-To es došu pāditei,
Kas manāji padusē.

# 1819.00
Rīb zemite, čab lapiņas,
Nu nāk mana krusta māte;
Nu nāk mana krusta māte,
Segs man baltu villainiti.

# 1820.00
Jem', pādite, tu par labu
Rīgāi pierktu nēzdaudziņu;
Kad tu iesi tautiņās,
Segšu baltu villaniti,
Segšu baltu villaniti,
Nosūnojšu bālderiti.

# 1821.00
Kauns nebija krusta mātei
Uzsegt linu paladziņu?
Kad es būtu krusta māte,
Es uzsegtu villainiti.

# 1822.00
Došu, došu pāditei,
Ko es biju solijuse:
Segšu baltu villainiti,
Meš' apaļu dālderiti.

# 1823.00
Glābies, pādite, ar linu ziedu;
Kad iešu [iesi?] tautās, tad segšu sagšu.

# 1824.00
Glābies, pādite, ar mazu tiesu.
Kad tu augsi diža meita,
Tad es tevi atcerešu:
Došu goves, segšu sagšu,
Iešu līdzi tautiņās.

# 1824.01
Glābies, pādite, ar mazu tiesu.
Kad tu augsi dižs puisits,
Tad es tevi godinašu:
Došu bēru kumeliņu,
Pārvedišu līgaviņu.

# 1824.02
Došu, došu pāditei,
Ko es biju solijusi:
Došu govis, segšu sagšu,
Aizvedišu tautiņās.

# 1825.00
Krusta māte, krusta māte,
Pārnes mani par upiti,
Pārnesusi par upiti,
Apsedz baltu villainiti.

# 1825.01
Krusta māte, mātes māsa,
Pārved' mani par upiti;
Pārvedusi par upiti,
Uzsedz baltu vilnainiti;
Uzsegusi vilnainiti,
Uzliec zīļu vainadziņu,
Uzlikusi vainadziņu,
Ieved' pati baznicā.

# 1825.02
Krista māte, mātes māsa,
Pārnes mani pār upiti;
Pārnesusi pār upiti,
Iedod skaistu dzīpuriņu.

# 1825.03
Krusta māte, krusta māte,
Pārcel mani par upiti;
Pārcēlusi par upiti,
Iedod siera gabaliņu.

# 1826.00
Audz, mana pādite, līdz mani liela.
Pašuvu svārciņus nemēridama.

# 1827.00
Es savai pāditei
Zīda svārkus šūdinaju;
Sprīdi metu, ģuldi devu,
Pusdāldera olektī.

# 1828.00
Es savai pāditei
Zīda svārkus šūdinaju,
Lai ta manim pretim teka
Dižu zemes gabaliņu.

# 1829.00
Krusta māte man iedeva
Dancojamu lindraciņu:
Tīru zeltu sametuse,
Sidrabiņu ieauduse.

# 1830.00
Sapeleja Māritei
Brūni svārki vadzitē;
Nu Dievs deva Māritei
Brūnu svārku valkataju.

# 1831.00
Jānišam melli svārki
Sudrabiņa pumpiņām.
Dievs dod tev padzerties,
Iešķiņķosi pāditei.

# 1831.01
Krusta māte uzseguse
Krustkrustainas villainites.
Dod, Dieviņi, iedzerties,
Iešķiņķotu pāditei.

# 1831.02
Jānišam bāliņam
Pieci bēri kumeliņi.
Dievs dod viņam iedzerties,-
Šķiņķos vienu pāditeju.

# 1832.00
Krusta māte, krusta māte,
Dzīpariņu, dzīpariņu!
Ja nedosi dzīpariņu,
Iedod' vilnas kodaļiņu.

# 1833.00
Krusta māte, tēva māsa,
Palīdz' pūru piedarit;
Pate būsi tautiņās
Mana pūra dalitaja.

# 1833.01
Māršiņ, brāļa līgaviņa,
Palīdz' pūru piedarit;
Pate būsi tautiņās
Mana pūra dalitaja.

# 1833.02
Mārši, mana brāļa sieva,
Palīdz' pūru piedarit;
Pate būsi dalitaja
Tautu galda galiņā.

# 1833.03
Vecā brāļa līgaviņa,
Līdzi pūru darināt;
Tu jau būsi tautiņāsi
Pate pūra dalitaja.

# 1833.04
Ai, māsiņa, brāļa sieva,
Līdz' pūriņu darināt;
Tu būs' pati tautiņās
Mana pūra dalitaja.

# 1833.05
Tautu meita, brāļa sieva,
Līdzej' pūru darināt.
Nāc nu līdzi tautiņās
Manu pūru izdalit.

# 1834.00
Tec, pādite, atver vārtus,
Redz', kur nāk krusta tēvs;
Zirgu ved rociņā,
Cepurite padusē.

# 1834.01
Tec, pādite, atcel vārtus,
Nu nāk tava krusta māte;
Govi veda valdziņā,
Kreklu nesa padusē.

# 1834.02
Krusta meit, krusta meit,
Krusta māte sērstu nāca;
Nes krekliņu padusē,
Ved gotiņu saitiņā.

# 1835.00
Ko došu pādei laimiņas vietā?
Doš' govi ragaini, doš' aitu sprogaini;
Kaziņu nedošu, ta lec dārzā.

# 1836.00
Došu, došu pāditei,
Ko es biju solijsēs:
Doš' pādei gosniņu, došu avitiņu.

# 1837.00
Ziedu došu pāditeje,
Mazs būs manis ziedutiņš:
Es tai došu avetiņu (kumeļiņu)
Ar visiem radziņiem (apaušiem).

# 1838.00
Šķiņķo Dievis tev, pādite,-
Maza mana šķiņķošana,-
Šķiņķo Dievis govis, vēršus,
Šķiņķo bērus kumeliņus!

# 1838.01
Dāva, Dievin, tai pāditi,-
Es neka nedāvašu,-
Dāvā, Dievin, kaltus ratus,
Sešus bērus kumelinus.

# 1839.00
Grieta sola pāditei
Treša gada goteniti;
Ta bij sieva, tai bij vārds,
Ko solija, to iedeva.

# 1840.00
Krusta māte man šķiņķoja
Zilu govi platis ragis;
Ne ta ziemu stallī mita,
Ne vasaru laidarā;
Tur ta ziemu, tur vasaru
Balltābola kalniņā.

# 1841.00
Krusta tēvs, krusta māte,
Pērc man krusta kumeliņu:
Lai es aru, lai eceju
Ar to krusta kumeliņu.

# 1841.01
Krista tēvi, krista mātes,
Pirciet man kumeliņu:
Ar ko art un ecēt,
Ar ko braukt baznicā.

# 1841.02
Krista tēvs, krista māte,
Pirc man krista kumeliņu:
Lai es varu tautās jāt
Ar to krista kumeliņu.

# 1841.03
Krusta tēvs, krusta māte,
Perc man krusta kumeliņu;
Kad es braucu baznicā,
Krustis ceļa vien teceja.

# 1842.00
Krusttēvs sola pādenam
Pirkt apļu kumeliņu;
Mīksta mēle pasolot,
Īsa roka iedodot.

# 1842.01
Krusta tēvs, krusta māte
Pirks man krusta kumeliņu;
Gara mēle solijot,
Īsas rokas iedodot.

# 1842.02
Anniņ' sola pādžiņai
Sīku raibu goteniņu;
Mīkstu mēli apsolija,
Strupi nagi, neiedeva.

# 1842.03
Saimniekam mīksta mēle,
Talceniekus salūdzot;
Mīksta mēle salūdzot,
Īsa roka mielojot.

# 1843.00
Krusttēvs (NN) sola pāditei
Triju gadu kumeliņu;
Kad pādite zirgu prasa,
Raud, pavadu turedams.

# 1843.01
Jānis savu zirgu sola,
Kūmiņās pirkdamies;
Kad pādite zirgu prasa,
Raud, pavadu turedams.

# 1843.02
Krustu māte krustmeitai
Raibu govi pasolija;
Kad krustmeita govi prasa,
Tur' aiz valga, raudadama.

# 1843.03
Mara sola pāditei
Triju gadu goteniņu;
Kad pādite govi prasa,
Tur' pie saites, raudadama.

# 1843.04
Ta Līzite govi sola,
Kūmiņās lūgdamās;
Kad pādite govi prasa,
Raud, radziņus turedama.

# 1843.05
Lība savu govi sola,
Kūmiņām pirkdamās;
Kad pādite govi ņēma,
Raud, pie saites turedama.

# 1843.06
Ar pirkšanu iepirkāsi
Tas Jānitis vedejos:
Solij' cūku, solij' kazu,
Lai aicina vedejos;
Kad viņam kazu prasa,
Tur' pie ragiem, raudadams.

# 1844.00
Krusta tēvs man solija
Apzeltitu ozoliņu;
Tev bij viena zara žēl,
Ne vēl visa ozoliņa.

# 1844.01
Solij' man krista tēvs
Pazeltitu ozoliņu;
Tev vēl žēl viena zara,
Ne tik visa ozoliņa.

# 1844.02
Krusta tēvs man solija
Zelta zariem ozoliņ';
Žēl bij viena zara dot,
Ne vēl visu ozoliņ'.

# 1844.03
Solij' man krusta tēvs
Ar bitēm ozoliņu;
Krusttēvam zara žēl,
Ne vēl visa ozoliņa.

# 1844.04
Krusta māte man solija
Vienu zelta ābeliti;
Tai bij viena zara žēl,
Ne vēl visas ābelites.

# 1844.05
Ciemiņš sola pādei doti
Dižu greznu kumeliņu;
Žēl tam bija vienas siksnas,
Ne vēl paša kumeliņa.

2.1.1.5.15.7. Liecinieki met tēriņa naudu. ( 1845 - 1847)

# 1845.00
Kūmas naudu sametuši,
Nu metiet, liecinieki;
Nu metiet, liecinieki,
Par ēdumu, par dzērumu.

# 1846.00
Sānu kūmas, sānu kūmas,
Griežamies vienu vietu!
Ja kuram ka pietrūka,
Cits no cita tapinam.

# 1847.00
Metiet, kūmas, zelta naudu,
Metiet visi liecinieki:
To kanniņu kūmas dzēra,
To dzer visi liecinieki.

2.1.1.5.15.8. Bērna māte saņem samesto naudu. ( 1848 - 1851)

# 1848.00
Nāc, kūmiņ, ņem' naudiņu,
I to pašu mazumiņu:
Vāji gadi, bārgi kungi,
Nevar daudzi nopelnit.

# 1849.00
Es piesaku tev, māsiņa,
Šitās naudas netērē:
Lai stāv mūsu krustmeitai,
Raibu govi janoperk.

# 1850.00
Ta māmiņa priecajās:
Nu būs labas kurpes pirkt;
Vēl naudiņas nesameta,
Ko nopirkt pastaliņas.

2.1.1.5.16. Kūmu (pa daļai ari aukļu) šūpuļa dziesmas, un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes priekiem un bēdām, cerībām, un grūtumiem. ( 1851 - 2007)
2.1.1.5.16.1. Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu. ( 1851 - 1872)

# 1851.00
Laižat mani aplūkot,
Vaj ir vieglis šūpolits;
Ja ir vieglis šūpolits,
Tad laimiga dzīvošana.

# 1851.001
Pādei kreklis, mātei nauda,-
Kas pašami tēviņam?
Kas pašami tēviņam
Par šūpuļa kārumiņu?

# 1851.01
Mātei nauda, bērnam nauda;
Kur tēvam kalta nauda?

# 1852.00
A(i), Dieviņi, a(i), Dieviņi,
Man pādite sētiņā!
Istabiņu slaucidama,
Šūpuliti palīgoju.

# 1852.01
Ar Dieviņu, ar Dieviņu,
Man pādite sētiņā;
Kur iedamis, tecedamis,
Sav' pāditi palīgoju.

# 1853.00
Paldies saku māmiņai,
Sētā ņēma krusta māti:
Kad māmiņa nepatapa,
Pašūpoja krusta māte.

# 1854.00
Paldies devu māmiņai,
Kaimiņos krista māte:
Pēc guntiņas aizteceju,
Krista māte pamieloja.

# 1855.00
Paldies saku māmiņai,
Jauna mana krusta māte:
Pie krustiņa patureja,
Vēl aizveda tautiņās;
Aizvadijsi tautiņās,
Uzsedz baltu villainiti.

# 1856.00
Audzē, Dievs, krustdēliņu,
Tam es iešu vešanās;
Krustdēliņa līgaviņa
Segs man baltu villaniti.

# 1857.00
Ai, pāditi, ai, pāditi,
Negul ilgi šūpolī;
Citi ēda, citi dzēra,
Tu guleji šūpolī.

# 1858.00
Ai, pādit, ai, pādit,
Negul' ilgi šūpulī;
Pin vīzites, aun' kājiņas,
Aptec tēvu, māmuliņu.

# 1858.01
Ai, bērniņi, maz bērniņi,
Negul' ilgi šūpulī;
Aun' kājiņas, joz jostiņu,
Aiztec tēvu, māmuliņu.

# 1858.02
Ai, pādite, man' pādite,
Negul' ilgi šūpulī;
Cel galviņu, aun' kājiņas,
Klausi tēvu, māmuliti.

# 1859.00
Čuči, guli, man' pādite,
Zelta šūpļa šūpolēs;
Neklausies ciema gaiļus,
Nemodini māmuļiti.

# 1859.01
Guli, mana jo pādite,
Kā ielikta šūpulī;
Neklausies ciema gaiļa,
Nemodini māmuļites.

# 1859.02
Čuči, guli, man' pādite,
Kā pelite midziņā;
Neklausies ciema gaiļu,
Netraucē māmaļiņas.

# 1859.03
Čuči, guli, maģs bērniņš,
Šūpuliša dubenā;
Nedeldē linu virves,
Nemuldini māmuliti.

# 1860.00
Guli nu, pādite, cūciņas miedziņu,
Lai auž māmiņa gar' audekliņu.

# 1861.00
Līgojies, šūpoliti,
Audzin lielu cilveciņu!
Dzelžu kārtis, vara virbe,
Sudrabotis šūpolitis.

# 1861.01
Šūpojies, šūpulit,
Līgojies, bāleniņ!
Oša kārte, vara virve,
Sudrabiņa šūpulits.

# 1861.02
Māsiņ', zelta drostaliņa,
Gul sudraba šūpulī;
Zelta kārte, vara virve,
Sudrabotis šūpulits.

# 1861.03
Nevienami tāds šūpels,
Kā manei māsiņei (manam bāliņam):
Zīda striķis, vara līkste,
Sudrabiņa šūpeliņš.

# 1862.00
Šūpo mani, māmulit,
Taī vieglā šūpolī:
Liepu līksta, linu striķis,
Doņu pīts šūpoliņš.

# 1862.01
Šūpo mani, māmulit,
Taī vieglā šūpolē:
Zelta striķis, vara līkste,
Sudrabiņa šūpoliņš;
Sudrabiņa šūpoliņš
Līdz zemiti līgojās.

# 1862.02
Es savam mīļakam
Viegli kāru šūpoliņ':
Niedra līksta, smilgu striķi,
Doņu pīta šūpoliņ'.

# 1863.00
Eijā, eijā, jaunā māsa,
Vecā brāļa šūpulī!
Oša kārte, vara virve,
Sudrabiņa šūpulits.

# 1863.01
Šūpojies, jauno brāli,
Vecā brāļa šūpulī!
Oša kārte, linu virves,
Sudrabiņa šūpulits.

# 1864.00
Es savai pādiņai (māsiņai)
Rīgā pirku šūpuliti:
Zelta striķi, vara līkste,
Sudrabiņa šūpulits.

# 1865.00
Šūpulitis palīdzeja
Māmiņai audzināt:
Kur iedama, tecedama,
Ieliek bērnu šūpulī.

# 1865.01
Šūpolitis palīdzeja
I manai māmiņai:
Kur iedama, tecedama,
Iemet mani šūpolī.

# 1866.00
Šūpo, māte, auklē, māte,
Neba nieka bērniņš biju:
Lielu radu, labu ļaužu,
No godigas māmulites.

# 1867.00
Kas tur spīd, kas tur viz
Mūsu kunga kambarī?
Mūsu kunga freilenite
Gul vizuļu šūpulī.

# 1867.01
Kas spīdeja, kas mirdzeja
Mūs' kundziņa kambarī?
Mūs' kundziņa preilenei
Zelta kronis galviņā.

# 1868.00
Aijā, aijā tas bērniņš,
Kamēr Dieviņš citu dos;
Kad Dieviņš citu dos,
To sviedisim kājgalī.

# 1869.00
Šūpo mani, māmulite,
Lai es augu, vaj neaugu;
Kad es augšu, tad maksašu
Par to labu lološanu:
Mātē pirkšu zīļu kurpes,
Tēvam caunu cepuriti.

# 1870.00
Guli, mans krustdēliņ,
Uz soliņa, uz mūriņa:
Neva vaļas māmiņai
Uz tevim užināt.

# 1871.00
Šūpojies, bāleliņ,
Prieditē, eglitē;
Man' māmiņa izšūpoja
Kriju šūtu šūpuliti.

# 1871.01
Pašūpavu brāleliņu
Ozoliņa zariņos;
Man' šūpoja māmuliņa
Krija šūtu šūpuliti.

# 1871.02
Šūpojies, brāleliņ,
Kriju šūtā šūpulī;
Man' māmiņa izšūpoja
Prieditēji, eglitēji.

# 1872.00
Pilna Laimes istabiņa
Sīku mazu šūpulišu;
Kad to vienu kustinaja,
Tad tie visi līgojās.

# 1872.01
Pilla Māras istabiņa
Sīku mazu šūpulišu:
Vienu Māra kustinaja,
Visi līdzi līgojās.

# 1872.02
Mīļas Māras istabiņa
Pilna sīku šūpulišu;
Kad to vienu kustinaja,
Visi līdzi līgojās.

# 1872.03
Pilna Māres istabiņa
Sīku mazu šūpoliņu;
Tur šūpoja tos bērniņus,
Kam nebija tēvs, māmiņa.

# 1872.04
Netīšami es iegāju
Svētas Māras istabā.
Svētas Māras istabiņa
Pilna sīku šūpulišu;
Vienu pašu palīgoju,
Visi līdzi līgojās.

2.1.1.5.16.2. Mātes pienākums - krietna audzināšana. ( 1873 - 1877)

# 1873.00
Aukledama, māmuliņa,
Auklē mani krietnu vīru!
Tapat tev diena gaisa,
I neveikli auklejot.

# 1873.01
Auklē mani, māmulite,
Auklē mani gudru vīru;
Tikpat tevim diena gaisa,
I nelieti auklejot.

# 1873.02
Auklē, māte, vienu dēlu,
Auklē krietnu arajiņu;
Tikpat tevim diena nīka
Ir nelieti auklejot.

# 1873.03
Šūpo, māte, auklē, māte,
Gan diženu, gan raženu;
Tapat tevim diena gaisa,
Neveikliti auklejot.

# 1873.04
Dēlu māte māmuliņa,
Audzin' daiļu arajiņu;
Tapat tevim diena gāja,
I neveiklu auklejot.

# 1873.05
Audzē, māte savu dēlu
Pa manami prātiņam;
Tapat tevim diena gāja,
Neveikliti audzejot.

# 1874.00
Lolo mani, māmuliņa,
Neloloji netikušu;
Tu jau pate gan redzeji,
Kāds mūžiņis netiklam.

# 1874.01
Audzan' mani, māmulite,
Neaudzane netikliti;
Jūs jau paši gan zineja,
Kāds mūzišu netiklam:
Ne laukē linu druva,
Ne laidrē aju stals.

# 1875.00
Lolo mani, māmuliņa,
Nelolavi netikušu:
Netiklami diena gara,
Ne vēl mūžu dzīvojot.

# 1876.00
Dod', Dieviņ, man uzaugt
Ar gudro padomiņu:
Prieka būtu māmiņai,
Jole prieka līgavai.

# 1877.00
Kumeliņš ceļu tek,
Ceļam gala nezinaja;
Māte dēlu aukledama,
Padomiņa nezinaja.

# 1877.01
Kumeliņš ceļu tek,
Ceļam gala nezinaja;
Māmuliņa dēl' aukleja,
Dēlam prāta nezinaja.

# 1877.02
Kumeliņis tecedamis
Ceļam galu nezinaja;
Māte, dēlu lolodama,
Dēla dabu nezinaja.

# 1877.03
Kumeliņš ceļu tek,
Ceļam galu nezinaja;
Māte dēlu audzinaja,
Dēlam dabu nezinaja.

# 1877.04
Kumeliņis ceļu teka,
Ceļam galu nezinaja;
Māte dēlus audzinaja,
Dēliem sievas nezinaja.

# 1877.05
Kumeliņš ceļu tek,
Ceļam gala nezinaja;
Māsiņ' ada raibus cimdus,
Valkataja nezinaja.

2.1.1.5.16.3. Vecākā māsa palīdz mātei brāli audzināt, brālis māsai apgādnieks, aizstāvis un tautu rājējiņš. ( 1878 - 1889)

# 1878.00
Es savai māmiņai
Palīdzēt palīdzej',
Palīdzeju šūpli kārt,
Bāleliņus audzināt.

# 1879.00
Guli, māte, dienas vidu,
Es šūpošu bāleliņu;
Es šūpošu bāleliņu,
Vaiņadziņu gribedama.

# 1880.00
Kult iedama, malt iedama,
Bāleniņu pašūpoju:
Tur bij man sārta josta,
Tur vizuļu vainadziņš.

# 1881.00
Pašūpoju, palīgoju
Savu zelta bāleliņu;
Kad tas manim liels izaugs,
Pirks man zelta gredzentiņu.

# 1882.00
Šūpojies, šūpulit,
Audzē lielu bāleliņu;
Tur man būs linu kreklis,
Neaužams, nemetams.

# 1882.01
Pašūpoju, paaukleju
Maz' esošu bāleliņu;
Tur būs man villainite,
Nemetama, neaužama.

# 1882.02
Pašūpoj' brāleliņu,
Kur iedama, tecedama;
Tur man kļua villanite,
Neaužama, nemetama.

# 1883.00
Es miedziņu neguleju,
Sav' bāliņu šūpodama:
Māmiņ' man apsolija
Graznas baltas villainites.

# 1883.01
Es šūpeju, es līgeju,
Es dabuju villainiti,
Es dabuju villainiti
Par bāliņa šūpešan'.

# 1884.00
Šūpojies, šūpolit,
Audzē lielu bāleliņu;
Bāleliņa līgaviņa
Segs man baltu villainiti.

# 1884.01
Es aukleju bāleliņu,
Pie mutites dalikdama;
Bāleliņa līgaviņa
Klās man baltu villaniti.

# 1884.02
Ej, gulēt, tēvs, māmiņa,
Es šūpošu ba.leliņu;
Ņems brālitis līgaviņu,
Segs man raibu villainiti.

# 1885.00
Šūpojies, šūpulit,
Audzin' lielu bāleliņu;
Būs kungam kara vīrs,
Māsām tautu rājejiņš.

# 1886.00
Šūpojam, auklejam
Tos mazos bāleliņus;
Kad tie lieli izaudzis,
Tie būs tautas rājejiņi.

# 1886.01
Pašūpoju, palīgoju
Savu mazu bāleliņu:
Kad tas man liels izaugs,
Būs man tautu rājejiņš.

# 1887.00
Augat, maģas atvašiņas,
Jele gana rīkstitēs;
Augat, maģi bāleliņi,
Jele tautu kaitināt.

# 1888.00
Kult iedama, malt iedama,
Bāleniņu pašūpoju;
Tas būs man tautiņās
Pirmais durvu vērejiņš.

# 1888.01
Kult iedama, malt iedama,
Aizšūpoju bāleninu;
Kad es iešu tautinās,
Būs man durvu vērajins.

# 1888.02
Pašūpoju, palīgoju
Savu mazu bāleliņu;
Tas man būs tautiņās
Pirmais vārtu vērejiņš.

# 1888.03
Šūpojam, lolojam
Tos mazos bāleliņus;
Tie man būs tautiņās
Pirmie vārtu vērejiņi.

# 1889.00
Vai, Dieviņ, kur es likšu
Sav' mazo bāleliņu!
Man jaiet tautiņās,
Brālits gul šūpulī.
Laiž' pūriņa dibinā,
Vediš' līdza tautiņās;
Tas man būs citu dienu
Sīvu tautu rājejiņš.

# 1889.01
Vai, Dievini, ko darišu
Ar mazaju bālelinu!
Man jaieta tautinās,
Brālits gul šūpulī.
Likšu pūra dubenā,
Ņemšu līdz tautinās.

# 1889.02
Ak, tu manu bāleliņ,
Kur nu es tevi liks!
Tu gul' šūpulē,
Man jaiet tautiņās.
Likšu pūra dibinē,
Ņemšu līdz tautiņās.

2.1.1.5.16.4. Nākamais arājiņš, kunga darbinieks un ķeizara kara vīrs, dravinieks, laivinieks, ganiņš. ( 1890 - 1909)

# 1890.00
Laime nesa zelta arklu
Apkārt visu istabiņu;
Nes', Laimiņ, istabā,
Man ir jauns arajiņš.

# 1890.01
Laima gāja sētas malu,
Arklu nesa padusē;
Nāc, Laimiņa, šaī sētā,
Še ir jauns arajiņš.

# 1890.02
Secen sētu Laime gāje,
Cirvi nese padusē;
Nāc, Laimiņ, šaī sētā,
Še ir jauns cirtejiņš.

# 1890.03
Laima gāja sētas malu,
Sirpi nesa rociņā;
Nāc, Laimiņ, šai sētā,
Še ir jauna pļāvejiņa.

# 1891.00
Sudrabiņa vērstuvite
Uz Daugavu līgojās;
Sit, vilniti, maliņāi,
Še būs dailis arajiņš.

# 1891.01
Sudrabina vērstuvite
Uz ūdeņa līgojās;
Pūt, vējini, malināi,
Te būs dailis arajins.

# 1891.02
Sudrabiņa vērpstuvite
Virs ūdeņa līgovās;
Met, straumite, malinā,
Še būs dailš arajins.

# 1891.03
Es redzeju Daugavā
Zelta arklu līgojam;
Sit, vilniti, maliņā,
Te būs daiļis arajiņš.

# 1892.00
Birzis auga vēridama,
Līdejiņa gaididama;
Audz, birztiņ, nevērij',
Aug ir tavi līdejiņi.

# 1893.00
Šūpojies, šūpuliti,
Audzē lielu bāleliņu,
Lai tek krietnis arajiņš
Mūsu kunga tīrumā.

# 1894.00
Šūpojies, šūpolit,
Audzē lielu bāleliņu:
Kungam vīra vajadzeja,
Māmiņai arajiņa.

# 1895.00
Zirdziņā, dēliņā,
Tur mātei lieli prieki:
No zirdziņa gara vaga,
No dēliņa dzinejiņš.

# 1895.01
No dēliņa, no kumeļa
Māmiņai lieli prieki:
No kumeļa gara vaga,
No dēliņa arajiņš.

# 1895.02
Zirdziņā, dēliņā,
Tur māmiņai lieli prieki:
No zirdziņa īsi ceļi,
No dēliņa mīļi vārdi.

# 1896.00
Mazs, mazs es guleju
Jostiņā satīstits,
Jau tie veči priecajās,
Būšot jauns arajiņš.

# 1897.00
Šūpojies, šūpulit,
Audzē lielu bāleliņu;
Kungi gaida kara vīra,
Tēvs, māmiņa arajiņa.

# 1898.00
Šūpojies, šūpuliti,
Audzin' lielu man' bāliņu;
Būs kungam kara vīrs,
Mātei maizes devejiņš.

# 1899.00
Šūpojies, šūpulit,
Audzē lielu bāleliņ';
Būs kungam darbenieks,
Ķeizeram kara vīrs.

# 1900.00
Kara vīris, kara vīris
Mans jaunajis bāleliņs:
Šūpulēje guledamis,
Kaldin' kara zobentiņu.

# 1901.00
Kundziņš saka: mana zeme!
Dieva zeme, ne kundziņa;
Māte sauca: mans dēliņš!
Kunga vīrs, ne māmiņas;
Kungam tiesas devejiņš,
Ne māmiņas žēlotajs.

# 1902.00
Raudadama māmuliņa
Man pakāra šūpuliti;
Vaj redzēt paredzeja,
Kunga vērgu paliekam.

# 1903.00
Kungam mana sūra vara,
Zemitei augumiņš;
Tik manai māmiņai
Šūpojums, auklejums.

# 1903.01
Kungiem i man' varite,
Zemei mans augumiņš;
Tik māmiņa pasateicas
Šūpojumu, auklejumu.

# 1904.00
Šūpu, šūpu, šūpuliti,
Lai aug lieli bāleliņi:
Būs kungam stipri vīri,
Būs man lieli bāleliņi;
Ar krustim kalnus stūma,
Rokās nesa ozoliņu.

# 1904.01
Šūpu, šūpu, šūpeliņ,
Lai aug diži bāleliņi;
Kungam bija stipri vīri,
Man bij stipri bāleliņi.

# 1905.00
Ozoliņis dzeiņa raud,
Dzeinits raud vijejiņa:
Dzeinits liepas zariņā,
Vijejiņš šūpulī.

# 1906.00
Ko gaidiji, oša laiva,
Jūrmalāi guledama?
No ziemeļa vēja gaidu,
No Vāczemes īrejiņa.

# 1906.01
Ko tu gaidi, oša laiva,
Vītoliņa ēniņā?
-Ziemeliša vēju gaidu,
No māmiņas īrejiņa.

# 1907.00
Šūpo mani, māmuliņa,
Ne ilgam(i) tu šūposi;
Šūpos mani jūras viļņi
Rakstitāi laiviņā.

# 1907.01
Šūpo, māte, to bērniņu,
Neba ilgi tu šūposi;
Šūpos viņu jūras viļņi
Ozoliņa laiviņā.

# 1908.00
Šūpo mani, māmuļite,
Kad es gulu šūpulī;
Kad uzkāpšu kumeļā,
Šūpos mani kumeliņš.

# 1908.01
Manis dēļ, māmuliņa,
Nekar vairs šūpuliša:
Es uzkāpu kumeļā,
Šūpo mani kumeliņš.

# 1909.00
Šūpo, māte, auklē, māte,
Nemet mani ūdenī;
Ja pašai nevajaga,
Dod otram ganiņos.

2.1.1.5.16.5. Tautu meita gaida uz arājiņu; māte cerē vieglas dienas no vedeklas. ( 1910 - 1918)

# 1910.00
Šūpojies, šūpulit,
Audzin dižu bāleliņu;
Sen gaidija tautu meita,
Vilnainites savēruse.

# 1911.00
Mana veca māmuļite,
Audzin' dailus bāleliņus;
Pašas nāca ciema meitas,
Šautrām suņus mētadamas.

# 1912.00
Nebēdā, māmuliņa,
Aveniņu audzedama:
Pat' aitiņa attecēs,
Aveniņu mekledama.

# 1913.00
Auklē baltu, dēlu māte,
Manu miežu arajinu!
Balta guļ tava sagša
Mana pūra dibinā.

# 1913.01
Velej' balši, daran' balši,
Māmiņ, manu arajiņu;
Man krekliņi kā gulbiši
Mana pūra dibenā.

# 1914.00
Zinu, zinu, bet neteicu
Savu maizes arajiņu;
Nu vēl māte šūpli kāra
Manam maizes arajam.

# 1915.00
Vis' araji tīrumā,
Man' araja vien nebij;
Man' araja māmuliņa
Nu vēl kāra šūpoliti.

# 1916.00
Aukleju dēliņu, nedaru darbiņu;
Darišu darbiņu ar vedekliņu.

# 1916.01
Auklē dēliņu, nedari darbiņu;
Kad vedisi vedekliņu, tad darisi darbiņu.

# 1916.02
Aukleji dēlu, nedari darbu;
Gan daris' darbu ar jauņaviņ'.

# 1917.00
Aizmigusi māmulite
Zem dēliņa šūpuliša,
Vieglas dienas gribedama
No dēliņa līgaviņas.

# 1917.01
Aizmiguse dēlu māte
Zem dēliņa šūpoliša,
Šūpodama, aukledama,
Vieglas dienas gribedama.

# 1918.00
Dēlu māte aizmiguse
Zem dēliņa šūpoliša,
Vilnaniti pelnidama
No dēliņa līgaviņas.

2.1.1.5.16.6. Nākamā vērpējiņa, audējiņa, malējiņa, kunga darbiniece, mātes aptecētāja. ( 1919 - 1927)

# 1919.00
Ērkulitis ceļu tek,
Vērpejiņu mekledams;
Tec, ērkuli, sētiņā,
Te atrasi vērpejiņu.

# 1919.01
Pakuliņa ceļu tek,
Vērpejiņas mekledama;
Še nāc pati, pakuliņa,
Še meitiņa vērpajiņa.

# 1919.02
Ērkulitis ceļu tek,
Vērpejiņas mekledams;
Krīt', ērkuli, ceļmalā,
Tautas veda vērpejiņu.

# 1920.00
Sudrabiņa šautuvite
Uz ūdeņa līgojās;
Sit, vilniti, maliņā,
Še būs daiļa audejiņa.

# 1920.01
Maza, maza šautuviņa
Par ezeru grozijās;
Sit, vilniti, maliņā,
Še būs daila audejiņa.

# 1920.02
Es redzeju zelta stelles
Daugavā līgojam;
Sit, vilniti, maliņā,
Te būs daiļa audejiņa.

# 1920.03
Trīs zeltitas šautuvites
Uz jūriņas līgojās;
Metat, vilņi, maliņāi,
Te ir labas audejiņas.

# 1921.00
Šūpo mani, māmuļiņa,
Diegā kārtā šūpulī:
Lai es augu smuidra, gara,
Apaudiņu audejiņa.

# 1922.00
Šūpo mani, māmuļiņ,
Treju kriju šūpulī:
Lai es varu izdabāt
Treju kungu valodiņu.

# 1923.00
Šūpej' mani tēvs, māmiņa,
Šūpej' tēva māmuļite;
Gribej' mani drīz augam,
Drīz priekšā tecetaj'.

# 1924.00
Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajām rociņām;
Es tev' gribu aptecēt
Vieglajām kājiņām.

# 1924.01
Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajām rociņām,
Tad es tevi aptecešu
Vieglajām kājiņām.

# 1925.00
Maza, maza meitenite
Mātei roku nosēdeja;
Dod, Dieviņ, lielai augt,
Maksās rokas sēdejumu.

# 1926.00
Es teciņi vien teceju,
Kad māmiņa mani sauca;
Kā māmiņa tad teceja,
Kad es brēcu šūpulē.

# 1927.00
Nava kauna meitiņai,
Mātei kājas noaujot:
Dažu nakti māte sēd
Pie meitiņas šūpuliša,
Pie meitiņas šūpuliša
Apautām kājiņām.

2.1.1.5.16.7. Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa; jau šūpulī izredzēta. ( 1928 - 1948)

# 1928.00
Šūpojies, šūpuliti,
Audzē lielu to meitiņu:
Brāļam māsas vajadzeja,
Tautiņām līgaviņas.

# 1929.00
Šūpojies, šūpolīti,
Auklē lielu meiteniti:
Tautas gaida līgaviņas,
Tēvs, māmiņa malejiņas,

# 1930.00
Ziedi, maģa ābelite,
Vasariņa ziedus gaida;
Audz, maģāja brāļa māsa,
Tautas gaida malejiņas.

# 1930.01
Ziedi, ziedi, ziedu pļava,
Ziedu gaida vasariņa;
Audzi, audzi, brāļu māsa,
Tautas gaida malejiņas.

# 1930.02
Audz augdama, ziedu pļava,
Tevi gaida pļāvejiņi;
Audz augdama, brāļu māsa,
Tautas gaida uzaugot.

# 1930.03
Steidzies, ieva ar ābeli,
Vasariņa ziedu gaida;
Steidzies, māte ar meitām,
Tautas gaida malejiņas.

# 1931.00
Kas grib tīra ūdentiņa,
Lai smeļ akas dibinā;
Kas grib jaunas līgaviņas,
Lai ņem bērnu šūpolī.

# 1931.01
Kas grib skaidru ūdentiņu,
Lai smeļ akas dibenā:
Kas grib jaunu līgaviņu,
Lai ņem bērnu šūpulī.

# 1931.02
Klausaitiesi, jauni puiši,
Es jums došu padomiņu:
Kas grib salda alutiņa,
Lai mērc miežus ūdeni:
Kas grib jaunu līgaviņu,
Lai jem bērnu no šūpuļa.

# 1931.03
Kas gribiet garas villas,
Jājiet aitas pieguļā:
Kas gribiet jaunas sievas,-
Ņem ar visu šūpuliti.

# 1932.00
Kas grib skaidra ūdentiņa,
Lai smeļ akas dubenā;
Kas grib labu līgaviņu,
Lai lūdz vecu māmuliņu.

# 1933.00
Lūko mani, tautu dēl(i)s,
Kamēr maza meitenite;
Augšu liela, tapšu gudra,
Tad tu mani nedabusi.

# 1933.01
Vēl es maza meitenite,
Tautiets mani skatijās;
Augšu liela, būšu gudra,
Vēl tu mani nedabusi.

# 1934.00
Maza, maza meitenite
Mātei roku noguleja;
Dieviņ, dodi lielai augt,
Svīdīs tautu kumeliņš.

# 1935.00
Rītu, rītu, ne šodien,
Būs tautām malejiņa:
Rokas vien vien vicinaja,
Šūpulī guledama.

# 1935.01
Rītu, rītu, ne šodieni,
Tautām jauna malejiņa:
Kājas, rokas vēcinaja,
Šūpulēi guledama.

# 1935.02
Rītu, rītu, ne šodien,
Būšu tautu malejiņa:
Rokas vien vēdinaju
Šūpuli guledama.

# 1936.00
Šūpo mani, māmuļite,
Sudrabiņa šūpulī:
Kad es augšu, tad es būšu
Sudrabkaļa līgaviņa.

# 1936.01
Šūpo mani, mamuliņa,
Sudrabiņa šūpolī:
Lai es augu tieva gara,
Bandinieka līgaviņa.

# 1936.02
Šūpo mani, māmuliņa,
Sudrabiņa šūpulē:
Lai es augu balta meita,
Bajaram līgaviņa.

# 1936.03
Šūpo mani, māmuliņa,
Liepu koku šūpulē:
Lai es augu gara meita,
Amatnieka līgaviņa.

# 1936.04
Šupo mani, māmulite,
Sudrabiņa šūplitī:
Kad es augšu, tad es būšu
Rīgā naudas kalejiņis.

# 1937.00
Šūpo mani, māmuliņa,
Vizulišu šūpulī;
Nāks tautiņas, dos naudiņu,
Ņems ar visu šūpuliti.

# 1937.01
Maza, maza es guleju
Šūpoliša dibinā;
Nāks tautiņas, dos naudiņu,
Ņems ar visu šūpoliti.

# 1937.02
Maza, maza man' māsiņa
Gul sudraba šūpulī;
Nāks tautiņas, dos naudiņu,
Ņems ar visu šūpuliti.

# 1937.03
Maza, maza meitenite
Guļ sudraba šūpulī;
Nāks tautiņas, dos naudiņu,
Ņems ar visu šūpuliti.

# 1937.04
Maza, maza meitenite
Guļ sudraba šūpulī;
Dod', tautieti, zelta naudu,
Ņem' ar visu šūpuliti.

# 1937.05
Māsiņ', zelta drostaliņa,
Gul sudraba šūpulī;
Dod', tautieti, simtu mārku,
Ņem' ar visu šūpuliti.

# 1937.06
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar sudraba līkstitē;
Skait', tautieti, zelta naudu,
Ņem ar visu šūpuliti.

# 1937.07
Maza mana līgaviņa
Guļ sudraba šūpulī;
Doš' māmiņai zelta naudu,
Ņemš' ar visu šūpuliti.

# 1937.08
Puķit', mana līgaviņa,
Gul sudraba šūpulī;
Došu zelta gabaliņu,
Ņemš' ar visu šūpuliti.

# 1937.09
Skaistu meitiņ' i redzeju
Vizulišu šūpolī;
Še, māmiņ, zelta nauda,
Dod' ar visu šūpoliti.

# 1938.00
Līdz zemei šūpols līka,
Mātei meitu šūpojot;
Līdz zemei tautu dēls
Māmiņai klanijās.

# 1938.01
Da zemei tauta dāls
Pasakloņ mameņai;
Da zemei ļeikste ļeika,
Tu meiteņ ļeigojut.

# 1939.00
Šūpo mani, dēlu māte,
Savā dēla šūpolī:
Es būš' tava jaunaviņa,
Tava dēla līgaviņa.

# 1940.00
Tautiets lūdza meitu māti:
Audzē lielu dzeltainiti;
Kad būs liela izauguse,
Tad būs mana līgaviņa.

# 1941.00
Šūpo, egle, to cauniti,
Tur būs mana cepurite;
Auklē, māte, to meitiņu,
Ta būs mana līgaviņa.

# 1941.01
Šūpo, egle, to cauniti,
Auklē, māte, to meitiņu;
No caunites cepurite,
No meitiņas līgaviņa.

# 1941.02
Šūpo egle, auklē māte,-
Abi manim piedereja:
Šūpo egle cepuriti,
Auklē māte līgaviņu.

# 1941.03
Šūpo, egle, to cauniti,
Tur būs mana cepurite;
Auklē, māte, to dēliņu,
Tur būs man arajiņš.

# 1942.00
Maza, maza es guleju
Šūpoliša dibinā,
Jau tautiņas māmiņai
Sola zelta gabaliņu.

# 1943.00
Maza, maza es guleju
Šūpuliša dibinā,
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.

# 1943.01
Sīka, maza es guleju
Šūpuliša dibenā,
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.

# 1943.02
Maza, maza es guleju
Šūpoliša dibinā,
Jau tautiņas kājas āva,
Jau segloja kumeliņu.

# 1943.03
Maza, maza es guleju
Iekš māmiņas rociņām,
Jau tautieša kumeliņis
Mauru mina sētmalē.

# 1943.04
Vēl es jauna, vēl maziņa,
Vēl guleju šūpulī,
Jau tie tautu kumeliņi
Dūksti mina pagalmā.

# 1943.05
Vēl nebiju uzauguse,
Ne prātiņa saņēmuse,
Jau tautiņu kumeliņi
Dūksti mina pagalmā.

# 1943.06
Sīkas, mazas man māsiņas
Kā auziņas saaugušas;
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.

# 1944.00
Es guleju šūpulī,
Tautiets zirgu kaldinaja;
Pie sliegsniša pierāpos,
Jau tautietis sētiņā

# 1945.00
Pagaid' laika tu, puisiti,
Būs i tev līgaviņa:
Man' māsiņa šūpulī,
Gaidi lielas izaugot.

# 1946.00
Pieci, seši tēva dēli
Gaida mani uzaugam;
Vienam būšu, ne visiem,
Pa Laimites vēlejumu.

# 1946.01
Lieli, mazi tēva dēli
Gribej' manu augumiņu;
Vienam būs, ne visiem,
Pa Laimiņas vēlejumu.

# 1946.02
Divi jauni tautu dēli
Lūdzās manas māmuliņas;
Vienam būšu, ne abiem,
Kuram Laime vēlejuse.

# 1946.03
Trīs nelieši purvu brida
Manu balsi klausities;
Vienam būšu, ne visiem,
Kam Laimite nolēmuse.

# 1946.04
Pieci, seši tēva dēli
Gaida manis uzaugam;
Vienam būšu, ne visiem
Rīta māļa malejiņa.

# 1946.05
Pieci, seši tēva dēli
Gaida mani uzaugam;
Vienam būšu, ne visiem,
Par to lielu gaidijumu.

# 1946.06
Pieci, seši tēvu dēli
Gaida mani paaugam;
Visi gaida, viens dabuja,
Citiem acu redzejums.

# 1946.07
Pieci, seši tēva dēli
Gaida manis uzaugam;
Vienam būšu, ne visiem,
Bet labam tikušam.

# 1947.00
Ņem, puisiti, līgaviņu,
Negaid' manis izaugot;
I tas bija tēva dēls,
Kas ar mani līdzi auga.

# 1948.00
Ņem, nelieti, līgaviņu,
Negaid' mani izaugam;
Gan man vēl laika bija,
Gan dievam labi ļauži.

2.1.1.5.16.8. Kas vecākiem vairāk pa prātam, dēli vaj meitas? - Tēvam dēli, mātei meitas. ( 1949 - 1971)

# 1949.00
Labak dēli arajiņi,
Ne kā meitas malejiņas:
Dēli ara, dēli sēja,
Būs vedeklas malejiņas.

# 1950.00
Dēliņ munu i mīļais,
Munas dzīves kopejiņš;
Meitiņ muna i meitiņ,
Munas dzīves postitaja.

# 1950.01
Dēli manu, ai dēli,
Mana laba turetajs;
Meita mana, ai, meiti,
Mana laba valkataja.

# 1950.02
Ai, dēliņi, ai, dēliņi
Manas uguns kūrejiņi;
Meitas manas raganiņas,
Manas varas vilcejiņas.

# 1951.00
Ko kokiem lapas dara?
Zemi vien trūdinaja;
Ko mātei meitas dara?
Sirdi vien ēdinaja.

# 1952.00
Ko kokiem lapas dara?
Zemi vien trupinaja;
Ko mātei meitas dara?
Tautas vien karinaja.

# 1952.01
Ko darija ozoliņš
Pašā druvas vidiņā?
Ko mātei meitas dara?
Puišus vien kairinaja.

# 1953.00
Raudadama māmulite
Meitai kāra šūpuliti;
Dēlam kāra dziedadama,
Zinaj' maizes devejiņu.

# 1954.00
Dziedadama māmulite
Dēlam kāra šūpoliti;
Meitiņai raudadama,
Zina tautu malejiņu.

# 1954.01
Māmuļite dēliņam
Dziedadama šūpli kāra;
Meitiņai raudadama,
Ta būs tautu malejiņa.

# 1954.02
Dziedadama māmuliņa
Dēlam kāra šūpuliti;
Man pakāra raudadama,
Zina tautu malejiņu.

# 1954.03
Dēlu māte šūpli kāra,
Jo priecigi dziedataja [dziedadama];
Meitu māte raudadama,
Zina(j) tautām malejiņu.

# 1955.00
Audzin', māte, meitas vien,
Met' dēliņus ūdenī:
Meitas tavas malejiņas,
Dēli kara gājejiņi.

# 1955.01
Auklē, māte, meitas vien,
Met' dēliņus ūdenī:
No meitiņas mīļi vārdi,
No dēliņa kara vīrs.

# 1956.00
Auklē meitu, māmuliņa,
Liec dēliņu šūpulī:
Drīzak meita malti gāja,
Ne dēliņa līgaviņa.

# 1956.01
Auklē mani, māmulite,
Liec dēliņu šūpulī:
Es papriekšu malti iešu,
Ne dēliņa līgaviņa.

# 1957.00
Šūpo, māte, to meitiņu,
Met' dēliņu ūdenī:
No meitiņas vieglas dienas,
No dēliņa asariņas.

# 1958.00
Audzin', māte, meitas vien,
Svied dēliņu ūdenī:
Augs dēliņis, būs sirdēsti,
Būs tev gaužas asariņas.

# 1958.01
Kristi, māte, meitas vien,
Sviež dēliņus ūdenī:
Aug dēliņi, daudz bēdiņu,
Daudz asaru māmiņai.

# 1959.00
Auklē māte pieci dēli,
Auklē pieci cirva pieši;
Auklē māte piecas meitas,
Auklē pieci mīļi vārdi.

# 1959.01
Aug mātei pieci dēli,
Aug tai piecas cira pietes;
Aug mātei viena meita,
Aug deviņi mīļi vārdi.

# 1959.02
Kurai mātei četri dēli,
Tai bij četri cira kāti;
Kurai mātei četras meitas,
Tai bij četri mīļi vārdi.

# 1960.00
Nebēdaji, māmuliņa,
Meitas vien lolodama:
Tu līgosi znotiņosi,
Kā bitite ābolāji.

# 1961.00
Audzin', māte, meitas vien,
Met' dēliņus ūdenī:
No meitām znoti, radi,
No dēliem pušenieki.

# 1962.00
Auklē meitu, māmuliņa,
Met' dēliņu šūpulī:
Dos dēliņš ļaunus vārdus,
Dos dēliņa līgaviņa.

# 1962.01
Šūpo mani, māmulite,
Met' dēliņu ūdeni:
Dos dēliņš gaužus vārdus,
Dos ta dēla līgaviņa.

# 1962.02
Auklē, māte, meitas vien,
Met' dēliņus palāvē:
Dos dēliņi ļaunus vārdus,
I dēliņu līgaviņas.

# 1962.03
Auklē, māte, meitu mīļi,
Met dēliņu pasolē:
Dos meitiņa mīļu vārdu,
Dos meitiņas arajiņš.

# 1962.04
Šūpo, māte, to meitiņu,
Met' dēliņu ūdenī:
Dos dēliņis gaužus vārdus,
Dos vedekla vēl gaužakus;
Dos meitiņa mīļus vārdus,
Dos znotiņis vēl mīļakus.

# 1962.05
Labak, māte, pasaguli,
Re dēliņu auklejusi:
Dod dēliņš gaudu vārdu,
Dod dēliņa līgaviņa.

# 1963.00
Kul, māmiņa, pirmo dēlu
Ar ābeļu rīkstitēm:
Pirmā dēla līgaviņa,
Ta tev ceļa negriezis.

# 1964.00
Dziedadama māmuliņa
Dēlam kāra šupoliti;
Raudadama maizes prasa
No dēliņa līgaviņas.

# 1965.00
Meitiņ' liela, meitiņ maza
Maksā zelta gabaliņu;
Puiši šķelmi nemaksaja
Zaļas auzu sēnaliņas.

# 1966.00
Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvam bēri kumeliņi;
Mātei meitas, mātei meitas,
Mātei govis raibaliņas.

# 1966.01
Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvam sirmi kumeliņi;
Mātei meitas, mātei meitas,
Mātei baltas villainites.

# 1967.00
Turi, tēvis, ceļa zirgus,
Turi ceļa gājejiņus;
Turi, māte, nīšu šķietes,
Turi sakšu audejiņas.

# 1967.01
Turi, tēvs, ceļa zirgus,
Turi ceļa braucejiņu;
Ko vērts tevi ceļa zirgi,
Kad nav ceļa braucejiņa.
Turi, māte, nītas šķietus,
Turi meitu audejiņu;
Ko vērts tevi nītas šķieti,
Kad nav meitas audejiņas.

# 1968.00
Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvs staigaja atspiedies;
Mātei meitas, mātei meitas,
Māte gāja sašļukuse.

# 1969.00
Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvam beņķa guletaji;
Mātei meitas, mātei meitas,
Mātei māļa malejiņas.

# 1970.00
Tevam bija pieci dēli,-
Piecas rungas sētmalē;
Mātei bija piecas meitas,-
Pieci simti mīļu vārdu.

# 1971.00
Cik mātei meitu auga,
Tik aug baltu biķerišu;
Cik tēvam dēlu auga,
Tik aug lagzdu krūmiņā.

2.1.1.5.16.9. Meitu mātei rūpes un grūtumi, svešai (dēlu) mātei vieglas dienas. ( 1972 - 1984)

# 1972.00
Maksā, Dievis, māmiņai,
Es māmiņai nemaksaju;
Es māmiņai nemaksaju
Vienas naktis šūpojumu.

# 1972.01
Māmiņ' mani mīļ' aukleja,
Pie mutites pielikdama;
Es māmiņai nemaksaju
Vienas dienas auklejumu.

# 1973.00
Es savai māmiņai
Dienu, nakti ļaundariju:
Nakti roku noguleju,
Dienu ceļus nosēdeju.

# 1974.00
Gana pati māte zina,
Grūt' meitiņu audzināt:
Dažu nakti pārsēdeja
Pie meitiņas šūpuliša,
Pie meitiņas šūpuliša,
Apautāmi kājiņām.

# 1975.00
Man' māmiņa mīļ' aukleja,
Mīļi kāra šūpuliti:
Domā pate maldenāt,
Mani mīļi aukledama.

# 1976.00
Mīļi mani māt' aukleja,
Pie mutites dalikdama;
Zin Dieviņš, kam es būšu
Vieglas dienas devejiņa.

# 1977.00
Mīļi māte man' aukleja,
Mīļi kāra šūpuliti;
Aiz ta mīļa auklejuma
Vieglas dienas neredzēs.

# 1978.00
Auklē, māte, šūpo, māte,
Vieglas dienas gribedama:
Kad piekusa kājas, rokas,-
Ta bij tava viegla diena.

# 1979.00
Tik manai māmiņai
Kā šūpoļa kārumiņš:
Uzaugdama kungos gāju,
Uzaugusi tautiņās.

# 1979.01
Maz manai māmiņai
No manim vieglas dienas:
Izaugdama darbos gāju,
Izauguse tautiņās.

# 1979.02
Es savai māmiņai
Neka laba nedariju:
Uzaugdama kungam klausu,
Uzauguse tautiņām.

# 1979.03
Es savai māmiņai
Neka laba nedariju:
Uzaugdama pūru daru,
Projam gāju tautiņās.

# 1979.04
Es savai māmiņai
Par sirdēstu vien uzauga:
Kad uzaugu, tad aizgāju
Tālajās tautiņās.

# 1979.05
Tik munai māmiņai
Šūpojums, auklejums;
Tāļajām tautiņām
Rīta māļa malejiņa.

# 1979.06
Kungam gāju die' un nakti,-
Kas savai māmiņai?
Kas savai māmiņai
Par šūpuļa kārumiņu?

# 1979.07
Ko, māmiņa, raudi mani,
Ko es teva laba daru?
Līdz es maza, kunga vērgis,
Līdz paaugu, tautiņām.

# 1980.00
Augtin augu es, māmiņa,
Aug tevim viegla diena;-
Tai mātei viegla diena,
Kas dēliņus audzinaja.

# 1981.00
Šūpo māte, auklē māte,
Vieglas dienas gribedama;
Svešai mātei viegla diena,
Ne šūpojse, ne auklejse.

# 1981.01
Šūpo mani māmulite,
Vieglas dienas gribedama;-
Svešai mātei vieglas dienas,
Ne šūpuļa kārušai.

# 1981.02
Māte mani audzinaja,
Cerej' sevim vieglas dienas;
Svešai mātei vieglas dienas,
Ne manai māmiņai.

# 1981.03
Auklē māte, glabā māte,
Vieglas dienas gribedama;
Svešai mātei viegla diena,
Pašai gaudas asariņas.

# 1982.00
Šūpo māte, auklē māte,
Nebūs mana mūža māte;
Ta būs mana mūža māte,
Kas dēliņu auklejuse.

# 1982.01
Māmiņ, mana māmulite,
Ne tu mana mūža māte;
Ta bij mana mūža māte,
Kas aukleja arajiņu.

# 1983.00
Meita mana, meita mana,
Kad guleja šūpulī;
Kad tautām roku sniedza,
Nava vairs mana meita.

# 1984.00
Tā šūpoju, tā aukleju,
Kā tās citas māmuliņas;
Nava manim vieglas dienas,
Kā citām māmiņām.

2.1.1.5.16.11. Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru. ( 1985 - 1997)

# 1985.00
Domas bija tam tēvam,
Kam aug meitas, kam aug dēli:
Kapli kalt, dzeņu vīt,
Kriju plēst, pūru šūt.

# 1986.00
Bēdas, bēdas tai mātei,
Kam aug meitas, kam aug dēli:
Meitas prasa pilnu pūru,
Dēli lielu novadu.

# 1987.00
Laime, Laime, māte, māte,
Abas divas domajat:
Viena domā aukledama,
Otra vietu taisidama.

# 1988.00
Dzīvodama, māmuļiņa,
Bez padoma nedzīvo:
Liec meitiņu šūpulī,
Villainites pūriņā.

# 1989.00
Dzīparot, madarot,
Negulēt tai mātei:
Viena meita šūpulī,
Otra ļaužu valodās.

# 1989.01
Dzīpurēti, madarēti,
Tai mātei negulēt:
Citu meitu tautas veda,
Cita guļ šūpulēi.

# 1989.02
Dzīparoti, manaroti [maranoti?],
Negulēti māmiņai:
Div' meitiņas malejiņas,
Trešā maza šūpulī.

# 1990.00
Bites dēļ dravinieki
Garu dzēni ritinaja;
Meitas dēļ māmulite
Garus auda audeklišus.

# 1991.00
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa neguleja?
Viena bija sila bite,
Otra meitu māmuliņa.

# 1991.01
Divi vien, divi vien,
Kas miedziņa neguleja:
Viena, bite neguleja,
Otra, meitu māmuliņa.

# 1991.02
Duj' vien bija, duj' vien bija,
Kas miedziņa neguleja:
Bite miega neguleja,
Otra, meitu māmulite.

# 1991.03
Divi bija, divi bija,
Kas miedziņa neguleja:
Viena bija sila bite,
Otra meitu māmuliņa.
Sila bite neguleja,
Sila ziedus lasidama;
Meitu māte neguleja,
Meitām pūru daridama.

# 1991.04
Divi bija, divi bija,
Kas miedziņa neguleja:
Viena bija sila bite,
Otra meitu māmuliņa;
Sila bite ziedus lasa,
Meitu māte pūru dara.

# 1991.05
Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa neguleja?
Bite miega neguleja,
Otra, meitu māmuliņa;
Bite nesa saldu medu,
Meitu māte pūru loka.

# 1991.06
Sila bite, meitu māte,
Tās launaga neguleja;
Sila bite ziedus nesa,
Meitu māte pūru dara.

# 1992.00
Bēda, bēda tev, māmiņa,
Vaj es miru, vaj dzīvoju:
Kad nomiru, gauži raudi,
Kad dzīvoju, daudz vajag.

# 1993.00
Māmuļite bēdajās,
Meitas vien lolodama;
Nebēdā, māmuļiņa,
Meitu laime gan bagata.

# 1994.00
Guli miegu, māmuliņa,
Tu par mani nebēdā:
Pati savu augumiņu
Kā puķiti darinaju.

# 1995.00
Guli miegu, māmuļiņa,
Ko par mani bēdajies?
Es pūriņu piedarišu,
Ar kājiņu piemīdama.

# 1996.00
Guli miegu, māmulite,
Ko par mani bēdajies?
Meitiņ' biju, ne puisitis,
Pate pūru piedariju.

# 1997.00
Guli miegu, māmuliņa,
Ko par mani bēdajies?
Puisits biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga.

# 1997.01
Guli miegu, māmuliņa,
Par manim nebēdā:
Puisits biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga.

# 1997.02
Guli miegu, māmuliņa,
Tu par mani nebēdā:
Puisits biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga.

# 1997.03
Atsēsties, atpūties,
Mana veca māmuliņa;
Puisits augu, nej meitiņa,
Man pūriņu nevajaga.

# 1997.04
Guli, mana māmulite,
Ko par mani bēdajies?
Puisits augu, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga;
Cauna manim linus vērpa,
Vāverite pakuliņas.

# 1997.05
Guli miega, māmuliņa,
Ko par mani bēdajies?
Puisits biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga;
Man vaig' asa zobentiņa,
Stalta bēra kumeliņa.

# 1997.06
Manis dēļ, māmuliņa,
Rītā agri necelies:
Puisits biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga;
Piešu, seglu man vajaga,
Dancotaja kumeliņa.

# 1997.07
Bēdā, māte, ko bēdā,
Par manim nebēdā:
Es puisitis, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga;
Man vajaga sirma zirga,
Četru kaltu ritentiņu.

# 1997.08
Guli miegu, māmuliņa,
Ko par mani bēdajies?
Puisits augu, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga;
Man vajaga rudzu, miežu,
Stalta bēra kumeliņa.

2.1.1.5.16.12. Māte, mazus bērnus kopjot, redz grūtumus, no kā tēvs svabads. ( 1998 - 2007)

# 1998.00
Kas kaiteja ozolam?
Kā tas krita, tā guleja;
Dievs žēloja liepas mūžu,
Liepai auga atvasites.

# 1999.00
Kas kaiteja ozolam?
Kā tas kritis, tā guleja;
I liepiņa tā guleja,
Pazarites neguleja.

# 2000.00
Dod, Dieviņu, jautru miegu
Maza bērna māmiņai;
Nakti nāca mīļa Māra
Mazu bērnu kaitināt.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv