01601 - 01800



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā. ( 1053 - 2043)
2.1.1.5. Krustības. ( 1282 - 2033)
2.1.1.5.12. Veltīšana. ( 1590 - 1067)
2.1.1.5.12.2. Kūmas met pādei naudu naudu un citas dāvanas. (Sk. ari tālāk: 15. Naudas un dāvanu došana bērnu šūpojot.) ( 1594 - 1603)

# 1601.00
Būt' mana pādite plānā nākusi,
Es mestu dālderi plāniņa vidū.

# 1601.01
Būt' mūsu pādiņa plānāja nākuse,
Es mestu dālderi plāniņa vidū:
Še, mūsu pādiņa, te tev paijiņa!

# 1601.02
Kaut mana pādite dancāt nāktu,
Es mestu dālderi plāniņa vidūi.

# 1602.00
Māsa mani kūmās lūdza,
Cerej' lielu naudinieku;
Dižais diķis līku malu,
Ta bij mana kūmu nauda.

# 1602.01
Māsa mani kūmām lūdza,
Šķiet man' lielu naudenieku;
Es ar savu līku diķi
Sēžu galda galiņā.

# 1602.02
Nevāķ mani kūminās,
Nabadzinu dēvedami;
Es ar savu līku diķi
Sēdu galda galināi.

# 1603.00
Neņem mani kūmiņās,
Nabadziņu dēvedami;
Es savai pāditei
Zelta mestu gabaliņu.

# 1603.01
Neņem mani kūmiņāse,
Nabadziņu dēvedami.
Būt mani ņēmuši, būt laimejuši:
Es būt' metis pāditeje
Dižas naudas gabaliņu.

2.1.1.5.12.3. Met naudu vecmātei. ( 1604 - 1067)

# 1604.00
Vecā māt', vecā māt',
Sedzies baltu villainiti!
Vaj tu gribi pazaudēt
Savu Dieva devumiņu.

# 1605.00
Vecā māte uzkāpuse
Ābelites galiņā;
Uzkāpuse, pārplēsuse
Savu zīda priekšautiņu.
Metat, kūmas, kopā naudu,
Pirksim jaunu priekšautiņu.

# 1605.01
Ak, tu veca māmulite,
Kam tu kāpi ābelē?
Ābelei sausi zari,
Noplēš tavu lindrucinu.

# 1606.00
Pelni, pelni, vecā māte,
No manim denežiņas!
Māmulite grūtredzeja,
Ko tu klātu tupedama?
Ēdi gārdus kumosiņus,
Dzēri sūru brandeviņu.

# 1607.00
Skuju, skuju vecai mātei,
Ne baltaju kriņģelišu!
Kam ta manu pādi pēra,
Pelcēi slotu slapinaja.

2.1.1.5.13. Apdziedāšana dažādos krustību brīžos. ( 1608 - 1641)
2.1.1.5.13.1. Kūmas pašas lūgušās krustībās. ( 1608 - 1613)

# 1608.00
Kas taku nomina pa līdumiņu?
Anniņa nomina, Babiņu lūgdama,
Lai lūdz kūmās, liek viņas vārdā.

# 1608.01
Kas teku nomina par viņu lauku?
Lībite nomina, pāditi lenkdama.

# 1609.00
Šorīt Marija aulekšus skrēja:
Gribeja pāditi savā vārdā.

# 1610.00
Trīs dieni Atiņš Anniņu lūdza:
Anniņ māsiņ, ņem' mani kūmās,
Ņem' mani kūmās, liec manā vārdā.

# 1610.01
Trīs gadi Lībite Anniņu lūdzās:
Anniņ māsiņ, jem' mani kūmās.

# 1611.00
Visu laiku ta N (kūmas vārds)
Ar NN (mātes vārds) ienaidā;
Nu ir laba salabusi,
Kūmiņās lauzdamās.

# 1611.01
Visu laiku tas NN
Ar māsiņu ienaidā;
Nu tos naidus sadereja,
Kūmiņāsi lauzdamies.

# 1611.02
Visu laiku tu, meitiņ,
Ar manimi lamajies;
Vakar naidu sadereji,
Komiņāsi lauzdamāsi.

# 1611.03
Visu laiku tij Grietiņa
Ar Kačiņu ienaidā;
Nu vien laba sasalaba,
Panākšņos lūgdamās.

# 1612.00
Es izgāju krusta pili,
Krusta bērnu mekledama,
Krusta nauda saujiņā,
Krusta drēbes padusē.

# 1613.00
Tas Jānits kazu deva
Komiņos lauzdamies;
Es vēl būtu cūku devis,
Kad man' ņemtu komiņās.

2.1.1.5.13.2. Zobojās par kūmu apģērbu un rotu. ( 1614 - 1633)

# 1614.00
Ai, Ieviņa, ai, kūmiņa,
Velcies melnus lindraciņus;
Negrib Dievis, mīļa Māra,
Pelekiem staigajot.

# 1615.00
Nepatike Laimiņai,
Kūmām raibi nāzdaudziņi;
Tas patika Laimiņai,
Slēšu balti nāzdaudziņi.

# 1615.01
Tas netika mīļai Mārai,
Komām raibi nēzdaudziņi;
Tas patika mīļai Mārai,
Slēšu balti nēzdaudziņi.

# 1616.00
Man pādite gadijās
Pašā darba laicinā,
Es atnācu melnu kreklu,
Sapelejšu sudrabinu.

# 1617.00
Sapeleja krusttēvam
Brūni svārki lāditē;
Nu šodien uzvilkās,
Krustdēliņa gūdamies.

# 1618.00
Krista motes ēeseleite,
Nasacel l'elumā:
Kai tew daudz sudrobeņ,
Nosoi posa dzeiwodoma.

# 1619.00
Jānis gāja pādi pirkt
Lāpitām biksitēm;
To lieliņu pakaļ vilka,
Kur deviņi ielāpiņi.

# 1620.00
Jānis cūku nojādija,
Kūmu rotu mekledams;
Būt ir āzi nojādijis,
Kaut pie manis nedabujis.

# 1620.01
Līze āzi nojādija,
Kūmu rotas mekledama;
Vēl i vepri nojāditu,
Kad kūmās es neņemtu.

# 1620.02
Ta Anniņa vilku jāja,
Kāzām puci lienedama;
Būtu otru nojājuse,
Kaut māsiņa nelienetu.

# 1621.00
Jānis kazu nojādija,
Sav rotiņas mekledams;
Dodiet rotu, neliedziet,
Kazai grūti nedariet.

# 1622.00
Komos mani aicinaja,
Komu rotas man nebija;
Man' saplēsa ciema suņi,
Komu rotu salasot.

# 1623.00
Ko koda, ko rēja ciemiņa suniši?
Meitiņu rēja, rotiņu lasot.

# 1624.00
Anniņa sacija, ka pašas rotiņa,-
Es pate redzeju, no ciema nesa.

# 1624.01
Ne Annas pašas tie skaistie lakati,
Es pate redzeju, no ciema nesa
Satupu, parāpu, lai suņi neredz.

# 1625.00
Komos mani aicinaja,
Nava komu vainadziņa;
Kāpu komu vītolā,
Viju komu vainadziņu.

# 1626.00
Komos mani aicinaja,
Nava komu lindraciņu;
Nesam strelles ustabā,
Aužam komu lindraciņus.

# 1627.00
Es jauna meitiņa kūmāsi gāju;
Ne man kurpišu, ne sudrabiņa.

# 1628.00
Es slikta kūmina aiz sliktu kūminu:
Pastalas kājā, misina sakts.

# 1629.00
Kas tur balti velejās
Daugaviņas maliņā?
Ildze balti velejās,
Kūmiņās taisijās.

# 1630.00
Es biju kūmiņa, man melnas kājas,
Kam ziņas nedevi nedeļas vidū.

# 1631.00
Es ari kūmiņa, man baltas kājas,
Lūdz mani namiņāi, lūdz istabāi.

# 1631.01
Če, če, brūtiņ, man baltas kājas,
Ved mani klētī, ved istabā.

# 1632.00
Kas mani nabagu kūmām lūdza!
Ne manim sudraba, ne graznu drānu.

# 1633.00
Citi kūmas bajariņi,
Kas jems mani nabadziņu?
Ne man bēra kumeliņa,
Ne sudraba kabatā.

2.1.1.5.13.3. Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai. ( 1634 - 1641)

# 1634.00
Miķiņu platgalvi kūmās ņēme;
Kaut mani ņēmuši, man gluda galviņa.

# 1634.01
Mariņu platgalvi kūmām ņēme;
Man gluda galviņa, man's vis neņēme.

# 1635.00
Madiņu retzobi kūmām ņēma;
Man biezi zobiņi, man's vis neņēma.

# 1635.01
Majiņu retzobi kumās ņēma;
Kav mani ņēmuši, man biezi zobiņi.

# 1635.02
Madiņai gari zobi,
To ielūdza krustabās (panākšņos);
Man iraid īsi zobi,
Man's nelūdza krustabās.

# 1636.00
Jāniti zagli komiem ņēma:
Tas rāva plāceni par aizkuriņu.

# 1637.00
Kur palika dižā kūma?
Neredz vairs rotajam.
Vaj būs žurki norējuši,
Ievilkuši midzenī.

# 1637.01
Kur tas mūsu jaunais svainis,
Ka neredz staigajam?
Vaj pelites nokodušas,
Midziņā ievilkušas.

# 1638.00
Ne ta lāga vārda pāde,
Ne ta lāga nesejiņa:
Vārda pāde aizkrāsnē,
Nesejiņa pabeņķē.

# 1639.00
Es to savu nešu māti
Mīļi vien uženaju:
Ezišam mīksta āda,
To paliku pagalvē.

# 1640.00
Sēdiet, kūmi, rindiņā,
Šņaucat savu tabaciņu:
Ikkurai kūmienei
Divi ragi azotē.

# 1641.00
Šņaukasim mēs, kūmiņas,
Savu sūru tabaciņu,
Lai aug mūsu krustdēliņš
Tabaciņu šņaucejiņš.

2.1.1.5.14. Šūpulis. ( 1642 - 1736)
2.1.1.5.14.1. Kūmām pienākas taisīt (vaj pirkt), kārt un klāt pirmajam bērnam šūpuli. ( 1642 - 1658)

# 1642.00
Krusttēvi, krustmātes, vienā vietā!
Vaj sava darba jūs nezinat?
Vaj ēst un dzert vien nācāt?
Vaj jūs šūpuliša netaisisiet?

# 1643.00
Ko darat, krusta tēvi,
Kad šūpuļa nekariet?
Vaj pāditi atstāsat
Uz māmiņas rociņām?

# 1643.01
Es neiešu sētiņā,
Sava darba nedarijis:
Es pādites neatstāšu
Uz māmiņas rociņām.

# 1643.02
Savu darbu padariju,
Šūpuliņu pakārdams:
Neatstāju krustdēliņu
Uz māmiņas rociņām.

# 1644.00
Es neiešu sētiņā,
Sava darba nedarijis:
Birzē līkstes nenocirtis,
Šūpuliņa nepiekāris.

# 1645.00
Pašas, kūmas, domajiet,
Ko jūs katris darisiet.
Kam pirmais krusta dēls (meit'),
Tam šūpolits jauztaisa.

# 1646.00
Kurš īstenis krusta tēvis,
Lai pakāra šūpuliti;
Kur' īstena krusta māte,
Lai klāj linu paladziņu.

# 1647.00
Jēkabami auklas vīt,
Tam aug gari kaņepaji;
Līzei klāti paladziņu,
Ta māk smalki tecināt.

# 1648.00
Jānišam līksts cirst,
Kārlišam auklu vīt;
Kas īstā krusta māte,
Lai klāj baltu paladziņu.

# 1649.00
Juritis ar Miķeli
Šūpuļami auklas vij,
Piecas jaunas krusta mātes
Lai klāj baltu paladziņu.

# 1650.00
Līdzit, visi liecenieki,
Šūpuliša kārejam!
To kanniņu kūmas dzēra,
To dzer visi liecenieki.

# 1650.01
Līdzit, visi lieki ļaudis,
Galda galu metināt!
To kanniņu kūmas dzēra,
To dzer visi lieki ļaudis.

# 1650.02
Ai, lūdzami, lieki ļaudis,
Palīdzit kūmiņām!
Tas malciņš, kumasiņš,
Kas visām kūmiņām.

# 1651.00
Mēs bijam liela pulka,
Mums palīgu nevajaga:
Divi auklu vijejiņi,
Div' šūpuļa šuvejiņi;
Kas tie citi atlikuši,
Tie kārtē braucejiņi.

# 1652.00
Ne kad neiešu kūmiņos
Bez sava naziša, īleniņa:
Pirkams nazits, īleniņš,
Pirkams šūpoļa šuvejiņš.

# 1652.01
Dievs deva krustdēlu visnezinamu.
Ne man naziša, ne īleniņa;
Pirksts man nazits, pirksts īleniņš,
Pirksts man šūpuļa šuvejiņš.

# 1652.02
Kam mani tik jaunu kūmām ņēmat?
Ne man naziša, ne īlaniņa;
Pirkt man naziti, pirkt īlaniņu,
Pirkt manim šūpoļa šuvejiņu.

# 1652.03
Kūmām gāju nezinadama:
Ne man naža, ne īleniņa,
Ne man naža, ne īleniņa,
Ne man šūpuļa vijejiņa.

# 1653.00
Es jums saku, krustu tēvi,
Ar cirv' kokus necērtiet;
Ar zāģiti zāģejiet,
Lai skaidiņas nelēkaja.

# 1654.00
Lai Jānitis drīzi auga,
Drīzi rāva valodiņu.

# 1655.00
Tai pādei duj' tēvi, duj' māminas,
Tie var sudraba šūpuli kārt.

# 1656.00
Tālu Rīga, tālu Rīga,
Brauksim, kūmas, Klaipēdās!
Tur pāditei liedinasim
Sudrabina šūpuliti.

# 1657.00
Šķitu sauli patekam
Pie kūmiņu nama duru:
Svēta Māra pāditē
Lej sudraba šūpuliti.

# 1658.00
Pirmajam bērniņam
Kūmi kāre šūpuliti,
Jau otram, trešajam
Lai kar tēvs, māmuliņa.

2.1.1.5.14.2. Kūmas brauc mežā pēc līkstes; - līkste jau iepriekš izraudzīta. ( 1659 - 1667)

# 1659.00
Kas bijat meža ļaudis,
Tie uz mežu taisaties:
Trinat dūčus, ēvelites,
Jūdzat labus kumeliņus.

# 1660.00
Kas bijat meženieki,
Tie uz mežu taisaties:
Krija svārki, tāšu kreklis,
Žagariņu cepurite.

# 1661.00
Trinam cirvi, trinam cirvi,
Meklejam galodiņas:
Nu jaiet mežiņā
Šūpoļam kārtes cirst.

# 1662.00
Kūmi, kūmi, jūdziet zirgus,
Brauksim mežā līksti cirst!
Vaj mēs savu krustdēliņu
Sola virsū sviedisim?

# 1663.00
Es šķitos krustdēlam
Tāļu braukt līksti cirst,-
Te jau pat uzaugusi
Istabiņas pakaļā.

# 1664.00
Iedēstiju, apraveju
Birzē zaļu ozoliņu:
Dievs man deva krusta bērnu,
Man līkstiņa sen zinama.

# 1665.00
Dod, Dieviņ, man pāditi,
Man līkstiņa sen zinama.
Es atradu ganidama
Smuidru garu ozoliņu.

# 1665.01
Es uzgāju ganidama
Brīnum smuku ozoliņu;
Dienās būs krusta bērns,
Tur cirtišu šūpļa kārti.

# 1666.00
Trīs gadiņus Andrejs līdumu līda,
Šūpļa kārti mekledams;
Trīs gadiņus Līzite kaņipes plūca,
Šūpļa striķus gādadama.

# 1666.01
Trīs dieniņas Marija kaņepes plūca,
Šūpuļa virvites pelnidama.

# 1667.00
Cirtiet līkstu, krusta tēvi,
Sitiet gražu celm' galā:
Lai celmiņš nelapoja,
Iekams auga krusta bērns.

2.1.1.5.14.3. Kur un kāda koka līkste cērtama? ( 1668 - 1679)

# 1668.00
Krusta tēvi, krusta mātes,
Purā līkstes necērtiet;
Cērtiet sila kalniņā,
Lai aug zaļas atvasites.

# 1669.00
Es tev lūdzu, krusta tēvs,
Necērt līksti purvmalā;
Cērt augstā kalniņā,
Lai ārdava valodiņa.

# 1669.01
Es savai krustmeitai
Kalniņā līksti cirtu:
Lai aug smuidra, lai aug gara,
Lai ārdava valodiņa.

# 1669.02
Es savai pāditei
Porā līksti necirtišu;
Cērt' augstā kalniņā,
Lai ārdiga valodiņa.

# 1669.03
Cērtat līksti, kur cirzdami,
Purvā līkstes necērtati;
Cērtait augstu kalniņāi,
Lai ārdava valodiņa.

# 1669.04
Krusttēvs man līksti cirta
Staiga purva maliņā;
Cērt, krusttēv, kalniņā,
Lai ārdava valodiņa.

# 1669.05
Krusttēvs manim līkstu cirta
Pa purvmali staigadams;
Cērt, krusttēv, kalniņā,
Lai skan tāļi ganibās.

# 1670.00
Es jums saku, krusta tēvi,
Purā kārtes necērtiet;
Cērtiet ceļa maliņā:
Lai ved jaunu tautiņās.

# 1670.01
Krusta tēvi, krusta mātes,
Purvā kārtis necērtiet;
Cērtiet ceļa maliņā:
Lai ņem jaunu līgaviņu.

# 1671.00
Es tev lūdzu, krusta tēvs,
Purvā kārtes man necērt,-
Āriskā vietiņā,
Lai ta viegli līgojās.

# 1672.00
Tēva vaina, ne māmiņas,
Ka es liela neuzaugu:
Palejā līksti cirta,
Zemu kāra šūpuliti.

# 1673.00
Kur cirti, tēviņi, šūpuļa kārti?
Skaidrāi birzēi, novadā malā.
Augs tava meitiņa, būs novadniece.

# 1674.00
Tēva vaina, ne māmiņas,
Robežnieki mani veda:
Kam man tēvs līksti cirta
Robežnieku tiesiņā.

# 1674.01
Tava vaina, māmuliņa,
Ka man' veda robežnieki.
Kam tu man līksti cirti
Robežnieku tiesiņā.

# 1675.00
Tēviņš manim grūt' darija
Par visiem bērniņiem:
Šūpuliša kārti cirta
Novadiņa maliņāi;
Atjāj tautas pār novadu,
Noņem manu vaiņadziņu.

# 1676.00
Pavaicaju māmiņai,
Kāda koka līksti cirst.
-Ja meitiņa, tad liepiņas,
Ja dēliņis, tad ozola.

# 1677.00
Es savam krustdēlam
Ozoliņa kārti cirtu:
Lai tas auga smuidris, garš,
Kā tas āra ozoliņš.

# 1678.00
Tava vaina, krusta tēvs,
Kad es liela neizaugu:
Kam tu cirti elkšņa kārti,
Zemu kāri šūpuliti.

# 1678.01
Mātes vaina, mātes vaina,
Kad man mazs augumiņš:
Kam ta cirta elkšņa līksti,
Zemu kāra šūpuliti.

# 1679.00
Tava vaina, māmuli,
Kad man bārga valodiņa:
Kam tie tavi bāleniņi
Paegliša līksti cirta.

# 1679.01
Tava vaina krusta tēvs,
Kad man bārga valodiņa:
Kam tu cirti egles kārti
Pirmajā vakarā.

2.1.1.5.14.4. Meža sarga uzbrukums. ( 1680 - 1691)

# 1680.00
Kas bijati meža sargi,
Mežu labi sargajati:
Es savai pāditei
Zaļozola kārti cirtu.

# 1680.01
Kas bijat meža sargi,
Mežu savu sargajiet:
Es rītā pēc pusdienas
Cirtiš' zaļu ozoliņu.

# 1680.02
Meža sargi, meža sargi,
Meža sava sargajiet:
Rītā agri līdz ar dienu
Ciršu zaļu ozoliņu.

# 1680.03
Meža sarg, meža sarg,
Vaktē sava zaļa meža:
Rītā agri cēlusies,
Zagšu zaļu ozoliņu.

# 1681.00
Sargajties, meža sargi,
Stipri vīri mežā brauca:
Asi cirvi, kalti rati,
Pakavoti kumeliņi.

# 1682.00
Sargajties, meža sargi,
Stipri vīri mežā brauca:
Dzelza svārki, vara bikses,
Stīgām šūti zābaciņi.

# 1683.00
Jājami, kūmini, cair zaļu birzi,
Cērtami pādei šūpuļa kārti.

# 1683.01
Braukdami, kūminas, pa zaļu birziti,
Cērtam pāditei šūpuļa kārti.
Lai skrēja mežsargi pie joda, velna,
Pādites labā man nava bailes.

# 1684.00
Es par tevi nebēdaju,
Kārzdabiešu meža sargs:
Es savam krustdēlam
Ozoliņa līksti cirtu.

# 1684.01
Es tos daudzi nebēdaju,
Ozoliešu meža sargus:
Šūpolam kārti cirtu
Mazajam bērniņam.

# 1685.00
Es ta daudzi nebēdaju,
Kad tik bārgi meža sargi:
Es nocirtu ozoliņu
Pašā dienas vidiņā;
Pašā dienas vidiņā,
Pašā dārza maliņā.

# 1685.01
Rauj tev jupis, meža sargs,
Es par tevi nebēdaju;
Es nocirtu šūpļa kārti
Pašā dienas vidiņā.

# 1686.00
Šāve mani meža sargs
Ar piecām pistolēm;
Dūmi vien nokūpeja
Ap maniem lindrakiem.

# 1687.00
Utubunga, utubunga
Mūsu kunga meža sargs:
Ikam uts izbungaja,
Tikam mežu izlaupiju.

# 1688.00
Meža sarga dvēselite
Klieca egles galiņā;
Gaida mani aizejam,
Cāļu gaļu aiznesam.

# 1689.00
Meža sarga dvēselite
Kūko egles galiņā;
Velnam devu riekstu sauju,
Tas pakāra mežasargu.

# 1690.00
Es nocirtu uz robežu
Deviņ' zaru ozoliņu;
Man nojūdza meža sargs
Deviņdanci kumeliņu.

# 1691.00
Piedodiet, meža sargi,
Man skādite lēkusies:
Trīs kociņi pavēleja,
Es nocirtu ceturto.

2.1.1.5.14.5. Līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām; smādē un izmēģina līksti. ( 1692 - 1696)

# 1692.00
Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka maliņā?
Krusta tēvi kārti nesa,
Zelta pušķis galiņā.

# 1692.01
Kas tur spīd, kas tur viz
Taī biezā eglajā?
Krusta tēvi kārti cirta,
Zalta pušķis galiņā.

# 1693.00
Jauni vien krusta tēvi,
Ar zariem kārti nesa;
Nav neviena vecakā,
Kas zariņus darinaja.

# 1694.00
Ej ellē, krusta tēvs,
Ar to savu līku kārti!
Vaj savam krustdēlam
Gribi līku muguriņu?

# 1695.00
Parād' man, krustu tēv,
Kur šūpoļa kārti cirti,
Lai es eimu apraudzit,
Vaj aug kuplas atvasites.
Ja būs kuplas atvasites,
Tad bagata dzīvošana.

# 1695.01
Parādiet, krusta tēvi,
Kur šūpuļa kārti cirta,
Lai es iemu apraudzit,
Vaj aug kuplas atvasites.

# 1695.02
Parād' man, krusta tēvs,
Kur šūpoļa kārti cirti,
Laj es teku raudzities,
Vaj aug kuplas atvasites.

# 1695.03
Parād' man, krista tēvs,
Kur šūpuļa kārti cirti;
Ganidama apraudziju,
Vaj jau kuplas atvasites.

# 1695.04
Parād man, māmuliņa,
Kur māsai līksti cirta,
Lai es teku raudzities,
Vaj aug kuplas atvasites.

# 1695.05
Kaut es būtu zinajuse,
Kur krusttēvi līksti cirta,
Es būt' gājse apraudzit,
Vaj aug kuplas atvasites.

# 1696.00
Kaut zinatu to celiņu,
Kur šūpoļa kārti cirta,
Appuškotu to celiņu
Sarkaniem dzīpariem.

2.1.1.5.14.6. Kur šūpulis karams? ( 1697 - 1712)

# 1697.00
Nāc, parādi, saimnieciņ,
Kur kārsim šūpuliti?
Kalpa vīra bērniņš bija,
Tam nav savas istabiņas.

# 1698.00
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar pie loga saulitē:
Lai es augu daiļa meita,
Daiļa darba daritaja.

# 1699.00
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar pie loga saulitē:
Kā vareju raibes aust,
Šūpulī sēdedama.

# 1700.00
Kar, māmiņa, šūpoliti,
Kar pie loga istabā:
Lai uzaugu rakstitaja,
Grāmatiņu lasitaja.

# 1701.00
Kar, māmiņa, šūpoliti,
Kar pie loga istabā:
Lai es augu sarkanbalta,
Arajiņa līgaviņa.

# 1702.00
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar pie loga saulitē:
Kur iedama, tecedama,
Pašūpošu bāleliņu.

# 1702.01
Kar, māmiņa, šūpoliti,
Kar sudraba bērziņā;
Kur iedama, tecedama,
Es bāliņu pašūpošu.

# 1702.02
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar pie loga saulitē:
Lai šūpo bāleliņi,
Iziedami, pāriedami.

# 1702.03
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar pie loga saulitē:
Šūpos mani brāļi, māsas,
Kur iedami, tecedami.

# 1702.04
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar pie loga saulitē:
Šūpos mani ciema puiši,
Ieiedami, iziedami.

# 1703.00
Nekar manim, māmuliņa,
Aizkrāsnē šūpuliti;
Kar pie loga saulitē,
Tur man visi pašūpoja.

# 1704.00
Nekar man, māmuļiņa,
Pie durviem šūpoliša;
Kar ustubas dibinā,
Lai es augu saimeniece.

# 1705.00
Kar, māmiņa, šūpuliti
Kalniņā vējiņā:
Ja tu pati nepatapi,
Lai šūpoja vēja māte.

# 1705.01
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar kalnā vējiņā;
Ja nav cita šūpotaja,
Lai šūpo vēja māte.

# 1705.02
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar kalnā, ne lejā;
Ja nebija šūpotaja,
Lai šūpo vēja māte.

# 1705.03
Mīļi mani māt' aukleja,
Bērzā kāra šūpuliti
Kalniņā, vējiņā,
Lai šūpo vēja māte.

# 1705.04
Kar, māmiņa, šūpoliti,
Kar kalnāi bērziņā;
Kad tu mani nešūposi,
Šūpos mani vēju māte.

# 1705.05
Karat manas šūpulites
Augsta kalna galiņā;
Kad nebija šūpotaja,
Lai vējiņš vēcinaja.

# 1705.06
Kar, māmina, šūpuliti,
Kar laukāji vējienā;
Kad nebija šūpotaja,
Vējins mani palīgoja.

# 1705.07
Kar, māmiņa, šūpoliti
Kalniņāi vējiņāi;
Kad nebūs šūpotaja,
Vēja māte pašūpos.

# 1705.08
Kar, māmiņa, šūpoliti
Vējaiņā vietiņā;
Ja nebija, kas šūpoja,
Vējiņš mani pašūpos.

# 1705.09
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar kalnāi vējiņā;
Ja tev pašai vaļas nav,
Lai vējiņis kustinaja.

# 1706.00
Dievs man deva mazu bērnu,-
Es nevaru vazaties;
Mežā kāršu šūpoliti,
Lai šūpo vēja māte.

# 1707.00
Māmiņ' man šūpli kāra
Pašā meža vidiņē.
Gribej' šūpli priedē kārt,
Priedē šūpli neuzkāra,
Gan uzkāra liepiņē,
Pašā liepas galiņē.

# 1708.00
Mīļa mana māmuliņa
Mīļi mani audzinaja:
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpuliti.

# 1708.01
Vaj, nelieti, tevis dēļ
Māte mani audzinaja,
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpuliti?

# 1709.00
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar liepā, ābelē;
No liepiņas ziedi bira,
No ābeles āboliņi.

# 1710.00
Kar, māmiņa, šūpoliti
Vītoliņa galiņā:
Lai es augu tiev un gara,
Kā vītola galotnite.

# 1710.01
Šūpo mani, māmulite,
Ar vītola atvasiti:[?]
Lai es augu tieva gara,
Kā vītola atvasite.

# 1710.02
Māte mani mazu kūla
Ar vītola atvasiti:
Lai es augu tieva gara,
Kā vītola atvasite.

# 1711.00
Kar, māmiņa, šūpuliti,
Kar vītola pazarē:
Lai es augu tik lokana,
Kā vītola pazarite.

# 1711.01
Māte mani mazu kūla
Ar vītola žagariņu:
Lai es augu tik lokana,
Kā vītola žagariņš.

# 1711.02
Šaut, māmiņa, mani mazu
Ar vītola žagariņu:
Lai es augu tik lokana,
Kā vītola žagariņš.

# 1711.03
Per, māmiņa, mani mazu
Ar vītola žagariņu:
Lai es augu tik lokana,
Kā vītola žagariņš.

# 1711.04
Māci mani, māmuliņa,
Ar vītola žagariem:
Lai es augu tiki loka,
Kā vītola žagariņi.

# 1712.00
Kalabad es, māmiņa,
Veca puiša līgaviņa?
Kam tēvs kāra šūpuliti
Veca bērza galiņā.

2.1.1.5.14.7. Dažādas apceres, šūpuli karot. ( 1713 - 1716)

# 1713.00
Tava vaina, māmuliņa,
Ka man mazs augumiņš:
Kam līkstiņu pušu lauzi,
Man kārdama šūpuliti.

# 1713.01
Mātes vaina, mātes vaina
Pie mazā augumiņa:
Kam līkstiņu pušu cirta,
Man kārdama šūpoliti.

# 1713.02
Tēva vaina, ne māmiņas,
Ka es liela neuzaugu:
Kam līkstiņu pušu cirta,
Man kārdams šūpuliti.

# 1714.00
Ta, māmiņa, tava vaina,
Ka(d) es ilgi vaiņagā:
Kam tu kāri šūpuliti
Miglaiņāi rītiņā.

# 1715.00
Kam, māmiņa, auklas viji,
Kam pakāri šūpuliti?
Es būt' liela uzaugusi
Bez šūpuļa šūpošanas.

# 1716.00
Kas vilkam, kas lāčam
Mežā kāra šūpuliti?
Tādi vīri izauguši,
Nešūpoti, neaukleti.

# 1716.01
Kas briedim, kas lācim
Mežā kāra šūpuliti?
Lieli vīri uzauguši,
Nešūpoti, neloloti.

# 1716.02
Uzaug vīri kā ozoli,
Šūpojami, lolojami;
Mežāi auga brieži, lāči,-
Kas tiem kāra šūpuliti?

2.1.1.5.14.8. Krustmāte pušķo šūpuli, liek cisas un klāj paladziņu. ( 1717 - 1724)

# 1717.00
Dievs man deva krusta bērnu
Pašā ziedu laiciņā;
Es noviju šūpuliti
Visadiem ziediņiem.

# 1717.01
Es pakāru šūpoliti
Pašā ziedu laiciņā
No tīriem ziediņiem,
No rozišu lapiņām.

# 1717.02
Es piedzimu vasarā
Pašā ziedu laiciņā;
Man apvija šūpoliti
Tīrajiemi ziediņiem.

# 1717.03
Čuči guli, mazs bērniņi,
Es tecešu puķitēs;
Appuškošu šūpoliti
Visadām puķitēm,
Ievas ziediem, kļavas lapām,
Sarkano āboliņu.

# 1718.00
Es savai pāditei
Vizulaiņu šūpli kāru;
Lustitēm pašūpoju,
Lai vizuļi paskaneja.

# 1718.01
Man pakāra brāleliši
Vizulišu šūpolites;
Skan podziņas, skan zīlites,
Skan vizuļu šūpolites.

# 1719.00
Dievs man deva krusta bērnu
Pašā ziedu laiciņā;
Magoniņu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.

# 1720.00
Es savai krustmeitai
Āboliņa cisas liku:
Lai ta auga šmuidra, gara,
Āboliņa pļāvejiņa.

# 1721.00
Es savai pāditei
Cūku migu vietu taisu:
Lai ta guļ tā miedziņu,
Kā cūciņa midziņā.

# 1722.00
Es savam krustdēlam
Baltu klāju paladziņu:
Lai tas ilgi neguleja
Krija šūtā šūpolī.

# 1723.00
Man uzklāja krusta māte
Īsu, mazu paladziņu;
Kad pavilka galviņai,
Tad pietrūka kājiņām.

# 1724.00
Vaj rūsa izēda kūmiņu linus?
Neviena neklāja pāditei auta.

2.1.1.5.14.9. Pirms krustbērna liek šūpulī ziedu jeb kādu nozīmīgu lietu. ( 1725 - 1730)

# 1725.00
Neliec mani, māmulite,
Bez ziediņa šūpulī;
Liec maiziti, liec naudiņu,
Liec gudro padomiņu.

# 1726.00
Neliec mani, māmuliņa,
Bez ziediņa šūpolī;
Kad nav zelta, sudrabiņa,
Liec maizites gabaliņu.

# 1727.00
Visupirms, māmulite,
Liec akmeni šūpulī:
Kad skauģitis mani ķēra,
Lai saķēra akmentiņu.

# 1728.00
Vecā māt, vecā māt,
Liec akmeni šūpulī:
Akmenī visas paļas,
Ne manā krustdēlā (krustmeitā).

# 1728.01
Visupirms, māmuliņa,
Liec akmini šūpulī:
Visas paļas akmiņam,
Ne manam augumam.

# 1729.00
Māte, dēlu lolodama,
Nazi dūra šūpulī:
Lai vareja plauksti cirst
Pret tērauda zobentiņu.

# 1729.01
Māte, mani lolodama,
Nazi dūra šūpulī:
Nebēdaju sīvu kungu,
Ne asaju zobentiņu.

# 1730.00
Ieliekami lielu bērnu
Mazā bērna šūpulī:
Lai runaja mazakais,
Kā runaja lielakais.

# 1730.01
Ieliekam mazo bērnu
Liela bērna šūpulī:
Lai mazais drīz runaja,
Drīz staigaja kājiņām.

2.1.1.5.14.11. Iegulda šūpulī pādi. ( 1731 - 1736)

# 1731.00
Mana balta māmuļite
Mani baltu audzinaja:
Apvilkuse baltu kreklu,
Ieliek zelta šūpolī.

# 1732.00
Palīdz, Dieviņ, tai mātei,
Kas pakāra šūpoliti,
Kas pakāra šūpoliti,
Gudru vīru audzināt.
Gudru vīru, gudru vīru,
Gudru vīru daudz vajag!
Kariet, mātes, šūpolišus,
Audzinati gudrus vīrus.

# 1733.00
Kungi prasa gudru vīru;
Kur ņemsim gudrus vīrus?
Nule māte pakāruse
Gudra vīra šūpuliti.

# 1733.01
Kungi sauca gudra vīra,
Kalniņā stāvedami;
Nule kāra māmuliņa
Gudra vīra šūpuliti.

# 1733.02
Kungi sauca gudru vīru,
Lieviņāji stāvedami;
Nula māmiņ' i pakāra
Gudra vīra šūpoliti.

# 1733.03
Kundziņš sauca prāvus vīrus,-
Nav ne viena prāva vīra;
Nu tik kāra māmuļite
Prāva vīra šūpuliti.

# 1733.04
Kungi sauca gudru vīru,
Lieviņā sēdedami;
Nule māte kājas āva
Gudrajami dēliņam.

# 1733.05
Kungus sauca gudrus vīrus,[?]
Mums nava gudru vīru.
Nule māmiņ' i pakāra
Gudra vīra šūpuliti.

# 1734.00
Meklē kungi gudrus vīrus,
Meklē kuplus ozoliņus;
Reti bija gudri vīri,
Reti kupli ozoliņi.

# 1734.01
Jautā kungi gudru vīru,
Jautā zaļu ozoliņu;
Retums, kungi, gudri vīri,
Krūmiem zaļi ozoliņi.

# 1734.02
Taujaj' kungi gudrus vīrus,
Taujaj' zaļus ozoliņus;
Retums auga gudru vīru,
Krūmiem zaļu ozoliņu.

# 1735.00
Vējiņš loka bērzu birzi,
Ne resno ozoliņu;
Kungi prasa gudru vīru,
Ne skaisto zeltenišu.
Nu vēl lika māmuliņa
Gudru vīru šūpolī.

# 1736.00
Tava vaina, māmuliņa,
Kad es liela neizaugu:
Kam bititi piemineji,
Man' likdama šūpolī.

2.1.1.5.15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot. ( 1737 - 1851)
2.1.1.5.15.1. Uzaicinājums, lai visi krustībnieki nāk pagastā jeb met pādei naudu. ( 1737 - 1744)

# 1737.00
Nākat, ļautiņi, līkstiņu locit!
Še bij sūrums, še saldumiņš.

# 1738.00
Visas glāzes bij par velti,
Ši glāziņa par naudiņu.

# 1738.001
Kūmiņas, kūmiņas, pie pagastiņa!
Rudeņa laiciņš, pagasta vajag.

# 1740.00
Veci vīri, jauni puiši,
Šur nāciet pagastā!
Še ir mazs cilveciņš
Pagastiņa ņēmajiņš.

# 1741.00
Lieli, mazi, jauni, veci,
Kopā visi naudas mest!
Še šūpliša dibinā
Guļ naudiņas tēretajs.

# 1742.00
Metat naudu, jauni puiši,-
Kam jūs naudu glabajat?
Ne jums kāzas, ne krustibas,-
Kur jūs naudu tērejat?

# 1743.00
Jauni vīri, bandenieki,
Pa veselam rubuļam;
Mēs sieviņas, nabadzites,
Cik vīriņi mums iedeva.

# 1744.00
Metiet, kūmas, pādei naudu,
Metiet pādes māmiņai;
Tēvam naudas nemetiet,
Tas neredz grūtu dienu.

2.1.1.5.15.2. Aicina katru sevišķi, no tēva vaj krusttēva iesākot. ( 1745 - 1752)

# 1745.00
Nāc, bērna tētit, naudiņas (rubliša) mest!
Tu sauksi rītā, tu vakarā:
Nāci, dēliņ (meitiņ), kājiņu aut!
Nāci, dēliņ (meitiņ), uguni uzpūst.

# 1745.01
Tēvaini, tēvaini, met dālderiti!
Tu sauci rītā, tu vakarā:
Meitiņa mīļā, pūt uguntiņu.

# 1745.02
Tētiņ, tētiņ, dālderi mest!
Tu sauci rītā, tu vakarā:
Jānit dēliņ, iepūt uguni,
Iepūt uguni, noaun kājas.

# 1745.03
Tētiņi, tētiņi, naudiņas mesti!
Tu sauci rītos, tu vakaros:
Meitiņa mīļā, uzpūti uguni,
Uzpūti uguni, noauni kājas.

# 1745.04
Tētiņ, tētiņ, naudiņu mest!
Tu sauci rītā, tu vakarā:
Celies, meitiņ, iepūt guntiņu,
Iepūt guntiņu, noaun kājiņ'.

# 1745.05
Met', meti, tētiņi, ar visu maku!
Tu sauci rītā, tu vakarāji:
Meitiņa mīļā, uzpūti uguni,
Uzpūti uguni, aun manas kājas.

# 1745.06
Krustiņi brālit, met dālderiti!
Tu sauci rītā, tu vakarāi:
Māsiņa mīļā, pūt uguntiņu,
Pūt uguntiņu, pataisi cisas.

# 1745.07
Tētiņ mīļais, dālderu mesti!
Tu sauksi rītā, tu vakarāji:
Vedekla meitiņ, noplēsi skalus,
Noplēsi skalus, iepūti guni,
Iepūti guni, noauni kājas.

# 1746.00
Nāc, krusttēvi (NN), aplūko,
Vaj ir vieglis šūpulits;
Šūpodams, līgodams,
Ieliec zelta gabaliņu.

# 1746.01
Nāc, tētiņ, palūko,
Vaj ir vieglis šūpolits;
Ja ir vieglis šūpolits,
Ieliec zelta gabaliņu.

# 1747.00
Nāc, krusttēv (NN), paskaties,
Kas te gul šūpolī;
Te gul tavs krustdēliņš,
Sudrabiņa gaididams.

# 1748.00
Jānit, krusttēv, dālderu mesti!
Kad es būtu krustu māte,
Trīs dālderu nežēlotu.

# 1749.00
Es domaju, es gādaju,
Kas man bija parādā;
Krusta tēvi parādā,
Tie dāldera neuzmeta.

# 1749.01
Es gan zinu, es gan redzu,
Kas ar mani parādā:
Tas Jānits (Ta Līzite) parādā
Tam (Tai) jadod sava daļa.

# 1749.02
Es gan zinu, es gan zinu,
Kas ar mani parādā:
Brūtes brālis parādā,
Nemet naudas pagastā.

# 1750.00
Nāc, nāc, Jāniti, ko kavejies!
Ko mēs dziedam šo lielu laiku.

# 1750.01
Kaunies, Jāniti, met jel drīzi!
Ko mēs dziedam šo ilgu laiku,
Ko mēs mēles deldejam.

# 1751.00
Bāz, Jānit, ķešā roku
Līdz pašam dibinam,
Pašā ķešas dibinā
Sarūsejši dālderiši.

# 1752.00
Jāniti kūmiņa, čubini maku,
Jau citas kūmiņas izčubinaja.

2.1.1.5.15.3. Kādām īpašām vajadzībām nauda metama: šūpuļa nauda; nauda priekš jostiņas, sudraba rotas, kumeļa, novada; zobiņu un ziepīšu nauda. ( 1753 - 1771)

# 1753.00
Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga Marei šūpuļa naudas.

# 1754.00
Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei sudraba jostas.

# 1754.01
Metat, kūmiņas, vajag, vajag!
Vajaga pāditei sudraba jostas;
Vaj es savu pādi lūkiem saistišu?

# 1755.00
Kūmiņas, kūmiņas, vākaties!
Metisim pāditei jostiņas naudu,
Tīsim pāditi līdz kāju galam.

# 1756.00
Metat, kūmiņas, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei sudraba pirkt.

# 1757.00
Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei kumeļu pirkt.

# 1758.00
Metat, kūmas, tai pāditi
Dižas naudas gabaliņu:
Tas māmiņi pirmdēliņis,
Lai pirk dārgu kumeliņu.

# 1759.00
Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei novadu pirkt.

# 1760.00
Metiet, metiet, vajaga, vajaga
Mazajam bērniņam ( vārds) zobiņu naudas.

# 1761.00
Jēpiti, krusttēiņ, dālderu mesti!
Vajaga, vajaga zobiņu naudas.

# 1762.00
Kūmiņ, kūmiņ, naudiņas mestu!
Nu prasa krusta bērns zobiņu naudu.

# 1763.00
Metiet, kūmiņas, zobiņu naudu,
Lai iet pādite zobiņu pirkti.

# 1764.00
Metat, kūmiņas, zobiņu naudiņu,
Lai zobi nesāp, rāceņus graužot.

# 1764.01
Kūmiņi mīļie, zobiņu naudu,
Lai nesāp zobiņi, garozu graužot.

# 1764.02
Metiet, metiet, vajag, vajag!
Vajaga pāditei zobiņu naudas,
Lai zobi nelūza, garozas graužot.

# 1764.03
Metiet, kūmiņi, zobiņu naudiņu,
Lai zobiņi nelūza, garozas graužot.

# 1764.04
Metite, ķeumeņes, zūbeņ naud:
Ar kū jeus krista bārns sīreņ grauze.

# 1765.00
Metat, kūmiņas, līdzenu naudu:
Lai auga pādei līdzeni zobi.

# 1766.00
Kam krusttēvi, naudu taupi,
Kad nedevi pādenam,
Lai vareja pādeniņis
Zobeniņu kaldināt;
Zobeniņu kaldināt,
Ienaidniekus apkarot.

# 1767.00
Metiet, metiet, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei ziepišu naudas.

# 1767.01
Metiet, kūmiņas, ir vēl vajag:
Vajag pātitei ziepu naudas.

# 1768.00
Metite, ķeumeņes, zīpeis naud:
Ar kū jeus krista bārns zīpejās.

# 1769.00
Es savai pāditei
Mārku metu ziepu naudas:
Lai ta auga skaista, balta,
Ziepitēs mazgajās.

# 1770.00
Sametiet, sametiet
Pāditei ziepu naudu,
Lai pādite neguleja
Melnos linu palagos.

# 1771.00
Metat pāditei ziepišu naudu!
Metat vāritajai karotes naudu!

2.1.1.5.15.4. Skubina uz jo bagātām dāvanām; vara naudu smādē, prasa sudrabu. ( 1772 - 1777)

# 1772.00
Vairak auzu, vairak auzu
Tekotim kumeļam;
Vairak naudas, vairak naudas
Gudrajam dēliņam!

# 1773.00
Laba nauda, laba nauda,-
Vēl vajaga, vēl vajaga!
Vēl vajaga sudrabiņa
Pie ta vara gabaliņa.

# 1773.01
Laba nauda, laba nauda,-
Vēl būs cita pakaļā;
Vēl vajag sudrabiņa
Pie ta vara gabaliņa.

# 1774.00
Sudrabiņa, sudrabiņa!
Vara mums nevajag.
Vaj mēs pilis būvēsim
Ar tiem vara gabaliem?

# 1774.01
Laba nauda, laba nauda,-
Vēl būs cita pakaļā.
Vaj mēs pili mūresam
Ar tiem vara gabaliem?

# 1774.02
Vaj mēs krāsni mūresim
No šiem vara gabaliem?
Vēl vajaga, vēl vajaga,
Vēl vajaga sidrabiņa!
Vēl vajaga, vēl vajaga,
Vēl vajaga papīriņa!

# 1775.00
Metat zeltu, sudrabiņu,
Vara tikai nemetat!
Gan jūs paši to zinat,
Kas būs vara metejam:
Alvas acis, svina deguns,
Tie būs vara metejam.

# 1776.00
Nemetiet vara naudas
Šam jaunam cilvekam;
Lai peleja vara nauda
Vecu vīru skotelē.

# 1777.00
Metat, kūmas, ko mezdami,
Vara naudu nemetat:
Lai manai pāditei
Grūti nav dzīvojot.

2.1.1.5.15.5. Devīgos slavē, sīkstos peļ un piezobo. ( 1778 - 1797)

# 1778.00
Pazinu krusttēvu devigu dēliņu:
Ar visu saujiņu naudiņu mete.

# 1778.01
Pazinu Jāniti bagatu puisi:
Ar pilnu saujiņu naudiņu meta.

# 1778.02
Pazinu vedejus devigus cilvekus:
Ar visu saujiņu naudiņu mete.

# 1779.00
Šis deva vērdiņu, tas deva vērdiņu,-
Jurits iemeta ar visu maciņu.

# 1780.00
Neskaiti, sīkstuli, kūmiņu naudu!
Dod jeje bērdamis ar visu sauju.

# 1780.01
Es pādes naudiņu nerēķenašu,-
Cik grābu, iemetu ar visu sauju.

# 1780.02
Ne mūžam neskaitu pādites naudu,-
Kā grābju, tā šļācu ar visu sauju.

# 1781.00
Es savam krustdēlam
Rubli mešu mešanās:
Lai tas bagats tā rubļiem,
Kā mēs dārgām kapeikām.

# 1782.00
Trīs gadini naudu krāju,
Tās pādites gaididama;
Nu pādite gadijās,
Nu naudina iztēreta.

# 1782.01
Trīs gadiņi naudu krāju,
Padēniņa gaididams;
Nu Dievs deva padēniņu,
Nu naudiņa iztēreta.

# 1782.02
Bij naudiņa man krājama,
Bij pādite cerejama;
Nu Dievs deva man pāditi,
Nu naudiņu patēreju.

# 1782.03
Sen naudiņa man krājama,
Sen pādite cerejam'.
Dievs man deva krusta pādi,
Nu naudiņa patēreta.

# 1782.04
Visu gadu naudu krāju,
Jāņu dienas gaididams:
Nu atnāca jāņu diena,
Nu naudiņa jatērē.

# 1783.00
Es, pāditi gaididama,
Šķirbā naudu glabajos;
Nu Dievs deva pādeniņu,-
Peles naudu izvilkušas.

# 1783.01
Šķirbā naudu glabajos,
Pādeniņu gaididama;
Dievs man deva pādeniņu,-
Pele naudu izvilkuse.

# 1784.00
Labs vīriņš nāca, labu maku nesa;
Taisija vaļā, atrada tukšu.

# 1784.01
Liels vīrs nāca, lielu maku raisija;
Raisija, raisija, atrada tukšu.

# 1785.00
Krusttēvam ( vārds) nabagam
Naudas dobe aizsaluse.
I vakar lietus lija,-
Vaj ta vis neatkusa?

# 1785.01
Krusttēvam nabagam
Naudas bedre aizsaluse.
Vakar bija silti lieti,-
Vaj ta bedre neatkusa?

# 1785.02
Jānišam(i) brālišam(i)
Naudas bedre aizsaluse.
Dod, Dieviņi, siltu sauli,
Lai atkusa naudas bedre.

# 1786.00
Palīdziet Jānišam
Naudas maku attaisit;
Viņš būt metis, kav varejis
Naudas maku attaisit.

# 1787.00
Sīksto Bērtuli kūmās lūdza;
Čīksteja pimberis, no maka velkot.

# 1787.01
Sīksto Gustiti kūmām jēme;
Cīksteja nazitis, krekliņu griežot.

# 1787.02
Čīksteja naudiņa, no maka velkot,
No maka velkot, uz galda liekot.

# 1787.03
Čīkst, čīkst naudiņa, no maka velkot
Vaj čīkst naudiņa, vaj .....?

# 1787.04
Rubulis cīksteja no maka velkot;
Maciņu velkot, vaidziņš sarepis,
Kā vecs pūpedis siliņa malā.

# 1787.05
Cīksteja rubulis, no maka velkot.
Vaj čīksti, nečīksti, pāditei vajaga.

# 1788.00
Priecigs Andrievs, kūmām iedams;
Čīkstēt čīksteja, naudiņu mezdams.

# 1788.01
Lustiga krustmāte, kūmās nākdama;
Čīksteja lakats no lādes velkot.

# 1788.02
Aķils Ačiņš, kūmās lūdzams;
Čīksteja vērdiņš, no kules velkams.
Kad mani lūguši kūmiņās,
Klabetu dālderis, uz galda metams.

# 1788.03
Lustigs Jānits panākšos nākdams;
Čīksteja naudiņa, no maka velkot.

# 1788.04
Priecigi tautiņas, veltites ņemdami;
Cīksteja naudiņa, no maka velkot;
No maka velkot, pie pirkstiem pielipa.

# 1789.00
Bagatu Jūliti kūmām ņēma,
Ta meta naudiņu netaupidama;
Rubuli mezdama, uzmeta šķiliņu,
Tas pats pielipa pie pirksta, metot.

# 1789.01
Pazinu Andreju bagatu vīru;
Polušku mete pie pirksta pielipa,
Ij tij pate pakrita pagaldē.

# 1790.00
Tas Jēpits zirgu sola,
Kūmiņās lūgdamies;
Kad naudiņa tam jamet,
Tad uzmeta kapeiciņu.

# 1791.00
Lustigs Jānits komiem nāce;
Bēdigs maciņu atraisija.

# 1791.01
Lustigs Jānits panākstīs nāca;
Kad nauda jamet, raudāt raudaja.

# 1791.02
Priecigi tautiņas veltites ņēma;
Bēdigi maciņu atraisija.

# 1792.00
Pirmak Jānits tāds sārts puisits;
Uzmeta naudiņu, nobāleja.

# 1792.01
Vakar Jānits sarkans puisits;
Nu nauda jamet, nu sāk bālēt.

# 1792.02
Lustigs Jānits, kāzās nākdams;
Uzmeta naudiņu, nobāleja.

# 1793.00
Neviens neņem no laba maka,
Ikviens ritina no lupatiņa.

# 1794.00
Pelejse, pelejse kūmiņa nauda;
Šķirbā pelejse, ne maciņā.

# 1795.00
Šķiliņģi, vērdiņi nabagu nauda;
Šķēpaini dālderi pādites nauda.

# 1795.01
Pimberi, vērdini nabaga nauda;
Rubuļi, dālderi kūminu nauda.

# 1795.02
Dukati, dālderi, ta kūmu nauda;
Diķitis, vērdiņš nabagu nauda.

# 1795.03
Spilinga [?] vērdiņi vedeju nauda;
Rubuļi, dālderi panāksnieku nauda.

# 1795.04
Kac, kac, bāliņu, kac kabatē!
Dukati, dālderi kapteiņa nauda;
Šķiliņi, vērdiņi ubaga nauda.

# 1796.00
Pa durvim, pa durvim,
Piecu mārku metejiņ!
Dālderiša metejiņ,
Sēsties galda galiņā.

# 1797.00
Šķirbā naudu glabajos,
Krusta bērna gaididama.
Šķirbā nauda sapeleja,
Krusta bērnu nedabuju.

2.1.1.5.15.6. Dod, vaj sola lietišķas dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnani u.c.; zirgu, govis, aitas; bites. ( 1798 - 1844)

# 1798.00
Metat naudu, krusta tēvi,
Krusta mātes nemetat:
Krusta mātes kreklus šuva
Līdz kājiņu galiņam.

# 1799.00
Kas bij laba krusta māte,
Dos vārdiņu, dos krekliņu.

# 1800.00
Došu, došu pāditei,
Ko es biju solijuse:
Došu smalku linu kreklu,
Pilnu sauju sudrabiņa.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv