01401 - 01600



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā. ( 1053 - 2043)
2.1.1.5. Krustības. ( 1282 - 2033)
2.1.1.5.8. Nes pādi istabā un teic vārdu; - griež riņķī; - noliek bērnu gultā; - dod mātei dāvanu. ( 1389 - 1414)

# 1401.00
Paldies saku māmiņai,
Kas Jāniti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzinaja.

# 1402.00
Paldies saki tai mātei,
Kas Jāniti vārdu lika:
Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam bēri kumeliņi.

# 1403.00
Paldies saku māmiņai,
Ka Ieviņu vārdu lika:
Kad atnāca pavasaris,
Visi līči balti zied.

# 1403.01
Paldies devu māmiņai,
Ka Ieviņu vārdu deve:
Kad atnāce pavasars,
Visi ievu daudzinaja.

# 1404.00
Lai Dievs soda tēv' ar māti,
Kas man Kārli vārda lika:
Kura vārna purā skrēja,
Ta tik Kārli daudzinaja.

# 1405.00
Eima, kūmas, padancot
Istabiņas vidiņā:
Lai tas mūsu krusta bērns
Drīz teceja kājiņām.

# 1406.00
Kājām gāju ar pāditi
Līdz istabas dubeniņam;
Nobraukdama, pārbraukdama
Nosviedroju kumeliņu.

# 1407.00
Atjemiet savu bērnu,
Kas bijat iedevuši;
Vaj es kāda vaļeniece,
Jūsu bērnu aukletaja.

# 1408.00
Guli klusa, man' pādite,
Nu tev nieka nekaitēs:
Šodien tevi baznicā
Trīs eņģeļi suminaja,
Trīs eņģeļi suminaja
Baznickunga grāmatā.

# 1408.01
Čuči guli, man' pādite,
Nu tev nieka nekaiteja:
Šodien tevi baznicēi
Trīs eņģeļi sludinaja.

# 1408.02
Guli klusu, mana pāde,
Nu tev nieka nekaitēs:
Šodien tevi sveicinaja
Trīs eņģeļi baznicā.

# 1408.03
Audz vesala tu, pādite,
Nu tav nieka nekaiteja:
Šodien tevi ierakstija
Baznickunga grāmatā.

# 1409.00
Guli, mana pādite, ar Jēzu Kristu,
Šodien ļaunam atsaciju.

# 1410.00
Dieviņš manim palīdzeja
To celiņu izstaigāt:
Pārved' savu krustu bērnu
Pie tēviņa, māmuliņas.

# 1411.00
Māsiņ' pādi iznesaja
Apakš mēļas villainites;
Bāliņš pādi izvadaja
Ar bēriemi kumeļiem.

# 1412.00
Šim pādite, tam pādite,
Man pādite piedereja:
Es pāditi iznesaju
Apakš baltu villainišu.

# 1412.01
Šim pādite, tam pādite,
Man pādite piedereja:
Visu dienu izguleja
Uz manāmi rociņām.

# 1413.00
Audzi liels, krustdēliņ,
Aiztec mani, kur iedams:
Es šodien tevis dēļ
Pie krustiņa zvērejos.

# 1413.01
Ai, mīļais krusta bērns,
Aiztec mani celiņā;
Kā bij man tevis dēļ
Pie kristiņa zvēreties.

# 1414.00
Nāc, māmiņa, nāc, māmiņa,
Saņem mazu dāvaniņu:
Tu manai pādei dosi
Pirmo maizes riecentiņu.

2.1.1.5.9. Kūmu mielasts. ( 1415 - 1484)
2.1.1.5.9.1. Klāj galdu. ( 1415 - 1426)

# 1415.00
Velc, Laimiņa, zaļu zīdu
Cauri visu istabiņu,
Nu māmiņa galdu grīda
Pirmajai meitiņai.

# 1415.01
Stiep, Laimiņa, zīda jostu
Pāri visu istabiņu,
Nu māmiņa godu taisa
Pirmajam bērniņam.

# 1416.00
Svētibiņa,gausibiņa,
Nāc pa logu istabā,
Nu māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.

# 1416.01
Sāta māte, gausa māte,
Nāc ar sātu istabā,
Nu māmiņa galdu klāja
Pirmajam dēliņam.

# 1416.02
Svēti Dievs, gausin' Dievs,
Nu māmiņa galdu grīda,
Nu māmiņa galdu grīda
Pirmajam dēliņam.

# 1416.03
Svēti, Dievs, sāl' un maizi
Par to visu istabiņu,
Nu māmiņa godu dara
Pirmajam dēliņam.

# 1416.04
Svētibiņa, gausibiņa,
Nāc pa logu istabā,
Dēla māte galdu klāja,
Nu pārveda vedekliņu.

# 1417.00
Skaistu rakstu i redzeju
Mazajā krūzitē:
Nu dēliņš godu taisa
Pirmajam bērniņam.

# 1418.00
Nule māte galdu klāja
Pirmajai meitiņai;
Man kājiņas piekusušas,
Visu dienu tekajot.

# 1419.00
Trīs reizites māmuliņa
Manis dēļ galdu klāja:
Krustidama, atšķirdama,
Tautiņās vadidama.

# 1419.02
Es savā mūžiņā
Trīs reizites alu daru:
Piedzimdams, nomirdams,
Līgaviņu pārvezdams.

# 1420.00
Godi mani, māmuliņa,
Div' reizites mūžiņā:
Vienu mazu piedzimušu,
Otru lielu izaugušu.

# 1421.00
Balti bija kūmu galdi;-
Kur tie šķelti, kur nešķelti?
Vaj tie šķelti saulitē,
Vaj mēneša lēkumā?

# 1422.00
Dzeltans bija kūmu galds,
Kā ar vasku novaskots;
Bij vaskots, nevaskots,-
Vakar' plēsts saulitē.

# 1422.01
Tā spīdeja brāļu galdi.
Kā vaskoti novaskoti;
Vaj bij šķelti kļavienē,
Vaj siltā saulitē?

# 1423.00
Šādi galdi, tādi galdi
Komu galdu nepanāca:
Komu galdi vaskiem sisti,
Klāti baltiem linautiem.

# 1424.00
Šādi galdi, tādi galdi
Komu galda nepanāca:
Komu galdi norakstiti
Vanadziņu nadziņiem.

# 1425.00
Kalabad galdiņam
Līkas kājas nolīkušas?
Ar maiziti nolīkušas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu.

# 1425.01
Kapēc mūsu galdiņam
Līkas kājas nolīkušas,
Ar maiziti nolīkušas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu.

# 1425.02
Galdiņami četras kājas,
Visas četras nolīkušas:
Ar maiziti nolīkušas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu.

# 1425.03
Kalabad galdiņam
Līkas kājas apakšā?
Ar maiziti nolīkušas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu.

# 1425.04
Ai, galdiņi, ai galdiņi,
Līkajami kājiņami!
Ar maiziti nolīkušas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu.

# 1425.05
Galdam kājas nolīkušas,
Ne ar zeltu sudrabiņu:
Ar maiziti nolīkušas,
Ar to Dieva dāvaniņu.

# 1425.06
Līcin līka galdam kājas,
Ka tās līka, ka nelīka?
No maizites nolīkušas,
Ni no zelta, sudrabiņa.

# 1426.00
Galdam kājas nolīkušas;
Kas tās līkas nolocija?
To darija tīra maize,
Mans brūvets alutiņš.

2.1.1.5.9.2. Kūmas sēžās pie galda, atraida liekus ļaudis pie malas un ieaicina neseju un vecmāti; bērna māte neņem dalību pie mielasta. ( 1427 - 1439)

# 1427.00
Kūmas, kūmas, pie galdiņa,
Lieki ļaudis maliņā!
Būs kūmām aizmaksat
Lieku ļaužu dzērumiņu?

# 1427.01
Kūmas, kūmas, pie galdiņa,
Lieki ļaudis maliņā!
Mēs, kūmiņas, maksasim
Lieku ļaužu ēdumiņu.

# 1428.00
Oi, kūmiņas, oi, kūmiņas,
Vienu vietu, vienu vietu!
Kas vienai, tas visām
No baltās biķerites.

# 1428.01
Sēdam, kūmas, vienu beņķi,
Kas vienai, tas visām:
Kukuļ' maize, āziņ' pauti,
Apiņots alutiņš.

# 1429.00
Sēdat, kūmas, kūmu krēslos,
Kūmu krēsli norakstiti,
Kūmu krēsli norakstiti
Vanadziņa nadziņiemi.

# 1430.00
Sēdiet biezi, kūmiņas, nestājet starpas:
Lai auga pāditei raženi zobi.

# 1431.00
Visi komi, visi komi,-
Kur ta pate nesejiņa?
Nesejiņa aizkrāsnē
Circenišus lupinaja.

# 1432.00
Dariet labi, kam dariet,
Dariet labi nesejai:
Iedodieti nesejai
Nevāritu vistas kāju.

# 1433.00
Kūmas ēda, kūmas dzēra;
Kur ta bērna ķērejiņa?
Kur ta bērna ķērejiņa,
Cāļa gaļas ēdejiņa?

# 1433.01
Kūmas ēda, kūmas dzēra;-
Kur ta bērna ķērejiņa?
Tai vaj'dzeja vīna glāzi,
Cāļa gaļas kumosiņu.

# 1434.00
Ja tu laba, veca māte,
Nāc kūmiņu pulciņā;
Ja tu tāda neražana,
Pašaujies pabeņķē.

# 1434.01
Esi laba, veca māte,
Sēdi kūmu pulciņāi;
Esi kāda ja nekāda,
Pašaujies pabeņķēi.

# 1435.00
Veca māte žēlojās,
Pirtižās nedzēruse;
Nāc nu, kulba, nāc nu, baļva,
Sēsties galda galiņā.

# 1436.00
Seglo kazu, veca māte,
Jāj mežā putnu šaut;
Jaunas bija tavas kūmas,
Putna gaļas ēdajiņas.

# 1437.00
Lūgtas kūmas, lūgtas kūmas,
Jola lūgta veca māte:
Kūmas lūgtas prieciņā,
Veca māte bēdiņās.

# 1437.01
Lūgti, lūgti kūmi nāca,
Ari lūgta veca māte:
Kūmi nāca prieciņā,
Veca māte bēdiņās.

# 1437.02
Kūmi dorga, kūmi dorga,
Waca mote waira dorga;
Kūme goja prīceņā,
Waca mote bēdiņā.

# 1438.00
Visas sievas aiz galdiņa,
Mana sēd aizceplē;
Mana sēd aizceplē,
Ar Laimiņu runadama.

# 1439.00
Ēdiet kūmas, plāceniti,
Bērnu manu glabajat:
Es dzēraja sieva biju,
Es par bērnu nebēdaju.

2.1.1.5.9.3. Laima (Māra) nāk krustībās. - Čampa [?]. ( 1440 - 1446)

# 1440.00
Laimiņa laipoja pa jumta virsu,
Sieviņu godiņu klausidamies:
Vaj tās ēda, vaj tās dzēra,
Vaj Laimiņu piemineja.

# 1440.01
Laima kāpa jumta virsu
Kūmu dziesmu klausities:
Vaj tie ēda, vaj tie dzēra,
Vaj ar Laimu piemineja.

# 1440.02
Pie durvim, pie logiem
Svēta Māra klausijās:
Te dzer manas krustibiņas,
Vaj tie mani piemineja.

# 1440.03
Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dievs aiz loga klausijās;
Dievs aiz loga klausijās,
Vaj Dieviņu piemineja.

# 1440.04
Visu nakti ta māmiņa
Ap logiem klausijās:
Vaj tie ēde, vaj tie dzēre,
Vaj māmiņu daudzinaja.

# 1440.05
Ta NN klausijās
Ap durvim, ap logiem:
Vaj tur ēde, vaj tur dzēre,
Vaj tur mani daudzinaja?
Gana ēde, gana dzēre,
Gana mani daudzinaja.

# 1440.06
Pirmo nakti ta māmiņa
Tek pie loga, tek pie doru:
Vaj tie ēda, vaj tie dzēra,
Vaj tie mani piemineja?
Gana ēda, gana dzēra,
Gana mani piemineja.

# 1441.00
Laimiņa laipoja pa jumta virsu;
Eit', jaunas sieviņas, lūdzate iekšā.

# 1442.00
Mīļa Māra rotajasi
Mūsu jumta virsiņāi.
Mīļa Māra mums jautaja,
Kādu dzīru mēs dzeram;
Nāc iekšā, mīļa Māra,
Mēs dzeram kristibiņas.

# 1443.00
Kas rīb, kas brauza gar istabinu?
Svēta Māra rībeja, svēta Māra brauzdeja.
Nāk, Māra, iekšā krustabu dzert.

# 1444.00
Nāc, Māriņa, pate dzert
Maza bērna kristibās:
Tu pirmaja atneseja,
Tu pirmaja šūpotaja.

# 1445.00
Mīļa Māra dusmojās,
Ka neņēmu pirtižās.
Nāc, Māriņa, krustibās,
Sēdies galda galiņā.

# 1446.00
Kam, māmiņa, neielūdzi
Čampu mīļi kūmibāsi?
Pate nāca neielūgta,
Man nolēma nešķiribu.

2.1.1.5.9.4. Uzdzer krustbērnam laimes; vēlē pādei krusttēva un krustmātes dabu, turību un laimi. ( 1447 - 1462)

# 1447.00
Dod', Dieviņ, pādei kūmiņas laimi:
Draugam dot, ne draugu lūgt,
Ar vecu sēkliņu zemiti sēt.

# 1448.00
Dod', Dieviņ(i), kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā;
Dod', Dieviņ(i), otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.

# 1448.01
Dievs dod manim otram dot,
Ne no otra diedelēt!
Otram devu dziedadama,
Diedeleju raudadama.

# 1449.00
Mīļā Laimit', audzē bērniņ':
Lai tas skaists, kā ozols,
Lai tas stipris, kā varmāka,
Lai tas dara māmiņai
Visu mūžu labumiņu.

# 1450.00
Ko mēs laba uzdzersim
Tam jaunam pādenam?
Miežu klēti, rudzu klēti,
Triju klēšu atslēdziņas.

# 1451.00
Ko mēs laba solisam
Savam krusta bērniņam?
Pilnu kūti govu, vēršu,
Pilnu stalli kumeliņu.

# 1451.01
Ko mēs labu vēlesam
Šam jaunam cilvekam?
Simtiem govu, simtiem vēršu,
Simtiem Dieva palīdziņu.

# 1452.00
Ko mēs laba vēlesim
Tai mazai pāditei?
Vēlēs zeltu vien turēt,
Sudrabiņu niecināt.

# 1453.00
Audzin', Dievis, to pāditi,
Ko šodien kristijam,
Tādu lielu, tādu gudru,
Ka vārdā ielikām.

# 1454.00
Audzi tāda, krusta meita,
Kā es pate krusta māte:
Gan garuma, gan resnuma,
Gan ir gudra padomiņa.

# 1455.00
Audz, mana pādite, audz manāi laimēi,
Jem' manu dabiņu, jem' tikumiņu.

# 1456.00
Audz, mana pādite, audz labi tikuse,
Tikušas lūko bajāru dēli.

# 1456.01
Audz, mana pādite, audz laba tikuse,
Ņem' manus nadzinus, ņem' tikuminu;
Tikušu vajaga šāi saulitē.
Aud sagšas, villaines, veleji balti.
Tikušas lūkoja bajāra dēli.

# 1457.00
Audz, mana pādite, dižana, ražana,
Bajāru dēlins ražanu gaida.

# 1458.00
Audzi, mana krusta meita,
Kā es, tava krusta māte:
Ni kājiņas greizi spēru,
Ni bārstiju valodiņas.

# 1458.01
Audzi tāda, krustu (krusta) meita,
Kāda tava krustu (krusta) māte:
Nij kājiņas šķībi spēra,
Nij bārstija valodiņas.

# 1458.02
Audzē, Dievs, krusta bērnu,
Kā es paša, krusta māte:
Ne kājiņas šķībi gāja,
Ne valoda misejās.

# 1459.00
Audz, mana pādite, jem' manu laimi,
No sētas vez sētu, šķindama, rindama [?].

# 1460.00
Nevēlu pāditei visas savas laimes;
Dievs dos pāditei jo labu laimi.

# 1460.01
Es pādei novēlu visas savas laimes;
Dievs deva pādei jo labu laimi.

# 1461.00
Audzi tādis krustdēliņis,
Kādi tavi bāleliņi:
Nij bārās, nij kavās,
Nij bij kroga dzērejiņi.

# 1462.00
Neaudz tāds, krustdēliņ,
Kādi tavi krustu tēvi:
Visu krogu dzērajiņi,
Kumeliņu skrējejiņi.

# 1462.01
Neaudz tāds krustdēliņ,
Kādi tavi krusta tēvi:
Visu krogu dzērajiņi,
Ceļa malu guletaji.

2.1.1.5.9.5. Kūmu galda dziesmas. ( 1463 - 1474)

# 1463.00
Ai, pādite sīka, maza,
Tavu gudru padomiņu:
Sacerejse ar māmiņu
Tādu līgsmu vakariņu.

# 1463.01
Vai, pādite maziņaja,
Tavu gudru padomiņu:
Ar māmiņu sadomajsi
Tādu līgsmu vakariņu.

# 1464.00
Mūs' tētiņis ar māmiņu,
Tie bij mīļi dzīvojuši:
Nebūt' mīļi dzīvojuši,
Nebūt' viesu vakariņš.

# 1465.00
Bagata brāliša kristibas dzēra;
Ir gailitis izteceja medojāmi kājiņām.

# 1466.00
Gan nāca viesi, nerāva mucas;
Atnāca NN, ierāva mucu,
Izvilka miežam taukumiņu.

# 1466.01
Atnāca tētiņš, neklāja galdu,
Neklāja galdu, nelaida mucu;
Atnāca māmiņa, nu klāja galdu,
Nu klāja galdu, nu laida mucu.

# 1467.00
Es saku: māmiņa, vīnmedus, vīnmedus!
Nu tav krustija mīlimu dēlu (meitu).
Gan dziežu, gan dziežu, neprata māte;
Dod jali, Dieviņ, tēvam prast!

# 1468.00
Šķitu kupči atjājama
Ar dzeltenu kumeliņu:
Rauga māte atteceja
Ar apīņu vainadziņa.
Kur rāvi, kūmiņa, tos apīnišus?
- Daugavas malā tāi kārklienā;
Tur zīle dziedaja, tur lagzdigala,
Tur meitas, košajas, vaiņagus vija.

# 1469.00
Muciņ' sēda dandziņā
Nosirmušu muguriņu;
Ta gaidija no Dieviņa
Jaunu alus dzērejiņu.
Tas pārnāca, tas nedzēra,
Lai dzer mātes bāleliņi.

# 1469.01
Alus gul muciņā
Nosirmušu muguriņu,
Gaida savu dzērajiņu
No Vāczemes pārnākam.

# 1470.00
Manis dēļ tēvs, māmiņa
Brūvē alu, cep maiziti;
Ļaudis eida, ļaudis dzēra,
Es guleju šūpolāi.

# 1470.01
Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Es guleju šūpulī;
Man bij cepta ta maizite,
Man darits alutiņš.

# 1470.02
Manis dēļ maizi cepa,
Brūvej' saldu alutinu;
Paši ēda, paši dzēra,
Es guleja lāditēi.

# 1470.03
Manis dēļ maizi cepa,
Brūvē saldu alutiņu;
Visi ēda, visi dzēra,
Mani veda smiltienē.

# 1470.04
Manes dēļ māmulite
Brūvē alu, cep maiziti;
Paši ēda, paši dzēra,
Mani veda kalniņā.

# 1470.05
Manis dēļ vērsi kava,
Brūvej' saldu alutiņu;
Paši ēda, paši dzēra,
Mani veda smiltienā.

# 1471.00
Šodien kūmām dzerama diena;
Rītu sētā važojama.

# 1472.00
Paklausies tu, kūmiņa,
Ko es tev pasacišu:
Rīta diena man dzerama
Līdz pašam vakaram;
Ši dieniņa man āzgāja,
Pādei vārdu meklejot.

# 1473.00
Šodiene kūmām dzerama diena:
Vakar pādei vārdiņu mekleja.

# 1474.00
Keumam snauskam pātakis dzert;
Lobīm ļaudīm aluteņ' dzert.

2.1.1.5.9.6. Pirmo maltīti tura steigšus; - paēduši pateic Dievam un Mārai. ( 1475 - 1484)

# 1475.00
Drīz, kūmiņas, paēdat,
Drīz maiziti glabajat:
Lai pādite drīz staigaja,
Drīz ņēmās valodā.

# 1475.01
Drīz, kūmiņas, paēdām,
Drīz maiziti glabajām:
Lai pādite drīz staigā,
Drīz ņemās valodā.

# 1475.02
Drīz kūmiņas paēdušas,
Drīz maiziti glabajam:
Lai pādite drīz staigaja,
Drīz ņēmās valodā.

# 1475.03
Drīz, kūmiņas, paēdam,
Drīz dziesmiņas nodziedam:
Lai pādite drīz runaja,
Drīz teceja kājiņām.

# 1475.04
Drīzi, kūmas, sēstaties,
Drīzi atkal ceļaties:
Lai tas jūsu krusta bērns
Drīzi rāva valodiņu.

# 1475.05
Ēdit, keumas, dzerit, keumas,
Nasēdit aiz galdeņa:
Lai tys jeus krista bārns
Dreiz tezeja kojeņom.

# 1476.00
Es saku: māmiņa, vāk maizi zemē!
Sāks tavas kūmiņas otrreiz ēst.

# 1476.01
Lūdzama, māmiņa, vāķ maizi zemēi!
Sāks tie nesaņķi otrreiz ēst.

# 1476.02
Lūdzama, kūmiņa, vāk galdu zemē!
Sāks mana pādite karotes prasit.

# 1477.00
Paēduši, padzēruši,
Pateicam Dieviņam!
Dieva dota ta maizite,
Māras austa galdautiņ'.

# 1477.01
Paldies saku Dieviņam
Par to labu mielastiņu!
Dieva dota ta maizite,
Māras austi galdautiņi.

# 1477.02
Paēduši, padzēruši,
Pateicamies Dieviņam;
Mārai ar godu dod'
Par galdiņa paklājumu.

# 1478.00
Paēduši, padzēruši,
Pateicami Dieviņam;
Dieviņš ari godu grib
Par maizites devumiņu.

# 1479.00
Paēduši, padzēruši,
Pateiciet Dieviņam!
Dieva galdis, Māras maize,
Mūsu pašu sūra vara.

# 1480.00
Paēduši, padēruši,
Pateicam(i) Dieviņam;
I Dievam pa prātam
Mūsu jauka valodiņa.

# 1481.00
Paēduši, padzēruši,
Pateicati Dieviņam
Par sāliti, par maiziti,
Par mīligu cienišanu.

# 1482.00
Ēdat, kūmas, dzerat, kūmas,
Zobus vien nebadat:
Lai nesāp pādei zobi
Visu mūžu dzīvojot.

# 1482.01
Paēduši, padzēruši,
Kūmas, zobus iespraudat:
Kad pādei zobi sāp,
Dod kūmām ļaunus vārdus.

# 1482.02
Kad, kūmiņas, paēdati,
Tad zobiņus nebadat:
Augs pādite, sāpēs zobi,
Dos vainiņu kūmiņām.

# 1483.00
Ēd', ēd', krusttēvis, noslauki muti:
Lai tavs krustdēls nesiekalaja.

# 1484.00
Jau kūmiņas paēdušas,
Nav galdiņa vāķejiņas.
Viena veca māmuļite,
Ta uzlika, ta noņēma;
Raiba kuņa ziliem zobiem,
Ta bij šķīvju mazgataja.

# 1484.01
Gana meitu dziedataju,
Nava galda vāķejiņa;
Viena veca zilzobite,
Ta uzlika, ta noņēma.

# 1484.02
Diezgan meitu dancotaju,
Nava galda ņēmejiņu;
Viena veca māmuliņa,
Ta uzlika, ta noņēma.

# 1484.03
Saimeniece, saimeniece,
Glabajat savu maizi!
Ir mums danču vedejiņi,
Nav mums galda ņēmejiņu.

2.1.1.5.10. Pādi dīda. ( 1485 - 1584)
2.1.1.5.10.1. Kūmenieki skubinās un pošās uz deju. ( 1485 - 1493)

# 1485.00
Nākat, kūmiņas, pūlitēs,
Negul pādite, nedancinata.

# 1485.01
Anniņas pādite raudāt rauda;
Kā pādite neraudās, nedancinata.

# 1485.02
Kūmiņas, kūmiņas, daudzinam pādi,
Raud mūsu pādite, nedaudzinama.

# 1486.00
Nesēdi, krustmāte, kā beka birzē,
Ņem savu pāditi, ritini dietu.

# 1487.00
Kur mana lielā kuplā sakša,
Kur savu pāditi ietīstišu?

# 1488.00
Kur mani kuplaji brūnaji svārki,
Kur savu pāditi ievicinašu?
Kur mana sudraba zvādzenu josta?
Lai šķind pāditi dancinajot.

# 1489.00
Kur mana dižcaunu cepurite?
Āzmiersu nelikuse, kūmās iedama;
Nu likšu, kad iešu pāditi dīdit.

# 1490.00
Kur mani zābaki, misiņa pieši?
Nu iešu plānāi ar savu pādi.

# 1490.01
Kur mani zābaki, tinneti pieši?
Es ar savu pāditi dancāt iešu.

# 1491.00
Blandaties, mēļu svārki,
Nu jums vaļas plandities;
Sen bijāt gulejuši,
Šo dieniņu gaididami.

# 1491.01
Grozatiesi, zili svārki,
Nu jums vaļas grozities;
Gan lādēi gulejat,
Līdz Dievinis pādi deva.

# 1491.02
Grozaties, zili svārki,
Gan lādē gulejāt,
Gan lādē gulejāt,
Tās pādites gaididami.

# 1491.03
Grozaties jūs, svārciņi,
Nu jums vaļas grozities;
Sen bijati pelejuši,
To pāditi gaididami.

# 1491.04
Ai, jūs mani zili svārki,
Plandaties, plandaties!
Gan bijat pelejuši
Šādu garu vasariņu,
Šādu garu vasariņu,
Šis dieniņas gaididami.

# 1491.05
Plandaties, brūni svārki,
Nu jums vajag plandities;
Sen jūs klusu gulejati,
Tās pādites gaididami.
Nu vilkšu, kad iešu pāditi dīdit.

# 1491.06
Plandaties, strīpainiši,
Nu jums vaļas plandities;
Sen gulejat pūriņā,
Līdz Dievinis pādi deva.

# 1492.00
Nu iešu plānā ar savu pādi,
Nu segšu sagšinu, pāditi dīdot.

# 1493.00
Citas meitas pāditi glabāt glabā;
Es iešu plānā, jemš' pādi līdza.

2.1.1.5.10.2. Vecmāte, vaj nesēja ģērbj pādi un pasniedz to krusttēvam, vaj krustmātei. ( 1494 - 1507)

# 1494.00
Dod', māmiņa, manu tiesu,
Līdz saulite nenogāja:
Laid man savu pādeniti
Ar sauliti dancināt.

# 1495.00
Pies'laidies, pies'laidies,
Mana veca māmulite!
Es tev došu eiduciņu,
Tabaciņu nošņaukties.

# 1495.01
Pielaižies, pielaižies,
Man' mīļā māmulite!
Es tev došu alus kannu
Ar apaļu dālderiti.

# 1495.02
Mana veca māmulite,
Pielaižies, pielaižies!
Es tev došu vīna glāzi,
Tad tu dzersi dziedadama;
Es tev došu dālderiti
Tabaciņu nos'pirkties.

# 1495.03
Pielaižies, pielaižies,
Mana veca māmuļite!
Es tev došu alus kannu,
Baltas maizes kukuliti;
Vēl es došu dālderiti,
Tabaciņa nopirkties.

# 1495.04
Nedomā vis, NN,
Kā vakare, aizvakar;
Ej tu sānu istabā,
Lūdzies vecu māmuļiti:
Mana veca māmuļite,
Pielaidiese, pielaidiese!
Es tev došu cauneniti (baltu autu),
Dod pāditi lecināt.

# 1496.00
Māmiņa mīļā, še tev naudiņa,
Dod' man pāditi padancināt.

# 1496.01
Mīļā māmiņa, še tava naudiņa,
Nešu man pāditi, lai nesu dieti.

# 1497.00
Tīstiesa, vīstiesa, pādite mana,
Jau manas kājiņas dīžļati dīžļā.

# 1498.00
Ģērbjata, vīkšata pāditi manu,
Liek caunu cepuri, pelekus svārkus.

# 1499.00
Lūdzama, kūmiņa, ģērb manu pādi;
Es iešu plānā, ņemš' pādi līdz(i).

# 1499.01
Ai, veca māmiņa, sēdiesi gultā,
Sēdesi gultā, ģērb manu pādi,
Es iešu plānāi, jemšu pādi līdz.

# 1500.00
Nu, mīļa māmiņa, neturi dusmas,
Neliedzi pāditē sovastu tīte.

# 1501.00
Es savu pādi raibā tinu:
Augs liela, būs gudra, būs rakstitaja.

# 1502.00
Es savai pāditei
Sudrabiņa jostu jožu:
Lai ta auga tieva gara,
Smalk' audekla audejiņa.

# 1503.00
Nu manu pāditi lūkiem tina;
Kur manas bantes, kur prievitiņi?

# 1504.00
Nu manu pāditi lūkieme saista;
Ņem, mīļā māmiņa, rīdzaiņu jostu.

# 1505.00
Jau manu pāditi lūciņu saista!
Skrejam Rīgāi, pirkam jostu,
Pirkam pus zelta, pus sudrabiņa.

# 1505.01
Nu manu pāditi lūkiem tīsta;
Kad braukšu Rīgā, tad pirkšu jostu.

# 1505.02
Kas manu pāditi lūkiem saistija?
Pāriešu mājās, audišu jostiņu.

# 1505.03
Ļaudis manu krustdēlu lūkiem saistija;
Pāriešu mājā, audišu jostiņu
Trīs asu garuma, olekts platuma,
Vairak zeltiņa, ne sudrabiņa.

# 1505.04
Ai sānu kūmiņas, brauksim Rīgā,
Pirksim bērnam dzīparu jostu
Trīs ass garu, olekti platu,
Lai tina bērniņu līdz kāju galam.

# 1506.00
Mazajam bērniņam
Goda krekli sadeguši.
Ai, mazais circenit,
Kam tu līdi guntiņā!

# 1506.01
Mazajam bērniņam
Goda drēbes sadegušas.
Ai, mazais circenit,
Kam tu līdi ugunī!

# 1507.00
Tūļa, tūļa veca māte,-
Ko tūļaja aizkrāsnē?
Iznes mūsu krustmeitiņu,
Maisa kreklis mugurā.
Kaut es būtu zinajuse,
Es būt zīda pašuvusi.

2.1.1.5.10.3. Kūmu deja ar simbolisku nozīmi un pādes daudzināšanu. ( 1508 - 1564)

# 1508.00
Neiešu, māmiņa, plānēi dancāt;
Paklāj raibiti, tad iešu dancāt;

# 1509.00
Šķir, Dievis, celinu, dod' labu laimi,
Nu iešu plānā ar savu pādi.

# 1510.00
Lec, Dievis, papriekšu ar mīļu Māru,
Es lēkšu pakaļ ar savu pādi.

# 1510.01
Ej, mīļa Mārina, pa manu priekšu,
Es iešu pakaļ ar savu pādi.

# 1511.00
Šķiraties, rožu krūmi,
Es ar pādi cauri iešu;
Sudrabota man pādite,
Zelta pati dīditaja.

# 1511.01
Šķiratiesi, ievas krūmi,
Nesejiņa cauri gāja;
Nesejai melni svārki
Sudrabiņa kņopitēm.

# 1511.02
Šķirait ceļu, rūmejiet,
Nesataja pādi dīda;
Sudrabota pāde bija,
Zelta pate nesataja.

# 1512.00
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Nu pādite dieti gāja.

# 1512.01
Šķirat ceļu, rūmejat,
Es pāditi dīdit iešu.

# 1513.00
Čakārņi, činkuri, šķiriet ceļu!
Es iešu dancot ar savu pādi.

# 1513.01
Ciniši, cērpini no manu kāju!
Nu iešu plānā ar savu pādi.

# 1513.02
Sprunguļi, runguļi, šķirati ceļu,
Lai vaļas liepai grozities.

# 1513.03
Siseņi, grunduļi, griežat ceļu,
Lai liepu lapiņas plandijās.

# 1513.04
Sikārņi, sakārņi, griežati ceļu,
Lai liepa līgo ar ozoliņu.

# 1514.00
Šķirat ceļu, rūmejat,
Ozolinis (Kupla liepa) dieta gāja.

# 1514.01
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Ozoliņis dieti gāja,
Ozoliņis dieti gāja
Ar visiem zariņiem.

# 1514.02
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Nu liepiņa dietu gāja,
Nu liepiņa dietu gāja
Ar visām pazarēm.

# 1514.03
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Kupla liepa dieti gāja,
Kupla liepa dieti gāja
Ar visiem zariņiem.-
Neba man lielas rūmites vajaga,
Teju pat, teju pat pacepļa priekšā.

# 1514.04
Bēdziet, bērni, bēdziet, bērni,
Ozoliņš dancot gāja,
Ozoliņš dancot gāja
Ar visām bititēm.

# 1514.05
Šķiraties, sveši ļaudis,
Abej' pušu istabāi!
Kupla liepa dietu ies
Ar visām pazarēm.

# 1514.06
Šķiries pušu knipu knapu
Vidū, tautu istabiņa!
Nu liepiņa dieti gāja
Ar visā pazarēm.

# 1514.07
Šļukas, drukas, griežaties
Vienu pusi istabā!
Nu māsiņa dieti ies
Ar saviem bāliņiem.

# 1515.00
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Nu pādite dieti gāja,
Nu pādite dieti gāja
Ar saviemi sulaiņiemi.

# 1516.00
Grieziet ceļu, grieziet ceļu
Pāditei dieti iet,
Pāditei dieti iet
Ar visiem pazariem.-
Lielu riņķi Jānis grieza
Savā tēva istabā;
Tam piedera govis, vērši,
Pieder bēri kumeliņi.

# 1517.00
Izcēlu ozolu (liepiņu) plāniņa vidū
Ar visiem zariem, ar pazariemi.

# 1518.00
Iestādu ozolu istabas vidū;
Nu sāka ozolis grozities,
Čabeja lapiņas dancajot.

# 1518.01
Stādiju ozolu (liepiņu) istabas vidū,
Lai čab lapiņas staigajot.

# 1519.00
Izcēlu liepiņu plāniņa vidū,
Lai mana pādite kā liepa auga.

# 1520.00
Zīlēm kaisita kūm' istabiņa;
Kur kāju speru, tur zīle rit.

# 1521.00
Zīlišu kaisita ta istabiņa;
Dievs deva zīlišu lasitaju.

# 1522.00
Dieniņu kaisita kūmiņu istaba;
Dievs deva sieniņa grābejiņu.

# 1522.01
Sieniņu kaisija kūmiņa istabu:
Augs liela meitiņa, būs grābejiņa.

# 1522.02
Zaļa siena kaisita ta istabiņa;
Zaļa siena grābejiņa (pļāvejiņis)
Uz manām rociņām.

# 1522.03
Zaļu sienu izkaisiju
Kūmiņās istabiņu;
Zaļu sienu pļāvejiņis
Gulej' gultas maliņā.

# 1523.00
Sudraba laistita ta istabiņa,
Sklid manas kājiņas, pāditi dīdot.

# 1523.01
Sidraba laistita ta istabiņa,
Sklīd manas kājiņas paditi dīdot;
Lai sklīd paditei darbi no rokam,
Kā manas kājiņas pa sidrabiņu.

# 1524.00
Sidraba slacita kūmu istabiņa,
Šķindēt šķindeja, negrabeja.

# 1525.00
Mazs kūmas namiņš, maza istabiņa,
Ne manim svārkim rūmites nav;
Āzsviedu priekšautu āzkrāsnēi.

# 1525.01
Mazs kūmu namiņš, maza istabiņa,
Maniem kleitiem nebija rūmes:
Pus kleita namā, pus istabiņā,
Priekšautu aizsviežu aizkrāsnē.

# 1525.02
Maza kūmas istabina,
Kā zakiša lamatinas,
Manamis svārkamis [?] nebija rūmes:
Pus svārku namā, pus istabā,
Vēl viens stūrits aiz nama durvim.

# 1526.00
Oi, māmiņa, oi, māmiņa,
Tev gružaina istabiņa!
Vaj slotiņas tev nebija,
Vaj meitiņu slaucitaju?

# 1527.00
Ai, Trīnite, ai, māsiņa,
Slauki savu istabiņu!
Sapīsies kūmas tavas,
Kā vistiņas pakulās.

# 1527.01
Ai, Mariņa, ai, kūmiņa,
Kam istabas neslauciji!
Tavas kūmas satinās,
Kā vistiņas pakulās.

# 1527.02
Eij, komiņa, eij, māsiņa,
Tev istaba neslaucita!
Satinās tavi komi,
Kā vistiņas pakulās.

# 1527.03
Kūmin, tava istubina
Trīs dieninas neslaucita;
Es pāditi dīdidama
Sasatinos zirnakļos.

# 1527.04
Kūmiņ, tava istabiņa
Trīs dieniņas neslaucita;
Sasapina tavas kūmas,
Kā vistiņas pakalās.

# 1527.05
Tās mājās slinkas meitas:
Neslaucita istabina;
Es pāditi dīdidama
Sasatinu žagarosi.

# 1527.06
Tai mātei slinkas meitas:
Istabiņa neslaucita;
Jāņa bērni sapinās,
Kā cāliši pakulās.

# 1527.07
Taīs mājās slinkas meitas:
Neslaucita istabiņa;
Budelitis sapinās,
Kā cālitis pakulās.

# 1527.08
Taīs mājāsi slinkas meitas:
Istabiņa neslaucita,
Istabiņa neslaucita,
Mēslu guba plānvidē;
Buduliši sapinās
Kā cāliši pakulās.

# 1527.09
Protu, protu, redzu, redzu,
Taīs mājās slinkas meitas:
Galdi, beņķi nemazgati,
Istabiņa neslaucita,
Bāleliņi sapinās
Kā cāliši pakulās.

# 1528.00
Lai slīdeja nu pādite
No rociņas rociņā:
Lai pāditi drīzi auga,
Drīzi rāva valodiņu.

# 1529.00
Slīdi nu, bērniņ, no roku rokās,-
No Jāņa rokām Mārciša rokās.

# 1529.01
Sklid', sklid', pādite, no manu roku,
No manu roku Jāniša (Marijas) rokās.

# 1529.02
Sklidi, mana pādite, no manām rokām,
No manām rokām citam rokās.

# 1529.03
Līgo, pādite, uz manu roku,-
No manu roku uz otra rokām.

# 1530.00
Paviegli iesāku pāditi vadāt:
Lai manai pāditei pavieglis mūžis.

# 1530.01
Paviegli ievedu to danciti:
Lai manai pāditei pavieglis mūžis.

# 1530.02
Paviegli iesāku vaiņaka danci,
Dod', Dieviņi, māsiņai
Vieglu mūžu dzīvojot!

# 1531.00
Pusplāna, pusplāna šo danci vedu:
Lai mūsu pādiņa pusgadā staigā.

# 1531.01
Es savu pāditi pusplāna dīdu:
Lai mana pādite pusgada staiga.

# 1531.02
Pusplāna vien lēcu dancodama:
Lai mana pādite pusgada staigā,
Pusgada staigā, pusgada runā.

# 1531.03
Pusplāna staigaju, pusdziesmas dziedaju:
Lai mana pādite pusgada staigā,
Pusgada staigā, pusgada runā.

# 1531.04
Aplīdza, aplīdza, mūs' pādiņu,-
Līdz ņēma kājiņas, līdz valodiņu.

# 1532.00
Pret sauli, ar sauli pāditi dīdu:
Lai mana pādite pusgada staigā.

# 1533.00
Ar sauli pret sauli pāditi dīdu:
Lai mana pādite kā saule staigā.

# 1534.00
Ar sauli, pret sauli pāditi dīdu:
Diža rada pādite,- galviņa reiba.

# 1534.01
Es liegi, jo liegi pāditi dancinu:
Dižu radu bērniņš,- galviņa reiba.

# 1535.00
Es pāditi dīdidama,
Augsti rokas cilinaju;
Man pādite diža rada,
Gribej' augsti cilinata.

# 1535.01
Sav' pāditi dīdidamis,
Augstu rokas cilinaju:
Diža rada bērniņš bija,
Gribej' augstu cilinam.

# 1536.00
Es, pāditi dīdidama,
Augsti rokas cilinaju:
Lai cilina Dēkle, Laima
Bagatosi ļautinos.

# 1536.01
Es, pāditi dīdidama,
Augstu rokas cilinaju.
Lai Dieviņis cilinaja
Augstajāi vietiņā.

# 1536.02
Es to savu krustu meitu
Augsti vien cilinaju:
Lai Dieviņš cilinaja
Bagatā vietiņā.

# 1537.00
Es, pāditi dīdidama,
Augstu rokas cilinaju:
Lai ta auga muižu meita,
Muižu sliegšņu staigataja.

# 1538.00
Es, pāditi dīdidama,
Augstu rokas cilinaju;
Lai ta auga skaidra meita,
Skaidra darba daritaja.

# 1538.01
Es pāditi dancinaju,
Augsti roku ciladama:
Lai ta auga skaidra meita,
Skaidra darba daritaja.

# 1538.03
Skraji eimu, skraji teku,
Skraji pādi lecinaju:
Lai ta auga skaidra meita,
Skaidra darba daritaja.

# 1539.00
Es, pāditi dīdidama,
Augsti (Augstu) rokas cilinaju:
Lai pādite drīz izauga,
Lai drīz ņēma valodiņu.

# 1540.00
Savu pādi dieti vedu
Un to augsti pacilaju:
Lai ta smudra augumiņa
Kā liepiņa vasarā.

# 1541.00
Krusta mātes vaina bija,
Ka man mazis augumiņš:
Kad ta mani dietu nesa,
Kam ta augstu nepacēla.

# 1541.01
Krusta mātes vaina bija,
Ka es liela neizaugu:
Kam ta mani zemu nesa,
Kam uz augšu necilaja.

# 1541.02
Krusta mātes vaina bija,
Ka es liela neizaugu:
Kad ta mani dancinaja,
Līdz pupiem vien pacēla.

# 1542.00
Es pāditi dididama,
Puķi bāzu azotī:
Lai mana pādite kā puķe auga.

# 1542.01
Es, pāditi dīdidama,
Puķit' dūru azotē:
Lai tā auga man pādite,
Kā puķite dārzinā.

# 1542.02
Es, pāditi izdīdijse,
Dārzā gāju rozes liet:
Lai pādite tā izauga,
Kā rozites dārziņā.

# 1543.00
Laimes māte nosēduse
Puķu dobes maliņā;
Dod' puķiti, māmulite,
Steigšu pādi izgreznot.

# 1544.00
Es savai pāditei
Mētru pinu vaiņadziņu:
Visur auga zemes zāle,
Ne visur mētras auga.

# 1545.00
Kūmam iedama adatu dūros:
Lai mana pādite kā adatiņa.

# 1546.00
Es, pāditi dīdidama,
Zelta maucu gredzeniņu:
Lai ta auga, mana pāde,
Zelta naudas skaititaja.

# 1547.00
Ar kājiņu pabīdiju
Naudas lādi pabeņķī;
Tur Andreja naudas lāde,
Ko šodien kristijām.

# 1547.01
Kam ta tāda naudas lāde
Pagaldē mētajās?
Ta bērniņa naudas lāde,
Ko šodien krustijām.

# 1548.00
Es pāditi dancinaju,
Priekšā sēju priekšautiņu:
Lai pādite dzīvodama
Visu mūžu priekšeniece.

# 1549.00
Pāditi dancinu, kaplitis rokā:
Lai mana pādite liels dravenieks.

# 1550.00
Pāditi dancinu, šautuve rokā:
Lai mana pādite raib' audejiņa.

# 1551.00
Es, pāditi dīdidama,
Maisu spēru pabeņķī:
Lai ta auga saimeniece,
Pilnu maisu bērejiņa.

# 1552.00
Es pāditi dancinaju,
Kuli spēru pabeņķē:
Lai aug pāde vagarene,
Ne kulites bāzejiņa.

# 1553.00
Es, pāditi dīdidama,
Kuli sviežu pabeņķēi:
Lai ta auga muižu meita,
Lai ta kuli nenesaja.

# 1554.00
Es, pāditi dīdidama,
Acis metu pabeņķī:
Lai mana pādite kauniga auga.

# 1554.01
Es, pāditi dīdidama,
Acis metu pabeņķē:
Lai mana pādite kauniga auga
No tēva, no mātes, no svešu ļaužu.

# 1555.00
Kur steidzies, mīļa Māra?
Gaidi manis,- parunasim.
Man Dieviņis pādi deve,
Dod' pādei tikumiņu.

# 1556.00
Paklausiese, man pādite,
Ko es tevim piesacišu:
Puiši gāja pieguļāje,
Tu pakaļe neteceji;
Tev puišame pliķi cirte,
Nedot savu villainiti;
Kad tev puiši priekšu grieza,
Tu apgriezi muguriņu.

# 1556.01
Piesaciju pādiņai,
Lai pie puiša neguleja;
Pādei puisis priekšu grieza,
Pāde grieza muguriņu.

# 1556.02
Es savai pāditei piekodinaju:
Kad ta jāja pieguļāi,
Lai pie puiša neguleja:
Lai nemauca gredzentiņu,
Lai nerausta villainiti.

# 1557.00
Dejate, kūmiņas, neķarstaties:
Lai mūsu pādite neķarstijāse.

# 1558.00
Līkumu, līkumu sētiņu daru,
Kur mana pādite zirdziņus ganis.

# 1558.01
Līk' līku līkumiem sētiņu daru,
Tur mūsu pādiņa vistiņas gana;
Tie mūsu pādiņai pirmejie lopiņi.

# 1558.02
Līkumu līkumiem aploku taisu,
Kur manai pāditei zirdziņu ganit;
Vara stabi, zelta sēta,
Sudrabiņa vārtiņiem.

# 1558.03
Kūmās iedama, aploku mēru,
Kur mana pādiņa teliņus ganis.

# 1559.00
Es savu pāditi mīligi dīdu,
Abi roku apķērusi,
Pie krūtimi piespiedusi.

# 1560.00
Es māku pāditi vāciski dīdit:
Brīžam rikšam, brīžam aulekam.

# 1561.00
Ai, zelta Mārite, nedusmojies,
Par jaunu iesāku kūmāsi ieti.
Dievs dod pāditei jo jaunai ieti!

# 1562.00
Es, jauna meitiņa, pāditi dīdu:
Lai mana pādite pusgadu staigā.

# 1563.00
Skaties, skauģiti, caur žoga posmu,
Kur jauna meitiņa pāditi dīda.

# 1563.01
Skaties, skauģiti, caur žoga posmu;
Skauģim akmenis, man pāde rokāi.

# 1564.00
Ai, mīļa Māra, neturi dusmas,
Pie krusta nebiju, pāditi dīdu.

2.1.1.5.10.4. Deju beidzot, nesēja pienes bērnu mātei pie gultas. ( 1565 - 1578)

# 1565.00
Es savu pāditi gan viegli nešu,
Jau tēvs, jau māte pagreizi raugās.

# 1565.01
Es tevi, bērniņ, gan mīļi aukleju,
Tavs tēvs, tava māte pagreiži raugās.

# 1565.02
Es jūs, salmiņi, gan viegli aukleju,
I tad rijnieks greiži vērās;
Rijnieks, rijnieks pagreiži vērās.

# 1565.03
Gan jūs, salmiņi, viegli cilaju;
Tomēr rijnieks vēl greizi raugās.

# 1566.00
Ej, vecā māmiņa, sēdies krēslā,
Ņem' manu pāditi savās rokās.

# 1566.01
Ai, vecā māmiņa, kraunies vietā,
Kraunies vietā, jem' manu pādi.

# 1567.00
Sklid', sklid', pādite, no manas rokas,
No manas rociņas nesejas rokās.
-Būs mane vienai div' darbi darit:
Būs pādi nesāte, būs lecināte?

# 1568.00
Šorīt pāditi daudz dancinaju:
No rīta ņēmu, ne brokastī.

# 1569.00
Šodien pāditi daudz daudzinaju;
Nu rītu nejemu ne paģirām.

# 1570.00
Kur likšu pāditi, izdīdijuse?
Vaj došu tēvam, vaj māmuļitei?
Nedošu tēvam, ne māmuļitei,
Sviedišu aizkrāsnes dubenā.

# 1570.01
Kur likšu pāditi, izdancinajis?
Sviedišu circeņu aizkrāsnē.

# 1571.00
Kur likšu pāditi, izdīdijse?
Sviedišu pār krāsns aizkrāsnēja:
Lai mana pādite kauniga auga
No tēva, no mātes, no svešu ļaužu.

# 1571.01
Nesam pāditi aizceplēi;
Lai mūsu pātite kauniga auga.

# 1571.02
Kur likšu pāditi, izdancinajse?
Vaj došu tēvam, vaj māmiņai?
Sviedišu pāditi aizkrāsnē:
Lai mana pādite kauniga auga,
Kauniga, godiga, kā krusta māte.

# 1572.00
Kur likšu pāditi, izdancinajis?
Sviedišu cūciņu midzenī:
Lai gul, lai rukst, kā suveniņis.

# 1572.01
Kur likšu pāditi izdīdijuse?
Likšu mātes gultāi pakāju galā,
Lai gul, lai šnāc, kā suvenins.

# 1572.02
Kur likšu pāditi izdancinajsi?
Vaj došu tēvam, vaj māmiņai?
Sviedišu aizkrāsnē, pakrāsnē?
Atkal domaju, ka māmiņai
Ielikšu gultāi kājgalu cisās:
Lai gulej', lai šņāca, kā siveniņis.

# 1573.00
Pādite diža, pādite maģa,-
Lai diža, lai maģa, nemešu zemē.

# 1574.00
Es pādites nesataja,
Es pādites dīditaja.
Kur likšu pāditi, izdīdijusi?
Vaj došu tēvam, vaj māmuļitei?
Nedošu tēvam, tam cietas rokas;
Māmiņai došu, tai mīkstas rokas.

# 1574.01
Kur likšu pāditi, izdancinatu?
Vaj došu tēvam, vaj māmiņai?
Nedošu tēvam, tam cietas rokas;
Māmiņai, tai es došu,
Lai ta dižu audzinaja.

# 1574.02
Kur likšu pāditi, izdancinajis?
Vaj došu tēvam, vaj māmulitei?
Tēvam nedošu, tam cietas rokas;
Mātei, tai došu, tai mīkstas rokas.

# 1574.03
Kam došu lelliti izdancināt?
Vaj došu tēvam, vaj māmiņai?
Tēvam nedošu, tam cietas rokas;
Mātei, tai došu, tai mīkstas rokas.

# 1575.00
Kur likšu pāditi, izdancinajis?
Māmiņas vietā, ābola cisās.

# 1575.01
Kur likšu pāditi, izdancinajis?
Māmiņas gultā kaigalī,
Niedolu gultā, ābola cisās.

# 1576.00
Auklejam šādi tādi,
Atdodam māmiņai,
Atdodam māmiņai
Mīkstajās rociņās.

# 1577.00
Slīdi, mana pādite, no manu roku,
No manu roku māmiņas klēpī.

# 1577.01
Slīdi, mana pādite, no manām rokām,
No manām rokām māmiņas klēpī.

# 1578.00
Šis aukleja, tas aukleja,
Vis' aukleja dūcidami;
Auklēs mani tēvs, māmiņa
Vieglajām rociņām.

# 1578.01
Man' aukleja pieci, seši,
Vis' aukleja gumstidami;
Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajāmi rociņām.

# 1578.02
Auklē mani šādi tādi,
Grumdit vien pagrumdija;
Auklē mani mātes māsa
Vieglajām rociņām.

# 1578.03
Šis aukleja, tis aukleja,
Vis' aukleja grūstidam';
Auklēs mani mātes brāls
Vieglajāmi rociņāmi.

2.1.1.5.10.5. Citi krustībnieki nopeļ kūmas, kas nemācējušas vaj nevīžojušas pādi dancināt un daudzināt. ( 1579 - 1584)

# 1579.00
Jaunis tēvis, māmuļite
Jaunas kūmas salūguši:
Nezinaja kūmu dziesmu,
Ne pāditi daudzināt.

# 1579.01
Jaunis tēvs, māmuliņa
Jaunas kūmas saņēmuši:
Nei tie māk alus dzert,
Nei pēdiša daudzināt.

# 1580.00
Šodien bija tev, Grietiņa,
Gulēt cūku midzenī:
Tev Dieviņis pādi deva,
Nemāceji daudzināt.

# 1580.01
Vakar bija tev, Jāniti,
Gulēt cūku midziņā:
Nezinaji pādei vārda,
Ne pādites daudzinaji.

# 1580.02
Labak būtu tu, puisiti,
Gulejs cūku midzenī,
Ne kā gājis komiņām
Labu ļaužu bērniņam.

# 1580.03
Šodien bija tev, Lavize,
Jagul cūku midzenī:
Ne māceji riņķu griezt,
Ne pāditi dancināt.
Būt mani jēmuši, būt laimejuši:
Es mācetu riņķus griezt,
Ir pāditi dancināt.

# 1581.00
Dievs dod manim citu bērnu,
Šito kūmu vairs neņemšu:
Ēsti, dzerti gan māceja,
Ne pāditi dancināt.

# 1582.00
Dievs nedeva tādas kūmas,
Kādas kūmas tam bērnam:
Izdzer alu, apēd maizi,
Bērnam vārdu nezinaja.

# 1583.00
Dievs dos bērnu citu gadu,
Neņemš' vaira šito kūmu:
Ni tie dzied, ni runā,
Pa kaktiem nošviksteja.

# 1583.01
Dos man Laime citu bērnu,
Šito kūmu vairs neņemšu:
Pa kaktiem nolodaja,
Pa beņķiem nosēdeja.

# 1584.00
Padziedat, mazas kūmas,
Nu nedzied dižā kūma;
Dižā kūma piedzēruse,
Staigā ausis nolaiduse.

# 1584.01
Dziedat jal, mazas kūmas,
Dižā kūma nevareja;
Dižā kūma piedzēruse,
Ausis vien kustinaja.

2.1.1.5.11. Kūmas iet laukā dzesēties. ( 1585 - 1589)

# 1585.00
Laukā, laukā dzeseties!
Kūmām, kūmām tēreties.

# 1586.00
Komi sēd, beņķi lūza,
Nātras auga sētmalā;
Eit', komiņi', minat nātras,
Lai aug maurs pagalmā.

# 1586.01
Kūmas sēda, beņķi līka,
Nātres auga plāniņā;
Eita, kūmas, minat nātres,
Lai aug baltais āboliņš.

# 1586.02
Kūmas sēda, beņķi līka,
Nātres auga pļaviņā;
Iesim, kūmas, mīsim nātres,
Lai aug mauris pļaviņā;
Lai vareja mūs' pādite
Pa pļaviņu rāpačāt.

# 1587.00
Minu, minu nātriņas, lai auga mauriņš,
Kur manai pāditei rotaties.

# 1587.01
Minat, minat ņātrites, lai auga mauriņš,
Kur mūsu krustbērnam jarāpo.

# 1587.02
Minam, minam nātres, lai aug maurs,
Lai mūs' māsiņa pa mauru tekā.

# 1587.03
Minam nātres, lai aug mauris;
Tur mana pādite rāpojās.

# 1587.04
Minam nātras, lai aug maura,
Kur mūs' pādite cūciņas ganis.

# 1587.05
Minam, minam bāliņu pēdas,
Lai nīka nātres, lai auga mauriņš.

# 1588.00
Šķiliņu, vērdiņu plāniņu situ,
Kur mana pādite rāpojās.

# 1589.00
M..zat, kūmas, virs akmeņa,
Lai pādite cieti aug,
Lai pādite cieti aug,
Lai nem..za šūpolē.

2.1.1.5.12.1. Māte dāvina kūmām cimdus, zeķes. ( 1590 - 1593)
2.1.1.5.12. Veltīšana. ( 1590 - 1067)

# 1590.00
Aij, kūmiņ, aij, kūmiņ,
Vecas tiesas nezaudē;
Ja neva cimdu, zeķu,
Dod jel siera gabaliņu.

# 1591.00
Dod', kūma, nēzdaugu, dod sieru līdz;
Neņemšu nēzdaugu bez laba siera.

# 1592.00
Mijat, kūmas, cimdiem, zeķēm,
Lai mija pādite drīz valodiņu.

# 1593.00
Mūs, komus, šķiņķoja cimdiem, zeķēm;
Mēs, komi, šķiņķosim sudraba naudu.

2.1.1.5.12.2. Kūmas met pādei naudu naudu un citas dāvanas. (Sk. ari tālāk: 15. Naudas un dāvanu došana bērnu šūpojot.) ( 1594 - 1603)

# 1594.00
Bij mana pādite bajāru rokās;
Atdeva tik pliku kā pagaliti.

# 1595.00
Ne velti pādite dancot gāja,
Sīka sudraba gribedama.

# 1596.00
Vasar plēsti liepu galdi
Siltajā saulitē;
Tie būs labi kūmiņām
Zelta naudu žvadzināt.

# 1597.00
Krusta māte, dižā kūma,
Mēs uz tevi raugamies:
Klāj' tu savu nēzdaudziņu,
Met' apaļu rubuliti.

# 1597.01
Tu, Anniņa, lielā kūma,
Mēs uz tevi raugamies:
Tev klāt savu nēzdaudziņu,
Vispirmai naudu mest.
Ja tu liksi dālderiti,
Mēs liksimi rubuliti;
Ja tu liksi rubuliti;
Mēs liksimi pusrubuli.

# 1597.02
Tu, NN, dižā kūma,
Mēs uz tevi raugamies:
Tev bij klāte baltu autu,
Iet papriekšu ziedu mest.
Ja metisi raibus cimdus,
Es prievatu dzīparos;
Ja metisi sudrabiņu,
Es variņa gabaliņu.

# 1597.03
Tu, Jāniti, dižā kūma,
Mēs uz tevi raugamies,
Kad tu klāsi nēzdaudziņu,
Kad metisi rubuliti.
Kad metisi rubuliti,
Es metišu pusrubuli.

# 1597.04
Tu, Juriti, dižā kūma,
Mēs uz tevi raugamies:
Tev bij savu drānu klāt,
Mest apaļu dālderiti.
Ja tu meti dālderiti,
Mēs metisim pusdāldera;
Ja tu meti pusdālderi,
Mēs metisim pimberiem.

# 1597.05
Kur palika dižā kūma?
Mēs uz tās raudzijās.
Klāj papriekšu savu drānu,
Met' apaļu dālderit';
Mēs metis, citas kūmas,
Pimberiem, zeseriem.

# 1597.06
Sēd', Trīnite, tu pie galda,
Pašā galda galiņā,
Lai skatas citi kūmi,
Kādu naudu tu metisi.
Tu metisi zelta naudu,
Tad tie citi sudrabiņa.

# 1598.00
Krusta tēvi, krusta tēvi,
Jūs papriekšu, jūs papriekšu!
Jūs papriekšu, jūs papriekšu,
Jūs vārdiņa devejiņi.

# 1599.00
Ej, īstais krusta tēvs,
Sēsties galda galiņā:
Nu par manu augumiņu
Visupirms naudu deva.

# 1600.00
Kas par manu augumiņu
Visupirms naudu deva?
Krusta tēvs, krusta māte,
Tie pirmie naudu deva.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv