01201 - 01400



2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā. ( 1053 - 2043)
2.1.1.2. Radības. ( 1071 - 1256)
2.1.1.2.12. Laima (Dēkla) mūža licēja. ( 1196 - 1226)

# 1201.00
Dēkla manu mūžu kāra,
Māte kāra šūpuliti.
Kar, Dēkliņa, tādu mūžu,
Ka uz tevi neraudaju.

# 1202.00
Laime, laime, māte ,māte,
Ko jūs abas domajiet?
Domajiet vienas domas,
Lieciet manim vieglu mūžu.

# 1203.00
Dēkla manim mūžu kāra,
Māte manim šūpuliti;
Kar, Dēklite, vieglu mūžu,
Māte, vieglu šūpuliti.

# 1204.00
Šūpā māte, lolo māte,
Mūža mana nezinaja;
Dēkle mūžu gan zinaja,
Māmiņai nesacija.

# 1205.00
Kaut Laimiņa tāda būtu,
Kā ta mana māmuliņa,
Es mūžiņu izprasitu,
Kādu pate gribedama.

# 1205.01
Kau' Laimiņa tik žēliga,
Kā žēliga māmuliņa,
Es mūdiņu nusalūgtu,
Kādu pate gribedama.

# 1205.02
Kam Laimiņa tāda sieva,
Kāda mana māmuliņa,
Es mūdiņu prasituļu,
Kādu pate gribetuļu.

# 1206.00
Kad Laimiņa tāda būtu,
Kāda muna māmuliņa,
Nenoriestu mūdiņā
Vienas gaužas asariņas.

# 1206.01
Kaut man tāds arajiņš,
Kā jaunais bāleliņš,
Es neriestu mūdiņā
Vienas gaudas asariņas.

# 1207.00
Liec, Laimiņ, man mūdiņu
Vieglu, vieglu, kuplu, kuplu:
Apeniša vieglumiņu,
Bērza slotas kuplumiņu.

# 1208.00
Šuj, Laimiņa man krēsliņu
Sudrabiņa sloksnitēm;
Pašuvusi noliec man
Labajāi vietiņā.

# 1209.00
Tais', Laimiņ, man vietiņu
No smalkāmi cisiņām;
Vari pate atagult
Savos zīda palagos.

# 1210.00
Tu, Laimiņa, laidejiņa,
Tu, mūdiņa licejiņa,
Kad neliki laba mūža,
Liec man ilgi nedzīvot.

# 1211.00
Liec, Laimiņ, man mūžiņu,
Kādu pate gribedama;
Ja liec labu, tad liec ilgu,
Ja ne labu, tad liec īsu.

# 1212.00
Dievam diena aizgājusi
Ar Laimiti runajot:
Dievs solija lētu mūžu,
Saule ilgu dzīvošanu.

# 1213.00
Kur Laimiņa kājas āva,
Tur palika tuteniņš.
Liec, Laimit, labu mūžu,
Tad atdošu tuteniņu.

# 1214.00
Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec da vienu labumiņu,
Nedod munu augumiņu
Nevēkļami maldināt.

# 1215.00
Liec, Laimiņa, ja likdama,
Liec man vienu lielu mūžu;
Neleic man mūžiņā
Treju durvu virināt.

# 1216.00
Dēkle manu mūžu kāra,
Trīs krēslos sēdedama.
Sēdi, Dēkli, vienu krēslu,
Kar man vienu labu mūžu.

# 1216.01
Laimiņ' man mūžu lēm',
Trīs krēslē sēdedam'.
Sēd', Laimiņ', vien' krēslē,
Lem man vienu labu mūžu.

# 1216.02
Laime sēd du krēsliņ,
Du mūžiņas man lemdam';
Sēd, Laimiņa, vienu krēslu,
Lem man vienu labu mūžu.

# 1216.03
Sēd Laimiņa divus krēslus,
Grib man likt div' mūžiņi;
Sēdi, Laime, vienu krēslu,
Liec man labu vienu mūžu.

# 1217.00
Es redzeju sav laimiņu,
Niedra poru laipojam.
Laipo liegi, man' laimiņa,
Neiekrīti ūdenī.

# 1217.01
Es redzieju sovu lajmi
Nidra viersu lejgojut;
Divs sorgoj' muna lajmie,
Kad jyudinia nanuslejktim!

# 1218.00
Dēkla, Dēkla, Laima, Laima,
Tu vienadi nedariji:
Citam kāri vieglu mūžu,
Citu grūti rūdinaji.

# 1218.01
Vai, Laimite, Dēkla, Dēkla,
Kam vienadi nevēleji?
Citam vēli labu mūžu,
Citam bēdas, asaras.

# 1218.02
Dēkla, Dēkla, Laima, Laima,
Jūs vienadi nedarat:
Citam darat visai labi,
Citu žēli raudinat.

# 1218.03
Dēkle, Dēkle, Laima, Laima,
Kam tu līdzi nedariji?
Citu gauži rūdinaji,
Ar rūdām [?] asarām.

# 1219.00
Laime gāja ar Nelaimi
Pa vienāmi laipiņām;
Ej, Laimiņa, tu papriekšu,
Grūd Nelaimi ūdenī.

# 1220.00
Laima sēd kalniņā,
Nelaimite lejiņā.
Svied, Laimiņa, Nelaimei
Ar akmeni mugurā.

# 1220.01
Laime sēd kalniņā,
Laime sēd raudadama;
Nelaimite lejiņā,
Nelaimite smaididama.
Ņem', tētiņ, akmentiņu,
Svied Nelaimei mugurā,
Lai Laimite izsmejās,
Lai Nelaime izraudās.

# 1220.02
Laimit' sēdi kalniņā,
Nelaimite lejiņā.
Kāp, māmiņa, kalniņā,
Ved' Laimiti lejiņā.

# 1221.00
Trīskārt Laima jostu joda
Apkārt manu augumiņu:
Augi diža, stāv' godā,
Valkā zīļu vaiņadziņu.

# 1222.00
Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa.
Dieviņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.

# 1223.00
Palīdz', Dieviņ, palīdz Laima,
Man nabaga bērniņam
Izbrist dubļus, pamest laipas,
No Dieviņa labredzēt.

# 1224.00
Vienas mātes mēs bērniņi,
Ne visiem viena laime;
Ne tie visi mazgajās
Vienā laimes ūdenī.

# 1224.01
Visi grib manas laimes,
Ne visiem mana laime;
Ne tie visi mazgajās
Manas laimes ūdenī.

# 1225.00
Kalna galā Dēkle raud,
Birst asaras lejiņāi:
Lejā dzima zeltainite,
Kas vaiņagu kājām mīs.

# 1226.00
Svētas meitas, ne māsiņas,
Ko tik agri šķeterejiet?
Tev Dieviņis brāli deva,
Tam mūžiņu nolēmām;
Aptinām linu dzijas
Krustšķērsam rociņai,
Nolēmām cilināt
Spožu kara zobentiņu,
Spožu kara zobentiņu
Tēva zemi apsargāt.

# 1227.00
Neticeju māmuliņu
Sūru dienu redzejušu;
Nu es ticu māmuliņu,
Nu es pate ieraudziju.

# 1227.01
Es māmiņas neticeju,
Grūtu dienu redzejušas;
Nu ticeju māmuliņas,
Kad es pati ieraudziju.

# 1228.00
Jūs māsiņas neziniet,
Kāda bija Laimes pirts:
I matiņi izzapina,
Laimes pirtī peroties.

# 1229.00
Sakās meitas grūt' esot,
Rudzu sieku samaļot;
Atradis vēl grūtaki,
Kad ies Laimes pirtiņā.

# 1229.01
Sak' meitiņa grūtas dienas,
Sieku rudzu samaļot;
Kad staigatu Māras pirti,
Tad sacitu vēl grūtaki.

# 1229.02
Sak' meitiņa grūtredzejse,
Rudzu sieku samaluse;
Tad, meitiņ, grūtredzesi,
Kad sēdesi Māras krēslu,
Kad sēdesi Māras krēslu,
Kad novilksi sviedru kreklu.

# 1230.00
Labak maļu pieci rīti
Pieci sieki rītiņā,
Ne kā vienu vakariņu
Laimes pirtī pērusies.

# 1231.00
Es neņemtu ievas ziedus
Ne savāi rociņā;
Es neņemtu sievu dienas
Ne savāi mūžiņā.

# 1232.00
Es neņemtu sievas dienas,
Kad atrastu ceļmalā:
Dieviņš sievas dvēseliti
Nēzdogā vēcinaja.

# 1232.01
Es neņemtu sievas dienas,
Celiņā satikuse:
Sieva savu dvēseliti
Nēzdogā vēsinaja.

# 1232.02
Ne par ko es nejemtu
Sievas ziedus rociņēi;
Es nejemtu sievas dienas,
Kad atrastu ceļmalē:
Dieviņš sievas dvēseliti
Nēzdogē vēcanē.

# 1232.03
Ievas zied's es nejēm'
Ne savē rociņē;
Sievas dien's es nejemt',
Kad atrast ceļmalē:
Dieviņš sievams dvēselit'
Nēzdogē vēcinaj'.

# 1233.00
Es neņemtu ievas ziedu
Ne savā rociņā:
Es negribu sieva būt
Ne savā mūžiņā.

# 1234.00
Es meitiņa, jaun' būdama,
Sieviņām nesmējos:
No meitiņas sieva tapa,
No sieviņas māmulite.

# 1235.00
Dieviņ, tavu padomiņu,
Laimiņ, tavu likumiņu!
Meita biju, sieva tiku,
No sieviņas māmuliņa.

# 1236.00
Sakās vīri piekusuši,
Rudzu riju izkūluši;
Kā sieviņas nepiekusa,
Laimes pirtī pērdamies.

# 1237.00
Jūs, vīriņi, neziniet,
Kādas dienas sieviņām:
Sieviņ's savu dvēseliti
Nēzdokāi vēcinaja.

# 1238.00
Jūs, vīriņi, nezinat,
Kādas bija sievu dienas;
Kaut zinatu sievu dienas,
Stāvu lēktu ūdenī.

# 1239.00
Ka, tautīts, zinotim,
Kaidas dīnes ļaudowai,
I kojeņu neautim
Laudowiņas kresliņā.

# 1240.00
Vīri, sievas nerājat
Grūtajās dieniņās;
Daža diena sieviņām
Neēdama, nedzerama.

# 1241.00
Tu, tautieti, nezinaji
Manu sūru, grūtu dienu:
Visus tavus sētmališus
Tupu, rāpu nolodaju.

# 1242.00
Tu, tautiet, miegu guli,
Kādu miegu es guleju:
Kā bitite izlodaju
Visas tavas pasolites.

# 1243.00
Ai, tautieti, tēva dēls,
Pie sliegsniša tev gulēt,
Kapēc mani nici naji
Grūtajās dieniņās.

# 1244.00
Kas godigs tēva dēls,
Godin' savu līgaviņu:
Paceļ krēslu, noaun kājas
Grūtajās dieniņās.

# 1245.00
Kas godigs tēva dēls,
Godej' savu līgaviņu;
Kas jau kāds negodigs,-
Drīz sēdeja kaktiņā.

# 1246.00
Kas godigs tēva dēls,
Paceļ krēslu līgavai:
Līgaviņa piekususe,
Laimes pirtī pērdamās.

# 1247.00
Kur, māsiņ, tavs spēciņš,
Tavs pirmais daiļumiņš?
Pirtiņā palāvē
Pa slotiņu lapiņām.

# 1247.01
Jauni vīri nezinaja,
Kur palika sievu vara:
Pirtiņā palāvē
Pa slotiņu lapiņām.

# 1248.00
Kur māsiņ, tev palika
Skaistumiņš, dailumiņš?
Pie tautām aizceplē,
Mīkstajās cisiņās.

# 1248.01
Kur palika māsiņai
Smukumiņš, skaistumiņš?
Tautu dēla aizkrāsnē
Āboliņa cisiņās.

# 1249.00
Jauna gāju tautiņās,
Negribeju veca tapt;
Nāk Laimiņa, ieklideju
Vecas sievas pēdiņāi.

# 1249.01
Es šķitos jauna būt,
Jaun' iedama tautiņās;
Jau kājiņa ieslīdeja
Vecu ļaužu slieditē.

# 1249.02
Jauna gāju tautiņās,
Dzīros jauna nodzīvot;
Ne gadiņa nedabuju,
Jau kājiņa ieslīdeja,
Jau kājiņa ieslīdeja
Vecu ļaužu celiņā.

# 1249.03
Jauna gāju tautiņās,
Dzinos jauna padzīvot;
Jau kājiņa ieslideja
Vecu ļaužu slieditēs.

# 1250.00
Gana jauna es apavu
Mātes kurpes kājiņās;
Līdza Laima līdzinaja
Ar vecām sieviņām.

# 1251.00
Sarkanota saule lēca,
Bāla tapa tecedama;
Jauna gāju tautiņāsi,
Veca tapu dzīvodama.

# 1251.01
Jau sarkana saule lēca,
Balta tapa tecedama;
Jaunu ņēmu līgaviņu,
Veca tapa dzīvodama.

# 1252.00
Tautiets mani jaunu ņēma,
Solij' jaunu paglabāt;
Ij gadiņa negaidija,
Kad par vecu pataisija.

# 1253.00
Ai, tautieti, ai, tautieti,
Tava vaina, tava vaina:
Tu paņēmi mani jaunu,
Tu par vecu padariji.

# 1254.00
Kurš godigs tēva dēls, -
Ilgi jauna līgaviņa:
Paceļ krēslu, noauj kājas
Grūtajās dieniņās.

# 1255.00
Kas godigs tēva dēls,
Ilgi jauna līgaviņa;
Kas bij tāds neveiklits, -
Pirmajā gadiņā.

# 1256.00
Nu gulešu, nu nāk miegs,
Viņu nakti neguleju:
Ar Laimiņu runadams
Viņu nakti sasēdeju.

2.1.1.3. Raudzības. ( 1257 - 1267)

# 1257.00
Jūdz', tautieti, kumeliņu,
Brauksim sērst brālišos:
Saule vēsti atsūtija,
Jauni radi brālišos.

# 1257.01
Jūdz', tautieti, kumeliņu,
Brauksam sērstu brāliņos:
Jau zīlite vēsti riete,
Jauni radi brāliņos.

# 1258.00
Saule vēsti atsūtija,
Jauni radi brālišos;
To vēl labi nezinaju,
Vaj brālitis, vaj māsiņa.

# 1258.01
Man zīlite vēsti nesa,
Jauni radi bāliņos;
Es būš' iet apraudzit,
Vaj brāliši, vaj māsiņas.

# 1258.02
Ļaudis teica - nezinaju -
Jaunus radus brālišam;
To vien labi nezinaja,
Vaj brāliņs vaj māsiņa.

# 1259.00
Man zīlite vēsti nesa,
Jauni radi bāliņos;
Es nestilu negājusi,
Kviešu maizes nenesusi.

# 1260.00
Es nebūtu atnākuse
Uz bāliņu ciemoties,
Man zīlite vēsti nesa,
Bāliņami jauni radi.

# 1261.00
Pirtišas, pirtišas!
Ej, māmiņa, kaimiņos;
Vaj būs dēlus, vaj būs meitas
Vecā māte atnesuse?

# 1262.00
Pērn atvesta vedekliņa,
Šogad nāca panāksnieki.
Vaj jūs akli, neredzat,
Nu janāk krustabās.

# 1263.00
Upite teceja, ziediņi bira;
Nāk mana tēvmāsa ar kukuliti.

# 1264.00
Es prieciņu nevareju,
Brāļa duru daiedama,
Atraduse bāliņam
Jaunu kārtu šūpuliti.

# 1264.01
Lustitēm nevareju,
Brāļa durvu daiedama:
Ieraudziju šūpuliti
Istabiņas dibinā.

# 1264.02
Aiz priekiem nevareju,
Brāļa doris pavēruse:
Redzu savu vedekliņu
Šūpoliti kustinot.

# 1265.00
Es nebiju brāļos bijsi
Pērnajo bijumiņu;
Nu atnācu, nu atradu
Jaunu kārtu šūpuliti.

# 1266.00
Es redzeju kaimiņos,
Sievas tek rindiņā:
Ja būs man Dievs vēlejis,
Es dabušu krusta bērnu.

# 1267.00
Sieva sievu apraudzija
Grūtajās dieniņās;
Suns vīriņu apraudzija
Pie žagaru vezumiņa:
Vīriņš gula vaidedams,
Suns astiti kustinaja.

2.1.1.4. Pirtīžas. ( 1268 - 1281)

# 1268.00
Kas žagarus brikšķinaja
Pirtes ceļa maliņā?
Mīļa Māra brikšķinaja,
Pādei pirti kurinaja.

# 1268.01
Kas krūmiņus brīkšinaja
Liela ceļa maliņā?
Kūmas lauza žagariņus,
Pādei pirti kurināt.

# 1269.00
Balta māsa pirti kūra
Baltajam bāliņam:
Liepu slotiņ' i sasēja,
Piena gariņ' i palēja.

# 1269.01
Balta māte pirti kūre
Baltajam dēliņam:
Jēla piena garu lēja,
Liepiņā slotu lauza.

# 1270.00
Ozols čaukst, ozols čaukst;
Kas ozolu čaukstinaja?
Krustatēvs, krustamāte
Krustadēlam slotu griež.

# 1270.01
Kas tur vilks čaukstinaja
Smalku bērzu birztiņā?
Krustutēvs, krustumāte
Krustmeitai slotu lauž.

# 1270.02
Liepas čaukst, liepas čaukst;
Kas tās liepas čaukstinaja?
Es savam bāliņam
Liepu lapu kreklu šuvu.

# 1270.03
Liepa čaukst, liepa čaukst;
Kas liepiņu čaukstinaja?
Krustatēvi, krustamātes
Krustameitai līksti cirta.

# 1271.00
Kupls auga bērziņš pierts pakaļā;
Tur teku pādei slotiņu griezt.

# 1271.01
Kupli auga zemes bērze
Pirtes taka maliņā;
Kad es gāju pādi pērtu,
Tur teceju slotas griezt.

# 1271.02
Kupla, kupla zemes bērze
Pirtes taka maliņā;
Kad es iešu pirtiņā,
Tad no tevis sloti griež'.

# 1272.00
Mazs, mazs dīķitis pirtes pakaļāi;
Tur teku pādei ūdeni smelt.

# 1273.00
Mazs, mazs bērziņš pirtes pakaļāi;
Tur teku pāditei slotiņu griezt.

# 1274.00
Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kādu slotu mani pēra!
Man vienai grūts mūžiņš
Par visām māsiņām.

# 1275.00
Man' māmiņa pirtī pēra,
Paltī smēla ūdentiņ'.
Vaj, māmiņa, tev nebija
Tekošā upitē?

# 1276.00
Ta, māmiņa, tava vaina,
Kad es ļaužu valodās:
Kam mazgaji mani mazu
Neskaidrāi ūdenī.

# 1277.00
Man' māmiņa mazu pēra;
Planckā smēla ūdentiņu;
Es uzaugu ķeizeram
Karodziņa nesejiņš.

# 1278.00
Peries, mana nevārdite;
Kas vārdiņu tev uzlika?
Māmuliņa neuzlika,
Mani mazu mazgadama.

# 1279.00
Ak tu Dieva nosodits,
Ko moc' mazu dvēselit'?
Uz akmeņa bērnu pēra,
Ūdn'nē slotu slapinaja.

# 1280.00
Ko tur pēra, ko tur pēra
Mīļas Māras pirtiņā?
Ilzi pēra mīļa Māra,
Veselibas gribedama.

# 1281.00
Paldies saku tētiņam
Par pirtiņas kūrumiņu!
Nu es varu šo naksniņu
Saldu miegu nogulēt.

2.1.1.5. Krustības. ( 1282 - 2033)
2.1.1.5.1. Aicina kūmās; krustību svētrītu sanāk lūgtās kūmas. ( 1282 - 1305)

# 1282.00
Vāķaties jūs, kūmiņas,
Pa visām maliņām,
Kā tēviņis jūs savāķa
Pa deviņi novadiņi.

# 1283.00
Viena kūma kalniņā,
Otra kūma lejiņā,
Man noplīsa šūtas kurpes,
Kūmu starpu staigajot.

# 1284.00
Ta tēviņa kalniņā
Treji vārti sudraboti:
Pa vieniem Dievs iebrauca,
Pa otriem mīļa Māra,
Pa trešiem es atbraucu
Pādi vest baznicā.

# 1285.00
Sniedziņš sniga, puteneja,
Laukā manis kumeliņis.
Ej, Jāniti, mans pāditi,
Savāķ manu kumeliņu.

# 1286.00
Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka galiņā?
Tur nāk mana krusta māte,
Zelta roze rociņā.

# 1286.01
Kas tur spīd, kas tur viz
Caur zaļo priedulaju?
Tur nāk mana krusta māte,
Zelta puķe rociņa.

# 1286.02
Viena balta viešņa nāca
Pa lielo tīrumiņu:
Ta bij mana krustu māte,
Zelta puķe rociņā.

# 1286.03
Atiet mana krista māte
Par lielo tīrumiņu,
Skaista balta villainite,
Zelta puķe rociņā.

# 1286.04
Kas tur nāca par tīrumu,
Puķu ziedi rociņā?
Ta bij mana krusta māte,
Ābeļ' ziedi rociņā.

# 1286.05
No tālienes es pazinu,
Kur nāk mana krusta māte:
Zelta kronis galviņā,
Zelta roze rociņā.

# 1286.06
Kas tur nāca čabedama?
Kas niedrites brakšķinaja?
Ta bij mana krusta māte,
Zelta puķes rociņā.

# 1286.07
Kas tur spīd, kas tur mirdz
Viņā kalna galiņā?
Tur nāk mana krusta māte,
Kā ieviņa ziededama,
Kā ieviņa ziededama,
Kā saulite mirdzedama.

# 1286.08
Kas ta tāda balta nāca
Pusvakara saulitē?
Ta nāk mana mātes māsa,
Ievas ziedi rociņā.

# 1286.09
Kas tur spīdi, kas tur mirdzi
Aiz tiem bērza krūmiņiem?
Kūmas nesa krustdēliņu,
Zelta roze rociņā.

# 1287.00
Ai Dieviņu, ā Dieviņu,
Brālits mani godinaja:
Pirmo reizi kūmās lūdza,
Liek manāi vārdiņāi.
Kad es iešu tautiņās,
Es brāliti godinašu:
Es brāliti sēdinašu
Tautu galda galiņāi.

# 1288.00
Māsiņ mana mīļakaja
Mani mīļi gaidijusi:
Ziediem plānu kaisijusi,
Saldu alu brūvejusi.

# 1288.01
Mani mīļi bāleliņi
Mani mīļi aicinaja:
Brūvē saldu alutiņu,
Mētrām kaisa istabiņu.

# 1289.00
Ceļu mēru, dubļus bridu,
Krustdēliņa pelnidama:
Būs viņā saulitē
Man kājiņu āvejiņš.

# 1290.00
Kūma kūmu aicinaja:
Nāc, kūmiņa, alus dzert;
Nāc, kūmiņa, alus dzert,
Nāc pādites daudzināt.

# 1291.00
Kūma kūmu aicinaja:
Nāc, kūmiņi, alus dzert!
Ieš', kūmiņ, neliegšos,
Mazgā baltus biķerišus.

# 1291.01
Bāliņš mani aicinaja:
Nāc, māsiņa, alu dzert!
Ieš', bāliņu, neliegšosi,
Mazgaš' baltus biķerišus.

# 1291.02
Ciemiņš mani aicinaja
Linim kaulus salauzit.
Ieš', ciemiņi, neliegšos,
Brūvē saldu alutiņu.

# 1292.00
Kūma kūmu aicinaja:
Nāc, kūmiņa, alu dzert!
Tev tas alus, man ta kanna,-
Būs lustiga dzīvošana.

# 1293.00
Kūmām iešu, neliegšos,
Kūmām mani aicinaja,
Kūmu galdi izrakstiti
Vanadziņa nadziņiem.

# 1293.01
Kūmām iešu, neliegšos,
Ja kūmām aicinās;
Kūmām galdi izrakstiti
Vanadziņa nadziņiem.

# 1293.02
Kūmām gāju, neliedzos,
Kūmām dārgis mielastiņs;
Kūmu galdis norakstits
Vanadziņu nadziņiem.

# 1293.03
Kūmās iet, neliegties,
Kūmās dārga mielastiba;
Kūmu galdi norakstiti
Vanadzinu nadziniem.

# 1293.04
Mārša mani aicinaja;
Nāc, kūmiņa, alus dzert!
Kūmām iešu, neliegšos,
Kūmām dārgi mielastiņi:
Jēriņ' gaļa pādenam,
Miestiņš, alus kūmiņām.

# 1293.05
Kāzās iešu, neliegšos
Ir nabaga puisišam:
Kāzu galds izrakstits
Vanadziņa nadziņiem.

# 1294.00
Kūmām man jaiet bij,
Kūmām mani aicinaja;
Dārgi bija kūmas vārdi,
Neliedzos negājis.

# 1294.01
Kūmam man ir ietin,
Kūmām mani aicinaja;
Dārga bija kūmu starpa,
Es paliku negājuse.

# 1295.00
Kūmās gāju, neliedzos,
Sava brāļa bērniņam:
Tas man bija liels godiņš,
Kad pādite pretim tek.

# 1296.00
Sen bija kūmām kūmoties,
Sen pāde sēdeja sudraba krēslāi.

# 1297.00
Es nenāktu šī vietā,
Kaut man vēsti nesūtitu:
Jau vakar, aizvakar
Kūmām vēsti atsūtija.

# 1298.00
Kūmu dēļ, radu dēļ
Par upiti laipu metu;
Es nemestu māršu dēļ,
Nei to savu bāleliņu.

# 1299.00
Komu dēļ, draugu dēļ
Par upiti laipu metu,
Lai kājiņas neapmirka,
Tumšu nakti staigajot.

# 1300.00
Ai jel manu dižu radu,
Ik svētdienas kūmiņās!
Manas baltas villainites
Sasavēla tūbiņā.

# 1301.00
Māsiņ' mani kūmām ņēma,
Vārda mana negribeja.
Kam, māsiņa, kūmām ņēmi,
Kad vārdiņa negribeji?

# 1302.00
Man putriņu vārijot,
Krīt dzirksteles klēpitē:
Tā saņēmu es pāditi
Negaidote, necerote.

# 1303.00
Tādam bija kūmās iet,
Kas vareja izlencēt;
Svēti bija kūmu taki,
Dārga pādes dvēselite.

# 1304.00
Lasitus ļautiņus kūmām ņēmu,
Kas var uguni saujā nest.

# 1304.01
Šādām sievām vedibās jāt,
Kas var uguni saujā nest,
Uguni saujā, apeni galvā.

# 1304.02
Šādām meitām kāzās iet:
Tās var uguni saujē nest,
Tās var ūdeni sietē nest.

# 1305.00
Labus vien, labus vien
Kūmiņās salūguši:
Ne no cita maizes ņēma,
Ne zirdziņu pavasar.

2.1.1.5.2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes. ( 1306 - 1326)

# 1306.00
Ņemat mani kūmibās,
Man šķīrās, man vedās;
Ne man klupa kumeliņis,
Ne man juka valodiņa.

# 1306.01
Jemat mani pāžu vest,
Man šķirās, man vedās:
Ne jūk mana valodiņa,
Ne klūp manis kumelinis.

# 1306.02
Ņemat mani pādi neste,
Man šķirāse, man vedās:
Ne jūk mana valodiņa,
Ne klūp kājas dīdinot.

# 1306.03
Aicin' mani māršu vest,
Man šķirās, man vedās:
Ne klūp manis kumelinis,
Ne jūk mana valodiņa.

# 1307.00
Neguleju to naksniņu,
Kad es gāju kūmiņās:
Puškoj' savas vilnanites,
Baroj' savus kumeliņus;
Puškoj' savas vilnanites
Sīku rožu dārziņā,
Baroj' savus kumeliņus
Balt'dābola kalniņā.

# 1308.00
Jūdzu zirgu, mēru kviešus
Kapinaju izkaptites:
Lai pādenis knašs puisitis,
Labs maizites arajinis.

# 1309.00
Kad kūmāsi rēdijosi,
Es darbiņa nedzievaju:
Sudrabiņus spožinaju,
Villainites balinaju.

# 1310.00
Vairak ledus, ne ūdeņa,
Kur kūmiņas mazgajās:
Būs manam pādenam
Vairak zelta, ne sudraba.

# 1310.01
Šorīt kūmas mazgajās,
Vairak ledus, ne ūdeņa:
Lai manai pāditei
Vairak zelta, ne sudraba.

# 1311.00
Es šķitos šodieniņ
Nesegt savu villanišu;
Laime deva krusta meitu (dēlu),
Sedžu pašu labako.

# 1311.01
Es šķitos šodieniņ(u)
Nesegt baltu villainiti;
Dievs man deva krusta bērnu,
Sedzu baltu villainiti.

# 1311.02
Es šķitos šo dieniņu
Nevilkt savus brūnus svārkus;
Dievs man deva krusta meitu,
Velku savus brūnus svārkus.

# 1311.03
Es šķitos, brūnos svārkus
Nebūs vilkt šodieniņ;
Vilkšu rītu saulitē,
Dievs man dos krustdēliņu.

# 1312.00
Es šodien uzsasedzu
Lielu rakstu villaniti:
Lai aug mana krustmeitiņa
Lielu rakstu rakstitaja,
Lielu rakstu rakstitaja,
Grāmatiņas lasitaja.

# 1312.01
Es šodien izcilaju
Visas savas vilnanites:
Lai aug mans krustbērniņš
Grāmatiņas lasitajs.

# 1312.02
Krista mātes vaina bija,
Kad rakstit nemāceju:
Kam nesedza vilnaniti,
Pie kristiņa danasdama.

# 1313.00
Es šodien izcilaju
Visas savas villainites:
Lai aug manai krustmeitai
Baltas aitas kūtiņā.

# 1314.00
Kūmām iedama pussagšas sedzu,
Lai mana pādite pusgadu staiga.

# 1315.00
Kūmās iedama duj' svārki vilku,
Zilu vilku viersūi, zaļu apakšāi.

# 1315.01
Es čakla, jo čakla kūmibāse;
Zili svārki virsū, zaļi apakšāje.

# 1316.00
Kūmās iedama pakupli ģērbos,
Lai mana pādite pakupli aug.

# 1317.00
Kūmās iedama trejadi ģērbos,
Lai manai pādei trejadas avis.

# 1317.01
Kūmām iedama trejadi ģērbos,
Lai manai pāditei trejadas avis:
Strupause, garause, sprogainite.

# 1318.00
Kūmām iedama kažoku vilku,
Lai auga pādei sprogaiņas aitas.

# 1318.01
Es vakari kūmos gāju,
Kažok vilku mugurā,
Lai manai pāditei
Aitas auga dzīvojot.

# 1318.02
Kad es gāju kūmiņāmi,
Tad es vilku kažociņu,
Lai aug manai pāditei
Sprogain's aitas stallitē.

# 1318.03
Kūmiņām ģērbdamies,
Vilku kuplu kažociņu,
Lai manai pāditei
Kuplas auga avitiņas.

# 1319.00
Kūmās iedama (iedams) kažoku vilku,
Lai auga pādei sprogaini mati.

# 1319.01
Kūmām iedams (iedama) kažoku vilku,
Lai aug krustdēls sprogainu galvu.

# 1319.02
Es šodien kūmās gāju,
Kažok' vilku mugurā:
Lai pādite liela auga
Sprogainiem matiņiem.

# 1319.03
Kūmām iešu neliegšos,
Kažok' vilkšu mugurā:
Lai aug mans krusta bērns
Sprogainiem matiņiem.

# 1319.04
Ņemat mani kūmiņām,
Man puškots kažociņš;
Lai aug mans krusta bērns
Skrauzainiem matiņiem.

# 1320.00
Negāju neskaista kūmiņās,
Ielēcu pūrā, izlēcu skaista,
Tad gāju brāļam kūmiņās.

# 1321.00
Šodieniņu apsaāvu
Vasku kurpes kājiņā:
Lai aug mana krustmeitiņa
Dzelteniem matiņiem.

# 1322.00
Kūmās iedama netapinaju,
Lai mana pādite netapinaja.

# 1323.00
Kūmām iedama dālderus miju;
Dievs dod pādam dukatus mīt.

# 1324.00
Kūmās iedama roziti stādu,
Lai mana pādite kā roze zied.

# 1325.00
Komām iedama puškaini pinu,
Lai mana pādite kā puķe auga.

# 1325.01
Kūmiņās laizdamies,
No rozēm kroni viju:
Lai pādite daila auga
Kā rozite dārziņā.

# 1326.00
Man ejot kūmiņās,
Skudra ceļu pārteceja;
Dievs dod pādei tik gosniņu,
Cik skudriņu pūznitī.

# 1326.01
Man ietoti kūmiņāsi,
Skudra ceļu pārteceja:
Cik skudriņu pūlitēi,
Tik aitiņu pāditei.

# 1326.02
Skudre ceļu pārteceja,
Man ejot kūmiņās:
Tik pādei govu, vēršu,
Cik skudriņu pūzmiņā.

# 1326.03
Kad es gāju kūmiņām,
Skudra ceļu pārteceja:
Tik aitiņas pādiņē,
Cik skudriņas pūzniņē.

# 1326.04
Man pāditi dīdijoti,
Skudra ceļu pārteceja:
Lai tā teka rudzi, mieži
Manas pādes klētiņāi.

# 1326.05
Man kūmāsi taisoties,
Skudra ceļu pārteceja.
Pavaicaju māmiņai,
Vaj būs ieti, vaj neieti.
-Ej, meitiņa, nebēda,
Skudra teka laiviņā [?].

# 1326.06
Skudre ceļu pārteceja,
Man ejot tautiņās.
Dod, Dieviņ, tik telišu,
Cik skudrišu pūlitī!

# 1326.07
Man ejot tautiņās,
Skudra ceļu pārteceja.
Dod, Dieviņ, tik telišu,
Cik skudrišu pūlitē.

# 1326.08
Maņ ejut tautienios,
Skudra cieli portecieja;
Kad maņ byutu tik tielejszu
Cik skudrejszu pyuleniā!

# 1326.09
Skudra ceļu pārteceja,
Man ejot tautiņās;
Lai viešās man telites,
Kā skudrites pūlitī.

# 1326.10
Skudra ceļu pārteceja,
Man telites puškojot;
Puško, Dievs, citu gadu,
Cik skudrišu, tik telišu.

# 1326.11
Skudra ceļu pārteceja,
Man eimot vietraudžos [?];
Dod, Dieviņ, atsavest
Kā skudriti līgaviņu!

2.1.1.5.3. Jūdz (pādes vedamos) zirgus. ( 1327 - 1339)

# 1327.00
Celies agri, staļļa puisi,
Sukā krusta kumeliņu,
Lai vareji līdz pusdienas
Krusta pili izstaigāt.

# 1328.00
Es šķitos šodieniņ
Nejūgt laba kumeliņa;
Dieviņš deva krustu dēlu (meitu),
Aizzajūdžu dancotaju.

# 1328.01
Es šķitos šodieniņ
Nejūgt savu kumeliņu;
Laime deva krusta dēlu (meitu),
Jūdzu pašu labako.

# 1328.02
Es šķitos šodieniņ
Nejūgt sava kumeliņa;
Krustdēliņa gūdamās,
Jūdzu savu kumeliņu.

# 1329.00
Kūmām iedama trīs zirgiem braucu;
Dievs dod pāditei sešiem braukt!

# 1329.01
Kūmās iedama trīs zirgus jūdzu;
Dievs dod pādei sešiem braukt!

# 1329.02
Kūmos iedams trīs zirgi jūdzu;
Dievs dodi pāditei sešos braukti!

# 1329.03
Kūmām iedama trīs zirgi braucu;
Dievs devi pādei sešiem braukt,
Sešiem zirgiem, trīs ormaņiem!

# 1329.04
Kūmāmi iedami trīs zirgus jūdzu;
Dievs doda pādiņai sešami braukti,
Sešami braukti, trim ormaņiem!

# 1330.00
Es savai pāditei
Oša loku liedinašu,
Oša loku liedinašu,
Vaska grožus risinašu.

# 1331.00
Ne kumeļa negrožoju,
Ka rociņas nemazgaju;
Kad rociņas nomazgaju,
Tad grožoju kumeliņu.

# 1332.00
Vakar bēri peldinaju
Sudrabiņa rasiņā;
Šodien braucu baznicā,
Pādei vārdu mekledams.

# 1332.01
Vakar sirmi peldinaju
Baltā gulbja ezerā,
Šodien jāju rokas dot
Savai jaunai līgavai.

# 1332.02
Vakar sirmi peldinaju
Baltā gulbja ezerā;
Šodien jāju rokas doti
Savi jauni līgaviņ'-
Vaj vesela, nevesela,
Vaj ar citu saderēs'.

# 1333.00
Trīs āķiem kaldinu savu kumeliņu;
Tas viegli, jau labi pāditi veda.

# 1334.00
Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Tas bij labs svētu rītu
Pādei braukt baznicā.

# 1334.01
Bērits, manis kumeliņis,
Basajām kājiņām;
Tas bij labi svētu rītu
Pādi vest baznicā.

# 1334.02
Saimeniekam bēri zirgi
Ar basām kājiņām;
Tie būs labi svētu rītu
Pāžu vest baznicāi.

# 1334.03
Raudi, raudi, bēri, bēri,
Tie labie kumelini,
Tie labie kumelini
Pādi vesti baznicā.

# 1335.00
Es būt' gājis kūmiņās,
Man nav bēra kumeliņa;
Es izgāju mežmalā,
Pāra reizu nosaucos,
Man izveda briežu māte
Dullu bēru kumeliņu.

# 1336.00
Ej, Andrej, krusta-dēliņ,
Tur' galvā, ņem vērā:
Kuru zirgu krustit brauca,
To brauc dzīvodams.

# 1337.00
Es kūmamis [?] jādidamis,
Vaļam laidu kumelinu;
Tec jel knaši, mana pāde,
Savāķ manu kumelinu.

# 1338.00
Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie māmiņas namu durvu?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Pādes vest baznicā.

# 1339.00
Neaugat, sīki kārkli,
Kūmu ceļa maliņāi:
Grib kūmiņas daiļi braukt,
Grozit savus kumeliņus.

# 1339.01
Neaugat, sīki kārkli,
Kūmu ceļa maliņā:
Čakli brauca kūmenieki,
Šķerstis gāja kumeliņi.

# 1339.02
Neaugati, sīki koki,
Lielai ceļa malinā:
Čakli jāja kūmenieki,
Škērsam teka kumelini.

# 1339.03
Neaudziet, līki kārkli,
Kūmu ceļa maliņā:
Stalti brauca kūmenieki,
Stalti tek kumeliņi.

# 1339.04
Sīki kārkļi saauguši
Kūmu ceļa maliņā;
Riņķī griežu kumeliņu,
Līdz kārkliņus nomīdija.

# 1339.05
Es vēleju ābolam
Neaugt ceļa maliņā:
Rudenī brūti vešu,
Izmīs mani kumeliņi.

2.1.1.5.4. Ģērbj un tīsta pādi, un ved pie kristības. ( 1340 - 1357)

# 1340.00
Celies, pādite, actiņu mazgāt;
Dieviņš ienesa skaidr' ūdentiņu,
Mīļa Māra ienesa zeltitu dvieli.

# 1340.01
Celies, pādite, aciņas mazgāt;
Mīļa Māra ienesa skaidru ūdentiņu,
Dieva dēls ienesa zeltitu dvēli.

# 1340.02
Celies, pādite, actiņu mazgāt;
Māriņa ienesa skaidr' ūdentiņu,
Zeltits dvielis actiņu slaucit.

# 1341.00
Šuj, māmiņa, man krekliņu
Deviņām vīlitēm;
Devitā vīlitē
Liec man gudru padomiņu.

# 1342.00
Sadomnice, sagādnice
Mana veca māmuliņa:
Man krekliņu pašuvusi
No deviņi gabaliņi.

# 1342.01
Domataja, gādataja
Mana veca māmuliņa:
Man pūriņu sagādaja
Deviņiem gabaliem.

# 1343.00
Pirmajam bērniņam
Rakstidama kreklu šuvu;
Jau otram, jau trešam
I vīlēt nevīleju.

# 1343.01
Pirmajami bērniņami
Slēžu kreklu šūdinaju;
Otrajam, trešajam
Ogļu maišels mugurāi.

# 1344.00
Krusta tēvs, krusta māte,
Nesiet mani pie krustiņa!
Man' gribeja tēvs, māmiņa
Bez vārdiņa audzināt.

# 1344.01
Krusta tēvs, krusta māte,
Vediet mani pie krustiņa!
Gribej' mani tēvs, māmiņa
Bez vārdiņa audzināt.

# 1344.02
Krusta tēvs, krusta māte,
Vediet mani pie krustiņa!
Gribej' mani tēvs, māmiņa
Bez krustiņa audzināt.

# 1344.03
Krusta tēvi, krusta mātes,
Man vārdiņu meklejiet!
Man' gribeja tēvs, māmiņa
Bez vārdiņa audzināt.

# 1344.04
Krista tēvs, krista tēvs,
Nesiet mani pie kristibas!
Man nav tēvs māmuliņa,
Bez vārdiņa audzinaja.

# 1345.00
Tēva dēļ, mātes dēļ
Bez vārdiņa dzīvotum;
Krusta tēvs, krusta māte
Par naudiņu vārdu pirka.

# 1345.01
Man gribeja tēvs, māmiņa
Bez vārdiņa paturēt;
Krusta tēvs, krusta māte
Ar naudiņu vārdu pirka.

# 1345.02
Par to tēvu, māmuliņu
Bez vārdiņa es uzaugtu;
Krusta tēvs, krusta māte
Ar naudiņu vārdu pirka.

# 1345.03
Aiz ta tēva, aiz māmiņas
Es izaugu bez vārdiņa;
Krustu tēvs, krustu māte
Ar naudiņu vārdu pirka.

# 1346.00
Krusta māt', krusta māt',
Izcel mani saulitē;
Dievs man dos lielai augt,
Es tev ogu palasišu.

# 1347.00
Gana man māte mīļa,
Vēl jo mīļa krusta māte:
Ta pie krusta patureja,
Ta vadija tautiņās.

# 1348.00
Krusta mātei piedereja
Ar pāditi līdzā iet;
Kur atrada ievu ziedus,
Aptureja kumeliņu,
Appuškoja sav' pāditi
Ar ieviņas ziediņiem.

# 1349.00
Dod', māmiņa, villainiti,
Kur pāditi man ietīt;
Kūtris manis kumeliņis,
Nevar rikšus tecināt.

# 1350.00
Ai, lūdzama vēja māte,
Valdi savas kalponites,
Man janese baznicā
Maza, maza dvēselite.

# 1351.00
Sniedziņš sniga, puteneja,
Es ar pādi baznicā.
Ļaudim greznu drānu žēl,
Man žēl pādes dvēselites.

# 1351.01
Lai snieg sniegus, lai līst lietus,
Es ar pādi baznicā.
Citiem savu drānu žēli,
Man žēl mazas dvēselites.

# 1351.02
Svētu rītu lietus lija,
Man jaiet baznicā;
Citiem dārgu drānu žēli,
Man žēl manas dvēselites.

# 1352.00
Kur manis sudraba ormanitis?
Es pati zeltita nesejiņa.

# 1353.00
Kalabade svētu rītu
Pulkiem jāja bāleliņi?
Viena maza dvēselite
Apakš baltas villainites.

# 1353.01
Neba lielas lietas dēļ
Pulciņš jāja bāleliņu:
Sīka maza dvēselite
Baltajos nēzdaugos.

# 1353.02
Neba kādas lustes dēļ
Šodien braucu baznicā:
Maza, draga dvēselite
Baltajā nēzdogā.

# 1353.03
Ne nu lielas lietas dēļ
Šodien pieci, seši gāja:
Viena maza dvēselite
Zem baltās villainites.

# 1353.04
Pulkiem gāj' sveši ļauds,
Ko tie ved', ko neved'?
Viena maza dvēseliņ'
Apakš balt' villaniņ'.

# 1354.00
Teci rikšus, kumeliņu,
Auksts vējinis gauži pūš;
Apakš raibas villainites
Maza, maza dvēselite.

# 1355.00
Ai, pādite, sīka maza,
Ieteceja eglienā;
Iznes mana bērza rīksti,
Kumeliņu drīzināt.

# 1356.00
Es pāditi vizinaju
Pa sklidenu ezariņu:
Izkrīt mana kūmu nauda,
Baznickunga kukulitis.

# 1357.00
Neraudies tu, celiņ,
Es tev būšu appuškot,
Es tev likšu vara naudu
Ar sarkanu dzīpariņu.

2.1.1.5.5. Māņi, bērnu kristījot. ( 1358 - 1362)

# 1358.00
Ko raudaji, man pādite,
Baznicā ienesot?
Vaj vārdiņis tev netika,
Vaj netika nesejiņa?
-Man vārdiņis gan patika,
Nepatika nesejiņa.

# 1358.01
Man pādite žēli raud,
Baznicā ienesot.
Vaj vārdinis tai netika,
Vaj netika nesataja?
Tai vārdinis gan patika,
Nesataja nepatika:
Nesatajai melni pupi,
Sapelejis sudrabinis.

# 1358.02
Ko šņuksteji tu, pādite,
Cisiņāse guledama?
Vaj vārdiņis tev netika,
Vaj netika nesejiņa?
Man vārdiņis gan patika,
Nesejiņa nepatika,
Nesejiņa nepatika,
Tai bij melnas villainites.

# 1358.03
Ko, pādite, tu čuksteji,
Kājgalī guledami?
Vaj vārdiņš tev netika,
Vaj netika nesejiņis?
Man vārdiņis gan patika,
Nesejiņis nepatika.

# 1358.04
Ko, pādite, nopūties
Uz manāmi rociņām?
Vaj vārdiņis nepatika,
Vaj es pati nesataja?

# 1358.05
Grūti pūta mana pāde
Man rokāsi ieņemot.
Vaj vārdiņis tev netika,
Vaj netika nēsataja?
Ir vārdiņis tev patika,
Ir patika nēsataja.

# 1359.00
Trīs reizites māmuliņa
Mani gauži raudinaja:
Krustidama, atšķirdama,
Tautiņās vadidama.

# 1359.01
Trīs reizites māmuliņa
Mani gauži raudinaja:
Vienreiz vārda mekledama,
Otrreiz ciča nedodama;
Trešo reiz jo gaužak,
Tautiņās stādidama.

# 1360.00
Es pāditi turedama
Visu labu apcereju,
Lai ta auga skaidra meita,
Visa darba daritaja.

# 1360.01
Visas domas izdomaju,
Krusta bērnu turedama:
Lai aug mana krusta meita
Visu darbu daritaja.

# 1361.00
Krusta mātes vaine bij,
Ka pādite nestaigaja:
Kam kājiņas neatlaida,
No krustiņa atstādama.

# 1361.01
Krusta mātes vaina bija,
Ka es ātri nestaigaju:
Kam kājiņas neatsēja,
Kad ienesa istabā.

# 1362.00
Kas taku nomina upites lejā?
Liepiņa (Auseklis) nomina, vārdiņu smeļot;
Pāditē kausiņā nesdamis mājās.
Kur lika Liepiņa (Auseklis) ūdeņa kausu?
Pādiņu mazgaja, vārdiņu teicot.

2.1.1.5.6. Kūmas pārbrauc no baznīcas; mājenieki tos sagaida ar dziesmām. ( 1363 - 1380)

# 1363.00
Gaidi, gaidi, māmulite,
Pārbrauks tavi gaidamie:
Pārbrauks meita ar vārdiņu,
Ar visāmi kūmiņāmi.

# 1363.01
Ko, tētiņ, tu gaidiji,
Pie vārtiem stāvedams?
Gaidu sava mīļa bērna
Ar vārdiņu pārnākot.

# 1363.02
Ko tu gaidi, māmuliņa,
Pie vārtiem stāvedama?
Gaidu savu mīļu bērnu
No laulibas atbraucot.

# 1364.00
Kas tur nāca no baznicas?
Visi meži locijās.
Ta bērniņa vārdiņš nāca,
Ko šodien krustijām.

# 1364.01
Kas tur brauc no N...?
Visi meži līgojās.
NN brauc no ...,
Ko vakar salaulaja.

# 1364.02
Kas tur nāca, kas tur brauca?
Visi meži locijās.
Tās meitiņas zirgi nāca,
Ko šodieni vadijām.

# 1365.00
Tec, Andrej, atver vārtus,
Late braucu sētiņā;
Late braucu sētiņā
Ar savām kūmiņām.

# 1366.00
Kur, ļautiņi, jūs bijāt?
-Mēs bijām baznicā,
Krusta bērnu mekleties,
Preti krustu zvēreties.

# 1366.01
Kur, ļautiņi, jūs bijāt?
-Mēs bijām baznicā,
Vienu mazu dvēseliti
Pie krustiņa zvērejām.

# 1367.00
Kur, ļautiņi, jūs bijāt?
Kur šodien staigajāt?
-Bijām Māras baznicā,
Pādim vārdu meklejām.

# 1367.01
Kur bijāte jūs, tautiņas?
Kur šodiene braukajāt?
Šodien biju baznicā,
Vienu pāru laulajot.

# 1367.02
Ku' bijāt jūs ļautiņi?
Ku' celiņu staigajāt?
Bijām Mārjas baznicē
Dvēseliti pamielot.

# 1368.00
Kur, kūmiņas, braukajati
Nosvīdušis kumeliņis?
-Braukajami baznicā,
Pādei vārda mekledami.
Dabujami pādei vārdu
Cienigtēva grāmatāi,
Cienigtēva grāmatāi
Devitāi nodaļā,
Devitāi nodaļā
Desmitāi lapiņā.

# 1368.01
Kur, kūmiņas, jādijāt
Nosvīdušus kumeliņus?
-Bijām Dieva baznicā,
Pādei vārdu meklejām.
Atradāmi pādei vārdu
Baznickunga grāmatā
Devitāi lapiņā
Desmitāi pantiņā.

# 1368.02
Visu dienu mēs jādej',
Pādē vārdu mekledam';
Tur atrade pādē vārdu
Baznickunga grāmatā.

# 1368.03
Trīs dieninas es staigaju,
Pādei vārda mekledama;
Pādei vārdu es dabuju
Baznickunga grāmatā,
Baznickunga grāmatā
Devitāja lapinā.

# 1368.04
Priekš saulites,priekš gaismiņas
Dieviņš jūdza kumeliņus:-
Pāde vārdu dabujuse
Baznickunga grāmatāi.

# 1369.00
Šorīt muti nomazgaju
Rakstitāja glāzinā:
Šorīt pādei vārdu jēmu
Rakstitāja grāmatā.

# 1369.01
Šorīt muti nomazgaju
Rakstitāi glāziņāi:
Pāde vārdu dabujuse
Rakstitāi grāmatāi.

# 1369.02
Es mutiti nomazgaju
Rakstitāju glāzitē:
Šodien pādi pakrustija
Rakstitāju grāmatā.

# 1369.03
Šorīt acis nomazgaju
Rakstitā glāzitē:
Nu ielika par pāditi
Rakstitā grāmatā.

# 1369.04
Šorīt muti nomazgaju
Rakstitā glāzitē:
Lai atjāja tautu dēls,
Garu ceļu rakstidams.

# 1369.05
Šorīt muti nomazgaju
Rakstitē glāziņē:
Lai tek tautu kumeliņi,
Garju ceļu rakstidami.

# 1369.06
Šorīt muti nomazgaju
Rakstitā glāziņā:
Man atjāja tautu dēls,
Garu ceļu rakstidams.

# 1370.00
Man' šodien māmuliņa
Bez vārdiņa izstelleja;
Gan mēs tāļu staigajām,
Kamēr vārdu dabujām.

# 1371.00
Krieveniņu, Leiteniņu
Iemetām ūdenī,
Savu baltu bāleniņu
Iecēlām laiviņā.

# 1371.01
Krievaniņus, Leitaniņus
Sametam Daugavā,
Savus baltus brāleliņus
Jemam ziedu laiviņā.

# 1372.00
Kur kūmiņas kavejās
Ka tik drīz nepārbrauc?
Aiz kalniņa kavejās,
Pādei vārdu mekledamas.

# 1372.01
Kur kūmiņas kavejāsa,
Ka tās lēti nepārbrauca?
Aiz kalniņa kavejāsa,
Pādei vārdu dalijāsa.

# 1372.02
Ko, kūmiņas, jūs dalāt
Aiz kalniņa lejiņā?
-Mēs dalām pādes vārdu,
Vien' otrai nedodamas.

# 1372.03
Ko kūmiņas jūs daļoti
Aiz kalniņu lejiņā?
-Dalijāmi pādes vārdu,
Viens otram nedodami.

# 1372.04
Ko, kūmiņas, darijate
Aiz kalniņa leijņā?
-Pādes vārdu dalijam,
Cit' citai nedodamas.

# 1372.05
Ko, kūmiņas, darijat
Aiz kalniņa sastājuši?
-Mēs pāditi dalijam,
Cits citam nedodamis.

# 1372.06
Ko, kūmiņas, strīdaities
Aiz kalniņa lejiņā?
Ej, Priciti, ņem' pāditi,
Māte tev pavēleja.

# 1373.00
Kūmas pādi dalijās
Aiz kalniņa lejiņā;
Līdz kūmiņas naudu skaita,
Man pādite kamanās.

# 1374.00
Saņemiet Kaču kūmu,
Miķeliti krustdēliņu!
-Kača kūma piedzēruse,
Miķeliti izmetuse.

# 1375.00
Anna kūma piedzēruse,
Izsvieduse pādeniņu;
Izsvieduse pādeniņu,
Pārnes melnu jēra ādu.

# 1376.00
Līze kūma piedzēruse,
Izmetuse krusta bērnu;
Tec laukā tu, Līzite,
Aiz vārtiem krusta bērns.

# 1377.00
Sēd kūmiņas noskumušas,
Vaj būs pāde izkrituse?
Ja būs pāde izkrituse,
Taps kūmiņas metinatas,
Taps kūmiņas metinatas
Ar veciem dālderiem.

# 1377.01
Kūmas sēd noskumušas,
Vaj būs pāde izkrituse,
Vaj būs pāde izkrituse
No kažoka piedurknites,
No kažoka piedurknites
Pa mēsliem tecedama?

# 1377.02
Nesejejšas vaiņa beja,
Koumas sād noskumuši:
Pate šļompa piedzāruse,
Ceļā bārnu izmatuse.

# 1378.00
Ko, komiņi, darisim?
Lapsa pādi aiznesuse.
Sametam pa grašam,
Pirksim pēdu dzinejiņu.

# 1378.01
Ko, kūmiņas, darisim?
Lapsa pādi pazaguse;
Lapsa pādi pazaguse,
Būs kūmām meteklibas.

# 1378.02
Ko, kūmiņas, darisim?
Lapsa pādi pazaguse.
Metisime simtu mārku,
Vadosim mūs' pāditi.

# 1378.03
Metat, kūmas, pa grašami,
Vadojati sev' pāditi!
Lapsa pādi nozagusi,
Ienesusi eglienā.

# 1378.04
Eit', kūmiņas, eit', kūmiņas,
Būs jums liela maksašana:
Lapsa bērnu paslēpusi
Zem slotiņas žagariņa.

# 1378.05
Kūmas, kūmas, meklejiet,
Lapsa pādi pazaguse.
Ta nebija lauka lapsa,
Ta bij veca māmulite.

# 1379.00
Šķērsu kūmas aizskrējušas,
Nesatika mācitaja;
Grīslajā ieskrējušas,
Grīslā bērnu nokrustija.

# 1379.01
Ko mēs, kūmas, darisim,
Mācitaja nidabujši?
Brauksim, kūmas, grīslajā,
Krustisami paši pādi.

# 1380.00
Aij, Andrejs, dižais kūma,
Manu pādi nosaldeja!
Vaj rocinu tev nebija
Kumelinu budināt?

2.1.1.5.7. Saņem un apkopj kūmu zirgus. ( 1381 - 1388)

# 1381.00
Kurš kūmu kumelis pa priekšu skrēja,
Tam teku papriekši auziņas bērti.

# 1381.01
Kurš kūmu kumeļis pa priekšu rikšoja,
Tam došu papriekšu vētitas auzas.

# 1381.02
Kurš kūmas kumelinis pa priekšu teceja,
Tam būs dabot vētitas auzas.

# 1381.03
Kuras kūmas kumeliņis pa priekšu skrēja?
Dravnieka kumelinis papriekšu skrēja.
Tam došu auziņas pavētidamis,
Tam došu ābola palasidamis.

# 1381.04
Kurš kūmas kumeliņš pa priekšu teceja?
Jāniša kumeliņis pa priekšu teceja;
Tam došu no priekšas vētitas auzas.

# 1381.05
Kurš kūmas kumeļš pa priekšu rīdā?
Andreja kumeļš pa priekšu rīdā;
Tam teku papriekšu auziņu dot.

# 1382.00
Visu dienu Jēkabs pa priekšu brauca,
Griezdams pāditi savā vārdā.

# 1383.00
Kuras kūmas kumeliņš
Ar kājiņu krustu meta?
Tās kūmiņas kumeliņš,
Ka vārdā ielikām.

# 1384.00
Kas celiņu norakstija
Sīkajām pēdiņām?
Ta Andreja kumeliņi,
Ko šodien kristijām.

# 1384.01
Domajām, gudrojām,
Kas celiņu norakstijis:
Ta dēliņa kumeliņi,
Ko šodien kristijām.

# 1384.02
Kas to ceļu norakstija
Līdz Klupmaņu baznicai?
Jānis ceļu norakstija
Ar saviem sulaiņiem.

# 1384.03
Kas to ceļu norakstija
Līdz tai Bauskas baznicaji?
Kumeliņis norakstija,
Pādei vārdu meklejot.

# 1384.04
Kas to ceļu izrakstija
Smalkajiem rakstiņiem?
Kāzinieku kumeliņi
Kaustitām kājiņām.

# 1384.05
Kas celiņu izrakstija?
Sīkajiem rakstiņiem?
Ta bāliņa kumeliņš,
Ko šodien glabajām.

# 1384.06
Kas celiņu norakstija
Līdz kapsētas vārtiņiem?
Sirmi, bēri kumeliņi
Ar kaltām kājiņām.

# 1385.00
Kam tie bēri kumeliņi
Pa aploku spēlejās?
Ta Andreja kumeliņi,
Ko šodien kristijām.

# 1385.01
Pieci bēri kumeliņi
Pa aploku spēlejās;
Visi pieci piedereja
Mazijam bāliņam.

# 1385.02
Pieci bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda:
Visi pieci piedereja
Jaunajam bāliņam.

# 1385.03
Kam tie sirmi kumeliņi
Pa aploku spēlejās?
Tie bāliņa (tētiņa) kumeliņi,
Ko vakar glabajām.

# 1385.04
Kam tie sirmi, kam tie bēri
Pa aploku riņķi grieza?
Tie tētiņa kumeliņi,
Ko vakar (šodien) glabajām.

# 1385.05
Ko tie bēra kumeliņi
Aplokē riņķi grieza?
Tie bij dēla kumeliņi,
Māti vest kalniņē.

# 1386.00
Kam tie tādi gani gana
Liela ceļa maliņā?
Tās Grietiņas gani gana,
Kur' šodien kristijām.

# 1387.00
Kas dūņas sajauca upites malā?
Kūmiņu kumeļi, dzert gribedami;
Cērt vienu, cērt otru [kāju], lec dūņas gaisā.

# 1388.00
Ik pie pelces piebraucot,
Kumeliņis krustu meta,
Kumeliņis krustu meta
Ar pakaļas kājiņām.

2.1.1.5.8. Nes pādi istabā un teic vārdu; - griež riņķī; - noliek bērnu gultā; - dod mātei dāvanu. ( 1389 - 1414)

# 1389.00
Attaisiet duris, logus,
Laidiet pādi istabā!

# 1390.00
Dievs gāja papriekšu kūmāmi namā,
Māriņa rotaja no pakalenes.

# 1391.00
Līdz gāju namā, līdz sāku runāt:
Lai mana pādite pusgada staigā,
Pusgada staigā, pa gadu runā.

# 1391.01
Drīz gāju namā, drīz istabā;
Pus plāna namā, pus istabā:
Lai mana pādite pusgada staigā,
Pusgada staigā, līdz gadam runā.

# 1391.02
Kūmām iedama par sliegsni lēcu;
Drīz lēcu namā drīz istabā:
Lai mana pādite priekš gada staigā,
Priekš gada staigā, priekš gada runā,
Priekš gada māmiņai skaidiņas lasa.

# 1391.03
Drīz lēcu namā, drīz istabā:
Lai mana pādite pusgada staigā,
Pusgada staigā, pusgada runa,
Pusgada mātei skaidiņas lasa.

# 1391.04
Drīz teku namā, drīz istabā:
Lai mana pādite drīz tek kājām.

# 1392.00
Velk' ozolu istabā
Ar visiem zariņiem;
Lienu tēva istabā
Ar visiem krusttēviem.

# 1392.01
Velku bērzu sētiņā
Ar visiem zariņiem;
Eimu tautu istabā
Ar visiem brālišiem.

# 1392.02
Vilku bērzu istabā
Ar visiem žagariem;
Iešu sērsti bāliņos
Ar visiem dieveriem.

# 1393.00
Grieziet ceļu, grieziet ceļu
Mazajam Jānišam!
Jānits nāca istabā,
Liela vārda dabujies.

# 1394.00
Neteikšu, neteikšu, kas lellei vārdā!
Šis vārdā, tas vārdā,- Miķelitis vārdā.

# 1395.00
Neteikšu namā pādiņas vārdu;
Istabā tur teikšu šūpoļa vietā.

# 1395.01
Namā neteikšu pādites vārdu,
Teikšu, teikšu istabā šūpuļa vietā.

# 1395.02
Ciem' bērni vaiceja, kas lellei vārds.
Namēju neteikšu lelliņa vārdu,
Istabē, tur teikšu šūpoļa vietē.

# 1395.03
Namāja neteikšu pādemi vārda,
Istabā pateikšu šūpuļa vietā.-
Lelliņu aiznesa, Jāniti pārnesa.

# 1395.04
Citi bērni vaicaja, kas pādei vārdā.
Neteikšu namā, teikšu istabā,
Istabā, tur teikšu šūpoļa vietā.-
Pāditi aizveda, Jāniti pārveda.

# 1396.00
Maksajiet man, bērniņi,
Tad es teikšu lelles vārdu;
Es negribu lielas maksas:
Krēslu vien paceļam.

# 1397.00
Cit' bērni vaicaja, kas lelles vārda.
Ja sola šūpot, tad teikšu vārdu.

# 1397.01
Cit(i) bērni vaicā(ja), kas lellei vārda.
Ja sola šūpot, tad teikšu vārdu.-
Lelliti aiznesu, Jāniti pārnesu.

# 1398.00
Citi bērni vaicaja, kas lellei vārdā.
Lelliti aizvedu, Jāniti (Ieviņu) pārvedu.

# 1399.00
Drīz eimu namāi, drīz istabāi,
Drīz savai pāditei vārdinu teikšu.-
Lelliti nonesa, NN pānesa.

# 1399.01
Drīz iešu laukā, drīz istabinā,
Drīz pādes vārdinu pagodinašu.-
Iznesu lelliti, pārnesu Grietinu.

# 1399.02
Drīz eimu laukā, drīz istabā.
Citi ļaudis vaicaja, kā lellei vārds.
Lelliti iznesu. Mārtiņu pārnesu.

# 1400.00
Lelliti aiznesa, Jāniti atnesa;
Lelliti atstāje baznicā,
Jāniti atnesa sētiņā.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv