1. Par dziesmām un dziedāšanu. ( 1 - 1052)
1.5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos. ( 980 - 1052)
# 1001.00
Kad es dziedu, koši dziedu,
Kad es raudu, žēli raudu:
Priekš tautiņu koši dziedu,
Pēc māmiņas žēli raudu,
Pēc māmiņas žēli raudu,
Šūpotajas, lolotajas.
# 1002.00
Kādu dziesmu dziedasim,
Launadziņu paēduši?
Dziedasim mātes dziesmu
Par launaga devumiņu.
# 1003.00
Kas guleja Jāņu nakti,
Lai guļ visu vasariņu;
Kas dziedaja Jāņu nakti,
Lai dzied visu vasariņu.
# 1003.01
Kas guleja Jāņa nakti
Lai guļ visu vasariņu;
Es līgoju Jāņa nakti,
Līgoš' visu vasariņu.
# 1004.00
Kas tie man's lab's dziesams,
Tās divreiz pārcalē;
Kas tie tād's šņips šņaps,
Tos atdev' Līželem [Līželei].
# 1005.00
Kas tur dzied? Nabags dzied,
Visi Rigas nami skan.
Bagats raud, meži skan:
Nauda moca dvēseliti.
# 1006.00
Ko dziedašu, neskaneja,
Nava lapu kociņos;
Tad dziedašu, tad skanēs,
Kad būs lapas kociņos.
# 1007.00
Krogā dzied bāleliņš
Ar vakara gājumiņu;
Stallī zviedz kumeliņš
Ar vakara ēdumiņu.
# 1008.00
Kur tu ņēmi to dziesmiņu,
Kas actiņas slapinaja?
Kur dzirdeji to vārdiņu,
Kas tik žēli sirdī skan?
To vārdiņu izdzirdeju
Viņpus upes tautiņās;
Kā pērlites tos savēru
Savā dziesmu kamolā.
# 1009.00
Kura meita rītā dzied,
Ta dziedaja lustes dēļ;
Kura vēlu vakarā,
Ta dzied vīra gribedama.
# 1009.01
Kura meita ruden' dzied,
Ta dzied vīra gribedama:
Kura dzied pavasari,
Ta dzied laiku kavedama.
# 1009.02
Citas meitas ruden' dzied,
Citas dzied pavasari.
Kura meita ruden' dzied,
Ta dzied vīra gribedama.
# 1010.00
Labak dziedu kājaudama,
Ne kā galvu sukadama;
Labak mani tautas rāja,
Ne kā savi bāleliņi.
# 1011.00
Labak dziedu kāj's audama,
Ne kā galvu sukajot:
Kājas āvu ikdieniņas,
Galvu reti izsukaju.
# 1012.00
Lai es gāju, kur iedama,
Dziedadama vien staigaju:
Ja tie manis neredzeja,
Lai minēt piemineja.
# 1013.00
Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vaiņadziņu;
Dziedadamas tautas veda
Vainadziņa vijejiņu.
# 1013.01
Upe nesa līgodama
Baltu linu ērkuliti;
Tautas veda dziedadamas
Baltu linu vērpejiņu.
# 1014.00
Man sastiga kumeliņš
Laucenieku griķajā;
Tur palika rakstits pūrs,
Tur i dziesmu vācelite.
# 1015.00
Maza maza meitenite
Tek pa ceļu dziedadama,-
Skaista balta vilnainite,
Sarkans rožu vaiņadziņš.
# 1022.00
Nedomaju, necereju
Tā kalnā gavilēt;
Vaj vējiņis man atpūta,
Vaj ūdenis atlīgoja?
Tautu dēla kumeliņis
Kā ūdenis atlīgoja.
# 1022.01
Nedomaju, necereju
Šī kalnā gavilēt;
Vaj te mani vējš atpūta,
Vaj ūdenis atlīgoja?
Ne te mani vējš atpūta,
Ne ūdenis atlīgoja:
Tautu dēla mīļi vārdi,
Brāļa bēri kumeliņi.
# 1023.00
Nesagrib man dziedāt,
Nesagrib gavilēt:
Man' māmiņa pavēleja
Vecam tautu dēliņam.
# 1024.00
Nīde mani sila dzērve,
Nīde lauka cielaviņa;
Mūsu pašu ciema meitas
Vislielās nīdetajas.
Nīdat, nīdat jūs, māsiņas,
Gan jūs mani iznīdēs.
Ka jūs mani iznīdēs,
Citas tādas nedabūs:
Nebūs tāda dziedataja,
Nebūs tāda runataja.
# 1025.00
Padzied manu bāleliņu,
Ar tām ciema meitiņām:
Lēna jauka valodiņa,
Ar kundziņu runajot.
# 1026.00
Preiļi dzied, preiļi dzied,-
Kas tos preiļus priecinaja?
Pelav' maize, kaņep' ciba,
Tas tos preiļus priecinaja.
# 1033.00
Ziņģē tēvs, daiņā māte,
Man vezdami līgaviņu;
Pats prieciņa nevareju,
Kaņepēs tupedams.
# 1033.01
Dzied māmiņa, svilpo tēvs,
Man nesdami līgaviņu;
Pats tupeju kaņepēs,
Aiz smiekliem nevareju.
# 1033.02
Ziņģē tēvs, danco māte,-
Dēlam veda līgaviņu;
Gan jūs abi dancosiet
Smalkā priežu siliņā.
# 1033.03
Svilpo tēvs, daiņo māte,
Man vezdami ļaudeviņu;
Es aiz prieka nevareju,
Maliņāi stāvedams.
# 1034.00
Skaisti dzied, alu dzēra
Mazajā ciemiņā;
Vidū iet nedrīksteju,
Tur aug mana līgaviņa.
# 1034.01
Dūmi kūp, alu dara
Mazajā ciemiņa;
Aizietum,- kauna lieta,
Tur aug mana ļaudaveņa.
# 1035.00
Skaisti dzied lakstigala
Liepas zara galiņā;
Tā dziedaju dēlu māte
Meitu mātes istabā.
# 1036.00
Skaisti, skaisti zīle dzied
Staļļa spāres galiņā;
Skaisti dzied tautu meita,
Man bāliņa gaididama.
# 1037.00
Svilpe viena Leišu irbe
Aiz Daugavas siliņā;
Ta nebija Leišu irbe,
Ta bij Leišu dzeltainite.
# 1038.00
Tāļu, tāļu gavileja
Manis linu arajiņis.
Kad aiziešu, tur es būšu
Gar' audekļa audejiņa.
# 1039.00
Tautas manim laimi vēl,
Kad es laba dziedataja;
Vēliet, ļaudis, tam laimiņu,
Kas jums pūru piedarija.
# 1040.00
Trallāt tralli jaunas meitas.
Ka tās tralli, ka netrall'?
Vaj tās tralli manis paša,
Vaj ta mana kumeliņa?
Ne tās tralli manis paša,
Ne ta mana kumeliņa:
Pašas gan trallinaja,
Īsa laika gribedamas.
# 1041.00
Tu, māsiņ, muižas meita,
Tu staigaji raudadama:
Es, māsiņ, mājas meita,
Es staigaju dziedadama.
# 1042.00
Uz kalniņa stāvedama,
Rīta dziesmu nodziedaju;
Noskanēt noskaneja
Par birzēm, klajumiem.
# 1043.00
Vai, dieniņa, man' dieniņa,
Tu atnāci nezinama!
Vakar koši gavileju,
Šodien veda smiltienā.
# 1043.01
Ak tu mana mūža diena,
Tu atnāci nezinot!
Vakar jauki gavileju,-
Šodien smilkšu kalniņē.
# 1043.02
Dieniņ, manu ļaun' dieniņu,
Tu atgāji nezinot!
Vakar koši gavileju,
Šodien veda smilktienāi.
# 1044.00
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Ši bēdiga vasariņa!
Nedziedaja govu gani,
Ne araji, ecetaji.
# 1044.01
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Ši bēdiga vasariņa!
Ni dzied gani ganidami,
Ni araji ecedami.
# 1044.02
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Cik bēdiga ši vasara!
Nedzied gani, ne araji,
Nejāj puiši pieguļāi.
# 1045.00
Viena pati man dziesmiņa,
I ta pati salāpita:
Visapkārt zelts, sudrabs,
Vidā saule vizinaja.
# 1046.00
Visapkārti ievu ziedi,
Vidū balta ābelit';
Visapkārt meitas dzied,
Vidū meitu māmulite.
# 1046.01
Visapkārti lietus gaisi,
Vidū saule ritinaja;
Visapkārti meitas dzied,
Vidū meitu māmuliņa.
# 1047.00
Visas dziesmas izdziedaju,
Brāļa govis ganidama;
Eita, govis, laidarā,
Man atjāja precenieki.
# 1048.00
Visas dziesmas izdziedatas,
Tēva dziesma nedziedata;
Tad dziedašu tēva dziesmu,
Kad uzkāpšu kumeļā.
# 1048.01
Visas dziesmas izdziedatas,
Tēva dziesma nedziedata;
Kad kāpišu kumeļā,
Tad dziedašu tēva dziesmu.
# 1048.02
Visas dziesmas izdziedatas,
Tēva dziesma nedziedata;
Kad es kāpšu ozolā,
Tad dziedašu tēva dziesmu.
# 1048.03
Visas dziesmas izdziedatas,
Mātes dziesma nedziedata;
Tad dziedašu mātes dziesmu,
Kad es iešu tautiņās.
# 1048.04
Šo dziesmiņu, to dziesmiņu,
Es pa tiesu nodziedaju;
Viena bija tēva dziesma,
Otra bija māmuliņas.
Mātes dziesmu tad dziedaju,
Kad es gāju cūkganos;
Tēva dziesmu tad dziedašu,
Kad uzkāpšu kumeļā.
# 1048.05
Visas dziesmas izdziedaju,
Tēva dziesmas nedziedaju.
Čira, čara - -
Ta bij mana tēva dziesma.
# 1048.06
Visas dziesmas izdziedatas,
Tēva dziesma nedziedata:
Zirgam sakas, samast' aukla,
Ragaviņas pakaļā.
# 1049.00
Visas dziesmas izdziedatas,
Ciema meitas izprecetas.
Ne nu manim jautru dziesmu,
Ne ar ciema zeltenišu.
# 1050.00
Visas manas greznas dziesmas
Vītolāi sakāpušas,
Sāk vītolis grozities
Ar visām dziesmiņām.
# 1050.01
Visas manas dailas dziesmas
Ozoliņa galotnē;
Vējiņš lieca ozoliņu,
Atskan manas dailas dziesmas.
# 1050.02
Visas manas dailas dziesmas
Vītolāi sateceja;
Sāk vītolis grozitiesi,
Ir es līdzi līgojos.
# 1050.03
Visas manas graznas dziesmas
Vītolā salēkušas;
Māk vītolis grozities,
Māk zariņi locities.
# 1050.04
Visas manas graznas dziesmas
Vītolā salēkušas;
Sāk vītols locities,
Birst dziesmiņas skanedamas.
# 1050.05
Visas manas skaistas dziesmas
Pār kalniņu pārteceja,
Pār kalniņu pārtecēja
Lielajā vītolā;
Cik vītols locijās,
Tik zariņi vīvanaja.
# 1050.06
Visas manas skaistas dziesmas
Sateceja vītolā;
Sāk vītols locities,
Sāk zariņi vīvināt.
# 1050.07
Visas manas skaistas dziesmas
Vītolā(i) sateceja;
Sāk vītols locities,
Sāk zariņi vīvināt.
# 1050.08
Visas manas skaistas dziesmas
Vītolāi sabēgušas;
Sāk vītolis locities,
Sāk tās visas līgoties.
# 1050.09
Visas manas smukas dziesmas
Vītolāi sakāpušas;
Kad es vienu kustinaju,
Visas līdzi līgojās.
# 1052.00
Citas meitas pūru dara,
Es klausiju bāleliņu,
Es klausiju bāleliņu,
Dziedadama, raudadama.
2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā. ( 1053 - 2043)
2.1.1.1. Grūtniecība. ( 1053 - 1070)
2.1.1.1.1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgavu. ( 1053 - 1057)
# 1053.00
Vaicajiet jūs, māsiņas,
Ko raud mana līgaviņa;
Es vaicaju gana mīļi,
Viņa manim nesacija.
# 1053.01
Mana jauna līgaviņa
Raudadama vien staigaja.
Vaicajat jūs, māsiņas,
Ko raud mana līgaviņa;
Es vaicaju gana mīļi,
Viņa man nesacija.
"Ko es, nelga, tev sacišu,
Tu pats mani rūdinaji."
# 1053.02
Ejiet, sievas, vaicajiet,
Kas kait manai līgavai;
Es vaicaju gan ar mīļi,
Ne vārdiņa nesacija.
# 1054.00
Paraugos, pasmejos
Uz tās savas līgaviņas:
Nava vairs tik lustiga,
Kā atvedu pērruden;
Neziež vairs vaigu gali,
Kā ziedeja bāliņos.
# 1054.01
Paraugos, pasmejos
Uz savu jaunu līgaviņu:
Nezied vairak tie ziediņi,
Kas ziedeja pēr(n) vasar'.
# 1054.02
Smiekliņos pasmējos
Savai jaunai līgavai;
Nezied vair sārti vaigi,
Kā ziedeja bāliņos.
# 1054.03
Smieties vien pasasmēju,
Līgavā raudzidams.
Kur, līgava, tie ziediņi,
Kas ziedeja bāliņos?
# 1055.00
Paldies Dievu Dieviņam,
Nu briediga vasariņa:
Briest man rudzi, briest man mieži,
Briest man jauna līgaviņa.
# 1055.01
Briest man mieži, briest man rudzi,
Briest man jauna līgaviņa;
Mieži, rudzi tā nebrieda,
Kā briest mana līgaviņa.
# 1055.02
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Man briediga vasariņa:
Piebriest mana līgaviņa
Kā ciemiņa pupu pākste.
# 1055.03
Es to savu līgaviņu
Ar pupām apbaroju:
Brieda zirņi, brieda pupas,
Brieda mana līgaviņa.
# 1055.04
Nāburgs savu ļaudaviņu
Ar pupām ēdinaja:
Lai briest viņa ļaudaviņa,
Kā pupiņa pākstitē.
# 1055.05
Kas to manu līgaviņu
Ar pupām pārbaroja?
Raud galviņu saņēmuse,
Vēderiņu braucidama.
# 1056.00
Prieki, prieki tēviņam,
Kad zaļoja rudzu lauks;
Vēl jo prieki dēliņam,
Kad svētita līgaviņa.
# 1056.01
Lustigs bija mans brālitis,
Kad apaļa līgaviņa;
Jo lustigs bāleliņš,
Kad viļņoja rudzu lauks.
# 1056.02
Luste, luste brālišam,
Kad viļņo rudzu lauks;
Jo lustigs bāleliņš,
Kad ražana līgaviņa.
# 1056.03
Luste manim liela luste,
Kad rudziši viļņus met;
Man pašam liela luste,
Ka man laba līgaviņa.
# 1057.00
Pūta mana līgaviņa,
Par pagalmu tecedama:
Vaj būs dēls, vaj būs meita
Krūzainiem matiņiem.
Ja būs dēls, raušu mucu,
Ja būs meita, tai pusmucu.
2.1.1.1.2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei. ( 1058 - 1070)
# 1058.00
Mīļa Māra dusmas tura
Uz jaunām sieviņām,
Kam tās gāja pliku galvu,
Ar basām kājiņām.
# 1059.00
Paldies saku māmiņai
Par to vieglu dvēseliti:
Nesēdejse uz akmeni
Grūtajāsi dieniņās.
# 1060.00
Es apvilku zīda svārkus
Līdz kājiņu galiņam,
Lai ļautiņi neredzeja
Māras mīļu dāvaniņu.
# 1060.01
Man apvilka mīļa Māra
Līdz zemiti zīda svārkus,
Lai ļautiņi neredzeja
Māras dotas dāvaniņas.
# 1060.02
Velc, kūmiņa, brūnus svārkus
Līdz papēžu galiņam,
Lai ļautiņi neredzeja
Māras dotu dāvaniņu.
# 1060.03
Velcies, mana līgaviņa,
Līdz zemiti brūnus svārkus,
Lai ļautiņi neredzeja,
Ko tev deva mīļa Māra.
# 1061.00
Manim bija raiba josta
Deviņiem ielokiem.
Kad paspruka devitā,
Tad uz pirti: vai, vai, vai!
# 1062.00
Es saciju tautiešam,
Lai mērc miežus ūdenī:
Jau jostiņu es palaidu
Devitā rakstiņā.
# 1062.01
Es tev saku, tautas dēls,
Mērc tu miežus ūdenī:
Mans āķitis āķejās
Devitā ēzitī.
# 1062.02
Es tev saku, tautu dēls,
Mērc tu miežus dīķitī:
Jūlit' savu jostu laida
Devitā ķēditē.
Kad ta laistu desmitā,
Tad vairs laika tev nebūs.
# 1062.03
Noiedami, bāleniņi,
Mātei ziņu nonesiet:
Jau māsiņa jost' atlaida
Devitā rakstiņā.
# 1063.00
Sāp sirsniņa, sāp galviņa,
Nevienam nesaciju;
Kad sāpeja vēderiņš,
Tad saciju tautiešam:
Lai mērc miežus ūdenī,
Lai met vepri aizgaldā.
# 1064.00
Vai mana, vai mana,
Viss kust, viss kust!
Kust mana nabina,
Kust vēderinis.
# 1065.00
Vai, manu lielu prieku,
Ko es daudzi priecajos!
Pērn bij kāzas- trai rai rai!
Šogad pirtī- vai vai vai!
# 1065.01
Šogad kāzas tralala!
Citgad pirtī - vai vai vai!
# 1066.00
Zīlit' skrēja upes malu
Ar mazo grāmatiņu:
Māmiņai vēsti nesa,
Ka es ļoti nevesela.
# 1066.01
Ar balodi ziņu sūtu
Tālajaje māsiņai:
Dziļi dubļi, stīvi zirgi,
Piekusuši arajiņi.
# 1067.00
Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Brauc pakaļ māmiņai!
Nežēlo zirga sava,
Žēlo manu augumiņu.
# 1068.00
Jūdz, tautieti, bēru zirgu,
Brauc pie manas māmuļites,
Lai redz mana māmuļite,
Vaj es mirstu, vaj dzīvoju.
# 1068.01
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauc pēc manas māmuliņas!
Lai es mirstu, lai dzīvoju,
Lai redz mana māmuliņa.
# 1069.00
Sūtij' ziņu Māriņai,
Sūt' manai māmiņai;
Nāc, Māriņ, tu papriekšu,
Ne kā mana māmulite.
# 1069.01
Devu ziņu Laimiņai!
Devu ziņu māmiņai;
Papriekš Laima steigusies,
Kā vēl mana māmuļiņa.
# 1070.00
Veca māt', veca māt',
Važosim ciemīņā;
Nu nevaidi salti laiki,
Nu nečīkst kamaniņas.
# 1070.01
Veca māt', veca māt',
Kad brauksim baznicā?
Šodien ir silta diena,
Nu nečīkst ragutiņas.
2.1.1.2. Radības. ( 1071 - 1256)
2.1.1.2.1. Allažin jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirtstaks un pirts jeb dzemdēšanas vieta. ( 1071 - 1084)
# 1071.00
Vainaciņu valkadama,
Par Laimiņu nebēdaju;
Kad noņēma vainaciņu,
Lūdzu Laimes raudadama.
# 1072.00
Jauni puiši, jaunas meitas,
Mīļi Laimu lūdzaties;
Vecas sievas nebēdaja,
Tās ar Laimu sadereja.
# 1073.00
Jauni puiši, jaunas meitas
Tīrijiet ceļa malas:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.
# 1073.01
Protat kaunu, jaunas meitas,
Lokat kokus no celiņa:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.
# 1073.02
Paceļat, jaunas meitas,
No celiņa koku zarus;
Jās Dieviņš, brauks Laimiņa,
Pakriss Laimas kumeliņš.
# 1073.03
Jauna meita tu būdama,
Pacel koku celiņā:
Pakaļ tava Laime brauce,
Saklūp Laimes kumeliņš.
# 1073.04
Jaunas sievas, jaunas meitas,
Lasat kokus ceļmalēi:
Brauks Māriņa baznicāi,
Lai neklupa kumelinis.
# 1073.05
Jauni vīri, jaunas sievas,
Metiet kokus no celiņa,
Lai Māriņa nepinās,
Pie sievām traukdamās.
# 1073.06
Jauni puiši, jaunas meitas,
Grieziet ceļu, kur iedami:
Brauc Dieviņis, brauc Laimiņa,
Trūkstās Laimas kumeliņi.
# 1073.07
Jauni puiši, jaunas meitas,
Lasiet zarus no ceļiem:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Jāņa nakti līgojot.
# 1098.00
Kas Māriņu mīļi lūdza,
Tam Māriņa basa tek;
Kas Māriņu dzedri lūdza,
Auņ kājiņas domadama.
# 1098.01
Jaunas sievas, jaunas meitas,
Lūdzat mīļi mīļ' Māriņu.
Kas Māriņu mīļi lūdza,
Tur Māriņa basa tek;
Kas lūdz sīvi, kas lūdz dzedri,
Patapdama kājas aun.
# 1098.02
Meita Māru mīļi lūdza,
Tur Māriņa basa tek;
Lūdz laulata līgaviņa,
Tad Māriņa kājas aun.
# 1099.00
Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
Ir basām kājiņām;
Ausi kājas, kavesies,
Grūt' manam mūžiņam.
# 1099.01
Par meitiņu dzīvodama,
Par Laimiņu nebēdaju;
Kad noņēma vainadziņu,
Lūdzu Laimas raudadama:
Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
I basām kājiņām;
Aus' kājiņas, kavesies,
Grūt' manam mūdiņam.
# 1099.02
Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
I basām kājiņām;
Ausi kājas, ilgi būs,
Grūt' manam mūdiņam.
# 1099.03
Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
Ir basām kājiņām;
Ausi kājas atnākusi,-
Grūt' manam mūdiņam.
# 1099.04
Nāc, Laimiņa, kad es saucu,
Basajām kājiņām;
Ausi kājas, būsi ilgi,
Grūt' manā mūžiņā.
# 1099.05
Lai, Laimiņa, kad tu būsi,
Nāc basām kājiņām;
Aus' tu kājas, būs man ilgi
Grūt' manā mūžiņā.
# 1099.06
Nāc, Māriņ, kad es lūdzu,
Nāc basām kājiņām;
Aus' tu kājas, būs' tu ilgi,
Grūt' manai līgaviņai.
# 1100.00
Nelaimite kājas ava,
Dzīrās manim līdzi nākt;
Nāc, Laimiņ, tu man līdzi
Basajām kājiņām.
# 1101.01
Kur, Laimiņa, tu tecesi,
Liepu slotu padusē?
"Vakar viena mātes meita
Gauži lūdza raudadama".
# 1102.00
Kur Māriņa basa tek
Par ābeļu līdumiņu?
Pie jaunām sieviņām
Grūtajās dieniņās.
# 1103.00
Basa Laime pārteceja
Par ābeļu līdumiņu;
Es nevaru basa iet
Ne par sētas pagalmiņu.
# 1103.01
Mīļa Māra basa tek
Par ābola līdumiņ':
Es nevaru basa iet
Ne lopiņu laidarā.
# 1103.02
Nevar sievu basa iet
Ne līdz govu laidariņu;
Kā Māriņa basa tek
Caur ābeļu līdumiņu.
# 1104.00
Kur tu teci, mīļa Māra,
Zīda svārkus pacēluse?
"Tur teceja, kur vajdzeja,
Kam celiņu aizprasiji".
# 1105.00
Es redzeju melnu vistu,
Pirts jumtiņu laipojoti;
Ta nebija melna vista,
Ta sieviņu mīļa Laima.
# 1106.00
Mīļa Māra sieviņam
Trejus ziedus pametuse:
Namāi meta liepas lapas,
Istabāi ievas ziedus,
Pirtes taku kaisijuse
Apentiņa lapiņam.
# 1106.01
Mīļa Māra sieviņām
Trīs laipiņas pametuse:
Namāi meta liepu laipu,
Istabāi ievu ziedu,
Pirtitēi pametuse
Apentiņa vieglumiņu.
# 1106.02
Mīļa Māra sieviņam
Trejas laipas pametuse:
Laukāi meta ievas ziedus,
Istabāi liepu lapu,
Pie vietiņas pametuse
Apentiņa vieglumiņu.
# 1107.00
Ne visiem Laime klāja
Savu zīda paladziņu;
Sieviņām vien paklāja
Grūtajā dieniņā.
# 1107.01
Nevienami Laime klāja
Sava zīda paladziņa;
Sieviņām, tām paklāja
Grūtajās dieniņās,
Lai ziediņi nenobira
Pa ļautiņu kājiņām.
# 1107.02
Na visām meitiņām
Laimit' klāja poladziņu;
Sieviņām vien paklāja
Grūtajā dieniņā.
# 1107.03
Ne visiem mīļa Māra
Zīda klāja paladziņu;
Sieviņām vien paklāja
Grūtajās dieniņās.
# 1108.00
Mīļa Māra man apjoza
Trīs kārtiņas vara jostas;
Ai, Māriņa, mīļa balta,
Ka es tādu panesišu!
"Nes', meitiņa, ka vareji,
Kā nes' tava māmulite".
# 1109.00
Laima vilka zaļu jostu
Deviņiem kamoļiem;
To apjoza sieviņām,
Laimas pirtī peroties.
# 1110.00
Saulit balta, rietedama,
Neņem līdzi atslēdziņu:
Daža laba mātes meita
Grūtajās dieniņās.
# 1110.01
Riet', saulite, vakarā,
Nenes līdzi atslēdziņu:
Daža laba mātes meita
Vakarā kājas ava.
# 1111.00
Man bij zelta atslēdziņa
Zelta jostas galiņā;
Es atslēdzu Laimiņai
Mīlamo kambariti.
# 1111.01
Bij man zelta atslēdziņa
Jostas puška galiņā;
Es atslēdzu tautiešam
Mīlamo valodiņu.
# 1113.00
Viena sieva pirtiņā,
Trīs Laimiņas aizdurvē.
Viena saka: iet iekšā!
Otra saka: neiet vis!
Trešā saka: iet iekšā!,
Vārdot [Vadot?] sievas augumiņu.
2.1.1.2.4. Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā. ( 1114 - 1126)
# 1114.00
Man pazuda līgaviņa
Pirmajāi miedziņā.
Es vaicaju mīļu Māru:
Vaj tavā pirtiņā?
# 1114.01
Man pazuda līgaviņa
Guļamā laiciņā.
Pavaicaju mīļu Māru:
Vaj tavāi pirtiņā?
"Te, dēliņi, daudz sēdeja,
Vaj bij tava, vaj bij cita".
Ta bij mana līgaviņa,
Kas sēd pirtes dibinā,
Kas sēd pirtes dibinā,
Sviedru kreklis mugurā.
# 1115.00
Pirtī eimu, pirtī teku,
Pirtī mana līgaviņa,
Pirtī mana līgaviņa
Ar Māriņu spēlejās.
# 1116.00
Piertē eimu, piertē teku,
Piertē mana dzīvošana:
Piertē mana līgaviņa
Sēd matiņus izlaiduse.
# 1117.00
Pirtēi eitu, pirtēi teku,
Pirtēi man daudz vajaga:
Pirtēi mana līgaviņa
Vakaraju gājumiņu;
Sēd matiņus izlaiduse,
Sviedru kreklis mugurā.
Kad Dievs dotu to redzēt,
Ka atnāktu istabāi!
Kad būs dēli, tad laidišu muciņāi;
Ja meitiņa, tad laidišu vērpelitēi.
# 1126.01
Nesakiesi tu, Dārtiņa,
Manis grūzta aizkrāsnē;
Sakies pati pakritusi,
Skala galu mekledama.
2.1.1.2.13. Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā. ( 1127 - 1256)
2.1.1.2.5. Bērna saņemšana. - Sievu ziedi. ( 1127 - 1133)
# 1127.00
Spoža zvaigzne noteceja
Pie līgavas nam' durvim:
Ta nebija spoža zvaigzne,
Ta bērniņa dvēselite.
# 1127.01
Spoža zvaigzne ieriteja
Manā gultas pagalvī:
Dievs man deva šo naksniņu
Citu jaunu guletaju.
# 1127.02
Spoža zvaigzne uzlēkuse.
Manāi gultas vietiņāi:
Dievs dos manim citu gadu
Jaunu maizes arajiņu.
# 1127.03
Spoža zvaigzne ieriteja
Manā gultas vietiņā:
Dievs dos manim šoruden(i)
Otru jaunu guletaju.
# 1127.04
Mēnestiņš ieripoja
Manā gultas maliņā:
Dievs dod man ieripot
Jaunu gultas guletaju.
# 1127.05
Spoža zvaigzne uzlēkusi
Manas guļas vietiņā:
Dievs dos manim šoruden
Jaunu guļas taisitaju.
# 1127.06
Man uzlēca spoža saule
Pieguliņas vietiņā:
Vaj rudeni pārvedišu
Jaunu vietas taisitaju.
# 1127.07
Spoža zvaigzne pārteceja
Par NN sētas vidu:
Ta nebija spoža zvaigzne,
Ta NN dvēselite.
# 1127.08
Spoža, spoža zvaigzne tec
Gar manām nam'durvim:
Ta nebij spoža zvaigzne,
Ta nelaiķa dvēselite.
# 1129.01
Tēvs dēlu ietina vadmalas deķēi;
Māte meitu ietina raibitēs.
# 1130.00
Tini mani māmuliņa,
Baltajā vilnainē:
Kad uzaugšu liela meita,
Tad pūriņu darinašu.
# 1131.00
Māte dēlu i satina
Baltajā vilnanē;
Meitu tina palagā,
Meita tautu malejiņa.
# 1131.01
Māte dēliņ'i satina
Baltajā villainē;
Man' satina palagā,
Zina tautu malejiņu.
# 1131.02
Dēlu māmiņ'i satina
Ar balto vilnainiti;
Mani tina palagos,
Es tautiņu malejiņa.
# 1132.00
Mīļa Māra dusmojās
Uz jaunāmi sieviņām:
Atraduse sievu ziedus
Kumeliņu pēdiņā.
# 1133.00
Anna ziedus pabēruse
Zem ļautiņu kājiņām.
Nāc, Laimiņa, ņem' slotiņu,
Slauki ziedus maliņā.
2.1.1.2.6. Nelaimīga dzemdēšana. ( 1134 - 1137)
# 1134.00
Liec, vīriņ, cepuriti
Bērza celma galiņā:
Dievs tev deva, Dievs atņēma
Cepurites valkataju.
# 1135.00
Laima kāra šūpuliti,
Veļu māte noraisija.
Kam, Laimiņ, kārtin kāri,
Kam dariji žēlabiņas!
# 1135.01
Laima prieku parādija,
Veļu māte žēlabiņas:
Laima kāra šūpoliti,
Veļu māte noraisija.
# 1135.02
Pate Laima laba sieva,
Pate liela naidiniece:
Pate prieciņ'i devusi,
Pate lielas žēlabiņas.
# 1135.03
Dievs man deva, Dievs atņēma
Mīlamaju bāleliņu.
Kam, Dieviņi, dotin devi,
Žēlumu padariji?
# 1136.00
Vai, Māriņa, mīļa balta,
Ko es tevi sariebuse?
Kokam auga atvasites,
Man neauga lolojumis.
# 1136.01
Ai, Dieviņ, ai, Laimiņ,
Ko es ļauna tev dariju?
Kokam auga atvasites,
Man neauga līgaviņa[?].
# 1137.00
Trīs dieniņas vīriņš tek
Apkārt pirti raudadams.
Durvitiņas pavēruse,
Lēni, lēni parunaju:
Ej, sētā, brūvē alu,
Taisi manu mūža namu.
2.1.1.2.7. Zieds un upuris Laimai no pirts izejot (arī pirtīžās). ( 1138 - 1141)
# 1138.00
Iziedama Mārai devu
Dzīparotu prievitiņu.
Ņem' par ziedu, mīļa Māra,
Pirmo pādes dāvaniņu.
# 1139.00
Došu došu Laimiņai,
Ko es biju solijuse:
Radibām vistu kaušu,
Krustabām siveniņu.
# 1140.00
Es savai Laimiņai
Lielcekuļu vistu kāvu,
Ka ta man palīdzeja
Grūtajās dieniņās.
# 1141.00
Es vaicaju mīļu Māru:
Kādu velšu tu gribeji?
Vaj aitiņu sprogainiti?
Vaj vistiņu cekuliti?
Ņem vistiņu cekuliti,
Lai palika sprogaitiņa,
Lai palika sprogaitiņa
Pāditei puškoties.
# 1141.01
Mīļa Māra man vaicaja,
Ko es došu pāditei:
"Vai dos' baltu aventiņu,
Vaj vistiņu cekuliti?"
Došu baltu aventiņu,
Lai pādite puškojās.
2.1.1.2.8. Tēva un mātes prieki par jaunpiedzimušo. ( 1142 - 1146)
# 1142.00
Paldies saku mīļai Mārai,
Paldies saku Dieviņam!
Nu ir mana līgaviņa
Istabāi atnākuse.
# 1143.00
Kur bijuse, nebijuse
Mana jauna līgaviņa?
Ienāk pate izbālejse,
Ienes jaunu arajiņu.
# 1143.01
Man pazuda līgaviņa
Nakti miega laiciņā;
Pārnāk pate piekususe,
Pārnes jaunu arajiņu.
# 1143.02
Pusnaksniņu i izbēga
No gultiņas līgaviņa;
Līdz ar dienu, līdz ar sauli
Atnes jaunu malejiņu.
# 1144.00
Paldies Dievu Dieviņam,
Man rociņa labi gāja:
Ruden man dēli dzima,
Pavasar(i) kumeliņi.
# 1145.00
Priecajies, māmuļite,
Nu tev prieki pānākuši:
Stallēi baltas avitiņas,
Gultāi sagšu audejiņa.
# 1146.00
Priecajies, tēvs, māmina,
Tev priecini atnākuši:
Pirtēi bērnu atraduši
No slotinu lapinām;
Stallēi bērus kumelinus
No auzinu spilvinām.
# 1146.01
Dziedadama māmaliņa
Pār pagalmu pārteceja.
Kā tai bija nedziedāt,
Divi prieki atraduse:
Stalli jaunu kumeliņu
Apakš zaļa āboliņa;
Pirti jaunu arajiņu
Apakš bērzu lapiņām.
# 1146.02
Staigā māte dziedadama
No namiņa uz ustabu.
Kā tai bija nedziedāt,
Divi prieki atraduse:
Pirtē jaunu arajiņu,
Stallē labu kumeliņu.
# 1146.03
Priecajās mīļa Māra.
Ko ta bija atraduse?
Pirtī dzima arajins
No slotiņas zariņiem;
Stallī dzima kumelins
No dzeltena miežu salma.
# 1146.04
Pats es dzēru krodziņā,
Mājā lieli lērumiņi:
Sievai dzima jauni dēli,
Ķēvei brūni kumeliņi.
Sievai dzima jauni dēli
No slotiņas žagariem;
Ķēvei brūni kumeliņi
No dzeltenas auzu siles.
2.1.1.2.9. Kur bērns radies? ( 1147 - 1167)
# 1147.00
Kur tie dzima (auga) staltie vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima (auga) stalti vīri,
Stallī bēri kumeliņi.
# 1148.00
Stallī dzima kumeliņis
No dzeltena auzu salma;
Pirtī dzima arajiņis
No slotiņu lapiņām.
# 1148.01
Pirtī auga daiļi puiši
No vecāmi izperām;
Stallī bēri kumeliņi
Pie dzeltenas auzu siles.
# 1148.02
Pirtī dzima kara vīrs
No slotiņas žagariem;
Stallī kara kumeliņš
No dzeltenas auzu skaras.
# 1148.03
Pirtē dzimis kara vīrs,
Stallī kara kumeliņš.
Pirtē dzimis kara vīrs
No slotiņas zariņiem;
Stallī dzimis kumeliņis
No auziņas sēnalām.
# 1149.00
Kur tie dzima, gudri vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima gudri vīri
Stallī bēri kumeliņi.
Pirtī dzima gudri vīri
Zem slotiņas žagariņa;
Stallī bēri kumeliņi
Pie dzeltenas auzu siles.
# 1149.01
Kur tie dzima (auga), gudri vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima (auga) gudri vīri
No bērziņa žagariņa;
Stallī bēri kumeliņi
No auziņu sēnalām.
# 1149.02
Kur tie dzime gudri vīri,
Kur tie labi kumeliņi?
Pirmie dzima palāvē
Zam bērziņa lapiņām;
Stallē labi kumeliņi
Zam auziņas sēnaliņas.
# 1149.03
Kur tie dzima, stipri vīri,
Kur labie kumeliņi?
Pirtī dzima stipri vīri
Zem bērziņa lapiņām;
Stalli labi kumeliņi
Zem zaļā āboliņa.
# 1149.04
Kur tie auga, skaisti puiši,
Kur brūnie kumeliņi?
Pirtī auga skaisti puiši
No vecāmi izperām;
Stallī brūni kumeliņi
Pie dzeltenas auzu siles.
# 1150.00
Veca māt', veca māt',
Steidzies galda galiņā!
Ko bij tevim Dieviņš devis,
Tušu nakti staigajot?
# 1151.00
Veca māt', veca māt',
Kur tu ņēmi to bērniņ'?
Pirtī ņēmu palāvē
Zem slotiņu lapiņām.
# 1152.00
Upite teceja pirts pakaļā.
Tur ķēru raudiņas, tur asarišus!
Asarus ķerdams, noķēru raudiņu.
# 1168.00
Tēvs ar māti sabārās,
Pirtij malku skaldidami:
Tēvs gribeja arajiņu,
Māte govu slaucejiņu.
# 1168.01
Tēvs ar māti strīdejās,
Pirtei malku skaldidami.
Tēvs sacija: arajam!
Māte: govu slaucejai!
# 1168.02
Tēvs ar māti sarājās,
Pirtī malku skaldidami:
Tēvs teic dēlu arajiņu,
Māte meitu malejiņu.
Māte tēvu uzvāreja,
Dabuj' meitu malejiņu.
# 1168.03
Tēvs ar māti sabārās,
Pirtī malku skaldidami:
Tēvs grib dēlu arajiņu,
Māte meitu malejiņu.
# 1168.04
Tēvs ar māti sazabāra,
Gultiņā guledami:
Tēvs gribeja arajiņa,
Māte meitas malejiņas.
# 1168.05
Sasabāra tēvs ar māti,
Lāviņā guledam':
Tēvs gribeja arajiņu,
Māte māļu malejiņu.
# 1168.06
Tēvs ar māti sasarājas,
Linu riju žāvedami:
Tēvs gribeja striķu vīt,
Māte pūra skāterišus.
# 1168.07
Visu garu vasariņu
Tēvs ar māti ienaidā:
Tēvs grib siena pļāvejiņa,
Māte siena grābejiņas.
# 1169.00
Tēvs dēlu gaidija, Dievs deva meitu;
Mātei palīgs, ne tēvinam.
# 1170.00
Mātei meitas, mātei meitas,
Tēvam lielas žēlabiņas:
Mātei govu slaucejiņas,
Tēvam maka raisitajas.
# 1170.01
Tēvs noskuma, māti prieka,
Meitiņām piedzemot:
Tēvam maka raisitaja,
Mātei pūra cilataja.
# 1171.00
Mīļa Māra priecajās,
Dzird meitiņas piedzimstam:
Kur meitiņas puškojās,
Tur pameta dzives (dzijas) galu.
# 1171.01
Mēslu bāba priecajās,
Meitiņām piedzemot:
Kur adija, kur rakstija,
Tur palika dzīpariņi.
# 1171.02
Vecainite Dievu lūdza,
Lai aug meitas māmiņai:
Kur adija, kur rakstija,
Tur nokrita dzīpariņš.
# 1171.03
Vecainite Dievu lūdza,
Meitiņāi piedzimstot:
Kur šūdama, adidama,
Tur nomete dzīpariņu.
# 1172.00
Ir kaķitis Dievu lūdza,
Meitiņai piedzimstot:
Ies meitiņa govu slaukt,
Dos ķipiti jaizlaiza.
# 1173.00
Nosarūca lāču māte,
Meitiņai piedzimstot:
Būs ta meita, kad ta augs,
Puišiem ceļa negriezis.
# 1173.01
Nokrācase lāču māte,
Midziņēje guledama:
Tas būs vīris, kad tas augse,
Dažam ceļu negriezis.
2.1.1.2.11. Kad un kur dzimis? Kāds cerams iespaids uz bērnu? ( 1174 - 1195)
# 1174.00
Visas dienas man zinamas,
Trīs dieniņas nezinamas:
Dzimstamā, mirstamā,
Tautiņās ejamā.
# 1174.01
Zin Dieviņis visas dienas,
Trīs dieniņas nezinaja:
Piedzemamu, nomirstamu,
Tautiņās aizvedamu.
# 1175.00
Es iesāku mazs bērniņš
Tumšu nakti ceļu iet.
Šķir, Dieviņ, ceļu man,
Ārdi manu valodiņ'.
# 1176.00
Laime, laime tam dēlam (puišam),
Kas piedzima saulitē,
Tam Laimiņa grožus vija,
Sudrabā mērcedama.
# 1176.01
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Tam Laimiņa grožus vija,
Sidrabā mērcedama.
# 1176.02
Ņem', Laimiņa, zelta slotu,
Izslauk' manu istabiņ'!
Laime, laime tam pašam [?],
Kas piedzima saulitē,
Tam Laimiņa grožus vija,
Sudrabiņā mērcedama;
Es piedzimu māmiņai
Siltajā saulitē.
# 1176.03
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Tam saulite grožu vija,
Sudrabā mērcedama.
# 1176.04
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Tam Laimiņa piešus kala,
Sudrabā mērcedama.
# 1176.05
Laime, laime tai meitai,
Kas piedzima saulitē,
Tai Laimiņa saktas lēja,
Sudrabā mērcedama.
# 1177.00
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Bauro vērši tam arot,
Zviedz kumeļi ecejot.
# 1178.00
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Tam aug mieži, tam aug rudzi,
Tam aug bēri kumeliņi.
# 1179.00
Trim kārtām zīļu josta
Ap rasno ozoeliņ':
Ta piedar tam puišam,
Kas piedzima saulitē.
# 1180.00
Silta saule man dzemot,
Labs mūžiņš dzīvojot:
Eimu govu laidarā
Deviņām slauktuvēm.
# 1180.01
Silta saule man dzimstot,
Laba laime dzīvojot:
Kūtī gāju govu slaukt
Deviņām slauktavām.
# 1181.00
Launadzite man māsiņa,
Ta piedzima launagā.
Dievs dod tai lielai augt,
Būs launaga nesejiņa.
# 1182.00
Launadzite mūs' māsiņa,
Launagā piedzimuse;
Tai sajāja trejas tautas,
Visas trejas launagā.
# 1182.01
Ai, māsiņa launadzite,
Tu piedzimi launagā;
Tev atnāca trejas tautas,
Visas trejas launagā.
# 1182.02
Es meitiņa launadzite,
Es piedzimu launagā;
Man sajāja triju tautu,
Visu triju launagā.
# 1183.00
Es piedzimu svētrītāi,
Ļaudim darbu nekaveju;
Mīļu Māru, to kaveju,
Ta netapa baznicāi.
# 1183.01
Mirtin miršu, māmulite,
Es nemiršu darba dienu;
Es nomiršu svētu dienu,
Ļaudim darbu nekavešu.
# 1183.02
Mirtin miršu, māmuliņa,
Darba dienu nemirišu;
Svētu dienu es mirišu,
Ļaudim darba nekaveju.
# 1183.03
Lai es miru, kad es miru,
Es nemiru darba dienu,
Es nemiru darba dienu,
Ļaudim darba nekaveju.
# 1184.00
Ko var ļaudis man darit,
Ko manam kumeļam:
Pats es dzimu piektu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu.
# 1185.00
Laime, laime tam dēlami,
Tas piedzima laimes dienu:
Viļņiem auga mieži, radzi,
Bogām bēri kumeliņi.
# 1186.00
Laimigs bij tas dēliņš,
Kas piedzim' laim's dien':
Lab' zierg' ceļē broukt,
Sētē joun' līg'viņ'.
# 1187.00
Prieka dienā es piedzimu
Savai vecai māmuļitei:
Istabā bungas sita,
Namā pūta stabulites.
# 1187.01
Līgsmu dienu es piedzimu
Savai baltai māmuļitei:
Laukāi dūdas, namāi bungas,
Istabāji stebulites.
