01001 - 01200



1. Par dziesmām un dziedāšanu. ( 1 - 1052)
1.5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos. ( 980 - 1052)

# 1001.00
Kad es dziedu, koši dziedu,
Kad es raudu, žēli raudu:
Priekš tautiņu koši dziedu,
Pēc māmiņas žēli raudu,
Pēc māmiņas žēli raudu,
Šūpotajas, lolotajas.

# 1002.00
Kādu dziesmu dziedasim,
Launadziņu paēduši?
Dziedasim mātes dziesmu
Par launaga devumiņu.

# 1003.00
Kas guleja Jāņu nakti,
Lai guļ visu vasariņu;
Kas dziedaja Jāņu nakti,
Lai dzied visu vasariņu.

# 1003.01
Kas guleja Jāņa nakti
Lai guļ visu vasariņu;
Es līgoju Jāņa nakti,
Līgoš' visu vasariņu.

# 1004.00
Kas tie man's lab's dziesams,
Tās divreiz pārcalē;
Kas tie tād's šņips šņaps,
Tos atdev' Līželem [Līželei].

# 1005.00
Kas tur dzied? Nabags dzied,
Visi Rigas nami skan.
Bagats raud, meži skan:
Nauda moca dvēseliti.

# 1006.00
Ko dziedašu, neskaneja,
Nava lapu kociņos;
Tad dziedašu, tad skanēs,
Kad būs lapas kociņos.

# 1007.00
Krogā dzied bāleliņš
Ar vakara gājumiņu;
Stallī zviedz kumeliņš
Ar vakara ēdumiņu.

# 1008.00
Kur tu ņēmi to dziesmiņu,
Kas actiņas slapinaja?
Kur dzirdeji to vārdiņu,
Kas tik žēli sirdī skan?
To vārdiņu izdzirdeju
Viņpus upes tautiņās;
Kā pērlites tos savēru
Savā dziesmu kamolā.

# 1009.00
Kura meita rītā dzied,
Ta dziedaja lustes dēļ;
Kura vēlu vakarā,
Ta dzied vīra gribedama.

# 1009.01
Kura meita ruden' dzied,
Ta dzied vīra gribedama:
Kura dzied pavasari,
Ta dzied laiku kavedama.

# 1009.02
Citas meitas ruden' dzied,
Citas dzied pavasari.
Kura meita ruden' dzied,
Ta dzied vīra gribedama.

# 1010.00
Labak dziedu kājaudama,
Ne kā galvu sukadama;
Labak mani tautas rāja,
Ne kā savi bāleliņi.

# 1011.00
Labak dziedu kāj's audama,
Ne kā galvu sukajot:
Kājas āvu ikdieniņas,
Galvu reti izsukaju.

# 1012.00
Lai es gāju, kur iedama,
Dziedadama vien staigaju:
Ja tie manis neredzeja,
Lai minēt piemineja.

# 1013.00
Līgodama upe nesa
Zaļu ziedu vaiņadziņu;
Dziedadamas tautas veda
Vainadziņa vijejiņu.

# 1013.01
Upe nesa līgodama
Baltu linu ērkuliti;
Tautas veda dziedadamas
Baltu linu vērpejiņu.

# 1014.00
Man sastiga kumeliņš
Laucenieku griķajā;
Tur palika rakstits pūrs,
Tur i dziesmu vācelite.

# 1015.00
Maza maza meitenite
Tek pa ceļu dziedadama,-
Skaista balta vilnainite,
Sarkans rožu vaiņadziņš.

# 1015.01
Skaisti dzied bārenite,
Aiz ataugas ganidama,-
Baltas mēļu villainites,
Sarkans rožu vainadziņš.

# 1016.00
Mazi bērni skaistu (skaistas) dziesmu (dziesmas)
Vārdzināt vārdzinaja:
Ielikuši vīzitē,
Pa istabu vizinaja.

# 1016.01
Bij man viena skaista dziesma,
To bērniņi novalkajši:
Ielikuši vīzitē,
Pa istabu vizinajši.

# 1016.02
Dziesmiņ' manu raženo
Mazi bērni vārdzinaja:
Ielikuši vīzitē,
Pa istabu vizinaja.

# 1016.03
Man bij dziesmu vācelite
Smalkā lazda krūmiņā.
Bērni, vardes, iznerroja
Manu dziesmu vāceliti:
Ielikuši vīzitē,
Par pagalmu vizinaja.

# 1016.04
Man bij viena skaista dziesma,
To bij bērni nomocijši:
Ielikuši vīzitē(i),
Par pagalmu vizinaja.

# 1016.05
Mazi bērni nerātniši
Manu dziesmu nicinaja:
Ielikuši vīzitē,
Pa istabu vizinaja.

# 1016.06
Ciema bērni manas dziesmas
Vārdzināt vārdzinaja:
Ielikuši vīzitēs,
Gar uguni vizinaja.

# 1017.00
Meitas mani dziedadamas
Jūdzi vada kājiņām.
Eit', meitiņas, jūs ar Dievu,
Laižat manu kumeliņu.

# 1017.01
Meitas mani mīledamas
Jūdzi vada dziedadamas.
Eita, meitas, atpakaļ,
Laižat manu kumeliņu.

# 1017.02
Meitas manu kumeliņu
Kā bitites aplipušas.
Eit' ar Dievu jūs, meitiņas,
Laižat manu kumeliņu.

# 1018.00
Meitas mani mīledamas
Jūdzi vada dziedadamas.
Kaut man būtu alutiņš,
Līdzē vestu sētiņē.

# 1018.01
Vadait mani, ciema meitas,
Līdz viņam kalniņam!
Kaut zinatu alutiņu,
Līdza vestu sētiņā.

# 1019.00
Meža, meža es meitiņa,
Atkal meža taujajos;
Es nebiju ieraduse
Klajumā gavilēt.

# 1020.00
NN savus puišus teica.-
Kas tos puišus nepazina?
Rudzus pļāva raudadami,
Krogā gāja dziedadami.

# 1021.00
Rūjenieši velna bērni
Pirtī dzied pērdamies;
Virķenieši bāleliņi
Laukā dzied ecedami.

# 1022.00
Nedomaju, necereju
Tā kalnā gavilēt;
Vaj vējiņis man atpūta,
Vaj ūdenis atlīgoja?
Tautu dēla kumeliņis
Kā ūdenis atlīgoja.

# 1022.01
Nedomaju, necereju
Šī kalnā gavilēt;
Vaj te mani vējš atpūta,
Vaj ūdenis atlīgoja?
Ne te mani vējš atpūta,
Ne ūdenis atlīgoja:
Tautu dēla mīļi vārdi,
Brāļa bēri kumeliņi.

# 1023.00
Nesagrib man dziedāt,
Nesagrib gavilēt:
Man' māmiņa pavēleja
Vecam tautu dēliņam.

# 1024.00
Nīde mani sila dzērve,
Nīde lauka cielaviņa;
Mūsu pašu ciema meitas
Vislielās nīdetajas.
Nīdat, nīdat jūs, māsiņas,
Gan jūs mani iznīdēs.
Ka jūs mani iznīdēs,
Citas tādas nedabūs:
Nebūs tāda dziedataja,
Nebūs tāda runataja.

# 1025.00
Padzied manu bāleliņu,
Ar tām ciema meitiņām:
Lēna jauka valodiņa,
Ar kundziņu runajot.

# 1026.00
Preiļi dzied, preiļi dzied,-
Kas tos preiļus priecinaja?
Pelav' maize, kaņep' ciba,
Tas tos preiļus priecinaja.

# 1027.00
Riebu, riebu ļautiņiem,
Kā neriebu dzīvodama:
Citam riebu dziedadama,
Citam bārgi runadama.

# 1028.00
Riebu, riebu tautiešam,
Riebu lielu riebumiņu,
Maza riebu raudadama,
Liela daiļi dziedadama.

# 1029.00
Rudens nāk, rudens nāk,
Jatin dziesmas kamulāi;
Kad atnāks pavasaris,
Pa vienai šķetinašu.

# 1030.00
Saproties, neprašiņa,
Ka es tevis negribeju:
Ar dziesmām apdziedaju,
Ar valodu aprunaju.

# 1030.01
Saproties tu, puisiti,
Kad es tevi negribeju:
Dziesmām tevi apdziedaju,
Valodām aprunaju.

# 1030.02
Sasaproti, neprašiņa:
Kad es tevi negribeju;
Iz teviem dziesmu griežu,
Iz teviem valodiņu.

# 1031.00
Šķiet man' tādu runataju,
Kad es tāda dziedataja;
Manas pašas bāleliņš
Pircin pirka valodiņu.

# 1031.01
Bildin' mani sveši ļaudis,
Šķiet man' lielu runataju;
Manis pašis bāleniņis
Pirkan pirka valudiņu.

# 1031.02
Ceļā tautas bildinaja,
Šķiet man' lielu runataju;
Vēl man savi brāleniņi
Pircin pirka valodiņu.

# 1032.00
Sieviņ' raud, bērniņ' raud:
Bez putraimu kāpostiņi;
Vīriņš skaisti gavilē
Kroga galda galiņā.

# 1033.00
Ziņģē tēvs, daiņā māte,
Man vezdami līgaviņu;
Pats prieciņa nevareju,
Kaņepēs tupedams.

# 1033.01
Dzied māmiņa, svilpo tēvs,
Man nesdami līgaviņu;
Pats tupeju kaņepēs,
Aiz smiekliem nevareju.

# 1033.02
Ziņģē tēvs, danco māte,-
Dēlam veda līgaviņu;
Gan jūs abi dancosiet
Smalkā priežu siliņā.

# 1033.03
Svilpo tēvs, daiņo māte,
Man vezdami ļaudeviņu;
Es aiz prieka nevareju,
Maliņāi stāvedams.

# 1034.00
Skaisti dzied, alu dzēra
Mazajā ciemiņā;
Vidū iet nedrīksteju,
Tur aug mana līgaviņa.

# 1034.01
Dūmi kūp, alu dara
Mazajā ciemiņa;
Aizietum,- kauna lieta,
Tur aug mana ļaudaveņa.

# 1035.00
Skaisti dzied lakstigala
Liepas zara galiņā;
Tā dziedaju dēlu māte
Meitu mātes istabā.

# 1036.00
Skaisti, skaisti zīle dzied
Staļļa spāres galiņā;
Skaisti dzied tautu meita,
Man bāliņa gaididama.

# 1037.00
Svilpe viena Leišu irbe
Aiz Daugavas siliņā;
Ta nebija Leišu irbe,
Ta bij Leišu dzeltainite.

# 1038.00
Tāļu, tāļu gavileja
Manis linu arajiņis.
Kad aiziešu, tur es būšu
Gar' audekļa audejiņa.

# 1039.00
Tautas manim laimi vēl,
Kad es laba dziedataja;
Vēliet, ļaudis, tam laimiņu,
Kas jums pūru piedarija.

# 1040.00
Trallāt tralli jaunas meitas.
Ka tās tralli, ka netrall'?
Vaj tās tralli manis paša,
Vaj ta mana kumeliņa?
Ne tās tralli manis paša,
Ne ta mana kumeliņa:
Pašas gan trallinaja,
Īsa laika gribedamas.

# 1041.00
Tu, māsiņ, muižas meita,
Tu staigaji raudadama:
Es, māsiņ, mājas meita,
Es staigaju dziedadama.

# 1042.00
Uz kalniņa stāvedama,
Rīta dziesmu nodziedaju;
Noskanēt noskaneja
Par birzēm, klajumiem.

# 1043.00
Vai, dieniņa, man' dieniņa,
Tu atnāci nezinama!
Vakar koši gavileju,
Šodien veda smiltienā.

# 1043.01
Ak tu mana mūža diena,
Tu atnāci nezinot!
Vakar jauki gavileju,-
Šodien smilkšu kalniņē.

# 1043.02
Dieniņ, manu ļaun' dieniņu,
Tu atgāji nezinot!
Vakar koši gavileju,
Šodien veda smilktienāi.

# 1043.03
Dieniņ muna i dieniņa,
Nezinama danākusa!
Vakar dziedu, gavileju,
Rītu smilkšu kalniņā.

# 1044.00
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Ši bēdiga vasariņa!
Nedziedaja govu gani,
Ne araji, ecetaji.

# 1044.01
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Ši bēdiga vasariņa!
Ni dzied gani ganidami,
Ni araji ecedami.

# 1044.02
Vai, Dieviņi, vai, Dieviņi,
Cik bēdiga ši vasara!
Nedzied gani, ne araji,
Nejāj puiši pieguļāi.

# 1045.00
Viena pati man dziesmiņa,
I ta pati salāpita:
Visapkārt zelts, sudrabs,
Vidā saule vizinaja.

# 1046.00
Visapkārti ievu ziedi,
Vidū balta ābelit';
Visapkārt meitas dzied,
Vidū meitu māmulite.

# 1046.01
Visapkārti lietus gaisi,
Vidū saule ritinaja;
Visapkārti meitas dzied,
Vidū meitu māmuliņa.

# 1047.00
Visas dziesmas izdziedaju,
Brāļa govis ganidama;
Eita, govis, laidarā,
Man atjāja precenieki.

# 1048.00
Visas dziesmas izdziedatas,
Tēva dziesma nedziedata;
Tad dziedašu tēva dziesmu,
Kad uzkāpšu kumeļā.

# 1048.01
Visas dziesmas izdziedatas,
Tēva dziesma nedziedata;
Kad kāpišu kumeļā,
Tad dziedašu tēva dziesmu.

# 1048.02
Visas dziesmas izdziedatas,
Tēva dziesma nedziedata;
Kad es kāpšu ozolā,
Tad dziedašu tēva dziesmu.

# 1048.03
Visas dziesmas izdziedatas,
Mātes dziesma nedziedata;
Tad dziedašu mātes dziesmu,
Kad es iešu tautiņās.

# 1048.04
Šo dziesmiņu, to dziesmiņu,
Es pa tiesu nodziedaju;
Viena bija tēva dziesma,
Otra bija māmuliņas.
Mātes dziesmu tad dziedaju,
Kad es gāju cūkganos;
Tēva dziesmu tad dziedašu,
Kad uzkāpšu kumeļā.

# 1048.05
Visas dziesmas izdziedaju,
Tēva dziesmas nedziedaju.
Čira, čara - -
Ta bij mana tēva dziesma.

# 1048.06
Visas dziesmas izdziedatas,
Tēva dziesma nedziedata:
Zirgam sakas, samast' aukla,
Ragaviņas pakaļā.

# 1049.00
Visas dziesmas izdziedatas,
Ciema meitas izprecetas.
Ne nu manim jautru dziesmu,
Ne ar ciema zeltenišu.

# 1050.00
Visas manas greznas dziesmas
Vītolāi sakāpušas,
Sāk vītolis grozities
Ar visām dziesmiņām.

# 1050.01
Visas manas dailas dziesmas
Ozoliņa galotnē;
Vējiņš lieca ozoliņu,
Atskan manas dailas dziesmas.

# 1050.02
Visas manas dailas dziesmas
Vītolāi sateceja;
Sāk vītolis grozitiesi,
Ir es līdzi līgojos.

# 1050.03
Visas manas graznas dziesmas
Vītolā salēkušas;
Māk vītolis grozities,
Māk zariņi locities.

# 1050.04
Visas manas graznas dziesmas
Vītolā salēkušas;
Sāk vītols locities,
Birst dziesmiņas skanedamas.

# 1050.05
Visas manas skaistas dziesmas
Pār kalniņu pārteceja,
Pār kalniņu pārtecēja
Lielajā vītolā;
Cik vītols locijās,
Tik zariņi vīvanaja.

# 1050.06
Visas manas skaistas dziesmas
Sateceja vītolā;
Sāk vītols locities,
Sāk zariņi vīvināt.

# 1050.07
Visas manas skaistas dziesmas
Vītolā(i) sateceja;
Sāk vītols locities,
Sāk zariņi vīvināt.

# 1050.08
Visas manas skaistas dziesmas
Vītolāi sabēgušas;
Sāk vītolis locities,
Sāk tās visas līgoties.

# 1050.09
Visas manas smukas dziesmas
Vītolāi sakāpušas;
Kad es vienu kustinaju,
Visas līdzi līgojās.

# 1051.00
Citam riebu dziedadama,
Citam gauži raudadama:
Tautām riebu dziedadama,
Brāļam gauži raudadama.

# 1052.00
Citas meitas pūru dara,
Es klausiju bāleliņu,
Es klausiju bāleliņu,
Dziedadama, raudadama.

2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. ( 1053 - 5259)
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība. ( 1053 - 3087)
2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā. ( 1053 - 2043)
2.1.1.1. Grūtniecība. ( 1053 - 1070)
2.1.1.1.1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgavu. ( 1053 - 1057)

# 1053.00
Vaicajiet jūs, māsiņas,
Ko raud mana līgaviņa;
Es vaicaju gana mīļi,
Viņa manim nesacija.

# 1053.01
Mana jauna līgaviņa
Raudadama vien staigaja.
Vaicajat jūs, māsiņas,
Ko raud mana līgaviņa;
Es vaicaju gana mīļi,
Viņa man nesacija.
"Ko es, nelga, tev sacišu,
Tu pats mani rūdinaji."

# 1053.02
Ejiet, sievas, vaicajiet,
Kas kait manai līgavai;
Es vaicaju gan ar mīļi,
Ne vārdiņa nesacija.

# 1054.00
Paraugos, pasmejos
Uz tās savas līgaviņas:
Nava vairs tik lustiga,
Kā atvedu pērruden;
Neziež vairs vaigu gali,
Kā ziedeja bāliņos.

# 1054.01
Paraugos, pasmejos
Uz savu jaunu līgaviņu:
Nezied vairak tie ziediņi,
Kas ziedeja pēr(n) vasar'.

# 1054.02
Smiekliņos pasmējos
Savai jaunai līgavai;
Nezied vair sārti vaigi,
Kā ziedeja bāliņos.

# 1054.03
Smieties vien pasasmēju,
Līgavā raudzidams.
Kur, līgava, tie ziediņi,
Kas ziedeja bāliņos?

# 1055.00
Paldies Dievu Dieviņam,
Nu briediga vasariņa:
Briest man rudzi, briest man mieži,
Briest man jauna līgaviņa.

# 1055.01
Briest man mieži, briest man rudzi,
Briest man jauna līgaviņa;
Mieži, rudzi tā nebrieda,
Kā briest mana līgaviņa.

# 1055.02
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Man briediga vasariņa:
Piebriest mana līgaviņa
Kā ciemiņa pupu pākste.

# 1055.03
Es to savu līgaviņu
Ar pupām apbaroju:
Brieda zirņi, brieda pupas,
Brieda mana līgaviņa.

# 1055.04
Nāburgs savu ļaudaviņu
Ar pupām ēdinaja:
Lai briest viņa ļaudaviņa,
Kā pupiņa pākstitē.

# 1055.05
Kas to manu līgaviņu
Ar pupām pārbaroja?
Raud galviņu saņēmuse,
Vēderiņu braucidama.

# 1056.00
Prieki, prieki tēviņam,
Kad zaļoja rudzu lauks;
Vēl jo prieki dēliņam,
Kad svētita līgaviņa.

# 1056.01
Lustigs bija mans brālitis,
Kad apaļa līgaviņa;
Jo lustigs bāleliņš,
Kad viļņoja rudzu lauks.

# 1056.02
Luste, luste brālišam,
Kad viļņo rudzu lauks;
Jo lustigs bāleliņš,
Kad ražana līgaviņa.

# 1056.03
Luste manim liela luste,
Kad rudziši viļņus met;
Man pašam liela luste,
Ka man laba līgaviņa.

# 1057.00
Pūta mana līgaviņa,
Par pagalmu tecedama:
Vaj būs dēls, vaj būs meita
Krūzainiem matiņiem.
Ja būs dēls, raušu mucu,
Ja būs meita, tai pusmucu.

2.1.1.1.2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei. ( 1058 - 1070)

# 1058.00
Mīļa Māra dusmas tura
Uz jaunām sieviņām,
Kam tās gāja pliku galvu,
Ar basām kājiņām.

# 1059.00
Paldies saku māmiņai
Par to vieglu dvēseliti:
Nesēdejse uz akmeni
Grūtajāsi dieniņās.

# 1060.00
Es apvilku zīda svārkus
Līdz kājiņu galiņam,
Lai ļautiņi neredzeja
Māras mīļu dāvaniņu.

# 1060.01
Man apvilka mīļa Māra
Līdz zemiti zīda svārkus,
Lai ļautiņi neredzeja
Māras dotas dāvaniņas.

# 1060.02
Velc, kūmiņa, brūnus svārkus
Līdz papēžu galiņam,
Lai ļautiņi neredzeja
Māras dotu dāvaniņu.

# 1060.03
Velcies, mana līgaviņa,
Līdz zemiti brūnus svārkus,
Lai ļautiņi neredzeja,
Ko tev deva mīļa Māra.

# 1061.00
Manim bija raiba josta
Deviņiem ielokiem.
Kad paspruka devitā,
Tad uz pirti: vai, vai, vai!

# 1062.00
Es saciju tautiešam,
Lai mērc miežus ūdenī:
Jau jostiņu es palaidu
Devitā rakstiņā.

# 1062.01
Es tev saku, tautas dēls,
Mērc tu miežus ūdenī:
Mans āķitis āķejās
Devitā ēzitī.

# 1062.02
Es tev saku, tautu dēls,
Mērc tu miežus dīķitī:
Jūlit' savu jostu laida
Devitā ķēditē.
Kad ta laistu desmitā,
Tad vairs laika tev nebūs.

# 1062.03
Noiedami, bāleniņi,
Mātei ziņu nonesiet:
Jau māsiņa jost' atlaida
Devitā rakstiņā.

# 1063.00
Sāp sirsniņa, sāp galviņa,
Nevienam nesaciju;
Kad sāpeja vēderiņš,
Tad saciju tautiešam:
Lai mērc miežus ūdenī,
Lai met vepri aizgaldā.

# 1064.00
Vai mana, vai mana,
Viss kust, viss kust!
Kust mana nabina,
Kust vēderinis.

# 1065.00
Vai, manu lielu prieku,
Ko es daudzi priecajos!
Pērn bij kāzas- trai rai rai!
Šogad pirtī- vai vai vai!

# 1065.01
Šogad kāzas tralala!
Citgad pirtī - vai vai vai!

# 1066.00
Zīlit' skrēja upes malu
Ar mazo grāmatiņu:
Māmiņai vēsti nesa,
Ka es ļoti nevesela.

# 1066.01
Ar balodi ziņu sūtu
Tālajaje māsiņai:
Dziļi dubļi, stīvi zirgi,
Piekusuši arajiņi.

# 1067.00
Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Brauc pakaļ māmiņai!
Nežēlo zirga sava,
Žēlo manu augumiņu.

# 1068.00
Jūdz, tautieti, bēru zirgu,
Brauc pie manas māmuļites,
Lai redz mana māmuļite,
Vaj es mirstu, vaj dzīvoju.

# 1068.01
Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauc pēc manas māmuliņas!
Lai es mirstu, lai dzīvoju,
Lai redz mana māmuliņa.

# 1069.00
Sūtij' ziņu Māriņai,
Sūt' manai māmiņai;
Nāc, Māriņ, tu papriekšu,
Ne kā mana māmulite.

# 1069.01
Devu ziņu Laimiņai!
Devu ziņu māmiņai;
Papriekš Laima steigusies,
Kā vēl mana māmuļiņa.

# 1070.00
Veca māt', veca māt',
Važosim ciemīņā;
Nu nevaidi salti laiki,
Nu nečīkst kamaniņas.

# 1070.01
Veca māt', veca māt',
Kad brauksim baznicā?
Šodien ir silta diena,
Nu nečīkst ragutiņas.

2.1.1.2. Radības. ( 1071 - 1256)
2.1.1.2.1. Allažin jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirtstaks un pirts jeb dzemdēšanas vieta. ( 1071 - 1084)

# 1071.00
Vainaciņu valkadama,
Par Laimiņu nebēdaju;
Kad noņēma vainaciņu,
Lūdzu Laimes raudadama.

# 1072.00
Jauni puiši, jaunas meitas,
Mīļi Laimu lūdzaties;
Vecas sievas nebēdaja,
Tās ar Laimu sadereja.

# 1073.00
Jauni puiši, jaunas meitas
Tīrijiet ceļa malas:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.

# 1073.01
Protat kaunu, jaunas meitas,
Lokat kokus no celiņa:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.

# 1073.02
Paceļat, jaunas meitas,
No celiņa koku zarus;
Jās Dieviņš, brauks Laimiņa,
Pakriss Laimas kumeliņš.

# 1073.03
Jauna meita tu būdama,
Pacel koku celiņā:
Pakaļ tava Laime brauce,
Saklūp Laimes kumeliņš.

# 1073.04
Jaunas sievas, jaunas meitas,
Lasat kokus ceļmalēi:
Brauks Māriņa baznicāi,
Lai neklupa kumelinis.

# 1073.05
Jauni vīri, jaunas sievas,
Metiet kokus no celiņa,
Lai Māriņa nepinās,
Pie sievām traukdamās.

# 1073.06
Jauni puiši, jaunas meitas,
Grieziet ceļu, kur iedami:
Brauc Dieviņis, brauc Laimiņa,
Trūkstās Laimas kumeliņi.

# 1073.07
Jauni puiši, jaunas meitas,
Lasiet zarus no ceļiem:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Jāņa nakti līgojot.

# 1074.00
Slaukat, meitas, istabiņu
Vakariņa krēsliņā,
Lai Laimite nepakrita,
Naksniņā staigadama.

# 1075.00
Jaunas sievas, jaunas meitas,
Ravejat pirtes taku;
Vecas sievas izravejšas,
Vecas bēdas izbēdajšas.

# 1076.00
Jaunas sievas, jaunas meitas,
Ravejat pirtes taku:
Kad Dēkliņa pirtē nāca,
Lai neķēra stērbelites.

# 1077.00
Es atradu mīļu Māru
Pirtes taku ravejam;
Es atstāju visu darbu,
Teku, līdzu noravēt.

# 1077.01
Es redzeju mīļu Laimu
Pirts celiņu ravejot;
Visu darbu pametuse,
Palīdzeju noravēt.

# 1077.02
Es atradu svētu Māru
Pirtes taku ravejam;
Nosasedzu villainiti,
Palīdzeju noravēt.

# 1078.00
Mīļa Māra apskaitās
Uz jaunām meitiņām:
Atrod pirti neslaucitu,
Pirtes taku neravetu.

# 1079.00
Mīļa Māra dusmas tur'
Uz jaunām sieviņām,
Kam neslauka pirtes taku,
Netur' šķīkstu ūdentiņ'.

# 1080.00
Jaunas sievas, ko gaidat?
Puškojieti pirtas jumtu;
Tā Dieviņis jūs puškos
Ar dēliemi, ar meitām.

# 1081.00
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Te tu iesi pirtiņā
Grūtajās dieniņās.

# 1081.01
Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Tur tu pērsi dēlus, meitas,
Visu mūžu dzīvodama.

# 1082.00
Es savai līgavai
Līdz pirtei tiltu taisu,
Lai kājiņas neapmirka,
Ar Laimiņas staigajot.

# 1082.01
Es savai līgavai
Līdz pirtei tiltu taisu,
Lai kājiņa neslīdeja,
Laimes ceļu staigajot.

# 1082.02
Es savai līgavai
Da piertai tiltu grīdu,
Lai kājiņas nesamierka,
Laimes ceļu staigajot.

# 1082.03
Tajs lajmienie vara tyltu
Da poszaj piertieniaj,
Lej es kojenius namierku,
Lajmis cielu stajgujuti.

# 1082.04
Tais', tautieti, dēļu tiltu
No namiņa līdz istabu,
Lai kājiņas nemetās
Grūtajā dieniņā.

# 1083.00
Ruds peleks akmentiņš
Pirtes taka maliņā:
Sieviņām apsēsties
Grūtajās dieniņās.

# 1083.01
Mīļas Māras pirtiņā
Div' peleki akmentiņi:
Sieviņām uzmesties
Grūtajās dieniņās.

# 1084.00
Liepa auga pirts priekšā,
Zari līka pirtiņā;
Tur sievām pieķerties
Grūtajā stundiņā.

# 1084.01
Pie pirtiņas liepa auga,
Pirtī zari ielīkuši;
Tur sieviņai pieķerties
Grūtajās dieniņās.

# 1084.02
Grazni auga ābelite
Pirtes taka maliņā;
Tur pieķēras līgaviņa
Grūtajāsi dieniņās.

# 1084.03
Audzin', Dieviņ, kuplas liepas
Pirtes ceļa maliņā:
Sieviņām pieķerties
Grūtajās dieniņās.

2.1.1.2.2. Kurina pirti radībām (ari pirtīžām); pirtī ieejot; zieds Laimai. ( 1085 - 1097)

# 1085.00
Es redzeju, kaimiņos
Pusvakara pirti kūra:
Ja Dievs dos, Laime liks,
Tur būs man krusta bērns.

# 1085.01
Es redzeju, kaimiņosi
Launagā pirti kūra.
Man prātāi iešāvāsi,
Kažak mani kūmas ņems.

# 1085.02
Agri, agri es redzeju,
Ciemiņā pirts kūpeja:
Ja Dieviņš laimi dos,
I man ari pāde būs.

# 1085.03
Es redzeju, kaimiņos
Dienasvidū pirti kūra:
Ja Dieviņš labi dos,
Tur būs man krustdēliņš.

# 1085.04
Es redzeju, veca māte
Launagā pirti kūra:
Dod, Dieviņ, veselibu,
Tur būs man krista bērns.

# 1085.05
Es redzeju, tai ciemā
Pusvakaru pirti kūra:
Iesa-man-domajās,
Būs man tur krusta dēls (meita).

# 1085.06
Rītā agri es redzeju,
Kaimiņos pirti kūra.
Par to es priecajos,
Tur dabūšu pādeniņu.

# 1085.07
Šorīt agri es redzeju,
Cieminami pirts kūpeja:
Dievins deva veselibu,
Tur man ari pāde būs.

# 1085.08
Es redzeju, cieminami
Agri, agri pierts kūpami:
Ja Dievinis man līdzēse (palīdzēs),
Tur man ari pāde būs.

# 1085.09
Es redzeju, ciemiņame
Agri, agri pirts kūpeja:
Kad Dieviņis Laimi dose,
Tur man būse pādeniņis.

# 1085.10
Agri, agri es redzeju
Ciemiņiem pirts kūpam:
Ja būs man Dievs vēlejis,
Tur dabušu pādeniti.

# 1085.11
Es redzeju, kaimiņos
Launagā pirti kūra:
Ja būs man Dievs vēlejis,
Tur būs man krusta pāde.

# 1085.12
Es redzeju, kaimiņosi
Rītā agri pirti kūra;
Tur man bija lieli prieki:
Tur pādite cerejama.

# 1086.00
Es nezinu, kas par vainu
Jaunā vīra līgavai:
Pusvakara pirti kūra,
Ciema sievu aicinaja.

# 1087.00
Es negribu tautu dēlu
Līdza Māras pirtiņā:
Kad žēloja tautu dēls,
Tad Māriņa nežēloja.

# 1087.01
Es neņemtu tautu dēlu
Mīļas Māras piertiņē:
Tad Māriņa nežēloja,
Lai žēloja tautu dēls.

# 1088.00
Nāc, tautieti, tu man līdz
Mīļas Māras pirtiņā:
Tev Laimiņa līdzi nāca
Cepurites ēniņā.

# 1088.01
Nu es gāju pirtiņā,
Nāc, tautieti, līdza man,
Lai Laimite līdza nāk
Cepurites ēniņā.

# 1089.00
Velc, tautiet, savus svārkus,
Liec manā pagalvī,
Lai tie tavi svārki redz,
Ko redz mans augumiņš.

# 1089.01
Velc, vīriņ, svārkus savus,
Liec manā pagalvī:
Tevis dēļ man jaguļ
Grūtajās dieniņās.

# 1090.00
Vaj es viena mātes meita
Uz pirtiņu ceļu gāju:
I Laimiņa pakaļ gāja,
Plaši matus izlaiduse.

# 1091.00
Izpinosi garus matus,
Gāju Laimes pirtiņā;
Dievs to zina, mīļa Laime,
Vaj vairs nākšu saulitē.

# 1091.01
Izapinu gerus motus,
Līžu Laimes pirtiņā;
Dieviņš zina to līdumu,
Līdiš' vairs soulitē.

# 1091.02
Izpinosi garus matus,
Eimu Laimes pirtiņā,
Lai Laimiņa ielaipo
Pa matiņu galiņiem.
Dievits zin, mīļa Laime,
Iešu vairs saulitē.

# 1092.00
Gāju Laimas pirtiņā
Vienā linu krekliņā;
Dievis zina, mīļa Māra,
Vaj vairs iešu saulitē.

# 1093.00
Vilku mēļu vilnaniti,
Līdu Laimes pirtiņā;
Dieviņš zina to līdumu,
Līdiš' vaira saulitē.

# 1094.00
Pirtitēi ieiedama,
Devu labu vakariņu;
Dieviņš zina debesīs,
Nākš' ārā, vaj nenākšu.

# 1095.00
Pirtiņā ieiedama,
Cieti vēru pirtes durvis;
Zina Dievis, mīļa Māra,
Vaj iziešu, neiziešu.

# 1095.01
Pirtiņā ieiedama,
Durtiņām aizvēros;
Dievs to zina, debess tēvs,
Vaj iziešu saulitē,
Vaj iziešu saulitē,
Vaj redzešu tēvu, māti.

# 1095.02
Iemu Laimes pirtiņā,
Aizaveru pirts durtiņas;
Dievs to zina, mīļa Laime,
Vaj izgāju saulitē.

# 1095.03
Līdu Laimes pirtiņā,
Aizavēru durutiņas;
Dieviņš zina to līdumu,
Līdiš' vaira saulitē.

# 1096.00
Pirtiņā ieiedama,
Zelta sviedu gredzeniņu:
Ņem', Laimiņa, zelta ziedu,
Neņem' manu dvēseliti.

# 1096.01
Pirtiņā ieiedama,
Metu vara gredzentiņu:
Ņem',Māriņa, vara ziedu,
Ne kā manu augumiņu.

# 1096.02
Gāju Laimes pirtiņā,
Saujā nesu zelta naudu,
Ņem', Laimiņa, zelta naudu,
Neņem' manu augumiņu.

# 1096.03
Iekš' iedami pirtiņā,
Nometat zelta ziedu,
Ņem', Māriņ, zelta ziedu,
Neņem sievas dvēseliti.

# 1096.04
Piertiņā ieiedama,
Metu zelta gabaliņu:
Ņem', Māriņa, zelta nauda,
Neņem bērna augumiņu.

# 1097.00
Netīšām iesasēdu
Vecu sievu soliņā.
Še, Laimiņ, zelta nauda,
Vado manu augumiņu.

# 1097.01
Jauna, jauna atsasadu
Vacu siwu kraslenia.
Sze, Lajmieņ, zalta nauda,
Izpierc munu augumieniu.

2.1.1.2.3. Laimas palīdzība dzemdētājai. ( 1098 - 1113)

# 1098.00
Kas Māriņu mīļi lūdza,
Tam Māriņa basa tek;
Kas Māriņu dzedri lūdza,
Auņ kājiņas domadama.

# 1098.01
Jaunas sievas, jaunas meitas,
Lūdzat mīļi mīļ' Māriņu.
Kas Māriņu mīļi lūdza,
Tur Māriņa basa tek;
Kas lūdz sīvi, kas lūdz dzedri,
Patapdama kājas aun.

# 1098.02
Meita Māru mīļi lūdza,
Tur Māriņa basa tek;
Lūdz laulata līgaviņa,
Tad Māriņa kājas aun.

# 1099.00
Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
Ir basām kājiņām;
Ausi kājas, kavesies,
Grūt' manam mūžiņam.

# 1099.01
Par meitiņu dzīvodama,
Par Laimiņu nebēdaju;
Kad noņēma vainadziņu,
Lūdzu Laimas raudadama:
Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
I basām kājiņām;
Aus' kājiņas, kavesies,
Grūt' manam mūdiņam.

# 1099.02
Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
I basām kājiņām;
Ausi kājas, ilgi būs,
Grūt' manam mūdiņam.

# 1099.03
Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
Ir basām kājiņām;
Ausi kājas atnākusi,-
Grūt' manam mūdiņam.

# 1099.04
Nāc, Laimiņa, kad es saucu,
Basajām kājiņām;
Ausi kājas, būsi ilgi,
Grūt' manā mūžiņā.

# 1099.05
Lai, Laimiņa, kad tu būsi,
Nāc basām kājiņām;
Aus' tu kājas, būs man ilgi
Grūt' manā mūžiņā.

# 1099.06
Nāc, Māriņ, kad es lūdzu,
Nāc basām kājiņām;
Aus' tu kājas, būs' tu ilgi,
Grūt' manai līgaviņai.

# 1100.00
Nelaimite kājas ava,
Dzīrās manim līdzi nākt;
Nāc, Laimiņ, tu man līdzi
Basajām kājiņām.

# 1101.00
Kur teceji, Laimes māte,
Liepu slota padusē?
"Pērn aizvesta vedekliņa
Šogad lūdza raudadama".

# 1101.01
Kur, Laimiņa, tu tecesi,
Liepu slotu padusē?
"Vakar viena mātes meita
Gauži lūdza raudadama".

# 1102.00
Kur Māriņa basa tek
Par ābeļu līdumiņu?
Pie jaunām sieviņām
Grūtajās dieniņās.

# 1103.00
Basa Laime pārteceja
Par ābeļu līdumiņu;
Es nevaru basa iet
Ne par sētas pagalmiņu.

# 1103.01
Mīļa Māra basa tek
Par ābola līdumiņ':
Es nevaru basa iet
Ne lopiņu laidarā.

# 1103.02
Nevar sievu basa iet
Ne līdz govu laidariņu;
Kā Māriņa basa tek
Caur ābeļu līdumiņu.

# 1104.00
Kur tu teci, mīļa Māra,
Zīda svārkus pacēluse?
"Tur teceja, kur vajdzeja,
Kam celiņu aizprasiji".

# 1105.00
Es redzeju melnu vistu,
Pirts jumtiņu laipojoti;
Ta nebija melna vista,
Ta sieviņu mīļa Laima.

# 1106.00
Mīļa Māra sieviņam
Trejus ziedus pametuse:
Namāi meta liepas lapas,
Istabāi ievas ziedus,
Pirtes taku kaisijuse
Apentiņa lapiņam.

# 1106.01
Mīļa Māra sieviņām
Trīs laipiņas pametuse:
Namāi meta liepu laipu,
Istabāi ievu ziedu,
Pirtitēi pametuse
Apentiņa vieglumiņu.

# 1106.02
Mīļa Māra sieviņam
Trejas laipas pametuse:
Laukāi meta ievas ziedus,
Istabāi liepu lapu,
Pie vietiņas pametuse
Apentiņa vieglumiņu.

# 1107.00
Ne visiem Laime klāja
Savu zīda paladziņu;
Sieviņām vien paklāja
Grūtajā dieniņā.

# 1107.01
Nevienami Laime klāja
Sava zīda paladziņa;
Sieviņām, tām paklāja
Grūtajās dieniņās,
Lai ziediņi nenobira
Pa ļautiņu kājiņām.

# 1107.02
Na visām meitiņām
Laimit' klāja poladziņu;
Sieviņām vien paklāja
Grūtajā dieniņā.

# 1107.03
Ne visiem mīļa Māra
Zīda klāja paladziņu;
Sieviņām vien paklāja
Grūtajās dieniņās.

# 1108.00
Mīļa Māra man apjoza
Trīs kārtiņas vara jostas;
Ai, Māriņa, mīļa balta,
Ka es tādu panesišu!
"Nes', meitiņa, ka vareji,
Kā nes' tava māmulite".

# 1109.00
Laima vilka zaļu jostu
Deviņiem kamoļiem;
To apjoza sieviņām,
Laimas pirtī peroties.

# 1110.00
Saulit balta, rietedama,
Neņem līdzi atslēdziņu:
Daža laba mātes meita
Grūtajās dieniņās.

# 1110.01
Riet', saulite, vakarā,
Nenes līdzi atslēdziņu:
Daža laba mātes meita
Vakarā kājas ava.

# 1111.00
Man bij zelta atslēdziņa
Zelta jostas galiņā;
Es atslēdzu Laimiņai
Mīlamo kambariti.

# 1111.01
Bij man zelta atslēdziņa
Jostas puška galiņā;
Es atslēdzu tautiešam
Mīlamo valodiņu.

# 1112.00
Laimeņai cadra jūsta
Pilna seik' etslēdzeņ';
Man, Laimeņ, tei atslēga,
Kura vīgli aizaslēdzi.

# 1113.00
Viena sieva pirtiņā,
Trīs Laimiņas aizdurvē.
Viena saka: iet iekšā!
Otra saka: neiet vis!
Trešā saka: iet iekšā!,
Vārdot [Vadot?] sievas augumiņu.

# 1113.01
Runovos trejs Lajmienies
Aiz piertienis' stovadamas.
Vina soka: Jsim drejžok;
Utra soka: Pastoviesim!
Tresza soka: Liņ vydā,
Ruciej sivys augumieniu!

2.1.1.2.4. Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā. ( 1114 - 1126)

# 1114.00
Man pazuda līgaviņa
Pirmajāi miedziņā.
Es vaicaju mīļu Māru:
Vaj tavā pirtiņā?

# 1114.01
Man pazuda līgaviņa
Guļamā laiciņā.
Pavaicaju mīļu Māru:
Vaj tavāi pirtiņā?
"Te, dēliņi, daudz sēdeja,
Vaj bij tava, vaj bij cita".
Ta bij mana līgaviņa,
Kas sēd pirtes dibinā,
Kas sēd pirtes dibinā,
Sviedru kreklis mugurā.

# 1115.00
Pirtī eimu, pirtī teku,
Pirtī mana līgaviņa,
Pirtī mana līgaviņa
Ar Māriņu spēlejās.

# 1116.00
Piertē eimu, piertē teku,
Piertē mana dzīvošana:
Piertē mana līgaviņa
Sēd matiņus izlaiduse.

# 1117.00
Pirtēi eitu, pirtēi teku,
Pirtēi man daudz vajaga:
Pirtēi mana līgaviņa
Vakaraju gājumiņu;
Sēd matiņus izlaiduse,
Sviedru kreklis mugurā.
Kad Dievs dotu to redzēt,
Ka atnāktu istabāi!
Kad būs dēli, tad laidišu muciņāi;
Ja meitiņa, tad laidišu vērpelitēi.

# 1118.00
Steidzies Dēkla, steidzies Laima,
Pirtī mana līgaviņa,
Pirtī mana līgaviņa
Sēd matiņus izlaiduse,
Sēd matiņus izlaiduse,
Sviedru kreklis mugurā.

# 1119.00
Gauži raud tautu dēlis,
Žēl par savu līgaviņ':
Redzej' savu līgaviņ'
Grūtajās dieniņās.
Svētas Māras klēpitē
Sēdej' matus izlaidusi,-
Sēdej' matus izlaidusi,
Slaucij' gaužas asariņas.

# 1120.00
Tautiets lūdza mīļu Māru,
Rokā maku turedams:
Spēlej' simtu dālderišu,
Ne kā savu līgaviņu.

# 1120.01
Gauži raud jauni vīri,
Naudas maks rociņā:
"Labak devu naudas maku,
Ne ka sievu- līgaviņu".

# 1120.02
Gana lūdzu zemes māti
Rokā maku turedamis:
Došu simtu dālderišu,
Atlaid manu augumiņu.

# 1121.00
Aiz durvim klausijos,
Kas pirtēi žēli brēca:
Mīļa Māra brēcinaja
Manu jaunu (Jauna vīra) līgaviņu.

# 1122.00
Gauži raud jauni vīri,
Gultas stabus turedami:
Nu guļ mana līgaviņa
Div' saulites starpiņā.

# 1123.00
Gauži raud tautu dēls,
Guļas stabu turedams.
Vaj es būšu, vaj nebūšu
Tava jauna ligaviņa!

# 1124.00
Ko, tautieti, tu raudaji
Manā gultas maliņā?
Dievs ņems manu dvēseliti,
Tev būs cita mātes meita.

# 1124.01
Ko, tautieti, tu raudaji
Manā gultas maliņā?
Kad Dieviņis mani ņēma,
Ņem' tu citu mātes meitu.

# 1124.02
Gauži raud tautu dēls
Manā kāju galiņā.
Dievs jems manu dvēseliti,
Jem' tu citu līgaviņu.

# 1124.03
Ko, atraiti, tu raudaji,
Uz pagāļu sēdedams?
Vadi mani kalniņē,
Lūko citu līgaviņu.

# 1125.00
Tautiets manim roku sniedza
Savāi gultas maliņāi.
Necelšos, nesniegš' roku,
Kam tu mani nežēloji,
Kam tu mani nežēloji
Grūtajās dieniņās.

# 1126.00
Nesakies, līgaviņa,
Mana lauzta aizkrāsnē;
Sakies pate pakrituse,
Skangališus lasidama.

# 1126.01
Nesakiesi tu, Dārtiņa,
Manis grūzta aizkrāsnē;
Sakies pati pakritusi,
Skala galu mekledama.

2.1.1.2.13. Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā. ( 1127 - 1256)
2.1.1.2.5. Bērna saņemšana. - Sievu ziedi. ( 1127 - 1133)

# 1127.00
Spoža zvaigzne noteceja
Pie līgavas nam' durvim:
Ta nebija spoža zvaigzne,
Ta bērniņa dvēselite.

# 1127.01
Spoža zvaigzne ieriteja
Manā gultas pagalvī:
Dievs man deva šo naksniņu
Citu jaunu guletaju.

# 1127.02
Spoža zvaigzne uzlēkuse.
Manāi gultas vietiņāi:
Dievs dos manim citu gadu
Jaunu maizes arajiņu.

# 1127.03
Spoža zvaigzne ieriteja
Manā gultas vietiņā:
Dievs dos manim šoruden(i)
Otru jaunu guletaju.

# 1127.04
Mēnestiņš ieripoja
Manā gultas maliņā:
Dievs dod man ieripot
Jaunu gultas guletaju.

# 1127.05
Spoža zvaigzne uzlēkusi
Manas guļas vietiņā:
Dievs dos manim šoruden
Jaunu guļas taisitaju.

# 1127.06
Man uzlēca spoža saule
Pieguliņas vietiņā:
Vaj rudeni pārvedišu
Jaunu vietas taisitaju.

# 1127.07
Spoža zvaigzne pārteceja
Par NN sētas vidu:
Ta nebija spoža zvaigzne,
Ta NN dvēselite.

# 1127.08
Spoža, spoža zvaigzne tec
Gar manām nam'durvim:
Ta nebij spoža zvaigzne,
Ta nelaiķa dvēselite.

# 1128.00
Nācu, nācu, vīriņ,
Sieviņ' tevi aicina;
Sieviņ' savu dvēselit'
Tiņ baltāi nēzdaugāi.

# 1128.01
Nāc, vīriņ, nāc, vīriņ,
Sieviņ' tevi aicinaja:
Sieviņ' savu dvēseliti
Nēzdogā vēcinaja.

# 1129.00
Dievs dēlu satina vadmalas baķī;
Mīļa Māra meitiņu raibitē.

# 1129.01
Tēvs dēlu ietina vadmalas deķēi;
Māte meitu ietina raibitēs.

# 1130.00
Tini mani māmuliņa,
Baltajā vilnainē:
Kad uzaugšu liela meita,
Tad pūriņu darinašu.

# 1131.00
Māte dēlu i satina
Baltajā vilnanē;
Meitu tina palagā,
Meita tautu malejiņa.

# 1131.01
Māte dēliņ'i satina
Baltajā villainē;
Man' satina palagā,
Zina tautu malejiņu.

# 1131.02
Dēlu māmiņ'i satina
Ar balto vilnainiti;
Mani tina palagos,
Es tautiņu malejiņa.

# 1132.00
Mīļa Māra dusmojās
Uz jaunāmi sieviņām:
Atraduse sievu ziedus
Kumeliņu pēdiņā.

# 1133.00
Anna ziedus pabēruse
Zem ļautiņu kājiņām.
Nāc, Laimiņa, ņem' slotiņu,
Slauki ziedus maliņā.

2.1.1.2.6. Nelaimīga dzemdēšana. ( 1134 - 1137)

# 1134.00
Liec, vīriņ, cepuriti
Bērza celma galiņā:
Dievs tev deva, Dievs atņēma
Cepurites valkataju.

# 1135.00
Laima kāra šūpuliti,
Veļu māte noraisija.
Kam, Laimiņ, kārtin kāri,
Kam dariji žēlabiņas!

# 1135.01
Laima prieku parādija,
Veļu māte žēlabiņas:
Laima kāra šūpoliti,
Veļu māte noraisija.

# 1135.02
Pate Laima laba sieva,
Pate liela naidiniece:
Pate prieciņ'i devusi,
Pate lielas žēlabiņas.

# 1135.03
Dievs man deva, Dievs atņēma
Mīlamaju bāleliņu.
Kam, Dieviņi, dotin devi,
Žēlumu padariji?

# 1136.00
Vai, Māriņa, mīļa balta,
Ko es tevi sariebuse?
Kokam auga atvasites,
Man neauga lolojumis.

# 1136.01
Ai, Dieviņ, ai, Laimiņ,
Ko es ļauna tev dariju?
Kokam auga atvasites,
Man neauga līgaviņa[?].

# 1137.00
Trīs dieniņas vīriņš tek
Apkārt pirti raudadams.
Durvitiņas pavēruse,
Lēni, lēni parunaju:
Ej, sētā, brūvē alu,
Taisi manu mūža namu.

2.1.1.2.7. Zieds un upuris Laimai no pirts izejot (arī pirtīžās). ( 1138 - 1141)

# 1138.00
Iziedama Mārai devu
Dzīparotu prievitiņu.
Ņem' par ziedu, mīļa Māra,
Pirmo pādes dāvaniņu.

# 1139.00
Došu došu Laimiņai,
Ko es biju solijuse:
Radibām vistu kaušu,
Krustabām siveniņu.

# 1140.00
Es savai Laimiņai
Lielcekuļu vistu kāvu,
Ka ta man palīdzeja
Grūtajās dieniņās.

# 1141.00
Es vaicaju mīļu Māru:
Kādu velšu tu gribeji?
Vaj aitiņu sprogainiti?
Vaj vistiņu cekuliti?
Ņem vistiņu cekuliti,
Lai palika sprogaitiņa,
Lai palika sprogaitiņa
Pāditei puškoties.

# 1141.01
Mīļa Māra man vaicaja,
Ko es došu pāditei:
"Vai dos' baltu aventiņu,
Vaj vistiņu cekuliti?"
Došu baltu aventiņu,
Lai pādite puškojās.

2.1.1.2.8. Tēva un mātes prieki par jaunpiedzimušo. ( 1142 - 1146)

# 1142.00
Paldies saku mīļai Mārai,
Paldies saku Dieviņam!
Nu ir mana līgaviņa
Istabāi atnākuse.

# 1143.00
Kur bijuse, nebijuse
Mana jauna līgaviņa?
Ienāk pate izbālejse,
Ienes jaunu arajiņu.

# 1143.01
Man pazuda līgaviņa
Nakti miega laiciņā;
Pārnāk pate piekususe,
Pārnes jaunu arajiņu.

# 1143.02
Pusnaksniņu i izbēga
No gultiņas līgaviņa;
Līdz ar dienu, līdz ar sauli
Atnes jaunu malejiņu.

# 1144.00
Paldies Dievu Dieviņam,
Man rociņa labi gāja:
Ruden man dēli dzima,
Pavasar(i) kumeliņi.

# 1145.00
Priecajies, māmuļite,
Nu tev prieki pānākuši:
Stallēi baltas avitiņas,
Gultāi sagšu audejiņa.

# 1146.00
Priecajies, tēvs, māmina,
Tev priecini atnākuši:
Pirtēi bērnu atraduši
No slotinu lapinām;
Stallēi bērus kumelinus
No auzinu spilvinām.

# 1146.01
Dziedadama māmaliņa
Pār pagalmu pārteceja.
Kā tai bija nedziedāt,
Divi prieki atraduse:
Stalli jaunu kumeliņu
Apakš zaļa āboliņa;
Pirti jaunu arajiņu
Apakš bērzu lapiņām.

# 1146.02
Staigā māte dziedadama
No namiņa uz ustabu.
Kā tai bija nedziedāt,
Divi prieki atraduse:
Pirtē jaunu arajiņu,
Stallē labu kumeliņu.

# 1146.03
Priecajās mīļa Māra.
Ko ta bija atraduse?
Pirtī dzima arajins
No slotiņas zariņiem;
Stallī dzima kumelins
No dzeltena miežu salma.

# 1146.04
Pats es dzēru krodziņā,
Mājā lieli lērumiņi:
Sievai dzima jauni dēli,
Ķēvei brūni kumeliņi.
Sievai dzima jauni dēli
No slotiņas žagariem;
Ķēvei brūni kumeliņi
No dzeltenas auzu siles.

2.1.1.2.9. Kur bērns radies? ( 1147 - 1167)

# 1147.00
Kur tie dzima (auga) staltie vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima (auga) stalti vīri,
Stallī bēri kumeliņi.

# 1148.00
Stallī dzima kumeliņis
No dzeltena auzu salma;
Pirtī dzima arajiņis
No slotiņu lapiņām.

# 1148.01
Pirtī auga daiļi puiši
No vecāmi izperām;
Stallī bēri kumeliņi
Pie dzeltenas auzu siles.

# 1148.02
Pirtī dzima kara vīrs
No slotiņas žagariem;
Stallī kara kumeliņš
No dzeltenas auzu skaras.

# 1148.03
Pirtē dzimis kara vīrs,
Stallī kara kumeliņš.
Pirtē dzimis kara vīrs
No slotiņas zariņiem;
Stallī dzimis kumeliņis
No auziņas sēnalām.

# 1149.00
Kur tie dzima, gudri vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima gudri vīri
Stallī bēri kumeliņi.
Pirtī dzima gudri vīri
Zem slotiņas žagariņa;
Stallī bēri kumeliņi
Pie dzeltenas auzu siles.

# 1149.01
Kur tie dzima (auga), gudri vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima (auga) gudri vīri
No bērziņa žagariņa;
Stallī bēri kumeliņi
No auziņu sēnalām.

# 1149.02
Kur tie dzime gudri vīri,
Kur tie labi kumeliņi?
Pirmie dzima palāvē
Zam bērziņa lapiņām;
Stallē labi kumeliņi
Zam auziņas sēnaliņas.

# 1149.03
Kur tie dzima, stipri vīri,
Kur labie kumeliņi?
Pirtī dzima stipri vīri
Zem bērziņa lapiņām;
Stalli labi kumeliņi
Zem zaļā āboliņa.

# 1149.04
Kur tie auga, skaisti puiši,
Kur brūnie kumeliņi?
Pirtī auga skaisti puiši
No vecāmi izperām;
Stallī brūni kumeliņi
Pie dzeltenas auzu siles.

# 1150.00
Veca māt', veca māt',
Steidzies galda galiņā!
Ko bij tevim Dieviņš devis,
Tušu nakti staigajot?

# 1151.00
Veca māt', veca māt',
Kur tu ņēmi to bērniņ'?
Pirtī ņēmu palāvē
Zem slotiņu lapiņām.

# 1152.00
Upite teceja pirts pakaļā.
Tur ķēru raudiņas, tur asarišus!
Asarus ķerdams, noķēru raudiņu.

# 1153.00
Lid', lidu, dīķiti, pierts pakaļā,
Ūdeni smeldama, iesmēlu pādi.

# 1153.01
Sklidu lidu, ezariņi,
Krūmu pirtes galiņā.
Tur teku rītos, tur vakarosi,
Tur teku gaiļos ūdeņa smelti.
Ūdeni smeldama, pasmēlu pādi,
Pasmēlu pāditi savajā vārdā,
Savajā vārdā, savajā darbā.

# 1153.02
Mazs, mazs valciņš pirtiņes galē;
Tur teku ik rītus ūdeni smelt.
Ūdeni smeldama, iesmēlu pādi,
Iesmēlu pādi saveju vārdē.

# 1153.03
Mazs, mazs dīķiņš pirts pakaļāi.
Sestdien ūden' smeldams, izsmēlu pādiņ'.

# 1154.00
Kas dūņas sajauca sudmaļu upē?
Jānitis sajauca, pāditi smeldams.

# 1154.01
Kas to Skaņupi dūnām jauca?
Dāvids sajauca, pāditi gūdams.

# 1155.00
Daudz mazu pēdiņu upites malā;
Tās mazu bērniņu notekaļatas (notekaņatas).

# 1155.01
Daudz mazu pēdiņu tīrupes malāi;
Tie mazi bērniņi notekaņajši.

# 1155.02
Kas mazu pēdiņu upites malā?
To mana pādite nostaigajse.

# 1155.03
Sīkas mazas pēdiņas upites malā;
Te mani pādeni notekajši.

# 1156.00
Lieli bērni brīnijās,
Kur pādite radijās:
No debess nolaidās
Ar sudraba ķērditēm,
Ar sudraba ķērditēm
Iekš sudraba šūpuliša.

# 1156.01
No debesu nosalaižu
Ar sudraba virvitēm
Mīļas Māras šūpulī,
Māmuliņas klēpitī.

# 1156.02
Ne zināt nezinaju,
Kur pādite gadijās:
No Dieviņa nolaidās
Sudrabiņa ķēditēm.

# 1156.03
Jūs, kūmiiņas, neziniet,
Kur pādite radijās:
No debess nolaidās
Ar sudraba ķēditēm.

# 1156.04
Pasakiet, kūmenieki,
Kur pādite radijās?
Jūs, kūmiņi, neziniet,
Kur pādite radijās:
No debesim nolaidās
Ar sudraba ķērditēm.

# 1157.00
Atata, Dieviņi, man laba laime:
Noķēru cīruli pa lauku tekam.

# 1158.00
Es redzeju putna spalvu
Apakš mazas ābelites;
Ta nebija putna spalva,
Ta bij maza meitenite.

# 1159.00
Es atradu skaidienē
Mazu, mazu kukainiti;
Es ietinu palagā,
Izaudzeju arajiņu.

# 1159.01
Es atradu kukainiti,
Skaidainiti rušinot;
Tinu linu palagā,
Būs man miežu arajiņš.

# 1160.00
Es atradu vaboliti
Mēslienā rotajot;
Satinos nēzdaugā,
Ienesos istabā.
Ja būs mani Dievs vēlejis,
Te būs mani krusta pāde.

# 1161.00
Es redzeju vaguliņu
Mēslienā rāpojot;
Saņēmām, satinām
Dārgajos lakatos.

# 1161.01
Es redzeju mazu bērnu
Skaidienā rāpojam;
Saņēmām, satinām
Dārgajos lakatos.

# 1162.00
Es atradu vaboliti
Mēslienā rotajot;
Saņemsim autiņos,
Būs vakara kaveklits.

# 1162.01
Es atradu mēslienē
Mazu, mazu vambuliti;
To ietinu lupatos,
Būs man laika kaveklits.

# 1162.02
Es dabuju skaidienē
Mazu, mellu vaboliti;
Ietīsami lakatā,
Būs vakara kaveklits.

# 1162.03
Maza, maza vabolite
Smiltiņās rušinaja;
Ietisim vīkstolī,
Būs vakara kaveklits.

# 1162.04
Es dabuju mēslienē
Sīku, mazu vaboliti;
Būs manām meitiņām
Viens vakara kaveklits.

# 1163.00
Es atradu mēslienē
Mazu, mazu bambaliti;
To es došu māmiņai
Par bērniņa auklejumu.

# 1164.00
Es atradu mēslainē
Mazu, mazu kukainiti;
Dēla māte tā sacija:
I tis man piedereja.

# 1165.00
Es dabuju ganidama
Silā mazu Pēteriti;
Uzņēmuse nobučoju,
Liek' adikla vācelē.

# 1166.00
Ceļāi dabuju bērniņu mazu,
Ne tam krekliņa, ne lakatiņa.
Izauga dadzitis platām lapām,
Tur būs krekliņi, tur lakatiņi.

# 1167.00
Smuks puisitis baltu muti
Gulej' taka maliņā.
Eit', meitiņas, savāķate,
Būs maizites arajiņš.

# 1167.01
Smuks puisitis, Jānits vārda,
Guļ celiņa maliņā;
Tec, māsiņa, cel augšā,
Būs maizites devejiņš.

# 1167.02
Smuks puisitis, baltu muti
Guļ celiņa maliņā;
Eit', māsiņas, paceliet,
Jums nevaida arajiņa.

# 1167.03
Smuks puisitis, baltas acis,
Gulej' ceļa maliņā;
Iesim, meitas, pacelsim,
Būs mums maizes arajiņš.

# 1167.04
Smuks puisitis, baltu vaigu,
Gul celiņa maliņā;
Piecelsim mēs, māsiņas,
Būs mums miežu arajiņš.

2.1.1.2.10. Dēls, vaj meita? Tēvam, vaj mātei palīgs? ( 1168 - 1173)

# 1168.00
Tēvs ar māti sabārās,
Pirtij malku skaldidami:
Tēvs gribeja arajiņu,
Māte govu slaucejiņu.

# 1168.01
Tēvs ar māti strīdejās,
Pirtei malku skaldidami.
Tēvs sacija: arajam!
Māte: govu slaucejai!

# 1168.02
Tēvs ar māti sarājās,
Pirtī malku skaldidami:
Tēvs teic dēlu arajiņu,
Māte meitu malejiņu.
Māte tēvu uzvāreja,
Dabuj' meitu malejiņu.

# 1168.03
Tēvs ar māti sabārās,
Pirtī malku skaldidami:
Tēvs grib dēlu arajiņu,
Māte meitu malejiņu.

# 1168.04
Tēvs ar māti sazabāra,
Gultiņā guledami:
Tēvs gribeja arajiņa,
Māte meitas malejiņas.

# 1168.05
Sasabāra tēvs ar māti,
Lāviņā guledam':
Tēvs gribeja arajiņu,
Māte māļu malejiņu.

# 1168.06
Tēvs ar māti sasarājas,
Linu riju žāvedami:
Tēvs gribeja striķu vīt,
Māte pūra skāterišus.

# 1168.07
Visu garu vasariņu
Tēvs ar māti ienaidā:
Tēvs grib siena pļāvejiņa,
Māte siena grābejiņas.

# 1169.00
Tēvs dēlu gaidija, Dievs deva meitu;
Mātei palīgs, ne tēvinam.

# 1170.00
Mātei meitas, mātei meitas,
Tēvam lielas žēlabiņas:
Mātei govu slaucejiņas,
Tēvam maka raisitajas.

# 1170.01
Tēvs noskuma, māti prieka,
Meitiņām piedzemot:
Tēvam maka raisitaja,
Mātei pūra cilataja.

# 1171.00
Mīļa Māra priecajās,
Dzird meitiņas piedzimstam:
Kur meitiņas puškojās,
Tur pameta dzives (dzijas) galu.

# 1171.01
Mēslu bāba priecajās,
Meitiņām piedzemot:
Kur adija, kur rakstija,
Tur palika dzīpariņi.

# 1171.02
Vecainite Dievu lūdza,
Lai aug meitas māmiņai:
Kur adija, kur rakstija,
Tur nokrita dzīpariņš.

# 1171.03
Vecainite Dievu lūdza,
Meitiņāi piedzimstot:
Kur šūdama, adidama,
Tur nomete dzīpariņu.

# 1172.00
Ir kaķitis Dievu lūdza,
Meitiņai piedzimstot:
Ies meitiņa govu slaukt,
Dos ķipiti jaizlaiza.

# 1173.00
Nosarūca lāču māte,
Meitiņai piedzimstot:
Būs ta meita, kad ta augs,
Puišiem ceļa negriezis.

# 1173.01
Nokrācase lāču māte,
Midziņēje guledama:
Tas būs vīris, kad tas augse,
Dažam ceļu negriezis.

2.1.1.2.11. Kad un kur dzimis? Kāds cerams iespaids uz bērnu? ( 1174 - 1195)

# 1174.00
Visas dienas man zinamas,
Trīs dieniņas nezinamas:
Dzimstamā, mirstamā,
Tautiņās ejamā.

# 1174.01
Zin Dieviņis visas dienas,
Trīs dieniņas nezinaja:
Piedzemamu, nomirstamu,
Tautiņās aizvedamu.

# 1175.00
Es iesāku mazs bērniņš
Tumšu nakti ceļu iet.
Šķir, Dieviņ, ceļu man,
Ārdi manu valodiņ'.

# 1176.00
Laime, laime tam dēlam (puišam),
Kas piedzima saulitē,
Tam Laimiņa grožus vija,
Sudrabā mērcedama.

# 1176.01
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Tam Laimiņa grožus vija,
Sidrabā mērcedama.

# 1176.02
Ņem', Laimiņa, zelta slotu,
Izslauk' manu istabiņ'!
Laime, laime tam pašam [?],
Kas piedzima saulitē,
Tam Laimiņa grožus vija,
Sudrabiņā mērcedama;
Es piedzimu māmiņai
Siltajā saulitē.

# 1176.03
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Tam saulite grožu vija,
Sudrabā mērcedama.

# 1176.04
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Tam Laimiņa piešus kala,
Sudrabā mērcedama.

# 1176.05
Laime, laime tai meitai,
Kas piedzima saulitē,
Tai Laimiņa saktas lēja,
Sudrabā mērcedama.

# 1177.00
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Bauro vērši tam arot,
Zviedz kumeļi ecejot.

# 1178.00
Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulitē,
Tam aug mieži, tam aug rudzi,
Tam aug bēri kumeliņi.

# 1179.00
Trim kārtām zīļu josta
Ap rasno ozoeliņ':
Ta piedar tam puišam,
Kas piedzima saulitē.

# 1180.00
Silta saule man dzemot,
Labs mūžiņš dzīvojot:
Eimu govu laidarā
Deviņām slauktuvēm.

# 1180.01
Silta saule man dzimstot,
Laba laime dzīvojot:
Kūtī gāju govu slaukt
Deviņām slauktavām.

# 1181.00
Launadzite man māsiņa,
Ta piedzima launagā.
Dievs dod tai lielai augt,
Būs launaga nesejiņa.

# 1182.00
Launadzite mūs' māsiņa,
Launagā piedzimuse;
Tai sajāja trejas tautas,
Visas trejas launagā.

# 1182.01
Ai, māsiņa launadzite,
Tu piedzimi launagā;
Tev atnāca trejas tautas,
Visas trejas launagā.

# 1182.02
Es meitiņa launadzite,
Es piedzimu launagā;
Man sajāja triju tautu,
Visu triju launagā.

# 1183.00
Es piedzimu svētrītāi,
Ļaudim darbu nekaveju;
Mīļu Māru, to kaveju,
Ta netapa baznicāi.

# 1183.01
Mirtin miršu, māmulite,
Es nemiršu darba dienu;
Es nomiršu svētu dienu,
Ļaudim darbu nekavešu.

# 1183.02
Mirtin miršu, māmuliņa,
Darba dienu nemirišu;
Svētu dienu es mirišu,
Ļaudim darba nekaveju.

# 1183.03
Lai es miru, kad es miru,
Es nemiru darba dienu,
Es nemiru darba dienu,
Ļaudim darba nekaveju.

# 1184.00
Ko var ļaudis man darit,
Ko manam kumeļam:
Pats es dzimu piektu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu.

# 1185.00
Laime, laime tam dēlami,
Tas piedzima laimes dienu:
Viļņiem auga mieži, radzi,
Bogām bēri kumeliņi.

# 1186.00
Laimigs bij tas dēliņš,
Kas piedzim' laim's dien':
Lab' zierg' ceļē broukt,
Sētē joun' līg'viņ'.

# 1187.00
Prieka dienā es piedzimu
Savai vecai māmuļitei:
Istabā bungas sita,
Namā pūta stabulites.

# 1187.01
Līgsmu dienu es piedzimu
Savai baltai māmuļitei:
Laukāi dūdas, namāi bungas,
Istabāji stebulites.

# 1187.02
Lustitē, līgsmitē
Es izaugu bāliņos:
Kokles skan namiņā,
Pivolites istabā.

# 1187.03
Lustitē es izaugu
Pie baltā brāleliņa:
Kokles skan namiņā,
Stabulites istabā.

# 1187.04
Es savos bāliņos
Lustitēs vien dzīvoju:
Rijā spēles, namā kokles,
Maltuvēi stabulites.

# 1187.05
Es uzaugu bāliņos
Kā mazā muižiņā:
Klētī bungas, namā kokles,
Istabāi pijolites.

# 1187.06
Žēl man bija, žēl man bija,
Tēva mājas atstājot:
Klētī bungas, namā spēles,
Istabā pijolites.

# 1187.07
Kur tautās tāda līgsma,
Kā manos brālišos:
Laukā bungas, namā kokles,
Istabā cimbolites.

# 1187.08
Jāju, jāju, apklausos,
Kas brāliša sētiņāi:
Sētāi bungas, namāi dūdas,
Istabāi stabulites,
Vēl brāliša kambarēi
Spēlē mazas pijolites.

# 1188.00
Es piedzimu māmiņai,
Kad dziedaja lakstigala:
Netrūkst dziesmu man dziedot,
Ne valodu runajot.

# 1189.00
Es piedzimu māmiņai
Pašā ziedu laiciņā,
Pati augu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedeju.

# 1190.00
Es piedzimu māmiņai
Vizbulišu laiciņā;
Kad izauga liela meita,
Sauca mani vizbuliti.

# 1190.01
Es piedzimu māmiņai
Pavasarā vizbuļos;
Ja nevaid cita vārda,
Saucat mani vizbuliti.

# 1190.02
Es piedzimu māmiņai
Vizbulišu krūmiņā;
Kad iauaga liela meita,
Visi sauca vizbuliti.

# 1190.03
Es piedzimu saulitē,
Vizbulišu pļaviņā;
Es izaugu liela meita,
Sauca mani vizbuliti.

# 1190.04
Es piedzimu māmiņai
Vizbulišu laiciņā;
Es izaugu māmiņai
Kā dzeltenis vizbulitis.

# 1190.05
Māte mani aukledama
Iesvieduse vizbuļos;
Es izaugu liela meita,
Kā vizbulis vizuļoju.

# 1190.06
Māte mani aukledama
Iemetuse vizbuļos:
Puiši mani tā mīleja,
Kā dzeltenu vizbuliti.

# 1191.00
Līdzā dzimu, līdzā augu
Ar baltaju āboliņu,
Līdzā viena nevareju
Ar ābolu noziedēt.

# 1191.01
Reizē dzimu, reize augu
Ar baltaju āboliņu;
Āboliņš noziedeja,
Es vēl augu augumā.

# 1192.00
Es piedzimu māmiņai,
Rožu dārzu ravejot;
Man ietina māmuliņa
Vienā rožu lapiņā.

# 1193.00
Es piedzimu māmiņai
Laukāi rudzu rugajāi;
Kuras tautas mani grib,
Lai jāj rudzu rugajāi.

# 1193.01
Es uzaugu mātes meita
Baltā rudzu rugajā;
Kam vajaga malejiņas,
Lai iet rudzu rugajā.

# 1193.02
Es uzaugu daiļa meita
Smalkā rudzu rugajā;
Atnāk tautas, izņem mani
No ta rudzu rugajiņa.

# 1193.03
Māte mani, izkūlusi,
Iesviež rudzu rugajā;
Kam vajaga līgaviņas,
Lai iet rudzu rugajā.

# 1194.00
Kalab manim balta galva?
Ziemu dzimis ziemelī.
Kalab manim daudz valodu?
Tirgus dienu kristijuši.

# 1194.01
Aiz ko manim plata galva?
Es piedzimu vējputnē.
Aiz ko manim daudz valodu?
Tirga dienā nokristija.

# 1195.00
Ko, dēliņi, tu dabuji,
Sebu dzimis māmiņai?
Visi tēva ozoliņi
Pirmajiem dēliņiem.

2.1.1.2.12. Laima (Dēkla) mūža licēja. ( 1196 - 1226)

# 1196.00
Gaiša, gaiša uguns deg
Tumšajā kaktiņā:
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.

# 1197.00
Laima man viešņa nāca;
Kādu tai krēslu ceļu?
Baltas vilnas grozu cēlu,
Lai mūžiņu vieglu lika.

# 1197.01
Laima mana viešņa nāca;
Kād' es tai krēslu celšu?
Baltas vilnas grozu celšu,
Lai mūžiņu vieglu lika.

# 1197.02
Laima mana viešņa nāce;
Kādu krēsliņu pacēlu?
Villas groziņu pacēlu,
Viegla mūža gribedama.

# 1198.00
Laime mana māmulite,
Es Laimites meita biju;
Kādu mūžu gribejos,
Tādu pate paņēmos.

# 1199.00
Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec liepā, ābelē:
Kā liepai man izaugt,
Kā ābelei noziedēt.

# 1199.01
Liec, Laimiņa, man mūžiņu
Ieviņā, liepiņā:
Kā liepai man izaugt,
Kā ievai noziedēt.

# 1199.02
Ai, Laimiņa, licejiņa,
Liec mūžiņu domadama:
Liec man augti kā liepai,
Kā ievai noziedēt.

# 1199.03
Man Laimiņa mūžu lika,
Ābelē sēdedama:
Liek man augt kā liepiņu,
Kā ābeli noziedēt.

# 1199.04
Laime manu mūžu lēma
Pie ābeles, pie liepiņas:
Uzaugt man kā liepai,
Kā ābelei noziedēt.

# 1199.05
Laimiņ' manim mūžu lēma
Pie ābeles stāvedama:
Kā liepiņa es uzaugu,
Kā ābele noziedeju.

# 1199.06
Dēkla manu mūžu kāra
Pie liepiņas, pie ābeles:
Kā liepai man uzaugt,
Kā ābelei noziedēt.

# 1200.00
Dēkle manu mūžu lēma,
Kalniņā stāvedama.
Lem, Dēklite, labu mūžu,
Lai es gauži neraudaju.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv