1. Par dziesmām un dziedāšanu. ( 1 - 1052)
1.4. Dziedāšana godos, dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, ar dziesmu karu jeb apdziedāšanos. ( 763 - 979)
1.4.2. Meitu bars sadzied kopā. ( 797 - 850)
1.4.2.2. Labāk dziedāt, ne kā niekus runāt. ( 800 - 811)
# 801.00
Labak gāju dziedadama,
Ne ap otru runadama:
Ne man kauna priekšā bija,
Ne valodu pakaļā.
# 801.01
Ceļu gāju dziedadama,
Ne ar otru runadama:
Ne kauniņis man priekšā,
Ne valoda pakaļā.
# 802.00
Labak gāju dziedadama,
Ne ar puisi runadama:
Puisim bija viltus vārdi,
Pievils manu vainadziņu.
# 803.00
Labak grazni padziedaju,
Ne kā niekus daudz runaju;
Dievam tika graznas dziesmas,
Ļaudim nieku valodiņas.
# 804.00
Labak koši padziedaju,
Ne kā otru aprunaju:
Dziesmas tīk Dieviņam,
Valodiņas ļaunu cēla.
# 805.00
Labak, meitas, padziedam,
Ne kā niekus runajam!
Smiesies ļaudis, meklēs kungi
Pēc tām nieku valodām.
# 806.00
Labak, meitas, padziedat,
Ne kā blēņas runajat!
Dziesmai ļaudis nesasmēja,
Kā tai blēņu valodai.
# 807.00
Labak, meitas, padziediet,
Ne kā blēņas runajiet!
Gadās māte vaicajot
Vakareju valodiņu.
# 808.00
Labak, meitas, padziedat (padziedam)
Ne kā blēņas runajat (runajam)!
Kur dziedāts, tur palika,
Valodiņa(s) tāli gāja.
# 808.01
Ej, māsiņa, dziedadama,
Ne apkārti runadama:
Še dziedāts, še palika,
Valodiņa tālu gāja.
# 808.02
Labak blēņu dziesmu dziedu,
Ne kā blēņu valodiņ':
Te dziedaju, te palika,
Valodiņa tāļi gāja.
# 808.03
Labak dziedu labu dziesmu,
Ne kā blēņas runajusi:
Te dziedāts, te palika,
Tāļu gāja valodiņas.
# 808.04
Labak dziedu labu dziesmu,
Ne kā otru aprunaju:
Kur dziedaja, tur palika,
Tāļu gāja valodiņa.
# 808.05
Labak dziedu, ne runaju
Svešu ļaužu pulciņā:
Te dziedāts, te palika,
Valodiņa tāļu gāja.
# 808.06
Labak, meitas padziedam (padziedat),
Ne kā blēņas runajam (runajat):
Te dziedāts, te palika,
Valodiņa (Valodiņas) tāļu gāja.
# 808.07
Labak, meitas, padziediet,
Ne kā niekus runajiet!
Lai iet dziesmas, kur iedamas,
Valodiņas tālu gāja.
# 809.00
Labak nieku dziesmu dziedu,
Ne kā nieku valodiņ':
Dziesmiņai pasmējās,
Valodai ienaidā.
# 810.00
Labak skaisti padziedam,
Ne kā blēņas runajam!
Dziesma(s) kauna nedarija,
Kā dar' blēņu valodiņa(s).
# 810.01
Dziesma mana izdziedata,
Ta man kauna nedarija;
Daža laba valodiņa
Lielu kaunu padarija.
# 810.02
Dziesmiņ' mana, kā [kād'?] dziedata,
Ta man kauna nedarija;
Kāda nieka valodiņa,
Ta kauniņu padarija.
# 810.03
Dziesmiņ' mana, kā [kād'?] dziedata,
Ta man kaunu nedarija;
Runaj' kādu valodiņu,
Ta man dara lielu kaunu.
# 810.04
Dziesmiņ' mana, kād' būdama,
Ta man kaunu nedarija;
Šādas tādas valodiņas
Drīz kauniņu padarija.
# 810.05
Dziesmiņ' mana, kād' dziesmiņa,
Dziesmiņ' kauna nedarija,
Dziesmiņ' kauna nedarija,
Kā ta blēņu valodiņa.
# 810.06
Dziesmiņ mana, ko dziedaju,
Tu man kaunu nedariji;
Šādas tādas valodiņas,
Tās man dara lielu kaunu.
# 810.07
Dziesmiņ', mana padziedama,
Ta man kaunu nedarija;
Šāda tāda valodiņa,
Ta man dara lielu kaunu.
# 810.08
Dziesmiņ, mana padziedama,
Tu man kaunu nedariji;
Runaj' nieku valodiņu,
Ta kauniņu padarija.
# 810.09
Dziesmiņ', manis padziedama,
Ta man kaunu nedarija;
Runaj' blēņu valodiņas,
Drīz kauniņu sadabuju.
# 810.10
Dziesmiņ' mana šāda tāda,
Ta man kaunu nedarija;
Miegs man dara lielu kaunu,
Tukšu pūru tautiņās.
# 810.11
Labak blēņu dziesmu dziedu,
Ne kā blēņu valodiņu;
Blēņu dziesma nedar' kaunu,
Kā dar' blēņu valodiņa.
# 810.12
Lai man bija kāda dziesma,
Ta man kaunu nedarija;
Daža laba valodiņa,
Ta padara lielu kaunu.
# 811.00
Veci vīri sajājuši,
Runā blēņu valodiņas;
Labak, brāļi, padziedam,
Ne kā blēņas runajam.
1.4.2.3. Nedziedātājiem savas vainas, savi iemesli; kam tādu nav, tas dzied. ( 812 - 850)
# 812.00
Apskaistās ta meitiņ',
Ne ta dzied, ne runē.
Voi virs man' apskaistās?
Voi virs man' bāleliņ'?
Voi virs man' bāleliņ',
Ka nejem' šoruden?
# 813.00
Dziedu droši nebēdaju,
Še nav mana arajiņa;
Še nav mana arajiņa,
Kas pēc manis klausijās.
# 814.00
Dziedu, nieka nebēdaju,
Še nav mana arajiņa;
Cita kunga novadā
Kā ozolis līgojās.
# 814.01
Delvereju, nebēdaju,
Te nav mana arajiņa;
Mans arajis līgojās
Cita kunga novadā.
# 814.02
Dziedu koši nebēdaju,
Še nav manis arajiņis;
Arajs, manis arajiņis
Aug citāi novadā.
Tur citāi novadā
Kā vanagis lidinaja,
Kā vanagis lidinaja
Dzeltenām kājiņām,
Dzeltenām kājiņām,
Pelekiem spārniņiem.
# 814.03
Dziedu, nieka nebēdaju,
Še nav manis arajiņis;
Mans arajis pa novadu
Kā pelekis vanadziņis.
# 814.04
Dziedu, nieka nebēdaju,
Še nav mana arajiņa;
Ne tas bija šī pulkā,
Ne ši kunga novadā;
Cita kunga novadā
Kā ozolis līgojās.
# 814.05
Te dziedaju, gavileju,
Te nav mans arajiņš;
Cita kunga novadā
Kā vanags lidinās.
# 815.00
Es droši dziedaju par visu pulku,
Es gan zinaju, še mana nava,
Ne šī sētā, ne novadā.
# 815.01
Droši dziedu, gavileju,
Es gan zinu, še nav mana,
Es gan zinu, še nav mana,
Ne taī Iļģu novadā.
Man atbrauca no Leišiem
Sešiem bēriem kumeļiem,
Sešiem bēriem kumeļiem,
Četriem kaltiem riteņiem.
# 816.00
Es var' dzert un dziedāt,
Kamēr balta gaisma aust:
Nav nevienas šaī vietā,
Kas pēc manis lūkojās.
# 816.01
Bij man dzerti un dziedāti,
Kamēr zila gaisma ausa:
Man nav savas līgaviņas,
Kas godiņu nolūkoja.
# 816.02
Dzert es varu un dziedāt
Līdz pašai gaismiņai,
Es gan zinu, šaī tiesā
Še nav manas līgaviņas.
# 816.03
Es var' dzert un dziedāt,
Ikam rīta saule lēca:
Še nevaida ta puisiša,
Kas var mani raudzities.
# 816.04
Es var' dzert un dziedāt,
Kamēr zaļa gaisma ausa,
Kamēr zaļa gaisma ausa,
Un sarkana saule lēca.
# 817.00
Gan pazinu to meitiņu,
Kura brūte šoruden:
Ne ta dzied, ne runā,
Domadama vien staigā.
# 817.01
Es pazinu to meitiņu,
Kam gaidami precinieki:
Ne ta dzieda, ne runaja,
Domadama vien staigaja,
Domadama vien staigaja,
Vaj ir visi gabaliņi.
# 817.02
Es pazinu to meitiņu,
Kas būs brūte šoruden:
Ne dziedaja, ne runaja,
Domadama vien staigaja.
# 817.03
Es pazinu to meitiņu,
Kas būs brūte šoruden:
Ne ta dzied, ne runā,
Domadama vien staigā.
# 817.04
Es pazinu to meitiņu,
Ko vedis šoruden:
Ne ta dzied, ne runā,
Bēdiņās vien staigā.
# 817.05
Es pazinu to meitiņu,
Kura brūte šoruden:
Ne ta dzied, ne runaja,
Domadama vien staigaja,
Domadama vien staigaja,
Vaj ir visi gabaliņi.
Ir tai visi gabaliņi,
Vīra mātes krekla trūka.
# 817.06
Es pazinu to meitiņu,
Kura tautu sadereta:
Domadama vien staigaja,
Kādu trūka gabaliņu.
# 817.07
Es pazinu to meitiņu,
Kurai kāzas šoruden:
Domadama vien staigaja,
Vaj ir visi gabaliņi.
# 817.08
Gan pazinu to meitiņu,
Ko vedis šoruden:
Ne ta dzied, ne runaja,
Domadama vien staigaja,
Domadama vien staigaja,
Vaj ir visi gabaliņi:
Tēvam kreklis, mātei sagša,
Māsicām villanites.
# 817.09
Gan pazinu to meitiņu,
Kura brūte šoruden:
Domadama vien staigaja,
Vaj ir visi gabaliņi.
# 817.10
No tālienes nolūkoju,
Kura meita brūte bija:
Ne dziedaja, ne runaja,
Domadama vien staigaja;
Domadama vien staigaja,
Savas dienas gaididama.
# 817.11
Protu, protu, redzu, redzu,
Kura meita brūte bij:
Ne dziedaja, ne runaja,
Domadama vien staigaja.
# 817.12
To meitiņu es pazinu,
Kura brūte šoruden:
Ne dziedaja, ne runaja,
Domadama vien staigaja.
# 817.13
To meitiņu gan pazinu,
Kas būs brūte šoruden:
Ne runā, ne smejās,
Domadama vien staigaja.
# 817.14
To meitiņu gan pazinu,
Kura brūte šoruden:
Ne ta dzied, ne runā,
Ar domām vien staigā.
# 817.15
Vistālēm es pazinu,
Kura meita brūte bija:
Ne ta dzieda, ne runaja,
Uz domām vien stāveja.
# 818.00
Gan pazinu to meitiņu,
Kura lepna, kura stalta:
Kura lepna, nerunaja,
Kura stalta, nedziedaja.
# 818.01
Gan pazinu to meitiņu,
Kura stalta, kura lepna:
Kura stalta, stalti gāja,
Kura lepna, nerunaja.
# 819.00
Kalabada tās meitiņas
Visas līdza nedziedaja?
Vaj tās bija apdomajšas
Cita citu nicināt?
# 819.01
Te sēd meitu liels pulciņis,
Ne tās dzieda, ne runaja.
Vaj tās bija sajutušas
Cita citu niecināt?
# 820.00
Kas, meitiņa, tev' norāja?
Nej tu dziedi, nej runā:
Vaj tev puiši piesacija,
Vaj pašai nelustās?
# 821.00
Kas tai mūsu meitiņai?
Nej ta dzied, nej runā.
Vaj ta bija sajutuse
Sav' brūtganu neveselu?
Dzied', meitiņ, i lustej',
Vesels tavs brūtganiņš:
Es vakar sasatiku
Skuju tilta galiņā.
# 822.00
Kas tam mūsu tautietim?
Ni tas dzied, ni runā.
Vaj tam ira sievas bēdas,
Vaj līgavas žēlabiņas?
# 823.00
Ko līdz man še dziedāt,
Kas pēc manis klausijās?
Cita kunga novadā
Man' balsiņu klausijās.
# 823.01
Ko bij manim te dziedati,
Te nav balsa klausitaju;
Cita kunga novadā
Manim balsa klausitaji.
# 823.02
Ko līdz manim še dziedāt,
Še nav manis arajiņš,
Še nav manis arajiņš,
Kas pēc manis klausijās.
# 823.03
Ko vērts manim še dziedāt,
Kas pēc manis klausijās?
Citu tautu zemitē
Man' balsiņa klaustajs.
# 824.00
Kur pie velna jaunas meitas?
Vecas sievas dziedatajas.
Sievām došu cimdus, zeķes,
Meitām pigu parādišu;
Meitām pigu parādišu
Par peludes gulejumu.
# 825.00
Kura upe neteceja?
Kura meita nedziedaja?
Rāvu upe neteceja,
Lepna meita nedziedaja.
# 826.00
Lēna, lēna ta meitiņa,
Ne dziedaja, ne runaja.
Aiz lepnibas nedziedaja,
Aiz bārguma nerunaja.
# 826.01
Bieza, bieza bērzu birze,
No biezuma nelapoja;
Lepna, lepna ta meitiņa,
No lepnuma nerunaja.
# 827.00
Lepna, lepna ta meitiņa,
Ne ta dzied, ne runā;
Ar to lielu lepnumiņu
Mūžam tēva cūkganiņš.
# 827.01
Lepna, lepna ta meitiņa,
Ne dziedaja, ne runaja;
Ta ar savu lepnumiņu
Mūžam tēva cūkganite.
# 827.02
Lepna bija tautu meita,
No lepnuma nerunaja;
No dižā lepnumiņa
Mūžam tēva cūkganiņš.
# 828.00
Lepna, lepna ta meitiņa,
Ne ta dzied, ne runā.
Lai redzetu šoruden,
Kādi kungi to vedis:
Vaj vedis zābakaiņi,
Vaj ar kārkļa vīzitēm.
# 828.01
Lepna, lepna ta meitiņa,
Ne ta dzied, ne runā.
Es būš' tavu lepnumiņu
Dzīvodamis ieraudzit.
# 828.02
Lepna meita, ne bagata,
Ta ar mani nerunaja.
Es redzešu, lepna meita,
Kas tev tādu bildinās.
# 829.00
Lepna, lepna ta meitiņa,
Ne ta dzied, ne runā.
Ta ar savu lepnumiņu
Sēdēs ilgi vaiņagā.
# 829.01
Lepna bija ta meitiņa,
Ne dziedaja, ne runaja;
Ta ar savu lepnibiņu
Stāvēs ilgi vaiņagā.
# 829.02
Lepna bija tautu meita,
Ne dziedaja, ne runaja.
Tu ar savu lepnumiņu
Sapelesi vaiņagā.
# 829.03
Lepni, lepni ciema gani,
Ne tie dzied, ne lello.
Tie ar savu lepnumiņu
Staigās ilgi vaiņagā.
# 830.00
Lepna, lepna ta meitiņa,
Ne ta dzied, ne ta runā.
Ta ar savu lepnumu
Taps ļautiņu valodās.
# 831.00
Lepnas, lepnas tās meitiņas,
Ne tās dziedi, ne runā;
Aiz ta liela lepnumiņa
Mūžam vīra nedabūs.
Ja ar kāds gadisies:
Greizu roku, līku kāju,
Greizu roku, līku kāju,
Sapuvušu cepuriti.
# 832.00
Lepnas meitas nedziedaja,
Kūtri zirgi neteceja;
Lepnam lepna dziedašana,
Kūtram kūtra tecešana.
# 832.01
Kūtri zirgi neteceja,
Skaistas meitas nedziedaja.
Tik kūtrami tecešana
Kā no kalna lejiņā;
Tik skaistami dziedašana,
Kad puisiti ieraudzija.
# 832.02
Kūtri zirgi neteceja,
Lepni ļaudis nerunaja;
Kas kūtram rikšus deve,
Kas lepnam valodiņu.
# 833.00
Lepnas meitas nedziedaja,
Lepnu puišu gaididamas;
Es dziedaju, es lusteju,
Man atnāce pats lepnais.
# 834.00
Lepnas meitas sagājušas
Cit' uz citas raudzijās,
Ne katra nevareja
Savu dziesmu nodziedāt.
# 835.00
Lepni, lepni ciemu gani,
Ne tie dzied, ne runā;
Vaj tie bija daudz bagati,
Vaj parlieku nabadziņi.
# 836.00
Padziedam mazakās,
Ka nedzied lielakās;
Lielakās nedziedaja,
Jaunu puišu kaunejās.
# 837.00
Padziedami mēs, māsiņas,
Peļamajas dzeltainites,
Lai tās ļaužu teicamajas
Pa vienaji vazajās.
# 838.00
Padziedam mēs, māsiņas,
Vaj mēs kādas naidenieces?
Lai naidojas bāleliņi,
Tiem jadala tēva zeme.
# 838.01
Nāc, māsiņa, dziedasim,
Vaj mēs kādas naidinieces?
Lai naidojas bāleliņi,
Tiem piedera tēva zeme.
# 839.00
Padziedam, vecas sievas,
Jaunas meitas nedziedaja;
Jaunas meitas nedziedaja
Aiz tām gūžu nelaimēm.
# 839.01
Dancojiet, vecas sievas,
Jaunas meitas nevareja:
Jaunas meitas saslimušas
Ar to gūžu nelaimiti.
# 840.00
Sadziediet, mazas meitas,
Lielas meitas nedziedaja;
Lielas meitas nedziedaja
Arajiņa žēlabās.
# 840.01
Dziediet skaiši, mazas meitas,
Dariet kaunu lielajām;
Lielas meitas nedziedaja
Arajiņa bēdiņās.
# 841.00
Ši pusite dziedāt dzied,
Viņa puse raudāt raud;
Ši pusite alu dzēra,
Viņa pura ūdentiņu.
# 841.01
Šī pusē dziedāt dzied,
Viņā pusē raudāt raud;
Šī pusē alu dzer,
Viņā rāvu ūdentiņu.
# 841.02
Ši pusite grazni dzied,
Še dzer saldu alutiņu;
Viņa puse noskumusi,
Tur dzer rāva ūdentiņu.
# 841.03
Ši pusite skaisti dzied,
Še dodat alus dzert;
Viņa puse nedziedaja,
Lai dzer pura ūdentiņu.
# 842.00
Ši pusite skaisti dzied;
Ko darija viņa puse?
Viņa puse striķus vija,
Ka var iet zirgu zagt.
# 842.01
Dziedat paši, kāzu viesi,
Kad nedzied panāksnieki;
Panāksnieki valgus vij,
Lai varetu kazu ķert.
# 843.00
Svēta, svēta ta meitiņa,
Ne ta dzied, ne runā.
Ta ar savu svētumiņu
Vellam kurpes šūdinaja.
Kad pašuva vellam kurpes,
Brauc ellē grabedama.
# 844.00
Ta meitiņa nedziedaja,
Kam še auga arajiņš;
Es dziedaju, delvereju,
Man citā maliņā.
# 844.01
Šitās meitas nedziedaja,
Tām še auga arajiņš;
Es dziedaju, es līgsmoju,
Man līgoja maliņā.
# 845.00
Tās meitiņas nedziedaja,
Kuras veda šoruden;
Es dziedaju, es lusteju,
Es paliku bāliņos.
# 845.01
Es pazīstu to meitiņu,
Kura brūte šoruden:
Staigaj' galvu nokāruse,
Kā ruden miežu vārpa,
Es prieciga, es vēliga,
Es staigaju dziedadama.
# 845.02
Noskumušas tās meitiņas,
Kuras brūtes šoruden;
Es prieciga, es lustiga,
Es palikšu brālišos.
# 846.00
Tīra goda ta meitiņa,
Ne ta dzied, ne runā.
Aiz ta liela tīra goda
Pēc negods pakaļā.
# 847.00
Velt' man savu skaņu balsi
Šī ciemā skandināt:
Tālu manis arajinis,
Tas jau mani nedzierdeja.
# 848.00
Vecas mātes gaspažiņas,
Palīdziet man dziedāt;
Jaunas meitas jumpraviņas
Aiz puišiem nedrīksteja.
# 849.00
Visi dzied, visi dzied,
Talkas māte nedziedaja;
Talkas māte nedziedaja:
Beņķam kāju nolauzuši.
# 850.00
Citas meitas nedziedaja
Aiz araja bēdiņām;
Es dziedaju, delvereju,
Man araja bāleliņš.
1.4.3. Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana. ( 851 - 970)
1.4.3.1. Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu. ( 851 - 897)
# 851.00
A Dieviņi, a Dieviņi,
Es tos viņus uzvinneju,
Es tos viņus uzvinneju,
Es to roku iztureju!
# 852.00
Brāļa dziesmit' i atņēmu
Otrā pus' istabiņas;
Svešu ļaužu neatņēmu,
Še pat klātu stāvedama.
# 853.00
Dziedat, puiši, lustejat,
Nu dzied jūsu lakstigala:
Žagatite garastite,
Ta ir jūsu lakstigala.
# 854.00
Dziedi, dziedi, dziedataja,
Tu jau mani nevinnesi:
Man ir dziesmu vācelite
Raibā rožu krūmiņā.
# 854.01
Dziedi, dziedi tu, meitiņa,
Tu jau mani nevinnesi:
Tu dziedaji no galviņas,
Man ir dziesmu grāmatiņa.
# 854.02
Dzīrās mani citas meitas
Dziesmiņām aizdziedāt.
Ko ļautiņi man daris,
Man bij dziesmu grāmatiņa.
# 855.00
Dziedi, dziedi, dziedataja,
Cik tu mani aizdziedasi?
Cik tu manu bāleliņu
Pie kundziņa aizrunasi.
# 856.00
Dziedi, dziedi tu, meitiņa,
Tu jau mani nevinnesi;
Es deviņas izdziedaju,
Tu vēl vienu tuntulē.
# 856.01
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Vinnejam viņu pusi!
Mēs deviņas izdziedam,
Viņi vienu tuntulē.
# 856.02
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Nu mēs čūras vinnejam!
Viņas dzied vienu dziesmu,
Mēs deviņas izdziedam.
# 856.03
Vaj tu dziedi, vaj nedziedi,
Tu jau mani nevinnesi;
Līdz tu vienu taražēsi,
Es deviņas izdziedašu.
# 857.00
Dzied', māsiņa, dzied', māsiņa,
Kau' kā vien, kau' kā vien;
Gan tu pate labi zini,
Kau' kas tevi aizvedis.
# 857.01
Dziedi, dziedi, tautu meita,
Kaut ko vien, kaut kā vien;
Gan rudeni aizvedis
Arajiņa dēliņam.
# 858.00
Dziesmu dziede sveši ļaudis,
Dziesmu dziede bāleliņi.
Ta dziesmiņa man patika,
Ko dziedaja bāleliņi;
Ko dziedaja sveši ļaudis,
To saminu kājiņām.
# 859.00
Ekur nāk meitu bars,
Kā ērģeles spēledami;
Ekur nāk puišu bars,
Kā kaupiņi kurkstedami.
# 859.01
Ekur gāja meitu pulka,
Kā bitites vīvinaja;
Ekur nāca puišu pulka,
Kā vardites kurkstedami.
# 860.00
Es būt' laba dancotaja,
Ja būt' gūžu turetaja;
Es būt' laba dziedataja,
Ja būt' dziesmu turetaja.
# 860.01
Es būt' danču dancotaja,
Kaut man gūžu nesejiņš;
Es būt' mālu malejiņa,
Kaut dzirnavu griezejiņš.
# 860.02
Es būt laba dancotaja,
Kaut būt' gūžu turetajs.
Sūtat, kungi, savus puišus,
Kas man gūžas kustinaja.
# 860.03
Es būt' laba malejiņa,
Būt' man dzirnu vilcejiņa;
Es būt' laba dziedataja,
Būt' man dziesmu saucejiņa.
# 861.00
Es dzirdeju mellu bulli
No rītiņa maurojot:
Ta nebija buļļa dziesma,
Ta bij veca puiša dziesma.
# 862.00
Es neteicu tās meitiņas,
Kas dzied lūpas knaibidama:
Ta barās ar māmiņu,
Visu muti plātidama.
# 862.01
Kura meita bāliņos
Staigā lūpas kodidama,
Ta ēdās tautiņās,
Visu muti atplētusi.
# 863.00
Ja tev tīk, tu puisiti,
Nāc ar mani dziedaties;
Ja tu mani uzvinnesi,
Es tev došu sav' māsiņu.
# 864.00
Kas ta tāda dziedataja
Viņā meža maliņā?
Ta nebija dziedataja,
Ta bij zirgu dīrataja.
# 865.00
Kas tu tāda dziedataja,
Kad tu labi nemāceji!
Nāc pie mana raibā buļļa,
Tas tev' labi pamācis.
# 866.00
Kas tu tāda dziedataja,
Tev nav lāga dvēselite:
Alkšņa koka ta taisita,
Suņa dota dvēselite.
# 866.01
Kas ta liela dziedataja?-
Tev nav laba dvēselite;
Tev dvēsele noslīkuse
(Dziļas jūras dibinā).
# 866.02
Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev nav lāga dvēselite,
Tev nav tāda dvēselite,
Kā manam sivenam.
# 867.00
Klausies, meitu māmulite,
Kur meitiņas daiļi dzied;
Lai klausās dēlu māte,
Krogā dēli kāvušies.
# 868.00
Kļava lapa lielijās,
Vīru nest par Daugavu;
Tautu dēls lielijās,
Tautu meitu aizdziedāt.
Kur tu traka kļava lapa,
Vaj tu vīru panesisi!
Kur tu nieka, tautu dēls,
Tautu meitu aizdziedasi!
# 869.00
Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev jau lāgi neskaneja;
Ļauj' man vaļu, lai es dziedu
Ar savām māsiņām.
# 869.01
Ko, meitiņ, tu dziedaji,
Tu dziedāt nemāceji;
Es māceju, es dziedaju,
Man bāliņis palīgā.
# 869.02
Ko, tautieti, tu dziedaji,
Tev dziedāti neveicās;
Es dziedaju, man veicās,
Man bāliņi (māsiņas) palīdzeja.
# 869.03
Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev jau labi nevedās;
Laid man vaļu, es dziedašu,
Man labaki vedisies.
# 869.04
Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau labi neskaneja;
Es dziedaju, man skaneja,
Ar savām māsiņām.
# 869.05
Ko tu dziedi, vēža ļipa,
Nieki jauki, ne raženi;
Lai dzied mana māsas meita,
Tai iet jauki, tai raženi.
# 870.00
Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev jau lāga nevedās;
Es dziedašu, man vedās,
Man ir dziesmu dvēselite.
# 870.01
Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev nav savas dvēselites;
Es dziedaju, man skaneja,
Man ir sava dvēselite.
# 871.00
Ko tu dziedi, bezdvēsele,
Tev nebija dvēselites;
Ellē tava dvēselite
Diedziņā karajās.
# 872.00
Ko tu dziedi, dziedataja,
Mana brāļa gribetaja,
Mans brālitis zābakos,
Neņems tādu dāra rīkli.
# 872.01
Dziedi, dziedi, dāra rīkle,
Mana brāļa gribedama;
Vaj tu dziedi, vaj nedziedi,
Tu jau viņu nedabusi.
# 873.00
Ko tu dziedi, ko nedziedi,
Tu jau lāga nemāceji;
Es māceju, es dziedaju,
Es tev kaunu padariju.
# 874.00
Ko tu dziedi, rumbas gals,
Tev jau lāga neskaneja;
Es dziedaju, man skaneja,
Man ir skaņa valodiņa.
# 874.01
Ko gavile tu, tautieti,
Ka tev labi neskaneja;
Es gavilu, man skaneja,
Man ir jauka valodiņa.
# 875.00
Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau labi neskaneja;
Es dziedaju, man skaneja,
Puri, vēri atskaneja.
# 875.01
Ko tu rūci, ratu rumba,
Tev jau lāga neskaneja;
Kad es laidu savu balsi,
Purvu purvi atskaneja.
# 875.02
Ko tu čīksti, vāģu rumba,
Tev jau lāga neveicās;
Laid man vaļu, es dziedašu,
Pāri vēram atskanēs.
# 876.00
Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau labi neveicās;
Es dziedaju, man skaneja
Caur debešu debešiem.
# 877.00
Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Tev jau lāga neveicās;
Man dziesmiņa izdziedata,
Tu vēl lūpas kustinaji.
# 877.01
Ko tu dziedi, rumbas kaklis,
Kad tev labi neskaneja;
Es izdziedu piecas dziesmas,
Tu tik lūpas plaukšinaji.
# 878.00
Ko, vecais, tu dziedaji,
Tev nav labas veselibas;
Čīkst tev kauli staigajot,
Klab tev zobi runajot.
# 878.01
Ko tu dziedi, rata rumba,
Kad nav lāga veselibas;
Es dziedaju, man skaneja,
Man ir laba veseliba.
# 879.00
Kur tie rūca, dunduriši,
Vaj tie rūca dadzišos?
Tie nebija dunduriši,
Tie bij sveši puiseniši.
# 879.01
Kur tie rūca, dunduriši,
Vaj tie rūca dadzišos?
Kur tie dzieda, bāleliņi,
Vaj tie dzieda tautiņās?
# 879.02
Rūca, rūca dunduriši,-
Kur tie rūca, kur nerūca?
Tie nebija dunduriši,
Tās panākstu meitenites.
# 879.03
Rūca, rūca dunduriši,-
Kur tie rūca, kur nerūca?
Vaj tie rūca dadzišos,
Vaj manos brālišos?
# 880.00
Lai lielās, ko lielās,
Ko ta maza pedelite!
Ta māsāmi kaunu dara,
Lāgā dziesmas nemāceja.
# 881.00
Lielas meitas, mazas meitas,
Visas manim līdzi dīca;
Ka tām nebij līdzi dīkt,
Pašas dziesmas nemāceja.
# 882.00
Meitas, meitas, ko dziediet,
Jums dziedāt neveicās:
Jums mēlite izkaltuse,
Ar puišiem runajot.
# 883.00
Ēdolnieku meitas dzieda,
Kā ar vāli velejās;
Pilsatnieku meitas dzieda,
Kā līgoti nolīgoja.
# 884.00
Turkalniešu dziedašanu
Aiz sieniņas nedzirdeju;
Lielvārdiešu zeltenites
Kā bitites vīvinaja.
# 885.00
Pašņākdama es dziedaju,
Pašņākdama gavileju:
Man pāsita dēlu māte
Ar mieturi deguniņu.
# 886.00
Ši puse viņu pusi uzvaļaja;
Ši puse dzelzu, viņ'puse mālu.
# 886.01
Ši puse viņu pusi vinnēt vinneja;
Ši puse sudraba, viņa puse māla,
Ši puse čab čab, viņa puse grab grab.
# 887.00
Sīvi dzied ta meitiņa,
Tai sarkani vaigu gali;
Dievs žēlo to māmiņu,
Kam ta top jaunavite.
# 888.00
Skaišķi dzied ciemu gaiļi
Vārtu staba galiņā:
Tie nebija ciema gaiļi,
Tie bij ciema puiseniņi.
# 889.00
Suņi rēja, vilki kauca:
Veci puiši gavileja,
Veci puiši gavileja
Uz jaunām meitiņām.
# 890.00
Tā dziedaja sveši ļaudis,
Kā dunduri dundurava;
Es ar savu brāleniņu
Kā bitite vīvinaju.
# 891.00
Užu, užu, panāksniece,
Nedrīksteja, nemāceja!
Kad es būtu panāksniece,
Es drīkstetu, es mācetu,
Es drīkstetu, es mācetu
Tautu galdu trīcināt.
# 891.01
Panāksnieces nemāceja
Taut' istabu trīcināt;
Es drīkstetu, es mācetu
Taut' istabu trīcināt.
# 892.00
Uzvareju, uzvareju,
Dieviņš manim palīdzeja!
Tu kā tupa, es kā kaudze,
Ko tu manim padarisi.
# 892.01
Dziedi, dziedi tu, puišeli,
Tu jau mani nevinnesi;
Tu kā krupis, es kā liepa,
Es jau tevi uzvārešu.
# 892.02
Ciema meitas man' gribeja
Ar dziesmām uzvārēt.
Kur tu mani uzvāresi,
Es kā kaudze, tu kā tupa.
# 893.00
Uzvinneju, uzvinneju
Viņpus upes dziedatajus:
Ne ar darbiem lidzu tika,
Ne ar skaistu dziedašanu.
# 893.01
Lai nāk piecas Melnavietes
Pret man' vienu Radavieti
Ar darbiem, runašanu,
Ar daiļo dziedašanu!
# 894.00
Vaj bitite nezinaja,
Kur ziediņi upmalā?
Vaj dziesmiņu kāds dziedaja,
Ko bāliņi nezinaja?
# 895.00
Viņpus upes tā dziedaja,
Kā tie veļu suņi rēja;
Šaipus upes tā dziedaja,
Kā bitites vīvinaja.
# 895.01
Viņa puse tā līgoja,
Kā Limbaižu suņi rēja;
Ši pusite tā līgoja
Kā bitites vīvinaja.
# 896.00
Ciema meitas tā dziedaja,
Kā lielā jūra krāc;
Mūs' meitiņas tā dziedaja,
Kā bitites ābulā.
# 896.01
Rupji dzied tautu meita,
Kā lielā jūra krāc;
Sīkas, mazas mūs' māsiņas,
Kā bitites vīturo.
# 896.02
Tā dziedaja tautu meita,
Kā lielā jūra krāca.
Vaj ta dzied manis dēļi,
Vaj ta mana bāleliņa?
# 897.00
Celiet mani uz akmini,
Es lielā dziedataja!
Nu man vaļas, nu man vaļas
Ar puišiem kapaties;
Puišiem bija blusu āda,
Man bij vara pātadziņa.
1.4.3.2. Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā. ( 898 - 907)
# 898.00
Atņemiet dziesmit' manu,
Nelieciet novārtā!
Tas bij mans lielis kauns,
Liek dziesmiti novārtā.
# 899.00
Es nedevu nevienami
Savu dziesmu sarežģit:
Kuru dziesmu nodziedaju,
To satiņu kamolā.
# 899.01
Es nedošu savas dziesmas
Nevienam sarežģit:
Kuru dziesmu izdziedaju,
To satinu kamolā.
# 899.02
Kad es iešu tautuņās,
Dziesmas tīšu kamolā;
Neatstāšu puiseniem
Savu dziesmu nežģelēt.
# 899.03
Nevienam es nedevu
Sav' dziesmiņu vārdzināt:
Ik dziesmiņu izdziedaju,
Ik satinu kamolī.
# 900.00
Gana skaisti es dziedaju,
Puiši mani izmēdija;
Dieviņš zina, kā dziedās
Puišu pašu līgaviņa.
# 900.01
Es dziedaju diezgan labi,
Puisits mani izmēdija;
Dievis zina, kā dziedās
Paša puiša līgaviņa.
# 901.00
Ko dziedašu, ko runašu,
Svešu zemi staigadama?
Dziedaš' pate savu dziesmu,
Runaš' savu valodiņu.
# 902.00
Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Ne smieklam es atnācu:
Es atnācu dziesmiņām,
Jaukajām valodām.
# 903.00
Smēja ļaudis man dziedot(i)
Smēja manim runajot;
Es ļaužiem nepasmēju,
Tik netikli dzīvojot.
# 903.01
Apbrīn ļaudis dziesmu manu,
Apbrīn manu valodiņu;
Es ļaudim pasabrīnu,
Tik nesmuki dzīvojot.
# 903.02
Brīnās ļaudis dziesmām manām,
Brīnās manai valodai;
Es ļaudim brīnijos,
Ka neglīti dzīvoja.
# 903.03
Ko smejiesi, tautu meita,
Tu manaji dziesmiņai?
Kā es tevi nesmejos
Tik netikli dzīvojot.
# 903.04
Ļaudis manai dziesmai smej,
Smej manai valodai;
Es ļaudiem nepasmēju,
Tik neglīti dzīvojot.
# 903.05
Smējās ļaudis dziesmai manai,
Smējās manai valodai;
Es ļaudim pasmejos,
Tik nelabi dzīvojot.
# 904.00
Smējās ļaudis dziesmai mane,
Smējās mane valodā.
Ko ļautiņi tad daritu,
Kad darbiņu nemācetu?
# 905.00
Smējās man visi ļaudis,-
Kas smiekliem nesmējās?-
Smējās man dziesmiņām,
Smējās man valodai;
Darbiņam nesmējās,
Redz ražani dzīvojam.
# 906.00
Smejat, ļaudis dziesmiņai,
Nesmejat valodai:
Dziesmiņ' mana izdomata,
Valodiņa Dieva dota.
# 906.01
Smejat, ļaudis, dziesmai manai,
Valodiņai nesmejat:
Dziesmiņ' mana, kā dziedata,
Valodiņa Dieva dota.
# 906.02
Smejat, ļaudis, dziesmu manu,
Valodiņas nesmejat:
Dziesmu dziedu, kādu gribu,
Valodiņa Dieva dota.
# 906.03
Smejiet, ļaudis, man dziedoti,
Nesmejieti runajot:
Dziesmiņ' mana izdomata,
Valodiņa Dieva dota.
# 907.00
Tā dziedaju, tā runaju,
Kā bij' maza ieraduse;
Es nebiju lakstigala,
Locit savu valodiņu.
# 907.01
Daža laba lakstigala
Groza savu valodiņu;
Es nebiju lakstigala,
Es negrozu valodiņu.
# 907.02
Kā māceju, tā runaju,
Kā māceju, tā dziedaju.
Es nebiju lakstigala,
Ka grozišu valodiņu;
Lakstigala mazputnitis
Groza savu valodiņu.
# 907.03
Tā dziedaju, tā runaju,
Kā es biju ieraduse;
Es nebiju lakstigala,
Grozit savu valodiņu.
1.4.3.3. Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis. ( 908 - 940)
# 908.00
Ai, meitiņa, lišķes mēle,
Kam paņēmi man' dziesmiņu?
Tā paņēma citas meitas
Tavu miežu arajiņu.
# 908.01
Ai, meitiņa, vismēlite,
Kam tu manu dziesmu ņēmi?
Atņems tev citas meitas
Tavu miežu arajiņu.
# 908.02
Tev, māsiņ, dzilnas mēle,
Manu dziesmu atņēmeja;
Tev atņems citas meitas
Tavu miežu arajiņu.
# 908.03
Tev, meitiņa, sieta mēle,
Tu paņēmi manu dziesmu;
Gan paņems citas meitas
Tavu miežu arajiņu.
# 908.04
Tev, NN (Līzite), dzilnas mēle,
Manu dziesmu atņēmeja.
"Es, māsiņa, neatņēmu,
Dziedāt vien palīdzeju".
# 908.05
Tev, NN (Ilzite), dzilnas mēle,
Tu atņēmi manu dziesmu;
Gan atņems citas meitas
Tavu miežu arajiņu.
-Lai tās ņēma, kad tās ņēma,
Es dabuju jo daiļaku,
Es dabuju jo daiļaku,
Jo lielakus tīrumiņus.
# 908.06
Tev, NN (Anniņa), dzilnas mēle,
Tu paņēmi manu dziesmu;
Kad paņēmi manu dziesmu,
Ņem ir manu arajiņu.
# 908.07
Tu, meitiņa, lišķes mēle,
Tu noņēmi manu dziesmu;
Tev noņems citas meitas
Tavu miežu arajiņu.
# 909.00
Aizmirsās man dziesmiņa,
Nojūdzās kumeliņis;
Pats attapu sav' dziesmiņu,
Pats iejūdzu kumeliņu.
# 909.01
Aizmirsās man dziesmiņa,
Nojūdzās kumeliņš;
Pasakiet man dziesmiņu,
Aizjūdziet kumeliņu.
# 909.02
Aizsamirsa man dziesmiņa,
Nosajūdza kumeliņš;
Pasakiet man dziesmiņu,
Pats aizjūgšu kumeliņu.
# 910.00
Aši, aši, knaši, knaši
Pie sudraba kalejiņa:
Pašam dziesmu pūriņam
Atslēdziņa nolūzuse.
# 910.01
Aizvakar man pazuda
Dziesmu lādes atslēdziņa;
Es gribeju vakar iet
Pie sudraba kalejiņa.
# 910.02
Bij manim vakar būt
Pie sudraba kalejiņa:
Man pazuda vakardien
Dziesmu pūra atslēdziņa.
# 910.03
Es teciņus vien teceju
Pie sudraba kalejiņa:
Atslēdziņa nolūzuse
Manam dziesmu pūriņam.
# 910.04
Izgaist mana atslēdziņa
Pašai dziesmu vācelei;
Pusgaiļ' laikā aizteceju
Uz sudraba kalejiņu.
# 910.05
Man bij dziesmu vācelitei
Izgaisuse atslēdziņa;
Naktsvidū aizteceju
Pie sudraba kalejiņa.
# 910.06
No rītiņa agri, agri
Nāks no Rīgas kalejiņš:
Man pazuda šo naksniņu
Dziesmu lādes atslēdziņa.
# 910.07
Pašu laiku man jaiet
Pie sudraba kalejiņa:
Pašam dziesmu pūriņam
Atslēdziņa nolūzusi.
# 910.08
Rītā agri, rītā agri
Uz tērauda kalejiņu:
Man nolūza atslēdziņa
Pašai dziesmu vācelei.
# 910.09
Žigli, žigli, knaši, knaši
Pie sudraba kalejiņa:
Man pazuda šovakar
Dziesmu pūra atslēdziņa.
# 910.10
Tūdaliņ, tagadiņ
Uz sidraba kalejiņu:
Man nolūza atslēdziņa
Pašam dziesmu pūriņam.
# 910.11
Vai, Dieviņi, kad es kļūtu
Pie ta Bauskas kalejiņa!
Man izkrita aizvakar
Dziesmu lādes atslēdziņa.
# 910.12
Vakardienu man pazuda
Dziesmu lādes atslēdziņa,
Gosniņām ēst dodot,
Ne ar puisi spēlejot.
# 911.00
Bij' man dziesmu, kad nedziedu,
Kad dziedaju, nav nevienas;
Bij man puišu, kad es augu,
Kad uzaugu, nav neviena.
# 912.00
Bij' man dziesmu vācelite
Sīku lazdu krūmiņā;
Kad gribeju padziedāt,
Nevieniņas neatradu.
# 913.00
Divas vien man dziesmiņas,
Abas divas nabadzites:
Vienu tinu lakatā,
Otru zīžu nēzdogā.
# 914.00
Dziedaja, dziedaja,
Palika klusu:
Pietrūka dziesmiņu,
Sadila mēlite.
# 915.00
Dziedat, meitas, ko gaidat,-
Vaj jums dziesmas pietrūkušas?
Es dziedaju cauru dienu,
Man dziesmiņas atlikās.
# 916.00
Dziedat, meitas, ko gaidat,-
Vaj jums dziesmas pietrūkušas?
Ja jums dziesmas pietrūkušas,
Nāk' pie manim tapināt:
Man ir dziesmu vācelite,
Sīkā kārklu krūmiņā.
# 916.01
Ko gaidat, kaimenieces,
Vaj jums dziesmu pietrūcies?
Ja jums dziesmu pietrūcies,
Es jums varu palienēt,
Man vēl dziesmu vērpelite
Sīkajos krūmiņos.
# 917.00
Dzied', meitiņa, dzied', meitiņa,
Es tev iešu palīgā;
Tev pietrūka, man atlika,
Es tev varu palienēt.
# 918.00
Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kaut bijuse otra puse;
Būt' man skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijuse.
# 918.01
Būtu dziesma, būtu dziesma,
Kaut bijuse otra puse;
Būtu skaista līgaviņa,
Kaut nebūtu pašmāsiņa.
# 918.02
Te būt' dziesma, te būt' dziesma,
Kaut bijuse otra puse;
Te būt' skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijuse.
# 919.00
Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kau(t) dziesmai otra puse;
Mārša būtu, mārša būtu,
Kau(t) lielaki bāleliņi.
# 919.01
Ta būt' dziesma, laba dziesma,
Kaut tai būtu otra puse;
Ta būt' brāļa līgaviņa,
Kaut būt' diža paauguse.
# 920.00
Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kaut dziesmai otra puse;
Meita būtu, meita būtu
Kaut māmiņa man devuse.
# 921.00
Dziesmiņ, mana laba dziesma,
Kad tai būtu otra puse;
Sieviņ, mana laba sieva,
Kad tai būtu mīlestiba.
# 922.00
Dziesmiņai nabadzei
Otra puse pazuduse.
Jūgsim bēru kumeliņu,
Meklesim otru pusi.
# 922.01
Dziesma būtu, dziesma būtu,
Kam dziesmai otra puse.
Jūgsim biti kamanās,
Meklesim otras puses.
# 922.02
Dziesmiņai, māsiņai
Otra puse pazuduse;
Darisim ruden' alu,
Meklesam otru pusi.
# 922.03
Dziesmiņai nabadzei
Otra puse pazuduse.
Meklesim otru pusi
Rudzu salmu galiņā.
# 922.04
Dziesmitei nabadzei
Otra puse nozuduse.
Taisam ratus, jūdzam zirgus,
Pārvedam otru pusi.
# 922.05
Gana gudras man dziesmiņas,
Kaut zinatu otru pusi.
Jūdzu bēro kamanās
Mekleš' tai otru pusi.
# 922.06
Vienu dārzu rožu sēju,
Otru sēju magonišu!
- - - - - - - - - - - -
Tai dziesmiņi nabadziti
Otra puse pazudusi;
Jūgsim bērus kumeliņus,
Meklesim otru pusi.
# 923.00
Dziesmiņ mana nabadzite,
Otra puse pazuduse!
Kads ta tāda laipstu mēle
Manu dziesmu paņēmuse?
# 924.00
Kas ta tāda laiska mēle,
Manu dziesmu dziedataja?
Kad tu biji dziedataja,
Kam papriekšu nedziedaji?
# 924.01
Kas ta tāda skala mēle,
Manu dziesmu skalotaja?
Kad tu tāda skalotaja,
Kam papriekši neskaloji?
# 924.02
Kuņas kāja, lišķu mēle,
Otram dziesmu paņēmaja!
Kad tu biji dziedataja,
Kam papriekšu nedziedaji?
Kam papriekšu nedziedaji,
Kuņas kāju laizidama?
# 924.03
Tu, NN, lišķmēlite,
Kam paņēmi manu dziesmu?
Kad tu biji dziedataja,
Kam papriekšu nedziedaji?
# 925.00
Kas ta tāda laiska mēle,
Manu dziesmu smādetaja?
Tai bij jāt koka zirgu,
Velnu nest mugurā.
# 925.01
Kas ta tāda laidas mēle,
Manu dziesmu brāķetaja?
Ta ciemiņa ērinģite
Izpuvušu vēderiņu.
# 925.02
Kas ta tāda laipstas mēle,
Kas parāva manas dziesmas?
Vaj tu, laipsta, nezinaji
Kaķes ..... pabeņķēi.
# 926.00
Kas ta tāda lišķu mēle
Manu dziesmu nolišķeja?
Ej mājē, laizi lizi,-
Saimeniece raušus cep.
# 927.00
Ko, meitiņa, tu dziedaji,
Kad tu labi nemāceji?
Ja tev dziesmas pietrūkušas,
Nāc pie manis tapināt.
# 928.00
Man bij dziesmu vācelite
Mēslainē glabajama.
Atskrējušas ciema cūkas,
Izrakušas, apēdušas.
# 929.00
Ne visām dziesmiņām
Es zinaju otru pusi;
Ne visām meitiņām
Es zinaju tikumiņu.
# 930.00
Ne visām(i) dziesmiņām
Es zinaju otru pusi;
Ne visām(i) meitiņām
Mātes austas villainites.
# 931.00
Ne visām dziesmiņām
Es zinaju otru pusi;
Ne visām tautiņām
Patīk manis augumiņš.
# 931.01
Ne visām dziesmiņām
Es zinaju otru pusi;
Ne visiem ļautiņiem
Patīk manis augumiņis.
# 931.02
Ne visiem vītoliem
Līdz zemei zari auga;
Ne visiem ļautiņiem
Patīk manis augumiņš.
# 931.03
Ne visur rozes aug,
Ne visur dadži aug;
Ne visiem puisišiem
Patīk mans augumiņš.
# 932.00
Ne visām dziesmiņām
Es zinaju otru pusi;
Ne visiem ļautiņiem
Visas vainas izzinaju.
# 933.00
Ne visām dziesmiņām
Otras puses dabujam;
Ne visiem ļautiņiem
Uz manim labs prātiņš.
# 934.00
Nebēdaji tu, māsiņa,
Kad dziesmiņa tev sajuka;
Ne tev juka sīki raksti,
Ne ar tava valodiņa.
# 935.00
Nebēdaju, nebēdaju,
Kad dziesmiņa man sajuka:
Neba dziesma cimdu raksts,
Ko ieliku pūriņā.
# 935.01
Nebēdā, māmulite,
Ka dziesmiņa man sajuka;
Vaj tie bija cimdu raksti,
Vaj villanes ielociņi?
# 936.00
Tik dziedaju, tik dziedaju,
Kamēr dziesmu padziedaju.
Nu es braukšu uz Jelgavu
Dziesmiņai ielāpiņa.
# 937.00
Trūkst jums dziesmu, sveši ļaudis,
Es jums piecas tapinašu.
Citu gadu atdodat,
Otras piecas pieliekat.
# 937.01
Trūkst jums dziesmas, dziedatajas,
Es jums varu tapināt.
Citu gadu atdodat,
Liekat piecas piedevām.
# 938.00
Vienu pusi dziesmas zinu,
Otru pusi nezinaju;
Kad zinatu otru pusi,
Būtu liela dziedataja.
# 939.00
Vienu pusi dziesmas zinu,
Otru pusi nezinaju:
Otru pusi Vāczemē
Kungi raksta grāmatā.
# 939.01
Tad būt' dziesma, tad būt' dziesma,
Kad bijusi otra puse!
Otra puse Jelgavā,
Kungi raksta grāmatā.
# 940.00
Caura, caura ta dziesmiņa,
Kur ņemsam ielāpiņu?
Jaunu puišu kažokā
Ielāpiņu griezisam.
1.4.3.4. Ne dziedāt vien jāmāk, jāmāk un jādara ari darbs. ( 941 - 949)
# 956.00
Ap seviem vien dziedaju,
Ap saviem brāliņiem,
Neaiztiku svešu ļaužu
Ni pa vārda galiņam.
# 956.01
Apkārt sevi vien dziedaju,
Apkārt savu kumeliņu;
Svešus ļaudis nepieņēmu,
Lai netapu ienaidā.
# 957.00
Dziesmas dēļ, labi (sveši) ļaudis,
Ienaidiņa neceliet!
Dziesmu dziedu, kāda bija,
Ne ta mana padarita.
# 957.01
Dziesmas dēļ, sveši ļaudis,
Ienaidiņa neturiet!
Dziesma man padziedata,
Neba mana darinata;
Vecu ļaužu darinata,
Manis jauna padziedata.
# 957.02
Dziesmas dēļ, sveši (labi) ļaudis,
Ienaidiņa neceļat!
Dziesmit' dziedu, kād' esošu,
Ne ta mana padarita.
To rakstija māmuliņa,
Kad guleju šūpulī;
Ar' māmiņa nezinatu,
Kaut Laimiņa neteikusi.
# 957.03
Dziesmiņ' mana, ko dziedaju,
Ne ta mana ieradita;
Valodiņa, ta radita,
Ta ar godu javalkā.
# 958.00
Dziesmu dēļ, jauni kungi,
Neturiet ienaidiņu!
Ne ta mana uzcelšana (izsmiešana),
Ta seneja veca tiesa.
# 959.00
Dziesmu dēļ jūs, ļautiņi,
Neturat ienaidiņu!
Es ar savu jaunumiņu
Daždažadi izdziedaju.
# 960.00
Dziesmu dēļ, labi ļaudis,
Mani jel nepeļat!
Pieder pieši pie zābaka,
Pie meitām dziedašana.
# 961.00
Dziesmu dēļ, sveši ļaudis,
Neturat ienaidiņu:
Ik dziesmiņu izdziedajis,
Sēž savā kumeļā.
# 962.00
Gana man žēl palika,
Sav' māsiņu apdziedot.
Kam tu nāci taī vietā,
Kur man bija jaapdzied?
# 963.00
Labi bija tie ļautiņi,
Panes ļaunu, panes labu;
Mūs' brāliši nepanesa
Maza bērna valodiņu.
# 963.01
Labi, labi tie ļautiņi,
Panes labu, panes ļaunu;
Ir es pate nepanestu
Tādu ķēmu valodiņu.
# 964.00
Lūdzami, ļautiņi, neturat dusmas!
Man vaļas dziedāt par savu māsu.
# 964.01
Lūdzami ļautiņi, neskaistaties!
Mums tiesa dalama, jums klausamies:
Mums tiesa dalama pa' brāliti.
# 965.00
Meitas manu cepuriti
Kā bitites aplipušas.
Labak mani meitas lipa,
Ne kā vīri vaidinieki:
Meitas lipa dziesmiņāmi,
Vīr' asajis zobentinis.
# 966.00
Meitas manu cepuriti
Kā bitites aplipušas.
Vaj ta mana cepurite
Saldu medu apmedota?
# 967.00
Nekaiš nieka tev, meitiņa,
Mana blēņu valodiņa;
Valkā pati ar godiņu
Savu zīļu vaiņadziņu.
# 967.01
Dzied', meitiņ, blēņu dziesmu,
Runā blēņu valodiņu,-
Dzīvo pate ar godiņu,
Nes' ar godu vainadziņu.
# 968.00
Pus' dziesmiņas brāļiem dziedu,
Pusi dziedu māršiņām,
Ne vienam iztapdams,
Ne otrami sariebdamis.
# 968.01
Košu dziesmu brāļam dziedu,
Vēl jo košu māsiņai,
Ne vienam iztapdams,
Ne otram sariebdams.
# 969.00
Saderami mēs, tautiņas,
Saderami, saderami!
Neba mēs visu mūžu
Ienaidiņu turesim.
# 971.00
Auzu, auzu kumeļam,
Par to jūdzu tecejumu;
Mutes, mutes līgavai
Par to skaistu dziedašanu.
# 972.00
Brokastiņu, māmuliņa,
Par ša rīta dziedajumu!
Ja nedosi brokastiņu,
Citu rītu nedziedašu.
# 972.01
Azaidiņu, māmuliņa,
Par ši rīta bridumiņu!
Ja nedosi azaidiņu,
Citu rītu nebridišu.
# 972.02
Brokastiņa, māmuliņa,
Par šo rīta ganijumu!
Ja nedeva brokastiņu,
Citu rītu neganišu.
# 973.00
Ko jūs mani maksasiet,
Es nedeļu izdziedašu?
Pirma diena, otra diena,
Te trešdiena, ceturtdiena,
Te piektdiena, te sestdiena,
Te nedeļa pagalam!
# 973.01
Maksajiet, sveši ļaudis,
Es nedeļu izdziedaju.
Pirmo dien' rijas kult,
Otru dien' māļu malt;
Trešdienā lietiņš lija,
Tad pie drēbu būķešanas;
Cetortdien silta saule,
Tad pie siena grābstišanas;
Piektdienā maizi cepu,
Sestdienā sviestu taisu;
Svētdien gāju baznicā,
Dieva vārdus klausities.
# 974.00
Maksajiet, maksajiet
Manu skaistu dziedajumu!
Jums bij labi klausities,
Man mēlite deldejama.
# 974.01
Maksajiet, sveši ļaudis,
Manu skaistu dziedašanu!
Vaj es biju lakstigala,
Sav' mēliti locidama.
# 974.02
Maksajiet, sveši ļaudis,
Manu skaistu dziedašanu!
Jums bij labi klausities,
Kad es skaisti vīvinaju.
# 977.02
Piemini, māmiņa, āz krāsnes bērnus,
Āz krāsnes bērniņi, tie labi līgsmi.
# 978.00
Visu nakti dziedaju, kā malku cirtu;
Kas mana maksaja par dziedajumu?
Puiseni maksatu, ne pašiem nava,
Pašiem puiseniem pliks vēderinis.
# 979.00
Visu rītu es dziedaju,
Brokastiņu pelnidama.
Visiem līdz brokastiņš
Par to manu dziedajumu.
1.5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos. ( 980 - 1052)
# 980.00
Bij man dziesmu vācelite,
To pārdevu pavasari:
Šam dziesmiņa, tam dziesmiņa
Par maizites gabaliņu.
# 980.01
Bij man pulka skaistu dziesmu,
Tās apēdu pavasar(i):
Šim dziesmiņa, tam dziesmiņa
Par maizites gabaliņu.
# 980.02
Gan man bija graznu dziesmu,
Tās apēdu pavasar(i):
Šim dziesmiņa, tam dziesmiņa
Par maizites gabaliņu.
# 980.03
Visas manas graznas dziesmas
Pavasar apēdamas:
Šim dziesmiņa, tam dziesmiņa
Par maizites gabaliņu.
# 981.00
Daudz dieniņu mūžiņā,
Cita šāda, cita tāda;
Citā koši padziedam,
Citā žēli noraudam.
# 981.01
Daudz dieniņu mūžiņā,
Viena šāda, otra tāda:
Vienā līgsmi padziedam,
Otrā gauži noraudam.
# 982.00
Dievs zin, kā būs šovakari-
Citam dziedāt, citam raudāt:
Dēlu māte dziedās, meitu māte raudās.
# 983.00
Dziedadama vien staigaju
Pa tautieša novadiņu:
Atradusi labu zemi,
Labu zemes arajiņu.
# 984.00
Dziedaj' viena, nerunaju,
Taī lielāi sirdsēstāi:
Tautiešam izkrituši
Div' sudraba gredzeniņi,
Div' sudraba gredzeniņi,
Man sūtami mīļi vārdi.
# 985.00
Dziedaj' vienu dziedajumu
Vakarejāi dzērumāi:
Vakarejis līgšu alus
Reibst manāi gālināi.
# 985.01
Dzied' ar vienu dziedajumu
Vakareja dzērumiņu:
Vakareja brāļa alus
Reibst manē gāliņē.
# 986.00
Dziedat, brāļi, lustejat,
Nu māsiņa vaiņagā;
Ka' noņems vainadziņu,
Nebūs vairs jūsu vaļa.
# 987.00
Dziediet, meitas, dziediet, meitas!
Mēs ar Jāni dancosim:
Jānišam samta bikses,
Man sudraba lindraciņi.
# 987.01
Es ar Jāni dancot gāju,
Māte sauca launagā.
Jānišam bij samta bikses,
Man bij zīda kapatiņa.
# 987.02
Stabulnieki stabuleja,
Mēs ar Jāni dancojam:
Jāņam bija zili bikši,
Man sarkani lindraciņi.
# 988.00
Dziediet, meitas, lustejiet,
Šogad lēti arajiņi:
Piecu mārku, sešu mārku
Pats labais tēva dēls.
# 988.01
Dziedasim mēs, māsiņas,
Šogad lēti arajiņi:
Pa grašam, pa otram
Pats labais arajiņš.
Raudiet, puiši, vaimanajiet,
Šogad dārgas pļāvejiņas:
Pa simtam, pa otram
Pate sliktā pļāvejiņa.
# 988.02
Dziedat, meitas, lustejat,
Nu iet puiši lētumā:
Diženais tēva dēls
Maksā sieku pelaviņu.
Dižena mātes meita
Maksa simtu piecdesmit.
# 988.03
Dziedat, meitas, lustejat,
Nu iet puiši lētumā:
Pats staltais tēva dēls
Auzu sieka nemaksā.
# 988.04
Kur jūs, māsiņas, vakar bijat?
Vakar še bija krieviņu kupšis.
Ūdeņa bebritis dālderi maksā;
Kurš labs puisitis, dālderi maksā,
Kurš kāds plušķitis, pusdālderiša.
# 988.05
Lustejieti, jaunas meitas,
Nu iet puiši lētumā:
Pats dižanais tēva dēls
Piecu mārku nemaksā;
Kas bij kāds kalperits,
Pa grašam, kapeikam.
# 988.06
Lustejaties, jauni puiši,
Nu nāk meitas lētumā:
Pate laba mātes meita
Piecu grašu nemaksaja.
# 988.07
Lustejieti nu, māsiņas,
Šogad lēti tēvu dēli:
Pieci graši, seši graši
Pats diženais tēvu dēls.
Cit' ruden, tad maksās
Sieku sīku sēnaliņu.
# 988.08
Meitas, meitas, pirkat puišu,
Nu ir puiši papirkami:
Piecu mārku, sešu mārku
Pats labais tēva dēls;
Kas bij kāds kalperits,
I par koka kapeiciņu.
# 988.09
Nu lustigi, nu priecigi,
Nu iet meitas lētumā:
Visdaiļā mātes meita
Pieci graši nemaksaja;
Kur vēl citas gribugrabas
Par kapeiku sešpacmit.
# 988.10
Priecajaties, jaunas meitas,
Nu iet puiši lētumā:
Pieci graši, seši graši
Visdaiļais tēva dēls.
# 988.11
Šogad, meitas, manaties,
Šogad puiši lēti bija:
Šogad puiši nemaksaja
Ne auziņas pelaviņu.
Citu gadu, tad maksās
Vienu pūru kaulu miltu.
# 989.00
Dziedat, meitas, rindiņā,
Negriežate muguriņu,
Lai pagrieza tautu dēlis
Savu caunu cepuriti.
# 990.00
Dzied', māsiņa, tu dziesmiņu,
Tev šķīrās, tev veicās;
Es i būtu iesākuse,
Aiz asaru nevareju.
# 991.00
Dzied' ar vienu dziedajumu
Vakareju sākumiņu;
Brauc' ar vienu braukumiņu
Rigā(i) jūgtu kumeliņu.
# 991.01
Brauc' ar vienu braukumiņu
Rigā jūgtu kumeliņu;
Dzied' ar vienu dziedašanu
Vakareju sākumiņu.
# 991.02
Brauc' ar vienu braukumiņu
Rigā jūgtu kumeliņu.
Nojūdziet jūs, māsiņas,
Rigas meitu jūgumiņu.
# 992.00
Dziedu dziesmu, kāda bija,
Neb' es dziesmu rakstitaja;
Eim' pie puiša, kāds preceja,
Neb' es puisi audzinaju.
# 992.01
Dziedaj' dziesmu, kāda bija,
Kāda man gadijās;
Gāj' pie puiša, kāds preceja,
Es ne'š' puiša audzejusi.
# 992.02
Dziedu dziesmu, kāda bija,
Ne es dziesmu taisitaja;
Gāj' pie puiša, kāds man' ņēma,
Ne es puiša brāķetaja.
# 992.03
Dziedu dziesmu, kāda bija,
Neb' es dziesmu rakstitaja;
Eim' pie puiša, kas preceja,
Negaidiju bajariņu.
# 992.04
Dziedu dziesmu, kāda bija,-
Vaj es dziesmu rakstitaja?
Gāj' pie puiša, kāds preceja,-
Vaj es puisi audzinaju?
# 992.05
Dziedu dziesmu, kādu māku,
Neb' es dziesmu rakstitajis;
Jēmu meitu, kāda nāca,
Neb' es meitu audzinaju.
Paldies meitu māmulitei,
Kas meitiņu audzinaja.
# 992.06
Kāda dziesma, tādu dziedu,
Neb' es dziesmu rakstitaja;
Kādi ļaudis, tā runaju,
Neb' es viena runataja.
# 993.00
Es domaju, es gādaju,
Kas aiz kalna gavileja:
Meitu māte gavileja,
Savas vistas ganidama.
Gani, māte, vaj negani,
Viena būs vanagam.
# 994.00
Es dziedaju, es lusteju,
Man zinams arajiņš;
Vakar ēdu launadziņu
Arajiņa klētiņā.
# 995.00
Es dziedaju, gavileju
Aiz upites ecedams.
Izdzirdusi tautu meita,
Atnes manim launadziņu,
Atnesdama launadziņu
Iekrīt pati upītē.
Ak, paldies, tautu meita,
Tā ir tev vajadzeja!
Man pašam div' māsiņas,
Launadziņa nesejiņas;
Trešā veca māmuliņa,
Launadziņa taisitaja.
# 995.01
Es dziedaju, gavileju,
Līdumāi ecedams.
Izdzirdusi tautu meita,
Atnes manim launadziņu.
Man nesdama launadziņu,
Iekritusi upitē(i).
Ķizi, ķizi, to vajaga,
Kam tu nesi neliekama.
# 995.02
Es dziedaju, gavileju,
Savas bandas ecedams.
Izdzirdejsi tautu meita,
Atnes manim launadziņu.
Launadziņu atnesdama
Iekrīt pate upitē.
Ķizu, ķizu to vajdzeja,
Kam tu nesi neliekama;
Man māmiņa, man māsiņa,
Launadziņa nesejiņas.
# 995.03
Es dziedaju, gavileju,
Sila zemi ecedams;
Izdzirdejse tautu meita,
Atnes manim launadziņu.
Man nesdama launadziņu,
Iekrituse upitē.
Ķizi, ķizi, to vajaga,
Kam tu nesi neliekama;
Man pašam māmulite
Launadziņa nesejiņa.
# 995.04
Es dziedaju, gavileju,
Silāi auzas ecedams.
Izdzirduse tautu meita,
Atnes manim launadziņu.
Atnesdama launadziņu,
Ietecejse upitēi.
Ķizu, ķizu, to vajaga,
Kam tu nesi neliekama;
Man pašam duj' māsiņas,
Trešā veca māmuļite,
Trešā veca māmuļite,
Launadziņa vāritaja.
# 995.05
Es dziedaju, gavileju,
Silā auzas ecedams.
Izdzirdusi tautu meita,
Iznes mane launadziņu.
Iznesdama launadziņu
Iekritusi upitē.
Ķizu, ķizu, tas bij labi,
Kam tu nesi neliekam,
Kam tu nesi neliekam,
Māmiņai nezinam.
# 995.06
Es dziedaju, gavileju,
Sila zemi ecedams;
Izdzirdeja tautu meita,
Atnes' man launadziņu.
Ķizi, ķizi, to vajaga,
Kam tu nesi neliekama,
Kam tu nesi neliekama,
Slepen tēv' un māmuļites.
# 996.00
Es dziedaju, gavileju,
Lai dzird mana māmuliņa;
Lai dzird mana māmuliņa,
Lai atnesa brokastiņu.
# 996.01
Es dziedaju kalniņā,
Lejiņā atskaneja,
Lai dzird mana īsta māte,
Lai nes manim azaidu.
# 997.00
Es', māsiņa, gana strauja,
N'ej pret kalnu dziedadama;
Ir upite gan bij strauja,
Preti kalna neteceja.
# 997.01
Māsiņ mana mīļajā,
Neej kalnā dziedadama;
Lai upite diez' cik strauja,
Pret kalniņu neteceja.
# 998.00
Gāju ceļu dziedadama,
Kā cielava dancodama,
Pār galviņu mētadama
Visas ļaužu valodiņas.
# 998.01
Eimu ceļu dziedadama,
Ka cielava dancodama,
Lai iet mani pēlejiņi
No pakaļas raudadami.
# 999.00
Gan pazinu to meitiņu,
Kura liela dziedataja:
Sārti vaigi, zilas acis,
Šķiltin šķīla valodiņu.
# 1000.00
Ikkatram vīriņam
Pa reizei gaviļot;
Kad atnāce mana reize,
I es savu gavileju.
# 1000.01
Ikvienama vīriņama
Pa reiziti gavilēta;
Kad aties mana reiza,
Ir es ari gavilešu.
