00601 - 00800



1. Par dziesmām un dziedāšanu. ( 1 - 1052)
1.2. Pavasara un vasaras dziesmas, visvairāk rotājot, līgojot, gavilējot, vaj klajumā dziedot. ( 241 - 607)
1.2.12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams. ( 571 - 604)

# 601.00
Tāpat dziedu ar meitām,
Kā ar savu līgaviņu:
Tādas pašas jūs, māsiņas,
Kā i mana līgaviņa.

# 602.00
Tīk man art, tīk ecēt
Ar to labu kumeliņu;
Tīk man dzert, tīk dziedāt
Ar tām ciema meitiņām.

# 603.00
Tīk, meitiņa, dzied' ar mani,
Tīk, ar mani gavilē,
Tīk, ar mani miežus pļauj'
Celmainā līdumā.

# 603.01
Dzied, māsiņa, tīk, ar mani,
Tīk, ar mani parunaj';
Ja tev tīk prātiņam,
Nāc pie mana brāleliņa.

# 604.00
Vīri dzieda sieviņām,
Es padziedu meitiņām,
Es padziedu meitiņām,
Līdz gailiši padziedaja.

1.2.13. Piedzied puišiem brūtes, meitām brūtganus. ( 605 - 607)

# 605.00
Grib Jūlite piedziedama,-
Kādu jodu piedziedašu,
NN Jāni piedziedašu,
Tas patika prātiņama.

# 606.00
Jānits lūdzās, lai mēs dziedot,
Lai Anniņu tam piedziedot.
Tu, Jāniti, nezinaji,
Kādu Annu piedziedašu:
NN Annu piedziedašu.
Vaj būs laba, vaj ne laba.
Velc, Jāniti, tu ārēj
Tavu zīda nēzdaudziņu:
Ja būs Anna mīlejuse,
Tad būs baltu mazgajuse.

# 607.00
Paklausies tu, Kristiņ,
Ko es tev piedziedašu,
Es Anniņu piedziedašu,
To es zinu, ta tev tika.
Kas taku nomina uz Spundiņiem?
Kristiņš nomina, Anniņu lenkdams.
Uzlēca saulite uz Spundiņiem,
Mildava mēnesis atritinaja.
Paklausies tu, Indriķi,
Ko es tev piedziedašu:
Es Ilziti piedziedašu,
To es zinu, ta tev tika.
Kas taku nomina līdz Stepiņiem?
Indriķis nomina, Ilziti lenkdams.
Uzlēca saulite uz Stepiņiem,
Tilgaļu mēnesis atritinaja.
Paklausies tu, Juriti,
Ko es tev piedziedašu,
Es Katiti piedziedašu,
To es zinu, ta tev tika.
Uzlēca saulite uz Būdniekiem,
Turpat mēnesis atritinaja.
Paklausies tu, Marija,
Ko es tev piedziedašu:
Es Ansiņu piedziedašu:
To es zinu, tas tev tika.
Kas taku nomina līdz Būdniekiem?
Ansiņš nomina, Mariņu lenkdams.
Uzlēca saulite Būdniekiem,
Kormaņu mēnesis atritinaja.

1.3. Dziedāšana, zīmējoties uz darbu. ( 608 - 762)
1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami. ( 608 - 653)

# 608.00
Ai, kundziņ, ai, kundziņ,
Tu mūs grūti vārdzinaji!
Tevi pelsim dziedadami,
Tevi pelsim runadami.

# 609.00
Ar lustiti vien dzīvoju
Baltābola kalniņā:
Puiši svilpa, trallinaja,
Meitas dziedaj', gavileja.

# 609.01
Es lustigi padzīvaju
Āboliņa kalniņā:
Meitas kliedza, gavileja,
Puiši preti pasvilpoja.

# 610.00
Dziedadama vien staigaju
Sīva kunga novadāi:
Neb' es būšu visu mūžu
Sīva kunga kalponite.

# 611.00
Dziedadams artu gāju
Ar labo kumeliņu;
Raudadams druviņā
Ar laisko līgaviņu.

# 612.00
Dziedim, brāļi, gavilima,
Gar uguni sēdedami,
Lai nes māte launadziņu,
Šķiet druvāja gavilim.

# 613.00
Dziedataje mātes meite
Dziedadame darbos gāje;
Kas ir slinke pagale
Strāde darbu palīkuse.

# 614.00
Dziediet, manas plūcejiņas,
Dziediet stāvu stāvedamas,
Lei aug manā tīrumāi
Citu gadu stāvi lini.

# 615.00
Dziedot vien izdziedaju
Savu darba nedeliņu:
Izdziedaju maizes klaipu,
Savu sviesta bunduliņu.

# 615.01
Darbenieka bērniņš biju,
Darbenieka dziesmu dziedu:
Apdzied' savu maizes klaipu,
Savu piena punduriti.

# 616.00
Ej, dziesmiņa, tu pie Dieva,
Gan mēs citu dabusim,
Gan mēs citu dabusim
Miežu salma galiņā.

# 617.00
Eit', vecie, jūs gulēt,
Lai mēs, bērni līgsmojam;
Mēs, bērniņi, līgsmosim,
Mēs vārpiņu lasitaji.

# 618.00
Es ļaudim nesariebtu,
Kam ik dienas raudajusi,
Kā sariebu dziedadama,
Agr' iedama druviņā.

# 619.00
Es negāju noskumuse
Nevienā(i) vietiņā:
Ar dziesmiņu druvā gāju,
Ar valodu sētiņā.

# 619.01
Ar dziesmiņu sētā gāju,
Ar valodu istabā,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumusi.

# 619.02
Ar dziesmām malti gāju,
Ar valodu istabā,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumuse.

# 619.03
Dziedadama druvā gāju,
Ar valodu istabā,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumuse.

# 619.04
Dziedadama malti gāju,
Ar valodu istabā,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumuse.

# 619.05
Dziedadama maltu gāju,
Runadama istabā,
Lai nesaka tautu māte,
Noskumusi darba dēļ.

# 619.06
Es lustigi padziedē
No darbiņa atstādams,
Lai nedome sveše māt'
Darb' dēļ noskumus'.

# 619.07
Iemu ceļu dziedadama,
Kā cielava rakstidama,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumuse.

# 619.08
Gana biju piekususi,
Tadēļ gāju dziedadama,
Lai nesaka sveša māte:
Darba dēļ noskumusi.

# 619.09
Jo es sūri padzīvoju,
Jo lustigi padziedaju,
Lai neteica dēlu māte
Darba dēļi piekusušu.

# 619.10
Jo man bija grūts darbiņš,
Jo es koši padziedaju,
Lai nesaka vīra māte
Darba dēļ noskumušu.

# 619.11
Jo man sēri, jo man grūti,
Jo ražani padziedaju,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ samisusi.

# 619.12
Kultu, maltu dziedadama,
Ar valodu istabā,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumuse.

# 619.13
Labak maļu dziedadama,
Ne ka maļu klusitēm,
Lai neteica saimeniece
Darba dēļi noskumušu.

# 619.14
Lai es gāju, kur es gāju,
Es negāju noskumuse:
Dziedadama druvā gāju,
Ar valodu sētiņā.

# 619.15
Lei es malu, cik maldama,
Malu daiļi dziedadama,
Lei nisaka sveši ļaudis,
Darba dēļi noskumuse.

# 619.16
Lai gan biju piekususi,
Mājās gāju dziedadama:
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumusi.

# 619.17
Mal, māsiņa, cik maldama,
Mal diženi dziedadama,
Lai nesaka sveša māte,
Darba dēļ noskumusi.

# 619.18
Nekad biju piekususe,
Nekad biju noguruse:
Laukā gāju dziedadama,
Mājā nācu runadama.

# 619.19
Nestaigaju noskumuse,
Tā nebiju ieraduse;
Ar dziesmiti malti gāju,
Ar valodu istabā.

# 620.00
Es savām māsiņām
Pa pūram linu sēju;
Man patika klausities,
Skaiški dzied ravedamas.

# 620.01
Es savāmi māsiņāmi
Aizkrāsnēja linus sēju;
Pats par krāsni klausijos,
Kā dzied koši ravedamas.

# 620.02
Meitas, manas meitenites,
Es meitām(i) saimeniece.
Es savām(i) meitiņām
Pa pūram(i) linu sēju;
Man bij labi klausities,
Ka dzied skaisti ravedamas.

# 620.03
Puikas, mazi puiseniņi,
Es to puiku saimenice.
Es katram puisenam
Pa siekam linu sēju;
Lai tie mīsta, lai pārdeva,
Lai pērk cauņu cepurites.

# 621.00
Grābejiņas priecajās:
Nu dzied jauki lakstigala.
Ta nebija lakstigala,
Ta bij ciema zeltenite.

# 622.00
Jaukam jauka ta pusite,
Kur meitiņas godam aug:
Nāk no druvas, nāk no pļavas,
Nāk ražani dziedadamas.

# 623.00
Kalnā kāpu es dziedāt,
Jo kalnā gavilēt:
Kalnā mana linu zeme,
Jo kalnā arajiņis.

# 623.01
Kalnāi kāpu, jo kalnāi,
Pašāi kalna galiņāi:
Kalnāi man linu zeme,
Jo kalnāi arajiņi.

# 623.02
Kalnāi kāpu, jo kalnāi,
Vēl jo kalna galiņāi:
Kalnāi kāpu linu zemi,
Vēl jo kalnāi arajiņu.

# 624.00
Kas guļ miegu, lai guļ miegu,
Lai guļ miegu raudadams;
Kas dar darbu, lai dar darbu,
Lai dar darbu dziedadams.

# 624.01
Kas tie darba cilveciņi,
Lai strādā dziedadami;
Kas tie miega guletaji,
Lai guļ miegu vaidedami.

# 624.02
Kas tie miega guletaji,
Lai guleja vaidedami;
Es bij' darba cilveciņš,
Es strādašu dziedadama.

# 624.03
Kas tie rijas kūlejiņi,
Lai kuļ riju dziedadami;
Kas tie miega guletaji,
Lai guļ miegu raudadami.

# 624.04
Kas tie rijas kūlejiņi,
Lai tie kūla dziedadami;
Kas tie miega guletaji,
Lai tie guļi vaidedami.

# 624.05
Lai guļ miegu, kas guļ miegu,
Lai guļ miegu raudadams;
Lai kuļ riju, kas kuļ riju,
Lai kuļ riju dziedadams.

# 624.06
Lai kuļ riju, kas kuļ riju,
Lai kuļ riju dziedadami;
Lai guļ miegu, kas guļ miegu,
Lai guļ miegu raudadami.

# 624.07
Lai tie gula, kas tie gula,
Lai tie gula vaidedami;
Lai tie mala, kas tie mala,
Lai tie mala dziedadami.

# 625.00
Kas tie dzied tik ražani
Tai mazāja muižiņā?
Darbinieku meitas dzied,
Nedeliņu vadidamas,
Nedeliņu vadidamas,
Sīvus kungus klausidamas.

# 626.00
Ko tu saki, vecais brāl,
Es grib ņemt Igaunieti:
Igauniete skaisti dzied,
Ar vēršiem ecedama.

# 627.00
Kur, māsiņas, jūs bijat,
Kad pāreita dziedadamas?
Bijam zīda linus plūkt
Zītariša kalniņā.

# 628.00
Kurš puisitis čakli gāja,
Tas bij liels dziedatajs;
Kas dziesmiņu nedziedaja,
Tas slinkuma lāpitajs.

# 628.01
Kas dziesmiņu nedziedaja,
Tas slinkuma lāpitajs;
Kurš puisitis čakli gāja,
Kas bij liels dziedatajs.

# 629.00
Labis bija mūs' kundziņis,
Vēl jo laba gaspažiņa;
Iet meitiņas dziedadamas
Kā pie tēva, māmulites.

# 629.01
Labi bija mūs' kundziņi,
Vēl jo labs vagariņš;
Nāk meitiņas dziedadamas
Ka pie tēva, māmulites.

# 630.00
Linu dziesmas nidziediet,
Par pļaviņu pāriedami,
Lai liniņi niziedeja
Dzelteniemi ziediņiem.

# 631.00
No tālienes vien pazinu,
Kur strādigas mātes meitas:
Lai darije, ko darije,
Dziedadamas vien darije.

# 632.00
Nosa-skaņi gavileju
Linu druvu dagājusi:
Ta bij mana tēva zeme,
To ieliku pūriņā.

# 632.01
Linu druvu cauriedama,
Devu Dieva palīdziņu;
Ta bij mana tēva zeme,
To ieliku pūriņā.

# 633.00
Padziedam, lustejam,
Dzeltanās cielaviņas!
Nu mums bija sava vaļa,
Nu guļ brāļi launadziņu.

# 633.01
Sadziedami, līgojami,
Dzeltenās cielaviņas!
Nu mums pašām sava vaļa,
Brāļi guļ dienasvidu.

# 634.00
Padziedi, māmiņa, par labis linis,
Lai aug citu gadu jo labi lini.

# 635.00
Padzied' skaisti, līgaviņa,
Manā vagas galiņā:
Man arkliņis labi meta,
Stalti gāja kumeliņš.

# 636.00
Pāriet linu plūcejiņas,
Zelt' āboli spēledamas;
Atver vārtus, talkas māte,
Lai ietek sētiņā.

# 636.01
Talka nāca sētiņā,
Zelt' ābolu spēledama;
Atceliet vara vārtus,
Lai ietek sētiņā.

# 636.02
Ceļu gāju dziedadama,
Baltābulu mētadama;
Atver vārtus līdz galam,
Lai iesviedu sētiņā.

# 637.00
Pārnāk zosis klēgadamas
No dūnaiņa ezeriņa;
Pārnāk meitas dziedadamas
No dzeltena miežu lauka.

# 637.01
Pāriet zosis klaigadamas,
Ezeriņu sajaukušas;
Pāriet meitas dziedadamas,
Noplūkušas linu druvu.

# 637.02
Zosis nāca klaigadamas
No dūņaina ezariņa;
Meitas nāca dziedadamas
No dzeltena linu lauka.

# 638.00
Par pļaviņu pāriedama,
Pļavas dziesmu nodziedaju;
Man piebira pilnas kurpes
Zilu ziedu, zelta rasas.

# 639.00
Pašu skaisto dziesmu dziedu
Pie vārtiem pieiedama;
Atveriet rijas durvis,
Lai dzird mana māmuļiņa.

# 640.00
Puisits dzied, meita raud
Līdumiņa galiņā:
Puišam mieži uzauguši,
Meitai pūrs nedarits.

# 640.01
Kāda bija ši vasara!
Meitas dzied, puiši raud:
Meitām pūri piedariti,
Puišiem mieži neauguši.

# 641.00
Rudzu lauks lielijās,
Sildit manu muguriņu;
Nelielies, rudzu lauks,
Es saņemšu dziedadama.

# 642.00
Saimeniece rutku gūža,
Guļ sētā raudadama;
Kalpa sieva piekususe,
Iet sētā dziedadama.

# 643.00
Šķitu vērsi maurojam
N-iešu tīrumā:
N-iešu tēva dēli
Mauro art neiedami.

# 643.01
Šķitu vērsi maurojot
Lielajā vezumā:
Tautu dēls gauži raud,
Cūkām sili taisidams.

# 644.00
Smalkais lietiņš i nolija
Pēc pērkoņa graudumiņa;
Dziediet, meitas, lustejiet
Uz araja gājumiņu.

# 645.00
Taī kalnā rudzus sēju,
Taī stādiju ozoliņus.
Skrej bitite, rudzi zied,
Pats staigaju dziedadams.

# 645.01
Silā man rudzi sēti,
Silā dēti ozoliņi;
Zied rudziši, san bitites,
Pats prieciņa nevareju.

# 646.00
Vaj es gāju dzirnu griezt,
Vaj rijiņas kuldinat -
Kuru darbu padariju,
Tam dziesmiņu nodziedaju.

# 647.00
Vaj pēc kunga grūta darba
Bēdigam jadzīvo?
Lustigam man dzīvot,
Bēdas mīt kājiņām.

# 647.01
Vaj pēc kunga grūta darba
Būs bēdigi man dzīvot ?-
Bēdas mīt kājiņām,
Darbu nest šaujiņā!

# 648.00
Vaj pēc kunga grūta darba
Man bēdigi jadzīvo ?
Vaj dēļ bārga saimenieka
Jauna iešu tautiņās ?

# 648.01
Vaj bēdigi es dzīvoju,
Kad kundziņis bārgis bij ?
Vaj es jauna tautās gāju,
Kad man bārgi bāleniņi ?

# 649.00
Vaj tadēļ nedziedaju,
Kad man grūti jastrādā?
Rokas, kājas piekusušas,
Mēle mana nepiekusa.

# 649.01
Dziedadama, raudadama
Kunga darbu padariju.
Kājas, rokas darbu dara,
Mute darba nedarija.

# 649.02
Nebēdaju piekususe,
Priecajos nodarijse.
Piekūst man kājas, rokas,
Mute man nepiekuse:
Kājas, rokas darbu dara,
Mute darbu nedarija.

# 649.03
Nebēdaju piekususe
Priecajos nodzīvojse;
Lai piekusa kājas, rokas,
Valodiņa nepiekusa.

# 649.04
Paldies saku Dieviņam,
To darbiņu nodariju!
Nesaciju, piekususi,
Priecajos, nodarijsi.

# 649.05
Rokas, kājas man piekusa,
Mute, mēle nepiekusa:
Rokas, kājas darbu dara,
Mute, mēle nedarija.

# 650.00
Vaj tadēļ nedziedaju,
Ka man' grūši maldinaja?
Spēru darbu ar kājām,
Eju pate dziedadama.

# 651.00
Vaj tadēļ nedziedāt,
Ka man bija grūts darbiņš?
Dziedadama, lustedama
Grūtus darbus padariju.

# 652.00
Vakar pieci bāleniņi
Aiz kalniņa gavileja:
Divi miežu līdumā,
Trīs apiņu dārziņā.

# 653.00
Ciema puiši artu gāja,
Ne vārdiņa nesacija;
Es dziedaju, delvereju,
Man aug mieži griezdamies.

1.3.2. Dziedāšana dažādos sevišķos darbos: dzied ( 654 - 712)
1.3.2.1. kūlēji, ( 654 - 657)

# 654.00
Kūlejiņi, malejiņi,
Visi mani bāleliņi;
Es papriekšu dziedadama,
Bāleliņi strādadami.

# 655.00
Nepieder kunga rija
Bez meitiņu dziedataju;
Nepieder kunga lanka
Bez kuplaju ozoliņu.

# 656.00
Padziedam, kūlejiņi,
Savas pelus izveduši;
Lai raudaja rijkuritis,
Kam graudiņi rijiņā.

# 657.00
Rindām aug ozoliņi
Gar tēviņa rijas taku;
Zīle dzied galiņē,
Lagzdigala pazaros.

1.3.2.2. malējas, ( 658 - 697)

# 658.00
Ak tu Dievs, es atradu
Tautām jaunu māmaļiņ';
Ta dziedaja maltuvē,
Kā būt' otra ietaļiņ'.

# 658.01
Jauna gāju tautiņas,
Jaun' atradu vīra māti;
Tā dziedaju māltuvē,
Kā ar otru ietaliņu.

# 659.00
Bāleliņa maltuvite
Liela ceļa maliņā;
Ik rītiņa tautas nāca
Daiļas dziesmas klausities.

# 660.00
Bāliņ, tava maltuvite
Liela ceļa maliņā;
Kuru dziesmu izdziedaju,
To aizveda sveši ļaudis.

# 660.01
Bāliņ, tava maltuvite
Liela ceļa maliņā;
Visas manas daiļas dziesmas
Svešu ļaužu saņemamas.

# 660.02
Bāliņ, tava maltuvite
Caurajiem pamatiem;
Kuru dziesmu izdziedaja,
To aiznesa sveši ļaudis.

# 661.00
Dziediet pašas, dzirnaviņas,
Kad nedzied malejiņas;
Malejiņas nedziedaja,
Smalka māļa gribedamas.

# 661.01
Dziediet pašas, dzirnutiņas,
Kad nedzieda malejiņa;
Malejiņa nedziedaja,
Smalku māļu gribedama.

# 662.00
Dziediet skaisti jūs, māsiņas,
Rauniet drīzi dzirnaviņas:
Sveši ļaudis klausijāsi
Maltuvites pakaļā.

# 663.00
Ej malt, mana līgaviņa,
Mal dižani dziedadama,
Lai man luste klausities
Ar māmiņu istabāi.

# 663.01
Līgaviņa ar māsiņu
Skaisti dziede maltuvē;
Man patika ar māmiņu
Istabā klausities.

# 663.02
Padzied' skaisti, līgaviņa,
Ar māsiņu maltuvē;
Man bij labi klausities
Ar māmiņu istabā.

# 664.00
Es dzirdeju kaimiņos,
Meitas mala raudadamas;
Dod', Dieviņi, man maiziti,
Es samalšu dziedadama.

# 664.01
Bāliņ, tava līgaviņa
Maizit' mala raudadama;
Dod', Dieviņi, man maiziti,
Es samalšu dziedadama.

# 664.02
Bāliņ, tava līgaviņa
Glēvajām rociņām:
Griķu sieku samalusi,
Staigā rokas mētadama.
Dod', Dieviņ, man ko malt,
Es samalšu dziedadama.

# 664.03
Slinka, laiska bēdajās, -
Maizit' mala sudmalās.
Dod', Dieviņi, man maiziti,
Es samalšu dziedadama.

# 664.04
Slinka meita bēdajasi,
Kas rītāi malti ies.
Dod', Dieviņi, man to malt,
Es samalšu dziedadama.

# 665.00
Es to savu rīta māli
Dziedāt vien sadziedaju;
Tautu meita garvalode
Runāt vien sarunaja.

# 665.01
Es to savu rīta māli
Ar dziesmām sadziedaju;
Vedekliņa lielvalode (valodniece),
Ta runāt sarunaja.

# 665.02
Es to savu rīta māli
Dziedadama sadziedaju;
Kas bij kāda netiklite,
Raudadama saraudaja.

# 665.03
Es to savu rīta māli
Dziedāt vien sadziedaju;
Tautu meita raudulite
Raudāt vien saraudaja.

# 666.00
Gailits dzied laktiņā,
Māmuļiņa maltuvē.
Vaj kauniņa tev nevaid,
Mana jauna līgaviņa!

# 667.00
Gan pazinu malejiņas,
Kad māliti beigušas:
Sasit sieku, sarauj dzirnas,
Pašas gauži gavileja.

# 668.00
Grazni dzied, - dziernas rūc,-
Ceļa malā dzeltainite;
Es gribeju klausities,
Nestāv mans kumeliņis.

# 669.00
Kad es gāju maltuvē,
Trīs balsiņi atskaneja:
Klaudz milniņš, čīkst kucite,
Dzied i pate malejiņa.

# 669.01
Klausaties, kas gribiet,
Trīs balstiņi maltuvē:
Rūc dzirnavas, klaudz milniņš,
Dzied ar pate malejiņa.

# 669.02
Viena pate malejiņa,
Trīs balstiņi kambarī:
Dzirnas rūc, kludze klaudz,
Dzieda pate malejiņa.

# 670.00
Kaimiņos dzirnus rūca,
Malejiņa nedziedaja;
Vaj tur mala veci puiši,
Vaj vecās māmuļites?

# 670.01
Dzirnav's rūca maltuvē,
Malejiņu nedzirdeju;
Vaj tur mala jaunas meitas,
Vaj vecās māmuliņas?

# 670.02
Lēnu, lēnu dzirnas rūca
Taī mazā ciemiņā;
Vaj tur mala jaunas meitas,
Vaj vecās māmuliņas?

# 670.03
Maltin mala kambarī;
Voi maļ māte, voi meitiņa?
Dzirnav' balsi vien dzirdeju,
Maleju nedzirdeju.

# 671.00
Kapēc, mana māmuliņa,
Nedzied tavas malejiņas?
Vaj tapēc nedziedaja,
Ka celdama niecinaji?

# 672.00
Ko klausies, bāleliņ,
Maltuvites pakaļā?
Māte dzied ar meitām,
Nedzied tava līgaviņa.

# 672.01
Ka klausies, brāleliņ,
Maltuvites pakaļā?
Māte dzied ar meitām,
Nava tavas līgaviņas.

# 673.00
Ko tas man labu dara,
Man tas ots malejiņs?
Ne tas man dzirnu vilka,
Ne dziedāt palīdzej'.

# 674.00
Liedzies, māte, neliedzies,
Tev ir divas malejiņas:
Es pajāju garam sētu,
Divas mala dziedadamas.

# 674.01
Māmiņ, tu man nemelo,
Tev bij divi malejiņi:
Es pagāju garam sētu,
Divi mala dziedadami.

# 675.00
Lielas meitas malti gāja,
Mani mazu līdzi veda;
Ne tās mani malti veda,
Veda dziesmu darināt.

# 675.01
Lielas meitas dziedāt gāja
Mani mazu līdza veda,
Mani mazu līdza veda,
Veda dziesmu darināt.

# 675.02
Lielas meitas maltu gāja,
Mani mazu līdza ved'.
Vaj tās mani maltu veda,
Vaj dziesmiņu līdzināt?

# 675.03
Lielas meitas, mazas meitas,
Visas mani līdzi ņēma,
Mani mazu līdzi ņēma,
Kas dziesmiņas darinaja.

# 675.04
Malejiņa maltu gāja,
Ved i mani mazako;
Ne ta mani maltu veda,
Ved dziesmišu darinatu.

# 675.05
Meitas gāja maltuvē,
Mani mazu līdzi ņēma;
Man nebija dzirnu griezt,
Tik dziesmiņu padziedāt.

# 675.06
Meitas mani mazu zēnu
Līdzi veda maltuvē;
Nibe mani malti veda,
Veda dziesmu derinati.

# 676.00
Mal, māsiņ, dziedadama
Pie bāliņa dzirnaviņu,
Lai teceja dancodams
Tautu dēla kumeliņš.

# 676.01
Mal, māsiņ, dziedadama
Pie bāliņa dzirnavām,
Lai teceja skanedami
Svešu ļaužu kumeliņi.

# 677.00
Mal, māsiņ, cik maldama,
Mal dižani dziedadama:
Garam jāja sveši ļaudis
Stonošiem [?]kumeļiem.

# 678.00
Maņi mameņa nalaida
Ar vadaklis moltivē;
Ītecēju nalaižama,
Da dzīsmeiš' padzīdāt.

# 679.00
Man tautiņas rudzus deva,
Ūdenie mērcedami;
Es samalu dziedadama,
Tautām kaunu padariju.

# 679.01
Sola mana saimeniece
Zaļu rudzu pūru malt;
Es samalšu dziedadama,
Tu gulesi vaidedama.

# 680.00
Mazakais bāleliņš
Ieteceja maltuvē:
"Maliet, māsas, nedziediet,
Pilna sēta svešu ļaužu!"

# 680.01
Pats jaunais bāleliņš
Ieteceja maltuvē:
"Nedziediet jūs, māsiņas,
Nu sajāja sveši ļaudis."

# 681.00
Norūcās dzirnaviņas,
Ielaižot jūriņā.
Gan es biju dziedajuse,
Lai dzied jūras gaigalite.

# 682.00
Piekusušas, nosvīdušas
Tīru rudzu malejiņas;
Iesaliņa malejiņas
Dziesmas vieni darinaja.

# 682.01
Tīru rudzu malejiņa
Nosvīduse, piekususe;
Aizdariņa laidejiņa
Dziesmas vien darinaja.

# 683.00
Rijā kultu es negāju,
Man deviņi bāleliņi;
Prieka dēļ maltu gāju,
Ar māršām padziedāt.

# 684.00
Šo ruden tricinaju
Brāleliņa maltevē,
Cit' ruden tautiņās
Ar tautieša māsiņām.

# 685.00
Sīki dziedu dziedadama,
Lai man saka maz' esošu,
Lai tautiņas nejautaja
Brāliņam malejiņas.

# 686.00
Skaisti dzied malejiņa,
Rīta māli samalusi:
Dos māmiņa brokastiņas,
Dos atmiegu pagulēt.

# 686.01
Es gan zinu, ka vajag
Tīru rudzu malejām:
Sviest' ar maizi brokastīs,
Atmiedziņu pagulēt.

# 686.02
Gan zinaja māmuliņa,
Ka vajaga malejiem:
Sviest' ar maizi brokasties,
Atmiedziņu pagulēt.

# 686.03
Jau glūzd manas dzirnaviņas,
Dod', māmiņa, pabrokasts,
Dod', māmiņa, pabrokasts,
Atmiedziņu pagulēt.

# 686.04
Proties, mana māmulite,
Ko vajaga malejiem:
Sviest' ar maizi brokastā,
Rociņām atpūsties.

# 686.05
Tu gan zini, māmuliņa,
Ka vajaga malejai:
Sviest' ar maizi brokastim,
Atmiedziņu pagulēt.

# 686.06
Vai, māmi, vai, māmi,
Ko grib tavi malejiņi?
Sviest' ar maizi brokastīs,
Drusciņ miegu pagulēt.

# 687.00
Skaisti dzied tautu meita,
Lēni vilka dzirnaviņas;
No ta skaista dziedajuma
Trīs rītiņi sieku mala.

# 688.00
Skaisti dzied ciema meita,
Lēni vilka dzirnaviņas;
Ta skaista dziedašana
Pieviļ manu bāleliņu.

# 689.00
Slēdz, māmiņa, maltuviti
Ar sudraba atslēdziņu:
Pilna māja svešu ļaužu,
Skaisti dzied malejiņa.

# 690.00
Stāvi stilli, kumeliņ,
Maltuvites pakaļā,
Sīki dzied malejiņa,
Nevar balsa sadzirdēt.

# 690.01
Aptureju kumeliņu
Maltuvites galiņā.
Iet iekšā, vaj neieti,-
Sīki dzied malejiņa.

# 690.02
Kumeliņu nolociju
Maltuvites galiņā;
Nevareju nomanit,
Vaj maļ sievas, vaj meitiņas.

# 690.03
Salociju kumeliņu
Maltuvites pakaļā;
Sīki dzied malejiņa,
Nevar balsa izdabut.

# 691.00
Ta bij mana nemalšana,
Kad nemalu dziedadama;
Ta bij mana neiešana,
Kad teciņus neteceju.

# 692.00
Tā dziedaja, tā runaja
Iesaliņa malejiņa:
Alutiņa dzērajiņ,
Meklē durvu dibinā!

# 693.00
Tā teceja dzirnaviņas,
Kā ap kalnu riteneja;
Tā dziedaja malejiņas
Kā vakar neēdušas.

# 694.00
Tad teceja kumeliņš,
Kad piekrāva vezumiņu;
Tad dziedaja malejiņi,
Kad nomala dzirnaviņas.

# 695.00
Tautu dēla maltuvite
Augsta kalna galiņā;
Tur dziedaja mūs' māsiņa
Kā zīlite zariņā.

# 696.00
Visi ļaudis brīnejās,
Kad es gāju maltuvē:
Dzirnus gāja dziedadamas,
Miltu pītes mētadamas.

# 697.00
Cīrulitis jauki dzied
Par visiem putniņiem;
Vēl jaukak man' māsiņa,
Miltus maļot maltuvē.

1.3.2.3. vērpējas, ( 698 - 705)

# 698.00
Dziedat, meitas, ko dziedat,
Rateniti apdziedat,
Kam tas man tā netek,
Kā citām meitiņām.

# 698.01
Lai dziedaju, ko dziedaju,
Apdziedaju rateniti,
Ka tas man tā netek,
Kā citām māsiņām.

# 699.00
Ērkulitis ceļu tek,
Vērpejiņu mekledams.
Nāc pie manis, ērkuliti,
Nu es vērpšu dziedadama.

# 700.00
Jau es biju, vēl es iešu
Jaunu meitu istabā:
Čīkstēt čīkst rateniši,
Dziedāt dzied vērpejiņas.

# 700.01
Jau es biju, atkal iešu
Vērpejiņu istabā:
Tirkšej' visi rateniši,
Dziedaj' pašas vērpejiņas.

# 700.02
Kas man kaite nedzīvot
Jaunu meitu pulciņā?
Čīkstēt čīkst rateniši,
Dziedaj' pašas vērpejiņas.

# 701.00
Meitiņas, māsiņas, līdzat man dziedāt,
Es jums līdzešu pūriņu locit.

# 702.00
Padziedam, māsiņas, pavakarejam;
Lai guļ tautietis, lai vietu silda.

# 703.00
Pataisat man gultinu
Vērpejinu istabāi:
Koši dzied vērpejinas,
Nāk miedzinis līgodams.

# 703.01
Ak tu Dievs, kā man tika,
Kad meitiņas padziedaja!
Es guleju maigu miegu,
Kā bitite dābolā.

# 703.02
Meitas mani gulēt veda
Ar maziem ratiņiem:
Dzied meitiņas, čīkst ratiņi,
Es no prieka neguleju.

# 703.03
Meitas mani mežā veda
Ar sudraba vāģišiem:
Čīkst vāģiši, dzied meitiņas,
Es aiz prieka nevareju.

# 703.04
Meitas mani mežā veda
Ar tiem skalu vāģišiem;
Čīkstej' vāģi, zviedz kumeļi,
Sāka pašas gavilēt.

# 703.05
Meitas mani mežā veda
Ar maziema rateļiem;
Cīkst rateļi, dzied meitiņas,
Grab mans vecais kažociņš.

# 703.06
Taisat mani mīkstu gultu
Jaunu meitu istabā:
Dzied meitiņas kā bitites,
Nāk miedziņš līgodams.

# 703.07
Taisat man siena viet'
Malejina kammarī;
Dzied meitiņas maltuvē,
Nāk miedzins līgodams.

# 703.08
Taisat manim siena vietu
Maltavites kambarī:
Dzirnus kauca, dzied meitinas,
Nāk miedzinis līgodams.

# 704.00
Savērpu liniņus i pakuliņas,
Nu iešu dziedāt upites malā.

# 704.01
Savērpu sav' linus, sav' pakuliņas,
Teceju dziedāt upites malā.

# 705.00
Tauku, tauku ratiņam,
Brandaviņa sprēdajai,
Lai tek viegli ratinits,
Lai dzied skaiški sprēdajiņa.

1.3.2.4. dravnieki, zvejnieki,medinieki, mežā braucēji u.c. ( 706 - 712)

# 706.00
Brāliņ, tavu gudru prātu,
Tavu gudru valodiņu!
Dziedadamis nosalaida
No zaļā ozoliņa.

# 707.00
Bisenieka (Medinieka) līgaviņa
Kuli šuva raudadama;
Arajiņa līgaviņa
Kriķus mala dziedadama.

# 708.00
Sila priede gauži raud,
Redzej' mani staigajam.
Neraud' gauži, sila priede,
Ne es tevi skaliem cirtu;
Tev cirtišu pamatam,
Graznu dziesmu klausitaju.

# 708.01
Gauži raud sila priede,
Redzej' mani cirst ejam.
Neraud gauži, sila priede,
Neb' es tevi skaliem cirtu,
Cirt' istabas pamatiem,
Jaukas dziesmas klausities.

# 708.02
Neraud' gauži, sila priede,
Neba tevi skaliem cirta,
Cērt istabas pamatiem,
Daiļu dziesmu klausities.

# 708.03
Neraud' gauži, sila priede,
Ne es tevi skalos certu,
Cert' istabas pamatos,
Tu skanesi dziedajot.

# 708.04
Nesaraudi, sila priede,
Nel' es tevi skaliem cirtu,
Cirt' istabas pamatiem,
Skaistu dziesmu klausities.

# 708.05
Žēli raud sila priede,
Redz ar cirvi staigajam.
Neraud žēli, sila priede,
Neb' es tevi skaliem cieršu,
Cierš' istabas pamatiem,
Tautas dziesmas klausities.

# 708.06
Smagi pūta sila priede,
Dzirdej' mani šķilinam.
Nepūt smagi, sila priede,
Neb' es tevi malkai cirtu,
Cirt' istabas pamatam,
Meitu dziesmu klausities.

# 709.00
Trīcēt trīc ta pusite,
Kur vecais mežā brauca:
Cīkstej rati, zviedz kumelis,
Pats vecais gavileja.

# 709.01
Vecais tēvs mežā brauca
Svētajā rītiņā.
Čīkst ragavas, zviedz zirdziņš,
Sāk vecajs gavilēt.

# 709.02
Veci vīri mežā brauce
Bluķus vēle ragavās;
Čīkst ragavas, zirgi zviedz,
Laide paši gavilēt.

# 710.00
Ai, zvejnieka māmulite,
Tavu drošu lolojumu!
Vilņi cierta pār gāliņu,
Vēl jo grazni gavileja.

# 711.00
Gauži, gauži gavileja
Dziļas jūras zvejnieciņi.
Kā tie gauži negavleja,
Laiva grima dibinā.

# 712.00
Dzersim alu, dziedasim,
Ko mēs klusu stāvesim;
Mīsim zirgus, atmīsim,
Ko bez darba darisim.

1.3.3. Dziedāšana ganos. ( 713 - 762)

# 713.00
Aunies kājas, lakstigala,
Dzīsim govis paganit;
Tu dziedasi ievienā,
Es gosniņas ganidama.

# 714.00
Darba dienās ganos gāju,
Svētdienās baznicā;
Ganos gāju gavilēt,
Baznicā Dieva lūgt.

# 714.01
Ik dieniņas ganos gāju,
Ik svētdienas baznicā;
Slinkumiņa ganos gāju,
Aiz daiļuma baznicā.

# 715.00
Dod, Dieviņ, rītu jauku,
Rītu man ganu diena;
Es dziedašu uz ciniti,
Kā ta zelta lakstigala.

# 716.00
Dziedu, dziedu, ganu, ganu
Duj' gosniņas raibuļiņas.
Dievs dod manim simtām dzīte
No dujame raibuļām.

# 717.00
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Kad pārdzīsi, tad raudasi:
Māte tavus raibus cimdus
Nelietimi atdevusi.

# 718.00
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Kreiso kāju ciladama;
Ja cilasi labo kāju,
Vedis tevi šoruden.

# 718.01
Darbos gāju dziedadama,
Abas kājas ciladama.
Ja pacelšu labo kāju,
Tad aiziešu šoruden;
Ja pacelšu kreiso kāju,
Tad aiziešu citruden.

# 718.02
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Kreiso kāju ciladama;
Kad pacelsi labo kāju,
Tad aiziesi šoruden(i).

# 718.03
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Kreiso kāju ciladama;
Būt' cilajse labo kāju,
Dabut' vīra šoruden.

# 718.04
Dziedi, dziedi, lakstigala,
Dzied' ieviņas krūmiņā;
Dziedi, dziedi, mātes meita,
Dzied' māmiņas dārziņā.
Dziedi, dziedi, cik tu gribi,
Šogad vīra nedabus';
Ja dabus', tad dabus'
Uz nākošu rudentiņ'.

# 718.05
Es dziedaju šorudeni,
Kreiso kāju ciladama;
Kad cilatu labo kāju,
Tad man vestu šorudeni.

# 718.06
Ganos gāju, kalnā kāpu,
Kreiso kāju kustinaju;
Kustinatu labo kāju,
Kad man vestu šoruden.

# 718.07
Kam dziedē tu, meitiņ,
Kreisē kāj' ciladam?
Pacalē labē kāj',
Tad es jems šorudiņ.

# 718.08
Svētu rītu ganos gāju
Kreiso kāju celadama;
Būt' celajsi labo kāju,
Tad būt' brūte šoruden.

# 718.09
Iz rūbeža ganidama,
Pacilavu kreisu kāju;
Ka ņems manis rūbežnieks,
Pacilašu labu kāju.

# 718.10
Veca meita vilnu vērpa,
Kreiso kāju ciladama;
Cila, meita, labo kāju,
Dabūs' vīru šoruden.

# 719.00
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Lai aug pupi lielumā;
Ja tu labi nedziedasi,
Saruks ruku rukumā.

# 720.00
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Sargā savu vaiņadziņu:
Daskries sila lakstigala,
Noraus tavu vaiņadziņu.

# 721.00
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Vērsits pūru ritinaja;
Kaut gājuse druviņā,
Bāliņš jūgtu kumeliņu.

# 722.00
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Vērsits pūru ritinaja,
Vērsits pūru ritinaja
No kalniņa lejiņā.

# 722.01
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Vērsis tavu pūru veda,
Vērsis tavu pūru veda
Par kalniņu baurodams.

# 722.02
Dzied', dzied', gan' meit',
Vērš' tav' pūr' ved',
Vērš' tav' pūr' ved'
Pa kalniņ' tauredam'.

# 722.03
Dziedi, dziedi, tautu meita,
Vērsits pūru vizinaja,
Vērsits pūru vizinaja
Gar kalniņu baurodams.

# 723.00
Dziedi, dziedi, ganu meita,
Vērsis tavu pūru loka,
Vērsis tavu pūru loka
Ar pakaļas kājiņām.

# 724.00
Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Ālavites ganidama;
Ne tās manim piena deva,
Ne launaga nogulēt.

# 725.00
Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Vienu govi ganidama:
Ko vedišu tautiņās,
Ko atstāšu māmiņai?

# 725.01
Raud māmiņa, raud meitiņa,
Vienu govi ganidamas:
Ko vedis tautiņās,
Ko atstās māmiņai!

# 725.02
Trīs vasaras saganiju
Klibu govi raudadama:
Ko vedišu tautiņās,
Ko atstāšu māmiņai?

# 726.00
Dziedāt man gribejās,
Gāju ganu pavadit;
Vīra man gribejās,
Gāju puišu lūkoties.

# 727.00
Dziedāt vien gribedama,
Gāju ganu pavadit;
Smalku kreklu gribedama,
Gāju linu izravēt.

# 728.00
Dzen' ganos, brāļa sieva,
Jele vienu svētu rītu:
Iztrīcini zaļu bizi,
Izskandini sudrabiņu.

# 728.01
Svētu rītu ganidama,
Dzen' ganos, man' māsiņa;
Ja jel šādu svētu rītu
Izskandini brāļa birzi,
Izskandini brāļa birzi,
Izbalsini sudrabiņu.

# 729.00
Es dziedaju, gavileju,
Pa pļaviņu ganidama:
Mans brālits pļavu sargs,
Nejems manu villainiti.

# 730.00
Es šķitos ganidama
Ar māsiņu sasatikt:
Es pārdzinu div' upites,
Viņ' aiz trešās gavilē.

# 731.00
Es tev saku, mans brāliti,
Nejem sievas Madaļinas:
Kunkuļotu dzivi vērpa,
Resni dzieda ganidama.

# 732.00
Gana dziedu, gana raudu,
Vienu govi ganidama;
Labak dziedu, ne kā raudu,
Dievs dos otru ganijot.

# 733.00
Ganiņam tāda daba:
Kad paēda, tad dziedaja;
Saimniecei tāda daba:
Kad paēda, tad bārās.

# 733.01
Ganiņam tāda tiesa:
Kad paēda, gavileja;
Saimniekam vella vīze:
Kad paēda, ķīvejās.

# 734.00
Ganos dzinu dziedadama,
Mājās žēli raudadama:
Ganos manim pašai vaļa,
Mājās sīva saiminiece.

# 734.01
Ganos gāju dziedadama,
Mājās nācu raudadama:
Ganos ēdu ogas, riekstus,-
Mājās sīva māmuliņa.

# 734.02
Ganos gāju dziedadama,
Mājās nācu raudadama:
Ganos mīļi ciema gani,
Mājās nikna sveša māte.

# 735.00
Gotiņ, mana raibaliņa,
Tu man gārdu pienu dod;
Tadēļ tevi apdziedaju,
Tadēļ tevim kroni viju.

# 736.00
Jasadzied, jasadzied,
Kad ganos iedama!
Sētiņā palikuse,
Žēlabiņu nevareju.

# 737.00
Kas bijat labi ļaudis,
Gana dziesmas neklausait:
Ganiņš dzied, delverē,
Īsa laika gribedams.

# 737.01
Ej pa ceļu, ceļa vīrs,
Neklausies ganu nieku:
Ganiņš dzieda, ganiņš rauda,
Savu laiku kavedams.

# 737.02
Tas bij traks cilveciņš,
Kas ganiņa dziesmu klausa (smēja):
Ganiņš dzied, delverē,
Īsa laika gribedams.

# 737.03
Traki, traki tie ļautiņi,
Kas ganā klausijās:
Ganiņš dzied, gavilē,
Īksu laiku gribedams.

# 738.00
Kliedza vīri, zviedza zirgi,
Dieviņš jāja pieguļā;
Dziedaj' meitas, māva govis,
Māra laida ābulā.

# 739.00
Klusiņam izganiju
Visas tautas apariņas;
Kad ielaižu brāļ' ārē,
Palēkdama gavileju.

# 739.01
Ganidama izganiju
Triju līču āboliņu:
Izdzinusi brāļ' āriņā,
Tad vēl skaņi gavileju.

# 739.02
Ganidama izganiju
Visus tautu apariņus:
Izdzinusi brāļ' āriņu,
Nosa-spalši-gavileju.

# 739.03
Klusiņam izganiju
Visas tautu (tautas) purmalites;
Kad izlaižu brāļ' ārē,
Nosa-skaņi- gavileju.

# 740.00
Ko, māsiņa, dziedasim,
Rītā agri izdzinušas?
Par teliti, par aitiņu,
Par balto vilnainiti.

# 740.01
Ko, māsiņas, dziedasim,
Rītā ganus vadidamas?
Par govim, par vēršiem,
Par baltām vilnainēm.

# 740.02
Kādu dziesmu dziedasim,
Rītā agri cēlušies?
No ošiem, no kļaviem,
No tiem āra ozoliem.

# 740.03
No rīta dziedašu graznajas dziesmas
No oša, no kļava, no ozoliņa.

# 740.04
No rītiņa agri, agri
Grezni, grezni padziedaju
No ošim, ozolim,
No jaunam liepiņam.

# 740.05
No rītiņa agrumā
Kādu dziesmu dziedasim?
No ošiem, no kļaviem,
No araja ozoliem.

# 740.06
No rītiņa celdamies
Skaistu dziesmu nodziedaju
Par ošiem, par kļaviem,
Par svētiem kociņiem.

# 740.07
Rītā agri cēlusies,
Skaistu dziesmu nodziedaju
No ošiem, no kļaviem,
No kupliem ozoliem.

# 740.08
No rītiņa paģirām
Skaistu dziesmu nodziedaju
No ošiem, no kļaviem,
No tiem āra ozoliem.

# 740.09
Padziedam paģirām daiļās dziesmiņas
Krūmiem, mežiem, melnajiem alkšņiem.

# 740.10
Skaistu dziesmu padziedaju
No rītiņa paģirēm,
No ošiem, no kļaviem,
No tiem āra ozoliem.

# 740.11
Skaistas dziesmas vien dziedaju
No rītiem paģirām,
No ošiem, no kļaviem,
No svētiem kociņiem.

# 741.00
Ko mēs gani dziedasim,
Garda piena paēduši?
-Govis, vērši ābolā,
Ganu meita tautiņās.

# 742.00
Ko nu mēs darisim,
Launadziņu paēduši?
Dziedasim buļļa dziesmu,
Iesim zaļās ganibās.[?]

# 743.00
Kur pie joda ciema gani,
Ka nedzird lellojam?
Vaj būs žurkas noēdušas,
Midzenī ievilkušas?

# 743.01
Kur palika, nepalika
Ta lielā dziedataja?
Vaj būs žurkas nokodušas,
Midzenī ievilkušas?

# 743.02
Kur pie vella ciema gani,
Ka nedzirdu lēlojam?
Vaj būs suņi norējuši,
Žagaros ievilkuši?

# 743.03
Kur tie ciema gani gana,
Kad nedzirdi dziedajam?
Vaj purvā, vaj ellē,
Vaj mājā laidarā?

# 744.00
Labak es ganos gāju,
Ne kā sēžu saulitē;
Ganos gāju dziedadams (dziedadama),
Saulē sēžu raudadams (raudadama).

# 744.01
Dievs dod man ganos iet,
Ne sēdēt istabā;
Dievs dod man rasu braukt,
Ne slaucit asariņas.

# 744.02
Dievs dod manim ganos iet,
Ne sēdēt saulitē;
Ganos iemu dziedadama,
Saulē sēžu raudadama.

# 744.03
Dod', Dieviņ, ganos iet,
Ne sēdēt saulitē;
Ganos gāju dziedadama (dziedadams),
Saulē sēdu raudadama (raudadams).

# 744.04
Ganam ņēma, ganos iet,
Ne sēdēt saulitē;
Iem' ganos dziedadams,
Nesēd' saulē raudadams.

# 744.05
Labak manim ganos dzīt,
Ne sēdēt saulitē;
Ganos dzinu dziedadama,
Saulē sēdu raudadama.

# 745.00
Lakstigala skaisti dzied
Smalkā lazda krūmiņā;
Mūs' māsiņa vēl skaistaki,
Raibas govis ganidama.

# 746.00
Lēlo, govis! lēlo, vērši!
Lēlo, pate ganu meita!
Govis, vēršus salēloju,
Ganu meitas nevareju.

# 746.01
Lellā, govis! lellā, aitas!
Lellā, pate ganitaja!
Govis, aitas salelloju,
Ganitajas nevareju.
Ganitaju aiztriekuši
Liela kungi medinieki.

# 746.02
Lellā, govis! lellā vērši!
Lellā, pati ganu meita!
Govis, vēršus salellinu,
Ganu meitu nevareju;
Vaj nospēra purva pūce,
Vaj āzveda sveši ļaudis.

# 747.00
Lellinat, ciema meitas,
Man pazuda raibaliņa;
Vaj palika siliņā,
Vaj ābula pļaviņā.

# 747.01
Lāliniet(e), ciema gani,
Man pazuda raibaliņa;
Voi pazuda niedrajā,
Voi ābola kalniņā.

# 747.02
Lalliniet, citi gani,
Man pazuda raibaliņa;
Vaj aiz kalna ābolā,
Vaj purā niedrajā.

# 748.00
Lellinat, ciema gani,
Man pazuda trīs gosniņas:
Tēva pieča, mātes lauča,
Man pašai raibaliņa.

# 749.00
Lepni, lepni ciema gani,
Ne dziedaja, ne runaja.
Vaj būs māte izkūluse,
Pa vārtiemi vadidama,
Pa vārtiemi vadidama,
Pie matiemi vazadama.

# 750.00
Mana mīļa māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā;
Es tev skaisti padziedašu,
Sīkus lopus ganidama.

# 751.00
Neviens mani neraudaja,
Kad es gāju tautiņās;
Sīki kārkli vien raudaja,
Kur dziedaju ganidama.

# 752.00
Sadziediet, ganu meitas,
Olniciņas galiņā,
Lai teceja saiminiece
Bez brunčiem skatities.

# 753.00
Skaņi dzied tautu meita
Raibas govis ganidama;
Skaņi zviedz kumeliņš
Linu lauku ecejot.

# 754.00
Skani, skani, bērzu birze,
Es jau tevi skandinaju;
Kad telites neganišu,
Kas tad tevi skandinās?

# 755.00
Skaņi skan birztalite,-
Kas tev' skaņi skandinaja?
Mīļa Māra skandinaja,
Svētu rītu ganidama.

# 756.00
Suņi zobus asenaja,
Ka var jāt panāksnos;
Gani rīkles iztīrija,
Ka var skaisti gavilēt.

# 757.00
Čība, čāba, ganina dziesma;
Aunins krūmos, saitite kaklāi.

# 758.00
Visas dziesmas izdziedaju,
Brāļa govis ganidama;
Viena pate atlikuse,
To dziedašu pārdzīdama.

# 758.01
Visas dziesmas izdziedaju,
Brāļa govis ganidama:
Vienu dziesmu nedziedaju,
To dziedašu vakarā,
To dziedašu vakarā
Mazajai māsiņai.

# 759.00
Visas dziesmas izdziedatas,
Buļļa dziesma nedziedata;
Tad dziedašu buļļa dziesmu,
Kad sadzīšu laidarā.

# 760.00
Visi krūmi, žagariņi
Mani gauži noraudaja:
Gan ir meitu ganitaju,
Nava tādu dziedataju.

# 760.01
Gauži raud birztalite,
Dzirdej' mani saderam;
Neraud' gauži, birztalite,
Būs tev cita ganitaja.
-Būs gan cita ganitaja,
Nebūs tāda dziedataja.

# 760.02
Nu ar Dievu paliekati
Jūs, kalniņi, ielejiņas!
Šovakar vairs nenākšu
Tāi kalnāi gavilēt.

# 760.03
Visas brāļa apariņas
Gauži mani noraudaja:
Diezgan meitu ganitaju,
Nava tādas dziedatajas.

# 760.04
Visas purvu purvmalites (purvmaliņas)
Mani gauži noraudaja:
Gana meitu ganitaju,
Nava tādu dziedataju.

# 760.05
Visas tērces, purmalites
Manis gauži noraudaja:
Kur palika ta meitiņa,
Kas vakar še dziedaja?
Bija meitas, kas dziedaja,
Nav vairs tādas dziedatajas.

# 760.06
Visas tērces, purvmalites
Mani gauži noraudaja:
Kur ta skaista dziedataja,
Visu tērču ganitaja.

# 761.00
Ciemu gani ganidami,
Nej tie dziedi, nej runā:
Vaj tie paši bārušies,
Vaj telites badijšās?

# 761.01
Lepni, lepni ciema gani,
Ne tie dzied, nedz runā.
Vaj tie paši bārušies,
Vaj telites badijšās?
Nav telites badijšās,
Ir gan paši bārušies.

# 761.02
Dzeniet šurp, ciema gani,
Kopā vien nedzeniet:
Sāks telites badities,
Sāksim paši lamaties.

# 761.03
Šurp ganiņi, turp ganiņi;
Kam draudzē nedzeniet?
Voi bij mātes bārušās,
Voi telites badijšās?

# 761.04
Tepat gana ciema gani,
Kopā vien nesadzina;
Vaj tie bija bārušies,
Vaj telites badijšās?

# 761.05
Tuvu, tuvu, ciema gani,
Kopā vieni nelaižiet,
Lai gosniņas nebadās,
Lai ganiņi nerājās.

# 761.06
Citi gani āriņā,
Cit' āriņas maliņā;
Vaj tie paši nesadien,
Vaj telites badijās?

# 762.00
Citi gani vilkam kliedza,
Mani gani gavileja.
Sedz, Dieviņ, manus ganus
Ar peleku mēteliti.

1.4. Dziedāšana godos, dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, ar dziesmu karu jeb apdziedāšanos. ( 763 - 979)
1.4.1. Pie pilna kausa pieder jautra dziesma. ( 763 - 796)

# 763.00
Aiz ko ļaudis nedziedaja,
Paēduši, padzēruši?
Kā dziedaja malejiņa,
Neēduse, nedzēruse.

# 764.00
Alutiņu brūvedama
Biti bāzu kabatā,
Lai dzied alus dzērajiņi,
Kā bitites stropiņā.

# 765.00
Apinitis grozgalvitis
Kokā kāpa olu dēt;
Kokā kāpa olu dēt,
Kubulā izpereja;
Istaba izvadaja
Ar dziesmām, valodām.

# 766.00
Dziediet, mani lūgti viesi,
Pa visiemi kaktiņiem!
Citam devu sāli, maizi,
Citam jauku valodiņu.

# 767.00
Dziedat, meitas, ko gaidati,
Vaj gaidati rakstitaja?
Jūsu dziesmu rakstitajs
Sen aizgājis Vāczemē.

# 767.01
Dziedait, meitas, ko gaidiet,
Voi gaidiet rakstitaja?
Rakstitajs Vāczemē
Brūnus svārkus šūdina.

# 768.00
Dziediet visi vienu dziesmu,
Kas vienā ustabā,
Kā mums visus pamieloja
Viena veca māmuliņa.

# 769.00
Dzerdami, ļautiņi, i man dodiet,
Jau mana rīklite dārdēt dārd.

# 769.01
Dzert, dzert dodiet, kā labi ļaudis,
Jau mana rīklite dērdēt dērdeja.

# 770.00
Es savām māsiņām
Saldu daru alutiņu,
Lai tās man skaisti dzied,
Soliņā sēdedamas.

# 770.01
Meitiņām māsiņām
Saldu daru alutiņu,
Lai tās dzēra saldu alu,
Lai tās sūru nesmādeja.

# 770.02
Vecajām māmiņām
Saldu daru alutiņu,
Tās man skaiški padziedaja,
Aizceplē sēdedamas.

# 771.00
Kādu godu mēs dzērām,
Tādas dziesmas dziedajām:
Kāzu (Bēru) godu mēs dzēram,
Kāzu (Bēru) dziesmas dziedajām.

# 771.01
Kādu godiņ' i dzeram,
Tādu dziesmiņ' i dziedam:
Kāzu (Bēru) godiņ' i dzeram,
Kāzu (Bēru) dziesmiņ' i dziedam.

# 771.02
Kādu godu mēs dzeram,
Tādu dziesmu dziedajam:
Vepriem bēres mēs dzeram,
Rudzu, miežu atkūlibas.

# 772.00
Kalabad tie ļautiņi
Klusi dzēra alutiņu?
Ai es savu iesaliņu
Dziedadama vien samalu;
Dziedadama vien samalu,
Saujiņām mēridama.

# 773.00
Kalabad tie ļautiņi
Klusu dzēra alutiņu?
Malejiņu vaina bija,
Klusu mala iesaliņu.

# 773.01
Kas par vainu tam alam,
Kad nedzied dzērajiņi?
Malejiņu vaina bija,
Klusu mala iesaliņu.

# 773.02
Klusu ļaudis alu dzēra,
Ne tie dzied, ne runā.
Malejiņas vaina bija,
Klusu mala iesaliņu.

# 773.03
Klusu viesi alu dzēra,
Klusa visa istabiņa.
Malejiņas vaina bija,
Klusu mala iesaliņu.

# 774.00
Kam tās man šūtas kurpes,
Ka neplīsa dancojot?
Kam tās man brāļa kāzas,
Ka nedzēru dziedadama?

# 774.01
Kam tās man šūtas kurpes,
Ka neplīsa dancojot!
Kam ta man Jāņa diena,
Ka nevar palīgot!

# 775.00
Kas par zirgu, neēd auzu,
Tek pa ceļu dancodams;
Kas par vīru, nedzer alus,
Sēd pie galda dziedadams.

# 775.01
Kas par zirgu, tek pa ceļu,
Neēd auzu, ne dābola;
Kas par vīru, sēd aiz galda,
Nedzer alus, nerunaja.

# 776.00
Kaut devuši brandaviņa,
Es būt' skaisti dziedajuse;
Kad nedeva brandaviņa,
Atsasēdu soliņā.

# 777.00
Klusa visa istabiņa,
Kad es viena nedziedaju.
Kur es viena piedziedašu
Tādu lielu istabiņu!

# 777.01
Ko es viena piedziedašu
Tādu dižu istabiņu!
Raug', kur sēd lepnas meitas
Istabiņas dubenā.

# 777.02
Ko es viena piedziedašu
Tādu lielu tīrumiņu!
Daža laba mātes meita
Ne vārdiņa nesacija.

# 777.03
Ko es viena piedziedašu?
Tautām liela istabiņa;
Ko es viena piedarišu?
Tautām lieli tīrumiņi.

# 777.04
Ko es viena piedziedašu
To lielo priežu mežu!
Ko es viena aizrunašu
To lielo dēla māti!

# 777.05
Vaj es viena piedziedašu
Liela kunga novadiņu?
Vajag piecu, vajag sešu,
Kas novadu piedziedaja.

# 777.06
Vaj es viena piedziedašu
Pilnu tautu istabiņu?
Trīs circeņi aizkrāsnē,
Tie ar mani līdza dzied.

# 778.00
Ko dziedaju,-tukša kanna,
Atnes' pilnu, tad dziedašu;
Ko runaju,-māte vien,
Atved' meitu, tad runašu.

# 778.01
Tukšas kannas, ko dziedās?
Atnes' pilnas, tad dziedās;
Māte viena, ko runās?
Atnāks meita, tad runās.

# 779.00
Ko, dunduri, tu dziedaji,
Zirga asins vēderā?
Dziedasim mēs māsiņas,
Salda alus piedzērušas.

# 780.00
Ko jūs, meitas, dūzojiet,
Ka jūs skaļi nedziediet?
Ne jūs kungi karā sūta,
Ne kar zaļus zobentiņus.

# 780.01
Ko jūs, meitas, tusnajat,
Ka(d) jūs dziesmu nedziedat?
Vaj jūs kungi karā sūta,
Vaj dod zaļu zobeniņu.

# 781.00
Ko vētišu, kad nav vēja,
Ko dziedašu nedzēruse?
Kad būs vējš, tad vētišu,
Kad piedzeršu, tad dziedašu.

# 782.00
Labak man iesaliņu
Ciema cūkas apēdušas,
Ne kā manu alutiņu
Bez dziesmām apdzēruši.

# 782.01
Labak cūkas apēdušas
Mūsu kunga iesaliņu,
Ne kā viņa alutiņu
Bez dziesmām apdzēruši.

# 782.02
Labak manu iesaliņu
Ciema cūkas apēdušas!-
Atnākuši, apdzēruši,
Ne dziesmites nenodzied.

# 783.00
Lei stāv mieži nepļaujami,
Ja vārpiņu nelasija;
Lei stāv alus nedzerams,
Ja dziesmišu nedziedaja.

# 783.01
Kam tos miežus pļāvin pļāva,
Ka vārpiņu nelasija;
Kam to alu dzertin dzēra,
Ka dziesmiņu nedziedaja.

# 784.00
Nedziedašu, nedziedašu,
Nestaigaja zilkaklite.
Nu dziedašu, nu redzeju,

# 785.00
Noskumusi talka mana,
Ne ta dzied, ne lusteja.
Ņemšu grozu, sētuviti,
Lēkšu bišu dārziņā.

# 786.00
Nulai gribu labi dzert,
Nulai koši padziedaju:
Bālelinis man ienesa
Putojošu alu kannu.

# 786.01
Nu tik sākšu labi dzerte,
Nu tik grazni padziedāt,
Nu tik māsa man ienesa
Sešu kanšu biķeriti.

# 787.00
Redz', kur koši meitas dzied
Jaunā priežu kambarī;
Tur bitite medu nes
Ozoliņa kanniņā.

# 787.01
Redz', kur skaisti meitas dzied
Priežu, egļu kambarī;
Bitit' nesa saldu medu
Ar ozola kanniņām.

# 787.02
Ekur koši meitas dzied
Priežu, egļu kambarī;
Bite nesa medutiņu
Ar ozola kanniņām.

# 787.03
Ekur koši meitas dzied
Priežu, egļu kalniņā;
Bite nesa medutiņu
Ar ozola kanniņām.

# 787.04
Padziedam mēs, māsiņas,
Apaļā kalniņā;
Bitit' nesa medutiņu
Ozoliņa kanniņā.

# 787.05
Padziedam mēs, māsiņas,
Paeglišu kamburī,
Lai bitite medu nesa
Ar ozola kanniņām.

# 788.00
Saka mani dzērajiņu,
Saka lielu dziedataju;
Vaj tadēļ dzērajiņa,
Kad es liela dziedataja.

# 789.00
Sēd' pie galda, nodzied' dziesmu,
Tas Dievam piederās;
Aizjūdz' skaisti, pabrauc' skaisti,
Tas ļaudim patīkās.

# 790.00
Talka nāk dziedadama,
Gribās salda brandevīna.
Nāc ārāi, talkas māte,
Iznes' salda brandevīna.

# 791.00
Tur bij luste alu dzert,
Kur lustigi saimenieki:
Kā strazdiņi vīterē
Savā galda galiņā.

# 791.01
Tur man luste talkā iet,
Kur lustiga talkas māte:
Ka bitite vīvaļaja
Ap savām plūcejām.

# 792.00
Tur man tika alu dzerta,
Kur lustiga saiminiece:
Ik kanniņu iznesdama,
Ik dziesmiņu padziedaja.

# 792.01
Tur es dzēru, tur man tika,
Kur lustigi saimenieki:
Ik kanniņu iznesdami
Ikreiz koši padziedaja.

# 793.00
Vaj es vien alu dzēru?
Vaj es vien vīvinaju?
Vis' istaba alu dzēra,
Visi māk vīvināt.

# 794.00
Vaj kalpam kāzas dzēra?
Klusa visa istabiņa:
Saimenieka kāzas dzēra,
Lai skan visa istabiņa!

# 794.01
Kalab klusa istabiņa,
Vaj kalpam kāzas dzēra?
Saimnieku dēliņam,-
Trīcēt trīc istabiņa!

# 794.02
Klusa, klusa istabiņa,
Kad kalpam kāzas dzēra;
Dzēr' pašami saimniekam,
Tad trīc visa istabiņa.

# 794.03
Klusa, klusa istabina,-
Vaj kalpam(i) kāzas dzer?
Dzer saimnieka dēliņam,
Lielajam(i) bajaram.

# 794.04
Klusa visa istabiņa,
Kad kalpiņš kāzas dzēra;
Tēva dēla kāziņās
Līcin līka istabiņa.

# 794.05
Klusa visa istabiņa,-
Vaj kalpam kāzas dzēra?
Saimenieka dēliņam,-
Lai trīc visa istabiņa!

# 794.06
Nu kalpami kāzas dzēra,
Pus' istabas vien dziedaja;
Dzers manami bāliņami,
Dziedās visa istabiņa.

# 794.07
Pus' istabas vien dziedaja,-
Vaj kalpam kāzas dzēra?
Dziediet visa istabiņa,
Bāliņš ņēma līgaviņu.

# 794.08
Pus' istabas vien dziedaja,-
Vaj idrai kāzas dzēra?
Dziedat visa istabiņa,
Jumitei kāzas dzēra.

# 794.09
Vaj dzer kāzas idriņam?
Pus' istabas vien dziedaja;
Nu dzer kāzas liniņam,-
Lai dzied visa istabiņa.

# 794.410
Vaj tās kādas kalpa kāzas,
Pusustabas uguntiņu?
Tēva dēla kāzas bija,-
Spīd par visu ustabiņu!

# 795.00
Visapkārt manas māsas,
Palīdziet man dziedāt!
Es jums dodu visapkārt
Ar balto biķeriti.

# 796.00
Vis' istaba klusu stāv,
Manas dziesmas klausidama;
Mana dziesma Zviedru dziesma,
Gan es pati atdziedašu.

1.4.2. Meitu bars sadzied kopā. ( 797 - 850)
1.4.2.1. Meitas skubinās dziedāt, citi vēlās meitu dziesmās klausīties. ( 797 - 799)

# 797.00
Dziedat, meitas, dziedat, meitas!
Āzi kaušu vakarā.
Nebēdā tu, āziti,
Es meitiņas lustinaju.

# 797.01
Dziediet, meitas, dziediet, meitas!
Kaušu kazu vakarā.
Nebēdā tu, kaziņa,
Es meitām pameloju.

# 797.02
Plūciet linus, plūcejiņi,
Kazu kaušu vakarā.
Nebīsties vis, kaziņa,
Es plūcejus pamāniju.

# 797.03
Plūciet, manas plūcejiņas,
Kaušu āzi vakarā.
Nebēdaji tu, āziti,
Es plūcejus paviļoju.

# 798.00
Dziedat, meitas, koši gāja,
Man bij luste klausities;
Nei man miega, nei darbiņa,
Dziesmās vien klausijos.

# 799.00
Padziedam satikušas,
Trejas kunga darbenicas:
Otarnica, modernica,
Kunga rijas kūlajiņa.

1.4.2.2. Labāk dziedāt, ne kā niekus runāt. ( 800 - 811)

# 800.00
Kam, brāliši, runajat
Tādas blēņu valodiņas?
Labak dziesmu padziedat,
Nekā blēņas runajat.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv