1. Par dziesmām un dziedāšanu. ( 1 - 1052)
1.1. Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi. ( 1 - 240)
1.1.12. Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot. ( 197 - 217)
# 201.00
Es nedrīkstu še dziedāt,
Šo vērišu trīcināt:
Es nebiju še augusi,
Še vijusi vainadziņu.
# 201.01
Es nedrīkstu te dziedāt,
Tās pusites trancināt;
Es nebiju te augusi,
Ne vainagu pīdinajsi.
# 201.02
Es drīkstēt nedrīksteju
Šo āriņu trīcināt;
Ne es biju še auguse,
Ne vijuse vainadziņu.
# 201.03
Es nebiju še augusi,
Še vijusi vainadziņu,
Es nevaru šo āriņu
Tik vareni trīcināt.
# 202.00
Es nezinu, kas es būtu,
Kad man tautu nenorātu;
Es būt' liela dziedataja,
Kā mežos lakstigala.
# 203.00
Es savos bāliņos
Dziedadama vien staigaju;
Ka' nogāju tautiņās,
Sauļā (Šaujā) brauču asariņas.
# 206.00
Kad es augu brālišos,
Man bij dziesmu vācelite;
Kad aizgāju (es gāju) tautiņās,
Tad apgāzu kalniņā.
# 206.01
Bij man (Man bij) dziesmu vācelite
Bāliņos dzīvojot;
Kad es gāju tautiņās,
Tad apgāzu kalniņā.
# 206.02
Kad es biju jauna meita,
Man bij dziesmu vācelite;
Kad es gāju (izgāju) tautiņās,
Tad apgāzu kalniņā.
# 206.03
Kad es augu pie māmiņas,
Man bij dziesmu vācelite;
Kad aizgāju (es gāju) tautiņās,
Tad iebēru nātrienā.
# 206.04
Kad es gāju tautiņās,
Dziesmu pūru līdzi vedu;
Kad nogāju tautiņās,
Ritinaju lejiņā.
# 206.05
Man dziesmiņu trīs pūriņi
Brāļ' apiņu dārziņāi;
Kad es iešu tautiņāsi,
Tās izbēršu kalniņāi.
# 206.06
Kad es augu brālišos,
Man bij dziesmu vācelite;
Kad aizgāju tautiņās,
Tad apgāzu kalniņā.
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienai salasišu;
Ja būs slikta dzīvošana,
Kā apgāzta, tā paliks.
# 206.07
Kad es augu brālišos,
Man bij dziesmu trīs pūriņi;
Kad es gāju tautiņās,
Tad izbēru kalniņā.
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienai salasišu;
Ja būs kāda jeb nekāda,
Kur izbērtas, lai paliek.
# 206.08
Man bij dziesmu pieci podi
Apinišu dārziņā;
Kad es gāju tautiņāsi,
Izkaisiju ceļmalāi.
Kad būs laba dzīvošana,
Pa vienai salasišu;
Kad būs tāda, ka nekāda,
Tad paliks, kur kaisitas.
# 206.09
Mana dziesmu vācelite
Sīkā nātru pūlitē;
Kad es iešu tautiņās,
Par atmatu izkaisišu.
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienam salasišu;
Ja būs tāda, ne kaut kāda,
Lai sapuva, kā izbērtas.
# 206.10
Trīs pūriņi man dziesmiņu,
Kad es augu bāliņos;
Kad es iešu tautiņās,
Bērš' ābeļu dārziņā.
Kad būs laba dzīvošana,
Sērst iedama salasišu;
Ja būs slikta dzīvošana,
Kā izbērtas, lai paliek.
# 206.11
Kad es augu pie māmiņas,
Man bij dziesmu vācelite;
Kad izgāju (aizgāju) tautiņās,
Tad izbēru kalniņā.
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienai salasišu;
Ja būs slikta dzīvošana,
Kā tās bērtas, tā paliks.
# 206.12
Bij man dziesmu vācelite,
Līdz es augu brālišos;
Kad āzgāju tautiņās,
Tad izbēru kalniņāi.
Ja būs laba dzievašana,
Pa vienam saslasišu.
# 206.13
Man bij dziesmu vācelite,
Kad es augu brālišos;
Kad es gāju tautiņās,
Pa vienam izkaisiju.
Ja būs laba dzievašana,
Pa vienam salasišu;
Ja būs ķītra dzievašana,
Tur kaisitas, tur paliks.
# 206.14
Kad es biju jauna meita,
(Kad es augu brālišos,)
(Kad es augu pie māmiņas,)
Man bij dziesmu vācelite;
Kad es gāju (aizgāju) tautiņās,
Tad ievedu (iemetu, izbēru) nātrienā.
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienai izlasišu;
Ja būs slikta dzīvošana,
Kur iesviesta, lai paliek.
# 206.15
Kad es gāju tautiņās,
Dziesmas tinu kamolā (kamolī);
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienai risinašu (ritinašu),
Ja būs slikta dzīvošana,
Lai satrūde (sapuva) kamolā (kamolī).
# 206.16
Kuru dziesmu izdziedaju,
To satinu kamolāi.
Dod, Dieviņi, vieglu mūžu,
Pa vienai ritinašu.
# 206.17
Tautiņās iziedama,
Dziesmu pūru lejā laižu;
Ja būs laba dzīvošana,
Vilkšu (Velšu) atkal kalniņa.
# 206.18
Bij man dziesmu vācelite
Kalniņāi glabajama;
Kad izgāju tautiņās,
Vēlu dziesmas lejiņā.
Ja būs labi dzīvojot,
Vilkšu atkal kalniņā.
# 206.19
Es novēlu dziesmu pūru
No kalniņa lejiņā.
Būs man laime dzīvojot,
Velšu dziesmas kalniņā.
# 206.20
Tautiņās iziedama,
Dziesmas roku kalniņā.
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienai izlasišu;
Ja būs slikta dzīvošana,
Kur būs raktas, lai palika.
# 206.21
Kad es gāju tautiņas,
Dziesmas raku kalniņā.
Ja būs laba dzīvošana,
Pa vienai izlasišu;
Ja būs slikta dzīvošana,
Kur ieraktas, tur sapūs.
# 206.22
Tautiņās iziedama,
Dziesmas roku kalniņā;
Tautiņās dzīvodama,
Pa vienai izlasiju.
# 206.23
Bij man dziesmu vācelite,
Kad es augu bāliņos;
Kad aizgāju (es gāju) tautiņās,
Tad apgāzu kalniņā.
Ja būs laba vīra māte
Pa vienai salasišu;
Ja būs sīva, ja būs dzedra,
Kur apgāzu, tur paliks.
# 206.24
Man dziesmiņu trīs pūriņi
Brāļ' apiņu dārziņā;
Kad es iešu tautiņās,
Tad izbēršu kalniņā.
Radiš' labu tēva dēlu,
Gan es viņas salasišu;
Radiš' tādu sīvu, dzedru,
Kur tās bērtas, tur palika.
# 206.25
Kad es augu bāliņos,
Man bij dziesmu vācelite.
Kad izgāju tautiņās,
Dziesmas raku kalniņā.
Ja būs labis tēva dēlis,
Pa vienai izdziedašu;
Ja būs kādis nekādais,
Kur ieraku, lai palika.
# 207.00
Kas pazina bāliņam
Šogad vestu līgaviņu:
Nedziedaja malt iedama,
Ne no druvas pāriedama.
# 207.01
Kādas zemes, kādu ļaužu,
Brālit, tava līgaviņa:
Ne ta dzied, malt iedama,
Ne no druvas pāriedama (pārnākdama)!
# 208.00
Māsiņ mana diženā,
Kā norāta svešu ļaužu!
Netek vairs dziedadama,
Tek asaras slaucidama.
# 208.01
Rāta, rāta (Bij norāta) man' māsiņa,
Nava (Nebij) vairs nenorāta:
Nenāk vairs dziedadama,
Nāk asaras slaucidama.
# 209.00
Nav vairs man tās vaļiņas;
Kas bij man pērngadā:
Nelaiž mani tautu dēls
Ar meitām padziedāt.
# 210.00
Rāj man' kungi, rāj bāliņi,
Es staigaju dziedadama;
Kad norāja ļauna diena,
I runati nerunaju.
# 211.00
Rāj man kungi, rāj bāliņi,
Vēl staigaju dziedadama;
Tā norāja tautu dēls
Visu mūžu dzīvojot.
# 212.00
Rāten rāta, nenorāta
Mūs' māsiņa bāliņos,
Allaž gāja dziedadama,-
Nu staigā raudadama.
# 213.00
Salnas kosta bērza lapa
Vairak vīta, ne zaļoja;
Tautu rāta mūs' māsiņa
Vairak raud ne kā dzied.
# 213.01
Salnas kosta ābelite
Ne ta dzied, ne lapo;
Tautu rāta mūs' māsiņa
Ne ta dzied, ne runā.
# 213.02
Vēja lauzta ābelite
Ne ziedeja, ne lapoja;
Tautu (Tautas) rāta mūs' māsiņa
Ne dziedaja, ne runaja.
# 213.03
Vēju lauztis tas kociņis,
Ne tas auga, ne zaļoja;
Ļaužu pelta ta meitiņa,
Ne ta dzied, ne runaja.
# 227.00
Skan', balsiņ, vaj neskani,
Nedzird mana māmuliņa:
Augsti kalni, gari meži
Da manai māmiņai.
# 227.01
Vaj es dziedu, vaj es raudu,
Nedzird mana māmuliņa:
Augsti kalni, dziļas liekņas
Līdz manai māmiņai.
# 228.00
Tāļi, tāļi es dzirdeju
Sav' māsiņu lellojam;-
Ta nebija man' māsiņa,
Ta bij sveša līgaviņa.
1.1.14. Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši. ( 229 - 240)
# 229.00
Eit' gulēt, vecas sievas,
Lai dziedaja jaunas meitas;
Taisat vietas, tinat bērnus,
Ņemat vīrus klātgulēt.
# 230.00
Kur rudeni tie ziediņi,
Kas ziedeja pavasar(i);
Kur sievām ta lustite,
Kas jaunām meitiņām!
# 230.01
Kur ruden(i) tādi ziedi,
Kādi ziedi pavasar(i);
Kur sievām tāda luste,
Kā jaunām meitiņam!
# 230.02
Kur rudens tā ziedeja,
Kā ziedeja pavasar;
Kur sievām tāda luste,
Kāda luste meitiņām!
# 230.03
Kur tie ziedi rudeni,
Kas ziedeja pavasar;
Kur ta luste sieviņām,
Kas jaunām meitiņām!
# 230.04
Kur ievām tie ziediņi,
Kas ziedeja pavasar?
Kur sievām ta lustite,
Kas jaunām meitiņām?
# 230.05
Kur ievām tie ziediņi,
Kas zied āra ābelēm!
Kur sievām ta lustite,
Kas jaunām meitiņām?
# 230.06
Kur ošiem tādas lapas,
Kā jaunām liepiņām;
Kur sievām tāda luste,
Kā jaunām meitiņām!
# 230.07
Ne pupāmi tādi ziedi,
Kā baltiemi zirnišiem;
Ne sievāmi tāda luste,
Kā jaunāmi meitiņām.
# 230.08
Ne elkšņami tādas lapas,
Kā zaļami bērziņam;
Ne sievāmi tāda luste,
Kā jaunāmi meitiņām.
# 230.09
Vaj elkšņam (alkšņam) ta lapiņa,
Kas jaunam (zaļam) bērziņam (ozolam)?
Vaj sievām ta lustite,
Kas jaunām meitiņām?
Sievu luste aizskrējuse
Sila malu svilpedama.
# 230.10
Kur, puķite, tie ziediņi,
Kas ziedeja pavasar?
Kur, sieviņ, ta lustite,
Kas jaunai meitiņai?
# 231.00
Kur sievām tāda dzīve,
Kā jaunām meitiņām!
Iet meitiņas, kur iedamas,
Iet tās koši dziedadamas;
Iet sieviņas, kur iedamas,
Iet tās žēli raudadamas.
# 232.00
Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Tik vien lustes vecajam,
Kā gar jaunu kažociņu.
# 233.00
Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Vecajam tāda luste
Kā vasaru dunduram.
# 234.00
Luste, luste jaunajam!
Kāda luste vecajam?
Vecam luste aizgājuse
Par kalniņu dziedadam.
# 234.01
Luste, luste jaunajiem!
Kāda luste vecajiem?
Veco luste aizgājusi
Par kalniņu līgodama.
# 236.00
Luste, luste jaunajiem!
Kāda luste vecajiem?
Vecajiem tāda luste:
Jaiet smilšu kalniņā.
# 237.00
Puri deg(a), puri deg(a),
Ko vēl sili nedarija!
Sievas dzied, sievas dzied,
Ko vēl meitas nedarija!
# 238.00
Vaj tādēļ nedziedašu,
Ka(d) micite galviņā?
Man vairak lustejās,
Kā jaunām meitiņām.
# 238.01
Vaj tadēļ veca biju,
Ka micite galviņā?
Man kājiņa jo (vēl) vieglaka,
Kā (Ne) jaunām meitiņām.
# 239.00
Vecajs ari lustes grib,-
Kas vecam lustes (lusti) dos?
Vecā lusti iebringaja
Raibais (Melnais) runcis aizkrāsnē.
# 239.01
Luste, luste meitiņām!
Kāda luste sieviņām?
Sievas lusti aizkrāsnē
Raibais runcis spīdzinaja.
# 240.00
Veci vīri sirmas bārdas,
Tie dzied alus piedzēruši;
Jauni dzied nedzēruši,
Tie dzied sava prieka dēļ.
1.2. Pavasara un vasaras dziesmas, visvairāk rotājot, līgojot, gavilējot, vaj klajumā dziedot. ( 241 - 607)
1.2.1. Sadziedās no tālienes viens pret otru. ( 241 - 256)
# 241.00
Dzied', māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilešu,
Es pret tevi gavilešu,
Skaņu balsi rādidama.
# 242.00
Dzied', māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilešu,
Lai klausās tautas dēls,
Asariņas slaucidams.
# 243.00
Dzied', māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilešu;
Neliec tautu neveikļam
Preti mani gavilēt.
# 244.00
Dzied', māsiņa, tu pret mani,
Es pret tevi gavilešu (gavileju);
Tu dzied' tautas purmalā,
Es bāliņa tīrumā.
# 244.01
Dziedi, dziedi, tautu meita,
Es pretim gavileju;
Tu dziedaji tautiņās,
Es brālišu laukmalī.
# 244.02
Dziedi, dziedi tu, māsiņa,
Es tev preti nedziedašu;
Tu dziedasi tautiņās,
Es bāliņa sētiņā.
# 244.03
Gavile, man' māsiņa,
Es tev preti gavilešu,
Tu sīvās tautiņās,
Es savos bāliņos.
# 245.00
Dziedu, dziedu, nokliedzos.
Kas pretim atkliedzās?
Tautu dēls atkliedzās,
Kumeliņus ganidams.
# 261.05
Dziedat, meitas, uz upites,
Pāri balsi nelaižat,
Lai nedzird skauģa ļaudis,
Lai balsiņu nemaitaja.
# 262.00
Ekur meitu pulka iet,
Kā ieviņas ziededamas;
Puiši gāja raudzities,
Kā riekstiņus lazdiņā.
# 263.00
Koši, koši meitas dzied
Ciesupites malināi;
Ciesupite pavadija
Manu dailu auguminu.
# 264.00
Kuplis auga ozoliņš
Pašā rožu viducī;
Tur svētdienas meitas gāja
Skaistas dziesmas darināt.
# 265.00
Pulciņš dzied jaunu meitu
Gludajām galviņām;
Glaud', māmiņa, man galviņu,
Lai es teku pulciņā.
# 265.01
Meitas dzied pulciņā
Glugenām galviņām;
Sukā, māte, man galviņu,
Lai es teku pulciņā.
# 265.02
Pulka, pulka ciemmeitinu
Tek glumām galvinām:
Glaud', māmi, man galvinu,
Lai es teku pulcinā.
# 265.03
Saule danci ritinaja
Liela (Diža) meža maliņā;
Joz, māmiņ, zelta jostu
Lai es teku pulciņā.
# 265.04
Saule danci ritinaja
Diža meža maliņā;
Jož, māmiņa, ķēžu jostu,
Es tecešu raudzities.
# 265.05
Saule danci ritinaja
Gara (Liela) meža pakrēslē;
Joz, māmiņa, zelta jostu,
Lai es teku raudzities.
# 265.06
Saules bērni danci veda
Viņupus Daugaviņu [-ņas?];
Joz, māmiņa, zelta jostu,
Lai es teku pulciņā.
# 266.00
Līgotaji, līgotaji, līgo, līgo!
Nav vairs tāļu Jāņa diena: līgo, līgo!
Ši dieniņa, rītdieniņa, līgo, līgo!
Parīt pate Jāņa diena, līgo, līgo!
# 267.00
Mazs puduris meitu dzied
Apaļā(i) kalniņā;
Trīs novadu puiši jāja
Pie ta maza puduriša (puduriņa).
# 267.01
Mazs pundurs meitu bij
Ēdolnieku novadā;
Seš' novadu puiši jāja
Pie ta maza punduriņa.
# 267.02
Baltu puķu puduritis
Blīdenieku novadā;
No novadu novadiem
Brauca puķu lūkoties.
# 267.03
Mazs pulciņis rozes zied
N-niieku novadā;
Trīs novadu puiši jāja
Pēc to rožu puduriņu.
Vaj jūs pašu novadā
Tādas rozes neziedeja?
"Garas naktis, lielas salnas,
Mums tik graznas neziedeja."
# 269.00
Padziedam mēs, māsiņas,
Nu (Vēl; Še) vienā vietiņā (pulciņā);
Dievs to (Dievis, Dieviņš) zina, citu gadu
Kur mēs katra (kura) dziedasim (līgosim),
Cita tālu tautiņās,
Cita smilšu kalniņā.
# 269.01
Padziedam mēs, māsiņas,
Nu (Vēl; Še) vienā vietiņā (pulciņā);
Dievs to (Dievis, Dieviņš) zina, citu gadu
Kur mēs katra (kura) dziedasim (līgosim),
Cita tālu tautiņās,
Cita smilšu kalniņā.
Kura tālu tautiņās,
Ta nāks sērsti bāliņos;
Kura smilšu kalniņā,
Tās mūžam neredzēs (neredzēsim).
# 269.02
Padziedam (Sadziedam) mēs, māsiņas,
Nu vienāi vietiņā (pulciņā).
Dieviņš (Dievs to) zina, citu gadu
Kur mēs katra (kura) dziedasim (līgosim),
Cita tautu rociņā,
Cita smilšu kalniņā.
# 269.03
Padziedam (Sadziedam) mēs, māsiņas,
Nu vienāi vietiņā (pulciņā).
Dieviņš (Dievs to) zina, citu gadu
Kur mēs katra (kura) dziedasim (līgosim),
Cita tautu rociņā,
Cita smilšu kalniņā.
Kura tautu rociņā,
Ta nāks sērsti (sērstu) bāliņos;
Kura smilšu kalniņā,
Tās (To) mūžam neredzēs (neredzeja).
# 269.04
Padziedam mēs, māsiņas,
Nu vienā vietiņā (pulciņā);
Nāks rudens, pavasaris,
Cita citu vadisim.
# 269.05
Padziedam (Dziedasim) mēs, māsiņas,
Nu vēl (mēs) visas kopiņā;
Nāks dieniņa pēc dieniņas,
Cita citu (Cit' aiz citas) vadisim.
Citu vadis tautiņās,
Citu smilšu kalniņā.
Ko vadis tautiņās,
Gaidis sērst atnākam;
Kuru smilšu kalniņā,
Mūžam acis neredzēs.
# 269.06
Padziedam bāleliņi,
Nu vienāi vietiņā;
Dievs to zina, citu gadu
Kur mēs katris līgosim:
Cits Krievos, cits Leišos
Cits dziļāi Vāczemē.
# 269.07
Padziedam nu, bāliņi,
Nu vienā vietiņā;
Dieviņš zina debesīs,
Kur dziedam cit' ruden.
Cits dzied kara pulciņā,
Cits guļ smilšu kalniņā.
# 270.00
Pavasara vakarā
Uz zaļā pakalniņa,
Pirmo reizi dziedāt gāju,
Savu balsi vēdināt.
# 271.00
Pūšat, brāļi, vara taures,
Zaļa vara trimateles,
Pūšat tautu laukmalē,
Lai nāk tautas klausities.
# 271.01
Sit, bāliņi, vara bungas
Augstāi kalna galiņāi,
Lai tek ciema dzeltainites
No maliņu maliņām.
# 272.00
Puiši gāja runadami,
Kā ozoli dunedami;
Meitas gāja dziedadamas,
Kā naudiņa skanedama (skanedams).
# 273.00
Pulkā meitas ieradušas,
Lēni gāja dziedadamas;
Es bij' viena ieraduse (ieradusi),
Es teciņus vien teceju.
# 274.00
Sanākušas sadziedam,
Treju kungu zeltenites:
Koknesietes, Bērzonietes,
Un es viena Bebreniete.
# 275.00
Trīs karogi meitu gāja
Pa(r) lielo tīrumiņu,
Trīs gadiņi (vasaras; dieniņas) zeme raud
Meitu kara gājumiņ'.
# 276.01
Lielas meitas kalnā dzied,
Pušaudzites lejiņā;
Pušaudzišu vainadziņi
Kā austriņa vizinaja
# 277.00
Viņpus upes meitas dzied,
Dzied lielās, dzied mazās;
Lielajām, mazajām
Apzeltiti vaiņdziņi.
# 277.01
Viņpus upes puiši dzied,
Dzied lielie, dzied mazie;
Ir lieliem, ir maziem
Salmu pītas cepurites.
Viņpus upes meitas dzied,
Dzied lielās, dzied mazās;
Ir lielām, ir mazām
Zelta griezti gredzentiņi,
Zelta griezti gredzentiņi,
Apzeltiti vaiņadziņi.
# 278.00
Ceļat (Celiet) mani uz akmeņa,
Es mazaka (mazaja, mazā) dziedataja,
Lai balsiņis līdzi skan
Ar (Līdz) citām māsiņām (meitiņām).
# 278.01
Es mazaja dziedataja,
Es vidū stāvetaja,
Lai balsiņis līdzi skan
Ar citāmi māsiņām.
# 278.02
Es mazaka dziedataja
Uz akmini pakāpos,
Lai balsiņš līdzi iet
Līdz citām māsiņām.
# 278.03
Maza biju, bet jau gudra,
Kalnā kāpu gavilēt,
Lai man ari balsiņš skan
Līdz citām māsiņām.
# 278.04
Ciemu gani lallinaja,
Ka es maza gana meita.
Celiet mani uz akmeņa,
Es būš' liela dziedataja.
# 278.05
Ceļat mani uz akmeņa,
Es mazaja dziedataja;
Vēl tālaku mans balsiņis,
Kā dižāmi meitiņām.
# 278.06
Maza biju es māsiņa,
Maza bija man' dziesmiņa;
Lai gan maza, ne tik maza,
Par lielām vēl lielaka.
# 279.00
Divi pulki meitu gāja (nāca)
Abi gāja (nāca) dziedadami;
Ne vienā (katrā) pulciņā
Nebij manas līgaviņas.
# 279.01
Trīs karogi meitu gāja
Pa lielo tīrumiņu;
Ne vienā pulciņā (karogā)
Nebij (Nava) manas līgaviņas.
# 279.02
Trim pulkiem puiši jāja
Šnoretām cepurem;
Ne vienāi pulciņā
Nava mana arajiņa.
# 279.03
Div' pulciņi meitu nāca,
Abi nāca dziedadami;
Pēc atnāca trešais pulks,
Tur būs mana līgaviņa.
# 279.04
Trīs pulciņi meitu nāca,
Visi nāca dziedadami;
Trešajā (Tai trešāi) pulciņā
Dzied ir (Dziedaj') mana līgaviņa.
# 279.05
Trīs pulciņi meitu nāca,
Visi nāca dziedadami.
Pirmajā, otrajā
Nava manas līgaviņas;
Trešajā pulciņā,
Tur ir mana līgaviņa.
# 279.06
Duj' pulciņi meitu gāja (nāca),
Abi gāja (nāca) dziedadami.
Ne katrā pulciņā
Nevaid manas līgaviņas.
Rau kur nāca trešs pulciņis
Par kalniņu vizedams;
Tai trešāi pulciņā,
Tur bij mana līgaviņa;
Iet pa priekšu dziedadama,
Ievas ziedi rociņā,
Ievas ziedi rociņā,
Vainaciņš galviņā.
# 279.07
Div' pulciņi meitu nāca
Par kalniņu vizedami;
Ne katrāi pulciņā
Nevaid manas līgaviņas.
Redz kur nāca trešs pulciņis,
Tur ir mana līgaviņa.
Citas meitas tiešam nāca,
Viņa meta līkumiņu.
Šķiries mana līgaviņa,
No citāmi meitiņām,
Lai es citu nepaņemu,
Lai tu žēli neraudaji.
# 279.08
Trīs pulciņi meitas nāca
Gar liepiņu dziedadamas,
Gar liepiņu dziedadamas,
Tur būs mana līgaviņa.
Pirmais nāca, tur navaida,
Tur galviņas nepagriezu;
Otris nāca, tur navaida,
Tur actiņas neuzmetu.
Trešais nāca, tur iraida,
Tur pretim azteceju.
Sniedz rociņu, zeltenite,
Būsi mana līgaviņa.
# 280.00
Liela pulka meitu gāja
Pa(r) lielo tīrumiņu.
Viena maza, bet dižena (dižana),
Ta būs mana līgaviņa.
# 281.00
Lieli pulki meitu gāja
Par bāliņa tīrumiņu.
Parād' man, bāleliņ,
Kura tava līgaviņa?
Iet pa priekšu dziedadama,
Ābeļ' ziedi rociņā.
# 281.01
Rādi, rādi, mans brāliti,
Kura tava līgaviņa?
"Rau, kur nāk dziedadama,
Ievu ziedi rociņa."
# 281.02
Rādi manim , bāleliņ,
Kura tava līgaviņa?
"Kas viņā pulciņā
Iet papriekšu dziedadama."
# 281.03
Rādi, rādi, bāleliņ,
Kura tava līgaviņa?
"Tieva, gara, sarkanbalta,
Pirkstā zelta gredzentiņš."
# 281.04
Parād' man, bāleliņ,
Kura tava līgaviņa?
"Ta mazā, ta baltā,
Iet papriekšu dziedadama,
Ābel's ziedi saujiņā (šaujiņā),
Ābel's ziedu baltumā."
# 281.05
Liels pūlitis meitu gāja
Par bāliņa tīrumiņu (pagalmiņu).
Ej (Tec), bāliņi, lūkoties,
Kura tava līgaviņa.
"Vidū visu mazakā,
Zelta roze rociņā."
# 281.06
Liela rinda meitu gāja
Gar bāliņa tīrumiņu.
Nāc, bāliņ, lūkoties,
Kura tava līgaviņa.
"Vidū visu mazakā,
Ta būs mana līgaviņa;
Ābeļ' ziedi rociņā,
Zelta kronis galviņā.
To es ņemšu, to mīlešu,
To citam nevēlešu."
# 281.07
Lieli pulki meitu nāca
Par kalniņu dziedadami.
Nāc, bāli, rādi man,
Kura tava līgaviņa.
"Ta ir mana līgaviņa,
Kas citām nāk pa priekšu,
Ābel's ziedi rociņā,
Vasku kurpes kājiņā,
Mazajā pirkstiņā
Sidrabiņa gredzentiņš."
# 281.08
Pulkiem iet meit's pa ceļu,
Viļņiem kūla lindraciņš; [?]
Pulkiem puiši preti nāca,
Smiedamies ceļu grieza.
Parād'-šu, bāleliņ,
Kura tava līgaviņa?
"Iet papriekšu dziedadama,
Ābeļ ziedi šaujiņā."
# 281.09
Rād', bāliņ, sak', bāliņ,
Kura tava līgaviņa?
"Ta ir mana līgaviņa,
Nāk papriekšu dziedadama,
Nāk papriekšu dziedadama,
Ābeļ' ziedi rociņā."
Puķe, puķe, roze, roze,
Bāliņ', tava līgaviņa!
"Nebij' puķe, nebij' roze,
Pašai dailis augumiņš."
# 281.10
Sen dzīrās brāleliņš
Rādit savu līgaviņu.
"Redz, kur mana līgaviņa
Stāvedama kājas aun,
Stāvedama kājas aun,
Tecedama jostu jož."
# 282.00
Trīs meitas dziedaja ābeļu dārzā.
Ņem, brāli, vienu, es ņemšu otru;
Lai ta trešā māmiņu klausa,
Māmiņu klausa, pūriņu loka.
# 282.01
Trīs meitas dziedaja āboļu dārzā.
Trīs vara vaiņagi zvērot zvēroja.
Ņem, brāli, vienu, es ņemšu otru;
Lai ta trešā māmiņu klausa,
Māmiņu klausa patecedama,
Pūriņu loka parakstidama.
# 282.02
Trīs meitas sēdeja ābeļu dārzā
Ņem, brāli, vienu, es ņemšu otru;
Tā trešā, mazā, lai kalpo mātei,
Lai kalpo mātei, lai dara pūru.
# 282.03
Trīs meitas sēdeja āboļu dārzā.
Ņem, bāliņ, vienu es ņemšu otru;
Trešā lai paliek māmiņai klausit,
Māmiņai klausit, sev pūru darit.
# 282.04
Trīs meitas sēdeja ābola kalnā.
Jem, brālit, vienu, es jemšu otru;
Lai ta treša māmiņu klausa,
Lai klausa māmiņu, lai loka pūru
Līdz citam gadam, līdz rudenim.
1.2.3. Pulkā dziedot, viens dziesmu sācējs, teicējs, pa priekšu dziedātājs, citi līdzētāji. Vismaz divi labprāt dzied kopā. ( 283 - 300)
# 283.00
Diezgan meitu dziedataju,
Nav nevienas sācejiņas;
Nāc, bāliņ, dzied' papriekšu,
Došu raibu nēzdodziņu.
# 284.00
Dziedam divi, dziedam divi,
Kamēr trešu dabūsim:
Ņems bāliņis līgaviņu,
Būs trešaja dziedataja.
# 285.00
Dziedāt gribu, dziedāt gribu,
Nav neviena līdzetaja;
Dzied', brāliti, tu papriekšu,
Tad es koši, tad raženi.
# 286.00
Dziedāt vien es dziedatu,
Kaut man otris, kas palīdz;
Bij māsiņa, kas palīdz,
To aizveda tautiņās.
# 286.01
Dziedāt vien es dziedatu,
Kad (Kaut, Ja) man otris palīdzetu;
Bij māsiņa palīgā,
To aizveda sveši ļaudis.
# 286.02
Dziedāt vien es dziedatu,
Kam man otris palīdzejs;
Bij māsiņa palīgam,
To noveda sveši ļaudis.
# 286.03
Dziedāt gribu, dziedāt gribu,
Nav neviena līdzetaja;
Bij māsiņa līdzetaja,
To noveda sveši ļaudis.
# 286.04
Dziedu viena, dziedu viena,
Kaut būt' otris palīdziņš!
Bij māsiņa, kas līdzeja,
To aizveda svešumā.
# 286.05
Es būt' liela (laba) dziedataja,
Kaut man (Kaut būt') otris, kas palīdz;
Bij māsiņa, kas palīdz,
To aizveda sveši ļaudis.
# 286.06
Es dziedāt vien dziedatu,
Kad būt' otra, kas palīdz;
Bij māsiņa, kas palīdz,
To aizveda sveši ļaudis.
# 286.07
Es dziedatu dziedat' vien,
Kaut jel otris,kas palīdz;
Bij māsiņa, kas palīdz,
To aizveda sveši ļaudis.
# 286.08
Ko es viena piedziedašu
Šo lielaju klajumiņu;
Bij māsiņa, kas palīdz,
To aizveda sveši ļaudis
Bez saulites vakarā,
Bez pūriņa tautiņās.
# 286.09
Vien dziedatu, vien dziedatu,
Ka man otris palīdziņš!
Bij māsiņa, palīdzeja,
To noveda sveši ļaudis.
# 287.00
Dziedi labi, dziedi labi,
Es ar (Es tev) labi palīdzešu,
Es ar (Es tev) labi palīdzešu
Ar savām māsiņām.
# 288.00
Es meitām labs puisitis,
Es papriekšu dziedatajs;
Meitas manim cimdus ada (dara),
Trejus rakstus rakstidamas.
# 288.01
Es meitām labs puisitis,
Es papriekšu dziedatajs,
Pirmais danču vedejiņš,
Pirmais dziesmu sācejiņš.
# 288.02
Es meitām labs puisitis,
Es papriekšu dziedatajs,
Es papriekšu dziedatajs,
Es vidū guletajs.
# 289.00
Es papriekšu dziedataja,
Es vidū stāvetaja;
Kad papriekšu nedziedašu,
Tad vidū nestāvešu.
# 289.01
Es vidāi stāvetaja,
Es papriekšu dziedataja;
Ja vidāi nestāveju,
Ar papriekšu nedziedaju.
# 289.02
Kas ta tāda dziedataja,
Ir vidā stāvetaja?
Es papriekšu dziedataja,
Es vidā stāvetaja;
Ja papriekšu nedziedatu,
Ir vidā nestāvetu.
# 290.00
Es papriekšu dziedatajs,
No pakaļu važotajs:
Netīk man priekšā braukt,
Sviedrot savu kumeliņu.
# 292.00
Kas kait man nedziedāt
Ar divām māsiņām:
Viena dziesmu teicejiņa,
Otra laba līdzetaja.
# 293.00
Nāc, māsiņa, līdz ar mani,
Man jāiet tautiņās;
Tu būs' tautu istabā
Man dziesmiņu saucejiņa.
# 294.00
Palīdz', puisi (puika), man dziedāt,
Palīdz' dziesmu darināt:
Es pie tevis tā gulešu,
Ūdens cauri netecēs.
# 294.01
Dziedat, meitas, manu dziesmu,
Es jums gribu palīdzēt:
Iešu jums klātgulēt,
Ūdens cauri netecēs.
# 294.02
Palīdz', puisi, man dziedāt,
Palīdz' dziesmas darināt;
Es tev būšu palīdzēt
Jela salmu gubenī.
# 295.00
Palīdz', puisi, man dziedāt,
Palīdz dziesmas darināt;
Es tev būšu palīdzēt
Kumeliņu apseglot.
# 296.00
Palīdz', puisi, man dziedāt,
Palīdz dziesmu darināt;
Es tev būšu (iešu; gribu) palīdzēt
Miežiem līsti līdumiņu.
# 297.00
Palīdz, puika, man dziedāt,
Man dziesmiņu darināt;
Ja tev tīka, pavalkā
Manu zīļu vainadziņu.
# 298.00
Palīdz, puika, man dziedāt,
Palīdz dziesmu darināt;
Tad es tev palīdzešu
Līgaviņas lūkoties.
# 298.01
Palīdz', puika, man dziedāt,
Man dziesmiņu darināt;
Tad es tevi palīdzešu
Līgaviņu nolūkot.
# 298.02
Dziediet, meitas, manu dziesmu,
Jemiet mani palīgāi,
Tad es jums palīdzešu
Arajiņu lūkoties.
# 298.03
Palīdz', puisi (brāli), man dziedāt,
Palīdz' dziesmu (dziesmas) darināt;
Es tev būšu palīdzēt
Līgaviņu saderēt.
# 298.04
Palīdz', puisi, man dziedāt,
Palīdz' dziesmu darināt;
Es tev ari palīdzešu
Līgaviņu sarunāt.
# 299.00
Palīdz', puisi, man dziedāt,
Palīdz dziesmu darināt;
Tad es tevim palīdzešu
Visu mūžu nodzīvot.
# 300.00
Visi labi ciema puiši,
Kas dziedāt palīdzeja;
Manis pašas bāleliņi (bāleliņš)
Ne runāt nerunaja.
# 300.01
Visas labas ciema meitas,
Kas dziedāt palīdzeja;
Mana paša līgaviņa
Man dziedāt nepalīdz.
# 300.02
Ekur labi ciema puiši,
Man dziedāt palīdzeja;
Mazi mani bāleniņi,
Vēl dziedāt nemāceja.
# 300.03
Ko es viena piedziedašu,
Kad nav otras, kas palīdz!
Māsiņ' maza, ta nemāk,
Tautu meita nepalīdz.
# 300.04
Viena dziedu, neskaneja,
Kad nebija līdzetajas:
Māsas mazas, nemāceja,
Māršas lepnas, nemīleja.
1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader. ( 301 - 317)
# 301.00
Ai, māsiņa, ai, māsiņa,
Kā es tevi piecietišu!
Lai gājām, kur gājām,
Gājām abas dziedadamas.
# 301.01
Vai, māsiņa, vai, māsiņa,
Kā es tevi aimirsišu!
Ko pasaukšu guldamies,
Ko no rīta celdamies!
# 302.00
Dzied', māsiņa, ar māsiņu,
Vaj sader, nesader:
Purvi, vēri klausijās,
Ne baltie bāleliņi.
# 303.00
Dziedat, mazas meitenites,
Kā jums skaišķi sadereja!
Lielajām nesader,
Uz puišiem raugoties.
# 304.00
Dziedam pašas mēs, māsiņas,
Muma jau labi savedās!
Piestājās tautu meita,
Šķiet kā vērsis baurojot.
# 305.00
Es to tautu zelteniti
Divejadi mēģinaju:
Dziežu sīki, dziežu resni,
Abejadi saskaneja.
# 306.00
Lūkosim dziedajušas
Ar bāliņa līgaviņu:
Ja dziesmiņa sadereja,
Tad sader dzīvojot.
Gana man sadereja
Ar bāliņa līgaviņu:
Sader ziemu maltu iet,
I vasaru druviņā.
# 306.01
Dziesmitē nolūkoju
Bāliņam līgaviņu:
Ja dziesmite sadereja,
Tad sader dzīvojot.
# 306.02
Palūkoju dziedajusi
Ar to brāļa līgaviņu:
Ja dziesmiņa sakaneja,
Saderēs dzīvošana.
# 307.00
Mēs māsiņas nebijām,
Mums dziesmiņa sadereja;
Īstajām(i) māsiņām
Valodiņa nesader.
# 308.00
Mēs māsiņas nebijām,
Mums dziedāt savedās:
Vaj tadēļ savedās,
Ka mēs mīļi dzīvojām.
# 309.00
Mums divām māsiņām
Dziedāt labi pavedās;
Kur būs divi tēva dēli,
Iesam abas ietaļās.
# 310.00
Nākat šurpu, ciema meitas,
Jūs lielās dziedatajas:
Ja būs mums vieni balsi,
Būsim brāļu līgaviņas.
# 311.00
Ne ar vienu nevedās
Man skaistaja dziedašana,
Ar bāliņu vien vedās,
Ar bāliņa līgaviņu.
# 312.00
Nesader man dziesmiņa (dziesmite)
Ar šās zemes meitiņām;
Atvediet manas zemes (malas)
Man (Jel) otaru dziedataju.
# 312.01
Dziedāt man nevedās
Ar nāburga meitiņām;
Būt' Dieviņš man atvedis
Manas puses dziedataju!
# 312.02
Nu satiku, nu padziedu
Ar savām māsiņām;
Ar tām tautu melnacēm
Nešķīrās, neveicās.
# 313.00
Pasadzied, bāleniņ,
Ar savām māsiņām,
Kā bitite padziedaja
Ziemas svētku vakarā.
# 314.00
Redz', kā koši brāļi dzied
Ar savām māsiņām;
Tautu meita klāt stāveja,
Asariņas slaucidama.
Neraud' žēli, tautu meita,
Tapsi ari mūs' (tāi) pulkā,
Tapsi ari mūs' (tāi) pulkā,
Būsi brāļa līgaviņa.
# 314.01
Redz', kā koši brāļi dzied
Ar savāmi māsiņām;
Tautu meita žēli raud,
Pakaļāi (Pakaļaji, Pakaļaje) stāvedama.
Neraud' žēli, tautu meita,
Nāc tu ari mūs' pulkā,
Būsi brāļa līgaviņa,
Brālim cimdu aditaja.
# 314.02
Es dziedaju, gavileju
Ar savām māsiņām,
Tautu meita dusmas tura,
Pakaļā stāvedama.
# 315.00
Redz', kur skaisti irbe tek,
Cekuliņu grozidama;
Redz', kur skaisti bāliņš dzied
Ar savām(i) māsiņām.
# 315.01
Ekur skaisti irbe tek
No kalniņa lejiņā;
Ekur skaisti bāliņš dzied
Ar savām(i) māsiņām.
# 315.02
Redz', kur (Ekur) skaisti ieva zied
Ar ābeli kalniņā;
Redz', kur (Ekur) skaisti māte dzied
Ar savām(i) meitiņām.
# 315.03
Redz', kur daila upe tek,
Zilus [?] ziedus mētadama;
Redz', kur koši brāļi dzied
Ar savām māsiņām.
# 315.04
Zīle dzied lazdiņā,
Cekuliņu grozidama;
Tā dziedaja bāleliņis
Ar savāmi māsiņām.
# 316.00
Sader man ar šo meitu
I dziedot, runajot;
Ja tev tika prātiņam,
Nāc pie mana bāleliņa.
# 316.01
Sader man ar šo puisi
I dziedoti, runajot:
Saderēs miežus pļaut
Celmajāi līdumā.
# 317.00
Vaj mūs abas dzeltenites
Viena māte auklejusi:
Savedās mums dziedot,
I valodas runajot.
# 317.01
Neģ mums divi dzeltainites
Viena māmiņ' auklejusi:
Sader dziesmas dziedajot,
Valodiņa runajot.
# 317.02
Vaj mēs divi zeltanites
Vienas mātes auklejums:
Saiet balsis mums dziedot,
Valodiņas runajot.
# 317.03
Divas vien mēs māsiņas,
Abas viena lielumiņa;
Sakrīt dziesmas mums dziedot,
I valoda runajot.
1.2.5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līgsma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot un gavilējot. ( 318 - 369)
# 318.00
Aiz kalniņa meitas dzied,
Tur dzied mana līgaviņa:
Skaisti dzied, gari velk,
Kā līgot(i) nolīgoja.
# 318.01
Aiz kalniņa meitas dzied,
Aiz migliņas neredzeju;
No balstiņas vien pazinu,
Kura mana līgaviņa:
Smalki dziedaj', gari vilka,
Kā līgoti nolīgoja.
# 318.02
Skaisti dzied, gari velk
Aiz kalniņa dzeltainites;
No balsiņa vien pazinu,
Kura mana līgaviņa.
# 318.03
No balsiņas klausijos,
Kur dzied mana līgaviņa:
Rupji teica, gari vilka,
Uzvilkdama gavileja.
# 318.04
No balsiņa vien pazinu,
Kura mana līgaviņa:
Smalki dzied, gari velk
Par visāmi māsiņām.
# 318.05
No tālienes es pazinu,
Kur dzied mana līgaviņa:
Īsi teica, gari vilka,
Ik dziesmiņas gavileja.
# 318.06
Kur tās meitas pulkiem dzied,
Tur dzied mana līgaviņa:
Lēnu sāka, gari vilka,
Kā līgoti nolīgoja.
# 318.07
Klausies, manu bāleliņ,
Kur dzied tava līgaviņa:
Lēni teica, gari vilka,
Kā līgot nolīgoja.
# 318.08
Klausies, mana māmuļite,
Kur dzied tava pastarite:
Skabri sauca, rāmi vilka,
Kā līgoti nolīgoja.
# 318.09
Klausaitiesa, veci puiši,
Kur dziedaja jaunas meitas:
Īsi teica, gari vilka,
Kā līgota nolīgoja.
# 318.10
No valodas vien pazinu,
Nav šās puses ta meitiņa:
Lēni sauca, gari vilka,
Kā līgot(i) nolīgoja.
# 318.11
Par gabalu es pazinu,
Kur dziedaja sērdienite:
Tievi vilka, gari sauca,
Kā raudāti noraudaja.
# 319.00
Ar uzviju es dziedaju,
Ar uzviju gavileju
Ar uzviju lai noņēma
Manu zīļu vainaciņu.
# 320.00
Ar uzviju es dziedaju,
Ar uzviju gavileju:
Ar uzviju tēvs, māmiņa
Šūpļa virves vīdinaja.
# 320.01
Ar uzviju dziesmu dziedu,
Ar uzviju valodiņu:
Ar uzviju māmuliņa
Man kāruse šūpuliti.
# 320.02
Uzvilkdama es dziedaju,
Nobeigdama gavileju,
Kam māmiņa šūpļa auklas
Ar uzviju vīdinaja.
# 321.00
Dziedat, tautas, ko dziedat,
Tikai resni nedziedat!
Es brāļos dzīvodama
Resni dziedāt nemāceju.
# 322.00
Dziedāt vien es māceju,
Gavilēt nemāceju;
Lūdzu savu bāleliņu,
Lai par mani gavilē (gavileja).
# 322.01
Dziedāt vieni es māceju,
Gavileta nemāceju;
Lūdzu savus jaunbrālišus,
Lai man māca gavilēt.
# 322.02
Dziedāt vien es māceju,
Gavilēt nemāceju.
Lūgšu tautu dēliņu,
Lai par manim gavilē,
Lai par manim gavilē,
Lai par manu bāleliņu.
# 323.00
Dziedi, dziedi, man' māsiņa,
Dzied' ražani dziedadama;
Tautas loka kumeliņu
Pēc tavām balsiņām.
# 323.01
Dzied' raženi, man' māsiņa,
Dzied' raženi locidama;
Tautas loca kumeliņu
Pēc tavām dziesmiņām.
# 323.02
Dziedi, dziedi, ciema meita,
Dzied' ražani locidama,
Lai loc' tautas tevis dēļ
Visražanu kumeliņu.
# 323.03
Dzied', meitiņa, pavilkdama,
Dzied' atkal locidama;
Tevis dēļ tautiets loka
Aiz kalniņa kumeliņu.
# 323.04
Eita, meitas, dziedadamas,
Zaļu birzi locidamas,
Lai sedloja, lai locija
Tautas savu kumeliņu.
# 324.00
Dzied', māsiņa, nelīdzini,
Neba segsi mugurā;
Līdzin' baltas villainites,
Tās tu segsi mugurā.
# 325.00
Dzied', māsiņa, pavilkdama,
Dzied' atkal locidama:
Brīžam taisna mūža teka,
Brīžam gāja līkumā.
# 326.00
Dzied', māsiņa, sīki, sīki,
Es dziedašu reši, reši;
Kur mēs divas dziedasam,
Tur zemite līgosies.
# 326.01
Kur mēs divi dziedajām,
Tur zemite līgojās;
Gan jūs paši redzesiet,
Piemīsam Daugaviņu.
# 327.00
Dzied', māsiņa, sīki, sīki,
Es dziedaju resni, resni:
Tev aizveda tāļi, tāļi,
Es paliku kaimiņos.
# 330.00
Dziedu sīki (smalki), dziedu reši (resni, rupji),
Lai tautiņas nepazina;
Tikpat bija pazinuši (pazinušas)
Man' ērdavu valodiņu.
# 330.01
Dziedu smalki, dziedu rupji,
Lai tautiņas nepazina;
Tautu dēlis netiklitis
Pazīst manu valodiņu.
# 330.02
Dziedu smalki, dziedu rupji,
Lai tautiņas nesaprastu;
Gana, nelgas, sapratuši
Manu rāmu valodiņu.
# 331.00
Dziesmiņ' (Dziesmit') loku, valodiņu,
Kādu pate gribedama;
Augumiņa (Augumiņu) nevareju
Par Laimiņas likumiņu.
# 331.01
Kādu gribu, tādu loku
Savu sīku valodiņu;
Augumiņa nevareju
Par Laimiņas laidumiņu.
# 332.00
Dziesmitē vien pazinu,
Kura sieva, kura meita:
Meitas drīzi drīzinaja,
Sievas lēņi lēņinaja.
# 333.00
Ievilkdama es dziedaju,
Ievikdama gavileju;
Ievilkdama mīļa Māra
Manu mūžu kārsinaja.
# 334.00
Gan jo rupji es dziedaju,
Gan jo rupji gavileju;
Sak' ļautiņi izdzirduši:
Klau! bajara sieva dzied.
# 335.00
Gana sīki es dziedaju,
Gana sīki gavileju,
Tadēļ saka sveša māte,
Ka es tauri taurejot.
# 335.01
Dziedaj' sīki, dziedaj' reši,
Dziedaj' gari pavilkdama;
Tikpat saka dēla māte,
Kā ar tauri taurejot.
# 335.02
Sīki, sīki es dziedaju,
Vēl sīkaki gavileju,
Ij (Ir) tad saka sveša māte,
Kā ar tauri taurejot.
# 336.00
Gauži dziedu dziedadama,
Gauži raudu raudadama:
Man Laimiņa neatstāja
Viena īsta bāleliņa.
# 337.00
Gribej' mani tautu dēls
Balsiņa nolūkot;
Sav' trejadi es dziedaju,
Sav' trejadi gavileju.
# 338.00
Jauno māsiņu vidū ņēmu,
Tā smalki dziedaja locidama;
Jauno bāliņu kamanu galā,
Tas viegli nolaide no kalna lejā.
# 339.00
Kad dziedaju, sēri dziedu,
Kad raudaju, gauži raudu;
Kam ta mana māmuļite
Gauduliti audzinaja.
# 340.00
Klausies, mana māmuļite,
Vaj ražani es dziedaju.
-Tu, meitiņa, sēri dziedi,
Tu paliksi sērdienite.
# 340.01
Klausies, mana māmulite,
Vaj iet koši man dziedot?
-Tu, meitiņa, sēri dziedi,
Tu paliksi sērdienite.
# 340.02
Mīļa Māra klausijās,
Vaj iet sēri man dziedot.
-Tu, meitiņa, sēri dziedi,
Tu paliksi sērdienite.
# 341.00
Kur meitiņas (tās meitas) pulkiem (pulkā) dzied,
Tur ērģeļu nevajaga:
Cita sīki, cita reši (resni, rešņi)
Ērģelēt(i) ērģeleja.
# 341.01
Tirzmaliešu meitiņām
Ērģelišu nevajaga:
Cita rupji, cita smalki
Kā ērģeles ērģeleja.
# 341.02
Kur tās meitas pulkā dzied,
Tur to spēļu nevajaga:
Šai rīklite, tai rīklite
Ērģelēt ērģeleja:
Vaj māmiņa ielikusi
Ērģelišu šūpulī.
# 342.00
Lai dzied sīki, kas dzied sīki,
Tu, māsiņa, nedzied sīki:
Atradisi tautiņās
Sīku savu (tavu) dzīvošanu.
# 343.00
Līgodama vien staigaju
Šo garo vasariņu:
Salīgoju brāļam sievu,
Sev dižanu (diženu) arajiņu.
# 343.01
Dziedadama vien staigaju
Visu cauru vasariņu:
Sadziedaju brāļam (brālim) sievu,
Sev dižanu (diženu) arajiņu.
# 343.02
Līgot vien salīgoju
Šo garo vasariņu:
Brāļam sievu salīgoju,
Sev dižanu (diženo) arajiņu.
# 343.03
Kā bitite nolīgoju
Šādu augu vasariņu:
Brāļam sievu nolīgoju,
Sev dižanu arajiņu.
# 343.04
Līgot man kā bitei
Šādu garu vasariņu:
Ielīgoju brāļam sievu,
Sev diženu arajiņu.
# 343.05
Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Ko es viena piedziedašu?
Brālim sievu piedziedašu,
Sev dižanu arajiņu.
# 343.06
Es bij' tāda lūkotaja,
Lūkodama vien staigaju:
Nolūkoju brāļam sievu,
Sev ražanu (dižanu) arajiņu.
# 344.00
Māc', māmiņa, tā dziedāt,
Kā dziedaja lakstigala.
-Lok', meitiņa, tā mēliti,
Kā locija lakstigala.
# 345.00
Jumpraviski es dziedaju,
Jumpraviski gavileju;
Vaj tadēļ mani sauca
Jumpraviešu līgaviņu?
# 346.00
Pa puišam es dziedaju,
Pa puišam gavileju:
Man' māmiņa ielikusi
Brāleliņa šūpolī.
# 346.01
Kā puisitis es dziedaju,
Kā puisitis gavileju:
Bij māmiņa ielikuse
Brāleliņa šūpulī.
# 347.00
Pa puišam es dziedaju,
Pa puišam gavileju;
Saka tautas dzirdedamas:
Puiši vien tos ganos.
# 347.01
Kā puisitis es dziedaju,
Kā puisitis gavileju;
Saka tautas uz tautām:
Puisits dzied, ne meitiņa.
# 348.00
Padziedaju, kā māceju,
Kā bij maza ieraduse;
Es nebiju lakstigala,
Locit savu valodiņu.
# 349.00
Pamijam mēs, māsiņas,
Vidū smalku dziedataju;
Vidū smalka dziedataja
Kā bitite vīvanaja (vivinaja).
# 349.01
Dziediet, meitas, dziediet, meitas,
Man's vidū aiciniet:
Vidū smalki dziedataja
Kā bitite vīvinaja.
# 350.00
Pavilkdama es dziedaju,
Pavilkdama gavileju,
Pavilkdama laiku liku
Tālinām tautiņām.
# 350.01
Pavilkdama es dziedaju,
Pavilkdama gavileju:
Pavilkdamas tautas jāja
Pa lielo tīrumiņu.
# 351.00
Pavilkdama es dziedaju,
Pavilkdama gavileju:
Pavelc mani tu, Laimiņa,
Labu ļaužu maliņā.
# 352.00
Pēc Skrundiņas es dziedaju,
Pēc Skrundiņas gavileju:
Pā(r)novada mans prātiņš,
Pā(r)novada padomiņš.
# 353.00
Pēc Leitišu es dziedaju,
Pēc Leitišu gavileju,
Pēc Leitišu es nesaju
Savu zīļu vainadziņu.
Man atbrauca no Leitišu
Sešis bēris kumeliņis,
Sešis bēris kumeliņis,
Četris kaltis ritentiņis.
# 354.00
Pēc Ventinas es dziedaju,
Pēc Ventinas gavileju,
Pēc Ventinas norakstiju
Savas baltas villainites.
# 354.01
Pie Ventiņas es dziedaju,
Pie Ventiņas gavileju,
Pie Ventiņas es veleju
Savas baltas villainites.
# 355.00
Puiša balsi es dziedaju,
Puiša balsi gavileju:
Dažu labu dēla māti
Es garām pavadiju.
# 355.01
Vīra balsi es dziedaju,
Vīra balsi gavileju:
Dažu labu tēva dēlu
Sev garām aizvadiju.
# 356.00
Pulka meitu dziedataju,
Nav nevienas ievilcejas;
Mūs' māsiņa sīka, maza,
Visas pulkas ievilceja.
# 357.00
Rāmi, rāmi es dziedaju,
Vēl jo rāmi gavileju:
Dievs dod manim ielīgot
Rāmā tautas sētiņē.
# 358.00
Rudeniski es dziedaju,
Rudeniski gavileju:
Rudenī nolīgoju
Tālajās tautiņās.
# 359.00
Rupji, rupji es dziedaju,
Vēl rupjāki gavileju;
Vaj tadēļ (tamdēļ) dēlu māte
Neņems mani vedeklās.
# 359.01
Sīki dziedu, gari velku
Uz robeža ganidama:
Vaj tadēļi dēla māte
Neņems mani vedeklai.
# 359.02
Uzkliegdama es dziedaju,
Uzkliegdama gavileju;
Vaj tadēļ dēlu māte
Neņems mani jaunuvēm.
# 359.03
Pa puišam es dziedaju,
Pa puišam gavileju;
Sveši ļaudis man's neņēma,
Puiša balsi dēvedami.
# 360.00
Šūpo mani, māmuliņa (māmulite),
Vālodzites šūpolī (šūpulī):
Lai es loku valodiņu,
Kā locija vālodzite.
# 360.01
Māte mani šūpojuse
Vālodzites šūpuli:
Es uzaugu dziedataja,
Vālodzites dziesmiņām.
# 361.00
Sīki dziedu dziedadama,
Gauži raudu raudadama:
Māmiņai žēli daru,
Kam dod jaunu tautiņās.
# 362.00
Sīki dziedu dziedadama,
Lai man saka maģ' esot,
Lai tautiņas neprasija
No māmiņas malejiņas.
# 363.00
Šķitu bitit' i sīcam
Šo āriņu maliņā:
Šo āriņu meitiņām
Pašām sīka valodiņa.
# 389.00
Es bij' liela dziedataja,
Bērza biržu locitaja.
Izlociju bērza birzi
Pa vienam zariņam,
Izmāciju tautu dēlu
Pa savam prātiņam.
# 389.01
Jauna meita, jauna meita,
Kas ta tāda dziedataja,
Kas ta tāda dziedataja,
Bērza birzes locitaja?
Izlocija bērza birzi
Pa vienami žagaram;
Izmācija tautas dēlu
Pa vienami vārdiņam.
# 389.02
Izlociju bērzu birzi
Par vienam(i) žagaram;
Izmāciju tautu dēlu
Pa savam(i) prātiņam.
# 389.03
Izkulstiju lina sauju
Pa vienai šķiedriņai;
Izmāciju tauta dēlu
Pa vienam vārdiņam.
# 390.00
Es bij meita, man bij dziesma,
Es vareju gavilēt!
Visi tautu tīrumiņi
Aiz dziesmām locijās.
# 391.00
Es palaižu skaņu balsu
Pa lielo sila malu;
Izdzirduse māmuliņa
Atver nama duraviņas.
# 392.00
Es vareju sadziedāt
Ar ābeļu lakstigalu;
Viņa dzied ābelē,
Es brāliša laukmalē.
# 392.01
Iestādiju ievu krūmu
Pie lodziņa dārziņā:
Es dziedaju istabā,
Lakstigala ievajā.
# 392.02
Gana labi man satike
Ar ābeļu lakstigalu:
Viņa dzied ābelē,
Es bāliņa maltuvē.
# 392.03
Sudrabiņa bērziņš auga
Maltuvites galiņā;
Meitas dzied maltuvē,
Lakstigala bērziņā.
