00001 - 00200



1. Par dziesmām un dziedāšanu. ( 1 - 1052)
1.1. Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi. ( 1 - 240)
1.1.1. Dziesmas visai Latvijai kopēja manta. ( 1 - 2)

# 1.00
Viena meita Rīgā (Cēsīs) dzied,
Otra dzied Valmierā (Pernavā),
Abas dzied vienu dziesmu,-
Vaj tās vienas mātes meitas?

# 2.00
Viena māsa (meita) Cēsīs dzied,
Otra dzied Valmierā;
Abām balsi atskaneja
Uz tām Prūšu robežām.

1.1.2. Dziedot mūžu sāk, pavada, beidz. ( 3 - 10)

# 3.00
Dziedot dzimu, dziedot augu,
Dziedot mūžu nodzīvoju,
Dziedot nāvi ieraudziju
Paradizes dārziņā.

# 4.00
Dievs dod man tā nomirt,
Kā nomira tēvs, māmiņa:
Dziedot man tēvs nomira,
Dziedot mira māmuliņa.

# 5.00
Dziedadama, līgodama
Brāļam vedu līgaviņu,
Lai dziedaja, lai līgoja
Visu mūžu dzīvojot.

# 6.00
Dziedadama vien staigaju,
Kā ierbite rakstidama;
Dziedadama ieteceju
Tautu dēla sētiņā.

# 7.00
Vadat (Vedat) mani dziedadami,
Nevadat (Nevedat) raudadami,
Lai iet mana dvēselite
Pie Dieviņa dziedadama.

# 8.00
Dziediet, mani vedejiņi,
Atpakaļ atbraukdami,
Ne jūs vairs (vaira) vedisiet,
Ne jūs vairs (vaira) dziedasiet.

# 9.00
Kas kait man negulēt
Baltā smilšu kalniņā,
Garam gāja raibas govis,
Garam gani dziedadami.

# 10.00
Kas tur skaņi gavileja
Kapu kalna galiņā?
Mūs' māsiņa gavileja,
Veļu govis ganidama.

1.1.3. Kas māca dziesmas? ( 11 - 26)

# 11.00
Dziedi, dziedi māmulite,
Tev dziesmiņu kamoltiņš,
Ik vakara ritinaji
Pa vienam celiņam.

# 12.00
Stāsti dziesmas, māmuliņa,
Tautiņās vadidama,
Ko dziedašu tautiņās,
Vakariņu kavedama.

# 12.01
Māci dziesmas, māmuliņa,
Pa vārtiem vadidama,
Ko dziedašu tautiņās
Tautu galda galiņā.

# 12.02
Stāsti dziesmas, māmuliņa,
Pa vārtiem vadidama,
Ko dziedašu tautiņās,
Vakariņu kavedama.

# 12.03
Teic man dziesmas, māmuļite,
Pa vārtiem vadidama,
Ko dziedašu tautiņās,
Vakariņus kavedama,
Vakariņus kavedama,
Bāleliņus gaididama.
Nesagaidu bāleliņus,
Iem' gulēt raudadama,
Iem' gulēt raudadama
Apautām kājiņām.

# 13.00
Stāsti dziesmas, māmuliņa,
Tautiņās vadidama (stādidama),
Ko dziedašu malt iedama,
Ko vasaru druviņā.

# 13.01
Stāsti dziesmas, māmuliņa,
Man ejot tautiņās,
Ko dziedašu malt iedama,
Ko no druvas pāriedama (pārnākdama).

# 14.00
Teic, māmiņa, tu dziesmiņas,
Tu dziesmiņu daudz zinaji
No zālites, no maizites,
No gudraja padomiņa.

# 15.00
Dziesmiņ' mana, kā dziedama,
Ne ta mana pamanita;
Vecā māte pamācija,
Aizkrāsnē tupedama.

# 16.00
Māci, māte, man' dziedāt,
Māc' ar vienu Dieva dziesmu,
Ko dziedās dvēselite,
Pie Dieviņa aizgājuse.

# 16.01
Māci mani, māmuliņa,
Jele vienu Dieva dziesmu,
Ko dziedās dvēselite,
Dieva duru dagājuse.

# 16.02
Māci mani, māmulite,
Māci kādu Dieva dziesmu,
Ko dziedašu, nogājuse
Pie Dieviņa nama durvu.
Ne Dieviņis iekšā laida,
Ne eņģeļi vārtus vēra.

# 16.03
Tēvis, tēvis, māte, māte,
Mācat mani pātaros;
Es āziešu pie Dieviņa
Bez neviena pātariņa.

# 17.00
Dzied', māsiņ, dzied', māsiņ,
Vedis tautas šoruden;
Atstāj savas skaistas dziesmas
Jaunajām māsiņām.

# 18.00
Es dziedāt nedziedaju (nevareju),
Sacīt vien pasaciju,
Sacit vien pasaciju
Jaunajām māsiņām.

# 19.00
Saki dziesmas, bāleliņ,
Jaunakām (Mazajām) māsiņām,
Tu staigaji tālu zemi,
Tu dziesmiņu daudz dzirdeji (zinaji).

# 19.01
Stāsti dziesmas, bāleliņ,
Jaunakai māsiņai,
Tu bij' tālu izstaigajis,
Tu bij' daudzi izredzejis.

# 20.00
Dziedat, meitas, ar manim,
Man bij (ir) daudz skaistu dziesmu;
Pa vienai salasiju,
Svešu zemi (Svešas zemes) staigadams.

# 20.01
Dziedat, meitas, ar manim,
Man ir gan greznu dziesmu;
Svešas zemes izstaigaju,
Pa vienai lasidams.

# 20.02
Palīdziet man dziedāt,
Man bij daudz skaistu dziesmu;
Pa vienai salasiju
Pa pasauli staigadams.

# 20.03
Mīlit mani jūs, māsiņas,
Man bij daudz svešu dziesmu,
Es atnācu pār jūriņu
Svešā dziesmu laiviņā.

# 20.04
Es staigaju tāļu zemi
Man dziesmišu vācelite;
Es savām māsiņām
Svešas dziesmas skandinašu.

# 21.00
Skaisti dziedu dziedadama,
Gauži raudu raudadama:
Bāliņš skaisti dziedenaja,
Tautiets gauži raudenaja.

# 22.00
Kad es dziedu, koši (grazni) dziedu,
Kad es raudu, žēli raudu.
Kā es koši (grazni) nedziedašu,
Māra dziesmu teicejiņa;
Kā es žēli neraudašu,
Kad es biju (augu) sērdienite.

# 22.001
Mīļa Laima, Dieva meit',
Nāc dziesmiņas darināt:
Teic dziesmiņas, dziedi pati
Par jauniem, par veciem.

# 23.00
Teic dziesmiņu (dziesmiņas), sērdienite,
Tu dziesmiņu daudz zinaji;
Ne tev tēva, ne māmiņas,
Dziesmiņās (Dziesmās vien) remdejies.

# 23.01
Teic man dziesmas, sērdienite,
Tu dziesmiņu daudz zinaji;
Tev nav tēva, māmuliņas,
Dziesmiņās remdejies.

# 23.02
Saki dziesmas, bārenite,
Tev ir daudzi skaistu dziesmu:
Tev nav tēva, māmuliņas,
Dziesmas vien darinaji.

# 24.00
Teic man dziesmas, meža meita,
Tu dziesmiņu daudz zinaji,
Tev pateica lakstigala,
Krūmiņā sēdedama.

# 25.00
Visas manas labas dziesmas
Ceļa vidu aizgājušas;
Gan es citas salasišu
Svešu zemi staigadams.

# 26.00
Visas dziesmas izdziedatas,
Kur mēs citas dabusim?
Iesim dziesmu kambarī,
Tur mēs citas dabusim.

# 26.01
Ta ziņģite pagalam,
Kur mēs citu dabusim?
Iesim ziņģu krodziņā,
Tur mēs citu dabusim;
Tur bij divas jumpraviņas,
Ziņģes vien darinaja.

1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība. ( 27 - 51)

# 27.00
Bāliņos dzīvodama
Dziesmas tinu kamolī (kamolā);
Kad aizgāju (izgāju, nogāju) tautiņās,
Pa vienai šķetinaju.

# 27.01
Es satinu savas dziesmas
Baltā diega kamolī (kamolā);
Kad aizgāju tautiņās,
Pa vienai ritinaju.

# 27.02
Visas savas skaistas dziesmas
Es satinu kamolā,
Kad izgāju tautiņās,
Pa vienai šķetinaju.

# 27.03
Visas dziesmas izdziedatas,
Nu satinu kamolī;
Kad es iešu tautiņās,
Pa vienai ritinašu.

# 27.04
Man bij dziesmu kamolits
Smalkā lagzdu krūmiņā;
Kad izgāju (aizgāju) tautiņās,
Pa vienai ritinaju.

# 27.05
Kad es biju jauna meita,
Man bij dziesmu vācelite,
Kad es gāju (aizgāju) tautiņās,
Pa vienai ritinaju.

# 27.06
Man bij dziesmu vācelite
Smalku nātru krūmiņā;
Kad aizgāju tautiņās,
Pa vienai izdziedaju.

# 27.07
Man dziesmiņu trīs pūriņi
Brāļ' apeņu dārziņā;
Kad aiziešu tautiņās,
Pa vienai izdziedašu.

# 28.00
Pavasari (Pa vasaru) ganidama (ganos gāju),
Dziesmas tinu kamolī (kamolā);
Ruden gāju māršu vest,
Pa vienai tecinaju (šķetinaju, ritinaju).

# 28.01
Brāļa kāzas gaididama,
Tinu dziesmas kamolā;
Kad atnāca brāļam kāzas,
No kamola šķetinaju.

# 28.02
Dziesmas, manas labas dziesmas,
Dziesmas tinu kamolā;
Ruden dzēru brāļam kāzas,
Tad vaļā šķetinaju.

# 28.03
Kuru dziesmu izdziedaju,
To satinu kamolā;
Nāks rudenis, jemšu māršu,
Pa vienai ritinašu.

# 28.04
Man bij dziesmu vācelite
Skaidienā (Mēslienā) glabajama;
Ruden gāju māršas vest,
Pa vienai tecinaju.

# 29.00
Man bij dziesmu vācelite
Padzirnē glabajama;
Kad (Cik) es gāju maltuvē,
Pa vienai ritinaju.

# 29.01
Man bij dziesmu kamolits
Skaidienē glabajams;
Kad iedama maltuvē,
Pa vienai tecinaju.

# 30.00
Bij man dziesmu trīs pūriņi
Apinišu dārziņā;
Trīs gadiņus (gadiņi) izdziedaju,
I (Ne) vāciņa nepavāžu.

# 30.01
Man dziesmiņu trīs pūriņi
Apinišu dārziņā;
Trīs gadiņi sadziedaju
Viena vāka vāzumiņu.

# 30.02
Trīs pūriņi man dziesmiņu
Ābelišu dārziņā:
Trīs dieniņas sadziedaju,
Vēl ne vāka nepacēlu.

# 30.03
Man bij dziesmu vācelite
Sīkā nātru krūmiņā;
Trīs dieniņas (rītiņus) sadziedaju,
Ne vāciņa nepacēlu. [?]

# 30.04
Man māmiņa pūrā deva
Mazu dziesmu vāceliti;
Trīs dieniņas padziedaju,
Ne vāciņa nepavāzu.

# 30.05
Bij man dziesmu vācelite
Sīkā kārklu krūmiņā;
Ik vakara dziedat gāju,
I vārciņa nepacēlu.

# 30.06
Dziedat, meitas, ar manim,
Man bij dziesmu vācelite;
Visu dienu (nakti) izdziedaju (sadziedaju),
Ne vāciņa nepavāzu.

# 30.07
Bij man dziesmu vācelite
Pūriņā glabajama;
Visu rītu nodziedaju,
Vēl kaudzites nenoņēmu.

# 30.08
Man bij dziesmu (Man dziesmiņu) trīs pūriņi
Brāļ' apiņu dārziņā;
Div' pūriņus (pūriņi) izdziedaju,
Trešam vāku vien pacēlu.

# 30.09
Man dziesmiņu nepietrūka,
Kaut jo gara vasariņa:
Man dziesmiņu trīs pūriņi
Brāļ' apiņu (ābeļu) dārziņā
Div' pūriņus izdziedaju,
Trešam vāku vien pacēlu.

# 30.10
Man bij dziesmu div' pūriņi,
Trešā ogu vācelite;
Vāceliti izdziedaju,
Pūram vāku vien pacēlu.

# 30.11
Pils pūriņš man dziesmiņu,
Divas mazas vācelites;
Trīs dieniņas sadziedaju,
Pūram vāku nepacēlu.

# 31.00
Bij man (Man bij) dziesmu vācelite
Smalkā lazdu (lagzdu) krūmiņā;
Kad gribeju, tad dziedaju,
Labas vien lasidama.

# 31.01
Bij man pūra dibinā
Skaistu dziesmu vācelite,
Kad gribeju, tad dziedaju,
Skaistas vieni lasidama.

# 31.02
Kad es biju jauna meita,
Dziesmas tinu kamolī;
Cik gribeju padziedāt,
Labas vien šķetinaju.

# 31.03
Kad es biju jauna meita,
Man bij dziesmu vācelite;
Kad pietrūka, tad paņēmu
No pulciņa lasidama.

# 31.04
Man bij dziesmu vācelite
Skaidienē glabajama;
Kad gribeju, palasiju,
Kas man tika, to dziedaju.

# 31.05
Man bij dziesmu trīs pūriņi
Apinišu dārziņā;
Kad gribeju, tad dziedaju,
Labas vieni lasidama.

# 32.00
Dziedat, meitas, ko gaidat,
Man ir dziesmu vācelite;
Ik vāciņu pacilaju,
Ik dziesmiņa izteceja.

# 33.00
Es dziesmiņu daudz zinaju,
Man bij divi strīķa pūri,
Man bij divi strīķa pūri,
Divas mazas vācelites;
Kur tad vēl šādas tādas
Pa visāmi kabatām.

# 34.00
Es citkārt jauns būdams
Dziesmas tinu kamolā;
Kad gribeju, tad dziedaju,
Pa vienai attīdams.

# 35.00
Ganos iedams, cūkganos,
Dziesmas tinu kamolī;
Tad ardams, ecedams
Tās laukā šķetinaju.

# 36.00
Gana man greznu (graznu) dziesmu
Tai mazā galviņā;
Nav vēl viena izdziedata,
Jau deviņas saceretas.

# 36.01
Lai es dziedu, kad es dziedu,
Dziesmu man nepietrūka:
Nav vēl viena izdziedata,
Simtu jaunu sacereju.

# 37.00
Kad es biju jauna meita,
Man bij dziesmu vācelite;
Kad es gāju tautiņās,
Pa vienai izdaliju.

# 38.00
Kas var dziesmas izdziedāt,
Kas valodas izrunāt?
Kas var zvaigznes izskaitit,
Jūras (Jūrā) zvirgzdus izlasit?

# 39.00
Kas var dziesmas izdziedāt,
Kas valodas izrunāt?
Kas vareja dziļ' upiti
Bez laiviņas pāri tikt?

# 40.00
Kas var dziesmas izdziedāt,
Kas valodas izrunāt?
Kas vareja naudas tiltu
Par Daugavu pārtaisit?

# 41.00
Man dziesmiņu trīs pūriņi
Apinišu dārziņā;
Pa vienaji izdziedaju,
Svešu māti klausidama.

# 42.00
Man bij dziesmas trīs pūriņi
Brāļ' apiņu dārziņā;
Divi pūri izdziedaju,
Trešo ņēmu tautiņās.

# 43.00
Man bij dziesmu vācelite,
Kad es augu bāliņos;
Tās dziedaju tautiņās,
Savu laiku vadidama.

# 44.00
Man bij dziesmu vācelite
Smalkā lazdu krūmiņā;
Kādu ņēmu, tādu dziedu,
Īksu laiku kavedama.

# 45.00
Man bij dziesmu vācelite
Smalkā lazdu krūmiņā;
Kas bij laba, to paņēmu,
Kas sliktaka, to atstāju.

# 46.00
Man dziesmiņu nepietrūka,
Kaut jel gara vasariņa;
Vēl manam kumeļam
Dziesmu deķis mugurā.

# 46.01
Bij manam kumeļam
Dziesmu segli mugurā;
Kad es gribu, tad es dziedu,
Skaistas vien lasidams.

# 46.02
Dziedi, dziedi, dziedataja,
Ne tu mani aizdziedasi:
Bij manam kumeļam
Dziesmu segli mugurā.

# 47.00
Man dziesmiņu pieci pūri
Ābelišu dārziņā.
Ik dziesmiņu izdziedaju,
Satin' dziesmu kamolāi.

# 48.00
Mana dziesmu vācelite
Zeltitām kantitēm.
Kad es iešu kalniņāi,
Tad es viņu līdza ņemšu.

# 49.00
Trīs pūriņi greznu dziesmu
Brāļ' apiņu dārziņā.
Kad es iešu tautiņās,
Duj pūriņus līdzi ņemšu;
Trešo pūru pametišu
Mazajai māsiņai.

# 50.00
Trīs pūriņi man dziesmiņu
Apinišu dārziņā;
Gāju brālim vedibās,
Sieku līdzi paņēmos.

# 51.00
Visi ļaudis to vien teica,
Man dziesmiņas pietrūkušas;
Man dziesmiņu pils pūriņš,
Divi mazas vāceliņas.

1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā. ( 52 - 104)

# 52.00
Dziedat, meitas, ko gaidat?
Vaj jums rozes neziedeja?
Es dziedaju, gavileju,
Man aug (zied) rozes griezdamās.

# 52.01
Dziedat, meitas, ko gaidat?
Vaj jums rozes neziedeja?
Es papriekšu dziedataja,
Man zied rozes ķekarā (ķekaros).

# 52.02
Dziedat, meitas, ko gaidat?
Vaj jums rozes neziedeja?
Es lustiga dziedataja,
Man zied rozes, magonites.

# 52.03
Dziedat, meitas, ko gaidat?
Vaj jums rozes neziedeja?
Es mazaka, es jaunaka,
Man rozites sen ziedeja,
Man rozites sen ziedeja
Trim kārtāmi vasarā.

# 52.04
Dziedat, meitas, ko gaidat?
Vaj jums rozes neziedeja?
Nāc ar mani dziedaties,
Es jums došu rožu sēklu.

# 52.05
Dziedat, meitas, ko gaidat?
Vaj jums rozes neziedeja?
Es dziedaju, man zied (aug) rozes
Pa (Par) visām atmatām.

# 52.06
Dziedat, meitas, ko gaidat?
Vaj jums rozes neziedeja?
Es dziedaju, gavileju,
Man zied rozes dārziņā.

# 52.07
Dziedat, meitas, ko gaidat?
Vaj jums rozes neziedeja?
Es dziedaju, man ziedeja
Zelta roze pūriņā.

# 52.08
Dziedat, meitas, ko gaidat?
Vaj jums rozes neziedeja?
Es vakar rozes sēju,
Šodien viju vainadziņu.

# 52.09
Kas ta tāda ganu meita,
Ne ta dzied, ne lello?
Ne ta dzied, ne lello,
Ne tai rozes vaiņagā;
Es dziedaju, es lelloju,
Man zied rozes vaiņagā.

# 53.00
Dziedat, puiši, ko dziedat,
Kumeliņu apdziedat,
Lai tas man skaišķi tek,
Auziņām nebarots.

# 54.00
Dziedadama vien staigaju,
Kā ierbite rakstidama;
Tikušam dēliņam
Aug lustiga līgaviņa.

# 55.00
Dziesmiņ', mana mīļ' dziesmiņa!
Dziesmiņ' dziedu celdamās,
Dziesmiņ' dziedu celdamās,
Dziesmiņ' dziedu guldamās.

# 56.00
Ekur meitu meitenites,
Aplam tādu nedabūs!
Pašas iet dziedadamas,
Vaiņadziņi vizedami.

# 56.01
Ekur meitas, meitenites,
Aplam tādu nedabūs!
Visām brunči šnorēm šūti,
Visām zīļu vainadziņi.

# 56.02
Ekur puikas, puiseniņi,
Aplam tādu nedabūs (nedabūja) !
Paši gāja (jāja) ziņģedami,
Kumeliņi dancodami.

# 56.03
Atnāk mani bāleniņi,
Rudziem zemi aparuši;
Atnāk paši ziņģedami,
Kumeliņi spriņģedami.

# 56.04
Ekur (Edz kur) skaisti kara vīri
Mani balti bāleliņi!
Paši gāja spēledami,
Kumeliņi dancodami.

# 56.05
Klausies, tautu neveiklit,
Kur nāk mani bāleliņi!
Aiz kalniņa bungas sita,
Tur nāk mani bāleliņi;
Paši nāca dziedadami,
Kumeliņi dancodami.

# 56.06
Puiši dzēra krodziņā,
Kumeliņi ābolā.
Puiši jāja dziedadami,
Kumeliņi dancodami.

# 57.00
Es būt skaisti padziedajse,
Aiz kundziņa nedrīksteju:
Kundziņš man pliķi cirta,
Dūri sita mugurā.

# 58.00
Es māsiņa jaunakā,
Es ta visu vēligā,
Puķit' rāvu tecedama,
Gaisu šķīru dziedadama.

# 59.00
Es to nieka (nenieka) nebēdaju,
Kad man sīva māmuļite (saimeniece).
Iztapusi klajumā (druviņā),
Palēkdama padziedaju.

# 59.01
Sveša māte mani rāja,
Lai es gāju (ietu) raudadama;
Es izgāju tīrumā,
Tīšam dziedu, gavileju,
Tīšam dziedu, gavileju,
Svešu māti kaitinaju.

# 59.02
Rāji, rāji, tautu dēls,
Ne rādams nenorāsi;
Kad es tiku tīrumā,
Palēkdama gavileju.

# 60.00
Es savos bāliņos
Dziedadama vien staigaju;
Nenorāj tu, tautieti,
Ir pie tevis tā darišu.

# 60.01
Rāj man' kungi, bāleliņi,
Es staigaju dziedadama;
Ne, tautieti, tu norāsi,
Ir pie tevis tā darišu.

# 60.02
Tautu dēls brīnijās,
Ka (Kad) es līgsma brālišos.
Ir pie tevis līgsma būšu,
Ja tu mani nenorāsi.

# 61.00
Es to daudzi nebēdaju,
Ka man barga vīra (sveša) māte,
Cēlu (Ceļu) krēslu dziedadama,
Lai sēd viņa raudadama.

# 61.01
Ko ta man padarija,
Sveša māte gražodama?
Ceļu krēslu dziedadama,
Lai sēd viņa raudadama.

# 62.00
Jauna meita kaunu bēga,
Saujā nesa dvēseliti.
Izmirkusi, sasalusi,
Brien rasiņu dziedadama.

# 63.00
Kad dzīvoju, tad dzīvoju,
Tad lustigi (priecigi) padzīvoju;
Kad nomiru (nomiršu), tad guleju (gulešu)
Kā kociņa gabaliņš.

# 63.01
Lai dzīvoju, cik dzīvoju,
Bet lustigi padzīvoju.
Kad nomiru (nomiršu), tad guleju (gulešu)
Kā kociņa gabaliņš.

# 63.02
Nu jauniņa, nu lustiga,
Nu lustigi padzīvošu;
Kad nomiru (nomiršu), tad guleju (gulešu)
Kā kociņa gabaliņš.

# 63.03
Padzīvot, padzīvot,
Nu lustigi padzīvot!
Kad nomiru (nomiršu), tad guleju (gulešu)
Kā kociņa gabaliņš.

# 64.00
Kad es biju jauna meita,
Tralladama vien staigaju,
Tralladama kreklus šuvu,
Kronit' sev darinaju.

# 65.00
Kamēr jauna, es lustiga,
Dziedadama vien staigaju;
Atiet man tās dieniņas,
Domajamas, cerejamas.

# 66.00
Kamēr jauna, es lustiga (prieciga),
Dziedadama vien staigaju;
Priekšā man tās dieniņas
Gaudojamas, sērojamas.

# 66.01
Kamēr jauna, es lustiga (prieciga),
Dziedadama vien staigaju;
Vēl priekšā tās dieniņas,
Kad staigašu raudadama,
Kad staigašu raudadama,
Asariņas slaucidama.

# 66.02
Kas atlēca (pielēca) man jaunai
Tik bēdigi dzīvojot?
Priekšā nāca tās dieniņas,
Kad bēdigi jadzīvo.

# 66.03
Kas man kait puisenam
Lustigam nedzīvot?
Vēl priekšā tās dieniņas,
Kad bēdigi jadzīvo.

# 66.04
Kas tiek man daudz raudot,
Kas bēdigi dzīvojot?
Gan nāks man tās dieniņas,
Kad bēdigi jadzīvo.

# 66.05
Ko man līdz jaunumā
Bēdiņās vien staigāt;
Atnāk drīzi ta dieniņa,
Kad bēdigi jastaigā.

# 66.06
Nu dziedaju, nu lusteju,
Nu pašā trakumā;
Priekšā nāca (nāks) tās dieniņas,
Kad bēdigi jadzīvo.

# 66.07
Nu es jauna, nu lustiga,
Nu bēdigi (bēdiga) nedzīvoju (nedzivošu)
Priekšā man ta dieniņa (tās dieniņas),
Kad bēdigi jadzīvo.

# 66.08
Nu es jauna, nu lustiga,
Nu priecigi padzīvoju;
Priekšā nāca tās dieniņas,
Gaudojamas, sērojamas.

# 67.00
Kas dziedaja rītā agri?
Kas dzied vēlu vakara?
Gailits dzied rītā agri,
Meitiņ' vēlu vakarā.

# 68.00
Kas kaiteja man dziedāt
Apaļā kalniņā,
Visapkārt saule tek,
Sudrabiņu sijadama.

# 69.00
Kas kait man nedzīvot
Lustigai meitiņai,
Visi man ceļu griež,
Visi mani bildinaja.

# 70.00
Kas kaiteja puisišiem,
Kad no Dieva veseliba!
Sasēduši kumeļā,
Pārjāj lauku dziedadami.

# 71.00
Kas pazina vasariņu,
Kad ziediņi neziedeja?
Kas pazina mani jaunu,
Kad lustigi nedzīvoju (nedziedaju)?

# 71.01
Kā pazītu vasariņu,
Kad ziediņi neziedetu?
Kā pazītu mani jaunu,
Kad lustigi nedzīvotu.

# 72.00
Kas var mani aizrunāt?
Kas var mani aizdziedāt?
Es jau biju to ļautiņu,
Dziedataju, runataju.

# 73.00
Kas vēl tāda dziedataja,
Kā es savai māmiņai?
Gāju ceļu dziedadama,
Kā cielava rakstidama.

# 74.00
Ko bij man tam darit,
Lustigam prātiņam?
Tautiets rāja ik dieniņas,
Es staigaju dziedadama.

# 75.00
Kur vēl otra tik lustiga,
Kā es savai māmiņai?
Dziedadama sērti gāju,
Dancodama piedarbā.

# 75.01
Kur vēl otra tik lustiga
Kā es savai māmiņai?
Dziedu ganu vadidama,
Arajiņu puškodama.

# 75.02
Dziedataja, runataja,
Brālit, tava līgaviņa:
Dziedadama ganu (ganus) raida,
Runadama darbenieku.

# 75.03
Kur, bāliņi, tu dabuji
Tik vēligu līgaviņu?
Dziedaj' ganus vadidama,
Azaidiņu vāridama.

# 76.00
Lai dariju, ko dariju,
Dziedadama vien dariju.
Dziedadama cimdus metu,
Dziedadama noadiju;
Dziedadama sagaidiju
Tautas dēlu atjājam.

# 77.00
Lai es gāju, kur es gāju,
Droši gāju dziedadama;
Izvediga man gaitiņa,
Skaidra, ērta valodiņa.

# 78.00
Lai kur biju, dziedu dziesmu,
Tas Dievam patikās;
Nes' ar godu vainadziņu,
Tas jaunai piederās.

# 79.00
Lai rāj kungi, ko rādami,
Jaunu meitu nenorāja:
Laj tās gāja, kur iedamas,
Tās pārnāca (atnāca) dziedadamas.

# 79.01
Rājiet, kungi, ko rājiet,
Jaunu meitu nerājiet:
Iet meitiņa, kur iedama,
Pāriet lauku dziedadama.

# 80.00
Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Meitu kungi nenorāja;
Meitas gāja dziedadamas
Garam kunga istabai.

# 80.01
Lai rāj kungi, ko norāja,
Jaunu meitu nenorāja:
Meitas gāja dziedadamas
Garam kunga namdurvim (namdurim).

# 81.00
Lai rāj kungi, ko rāj kungi,
Meitu kungi nenorāja;
Tās dziedaja rītā agri,
Tās bez saules vakarā.

# 81.01
Viena pati (pate) man māsiņa,
Kā zīlite zariņā;
Ta dziedaja rītā agri,
Ta bez saules vakarā.

# 82.00
Līgsma bija man dabiņa,
Kaut no Dieva veseliba;
Es tai āru ozolā
Ar teciņu uztecetu.

# 83.00
Lustigai (Lustigam) man dzīvot
Liela ciema draudzitē;
Ja lustigi (lustiga, lustigs) nedzīvoju,
Visi mina kājiņām.

# 83.01
Lustigami jadzīvo
Lielu ļaužu maliņā;
Kad lustigi nedzīvoju,
Visi mina kājiņām.

# 83.02
Lustigam man dzīvot
Svešu ļaužu zemitē;
Ja lustigi nedzīvoju,
Visi mina kājiņām.

# 83.03
Lustigam man dzīvot
Svešas zemes putniņam;
Ja lustigi nedzīvoju,
Visi mina kājiņām.

# 83.04
Droši, droši, rimti, rimti
Svešajā zemitē!
Ja ne droši, ja ne rimti,
Mīs tautuņas kājiņām.

# 83.05
Manas mīļas panāksnieces,
Priši sevi turaties!
Ja ne priši, ja ne rimši (rimti)
Mēs mīsim kājiņām.

# 83.06
Māsiņ, lēna neliecies,
Tautiņās aizgājusi:
Visas tautu neveiklites
Tevi mīs kājiņām.

# 84.00
Lustigam man dzīvot,
Ne ilgam mans mūžiņš;
Tik ilgam mans mūžiņš,
Kā vasaras launadziņš.

# 84.01
Līgsmo, mana dvēselite,
Ne ilgam tavs mūžiņš;
Tik ilgam tavs mūžiņš,
Kā vasaras launadziņš.

# 85.00
Lustit' manu, līgsmit' manu,
Līdz ar mani tautiņās!
Bēdas manas, nopūtiņas,
Krītat ceļa maliņā.

# 85.01
Lustit' mana, vēlit' mana,
Nāc man līdza tautuņās;
Sirsniņ mana šķeberite,
Paliec teju maliņā.

# 85.02
Lustit' manu, vēligumu,
Tevis te neatstāšu;
Likšu pūra dibinā,
Vediš' līdzi tautiņās.

# 85.03
Prieki, mana līgsmibiņa,
Līdz ar mani, kur ejot!
Bēdas , kaites, nopūtiņas
Krītiet ceļa maliņā.

# 86.00
Māmulite mani rāja,
Ka es liela (tāda) dziedataja.
Ta, māmiņa, tava vaina:
Dziedadama šūpli kāri.

# 87.00
Māte mani bārtin bāra,
Ka (Kad) es liela dziedataja.
Ko, māmiņa, es darišu
Lustigam prātiņam?

# 87.01
Māte mani rātin rāja,
Ka (Kad) es liela dziedataja.
Ko, māmiņa, es darišu,
Lustigs auga mans prātiņš?

# 87.02
Māte mani rātin rāja,
Ka es tāda dziedataja.
Ko, māmiņa, es darišu
Savas labas līgsmas dabas?
Vaj es savu līgsmu dabu
Ūdenēi slīcinašu?

# 87.03
Rāj man kungi, rāj bāliņi,
Es staigaju dziedadama.
Ko bij man tam darit,
Lustigam prātiņam?

# 88.00
Māte mani rātin rāja,
Ka es liela (tāda) dziedataja.
Gan tu savu vainadziņu
Šo rudeni izdziedasi.

# 89.00
Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedataja.
Vaj tev tīk, māmuliņa,
Kad staigaju raudadama.

# 90.00
Meitiņās, māsiņās
Tāda jauka dzīvošana:
Iet meitiņas, kur iedamas,
Iet raženi dziedadamas.

# 91.00
Meitiņās, māsiņās
Tur lustiga dzīvošana;
Tās iedamas tautiņās
Cita citu vadijās.

# 92.00
Ne dziedāt nedziedaju,
Ja ar kāju nepieminu;
Ne dzīvot nedzīvoju,
Ja patiesi nedzīvoju.

# 92.01
Ne dziedāt nedziedaju,
Ja ar kāju nepiespēru;
Ne dzīvot nedzīvoju,
Ja tautieša nenorāju.

# 93.00
Nesmejiet jūs, ļautiņi,
Ka es tāda delverite:
Es jau tādu ļaužu biju,
Dziedataju, runataju.

# 94.00
Paldies saku māmiņai
Par to liegu lolojumu:
Nepiekusu dancodama,
Neaizsmaku dziedadama.

# 95.00
Pasakat (Pateicat) man dziesmiņu
Jele vienu nezinamu;
Parādat man meitiņu
Jele vienu neredzetu.

# 95.01
Pateiciet man dziesmiņu,
Kas man bija nezinama;
Parādiet brāļu māsu,
Kas man bija neredzama.

# 95.02
Pateiciet man dziesmiņu,
Es nevienu nezinaju;
Parādat man puisiti,
Es nevienu neredzeju.

# 95.03
Teicat, meitas, man dziesmiņu
Jele kādu nezinamu,
Ai (Tad) es jums pasacišu
Nezinamu tēva dēlu.

# 96.00
Priekš Dieviņa apņēmos
Noskumuši nedzīvot;
Gan gulešu noskumuse
Apakš zaļa veleniņa.

# 97.00
Šūpo mani, māmulite,
Lakstigalas šūpulī,
Lai es augu tik lustiga
Kā lustiga lakstigala.

# 98.00
Tāda (Kāda) mana māte bija,
Tād' es meita pakaļā:
Vaj dzēruse, nedzēruse,
Dzied' rociņas plātidama.

# 99.00
Tautu dēls brīnijās,
Ka es līgsma brālišos.
Būt' vēl otra tik lustiga,
Būt' man īsta māmuļite.

# 100.00
Upe, upe, meita, meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Tek upite riņķodama,
Iet meitiņa dziedadama.

# 101.00
Vaj tadēļ nedziedašu,
Kad man labi nevedās;
Vaj tadēļ nedzīvošu,
Kad man ļaudis nicinaja.

# 102.00
Vienreiz ieva (roze), ne divreiz,
Vasarā noziedeja;
Vienreiz jauna, ne divreiz,
Bet lustigi (priecigi) padzīvoju.

# 102.01
Vienreiz ieva noziedeja,
Ne div' reizas vasarā;
Vienreiz jauna, ne divreiz,
Bet lustigi padzīvoju.

# 102.02
Vien' reiziti rozes zied,
Ne div' reizes vasarā;
Vien' reiziti jaunibiņa,
Ne div' reizes mūžiņā.

# 103.00
Visi ļaudis tā sacija,
Ka es liela dziedataja:
Dziedu dienu, dziedu nakti,
Dziedu ari raudadama.

# 104.00
Visi saka, visi saka,
Ka es tāda trakuliņa.
Kā man bija netrakot,
Nu pašā trakumā!

1.1.6. Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai. ( 105 - 123)

# 105.00
Bēdā, Dievis, manu bēdu,
Es nemāku bēdaties!
Es saminu savas bēdas
Zem kumeļa kājiņām.

# 106.00
Bēdas lielas, bēdas mazas,
Kas tās visas izbēdaja!
Citu bēdu izbēdaju,
Citu minu kājiņām.

# 106.01
Daudzi bija man bēdiņu,
Kas tās visas izbēdaja (izbēdās)!
Citu bēdu i bēdaju,
Citu minu kājiņām.

# 107.00
Bēdu manu lielu bēdu,
Es par bēdu nebēdaju!
Liku bēdu zem akmeņa,
Pāri gāju dziedadama.

# 108.00
Dziedadama vien staigaju,
Ļaunu dienu tītidama;
Gan gribeja ļauna diena,
Lai staigaju raudadama.

# 109.00
Jo es bēdu bēdajos,
Jo nelaime priecajās;
Labak gāju dziedadama,
Lai nelaime bēdajās.

# 109.01
Jo es daudzi bēdajos,
Jo nelaime priecajās;
Labak eimu dziedadama,
Lai nelaime bēdajās.

# 109.02
Lai bēdā vels par bēdu,
Es par bēdu nebēdaju:
Jo par bēdu bēdajos,
Jo nelaime priecajās.

# 110.00
Jo man sūri, jo man grūti,
Jo es koši padziedaju,
Jo es koši padziedaju,
Asariņas slaucidama.

# 111.00
Kas piebira man raudot,
Kas bēdigi dzīvojot?
Ļaudis smēja man raudot,
Dievs bēdigi dzīvojot.

# 112.00
Kas pielēca man raudot,
Kas bēdigi dzīvojot?
Daiet (Danāk) man viena diena,
Pazūd mans augumiņš.

# 112.01
Kas tiek man daudz raudot,
Kas bēdigi dzīvojot?
Atnāks viena slima stunda,
Nozūd mans augumiņš.

# 113.00
Kas pielēca man jaunai
Tik bēdigi dzīvojot?
Ta (Ši) zemite man jamin,
Tas (Šis) mūžiņš jadzīvo.

# 113.01
Tikpat (Tas pats) man bārenei
Vaj es dziedu, vaj es raudu:
Ta (Ši) zemite man jamin,
Tas (Šis) mūžiņš jadzīvo.

# 113.02
Tik jau man dziedišam,
Ka it žēli raudišam:
Ta zemite man minama,
Tas mūžiņis dzīvojamis.

# 113.03
Tik man bija raudajot,
Tik bēdigi dzīvojot:
Ta maizite man ēdama,
Ta zemite staigajama.

# 114.00
Labak dziedu, ne kā raudu,
Grūtu mūžu dzīvodama;
Vaj es savu grūtu mūžu
Raudadama atraudašu.

# 115.00
Labak dziedu, ne kā raudu,
Lai raud mana ļauna diena,
Lai raud mana ļauna diena
Aizkrāsnēi guledama.

# 116.00
Labak dziedu, ne kā raudu,
Lai raud mana ļauna diena,
Lai raud mana ļauna diena,
Manim ļauna vēletaja.

# 117.00
Lai bēdaja, kas bēdaja,
Es par bēdu nebēdaju;
Liku bēdu uz akmiņa,
Spēr' ar kāju ūdenī.

# 117.01
Kas atlēca man jaunai
Tik bēdigi dzīvojot?
Liku bēdu uz akmeņa,
Spēr' ar kāju ūdenī,
Spēr' ar kāju ūdenī,
Līgsmu dziesmu dziedadams.

# 118.00
Lai Dievs dod veselibu,
Nedzīvošu samisuse;
Lai dzīvoja samisuse
Mana ļauna vēletaja.

# 119.00
Padziedaju, palīgsmoju,
Neraudziju ļaunu dienu;
Ļaunu dienu pabīdiju
Zem savām kājiņām.

# 120.00
Sērdienite es meitiņa,
Vaj dziedašu, vaj raudašu?
Labak dziedu, ne kā raudu,
Vaj es viena sērdienite.

# 121.00
Skauģits man nevēleja
Ne dziedāt, gavilēt.
Es dziedaju, gavileju,
Skauģim sirdi ēdinaju.

# 122.00
Vaile manu grūtu mūžu,
Bet lustigu padomiņu!
Grūtu mūžu pavadiju
Ar lustigu padomiņu.

# 123.00
Vaj es dziedu, vaj es raudu,
Viss manā mūžiņā;
Labak dziedu, ne kā raudu,
Lai ļautiņi nesmejās.

1.1.7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams. ( 124 - 136)

# 124.00
Ai, tu manu lētu dabu!
Drīz dziedaju, drīz raudaju.
Noraudajis padziedaju,
Šķitos nieka neredzejis.

# 124.01
Sirsniņ mana lētdabite!
Drīz dziedaju, drīz raudaju.
Izdziedos, izraudos,
Šķietos nieka neredzejsi.

# 124.02
Dod, Dieviņ, līgsmu dabu,
Ja nedodi mūža laba.
Padziedajse noraudaju,
Šķitos nieka neredzejse.

# 125.00
Ai, tu (Ai,) manu mīkstu sirdi!
Te dziedaju, te raudaju.
Ar (Pie) ļaudim padziedaju,
Maliņā noraudaju.

# 125.01
Lēta bija man dabiņa,
Drīz dziedaju, drīz raudaju;
Pulciņā padziedaju,
Viena pate noraudaju.

# 125.02
Tāda bija man dabiņa:
Te dziedaju, te raudaju;
Pie ļaudim padziedaju,
Pie māmiņas noraudaju.

# 126.00
Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Tik raudāt neraudaju.
Dziedu sirdi remdedama,
Dziedu laiku kavedama.

# 126.01
Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Vaj es dziedu lustes dēļ?
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.

# 126.02
Jūs, ļautiņi, domajat,
Ka es dziedu lustes dēļ:
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.

# 126.03
Kas dzirdeja, tie sacija,
Lustes dēļ es dziedaju.
Es nedziedu lustes dēļ,
Es dzied' laiku kavedama.

# 126.04
Kas to teica, tas meloja,
Ka es dziežu lustes dēļ:
Dziežu mūžu vadidama,
Sav' sirsniņu remdedama.

# 126.05
Ļaud's uz mani tā sacija,
Lustitēm nevarot:
Es dziedaju, gavileju,
Sirdi savu remdedama.

# 126.06
Māte mani rātin rāja,
Ka es liela dziedataja.
Ko, māmiņa, man darit,
Kā bēdās remdeties?
Dziedu laiku kavedama,
Savu sirdi remdedama.

# 126.07
Neba (Nele, Ne jau, Ne nu, Ne vis) lielas lustes dēļ
Es dziesmiņu padziedaju (nodziedaju):
Dziedu laiku kavedama,
Sav' sirsniņu remdedama.

# 126.08
Ne no lustes (prieka) es dziedaju,
Ne no lustes (prieka) gavileju;
Dziedu sirdi remdedama,
Īsu laiku kavedama.

# 126.09
Vaj lustēm es dziedaju,
Vaj lustēm gavileju?
Dziedu laiku kavedams,
Sēru mūžu dzīvodams.

# 126.10
Neba lielas lustes dēļ
Dziedadama vien staigaju:
Sav' sirsniņu remdedama,
Savu laiku kavedama.

# 126.11
Nedomā tu, puisiti,
Ka es dziedu tevis dēļ;
Dziedu sirdi remdedama,
Īsu laiku kavedama.

# 126.12
Dzied jaunie kara vīri,
Ne no lustes vien tie dzied,
Dzied sirsniņu remdedami,
Īsu laiku kavedami.

# 127.00
Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Tik raudat neraudaju:
Dzirdu savu augumiņu
Tuvu, tālu nicinam.

# 127.01
Sīki dziedu dziedadama,
Gauži raudu, raudadama:
Dzirdu savu augumiņu
Tuvu, tālu nicinam.

# 127.02
Dziedu, dziedu, tik neraudu
Tā lielā žēlumā:
Dzirdej' savu augumiņu
Tāli, tuvi niecinam.

# 127.03
Dziedu, dziedu, ko es dziedu?
Dziedu savu augumiņu,
Dziedu savu augumiņu
Tuvu, tālu izslavetu.

# 128.00
Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Cik (Tik) raudāt neraudaju:
Man sirsniņa pilna bēdu,
Pilnas acis asariņu.

# 128.01
Dziedu vien, neraudaju
Taī lielā žēlumā;
Man sirsniņa raudāt raud,
Pilnas acis asarām.

# 128.02
Dziedu, dziedu, ko es dziedu,
Vairak man raudas nāk:
Dzirdu Leiti gavilot
Savā tēva zemitē.

# 128.03
Ne no prieka es dziedaju,
Ne no prieka gavileju:
Pilna sirds man bēdiņu,
Pilnas acis asariņu.

# 129.00
Dziežu, dziežu, tik neraužu
Taī lielā žēlumā:
Zinaj' savu arajiņu
Sīva kunga novadā.

# 130.00
Dziedadama vien staigaju,
Sīvus kungus klausidama,
Lai es savas asariņas
Dziesmiņās remdinaju.

# 131.00
Es cereju viegli gājis,
Man zemite rībēt rīb;
Es bij pati gan lustiga,
Man sirsniņa raudāt raud.

# 132.00
Gana man gaužu dziesmu,
Pate gaužu nedziedaju,
Pate gaužu nedziedaju,
Negaudinu bāleliņu.

# 132.01
Man bij daudz gaudu dziesmu,
Bet es gauži nedziedaju,
Bet es gauži nedziedaju,
Negaudinu māmuliņas.

# 132.02
Gana man graznu dziesmu,
Bet es graznas nedziedaju,
Bet es graznas nedziedaju,
Nerūdinu māmuliņu.

# 132.03
Gana man graznu (daiļu) dziesmu,
Bet es graznas (daiļas) nedziedaju:
Nekaitinu (Nesmīdinu) svešus ļaudis,
Nerūdinu bāleliņus.

# 133.00
Kas dziedaja rītā agri,
Kas bez saules vakarā?
Bārenite, ta dziedaja
Rītā agri, vakarā.

# 133.01
Kas dziedaja rītā agri,
Kas bez saules vakarā?
Bāra bērni, tie dziedaja,
Bārgu kungu maldinami (maltuvē).

# 133.02
Kas tur gauži gavileja
Bez saulites vakarā?
Darbenieki gavileja,
Bārga kunga maldenami.

# 133.03
Kas tur dzied, kas tur dzied
Tik vēlā vakarā?
Tās bij visas bārenites,
Bārgu kungu klausitajas.

# 133.04
Kas tie tādi, kas dziedaja
Bez saulites vakarā?
Tie ir visi bāra bērni,
Bārgu kungu klausitaji.
Kurin' ugun', silda gaisu,
Slauka gaužas asariņas,
Krimta cietu pelav' maisi,
Avotiņā mērcedami.

# 134.00
Nejaucat, sveši ļaudis,
Pa manām savu dziesmu:
Manas dziesmas gauži skan,
Asarās darinatas.

# 135.00
Vaj dziedāt, vaj raudāt?
Man nomira arajiņš.
Labak dziedu, ne kā raudu,
Vaj es cita (jauna) nedabušu.

# 135.01
Vaj dziedašu, vaj raudašu?
Man atstāja (atsaka) tautu dēls.
Labak dziedu, ne kā raudu,
Vaj es cita (jauna) nedabušu.

# 135.02
Vaj dziedāt, vaj raudāt
Taī lielā žēlumā?
Citas meitas atņēmušas
Manu maizes arajiņu.
Labak dziedu, ne kā raudu,
Vaj es cita (jauna) nedabušu.

# 136.00
Vakariņš atiedams (atnākdams)
Gaida mani padziedam;
Vairak man raudas nāca,
Ne vakara dziedašana.

# 136.01
No rītiņa padziedaju,
Uz vakara gavileju.
Vairak man raudas nāca,
Ne vakara gav'lešana.

1.1.8. Bāreņu dziesmas. ( 137 - 151)

# 137.00
Bārenite, sērdienite,
Bārenites dziesmu dziedu.
Nevienam nesaciju,
Kur vezs mani šoruden:
Pie tētiņa, pie māmiņas
Uz dzeltanu smilšu kalnu.

# 138.00
Dziedi skaisti, lakstigala,
Sīkā lagzdu krūmiņā;
Dziedi skaisti, bārenite,
Sīkajos bāliņos.

# 139.00
Dziesmiņā vien pazinu,
Kura meita bārenite:
Vaj dziedaja, vaj runaja,
Vis māmiņu piemineja.

# 139.01
Dziesmitē vien pazinu,
Kura meita bārenite:
Kuru dziesmu izdziedaja,
Tur māmiņu piemineja.

# 139.02
No tālienes jau pazinu,
Kur dziedaja sērdienite:
No Dieviņa vien dziedaja,
No tēviņa, māmuļites.

# 140.00
Gana dziedu, gana raudu,
Nedzird mana māmuliņa;
Drauga māte gan dzirdeja,
Ta par mani nebēdaja.

# 141.00
Gan es dziedu, gan es raudu,
Nedzird mani māmuliņa:
Mana mīļa māmuliņa
Guļ zem zaļa veleniņa.

# 142.00
Kas tik sēri gavileja
Apakš [?] saules vakarā?
Sērdienite gavileja,
Vakar mira māmuliņa.

# 143.00
Kas upite, ka netek?
Kas meitiņa, ka nedzied?
Gružiem upe neteceja,
Sērdienite nedziedaja.

# 143.01
Kur upite, ka netek?
Kam meitiņa nedziedaja?
Dūņu upe neteceja,
Sērdienite nedziedaja.

# 144.00
Ko, māmiņa, tu guleji,
Kam ar mani nerunaji?
Gan dziedaju, gan raudaju,
Apkārt tevi staigadama.

# 145.00
Nedzird mani sveša māte,
Kad pie vārtu gavileju;
Īsta māte, ta dzirdeja,
Tīrulī gavileju.

# 146.00
Sēri dzied mātes meita,
Sērdieniti tītidama;
Neb' sērdiene sav' māmiņu
Par naudiņu pārdevuse.

# 147.00
Skaisti dzied bārenite,
Aiz upites ganidama.
Smalka balta vilnainite,
Sarkans rožu vainadziņš.

# 148.00
Skaisti dzied lakstigala
Smalkajos krūmiņos;
Vēl skaistaki bārenite
Zaļajos klajumos.

# 149.00
Skaisti dzied lauka irbe,[?]
Skaisti āra lakstigala;
Vēl skaistaki bārenite,
Tautiņām aizvedot.

# 150.00
Trīs dziedaja, trīs raudaja
Triju kalnu starpiņā;
Kam bij māte, tie dziedaja,
Kam pamāte, tie raudaja.

# 150.01
Trīs dziedāja, trīs raudaja
Treju kalnu starpiņā;
Kuram labi, tas dziedaja,
Kuram slikti, tas raudaja.

# 150.02
Brāļu bērni, māsu bērni
Sasēduši saulitē.
Kam bij mātes, tie dziedaja,
Kam nebija, tie raudaja.

# 151.00
Kas tur dzieda, kas tur rauda
Bez saulites vakarā?
Tur dziedaja bajariši,
Tur raudaja bāra bērni.

1.1.9. Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā. ( 152 - 182)

# 152.00
A Dieviņu! nu man bija
Dziedajami vasariņi.
Tautas manu vainadziņu
Nēzdogā sitinaja.

# 153.00
Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Rakstu zīļu vainadziņu.
Vaj sirsniņa paredzeja,
Ka pēdiga vasariņa,
Pēdigs rožu vainadziņš
Zied manā galviņā.

# 154.00
Dziedadama lakstigala
Pavadija vasariņu;
Raudadama brāļu māsa
Atstāj savus bāleliņus.

# 155.00
Dziedāt man, dziedāt man,
Ši pēdiga vasariņa;
Citu gadu vairs neiešu
Citu meitu pulciņā.

# 156.00
Dzied', māsiņa, esi līgsma
Šo vasaru bāliņos;
Dziedās citu vasariņu
Ar tautieša māsiņām.

# 156.01
Dzied', māsiņa, esi līgsma
Šo vasaru brālišos;
Citu jaunu pavasari
Dziedāt' tautu tīrumos.

# 156.02
Dzied', māsiņa, esi līgsma
Jele šādu vasariņu;
Citu gadu šādu laiku
Līgsmos' tautas sētiņā.

# 156.03
Dzied', māsiņa, esi līgsma
Šo rudeni brālišos;
Citu gadu tu līgsmosi
Tautu dēla sētiņāi,
Tautu dēla sētiņāi
Ar tautieša māsiņām.

# 156.04
Dziedi, dziedi, tautu meita,
Zaļajos klajumos;
Citu gadu šādu laiku,
Tad tautieša rociņā.

# 156.05
Citu gadu šādu laiku (šī laikā)
Še es (Es še) vairs nedziedašu;
Dziedaš' tautu tīrumā
Ar tautieša māsiņām.

# 156.06
Citu gadu ap šo laiku
Es te vairs nelīgošu;
Es līgošu aiz Daugavas
N-iešu pagastā.

# 157.00
Dzied', māsiņa, esi līgsma
Šo vasaru bāliņos;
Kaut tu gana raudajusi,
Tadēļ tautu malejiņa.

# 158.00
Dzied', māsiņa, esi līgsma
Šo vasaru brālišos;
Citu gadu tad raudasi
Pie dzēraja tēva dēla.

# 159.00
Dzied', māsiņa, nu ar mani,
Vairs (Drīz) ar mani nedziedasi;
Sērstu nāksi, nedziedasi,
Projam iesi raudadama.

# 160.00
Dzied', māsiņa, skaistas dziesmas,
Skaisti tavi bāleliņi,
Skaisti tavi bāleliņi,
Skaistu dziesmu klausitaji.

# 161.00
Dziedat, meitas, ko gaidat,
Vaj jūs savu dienu gaidat?
Atnāks diena, aizvedis,
Paliks dziesma nedziedata.

# 161.01
Dziedat, meitas, ko gaidat,
Ka vasaru nedziedat?
Nāks rudenis, aizvedīs,
Paliks dziesmas nedziedatas.

# 161.02
Dzied', ko gaidi, tautu meita,
Vaj tu savas dienas gaidi?
Atnāks tautas, aizvedīs,
Paliks dziesma nedziedata.

# 161.03
Dzied', meitiņa, ka tu gaidi,
Vaj tu savas dienas gaidi?
Atnāks diena, paies diena,
Paliks dziesmas nedziedatas.

# 161.04
Dziedat, meitas, ka gaidat,
Vaj gaidat dienas savas?
Aties diena, paies diena,
Paliks dziesmas nedziedatas.

# 161.05
Dziedi, meita, ko tu gaidi,
Vaj tu savu dienu gaidi?
Atnāks (Aties) diena, tu nomirsi,
Paliks dziesma nedziedata.

# 161.06
Dziedat, meitas, ko jūs gaidat,
Vaj jūs savu dienu gaidat?
Atnāks diena, nomirsiet (nomirsat),
Paliks dziesmas nedziedatas.

# 161.07
Dziedi, meita (Dzied', meitiņa), ka (ko) tu gaidi,
Vaj tu savas nāves gaidi?
Atnāks nāve, nokaus tevi,
Paliks dziesma nedziedata.

# 162.00
Es lustiga, līdz es jauna,
Līdz nesaju vainadziņu;
Nojems tautas vainadziņu
Ar visām lustitēm.

# 163.00
Es lustiga mātes meita,
Dziedadama vien staigaju;
Kad aiziešu tautiņās,
Tur staigašu raudadama.

# 164.00
Gauži raud purvi, meži,
Kad es gauži (skaņi) gavileju.
Neraudat, purvi, meži,
Ši pēdiga (pēdeja) vasariņa.

# 164.01
Purvi, vēri gauži raud,
Kad es skaņi gavileju.
Neraudat, purvi, vēri,
Ne es ilgi gavilešu.

# 165.00
Lustiga, vēliga,
Līdz jauna meita;
Kad būšu vīrami,
Vīrs vaļu nedos.
Vīrs vaļu gan deva,-
Bērns šūpulēi.

# 166.00
Lustigai man dzīvot,
Ši pēdeja vasariņa,
Pēdejs rožu vainadziņš
Zied manā galviņā.

# 166.01
Prieki, mani lieli prieki,
Ši pēdeja vasariņa,
Pēdejs zīļu vainadziņš
Spīd manā galviņā.

# 167.00
Lustigai man dzīvot,
Ši pēdeja vasariņa;
Šīs vasaras galiņā
Noņems manu vainadziņu,
Noņems manu vainadziņu,
Uzliks mici cepuriti.

# 167.01
Lustigai man dzīvot,
Līdz galvā vainadziņš;
Kad noņēma vainadziņu,
Bēdas bēdu galiņā.

# 167.02
Nu pēdiga, nu pēdiga,
Nu pēdiga vasariņa,
Nu pēdiga vasariņa
Šai sētā dzīvojot,
Šai sētā dzīvojot,
Vainaciņu valkajot.

# 168.00
No rītiņa padziedaju,
Ikam balss atskaneja;
No jaunibas palusteju,
Ikam tautas nenorāja.

# 168.01
No rītiņa padziedaju,
Līdz saulite neuzlēca;
No jaunienes palustoju,
Līdz tautiņas nenorāja.

# 169.00
Nu dziediet, lustejiet,
Āriskās [?] zeltainites;
Nu tautām pavasars,
Nevajaga malejiņas.

# 170.00
Nu es jauna, nu prieciga,
Nu vēliga padzīvoju;
Nu pēdiga vasariņa
Vainadziņu valkajot.

# 171.00
Padziedat nu, māsiņas,
Bāliņos dzīvodamas;
Tautiņās aizejot
Saplīst dziesmu vācelite.

# 172.00
Pavasaru jaunas meitas
Kā bitites vīvinaja;
Jau rudeni noskumušas,
Svešu ļaužu bildinamas.

# 173.00
Purvu bridu dziedadama,
Žagariņus lauzidama;
Tautas bēdzu raudadama,
Asariņas slaucidama.

# 173.01
Poru bridu dziedadama,
Tautas bēgu raudadama:
Zinaj', poru izbridišu,
Mūžam tautas neizbēgšu.

# 173.02
Purvā gāju dziedadama,
Žagariņus lasidama,
Tautās gāju raudadama,
Asariņas slaucidama.

# 173.03
To celiņu darbos gāju,
To nogāju tautiņās;
Darbos gāju raudadama,
Tautās gāju dziedadama.

# 174.00
Sak', rijās grūta dzīve,-
Rijā gāju dziedadama;
Sak', tautās liega dzīve,-
Tautās gāju raudadama.

# 175.00
Šogad dzēru brāļam kāzas,
Šogad dzēru dziedadama;
Citu gadu sev dzērišu,
Tad dzērišu raudadama.

# 176.00
Skaisti, skaisti zīle dzied
Zelta kalna galiņā:
Tā dziedaja ta meitiņa,
Kurai kāzas šoruden.

# 177.00
Skani, zaļā birstaliņa,
Ši pēdiga vasariņa,
Ši pēdiga vasariņa
Tev skanot, man dziedot.

# 178.00
Skani, skani, bērzu birze,
Vēl es tevi skandinašu,
Vēl es tevi skandinašu
Līdz citam rudenim.

# 178.01
Trīci, trīci, egļu (?) birze,
Vēl es tevi trīcinašu,
Vēl es tevi trīcinašu
Līdz vēlam rudenim.

# 179.00
Trīci, trīci, bērzu birze,
Šogad tevi trīcinaju;
Citu gadu trīcinašu
Tautām melno eglainiti.

# 180.00
Vaļa man šovasar,
Vaļa citu vasariņu,
Ikam tautu neveiklitis
Dara lielus tīrumiņus.

# 181.00
Vēl man vaļa, vēl man vaļa
Bērzu birzi trīcināt,
Vēl tam tautu dēliņam
Zaļi mieži līdumā.

# 182.00
Citu gadu vairs nenākšu
Šī kalnā gaviļot,
Šis kalniņš lai apauga
Sīkajām nātritēm.

1.1.10. Daudzina (kāzās) brāļa līgavu līgsmas dabas un dziesmu dēļ. ( 183 - 187)

# 183.00
Brālit, tava līgaviņa
Dziedataja, runataja;
Kuras zemes es pārvedu,
Man staigaja raudadama.

# 183.01
Bāliņ, tava līgaviņa
Dziedadama vien staigaja:
Kādu ļaužu (radu) mana bija,
Raudadama kājas āva.

# 183.02
Dziedataja, runataja,
Bāliņ, tava līgaviņa;
Es paņēmu tādu sievu,
Kas ne dzied, ne runā.

# 184.00
Kur, bāliņi, tu dabuji
Tik raženu līgaviņu,
Dziedataju, runataju,
Sīku raibu audejiņu?

# 184.01
Kur, bāliņi, tādu ņēmi,
Kur tev tāda gadijās,
Dziedataja, runataja,
Daiļu darbu daritaja?

# 185.00
Ku', bāli, tu dabuj'
Tik lustig' līgaviņ'?
Puķit' rāva tecedams,
Kroni pina dziedadams.

# 186.00
Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik lustigu līgaviņu?
Dziedadama vien staigaja
Ar manām māsiņām.

# 187.00
Kur tu ņēmi, bāleliņ,
Tik lustigu līgaviņu?
Kuru malu i aizgāja,
Tur izdzirdu līgojam.

1.1.11. Liela dziedātāja aizvesta tautās, kur dziesmas nemīl. ( 188 - 196)

# 188.00
Brīnās tautas manu dziesmu,
Brīnās manu valodiņu;
Ni tie dziesmu dziedajuši,
Ni valodas runajuši.

# 189.00
Dziedataju māsu devu
Sīvajās (bārgajās) tautiņās;
Kad tautiņas rāti cēla,
Staigā māsa dziedadama.

# 189.01
Dziedataju māsu devu
Naidigam tautiešam:
Kad tautietis naidu cēla,
Staigā māsa dziedadama.

# 190.00
Dziedataju mani veda
Pie rauduļa tēva dēla;
Kad gribeju padziedāt,
Viņš man' gauži raudinaja.

# 190.01
Dziedataju man' iedeva
Skumigam tautiešam;
Cik gribeju līgsma būt,
Viņš man' gauži rūdinaja.

# 191.00
Dzied', māsiņa, dziedadama,
Neraud', tautu raudinama;
Lai raudaja pašas tautas,
Kuras tevi raudinaja.

# 192.00
Dzied', māsiņa, dziedadama,
Neraud', tautu raudinama;
Tautas tevi raudinaja,
Gribedamas nicināt.

# 193.00
Dzied', māsiņa, dziedataja,
Nebēdaji svešu ļaužu,
Teju tavi bāleliņi
Kā vanagi lidinaja.

# 193.01
Es dziedāt vien dziedatu,
Aiz tautieša nedrīksteju;
Lai tautietis, kur tautietis,
Še ir mani bāleliņi.

# 193.02
Dancot gribu, skrīvēt [?] gribu,
Aiz tautieša nedrīksteju;
Nebēdaju par tautieti,
Še ir mani bāleliņi.

# 194.00
Es bij' liela dziedataja,
Man' iedeva rauduļam;
Es ar savu dziedašanu
Rauduliti smīdinaju.

# 194.01
Es bij' liela dziedataja,
Man' iedeva rauduļam;
Es to tautu (savu) rauduliti
Ar dziesmām smīdinaju.

# 194.02
Es bij' laba dziedataja,
Es paņēmu rauduliti;
Es ar savu dziedašanu
Ieprieceju rauduliti.

# 194.03
Dziedataju mani veda
Pie rauduļa tēva dēla;
Es ar savu dziedašanu
Rauduliti smīdinaju.

# 195.00
Es bij' liela dziedataja,
Man' iedeva rauduļam;
Ko es viena piedziedašu
Rauduliša istabiņu.

# 195.01
Es bij' dziesmu dziedataja,
Man' iedeva rauduļam;
Ko es viena piedziedašu
Raudulišu pulciņā.

# 195.02
Es bij' liela dziedataja,
Mani veda rauduļos:
Ko es viena piedziedašu,
Raudaj' visa istabiņa.

# 195.03
Es bij liela dziedataja,
Mani veda rauduļam,
Lai ar savu dziedašanu
Rauduliti priecinaju.
Ko es viena piedziedašu
Rauduliša istabā.

# 196.00
Es bij' tāda dziedataja
Kā zīlite zariņā;
Man noveda tautiņās,
Kur dziesmišu nedzirdeja.

1.1.12. Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot. ( 197 - 217)

# 197.00
Aizmirsās man dziesmiņas,
Grūtu mūžu dzīvojot;
Dod, Dieviņ, vieglu mūžu,
Pa vienai atgādašu (atminešu).

# 197.01
Aizsamirsa man dziesmiņas
Grūtajā dzīvitē;
Dod, Dieviņ, vieglu dzīvi,
Pa vienai atgādāt.

# 197.02
Aizsamirsu savas (visas) dziesmas,
Grūtu mūžu dzīvojot;
Dod, Dieviņ, vieglu mūžu,
Pa vienai atgādašu (atminešu).

# 197.03
Es aizmirsu skaistas dziesmas,
Vārgu mūžu dzīvojot;
Dod, Dieviņ, labu mūžu,
Pa vienai atgādašu.

# 197.04
Aizmirst' visas labas dziesmas,
Grūtu mūžu dzīvojot;
Dod, Dieviņ, vieglu mūžu,
Pa vienai atminešu (atminet).

# 197.05
Izbirst manas labas dziesmas,
Grūtu mūžu dzīvojot;
Dod, Dieviņi, lētu mūžu,
Pa vienaji salasišu.

# 197.06
Vai Dieviņ, grūts mūžiņis,
Nevar dziesmu atminēt.
Dod, Dieviņ, lētu prātu,
Pa vienai atminešu.

# 197.07
Visas dziesmas aizmirsās,
Grūtu mūžu dzīvojot;
Dod, Dieviņ, vieglu mūžu,
Pa vienai atminešu.

# 198.00
Dziedadama vien staigaju,
Labu mūžu ceredama;
Būt' zinajse sēru mūžu,
Staigāt' gauži raudadama.

# 199.00
Dziedat, meitas, kam ir lustes,
Manas lustes aizgājušas,
Manas lustes aizgājušas
Līdz ar zīļu vaiņadziņu.

# 200.00
Es dziedaju, es lusteju,
Kā bij' maza paraduse;
Kad aizgāju tautiņās,
Raudināt raudinaja.



HTML conversion (C) ldainas@inbox.lv